BALTIJAS JURAS ERGLIS.

KADAS PATIESIBAS...

2009-09-12T03:59:00.000-07:00

Cukura aviokonstruktora talants,
protams, paliek neieverots.
C–6 tiek pârtaisîts par pikejoso
bumbvedeju C–6 bis, un Latvijas
Gaisa speki pavisam îsi pirms
okupâcijas pienem to brunojumâ
un pasûta Cukuram 12 lidmasînas.
Tajâ laikâ pikejosie
bumbvedeji ir tikai valstîm ar
visattîstîtâko kara aviâciju, starp
tâm nav Latvijas kaiminvalsts
Krievijas... Tiesi so iemeslu del,
ienâkot Padomju karaspekam,
par Cukura lidmasînâm un aviokonstruktora
talantu ieinteresejas
krievi. C–6 bis tiek iemejinâts,
tacu nav saprotams krievu
generâliem. 1941. gada 9. aprîlî
Cukurs tiek izsaukts uz Jakovleva
konstruktoru biroju Maskavâ.

Aizbildinoties ar dazâdâm atrunâm,
Cukurs izvairâs no sadarbîbas
ar okupantiem un atgriezas
Bukaisu muizâ, kuru vins
pârdevejis par “Lidoniem” un
nododas lauksaimniecîbai. Bûdams
pastiprinâtas krievu intereses
objekts, Cukurs netiek paklauts
represijâm un saglabâ dazas
privilezijas, ieskaitot personîgo
auto. Sâkoties Otrajam pasaules
karam, Cukurs aktîvi iesaistâs
nacionâlajâ pretosanâs
kustîbâ, kopâ ar Bukaisu aizsargu
Sakni, noorganizejot un apbrunojot
ar C–6 lojmetejiem un
personîgajiem ierociem partizânu
vienîbu, kas darbojâs, lîdz vâcu
okupâcijas vara pârnem kontroli
pâr Latvijjas rietumiem un
vidieni. Cukura vîri piedalâs vairâkâs
kaujâs un sanem gûstâ apmeram
40 sarkanarmiesu, tajâ
skaitâ trîs virsniekus, no kuriem
viens ir majora dienesta pakâpe.
Kad vâcu vara sâk vajât bijusos
padomju aktîvistus, to redzeslokâ
nonâk arî Cukurs. 1941 gada
jûlija sâkumâ Bukaisos ierodas
vâcu þandarmi. Cukurs uzvelk
savu aviâcijas kapteina formasterpu
un dodas tiem lîdzi uz
Jelgavu, kur no latviesu ultrapatriotu
puses tiek apsûdzets kolaboracionismâ,
jo Cukura brauciens
uz Maskavu un privilezijas
tiek tulkotas kâ sadarbîba ar Padomju
varu. Tiesi tad Cukuru
no nosausanas glâba jaunizveidotâs
latviesu Drosîbas policijas
prieksnieks, bijusais advokâts
Viktors Arâjs, kurs piedâvâ tam
savu protekciju un transporta
dalas prieksnieka vietu, kas bûtîbâ
tobrîd Cukuram nozîme patverumu.
Saprotams, ka sajâ situâcijâ,
Cukurs piedâvâjumu
pienem.
Bûdams humânists, izmantojot
savu dienesta stâvokli,
un apjomîgs nosleguma
izved no Rîgas uz Lidoniem
zîdieti Miriamu Kaicneri, kuru
pârkrâso blondu un izglâbj no
drosas nâves vâcu sarîkotajos vîdu
slaktinos.

Otrs zîds, ko Cukurs
paglâba no nosausanas, ir
Âbrams Sapiro.

Sis cilveks joprojâm
ir dzîvs,un bija viens no Cukura galveniem apsudzetajiem.Maz laiku atpakal,viena video intervija,sis cilveks,teica ka nekad nav liecinajis pret Herbertu Cukuru,ka ir labi pazistama lieta visas zidu literaturas dalas.Visi bija nekaunigie meli izgudroti no zidus puses.

Lîdz pat kara beigâm Cukurs piedalâs cînâ pret Padomju Savienîbu gan latviesu
vienîbu sastâvâ Austrumu fronte,
gan kâ paspârvaldes darbinieks,
gan arî kara beigu dalâ, no
1944. gada strâdâjot slavenajâ
vâcu Bicker aviâcijas rûpnîcâ par
konstruktoru.

Kad Vâcija kapitule,
Cukurs kâdu laiku dzîvo
Marselâ, bet 1946. gadâ pârcelas
uz savu sapòu zemi – Brazîliju.
Lîdzi Cukura gimenei visu kara
celu seko Miriama jeb, kâ Cukuru
vinu sauc, Mârîte.Nonâkot Brazîlijâ,
Cukurs sâk savu dzîvi ne
no kâ, atklâjot Rio de Janeiro laivu
nomâtavu. Cukurs uzbûve
vairâkus jau Francijâ izgudrotus
un veiksmîgi pârdotus ûdensvelosipedus
jeb kâ pats saka – ritenlaivas,

kas dod gimenei iztiku.
Miriama pamet Cukuru gimeni
un apprecas ar turîgu zîdu ârstu.
Cukurs kopâ ar delu Gunâru iegâdâjâs
norakstîtu lidmasînu –
amfîbiju – un atjauno to.

Brazîlijas
dzîves posma sâkumâ Herbertam
Senioram ir vairâki darîjumi
ar vietejiem zîdiem, kuri
par Cukura labajiem darbiem izturas
pret vinu ar milzîgu cienu
un pateicîbu, regulâri apciemojot
Cukuru, rîkojot kopîgas vakarinas.
Arî pirmais biznesa
partneris ir zîds, ar kuru kopîgi
tiek nodibinâts uznemums. Kad
Cukurs ir sasniedzis uzplaukumu
un kluvis par vairâku lidmasînu
îpasnieku, kâ arî sâcis razot
pieprasîtas ritenlaivas un kuterus
uz gaisa spilvena “Fliyngkraft”, ir
nodibinâjis ûdenslîdeju un
ûdensslepotâju skolas, un atverts
peldosais restorâns, vins sanem
vairâkus piedâvâjumus lai pârdot
savu ienesîgo uznemumu no
kâda zîdu uzòçmçja, ar kuru jau
iepriekz Cukuram bijusas darîsanas.

Kad Cukurs atsakâs pienemt
so piedâvâjumu, vietejos laikrakstos
parâdâs pirmâs apsûdzîbas.
Lai arî tâm nav nekâda pamatojuma,
pâr Cukura galvu gâzas
melu vilnis. Vinu apsûdz sâkotneji
30 000, pec tam lîdz pat
100 000 zîdu noslepkavosanâ.
Vietejâs zîdu organizâcijas sarîko
grautinus Cukura uznemumâ.
Cukurs pieprasa Brazîlijas valdîbai
tiesât vinu un zîdu organizâcijâm
publisku konfrontâciju.
Brazîlijas valdîba nosûta pieprasîjumu
Sabiedrotajiem (Otrajâ
pasaules karâ Brazîlija cînîjâs antihitleriskajâ
koalîcijâ), tajâ
skaitâ Krievijai, kâ arî Izraelai –
jebkuru informâciju, kas apstiprinâtu
kâdu no apsûdzîbâm, tacu
tâdas nesanem. Cukurs pârliecinoji
un neapgâzami pierâda
visu apsûdzîbu pilnîgu nepamatotîbu,
un tiesa atzîst Cukuru
par nevainîgu.

Tâpat Brazîlijas
valdîbas pârstâvis pieprasîja vietejâm
zîdu organizâcijâm apsolîjumu
par to, ka tâs izbeigs jebkâdas
destruktîvas darbîbas pret
Cukuru gimeni, un tâs arî sanema.
Lîdz pat savai nâvei Cukurs
dzîvoja salîdzinoði mierîgi, jo
pec Brazîlijas tiesas sprieduma
un izmeklesanas materiâliem,
sabiedrîba izturejâs ar lielu cienu
pret Cukuru un vina gimenes locekliem.
Herberts paspeja atzîmeties
arî pasaules futbola vesture,
jo bija vienîgais lidotâjs, kas
pârlidoja Marakana stadionu tâ
atklâsanas speles laikâ starp Brazîliju
un Urugvaju.

