tag:blogger.com,1999:blog-29869537147065407112024-02-18T18:50:44.716-08:00BALTIJAS JURAS ERGLIS.HERBERTS CUKURS- VISU APJUSMOTS NACIONALAIS VARONIS,KAS AR SAVIEM LIDOJUMIEM IERAKSTIJIS NEIZDZESAMU LAPPUZI LATVIJAS UN VISAS PASAULES AVIACIJAS VESTURE.Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.comBlogger75125tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-12440376556021138382009-09-04T13:31:00.000-07:002009-09-14T08:53:27.868-07:00VELTIJUMI.<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhiMVW4Mrj8ULLjkriNqsvECF7DzKyocy7BrQBOYIUjgUC3GZO9rLFEjmsxDvLuJg72UFKsjTcF1M8OBvVieGWdacW-XkdXPWQ0h6aEQTd8rQMmo8cKcTDhvKzJqpJupDuBKwGlW136XZY/s1600-h/cukurs0005.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 304px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhiMVW4Mrj8ULLjkriNqsvECF7DzKyocy7BrQBOYIUjgUC3GZO9rLFEjmsxDvLuJg72UFKsjTcF1M8OBvVieGWdacW-XkdXPWQ0h6aEQTd8rQMmo8cKcTDhvKzJqpJupDuBKwGlW136XZY/s400/cukurs0005.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5381351758159686914" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEig4l7uxe_IeYwMf3t4KincfbWvOMOnUuu0PRrJjjnifw0D4ChkhRqDMoFX8oXrxH-vs9ggc2uaPBTfpkJG3fdwticBJi_t_Bmo9CJJ0sVd6FYuMra-Wj8FQiYbtfY-sIcwgzocwSpOAl4/s1600-h/cukurs0006.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 272px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEig4l7uxe_IeYwMf3t4KincfbWvOMOnUuu0PRrJjjnifw0D4ChkhRqDMoFX8oXrxH-vs9ggc2uaPBTfpkJG3fdwticBJi_t_Bmo9CJJ0sVd6FYuMra-Wj8FQiYbtfY-sIcwgzocwSpOAl4/s400/cukurs0006.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5381351216569000786" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiZRU0T2eeg7zqPnMeBZ5pX2NETvZ5-yTsiPuaR0vZmsBnj1A2rLXONRPkZZviNE0T5v799rDIR6t6hzQ0eo_1SgCiNk-AO56Ob6WsTrFfTYWamcYGDYte3GYiRFh6Nk-zeDulbUxKJIKE/s1600-h/cukurs0261.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 366px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiZRU0T2eeg7zqPnMeBZ5pX2NETvZ5-yTsiPuaR0vZmsBnj1A2rLXONRPkZZviNE0T5v799rDIR6t6hzQ0eo_1SgCiNk-AO56Ob6WsTrFfTYWamcYGDYte3GYiRFh6Nk-zeDulbUxKJIKE/s400/cukurs0261.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377726741335131954" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiZBdG-A3escVE619ZHcXp9HIIELS9rwhnysby3ljkWVuGpZ9nCY8UYPdeT4WAIXFNJKf1b1evJ3wnzTRYfdPl0YWd14TZdDIjQ9TD8pjN-7n5MERf2w531MMADhgXehjBRdVuwo-by-9M/s1600-h/cukurs0262.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 288px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiZBdG-A3escVE619ZHcXp9HIIELS9rwhnysby3ljkWVuGpZ9nCY8UYPdeT4WAIXFNJKf1b1evJ3wnzTRYfdPl0YWd14TZdDIjQ9TD8pjN-7n5MERf2w531MMADhgXehjBRdVuwo-by-9M/s400/cukurs0262.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377726110533845282" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhYz5fEEbRu8502CowoJRJIPaNrFsrUGEqut6n5podk54Dw9Ng_S_OOyppMupk3xLNcMfsi6N97wR2o-RFA5ZSHr4GsnJXXQ9o3jHlbZUTJyxMb3YScxDdY87ktmdDIClmnfJaimJHyHR0/s1600-h/cukurs0263.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 260px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhYz5fEEbRu8502CowoJRJIPaNrFsrUGEqut6n5podk54Dw9Ng_S_OOyppMupk3xLNcMfsi6N97wR2o-RFA5ZSHr4GsnJXXQ9o3jHlbZUTJyxMb3YScxDdY87ktmdDIClmnfJaimJHyHR0/s400/cukurs0263.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377725372793436882" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgJ2-BgpCdojjTSqMiYUA2auabmwcg50D3widRd-Ft3sMXeYS8TlnuJuCgMsi9lAdWsRzhZqtonbM4ha2tGOUfPD0na0m_FeZjb1pbMwEZnu454Na-TVfnsH4417vPJ1Fu4zA0EGFHrZl8/s1600-h/cukurs0265.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 276px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgJ2-BgpCdojjTSqMiYUA2auabmwcg50D3widRd-Ft3sMXeYS8TlnuJuCgMsi9lAdWsRzhZqtonbM4ha2tGOUfPD0na0m_FeZjb1pbMwEZnu454Na-TVfnsH4417vPJ1Fu4zA0EGFHrZl8/s400/cukurs0265.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377724756109982978" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjxH_xKupKxnodMaucY02SysGr9KaefmF0Q2qqXNx897Q2K86XyoJjhF-JfhulXYw4yBx1NlX-YkWFGsgDO5RHNgaDWhZ-zS4pBhs9kJsXSj-kIau42Nu-6P903Ga98BA-gfpnPHoMNQJo/s1600-h/cukurs0380.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 303px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjxH_xKupKxnodMaucY02SysGr9KaefmF0Q2qqXNx897Q2K86XyoJjhF-JfhulXYw4yBx1NlX-YkWFGsgDO5RHNgaDWhZ-zS4pBhs9kJsXSj-kIau42Nu-6P903Ga98BA-gfpnPHoMNQJo/s400/cukurs0380.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377724032031988258" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiEost61evxVF_3u9oZTW8nPn-9dXb2oY-_1laYrCf4cZ67gi5V8qyGcMMizhOwAkUBjmLrLtZjhP5-4mmkF8Rwc80CP22EY6d7V2MsUjGDkBMQw0Y-0LmlReag8gTjeJs9tO89zr2qs2o/s1600-h/cukurs0381.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 369px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiEost61evxVF_3u9oZTW8nPn-9dXb2oY-_1laYrCf4cZ67gi5V8qyGcMMizhOwAkUBjmLrLtZjhP5-4mmkF8Rwc80CP22EY6d7V2MsUjGDkBMQw0Y-0LmlReag8gTjeJs9tO89zr2qs2o/s400/cukurs0381.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377723357415805410" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgMNSj5TnF9bixY5Av7njZRwgkOwv7Tt2t88oqgeO1PPevYVQg4WMLvtNjOJN4OvqrMEQx6BLVOg0ge9QehX4Zc4YGqA_AYAjlPsXorDkm3K8jtR48f0OT7vVsHb4T3FH1QHTjs6O2Ld_o/s1600-h/cukurs0382.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 383px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgMNSj5TnF9bixY5Av7njZRwgkOwv7Tt2t88oqgeO1PPevYVQg4WMLvtNjOJN4OvqrMEQx6BLVOg0ge9QehX4Zc4YGqA_AYAjlPsXorDkm3K8jtR48f0OT7vVsHb4T3FH1QHTjs6O2Ld_o/s400/cukurs0382.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377721266071391954" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiHDk5jX-mftZXfQmlTj1yG2nv95AyvnBQ1KfNb9x_QfwFo6MO4xNnGno_DdNhQcoOljJiBL1BMQ17XuTP7rGt7iAG-A5cQnkZWMdEhE9iUp4AbaR8Vw-P1YqnIwIfzJb4mPwWHJAddgOk/s1600-h/cukurs0383.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 381px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiHDk5jX-mftZXfQmlTj1yG2nv95AyvnBQ1KfNb9x_QfwFo6MO4xNnGno_DdNhQcoOljJiBL1BMQ17XuTP7rGt7iAG-A5cQnkZWMdEhE9iUp4AbaR8Vw-P1YqnIwIfzJb4mPwWHJAddgOk/s400/cukurs0383.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377720582141264610" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgVIjgB9wqjbxxLf9GH0tk-Bxphtxo99WVyb-039QW1tekUG20dWzcvam0hNNIY_B6M6ALNEihfzARMOZ3uRKK5yYQn9bM4DzDLEwBkXVY9_8sgIK8_M0y8Gc1Hr9SGVx4XL1n3Hms66GQ/s1600-h/cukurs0385.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 311px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgVIjgB9wqjbxxLf9GH0tk-Bxphtxo99WVyb-039QW1tekUG20dWzcvam0hNNIY_B6M6ALNEihfzARMOZ3uRKK5yYQn9bM4DzDLEwBkXVY9_8sgIK8_M0y8Gc1Hr9SGVx4XL1n3Hms66GQ/s400/cukurs0385.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377719898078776018" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiwJIOdSNGbiC5TVaWVxeWm4PKK0R3CaX32HmcIQfEqXkqg_X7HTQkeTTbFiJrLw5xlERS8CbB-dmL4jLwMeveKHRG5vZnXML5Lr-2suIqq6yhBEZGjiKb2WlyZd99gwVXPJSPYUggRlKE/s1600-h/cukurs0386.