Sî spele, kurâ
Urugvaja uzvareja Brazîliju ar
2X1, Cukuram beidzâs ar pilota
licences zaudesanu, jo virs stadiona
lidot speles laikâ bija aizliegts,
bet jurnâlista fotogrâfija
no gaisa vienâ no Brazîlijas lielâkajâm
avîzem, kurâ bija redzams
amfîbijas pludins, nodeva pârkâpeju.
Ar tâdâm lidmasînâm lidoja
tikai Cukurs... Kad 1965. gada
23. februârî Herbertu Cukuru
pec neveiksmîga sagûstîsanas
mejinâjuma “Mossad” teroristi
nogalinâja, lai savu asinsdarbu
attaisnotu, zîdu propagandas resors
atkal pârplûdinâja laikrakstus
ar nacistu zverîbas atainojosâm
fotogrâfijâm un sausmu
stâstiem, ar kuriem Cukuram
nebija sakara...
Bet.. ka Gebelsa ieteikums
“Kad jûs melojat – jums
jâmelo tâ lai neviens nevar iedomâties,
ka tâ var melot!”
Ja ,pec daudzam melus kaudzam,un pagajusos vairak ka 40 gadi no Cukuras naves,mes varam pieradit ka visas pasaules cilveku tiesibas,Cukura gadijuma bija aizlegtas,galvenokart Latvija,

Tatad mes varam pieradit kas Cukurs bija labakais lidotajs pasaule 1933.gada.
Mes varam pieradit ka vins bija viens no tallantiguiem avionkonstruktoram Latvija un ari pasaule.
mes varam pieradit ka vins bija viens no labakiem tallidotajiem pasaule .
Mes varam pieradit ka vins bija latvietis kas vairak izplatija Latvijas vardu pasaule.
Mes varam pieradit ka H.Cukurs bija latvijas varonis.
Mes varam pieradit ka H.Cukurs bija viens no latvijas varoniem, Latvijas Brivibas cinas laika.
Mes varam pieradit ka Cukurs cinijas kara laika pret kreviem kopa ar partizaniem.
Mes varam pieradit ka latvijas valdiba nokartojas glevuliga veida pret savu pilsoni.
Mes varam pieradit ka H.Cukurs bija apsudzets, nevainigs budams.
Mes varam pieradit ka H.Cukurs glaba zidus.
Mes varam pieradit ka H.Cukurs vienmer lietoja savu isto vardu,un vienmer mekleja tiesu lai pieradit savu nevainibu.
Mes varam pieradit ka Cukura vards nekad nav bijis nekadas tiesa pravas pasaule.
Mes varam pieradit ka visas zidu apsudzibas pret H.Cukuru ir izgudrotas,pilnas ar meliem.

Bet...pec vairak ka 40 gadiem,neviens zids ,ne Izraelu,ar visu savu naudas speku,ne kopa ar saviem latviesu paliguiem,istie naudas kalpi,vissi kopa,visus sos gadus,nav vel pieradijusi, ka viena vieniga no tam apsudzibam pret Herbertu Cukuru butu bijusa pareiza un taisniga.

HERBERTA CUKURA SAGAIDISANA RIGAS AERODROMA. 1937.GADA.

2009-09-10T04:40:00.000-07:00

Kapt.HERBERTS CUKURS atlidojis dzimtene.
LIDOTAJA SVINIGA SAGAIDISANA RIGAS AERODROMA.
LTA.Riga,16.jul.Musu tallidotajs Kapt.Herberts Cukurs sodien pl.19 ar savu lidmasinu "Tris Zvaigznes" nolaidas Rigas aerodroma.Cukuru sagaidit ilgi pirms noteikta laika bija ieradusies daudz lauzu.Aviacijas pulka karaviri bija nostaditi ierinda.Bij ieradies ari armijas komandieris Gen.K.Berkis,staba prieksnieks Gen.M.Hatmanis un citi augstakie virsnieki.Ap plkst.19 no Jelgavas puses paradijas Cukura lidmasina,kas apmeta ap aerodromu vairakus lokus un nolaidas skatitaju prieksa.Karaviru orkestrs speleja marsu.No lidmasinas izkapa Cukurs-bruni iededzis,terpies viegla sporta uzvalka.Ka pirmais to apsveica Gen.Berkis.Tad sekoja parejie apsveiceji-kara lidotaji un tuvakie draugi.Lidotaja dzives biedre sagaidija to ar ziedu puski.Latvijas aerokluba parstavis pazinoja,ka Latvijas aeroklubs H.Cukuru ievelejis par goda biedru un pasniedza goda biedra nozime.Lauzu pulis,kas ielenca nolaisanas vietu,sanema Cukuru ovacijam,kas nerima visu laiku,kamer Cukurs ar dzives biedre iesedas automobili un aizbrauca.
Saruna sr preses parstavjiem Cukurs pazinoja ,ka pavisam veicis ap 44.000 km.Atpakalcela laiks visa lidojuma bijis nelabveligs.Vienigi no Alepas lidz Budapestai bijis jauks laiks.Lidojot uz Berlini,tas nomaldijies.No Berlines Cukurs sodien izlidojis plkst 16,15 un pa celam nolaidies Karalaucos.

PARBAUDES APLIECIBA UN LIDOSANAS ATLAUJA.

2009-09-09T13:51:00.000-07:00

KARAKLAUSIBAS APLIECIBA.

2009-09-09T13:25:00.000-07:00

HERBERTA CUKURA UZBUVETAS LIDMASINAS-C-6 BIS PIKEJOSAIS BUMBVEDEJS.

2009-09-06T12:59:00.000-07:00

EDVINS BRUVELIS-LATVIJAS AVIACIJAS VESTURE.

Ideju buvet pasiem savas letas kara lidmasinas 1937/1938.gada bija izvirzijis ari popularais pirmskara lidotajs un daudzu personigo lidmasinu konstruktors un buvetajs Herberts Cukurs pec tallidojumiem uz Gambiju un Tokiju sava gramata-romana "Starp debesim un zemi"9publiceta turpinajumos laikraksta"Jaunakas Zinas"1937./1938.gada).So ideju vins daleji ari realizeja 1939./1940.gada,parbuvedams savu Tokijas tallidojuma lidmasinu C-6 "Tris Zvaigznes" par pikejoso bumbvedeju C-6 Bis ar daudz specigaku,udensdzesinamu Hispanu Suiza 6 cilindru motoru(6MB ar 250/280 ZS jaudu),kuri bija iekrajusies Brunosanas parvaldes noliktavas.Herberta Cukura pikejoso bumbvedeju C-6 Bis lidojumos kopa ae Cukuru izmedinaja speciali iecelta pulka vadoso lidotaju komisija 2,eskadrilas komandiera kapt.Jana Baloza vadiba ar lidotajiem vltn.A.Graudinu un V.Grantu(Herberts Cukurs pats taja laika bija 1.iznicinataju eskadrilas lidotajs.Lidojumu izmeginajumi diemzel beidzas tikai 1940.gada 7.junija isi pirms padomju okupacijas,un Cukurs vairs nepaspeja pec veiksmigiem izmeginajumiem realizet Brunosanas párvaldes pasutijumu-so pikejoso macibu bumbvedeju serijas buvi.C-6 Bis speja nest vairakas 50 kg bumbas sparnu piekaros.
Latvijas gaisa speki ,pasutija Cukuram 12 lidmasinas.Taja laika pikejosie bumbvedeji bija tikai valstim ar visattistitako kara aviaciju,starp tam nebija nevienas Latvijas kaiminvalsts.
Ienakot padomu karaspekam,par Cukura lidmasinam un aviokonstruktora talantu ieinteresejas krievi.C-6 Bis tiek iemeginats,tacu nav isti saprotams krievu generaliem.Aviokonstruktors tiek izsaukts uz Jakovleva konstruktoru biroju Maskava,bet Cukurs izvairas no sadarbibas,atgriezas Bukaisu Muiza,ko vins jau pardevejis par Lidoniem,un pieversas lauksaimniecibai.Budams PSRS interesu objekts,Cukurs netiek paklauts represijam un saglaba dazas privilegijas,ieskaitot personisko auto.
Tehniski -Taktiskie parametri.
Modelis-C-6 Bis.

Kara lidotajs kaptenis Herberts Cukurs.

AVIACIJAS KOMISSIJA.

C-6 BIS LIDOTAJI.

HERBERTA CUKURA UZBUVETAS LIDMASINAS-C-6 "TRIS ZVAIGZNES".

2009-09-05T16:17:00.000-07:00

3. Herberta Cukura lidmasina C-6 "Tris zvaigznes" .

(no 1936. gada 30. oktobra lidz 1937. gada 16. jülijam)

Mazak populars un latviesu sabiedriba zinams ir Cukura nćkamais lidojums - uz Tokiju 1936.-1937. gada ar jaunuzbüveto lidmasinu C-6 "Tris zvaigznes". Sis parlidojums vertejams vel augstak neka ieprieksejais - uz Gambiju, kaut vai nolidota attaluma turp un atpakal (lidz Gambijai 19 342 km, lidz Tokijai - 40 350 km) un apmekleto valstu (Latvijas varda nesana pasaule) zinā (Lietuva, Vacija, Ungarija, Dienvidslavija, Bulgarija, Turcija, Sirija, Iraka, Irana, Pakistana, Indija, Birma, Kina, Vjetnama, Koreja un Japāna). Parlidojums kluva slavens arzemes vel ar to, ka ieprieks cetri dazadu valstu piloti bija nesekmigi meginajusi veikt lidzigu marsrutu un sasniegt Tokiju (Talie Austrumi vispar bija pievilkusi daudzus). Bet talo parlidojumu veica daudziem nezinamas mazas valsts - Latvijas - parstavis ar pasbüvetu lidmasinu.

C-6 bija pirmais moderni iekartotais brivi nesosais zemplaksnis Latvijas aviacijas vésture, vel pirms K. Irbisa slavenajiem zemplaksniem I-11 un I-12. Cukurs ar savu C-6 jau lidoja 1935. gada aprili, bet Irbisa I•11 tika ielidots tikai 1936. gada jünija beigas. Irbisa I-11 un I-12 tomer pec aerodinamiska izveidojuma bija paraki par C-6 (ari pec virsmas nostrades), jo ar 90 ZS Cirrus Minor motoru sasniedza lidiigas lidspźjas ka Cukurs ar savu C-6 ar Gipsy Major 130 ZS motoru. C-6 bija ari smagaks (lidsvars 1100 kg pret 680 kg) un lielaks «(C-6 sparna veziens - 11 m un laukums - 12,8 m2 pret 9,3 m un 11,3 m2) neka Irbisa konstrukcijas lidmasinas.

lidmasinu C-6 saka büvet 1935. gada februari. Konstruktivie meti tika izstradati jau tülit pec atgriesanas no Gambijas (1934. gada 25. maija), un tas büvi kapt. Cukurs veica no dienesta aviacijas pulka brivaja laika, izmantojot 13 amatnieku palidzibu. Lidmasina izmaksaja 24 300 latu. Lidmasinas büvi vareja tik atri veikt tapec, ka Cukurs bija guvis plasu atbalstu sabiedriba. Lidmasinas motoru Gipsy Major vins nonéma no savas ieprieksejas lidmasinas C•3 "Kurzemes hercogiene" un iebüveja jaunaja C-6. Kara ministrs gen. J. Balodis deva Iidzeklus lidmasinas parvalka, audekla iegadei. Hjorda kimiska un lakas fabrika ziedoja krasas, laku un emalju, Rudzisa finiera rüpnica - aviacijas finieri, un Valsts elektrotehniska rüpnica (VEF) uzdavinaja radioiekartu un elektrisko instalaciju.

Konstruktivi sis jaunais brivi nesosais zemplaksnis stipri atskirąs no lidz sim büvetam lidmasinam - tas lidzinajas tikko ekspluatét saktajiem modernajiem zemplaksnu iznicinatajiem Rietumos. Lidmasina bija pilniba koka konstrukcijas zemplaksnis ar trapecveida viengabala caurejosu sparnu ar vienu koka lonzeronu. Sparns pievienots kermenim ar specialiem apkalumiem. Sparna eleroni diferenciala tipa, kas aiznem pusi no katras sparna puses. Vidéjo dalu starp eleroniem un kermeni aiznem nolokama sparnu pakaléja mala - aizplaksni, kas paredzeti celtspejas palielinasanai nolaizoties un paceloties.Lidmasinas kermenis pec formas-taisnsturis ar noapalotu augsdalou,izveidots no sesam kermena sijam sr divkarsu finiera apsuvumu.Lidotaja kabine slegta ar atbidamiem tripleksa(neplistisa stikla)logiem.Kabines platums-58 cm,ozpolstereta ar samtu.Motora ramis izgatavots no kadmijotam terauda caurulem.Starp motoru un pilota vietu novietota ugunsdrosa atarpsiena,kas izgatavota no divkarsam 1 mm biezam aluminija plaksnem,starp kuram ievietota azbesta karta.
Galvena lidmasinasbenzina tvertne ar tipumu 230 l novietota starp starpsienu un kabini.Lidotaja vieta aiz plaksnu lonzerona.Lidmasina buveta ka divvietiga,ar pasaziera vietu aizmugure,aiz pilota.Pasaziera vieta var ievietot papildu degvielas tvertni ar 160 l tilpumu.Lidmasinas sasija-neatkariga tipa no diviem hidrauliskas amortizacijas balstiem ar ritenu aptecetajiem,Messier tipa,riteni-50X150mm,ar hidrauliskam bremzem.
Piesis no koka ar gumijas virves amortizaciju,grozams un apkalts ar metala plaksnem.Astes virsmas,tapat ka plaksni,brivi nesosas ar stabilizatoriem.Stures ar Fletner tipakompensatoriem.Valdierices parasta tipa uz lodisu gultniem.Sturu troses kermena iekspuse.Motors De Havilland 130 ZS Gipsy Major,4 cilindru ar karajosiem cilindriem,gaisadzesinams.Motors parsegts ar aluminuja parsegu.propelleris Fery tipa,uz zemes mainams solis,diametrs-2 m.Degvielas paterins-44l stunda.Propellera piedzina bez reduktora.Maksimalie propellera apgriezieni-2350 minute.
Lidmasina apgadata ar sadiem navigacijas un lidojuma kontroles instrumentiem:divi Askania tipa kompasi,maksligais aviohorizonts (ziroskopigais),divi atruma raditaji,divi augstuma raditaji(viens no tiem iebuvets instrumentu paneli,otru var novietot pec pilotu velesanas),divi limenrazi,gareniska un skersstavokla raditaji.Un,protams,motora darbibas kontroles instrumenti:termometri,manometri un tahometrs.Bija uztadits ari rullisu tipa karsu turetajs.
Ar lidmasinu iespejams izpildit nakts lidojums.Ir borta ugunis un 450 W prozektors.Kabine elektriska apsildisana ar reostatiem temperaturas regulesanai.
Stravas avots-12 V akumulatora baterija.Motora palaisanai izmanto elektriko starteri.Lidmasinai is uztadita VEF razota radioiekarta ar 10W jaudu.
Raditajs ar trim vilnu diapazoniem 900,868 un 600 m.Uztversanas iekartai tris vilnu diapazoni.Radioiekartu var izmantot ari ka radiotelegrafu un radiotelefonu.Telegrafa darba zona-600km,telefonam-150 km.
Divas antenas-viena pastaviga 6 m garuma novietota lidmasinas kermeni,otra 100mgaruma izlaizama ar apecialu titavu.Si lidmasina 1936-1937.gada bija viena no modernakam Latvija.
Lidmasinas imatrikulacijas apzimejums bija YL-ABA.
Tehniskie dati:sparnu veziens-11 m;
Lidmasinas garums-8 m;
Lidmasinas augstums-2,3m;
nesosa virsma-13 m2;
Lidmasinas tukssvars-625 kg;
Lietderiga krava-525 kg;
Lidsvars-1150kg;
Plaksnu slodze-88,4 kg/m2(tajos laikos daudz!);
Jaudas slodze-8,8 kg/ZS;
Lidojuma atrums-Maksimalais tuvu pie 300 km/h,kreisesanas-ap 220 km/h,nosesanas-70km/h;
Kaptspeja(ar kravu 350 kg)-3000m/16 min;
Lidojuma ilgums-8-12 stundas;
Izturibas koeficients-~20!?(ta pielaizama jebkuros figurlidojumus).
Lidmasina pec ielidosanas 1936.gada beigas tika vispusigi izmeginata un uzlabota visu 1936,gada vasaru,un tikai tad,kad ta vairs neradija saubas tallidojuma izpildei,Herberts Cukurs 1936.gada 20 oktobri devas talaja cela ,par kuru bija sapnojis jau sen.Lidojums uz Japanu.