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 275px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiwJIOdSNGbiC5TVaWVxeWm4PKK0R3CaX32HmcIQfEqXkqg_X7HTQkeTTbFiJrLw5xlERS8CbB-dmL4jLwMeveKHRG5vZnXML5Lr-2suIqq6yhBEZGjiKb2WlyZd99gwVXPJSPYUggRlKE/s400/cukurs0386.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377713851016439778" /></a><br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg3TsfG0ttwW8-_Itmzzd75VigDavaZwwPNk5WdGQxRFzIRqFEFBrVL0biPcUFgBaB3fA7y7BEIu4Aejj5HIJJS4h712AKinsnsXKi4SwkM3yuXhPFpLYahxanIk-zM1l7n1EkTFs1vChs/s1600-h/cukurs0379.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 297px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg3TsfG0ttwW8-_Itmzzd75VigDavaZwwPNk5WdGQxRFzIRqFEFBrVL0biPcUFgBaB3fA7y7BEIu4Aejj5HIJJS4h712AKinsnsXKi4SwkM3yuXhPFpLYahxanIk-zM1l7n1EkTFs1vChs/s400/cukurs0379.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377718819378222370" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhfo6rMqR2R7VVJBK4GiFQK3WPGpZhjTLfgfT_QOyCJhdQoYUGzEcoP4wOfyJCUPBVqumeRaBZWcfgOBCKfcvRU4pFb1H1hNmqLGkMMdVaq9NcO8wpMkg6il4bXeWRqmqFZ90vyjxi_gX8/s1600-h/cukurs0384.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 321px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhfo6rMqR2R7VVJBK4GiFQK3WPGpZhjTLfgfT_QOyCJhdQoYUGzEcoP4wOfyJCUPBVqumeRaBZWcfgOBCKfcvRU4pFb1H1hNmqLGkMMdVaq9NcO8wpMkg6il4bXeWRqmqFZ90vyjxi_gX8/s400/cukurs0384.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377717702563479122" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhudImHUYyBECiOWqQtb9ZHnQxOfJ9i6B_zBNFxyBOKhCcJHp3zMD5ZOok6jpRHu0pVRFhxO5ADVV-MdlRNKpl-Xt2ia8XMlS5hQcGFE2rb97AupoX1XEfc2WjNuBnp0_E3r7fEeddNP2U/s1600-h/cukurs0388.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 310px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhudImHUYyBECiOWqQtb9ZHnQxOfJ9i6B_zBNFxyBOKhCcJHp3zMD5ZOok6jpRHu0pVRFhxO5ADVV-MdlRNKpl-Xt2ia8XMlS5hQcGFE2rb97AupoX1XEfc2WjNuBnp0_E3r7fEeddNP2U/s400/cukurs0388.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377716635468228898" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi3jQE-ho1zKyAMXIZdLcTYPcNFYLyPlk0ffQaaSdVyUNrU1lB0Lv2w7U6NX5zB_WahwtU0XgI1O7CtnqR4YAfPYLxc5AMcI0_iePaKMPC8vfWAkIQpJphDS2L9dDWMZJ8KmuwMYTkdVig/s1600-h/cukurs0389.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 321px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi3jQE-ho1zKyAMXIZdLcTYPcNFYLyPlk0ffQaaSdVyUNrU1lB0Lv2w7U6NX5zB_WahwtU0XgI1O7CtnqR4YAfPYLxc5AMcI0_iePaKMPC8vfWAkIQpJphDS2L9dDWMZJ8KmuwMYTkdVig/s400/cukurs0389.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377715276484409394" /></a>Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-18709980091359591872009-09-12T03:59:00.000-07:002009-09-14T04:15:31.759-07:00KADAS PATIESIBAS...<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgRxrPjtLgLF1zBjUO2kH420hMdFjTZMDlEzjyQUc1253W0I0LfK0zSNHE2Mav8779AHRhSulL4wDEjXJDWSqZXW12kn_qzMoayMdTtiLIfNngxRGfDadnFPwC0bti0sPMHUdJtFo44gD4/s1600-h/cukurs0038.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 260px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgRxrPjtLgLF1zBjUO2kH420hMdFjTZMDlEzjyQUc1253W0I0LfK0zSNHE2Mav8779AHRhSulL4wDEjXJDWSqZXW12kn_qzMoayMdTtiLIfNngxRGfDadnFPwC0bti0sPMHUdJtFo44gD4/s400/cukurs0038.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380534423924952290" /></a><br />Cukura aviokonstruktora talants,<br />protams, paliek neieverots.<br />C–6 tiek pârtaisîts par pikejoso<br />bumbvedeju C–6 bis, un Latvijas<br />Gaisa speki pavisam îsi pirms<br />okupâcijas pienem to brunojumâ<br />un pasûta Cukuram 12 lidmasînas.<br />Tajâ laikâ pikejosie<br />bumbvedeji ir tikai valstîm ar<br />visattîstîtâko kara aviâciju, starp<br />tâm nav Latvijas kaiminvalsts<br />Krievijas... Tiesi so iemeslu del,<br />ienâkot Padomju karaspekam,<br />par Cukura lidmasînâm un aviokonstruktora<br />talantu ieinteresejas<br />krievi. C–6 bis tiek iemejinâts,<br />tacu nav saprotams krievu<br />generâliem. 1941. gada 9. aprîlî<br />Cukurs tiek izsaukts uz Jakovleva<br />konstruktoru biroju Maskavâ.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgtnm-rPSA-0zkUp28eBJobN5qe_DA87y-AwwPhn9qHUOamI-y96Ing2_c8XV8JKHxldAvovlykqB5zAikJ0pMbr1uR08QtfYrijGJfO7vpcay7K-F0iSuegcIWc8RAtnorIOidoCFPU6k/s1600-h/Jakovlev.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 295px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgtnm-rPSA-0zkUp28eBJobN5qe_DA87y-AwwPhn9qHUOamI-y96Ing2_c8XV8JKHxldAvovlykqB5zAikJ0pMbr1uR08QtfYrijGJfO7vpcay7K-F0iSuegcIWc8RAtnorIOidoCFPU6k/s400/Jakovlev.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380535549251942802" /></a><br /><br />Aizbildinoties ar dazâdâm atrunâm,<br />Cukurs izvairâs no sadarbîbas<br />ar okupantiem un atgriezas<br />Bukaisu muizâ, kuru vins<br />pârdevejis par “Lidoniem” un<br />nododas lauksaimniecîbai. Bûdams<br />pastiprinâtas krievu intereses<br />objekts, Cukurs netiek paklauts<br />represijâm un saglabâ dazas<br />privilezijas, ieskaitot personîgo<br />auto. Sâkoties Otrajam pasaules<br />karam, Cukurs aktîvi iesaistâs<br />nacionâlajâ pretosanâs<br />kustîbâ, kopâ ar Bukaisu aizsargu<br />Sakni, noorganizejot un apbrunojot<br />ar C–6 lojmetejiem un<br />personîgajiem ierociem partizânu<br />vienîbu, kas darbojâs, lîdz vâcu<br />okupâcijas vara pârnem kontroli<br />pâr Latvijjas rietumiem un<br />vidieni. Cukura vîri piedalâs vairâkâs<br />kaujâs un sanem gûstâ apmeram<br />40 sarkanarmiesu, tajâ<br />skaitâ trîs virsniekus, no kuriem<br />viens ir majora dienesta pakâpe.<br />Kad vâcu vara sâk vajât bijusos<br />padomju aktîvistus, to redzeslokâ<br />nonâk arî Cukurs. 1941 gada<br />jûlija sâkumâ Bukaisos ierodas<br />vâcu þandarmi. Cukurs uzvelk<br />savu aviâcijas kapteina formasterpu<br />un dodas tiem lîdzi uz<br />Jelgavu, kur no latviesu ultrapatriotu<br />puses tiek apsûdzets kolaboracionismâ,<br />jo Cukura brauciens<br />uz Maskavu un privilezijas<br />tiek tulkotas kâ sadarbîba ar Padomju<br />varu. Tiesi tad Cukuru<br />no nosausanas glâba jaunizveidotâs<br />latviesu Drosîbas policijas<br />prieksnieks, bijusais advokâts<br />Viktors Arâjs, kurs piedâvâ tam<br />savu protekciju un transporta<br />dalas prieksnieka vietu, kas bûtîbâ<br />tobrîd Cukuram nozîme patverumu.<br />Saprotams, ka sajâ situâcijâ,<br />Cukurs piedâvâjumu<br />pienem.<br />Bûdams humânists, izmantojot<br />savu dienesta stâvokli,<br />un apjomîgs nosleguma<br />izved no Rîgas uz Lidoniem<br />zîdieti Miriamu Kaicneri, kuru<br />pârkrâso blondu un izglâbj no<br />drosas nâves vâcu sarîkotajos vîdu<br />slaktinos.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgFkGMvqGJRXb07l831k_oDIyc0Hh22M5rRCUUQxSRiWBhuZcdo8xUHYpfAvAuCCytQDmnvs9aVaPh_qZvoSS9ZJupn9DOu7X9KkxrdrNVvox_qKqdRduh3fvJiNSHIsq1egzO9pE4qYDE/s1600-h/Bukaishos.