Edvins bruvelis-Latvijas Aviacijas Vesture.

HERBERTA CUKURA UZBUVETAS LIDMASINAS-C-4 .

2009-09-05T15:48:00.000-07:00

H. Cukura bezmotora lidaparats C-4

1923. gada 6. septembri laikraksta "Jaunakas Zinas" nr. 197 bija ievietots pazinojums. "Lidotaja nelaime": "4. sept. Pecpusdiena starp Kolku un Pitragu avareja jauna bezmotora lidmasina. Vetra lidmasinu parlauza, un no liela augstuma ta iegazas jüra. Lidotajs students mehanikis Upmals izglabts."

Tas bija pirmais planiera lidojums peckara Latvija. Nakamais, kas saka nodarboties ar bezmotora lidmasinas problemu risinasanu, bija Herberts Cukurs. Péc savu lidmasinu C-1 "Auseklitis" un C-3 "Kurzemes hercogiene" uzbuvesanas un parcelsanas uz dzivi Riga vins konstrue un uzbüve pirmo pirmapmaćibas planieri Latvija C-4 pec vacu planiera Zoglin parauga, izlietojot ta büvei norakstitas aviacijas pulka lidmasinas Sopwith Strutter 1 1/2 sparnus un stures (pec konstruktora K. Irbisa zinam) un piebüvejot klat sim dalam jaunu fermmveida kermeni ar valeju sedvietu kermena prieksa (raksturigi visiem vienvietigiem• pirmapmįcibas planieriem). Sada tipa planieris vispar pirmo reizi paradijas Vacija 1926. gada, un sa planiera konstruktors bija Fricis Stamers. Sis planieris kluva par pamattipu veselai plejadei lidzigu planieru ne tikai Vacija un Eiropa, bet visa pasaulé, ari sakuma perioda pec Otra pasaules kara Vacija un Latvija - uzbuvets Rigas jauno tehniku stacija sis gramatas autora vadiba. Latvija sada tipa planierus sauca par "skabargam". Savu uzbuvéto planieri C-4 Cukurs izstadija publikas apskatei 1932. gada Latvijas razojumu izstade Esplanade, kur ari to demonstreja lidojuma, startéjot ar gumijas virves (amortizatora) palidzibu. Ar so planieri Cukurs 1932. gada 19. septembri pirmo reizi Latvija izmeginaja ari ta saukto autostartu, ar kuru bija iespejams planieri pacelt Iielakaja augstuma, talakaja planieristu apmacibas gaita (lidz 150-200 m) vel aizvien vienvietiga macibu metodika, kad lidskolnieks visu laiku no pasa macibu sakuma lido viens, lidapmacitajam paliekot uz zemes un dodot noradijumus skolenam tikai pirms lidojuma. Pirmie Iidskolnieki ar planieri C-4 bija Apolons Pantelejevs (velak Rigas buru lidotaju skolas prieksnieks), Janis Butevics (Jelgavas buru lidotaju skolas prieksnieks), J. Racenis un pirma planieriste izpletnleceja Latvija Helena Eglite-Hothe. Velak Cukurs so planieri pardeva Jelgavas planieristiem (aizsargu planieristu kopai), un ar to 1933. gada 27. februari Janis Buteevics veica parbaudes lidojumus H. Cukura un K. Konstanta klatbutne, iegudams pirma oficiali registreta planierista apliecibu Satiksmes ministrijas Pasta un telegrafa departamenta Aviacijas nodala. Seit ari bija izstradati noteikumi planierista nosaukuma iegusanai.*

Edvins Bruvelis-Latvijas Aviacijas Vesture.

* j. Butevics. Macies lidot. levads buru lidosana. - R.; A. Gulbis, 1934.

HERBERTA CUKURA UZBUVETAS LIDMASINAS-C-3 KURZEMES HERCOGIENE.

2009-09-05T13:19:00.000-07:00

Lidmasina C-3 "Kurzemes Hercogiene"

Ka jau minets, H. Cukurs, vel dienejot juras aviacija, Liepaja 1925. gada decembri saka prieksdarbus savas jaunas lidmasinas C-3 radisanai, tas kon• struesanai un aprekiniem. Visu to, ari velak pasu büves gaitu un ar to saistitas problemas vins plasi apraksta gramata "Mans lidojums uz Gambiju". Kadu vins bija iecerejis savu nakotnes lidmasinu? Tai butu jabut nelielai, divvietigai, derigai ari lidapmacibai un pietiekami izturigai, lai ar to, kaut ar nelielas jaudas motoru, varetu izpildit augstako pilotaju (katra lidotaja sapnis!) - veidot cillpas, mucas, reversmenus, dazadus apmetienus un gristi. Par taliem parlidojumiem H. Cukurs tad vel nesapnoja. Pec vairak neka septinu menesu darba lidmasinas projekts bija gatavs. Toreiz vins paredzeja lidmasina iebuvet 35 ZS motoru, ar kuru varetu sasniegt atrumu 125 km/h. Lidmasina tika konstruéta ar cetrpadsmitkartigu drosibu (!?), lai vajadzibas gadijuma varetu tai” uzlikt" ar! jaudigaku motoru. (Si velme H. Cukuru neatstaja, ari projektejot nakamo lidmasinu C-6.)
Kad Liepajas aerokluba energiskais prieksnieks kapt. Freimanis bija sagadajis ap 800 Latu kapitalu, lidmasinas buvdarbi vareja sakties (pec 1926. gada decembra). Tika samekletas nepieciesamas darbnicu telpas Liepaja, paligi büve - flotes instruktoru skolas kaprali: Limbahs, kas gatavoja lidmasinu apkalumus, Ledins un Spole - bijusie galdnieki, kas saka lidmasinas kermena buvi. Ta ka neertibas sagadaja pastaviga braukasana no dienesta vietas Liepajas kara osta uz pilsetu, büvi parcela uz Liepajas kara ostas rajonu - H. Cukura dzivokli. Dzivokli tika samontets lidmasinas kermenis un iesakta sturu büve. Ka paligs pieteicas vel jaunmatrozis Plesums. Driz vien dzivokla telpas kluva büvei par sauram un nacas parcelties atpakal uz pilsetu. 1927. gada vasara Liepajas Valsts tehnikuma direktors Kupics atlava lidmasinas buvi turpinat tehnikuma darbnićas. Lidmasinas buve tika iesaistiti tehnikuma audzekni par 10 santimiem stunda, kuri gatavoja un Iimeja sparna ribinas un apsuva pusgatavo lidmasinas kermeni ar aviacijas finieri. Tehnikuma mehaniskajas darbnicas gatavoja apkalumus un virpoja dazadas bultinas. Tomer, neskatoties uz samera veiksmigu büves sakumu, büve bija japartrauc Iidzeklu trükuma del. Ar virsnieka, virsleitnanta algu juras aviacija nepietika. Bija jamekle jaunas iespejas lielaku ienakumu nodrosinasana. 1927. gada 14. novembri Cukurs atvadas no juras aviaćijas (?) un ar uznemeja Iknera starpniecibu iesaistas ka soferis Glüdas dzelzcela büve - vada akmenus un granti, klüdams par kravas automasinas ipasnieku. Velak, pa karjeras kapnem kapdams aizvien augstak, - ari par transporta vaditaju un ekspeditoru. Lidmasinas büve vareja atkal turpinaties. Tomer ne ilgi, jo Cukurs, bija nodomajis parcelties uz Rigu, Balto muizu Spilves apkartne, kas kluva ari par turpmako lidmasinas buves vietu. Savu "Ausekliti" un ari pusbuveto C-3 (" Auseklitis" vel nebija pardots) vins parveda uz Rigu ar kugi 'Gaida". Talaka lidmasinas C-3 büve turpinajas visu 1929. un 1930. gadu lidz pat 1930. gada aprilim (28. aprili ta tika ielidota).
Saja laika ari tika nodibinata Latvijas Aviacijas biedriba, kas palidzéja Cukuram büvet toposo lidmasinu. Stradadams Riga, ka civilists Cukurs uzzinaja, ka Kara aviacijas skola norakstiti divi veci 80 ZS 8 cilindru Renault tipa motori, kas glabajas artilérijas noliktavas ka luzni. Ar biedribas starpniecibu Cukurs tos ,pieprasija savai lidmasinai. Pagaja sesi menesi, kamer vins sanema atlauju no Brunosanas parvaldes tos iegadaties. Par motoriem tika samaksts 30 latu gabala. No diviem sakombineja vienu. Lük, kur nodereja teva mehaniskajas darbnicas un ari velak sofera gaitas guta prakse, darbojoties "ar dzelziem". 1930. ,gada 28. aprili lidaparats C-3 beidzot bija gatavs, un to, protams, Cukurs ka vecs sauszemes un juras lidotajs ielidoja pats.

C-3 bija zemplaksnu tipa lidmasina, otrais zemplaksnis Latvija. Sparni tika pastiprinati ar turosiem balstiem virspuse. Lidmasinas propelleris bija ar samera lielu diametru, kuru prasija vesturiskais 1916. gada Renault motors (mazi apgriezieni) un kurs pieskira lidmasinai ipatneju "augstu" izskatu (Renault motori bija uzstaditi, izgatavoti pec francu licences Anglija, anglu macibu lidmasinam Avro 504-K, un tas modifikacijai Avro 538N); Latvija sis lidmasinas iepirka no Anglijas, 1925. gada (slepena pavele nr. 1, 1925. g. 10. janv., Vestures arhivs, fonds .
1477, 1. apr., lieta nr. 9). Vecais Renault motors kalpoja Cukuram lidz pat 1933. gada 9. novembrim, lidz ta nomainai ar tautas davinato Gipsy - modernu 4 cilindru 130 ZS gaisadzesinamu motoru.

HERBERTA CUKURA UZBUVETAS LIDMASINAS- C-1 UN C-2.

2009-09-05T03:40:00.000-07:00

C-1 (H. Cukura pirma konstrukcija)

Ta bija vieglmotora lidmasina ar motora jaudu tikai 12 ZS (varetu to noosaukt ari par motoplanieri). Toreiz tadas, paklaujoties Versalas miera liguma noteikumiem, Vacija bija mode, ari citas Eiropas zemes. Buve tika sakta Riga 1922. gada (kapt. A. Graudina zina) un pabeigta 1924. gada 15. julija. Ka izteicies Karlis Irbitis, uz lidmasInas konstrukciju lielu iespaidu bija atstajis vacu aviokonstruktors Dr. ing. Verners fon Langsdorfs, toreiz darbojies Zviedrija. (Daudzi ieverojami vacu aviokonstruktori, lai izvairitos no Versalas miera liguma ierobezojumiem, darbojas arzemes - Zviedrija, Somija, Danija, Sveice u. c.). Cukura lidmasinu C-1 Langsdorfs aprakstijis sava gramata "Flugwoche" 1926. gada marta, un tas ir viens plasakais lidmasinas apraksts, kas publicéts par C-1.
Otra gramata no pasa vacu aviokonstruktoru,bija "Das leichtflugzeug fur sport und reise",publiceta 1925 gada.

C-1 bija brivi nesoss vienvietigs zemplaksnis - pilniba izgatavots no koka (pat sasijas) un aviacijas finiera (tadu razoja Latvija un eksporteja uz Vaciju un citam zemem). Sparns bija izgatavots divdaligs, ar vienu galveno lonzeronu un papildlonzeronu sparnu aizmugures dala. Katru sparna pusi iebidija virs kermena apakseja lonzerona un sastiprinaja sava starpa ar bultam. Sparna salaidumu pie kermena izveidoja no aluminija skarda. Sparnis bija ar vieglu V un bultas formu, apvilkts ar audeklu, sasaurinats uz sparnu galiem. Videja horda - 1,10 m. Sparnu salaidums - 1:11 (loti lidzigs planiera sparnam), ar lielu aerodinamisko kvalitati.Kermena prieksdala cetrstüra ar noapalojumu augsdala. Astes dala parejosa uz trisstüri (ka talaika italu iznicinatajam Balilla diviziona). Aiz pilota vietas galvas aptecetajs labakai aptecei, ka ari drosibai "kapotéjot”. Kermenis pilniba apvilkts ar aviacijas finieri. Lidotaja vieta novietota starp abiem sparna lonzeroniem lidmasinas smaguma centra. Sasija izveidota ar caurejosu hromnikela ritenu asi uz koka balstiem. Riteni izgatavoti no finiera, apvilkti ar audeklu! Ar gumijas riepam. Augstuma stabilizators iebidams kermena izgriezuma. Virzienstures kilis izgatavots kopa ar kermeni, apvilkts ar finieri. Stüres, iznemot eleronus, bez atsvaru kompensacijas, apvilktas ar audeklu.

Motors sakuma bija 2 cilindru Harley Davidson, parbüvets motocikla motors ar 7-9 ZS jaudu (sadus motorus plasi izmantoja arzemju vieglmotoru lidmasinas Vacija, Anglija, ASV). Motora ramis izgatavots no koka! Propelleris divlapstu, koka} pasu izgatavots, piedzenams no motora ar kédes reduktoru apgriezienu skaita samazinasanai attieciba 1:2. Degvielas tvertne minimalas ietilpibas, novietota virs motora! Propellera plüsma! Péc bütibas sis lidmasinveidigais lidaparats vairak Iidzinajas motoplanierim ar motoru prieksa, ar milzigu motora jaudas slodzi un lieliskam planesanas spejam.

Savu C-1 Cukurs ielidoja 1924. gada 15. jülija*, tatad pec Pulina "Spridisa"
* "Jaunakas Zinas" 1924,nr. 157, 16. jül.
ka otro sporta lidmasinu Latvija. Lidmasinas startu loti apgrütinaja "vargais" motors. Toties pec ta apstadinasanas lidmasina lieliski planeja.