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 290px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgFkGMvqGJRXb07l831k_oDIyc0Hh22M5rRCUUQxSRiWBhuZcdo8xUHYpfAvAuCCytQDmnvs9aVaPh_qZvoSS9ZJupn9DOu7X9KkxrdrNVvox_qKqdRduh3fvJiNSHIsq1egzO9pE4qYDE/s400/Bukaishos.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380536873340291426" /></a><br /> Otrs zîds, ko Cukurs<br />paglâba no nosausanas, ir<br />Âbrams Sapiro.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg_InsWSnEf4OJ3bDhr8VCZF8cOrcGkTGTEWIrycuvfKZgVAmfYzaW4K7c-uF1VurTohNyFE2RaUiFAlsv5zHchh0wChUmwfQEhxiyNHJ-tu5SZR9YWWmQld6WvtP73WScIAFItAuBw5Hg/s1600-h/Sasha+Aiemenoff.bmp"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 150px; height: 196px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg_InsWSnEf4OJ3bDhr8VCZF8cOrcGkTGTEWIrycuvfKZgVAmfYzaW4K7c-uF1VurTohNyFE2RaUiFAlsv5zHchh0wChUmwfQEhxiyNHJ-tu5SZR9YWWmQld6WvtP73WScIAFItAuBw5Hg/s400/Sasha+Aiemenoff.bmp" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380537488076954594" /></a><br /> Sis cilveks joprojâm<br />ir dzîvs,un bija viens no Cukura galveniem apsudzetajiem.Maz laiku atpakal,viena video intervija,sis cilveks,teica ka nekad nav liecinajis pret Herbertu Cukuru,ka ir labi pazistama lieta visas zidu literaturas dalas.Visi bija nekaunigie meli izgudroti no zidus puses. <br /><OBJECT class=BLOG_video_class id=BLOG_video-4de6f1bec49653dd height=266 width=320 contentId="4de6f1bec49653dd"></OBJECT><br /><br />Lîdz pat kara beigâm Cukurs piedalâs cînâ pret Padomju Savienîbu gan latviesu<br />vienîbu sastâvâ Austrumu fronte,<br />gan kâ paspârvaldes darbinieks,<br />gan arî kara beigu dalâ, no<br />1944. gada strâdâjot slavenajâ<br />vâcu Bicker aviâcijas rûpnîcâ par<br />konstruktoru.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBDZM2iPNJoo67no-QbDY5v88cASdoveKQEcQNUlFluqs9_pAvg0JqmjPLmR95ZuwssfcbDgk02nQ8wPIWs5e-1AcG4K8nmNqxfmXW8R7o8ojaDcuThElf8ccy1GD6WXieS7QMrvzI2C8/s1600-h/cukurs0575.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 282px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBDZM2iPNJoo67no-QbDY5v88cASdoveKQEcQNUlFluqs9_pAvg0JqmjPLmR95ZuwssfcbDgk02nQ8wPIWs5e-1AcG4K8nmNqxfmXW8R7o8ojaDcuThElf8ccy1GD6WXieS7QMrvzI2C8/s400/cukurs0575.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380540940295853362" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZBiz1kyLlblWcoU674SgM4DJtKel8CbPW9AtUlqDgXO3zSdysc38Wep0bPhTUmsbBQE9OyxjwOhjZBavhX8T6eCZ29QbqvXNTrIEAS3Flppkq0e4blyqmsyQrjQ8OtFx8R1iuK2Qnr3U/s1600-h/cukurs0577.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 280px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZBiz1kyLlblWcoU674SgM4DJtKel8CbPW9AtUlqDgXO3zSdysc38Wep0bPhTUmsbBQE9OyxjwOhjZBavhX8T6eCZ29QbqvXNTrIEAS3Flppkq0e4blyqmsyQrjQ8OtFx8R1iuK2Qnr3U/s400/cukurs0577.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380541645371769570" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZu2yb_hS-yaaZsOBJ1aFThY-ksS653VLS3QcuA93pY4b9GnS9_iCRiCSI-KxHowLWNf-ZiNIs5HtOYxzlYz7mOhr4fPrPUSmUppWm77y_mHCyNKUl2mmzshnERrq46etajY7s6RtD3m8/s1600-h/cukurs0581.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 280px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZu2yb_hS-yaaZsOBJ1aFThY-ksS653VLS3QcuA93pY4b9GnS9_iCRiCSI-KxHowLWNf-ZiNIs5HtOYxzlYz7mOhr4fPrPUSmUppWm77y_mHCyNKUl2mmzshnERrq46etajY7s6RtD3m8/s400/cukurs0581.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380542717130049938" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg1EjM4yyfhQdG0IhI7KlfYXBp0kdrcmxHoYajWgFZ002dFqViqyQYPRbINSQt2h1IU-KIaGcMw3ywv-l0ITEir7-0Etq6nD2BU_M7UrTrMEYK3lt3w6T-10vIF-Pgpnc2gkJh6_-KkN48/s1600-h/cukurs0578.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 289px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg1EjM4yyfhQdG0IhI7KlfYXBp0kdrcmxHoYajWgFZ002dFqViqyQYPRbINSQt2h1IU-KIaGcMw3ywv-l0ITEir7-0Etq6nD2BU_M7UrTrMEYK3lt3w6T-10vIF-Pgpnc2gkJh6_-KkN48/s400/cukurs0578.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380544122207295330" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhvySdHF4b7EeEHwddBHVNLQJrrUTjdxkfVlvny_9LJkKNkVvMiGXNAKghbwT0AzpJQ8YIKslK9lM4c9_pPPYOoOb-mE_YdOjDeDgC_QvH7aNLVKyPUodhhP03laWT2-LiXvXiLb9A1_jQ/s1600-h/cukurs0579.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 284px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhvySdHF4b7EeEHwddBHVNLQJrrUTjdxkfVlvny_9LJkKNkVvMiGXNAKghbwT0AzpJQ8YIKslK9lM4c9_pPPYOoOb-mE_YdOjDeDgC_QvH7aNLVKyPUodhhP03laWT2-LiXvXiLb9A1_jQ/s400/cukurs0579.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380544764830859634" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgelXRi6anr4Hmc6bmJkyUHjT5Iz6FoCKNVf5M2T-aeEdC70I0j5_J6v0ne430iBzJxsabxFRYxZWc9ccxJ2WNQDwpG6y2q_P9U_9267a3WDMUSqJ55fX-nLUX_W2gzuL5TMx1nvAyPlvA/s1600-h/cukurs0582.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 282px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgelXRi6anr4Hmc6bmJkyUHjT5Iz6FoCKNVf5M2T-aeEdC70I0j5_J6v0ne430iBzJxsabxFRYxZWc9ccxJ2WNQDwpG6y2q_P9U_9267a3WDMUSqJ55fX-nLUX_W2gzuL5TMx1nvAyPlvA/s400/cukurs0582.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380545998276626866" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi4Vh21uP0wuS9Ynm8R47ikzXr5m4HflhYL_fI4Fw0UodvkYu7ipj4PhqhUNfw92AfsVQntyf1z8uccVZWo-SAZ-Gz7ztEIX_NETHihASXw3cvMV4bEMtctcBKqR0O4j-ILoHZuBxNgA-4/s1600-h/cukurs0580.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 272px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi4Vh21uP0wuS9Ynm8R47ikzXr5m4HflhYL_fI4Fw0UodvkYu7ipj4PhqhUNfw92AfsVQntyf1z8uccVZWo-SAZ-Gz7ztEIX_NETHihASXw3cvMV4bEMtctcBKqR0O4j-ILoHZuBxNgA-4/s400/cukurs0580.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380546948937738178" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhBfRshe6vhYmFPY-hmmDpaRt83GQ9azwjcMS9W5HFMUGJAiKEE2Bmgi0Bn23_7M7Adz2E31QzXzsS8MG0L2FtavMG08e0R3mwE7FbKlAORRYQp3zwDDj7v3ZnIfQ7J94ndhIkiU_5bRiI/s1600-h/cukurs0583.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 277px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhBfRshe6vhYmFPY-hmmDpaRt83GQ9azwjcMS9W5HFMUGJAiKEE2Bmgi0Bn23_7M7Adz2E31QzXzsS8MG0L2FtavMG08e0R3mwE7FbKlAORRYQp3zwDDj7v3ZnIfQ7J94ndhIkiU_5bRiI/s400/cukurs0583.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380548082134704930" /></a><br /> Kad Vâcija kapitule,<br />Cukurs kâdu laiku dzîvo<br />Marselâ, bet 1946. gadâ pârcelas<br />uz savu sapòu zemi – Brazîliju.<br />Lîdzi Cukura gimenei visu kara<br />celu seko Miriama jeb, kâ Cukuru<br />vinu sauc, Mârîte.Nonâkot Brazîlijâ,<br />Cukurs sâk savu dzîvi ne<br />no kâ, atklâjot Rio de Janeiro laivu<br />nomâtavu. Cukurs uzbûve<br />vairâkus jau Francijâ izgudrotus<br />un veiksmîgi pârdotus ûdensvelosipedus<br />jeb kâ pats saka – ritenlaivas,<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgyQsqi9eRceNQBn0KXAR8qXw7cMncjS4Mw1twDbl42vsY30dcAx_dA8FrEZWrRKufo0R1vXzYB5R2dTFVKayzdnHUbKRcmr7qAq6XCdiOwWKsJOBQvFj3WQEDG9sMHgtwT1gqU4QTQNS0/s1600-h/1-pedalinhos+na+Fran%C3%A7a..jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 300px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgyQsqi9eRceNQBn0KXAR8qXw7cMncjS4Mw1twDbl42vsY30dcAx_dA8FrEZWrRKufo0R1vXzYB5R2dTFVKayzdnHUbKRcmr7qAq6XCdiOwWKsJOBQvFj3WQEDG9sMHgtwT1gqU4QTQNS0/s400/1-pedalinhos+na+Fran%C3%A7a..jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380639103151183874" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjXUmPWrQC-nYxEH1JXLCg58gdvPKBb9qgfv7CbMGraCE6Jry6ij8DvIvMTYU7nZOhthRfLF0vf58ytPHl1FsUtkMUTicPURtV-iPjM6FIUPTuxvRzVhiqILgnNNN-8tLlYpc9_957oEGs/s1600-h/76.