Pec atvalinasanas no armijas 1924. gada 20. novembri Cukurs atgriezas sava dzimtaja Liepaja un turpina lidojumus ar C-1 Liepajas pludmale, Iidz pat 1926. gadam veikdams ar to vairak neka 100 Iidojumu, izraisidams lielu interesi Liepajas jaunatnes vidü. Ta pulcejas jaunizveidotaja aerokluba kapt. Freimana vadiba pie Ventspils 2. kajnieku pulka. Cukurs tikmer atkal bija sacis dienestu 1925. gada 12. janvari jüras aviacijas nodala, velak diviziona un saka domat par jaunas lidmasinas büvi, legendaro C-3 "Kurzemes hercogiene". Klubs vinam bija vajadzigs jaunas lidmasinas büves veicinasanai. Tagad jau veco C-1 vins pardeva savam kolegim lidotajam aviacijas diviziona un pulka Karlim Konstantam (Lidotajs no 1922. gada 11. oktobra Iidz 1931. gada 14. novembrim), kas bija atvalinats no aviacijas sliktas redzes del, tomer turpinaja lidot sporta aviacija. Tas savam iegadatajam "Auseklitim" uzmonteja citu, specigaku motoru -sen pazistamo vesturisko 3 cilindru 25 ZS Anzani. Lidmasinu apzimeja ka C-2 (acimredzot jauna motora del), un ta tika oficiali registreta Satiksmes ministrijas Pasta un telegrafa departamenta Aviacijas nodala ar imatrikulacijas apzimejumu YL-AAC. Ar so lidmasinu saistas tragisks notikums Latvijas sporta aviacijas vesturi - studenta Jana Feizaka bojaeja 1932. gada 15. aprili. H. Cukurs Latvijas Aviacijas sporta lidotaju biedriba bija apmacijis vinu lidot ar divvietigo lidmasinu C-3, bet to neuzticeja vinam pirmaja patstavigaja lidojuma. Feizaks izlidoja ar vel neapguto C-2, vienvietigo, netika gala ar tas vadibu, un Feizaks gaja boja. K. Konstants sadauzito lidmasinu atjaunoja un iebüveja taja vel jaudigaku, mums jau pazistamo 6 cil. Anzani 34 ZS motoru. Un lidmasinu "prrkristija" par "Peka-Peka", ta tika ekspluateta Iidz pat 1937. gadam, veicot daudzus planejosus lidojumus augsupejosas stravas (savu lielisko planesanas speju del).

Edwins Bruvelis-Latvijas Aviacijas Vesture.

VELTIJUMI.

2009-09-04T13:31:00.000-07:00

LIDIERICES CELOJUMU ZURNALS-CARNET DE ROUTE.

2009-09-04T09:31:00.000-07:00

PERSONIGAIS LIDOJUMU ZURNALS

2009-09-03T14:35:00.000-07:00

ARZEMES PRECES ATSAUKSMES-LIDOJUMS UZ JAPANU.

2009-08-31T17:35:00.000-07:00

CUKURA GIMENES LIDMASINAS.

2009-08-25T04:39:00.000-07:00

LIDMASINAS.

http://www.youtube.com/watch?v=bs8puVm9b8w

PIRMAS LIDMASINAS IEKS RIO DE JANEIRO.

Lagoa Rodrigo de Freitas.

VELAK,IEKS SANTOS.

Ponta da Praia.1956

Un velak ieks São Paulo,kur lidoja lidz 1996,kad lidmasinas beidza savus darbus.

Seabees na Guarapiranga-1964

CUKURA LIDMASINAS NO 1948g LIDZ 1996g,TAICIJA 50.000 LIDOJUMUS UN VIZINAJA VAIRAK KA 200.000 CILVEKUS.
TAS LIDMASINAS BIJA:
Republic RC-3 Seabee,-PP-DVV,PP-DKU, PP-DLV,PT-KUN,CX-AID,N6146K,
TIE MOTORI NO SeabeeBIJA Franklin,de 6 cilindrs AR 215 hp.

Motor restaurado por Gunars Cukurs.2007

Gunars Cukurs.
Motors izmantots no vacu lidmasinu Focke Wulf FW 56.Ta bija vieniga juras lidmasina pasaule ar acrobatu motoru,no FW.

Tas motors bija Argus AS10C ar 240 hp 1932gada.

Tas motors tagad ir galvenas brazilijas aviacijas muzeja,ieks Campo dos Afonsos,Rio de Janero.

Velak bija samontets modernais motors Lycoming GO-435,ar 6 cilindriem,

Cukura gimene bija ipaswnieki no aviacijas darbnica un pasi darija tas uzlabosanas savam lidmasinam.

Citas lidmasinas kas piedereja Cukura gimene.
1 The Havilland Heron,quadrimotor.

2 Rearwing Sporster PP-TBW,PP-TEE.

1 Beech D-17 Staggerwing PP-ADT.

1 Focke-Wulf FW-56.

1 Aeronca C-3 PP-PAX.

1 Kant 1012 Trimotor.
1 Paulistinha KAP-4
1Stinson Voiager.
1 Globe Swist.
1 Courli.C.U.K.10 PP-DRE.
1 Helio courrier,PT-CDF

Cukuru lidotaji.Gunars,Herberts e Puck.1964

Gunars e Puck

Var iepazisties ar Cukura darbu anglu valoda.
Republic Seabees in Brazil

e participaram gratuitamente da campanha da Sabin,em 1962

Pec 50 gadu lidojumiem,beidzot lidmasinas beidza savu labu darbu,un bija aizvestas uz MUSAL-Museo Aeroespacial-Galvenais Brazilijas aviacijas Muzeju,Rio de Janero,lai tur butu kadu dienu saglabatas.

Lidotaji:

INTERVIJA AR GUNARU CUKURU

2009-07-03T04:19:00.000-07:00

Brazilijas latviesu draugu fonds
Riga,Artilerijas 3-27
Tel.7291077

Interve Aija Auina
Vieta San Paula,Brazilija
Laiks 2001.gada 7 .augusts

“Mans tevs starp tukstosiem viriem ir vienigais,un es to nesaku tapec ka vins bija mans tevs”
Gunars Cukurs.

Man sodien ir 35 gadi uz vienas un 35 gadi uz otras kajas,70 gadus atpakal,mana mamma un tetis lidoja ar lidmasinu,mamma sakas dzemdibu sapes un tevs atri laidas leja,pedeja bridi pasauca arstu,un luk,pasaule nacu es.Saja diena es gandriz piedzimu lidmasina.Esmu vecakais dels.

(Saruna darbnica).
-Te ir lidmasina,kuru es parbuveju,pec gada nakamaja dzimsanas diena ta bus gatava,tad es ar to lidosu 30 gadus.Si lidmasina ir amfibija,ta var parcelties(un nolaisties)no udens un zemes.Lidmasinas,ar kuram lidoju tagad ir Rio de Janeiro Aviacijas muzeja(2 lidmasinas).

(Mês ejam uz asimniecibas maju,tur kada no telpam ir kaste.)

Kas ta par kasti?
-Taja ir gramatas par Nirnbergas procesu,48 gramatas.

Kadel gimene iegadajas tas?
-Tad,kad tevu apvainoja 32.000 cilveku nogalinasana,prece tika apgalvots,ka vins ir aizmuguriski tiesats Nirnbergas procesa ar numuru 17,mês noskaidrijam,ka kara noziedznieks ar numuru 17 bija generalis Jodels,kas tika pakarts.

Kapec kaste ir ciet?
-Nu,redziet,já ilgi lasa sis gramatas,no tem sak pilet asinis.