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 294px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjXUmPWrQC-nYxEH1JXLCg58gdvPKBb9qgfv7CbMGraCE6Jry6ij8DvIvMTYU7nZOhthRfLF0vf58ytPHl1FsUtkMUTicPURtV-iPjM6FIUPTuxvRzVhiqILgnNNN-8tLlYpc9_957oEGs/s400/76.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380639547291516482" /></a><br /><br />kas dod gimenei iztiku.<br />Miriama pamet Cukuru gimeni<br />un apprecas ar turîgu zîdu ârstu.<br />Cukurs kopâ ar delu Gunâru iegâdâjâs<br />norakstîtu lidmasînu –<br />amfîbiju – un atjauno to.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjVZcbylBr08puYJWcsmvalRnVqi1a_MUSQzMOmoTNEpj9NK89OIJRdt3Zj6eAQBU4_6Mt5AVC4xeloPMqhfqQ4gX34J670wBVMC9ouBFLzTSieIxhJOfVhBNzAhGaUP8zemSIdL2rMeb8/s1600-h/26.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 327px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjVZcbylBr08puYJWcsmvalRnVqi1a_MUSQzMOmoTNEpj9NK89OIJRdt3Zj6eAQBU4_6Mt5AVC4xeloPMqhfqQ4gX34J670wBVMC9ouBFLzTSieIxhJOfVhBNzAhGaUP8zemSIdL2rMeb8/s400/26.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380640319177613410" /></a><br /><br /> Brazîlijas<br />dzîves posma sâkumâ Herbertam<br />Senioram ir vairâki darîjumi<br />ar vietejiem zîdiem, kuri<br />par Cukura labajiem darbiem izturas<br />pret vinu ar milzîgu cienu<br />un pateicîbu, regulâri apciemojot<br />Cukuru, rîkojot kopîgas vakarinas.<br />Arî pirmais biznesa<br />partneris ir zîds, ar kuru kopîgi<br />tiek nodibinâts uznemums. Kad<br />Cukurs ir sasniedzis uzplaukumu<br />un kluvis par vairâku lidmasînu<br />îpasnieku, kâ arî sâcis razot<br />pieprasîtas ritenlaivas un kuterus<br />uz gaisa spilvena “Fliyngkraft”, ir<br />nodibinâjis ûdenslîdeju un<br />ûdensslepotâju skolas, un atverts<br />peldosais restorâns, vins sanem<br />vairâkus piedâvâjumus lai pârdot<br />savu ienesîgo uznemumu no<br />kâda zîdu uzòçmçja, ar kuru jau<br />iepriekz Cukuram bijusas darîsanas.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjl-phuXLUW8pmPhqX00XYBZdwtxqzBU4d6zW5hkycmk61gH5TXDGSGVYHPRlrgCEYs14k74XSKexOmqmnh8SmFBMaPp6w3LvnRJousrDDCd6Pv3QxurOz7-Fwm170opVb7EPeOhiReVdI/s1600-h/12-O+Cruzeiro-1949.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 291px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjl-phuXLUW8pmPhqX00XYBZdwtxqzBU4d6zW5hkycmk61gH5TXDGSGVYHPRlrgCEYs14k74XSKexOmqmnh8SmFBMaPp6w3LvnRJousrDDCd6Pv3QxurOz7-Fwm170opVb7EPeOhiReVdI/s400/12-O+Cruzeiro-1949.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380641345703667058" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjTtJMm6zdWNwptllQAsYw0GuBkdv_M_tsPzsW9y6CpLc3I9xilu9_oIcrLJRLKm-7iw9Hg7XBZw2dl6V3SRVYyyyx1ky3_s6X_uCP6a9EK6zySjvYnPllLr9XEMoJm_nZQUwg7DBA9Sv0/s1600-h/13-O+Cruzeiro-1949-2.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 291px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjTtJMm6zdWNwptllQAsYw0GuBkdv_M_tsPzsW9y6CpLc3I9xilu9_oIcrLJRLKm-7iw9Hg7XBZw2dl6V3SRVYyyyx1ky3_s6X_uCP6a9EK6zySjvYnPllLr9XEMoJm_nZQUwg7DBA9Sv0/s400/13-O+Cruzeiro-1949-2.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380642175939238930" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiXwojdaJQJYX5qVVX_isbZAFaVCUC-MFudbmvARntqRjfAG9F6aXybL1nt3JbqrM75Np82N-iMBNVI4Z-VavnnXnbG7Yq1w9w6VgMhmKPlBUaFakWiHY0HRFNJUpEh512fH_fAOD2ZsGo/s1600-h/15-O+Cruzeiro-1949-3.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 344px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiXwojdaJQJYX5qVVX_isbZAFaVCUC-MFudbmvARntqRjfAG9F6aXybL1nt3JbqrM75Np82N-iMBNVI4Z-VavnnXnbG7Yq1w9w6VgMhmKPlBUaFakWiHY0HRFNJUpEh512fH_fAOD2ZsGo/s400/15-O+Cruzeiro-1949-3.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380642480652019874" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjcHpemRnY2Odo0vjUrYKMUQr4XjJp7WAP3C1IWqm0b9eZGMxhTMnbplYGphYVuGjck37AR1Cg7fbqTo-ZpEz1ywt1y8_m4tOCPb1C56zOdJx7nwzhtDK4oEkpcKKQmUrAKUP4LUNwRdfU/s1600-h/22-Dos+ceus+belicosos-5.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 364px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjcHpemRnY2Odo0vjUrYKMUQr4XjJp7WAP3C1IWqm0b9eZGMxhTMnbplYGphYVuGjck37AR1Cg7fbqTo-ZpEz1ywt1y8_m4tOCPb1C56zOdJx7nwzhtDK4oEkpcKKQmUrAKUP4LUNwRdfU/s400/22-Dos+ceus+belicosos-5.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380642855290688498" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhe58uRMWxGnMfFdKyOC7ra_3uzNzqlR9KuDwgoW67lexuMKy3o2-146_Fl-RQ3Gcm2lqwMBkRHGnIEIcL3dVDBHl2IjYSPRa5-r1IyEtF0h5AHO5eLzhq91ufuBiDpzEwMFdsgGJHA6to/s1600-h/22-Dos+ceus+belicosos-b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 263px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhe58uRMWxGnMfFdKyOC7ra_3uzNzqlR9KuDwgoW67lexuMKy3o2-146_Fl-RQ3Gcm2lqwMBkRHGnIEIcL3dVDBHl2IjYSPRa5-r1IyEtF0h5AHO5eLzhq91ufuBiDpzEwMFdsgGJHA6to/s400/22-Dos+ceus+belicosos-b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380643104637466258" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg8yNMV32d6ySYj7imixJOs0Ig6bKKIzLslL0kfu6OW6uZj2pkNCXecg20hZ6s8ttuGYCIv_YH05RuSd-MUyr5AV-DWRFNklHGhkEc_zu8R-0ejeBqMAnrQ5invCrFpdbU8oDs7rPHOMc8/s1600-h/23-Jornal+A+Manh%C3%A1-14+de+setembro+de+1949-a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 232px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg8yNMV32d6ySYj7imixJOs0Ig6bKKIzLslL0kfu6OW6uZj2pkNCXecg20hZ6s8ttuGYCIv_YH05RuSd-MUyr5AV-DWRFNklHGhkEc_zu8R-0ejeBqMAnrQ5invCrFpdbU8oDs7rPHOMc8/s400/23-Jornal+A+Manh%C3%A1-14+de+setembro+de+1949-a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380643485255348610" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi-QgHak25DRVbF6lKctfNcIUTVA6ZLjdsHHP9AOmsXq6gafBoGqLQo1qL8qtMXF3dl6v1Alsq38CVuQ_01DsCb1Lv6jdQM3FbMwOGBF1zyw8IM9sTLX1ygZ-KMlOkuGs1ROYeQXAPAO-E/s1600-h/31-Ultima+Hora-1957-2.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 339px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi-QgHak25DRVbF6lKctfNcIUTVA6ZLjdsHHP9AOmsXq6gafBoGqLQo1qL8qtMXF3dl6v1Alsq38CVuQ_01DsCb1Lv6jdQM3FbMwOGBF1zyw8IM9sTLX1ygZ-KMlOkuGs1ROYeQXAPAO-E/s400/31-Ultima+Hora-1957-2.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380644664407464050" /></a><br /><br />Kad Cukurs atsakâs pienemt<br />so piedâvâjumu, vietejos laikrakstos<br />parâdâs pirmâs apsûdzîbas.<br />Lai arî tâm nav nekâda pamatojuma,<br />pâr Cukura galvu gâzas<br />melu vilnis. Vinu apsûdz sâkotneji<br />30 000, pec tam lîdz pat<br />100 000 zîdu noslepkavosanâ.