Diemzel tas ir tads laiks Eiropa.Ka tas sakas?
_Neviens lidz sim bridim teva vainu nav pieradijis,Jô nav nekas pieradams.
Tas sakas 1949. Gada,bet domaju,ka visam ir garaka prieksvesture,redziet,kad mans tevs lidoja uz Gambiju,kads ebreju uznemejs,kurs gribeja,lai tevs lidojuma reklame vina apogulus,spogula outra puse iestradaja teva fotografiju.Tevs bija Latvijas armijas virsnieks,un armijas pavelnieciba sadu reklamu neatbalstija.Rezultata rupnieks cieta lielus zaudejumus.Sis cilveks,parcelas uz Braziliju,vinam bija lieli “veikali”,Ari velak dzive izveidojas ar finansem saistitas problemas.Kas mês atbraucam uz Braziliju 1946.gada,tevs vispirms saka stradat ka konstruktors rupnica,kas razoja lidmasinas,diemzel pec gada rupnica bankroteja,tevs aizgaja,satika kadu ebreju biznesmeni Herzu Fogeli,kam bija lieli pasutijumi,lai razotu armijas zabaku pasitnus.Sis virs ienaca ar 50 000 kapitalu,kAs taja laika bija liela nauda,mês nopirkam iekartas um sakam razosanu,bet pec gada ari sis uznemums bankroteja(San Paula).Tad mês sakam nodarboties ar laivu buvesanu,gan iziresanai,gan pardosanai,musu jahtu projekti bija loti labi.Mums Rio de Janeiro piedereja liels turisma centrs,peldoss restorans,hidroplans,50 laivas(laikam precizak jahtas),mês laivas izirejam.Uznemums bija ienesigs,tad pie teva ieradas cilveki,kas piedavajas nopirkt musu biznesu par 700.000,tevs atteicas,uz ko sanema atbildi:
-“jums to naksies nozelot!”.
Pec divam dienam prese sakas kampana-kara noziedznieks,32 000 ebreju slepkava Herberts Cukurs paslepies Brazilija.
Ar realiem draudiem saskaramies 1950.gada.Tas notika ezermala,svetdiena,uz mums naca liels bars cilveku ar plakatiem “Nacistu slepkava”.

Ko darija tevs?
-Es to nekad neaizmirsisu.Tevs nostajas pret 200 cilveku puli,vienu roku tureja kabata ta it ka tur butu ierocis un ar savam terauda acim skatijas uz baru.Visi apstajas apmeram 50 metru attaluma,es redzeju ko nozime personibas speks Viena cilveka skatiena,neviens no pula neuzdristejas nakt tuvak,velak vini ar akmeniem apmetaja musu laivas.
Tevam bija jaizdod liela nauda ,lai pieraditu,kA vins nav kara noziedznieks.1951.gada Tieslietu ministrija izniedza dokumentu,ka lieta tiek nodota arhiva,Jô trukst pieradijumu.Iestajas mazliet mierigaks periods,1957.gada nopirkam fazendu,kur audzeja bananus un manioku.
1961.gada Argentina tika arestets un velak tiesats Eihmanis. Simona Vesentala centrs turpinaja medibas,prese atkal bija publikacijas,soreiz Samuels Vainers atgadinaja par 32 000 cilveku iespejamu slepkavu.

Kas izmainijas jusu dzive saja laika?
-Bija gruti.Tika meginats pie skolas pec stundam nolaupit jaunako brali,vinu paglaba popkorna pardevejs,já vins butu nolaupits,mês nezinam,kas notiktu.
1964.gada Vesentala centrs publiceja informaciju,ka meklejusi tevu jau tulit pec kara,bet vina pedas pazudusas 1947.gada,kada no Europas beglu nometnem.Tie bija meli,jô tevs 1946.gada legali ar savu vardu un darba kontraktu iebrauca Brazilija.Vairakkartigi tevs meginaja uzsakt publisku diskusiju,piemeram,televizija,tacu noteiktaja diena apsudzetaji neieradas un tevs deva interviju viens pats.Neilgi pirms noslepkavosanas tevs devas uz politisku policiju:”Es gribu,lai mani tiesa!Pieradiet,ka es neesmu vainigs!”
Nekas nemainijas,vienigi Brazilijas ebreji bija sakusi vakt naudu,lai izrekinatos ar Herbertu Cukuru,aizmuguriski tika piespriests navessods.
Sakas 1965.gads,februari tevs bija paredzejis doties uz Urugvaju,Monte Video.

(Gimenes Stasts)
Kad tevam bija gadi 16 vai 17,vins devas 1.Pasaules kara,vecamate vinam iedeva Bibele un teica:”-Tu iesi cauri visam,neviens pasaule tev neko nevares nodarit,kamer tev klat bus manis dota Bibele!”
Tevs izgaja divus karus,aplidoja pasauli,tik daudzreiz vareja neizdzivot un tomer.Reiz austrmu fronte(2 pas.kars) zem artilerijas uguns,uz zirga jadams,tevs palika neievainots,kaut ari kajnieki nepartrauktas apsaudes del parvietojas rapus.Kad es Brazilija pirmo reizi lidoju patstavigi,tevs so bibeli man ielika lidmasina,velak iznema.
Atceros,bija 1965.gada,11 februaris,laiks kluva arvien sliktaks,tuvojas negaiss,vetra.Gribeju vel izlidot reizi,pirms viss sakas pa istam,tevs ari ateidzinaja,teikdams:”-Sodien ir mans pedejais lidojums!”.(Tad vins vel nezinaja,ka ta patiesi bus pedeja reizi)Tevs atgriezas,piesaja lidmasinu enkuram pacelos gaisa,,lidmasina bija 4 pasazieri,bet pec laika biju spiests nolaisties uz udens,uzliku motoru uz 1800 apgriezieniem,kas butu 65 judzes stunda,un tomer slidejam atpakalgaita gar salu,pie kuras bijam nolaidusies,domaju,ka veja stiprums sasniedza 85 judzes stunda,tada bija pedeja diena,kad tevs lidoja.
Dodoties uz Monte Video,tevam neienaca prata,ka lidzi butu vajadziga vecasmates Bibele-es tacu braucu ar draugiem,cilveks,kurs aizveda lidz liktenigajai privatmajai,gadu bija nacis Herberts Cukura maja,nebija pamata neuzticeties.Maja Monte Video gaidija pieci treneti viri peldbiksites,lai varetu labak uzbrukt,tevs cinijas ka lauva.

(Gunars partrauc stastu,saznaudz savas stipras dures um acis ir asaras:”-Ir stundas,kad es nevaru runat...”
Gunars rada viriesu bronzas rokasspradzi,tevam davinata relikvija no arheologiskajiem izrakumiem,vins to allaz valkajis.)
Man to atdeva policija,apkaltusu asinim um naves cina nolauztu galu.
(rokaspradze ilgi paliek Gunara roka).
Taja diena 23.februari tevam bija 64 gadi,17.maija vinam paliktu 65.Taja diena ka nekad vinam vajadzeja but lidzi vecasmates Bibelei,varbut...
Pec teva naves es centos pieradit,ka tevs nebija alepkava,uztajos televizija,1966.gada uzsaku tiesas procesu pret Enciklopedia Britanica Barsa,kas publiceja informaciju,ka 1965.gada 23.februari Monte Video nogalinats 32 000 cilveku slepkava.Advokats par darbu neném,a honoraru,apmaksaju tikai darba izdevumus,vienlaicigi mana ada taja laika nebija ne 10 santimu verta,Ari mani vareja nogalinat.

Apbalvojumi.

Visi Latvija un ari arzemes sanemtie apbalvojumi glabajas pie Gunara Cukura t.sk.”MEMBRE D’HONNEUR Ligue Internationale dês Aviateurs Herberts Cukurs”,ko parkstijusi sava laika slavenakie lidotaji um medala”INTERNATIONAL LEAGUE OF AVIATORS-MEDAL OF HONOR-ELECTS HERBERTS CUKURS AS ITS CHAMPION AVIATOR OF THE LATVIAN SECTION 1933”

Par tevu
Tevs dzimis 1900.gada,14 gadu vecuma kluva par brivpratigo ugunsdzeseju,16 gados aizgaja kara,cinijas par Latviju gan pret vaciesiem,gan krieviem.
1940.gada krievi ienaca,bet nenolikvideja vinu,Jô atzina teva spejas aviacijas projektos.Revs tika aizvests uz Maskavu,nezinu precizi,vai vins stradaja pie Jakovleva vai Ilusina,pec gada tevs atgriezas Riga,vinam izdevies krievus parliecinat,kA planotais darbs te veiksies labak.Atceros majas dzirdeju teva sarunu ar krustevu:”Vai tas ta patiesi vares but?”Nopratu,ka tevs strada pie kaut ka moderna.
(Teva idejas gaja laikam pa prieksu,atceros “Jaunako Zinu”ipasnieks Benjamins teica:”Herbert,zurnalu pavisam neperk,vajadzetu ko jaunu!”Tevs uzrakstija gramatu “Starp zemi um sauli”,kur paredzeja nakotnes lidojumus.Citi teica:”Nu gan Cukurs traks palicis!”Tomer pec neilga laika sis tehnologijas saka realizeties.)