<br />Vietejâs zîdu organizâcijas sarîko<br />grautinus Cukura uznemumâ.<br />Cukurs pieprasa Brazîlijas valdîbai<br />tiesât vinu un zîdu organizâcijâm<br />publisku konfrontâciju.<br />Brazîlijas valdîba nosûta pieprasîjumu<br />Sabiedrotajiem (Otrajâ<br />pasaules karâ Brazîlija cînîjâs antihitleriskajâ<br />koalîcijâ), tajâ<br />skaitâ Krievijai, kâ arî Izraelai –<br />jebkuru informâciju, kas apstiprinâtu<br />kâdu no apsûdzîbâm, tacu<br />tâdas nesanem. Cukurs pârliecinoji<br />un neapgâzami pierâda<br />visu apsûdzîbu pilnîgu nepamatotîbu,<br />un tiesa atzîst Cukuru<br />par nevainîgu. <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEim1ezhtFO63U04FpHlRpvNqa4EBWlXqu-ye64v5_DN7U_CtPWuihdXOWDIGafzDydg38vVw6HV62qkThzbcRMZuhOedSeMSfAZXdC_8kOygasT70q1utHMvxT5eXdbTzRAv3AfdT8zWd4/s1600-h/cukurs0367.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 287px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEim1ezhtFO63U04FpHlRpvNqa4EBWlXqu-ye64v5_DN7U_CtPWuihdXOWDIGafzDydg38vVw6HV62qkThzbcRMZuhOedSeMSfAZXdC_8kOygasT70q1utHMvxT5eXdbTzRAv3AfdT8zWd4/s400/cukurs0367.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380646943613262466" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiJdqxNd6ADf2cTTicBiYIHp4CJ_2rAWxAcVvZ9rKrnauBkrezqYb1SzkvZChIVeROL5tWodlXLuzdV8Y76OwJHE657PE8mQm2jBVXXb2FD6ImeXtmWfhLHuNjQGxZJfLXTI2_Xk7brets/s1600-h/cukurs0372.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 288px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiJdqxNd6ADf2cTTicBiYIHp4CJ_2rAWxAcVvZ9rKrnauBkrezqYb1SzkvZChIVeROL5tWodlXLuzdV8Y76OwJHE657PE8mQm2jBVXXb2FD6ImeXtmWfhLHuNjQGxZJfLXTI2_Xk7brets/s400/cukurs0372.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380648329880737730" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhj-t9k-Ol1hpy5TFdxdU8-K94y58ryzSZaBZnGtSKh-CHOI3TCHIiOXU7bl5xSM3Piq19kr_Wb6u4xGls8ZtLLjG9g6ooaCZEvhmcMrCbhPv0pQreRkDjcI5HtDPitgt_eZZq-oGz7y_E/s1600-h/docu21.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 287px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhj-t9k-Ol1hpy5TFdxdU8-K94y58ryzSZaBZnGtSKh-CHOI3TCHIiOXU7bl5xSM3Piq19kr_Wb6u4xGls8ZtLLjG9g6ooaCZEvhmcMrCbhPv0pQreRkDjcI5HtDPitgt_eZZq-oGz7y_E/s400/docu21.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380649244716011426" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiXFx3EG8u9SSjKNEhbnOEooQgSA7wiBCLhxBkpLRpdIVFn2MlVSK-2Y3ENGHkDLaCjgDsMF3CqAqv5TuhLbrMYxLjIVAJWytRBROa4lmyHrD5Hl18PkBjr9jhkm2sefi2feByTcQMQ7VU/s1600-h/docu21,1.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 287px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiXFx3EG8u9SSjKNEhbnOEooQgSA7wiBCLhxBkpLRpdIVFn2MlVSK-2Y3ENGHkDLaCjgDsMF3CqAqv5TuhLbrMYxLjIVAJWytRBROa4lmyHrD5Hl18PkBjr9jhkm2sefi2feByTcQMQ7VU/s400/docu21,1.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380651274051516626" /></a><br /><br />Tâpat Brazîlijas<br />valdîbas pârstâvis pieprasîja vietejâm<br />zîdu organizâcijâm apsolîjumu<br />par to, ka tâs izbeigs jebkâdas<br />destruktîvas darbîbas pret<br />Cukuru gimeni, un tâs arî sanema.<br />Lîdz pat savai nâvei Cukurs<br />dzîvoja salîdzinoði mierîgi, jo<br />pec Brazîlijas tiesas sprieduma<br />un izmeklesanas materiâliem,<br />sabiedrîba izturejâs ar lielu cienu<br />pret Cukuru un vina gimenes locekliem.<br />Herberts paspeja atzîmeties<br />arî pasaules futbola vesture,<br />jo bija vienîgais lidotâjs, kas<br />pârlidoja Marakana stadionu tâ<br />atklâsanas speles laikâ starp Brazîliju<br />un Urugvaju.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEivSmqLn5SVX8RRKnFkbSYGkxhjhDWyMBtPkKKjVC7USF_XeWf1tOwp1QINmclSfhj1H6-8ilT_Vz16qTWYXmbB2pkuEexSK23CgSdPARkrIKoLJunhk5Bp2CAeq2_ZVOH7GXGKTrWvqTc/s1600-h/File0229.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 290px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEivSmqLn5SVX8RRKnFkbSYGkxhjhDWyMBtPkKKjVC7USF_XeWf1tOwp1QINmclSfhj1H6-8ilT_Vz16qTWYXmbB2pkuEexSK23CgSdPARkrIKoLJunhk5Bp2CAeq2_ZVOH7GXGKTrWvqTc/s400/File0229.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380651787684298882" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhbVVWCm40zEq-7Pw6uZM4co6oHIFwoXllALywHeATXZPxE3ZqRW_ap-mesKstsvLcEvbl_17RUPQWNZIk4reKwQbuJ9jLPycaga86ZX5nKzAB7HOs76YI5uqMwI5-UGMoNnyD8JDfIKKU/s1600-h/jORNAIS+BRASILEIROS+093.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 300px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhbVVWCm40zEq-7Pw6uZM4co6oHIFwoXllALywHeATXZPxE3ZqRW_ap-mesKstsvLcEvbl_17RUPQWNZIk4reKwQbuJ9jLPycaga86ZX5nKzAB7HOs76YI5uqMwI5-UGMoNnyD8JDfIKKU/s400/jORNAIS+BRASILEIROS+093.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380652952817043170" /></a><br /> Sî spele, kurâ<br />Urugvaja uzvareja Brazîliju ar<br />2X1, Cukuram beidzâs ar pilota<br />licences zaudesanu, jo virs stadiona<br />lidot speles laikâ bija aizliegts,<br />bet jurnâlista fotogrâfija<br />no gaisa vienâ no Brazîlijas lielâkajâm<br />avîzem, kurâ bija redzams<br />amfîbijas pludins, nodeva pârkâpeju.<br />Ar tâdâm lidmasînâm lidoja<br />tikai Cukurs... Kad 1965. gada<br />23. februârî Herbertu Cukuru<br />pec neveiksmîga sagûstîsanas<br />mejinâjuma “Mossad” teroristi<br />nogalinâja, lai savu asinsdarbu<br />attaisnotu, zîdu propagandas resors<br />atkal pârplûdinâja laikrakstus<br />ar nacistu zverîbas atainojosâm<br />fotogrâfijâm un sausmu<br />stâstiem, ar kuriem Cukuram<br />nebija sakara...<br />Bet.. ka Gebelsa ieteikums<br />“Kad jûs melojat – jums<br />jâmelo tâ lai neviens nevar iedomâties,<br />ka tâ var melot!”<br />Ja ,pec daudzam melus kaudzam,un pagajusos vairak ka 40 gadi no Cukuras naves,mes varam pieradit ka visas pasaules cilveku tiesibas,Cukura gadijuma bija aizlegtas,galvenokart Latvija,<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhohMgZztvXHAA7-J1Z0m4Fcxu6SfEZ8g3WYIvln4R4BF32fzUnGg38cFdyCELeQEbeFOyz9AWzq0l8EbZ7Lk1T6YpHq5frnEox6rOgx5AoHhbgBdvoL19Px8euQeiOtnQ5dS7BVShRlf8/s1600-h/ddd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 300px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhohMgZztvXHAA7-J1Z0m4Fcxu6SfEZ8g3WYIvln4R4BF32fzUnGg38cFdyCELeQEbeFOyz9AWzq0l8EbZ7Lk1T6YpHq5frnEox6rOgx5AoHhbgBdvoL19Px8euQeiOtnQ5dS7BVShRlf8/s400/ddd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380689737484589474" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjmOOD9Auicl-bATHu-VgGkTx7MSW4Wsw_BTnjOk6dMyBhi6l0bmCGPdtzXTiFeec4UOhlgd50IEts0GXTfFt276gOG42N5wWsw4txY7elnZgfJhJn5XBNrmhC26AjnS2AMuGzWlW8noS4/s1600-h/eee.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 300px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjmOOD9Auicl-bATHu-VgGkTx7MSW4Wsw_BTnjOk6dMyBhi6l0bmCGPdtzXTiFeec4UOhlgd50IEts0GXTfFt276gOG42N5wWsw4txY7elnZgfJhJn5XBNrmhC26AjnS2AMuGzWlW8noS4/s400/eee.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5380681827204032770" /></a><br />Tatad mes varam pieradit kas Cukurs bija labakais lidotajs pasaule 1933.gada.<br />Mes varam pieradit ka vins bija viens no tallantiguiem avionkonstruktoram Latvija un ari pasaule.<br />mes varam pieradit ka vins bija viens no labakiem tallidotajiem pasaule .<br />Mes varam pieradit ka vins bija latvietis kas vairak izplatija Latvijas vardu pasaule.<br />Mes varam pieradit ka H.Cukurs bija latvijas varonis.<br />Mes varam pieradit ka H.Cukurs bija viens no latvijas varoniem, Latvijas Brivibas cinas laika.<br />Mes varam pieradit ka Cukurs cinijas kara laika pret kreviem kopa ar partizaniem.<br />Mes varam pieradit ka latvijas valdiba nokartojas glevuliga veida pret savu pilsoni.<br />Mes varam pieradit ka H.Cukurs bija apsudzets, nevainigs budams.<br />Mes varam pieradit ka H.Cukurs glaba zidus.<br />Mes varam pieradit ka H.Cukurs vienmer lietoja savu isto vardu,un vienmer mekleja tiesu lai pieradit savu nevainibu.<br />Mes varam pieradit ka Cukura vards nekad nav bijis nekadas tiesa pravas pasaule.<br />Mes varam pieradit ka visas zidu apsudzibas pret H.Cukuru ir izgudrotas,pilnas ar meliem.<br /><br />Bet...pec vairak ka 40 gadiem,neviens zids ,ne Izraelu,ar visu savu naudas speku,ne kopa ar saviem latviesu paliguiem,istie naudas kalpi,vissi kopa,visus sos gadus,nav vel pieradijusi, ka viena vieniga no tam apsudzibam pret Herbertu Cukuru butu bijusa pareiza un taisniga.Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-44794445006490135982009-09-10T04:40:00.000-07:002009-09-10T06:47:50.793-07:00HERBERTA CUKURA SAGAIDISANA RIGAS AERODROMA. 1937.GADA.<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh6viHX9eVL9XJ8t7I8nc0oGxaED8JML6g1QpQao_dq0xsVLXkgnXh7K3YYnwGHg4PzPjA5aIsuOhwsPzb7SHjKJedO7zzs6JaBjMS_Tr9nIOmOQGyQ-Cbw1gtxAvo6pbf0AnUZnNMRuoM/s1600-h/cukurs0289.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 220px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh6viHX9eVL9XJ8t7I8nc0oGxaED8JML6g1QpQao_dq0xsVLXkgnXh7K3YYnwGHg4PzPjA5aIsuOhwsPzb7SHjKJedO7zzs6JaBjMS_Tr9nIOmOQGyQ-Cbw1gtxAvo6pbf0AnUZnNMRuoM/s400/cukurs0289.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379821296020378290" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj1JM2kwxAPl3OvTciVWz-cmLJx0FEWRTafXWxOQhZmiIPdjBwIbu5Y2U6SOjojQPNatX37Yxpn-KaQ2rVmtn_QBlWF3fY7AfJ-uCkb0daKjzsSCoRP6kCvICQy6YDC0bf8BFnosQXfq5E/s1600-h/cukurs0024.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 287px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj1JM2kwxAPl3OvTciVWz-cmLJx0FEWRTafXWxOQhZmiIPdjBwIbu5Y2U6SOjojQPNatX37Yxpn-KaQ2rVmtn_QBlWF3fY7AfJ-uCkb0daKjzsSCoRP6kCvICQy6YDC0bf8BFnosQXfq5E/s400/cukurs0024.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379803582471841554" /></a><br /><br /> <strong>Kapt.HERBERTS CUKURS atlidojis dzimtene.</strong><br /> LIDOTAJA SVINIGA SAGAIDISANA RIGAS AERODROMA.<br />LTA.Riga,16.jul.Musu tallidotajs Kapt.Herberts Cukurs sodien pl.19 ar savu lidmasinu "Tris Zvaigznes" nolaidas Rigas aerodroma.Cukuru sagaidit ilgi pirms noteikta laika bija ieradusies daudz lauzu.Aviacijas pulka karaviri bija nostaditi ierinda.Bij ieradies ari armijas komandieris Gen.K.Berkis,staba prieksnieks Gen.M.Hatmanis un citi augstakie virsnieki.Ap plkst.19 no Jelgavas puses paradijas Cukura lidmasina,kas apmeta ap aerodromu vairakus lokus un nolaidas skatitaju prieksa.Karaviru orkestrs speleja marsu.No lidmasinas izkapa Cukurs-bruni iededzis,terpies viegla sporta uzvalka.Ka pirmais to apsveica Gen.Berkis.Tad sekoja parejie apsveiceji-kara lidotaji un tuvakie draugi.Lidotaja dzives biedre sagaidija to ar ziedu puski.Latvijas aerokluba parstavis pazinoja,ka Latvijas aeroklubs H.Cukuru ievelejis par goda biedru un pasniedza goda biedra nozime.Lauzu pulis,kas ielenca nolaisanas vietu,sanema Cukuru ovacijam,kas nerima visu laiku,kamer Cukurs ar dzives biedre iesedas automobili un aizbrauca.<br />Saruna sr preses parstavjiem Cukurs pazinoja ,ka pavisam veicis ap 44.000 km.Atpakalcela laiks visa lidojuma bijis nelabveligs.Vienigi no Alepas lidz Budapestai bijis jauks laiks.Lidojot uz Berlini,tas nomaldijies.No Berlines Cukurs sodien izlidojis plkst 16,15 un pa celam nolaidies Karalaucos.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgrH80rJyj_RE_iZhmFzLopA-WnjELX6CXkz3PwrBDbvzxOSZupkj-xgwGzisOnwZkYGz99ROD7XqxQvwZ5ltLfKO5HlJXKxkS0rNnyN4vLUdS44UqWKrQn-BN-7hSOx6NQ405BucOsSKI/s1600-h/c-6+pousando.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 253px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgrH80rJyj_RE_iZhmFzLopA-WnjELX6CXkz3PwrBDbvzxOSZupkj-xgwGzisOnwZkYGz99ROD7XqxQvwZ5ltLfKO5HlJXKxkS0rNnyN4vLUdS44UqWKrQn-BN-7hSOx6NQ405BucOsSKI/s400/c-6+pousando.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379821709315521090" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhpIqCh8VghX-Pj0rgdjA5BHJiwv8VMy2ZEZSKTfEvr9GKs7FWv1zottugYYughchA9ijQQnDessg4kFyb-nVTG4vU07OoCEtGIkeG2xi4imLkq0WQWpyel10zrKXrdBAZD9IHtA-Izu1M/s1600-h/cukurs-a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 274px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhpIqCh8VghX-Pj0rgdjA5BHJiwv8VMy2ZEZSKTfEvr9GKs7FWv1zottugYYughchA9ijQQnDessg4kFyb-nVTG4vU07OoCEtGIkeG2xi4imLkq0WQWpyel10zrKXrdBAZD9IHtA-Izu1M/s400/cukurs-a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379823475907276674" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgiMvaPDDntkdYXCb-MFsVDeC8ZVJewqAto35KQMeOPh5r6whlu-yiQ1KzAvZ1NlEOfMhicq6nEq82QgIrU-zI4nkSRJW4IAQz0IlfnQY12R0C_zFXiAA2YlOP2EeENRSkOKvoSHvACcyY/s1600-h/j-1174.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 279px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgiMvaPDDntkdYXCb-MFsVDeC8ZVJewqAto35KQMeOPh5r6whlu-yiQ1KzAvZ1NlEOfMhicq6nEq82QgIrU-zI4nkSRJW4IAQz0IlfnQY12R0C_zFXiAA2YlOP2EeENRSkOKvoSHvACcyY/s400/j-1174.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379824072800414002" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgsM63C53nWprjLYRcn4aZVOFfu4jxtP1gYZ3wEehH4bz4Gn2-SD5eX7fOc2Lwtci2XwqMBA0OOkVzVSaekvYtzoy1rqoZ5FCHiOewERW6FOrCqNUgyF5ZlPLRlK4WVEMoLydw3ogRbJAU/s1600-h/j-1175.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 268px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgsM63C53nWprjLYRcn4aZVOFfu4jxtP1gYZ3wEehH4bz4Gn2-SD5eX7fOc2Lwtci2XwqMBA0OOkVzVSaekvYtzoy1rqoZ5FCHiOewERW6FOrCqNUgyF5ZlPLRlK4WVEMoLydw3ogRbJAU/s400/j-1175.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379824450298510834" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg02CoFUqRLmng5TrZEjZjjd4n0k25FyeOhp0y7AlEwP9nZGNHkCfNMFpsD5E8YdSTb8UYP2KwbDFWU5ovjXPNDCIV_yhtmyro_NPpNIBsRfadSfLJohKj6EGDyTzAT3V_1D5eXy2zGgi0/s1600-h/j-1176.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 268px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg02CoFUqRLmng5TrZEjZjjd4n0k25FyeOhp0y7AlEwP9nZGNHkCfNMFpsD5E8YdSTb8UYP2KwbDFWU5ovjXPNDCIV_yhtmyro_NPpNIBsRfadSfLJohKj6EGDyTzAT3V_1D5eXy2zGgi0/s400/j-1176.