Jau agra berniba es zimeju lidmasinu modelus tris dimensijas,tas mums ar tevu asinis,ari mani berni saistiti ar aviaciju.Lidmasina es pazistu katru detalu.zinu,kas labs,kas slikts.
Kad Latvija ienaca vaciesi,tevam teica:”-Tev japazud,jô tu stradaji krieviem!”
Teica:”-Nemiet ciet Cukuru,vins ir komunists!”
Tevam Bukaisu maja bija istabas,kuras grida krasota dazadas krasas,tur bija ieroci no Japanas,no Kinas,u.c.
Vins kara sakuma ar tiem apbrunoja nelielu viru grupu um sanema gusta dazus komunistus.Tevam nebija citas iespejas ka nostaties vacu puse pret kreviem.
(Gunars izvelk no maksts sen nelietotu,aprusejusu nazi)
Tas vareja but 1943.gads,Latvijai tuvojas fronte,tevs mammu un bernus ar kugi sutija uz Vaciju.Pirms dosanas cela tevs man uzdavinaja so nazi:”Tagad tu atbildesi par gimeni!”Man bija kadi 12 gadi.
Teva aidzinasana vienmer bija stingray.Bukaisos tevam piedereja tiem laikiem moderna saimnieciba,ik ritus pulksten 6.00 vins mani modinaja ar militaru svilposanu(Gunars demonstre melodiju),bija jastajas uz tramplina un jalec udeni.Zemnieki brinijas,ko tas Cukurs ar delu dara.32 gradu sala man nenaca ne prata,ka varetu neiet uz skolu:”Kura katra aukstuma del jau tu nepaliksi uz skolu negajis!”
Izradijas,ka esmu vienigais,kas ieradies skola.Tevs man uzdavinaja 22 kalibra sauteni “Monte Kristo”,par palaidnibam tevs teica:”-Vienu stundu zem flints!”Vienu stundu bija jastav militara pozicija.
Vienu dienu mês ar puikam bijam izaitusi logu,cietusa loga ipasnieks naca sudzeties,tevs teica:”-Tagad tu no 20.00 lidz 24.00 stavesi,bet ne zem flintes,bet zem slotas,tu neesi flintes cienigs”.Ap 23.00 manas kajas jau saka locities,bet vajadzeja izturet,citiem puikam nekas nebija.Reiz mesa r draugu apgrekojamies,tevi mus sodija,manejais bez jokiem uzskaitija 20 reizes ta,ka dibens sarkans,bet otra tevs savejo tikai paglaudija.Ar manu tevu ta cauri negaja.
Uz Vaciju cels bija bistams,virs kuga nakti palaida gazu makoni,lai tas nebutu saredzams krievu aviacijai.Vacija mamma stradaja municijas rupnica,velak tevs atbrauca pie mums,laikam 1944.gada,mes dzivojam 60 kilometrus no Berlines.Tevs stradaja lidmasinu konstruktoru biroja.

Ka tevu vienmer atrada biroji?Vai vins bija tik labi pazistams?
(Gunars iznem no plaukta gramatu)
“Das Leichtflugzeug fur Sport und Reise”Frankfurt AM M.1925.,25.lpp.
Taja ir H.Cukura lidmasinas fotografija-Lettischer Zukurs C1 mit Harley-Davidson Motor(Pavisam Cukurs uzbuveja 6 lidmasinas,pedejo C-6 1936.gada,ar to aizlidoja uz Japanu).
Re,jau 25 gadu vecuma teva vards bija lidmasinbuves gramatas!
Peck ara mês no Vacijas uz Franciju devamies ar masinu,benzina nebija,ES gaju PA celu um mekleju lidmasinu atstatas cisternas,tur vareja kadu litru “sagrabinat”.Beidzot nonacam Marsela,pardevam masinas,usbuvejam divas laivas,lai pardodot varetu sadabut naudu celam uz Braziliju.

Jus visas vietas kaut ko uzbuvejat!

“-Ta ir.Mês iebraucam Brazilija,Rio de Janeiro,bija outra karnavala diena.Es redzeju lielu,divmetrigu negeru krasotiem(nopindzeletiem) nagiem,sieviesu drebes(domaju,citam drebem laikam nav naudas),man bija 15 gadi,vel tagad skaidri to atceros,misterija.Kad tevs aizgaja,Rio Ari bija karnevala laiks,karnevala mês iebraucam,um no karnevala vins aizgaja.Karnevals...

Par sevi.

Man ir 70 gadi,esmu atraitnis,pirms 7 gadiem mana sieva musu majas nokrita PA kapnem um mira,kops ta laika ES vairs nekad neeju maja,dzivoju treileri,bet darba kabinets,virtuve ir saimniecibas maja.Tapat kA teva,Ari mana dzive saistita ar tehniku,esmu lidotajs,kopa ar tevu um atseviski veikti 50 000 lidojumi(1946-1996.),cetras reizes gaisa saluzis motors,tas notiek tik atri,kA pasazieri sak saukt paliga,kad lidmasina jau ir uz udens um realas briesmas garam.Reiz Pat aizdegas Motors gaisa.Pedejos 10 gadus nodarbojos ar “kaminoniem”,t.i.smagajam masimam,kAs parvada jahtas.
Tadas masinas celtspeja ir 80 lidz 100 tonnas,jahtas nakas parvadat vairaku tukstosu kilometru attaluma.Turpinu buvet jahtas,parbuvet lidmasinas.

Par mati.

Mana mate nemaceja peldet,tevs nopirka Buiku,um 1936 devas uz Palestinu,tur aizveda mati uz Naves juru,lai paraditu,cik viegli peldet salaja udeni.Patiesi tas ta bija.
Vins apmekleja Ari Jesus kapu,macitajam par kapa apskati vajadzeja maksat naudu,meklejot siknaudu atlikumam,macitajs izbera naudu uz Jesu kapa,ta teva acis bija svetuma zaimosana.

Teva relikvija-kanibalu zobens.

Tevs nolaidas lidojuma uz Gambiju pie kanibaliem,tié vinu neapeda tikai tapec,kA domaja-“Dievs nolaodes no debesim”.
Virsaitis devis savu 80 gadu vecu sievu klatgulet,ta vinam devusi galas bumbunas,par kuram Herberts nav bijis dross,vai ta nav francu legiona virsnieka gala.Zobena maksts smalka pinuma darbs,maksti grezno gri-gri,kuros ir cilveka kauli,kuri ieguti,nogalinot ienaidnieku,tié dodot speku.

Herberta Cukura berni.

*Gunars Cukurs 1931.07.08
*Antineja Doloresa Cukurs Rizzotto. 1932.28.04
*Herberts Cukurs Junior 1942.03.10
*Rihards Cukurs 1955.11.07

LATVIJAS KARA AVIACIJAS 90 ,GADADIENA.

2009-06-05T06:36:00.000-07:00

2009 g,4 junija, Brāļu kapos pie ziedu altāra notika svētbrīdis par godu Latvijas kara aviācijas 90. gadadienai un 17. gadadienai, kopš atjaunoti gaisa spēki. Ziedu nolikšanas ceremonijā piedalījās Latvijas Kara aviācijas veterāni, NBS komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs, gaisa spēku vadība, vienību komandieri un personālsastāvs.