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379824875056843922" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjOVx2hXG0p2TgOEoSPt1vgX7rM65yvtj2aKgZh1YFksClvU71fjriVt7Hugw7ymQa7SA9qHl4P0ZOAEV7QPBqqw_WFHrcaPmSPi42Vj_uyOwQDUIvHSDWGpkHAvEOiBjey9c_56P-CUVc/s1600-h/j-1177.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 266px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjOVx2hXG0p2TgOEoSPt1vgX7rM65yvtj2aKgZh1YFksClvU71fjriVt7Hugw7ymQa7SA9qHl4P0ZOAEV7QPBqqw_WFHrcaPmSPi42Vj_uyOwQDUIvHSDWGpkHAvEOiBjey9c_56P-CUVc/s400/j-1177.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379825704956858514" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi36vYKfnOrqWs3vGrLJQOwMbNIIrrPXxGXdHqOR2_AmC-xzrFbwSRvrYtCyeewIqjPGyxl2P9GGnBS0M9wnuCiDbh2MVAqScBflCaesgqnLaACNBMoJhpEVamZpl0oTI1tQr2238asgKg/s1600-h/j-1178.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 268px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi36vYKfnOrqWs3vGrLJQOwMbNIIrrPXxGXdHqOR2_AmC-xzrFbwSRvrYtCyeewIqjPGyxl2P9GGnBS0M9wnuCiDbh2MVAqScBflCaesgqnLaACNBMoJhpEVamZpl0oTI1tQr2238asgKg/s400/j-1178.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379825984499973314" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhNYrhwi-qAZLzpjscUFH5Zv0WJi2tCcBDZoQw3Aftyxwwrr4p8UQ898SAw4ScFmuazY-nrsJO5Cy0WtFbz_VR6ZL9kQGCTOc5beXh2MRc7HGS0T425qviTEWyYQFCWghX-b4yMJXcFgJ4/s1600-h/j-1179.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 266px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhNYrhwi-qAZLzpjscUFH5Zv0WJi2tCcBDZoQw3Aftyxwwrr4p8UQ898SAw4ScFmuazY-nrsJO5Cy0WtFbz_VR6ZL9kQGCTOc5beXh2MRc7HGS0T425qviTEWyYQFCWghX-b4yMJXcFgJ4/s400/j-1179.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379826196737592370" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgrEiaVF7NJZL7lttfxDqX7VVsznRmMPBjEkq8yLjO64FOVw8z6P-ePj-XxjaQopxJXTCDYGtSJW4m5XaCVlhUIspo4bmpLWiAeiQ1ciYUzZ2eaHAl7rciezBNWlNpmlIB9R5sfbhmtNpo/s1600-h/j-1180.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 268px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgrEiaVF7NJZL7lttfxDqX7VVsznRmMPBjEkq8yLjO64FOVw8z6P-ePj-XxjaQopxJXTCDYGtSJW4m5XaCVlhUIspo4bmpLWiAeiQ1ciYUzZ2eaHAl7rciezBNWlNpmlIB9R5sfbhmtNpo/s400/j-1180.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379826449832367026" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjaPSAd7UFpdEAqukBDidfUw71iGaB3ig4fpTivnUSrJe_VQQpIymuIWwzHDPNKKQTUyieVAFlQYkdIwHu4FThzzlgrutKMoUEyphWZJyKAth0fLh2EgtAAhL_IAr1AhOLm_M4HDPa3nYU/s1600-h/j-1181.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 277px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjaPSAd7UFpdEAqukBDidfUw71iGaB3ig4fpTivnUSrJe_VQQpIymuIWwzHDPNKKQTUyieVAFlQYkdIwHu4FThzzlgrutKMoUEyphWZJyKAth0fLh2EgtAAhL_IAr1AhOLm_M4HDPa3nYU/s400/j-1181.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379826775119829106" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgsZh864jMgkEoGqjKzqY7kfcOUp54I35pBP8tM9XVK_B3tSvpoPlMxMtnL_j8NDyuKWirOuAJHgraq2IWKqs_sFr_IaKEke6d7aqIOxW3bq9ayNdWxbfNurLgkMimn91cQbk1_gK1SGDo/s1600-h/j-1182.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 173px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgsZh864jMgkEoGqjKzqY7kfcOUp54I35pBP8tM9XVK_B3tSvpoPlMxMtnL_j8NDyuKWirOuAJHgraq2IWKqs_sFr_IaKEke6d7aqIOxW3bq9ayNdWxbfNurLgkMimn91cQbk1_gK1SGDo/s400/j-1182.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379827061042890626" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi7SMy8Twe5HPASAFzqXl94RpB9mYvV-4QLuAB2RPaLzWy8kuIPLkNSkIc25puKAkkSF6F8hpXz1Nnfbj8ibxQHJDFoy0sgynJLXhamAAzznF983WR2GZAP65PjRthD1vLFxVubj3YEZeo/s1600-h/j-1183.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 262px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi7SMy8Twe5HPASAFzqXl94RpB9mYvV-4QLuAB2RPaLzWy8kuIPLkNSkIc25puKAkkSF6F8hpXz1Nnfbj8ibxQHJDFoy0sgynJLXhamAAzznF983WR2GZAP65PjRthD1vLFxVubj3YEZeo/s400/j-1183.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379827481555102178" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgdO-OGSpHAjSBKRq_cHi03qeC1uo8ZDkEQyCeekUWHms_g3JAoBaUGe5BorS_HxagdkllTiSyesX1Mu79TAdcRRLpEdHVQd1ZAc1AgkCyuPadzKM_i3itGiHd5UeD78jm51vxpA4DVWgU/s1600-h/j-1187.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 181px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgdO-OGSpHAjSBKRq_cHi03qeC1uo8ZDkEQyCeekUWHms_g3JAoBaUGe5BorS_HxagdkllTiSyesX1Mu79TAdcRRLpEdHVQd1ZAc1AgkCyuPadzKM_i3itGiHd5UeD78jm51vxpA4DVWgU/s400/j-1187.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379828261133201554" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgAGQM25YKw-9UPssFZMgPR19OZD0ZQgGJF0VsDgybT9Xs0LLmxi4A46dWLNyOFi4AtpITOnQwANQfvsnhv13zk7YWZaf3DTjiK1n7AfbitLvPqhJxTZXk9RAKxQyf0RtRSu7kLY8O3ft8/s1600-h/j-1194.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 260px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgAGQM25YKw-9UPssFZMgPR19OZD0ZQgGJF0VsDgybT9Xs0LLmxi4A46dWLNyOFi4AtpITOnQwANQfvsnhv13zk7YWZaf3DTjiK1n7AfbitLvPqhJxTZXk9RAKxQyf0RtRSu7kLY8O3ft8/s400/j-1194.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379828588353704610" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhswUAbWN_BkX9srcQiL-W90TsJsmUrEf0Jp5oCjS2GfFiSvCoGkiThRrEztOehsBQtABzRc2Bkr76iSKle5uj7IChIw5DJ5eIrQNVuw5g478l0LpFEiUdMdYkl5b9WX7uC4rbh2jyYJ9w/s1600-h/j-1192.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 282px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhswUAbWN_BkX9srcQiL-W90TsJsmUrEf0Jp5oCjS2GfFiSvCoGkiThRrEztOehsBQtABzRc2Bkr76iSKle5uj7IChIw5DJ5eIrQNVuw5g478l0LpFEiUdMdYkl5b9WX7uC4rbh2jyYJ9w/s400/j-1192.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379829154630930498" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgLwpbpY7vFMO_uBLRf4U9IFoDVIcFbBV5gn8vBoUUa_z5T82Shb_PC0spsdwOEykdiDaQwgKDzWTqhaU4J_4ugtaxUt69MzTkUFt6dviytPcZeyRh0djJqstjLbEVX9icmCzMOaSAiDZ8/s1600-h/j-1195.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 271px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgLwpbpY7vFMO_uBLRf4U9IFoDVIcFbBV5gn8vBoUUa_z5T82Shb_PC0spsdwOEykdiDaQwgKDzWTqhaU4J_4ugtaxUt69MzTkUFt6dviytPcZeyRh0djJqstjLbEVX9icmCzMOaSAiDZ8/s400/j-1195.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379829643043466466" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj8gtnUGLs2TP0PLgqpKG5L3U6nFa1y6Ue3dqGGukxeugW2nU0sFfOXY-C5uxsgEB9BCcrSELN93KSzt_-MBbMd8dFwoYohFqBjfww99pqJlNlnrdXPxR-dSUh8Fyafjhc5z-Q5x-68iR4/s1600-h/j-1193.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 265px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj8gtnUGLs2TP0PLgqpKG5L3U6nFa1y6Ue3dqGGukxeugW2nU0sFfOXY-C5uxsgEB9BCcrSELN93KSzt_-MBbMd8dFwoYohFqBjfww99pqJlNlnrdXPxR-dSUh8Fyafjhc5z-Q5x-68iR4/s400/j-1193.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379829873805636098" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgxTTqMyhgoOCiA30o7vpnSJd6_Dc3rR0mh9NiUrMyGAPAJNVkvs3FZtY7ezWr1FzR_mQqFhsWeobLhb1svTSGkhf7q8t1Jp2ZuNJ8CTJOgDELWO5RhHsS5zQU7TmFiKQbfG23d4Yf3BNI/s1600-h/j-1191.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 232px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgxTTqMyhgoOCiA30o7vpnSJd6_Dc3rR0mh9NiUrMyGAPAJNVkvs3FZtY7ezWr1FzR_mQqFhsWeobLhb1svTSGkhf7q8t1Jp2ZuNJ8CTJOgDELWO5RhHsS5zQU7TmFiKQbfG23d4Yf3BNI/s400/j-1191.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379830568253841618" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi8Vkg75LABWf6jSPDe9YmEsWNcHtl0X737B6SlDRJylH2irEOYAGPSh0FKGyd_R8UZtUmwYwMWU1itHaDI89IkmSA5d-5xeTK3hVQr9wKJPUXp17gjuSc7TmmGCnYhbe9SOO1LoRr2sjw/s1600-h/j-1184.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 276px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi8Vkg75LABWf6jSPDe9YmEsWNcHtl0X737B6SlDRJylH2irEOYAGPSh0FKGyd_R8UZtUmwYwMWU1itHaDI89IkmSA5d-5xeTK3hVQr9wKJPUXp17gjuSc7TmmGCnYhbe9SOO1LoRr2sjw/s400/j-1184.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379830920099660530" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjCcz12idQJAf0Ah-v3jYHW0vji0ykEF7e-6uZMG6j8-m2gQ8PMqOBwaYuspmC2wvZ1zqoi7HUnwhZwBUa1_pFVjnWIpTFbmffqXXSAq55lVAUv0ZLKGHP5guDlFtpQQ08Mi1F0Byc8jzk/s1600-h/j-1188.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 275px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjCcz12idQJAf0Ah-v3jYHW0vji0ykEF7e-6uZMG6j8-m2gQ8PMqOBwaYuspmC2wvZ1zqoi7HUnwhZwBUa1_pFVjnWIpTFbmffqXXSAq55lVAUv0ZLKGHP5guDlFtpQQ08Mi1F0Byc8jzk/s400/j-1188.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379831238043305794" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhU4dg_Duf6gTtuOsrD72ApPzEO65kF3lB4vtwlv2VcmmqoiyGNjt5AA4UxUBOyN1KDY4itcibChXijKDs40vGwpULuOjXIDYJm1IqDvXWrYhPKjAX5ZPMCJy_cOWrpHW9GVPyfB4tcABs/s1600-h/j-1185.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 268px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhU4dg_Duf6gTtuOsrD72ApPzEO65kF3lB4vtwlv2VcmmqoiyGNjt5AA4UxUBOyN1KDY4itcibChXijKDs40vGwpULuOjXIDYJm1IqDvXWrYhPKjAX5ZPMCJy_cOWrpHW9GVPyfB4tcABs/s400/j-1185.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379831715139738162" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhB-1iDqSNlxrABsHO4erlVz-Gh-UQX0A4wFNVugT6b4ZwllL0pMMPZaaoizsC83S6koGE7Y6JFJVDYo1d78vI6hU06TAu1jdvFOU2dL9210RV1vHqa7FxjsVSMxNnoMnnzJxR34nTxibk/s1600-h/cukurs-comprimenta-multidao.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 277px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhB-1iDqSNlxrABsHO4erlVz-Gh-UQX0A4wFNVugT6b4ZwllL0pMMPZaaoizsC83S6koGE7Y6JFJVDYo1d78vI6hU06TAu1jdvFOU2dL9210RV1vHqa7FxjsVSMxNnoMnnzJxR34nTxibk/s400/cukurs-comprimenta-multidao.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379832013402352450" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh_8T9w3-66z9h6S6_ATb6eB6KBTpyNUDZV_dof_yrS7pvaAVjTXpx46oxE44E_kI3qo_EkPYCv4OgnRf2rXFciYKatlS6SmMQigcjriH5c1UhDlP8gdAnqVGnK5KTtuJ4q05agtCsr5Qw/s1600-h/j-1197.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 288px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh_8T9w3-66z9h6S6_ATb6eB6KBTpyNUDZV_dof_yrS7pvaAVjTXpx46oxE44E_kI3qo_EkPYCv4OgnRf2rXFciYKatlS6SmMQigcjriH5c1UhDlP8gdAnqVGnK5KTtuJ4q05agtCsr5Qw/s400/j-1197.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379832929445045026" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjA586Kl_MsgzS1FONJa_9pk8lryAR5OalnLuHnZqy041DMq33d4pEEX6G9obR6mrGF0VajRsOWAmOL3hFEZac3IVM_SWWIjm4laYQNI2w7mo6GqOxJEfLZt9ncZ0_P2mrTXLBY5NbnsQo/s1600-h/j-1198.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 233px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjA586Kl_MsgzS1FONJa_9pk8lryAR5OalnLuHnZqy041DMq33d4pEEX6G9obR6mrGF0VajRsOWAmOL3hFEZac3IVM_SWWIjm4laYQNI2w7mo6GqOxJEfLZt9ncZ0_P2mrTXLBY5NbnsQo/s400/j-1198.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379833126012569730" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj1GWfXauo0R9INgrerquaL4Q3xnzQ3dWQGsDLTqzu0VPOd1Ttxdr9i3jPNwSBdYT85Ub8-YMFIYoxnHAzBFgz3apYyKSKl3XL71TXaB460YMmhW1wjl4nhoumVr_H_AfNlt35DeuyrLps/s1600-h/j-1199.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 206px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj1GWfXauo0R9INgrerquaL4Q3xnzQ3dWQGsDLTqzu0VPOd1Ttxdr9i3jPNwSBdYT85Ub8-YMFIYoxnHAzBFgz3apYyKSKl3XL71TXaB460YMmhW1wjl4nhoumVr_H_AfNlt35DeuyrLps/s400/j-1199.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379833372470975074" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhyzqZxXtWvWcnr1gXucyqoM4vb_pZBXWFpI89M4Cc2Xotz5-MxnT1DQeML9iOb-ZUsXcPkBvXbVi0qVO5VQNJIb2sIC4Q1d3eMTjw5FAj3CWHYv9A3jGsbwmZbV8zqCZgLCPDjhTueLXA/s1600-h/j-1200.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 283px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhyzqZxXtWvWcnr1gXucyqoM4vb_pZBXWFpI89M4Cc2Xotz5-MxnT1DQeML9iOb-ZUsXcPkBvXbVi0qVO5VQNJIb2sIC4Q1d3eMTjw5FAj3CWHYv9A3jGsbwmZbV8zqCZgLCPDjhTueLXA/s400/j-1200.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379833618987207858" /></a>Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-39952800481215338942009-09-09T13:51:00.000-07:002009-09-09T14:05:08.618-07:00PARBAUDES APLIECIBA UN LIDOSANAS ATLAUJA.<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj2nwhdcvuHxmrVCI8WWiaes8d5CUOsOh4j_TuDmerrmi9IKGJx-sq21U6lL-ewuVYnOlEKevJWkTCp_Uu7Fo7vinMpMZGSIKiTgEDxy5CZDxUjakF_EYviBFZYGNL3EnWrubTUldZTwo8/s1600-h/cukurs0108.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 259px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj2nwhdcvuHxmrVCI8WWiaes8d5CUOsOh4j_TuDmerrmi9IKGJx-sq21U6lL-ewuVYnOlEKevJWkTCp_Uu7Fo7vinMpMZGSIKiTgEDxy5CZDxUjakF_EYviBFZYGNL3EnWrubTUldZTwo8/s400/cukurs0108.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379574112878468146" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhNWoaxJ5bqQoFPqBqdEHlD4o4etUQLprJEtTkcqOf3pV41EM2mJmGeIxiibmnuvZcwdYMYotEjovLOexS1-ZEup7YG8iuFU6OT4t3kJgEGAxA8szjfpjXNLxXMi_fgCmJg6iIzFzDPx10/s1600-h/cukurs0109.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 308px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhNWoaxJ5bqQoFPqBqdEHlD4o4etUQLprJEtTkcqOf3pV41EM2mJmGeIxiibmnuvZcwdYMYotEjovLOexS1-ZEup7YG8iuFU6OT4t3kJgEGAxA8szjfpjXNLxXMi_fgCmJg6iIzFzDPx10/s400/cukurs0109.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379574580051939554" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjhJPi3w3zw6ehA25k-v9gkW8m57hoHeHQjpu4IzNjwmiOIO1eZqDW3F5x2QwKQ9-GktpqbJWWTxMCoRjklXFHc0JOUsBZUmg-LjSQAdyOEqKHPwMKdL_OAnqvhJCq3Sc7jYHnyzETVOoE/s1600-h/cukurs0112.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 303px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjhJPi3w3zw6ehA25k-v9gkW8m57hoHeHQjpu4IzNjwmiOIO1eZqDW3F5x2QwKQ9-GktpqbJWWTxMCoRjklXFHc0JOUsBZUmg-LjSQAdyOEqKHPwMKdL_OAnqvhJCq3Sc7jYHnyzETVOoE/s400/cukurs0112.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379575019819277330" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhEob-nRUCbRdXAhP5PgSd_Lt74tJ0H7OWDqecuLBA5qsPZ1zVyk5iu8R1Go-4x2gcADhRe0eAL1HqUS8m3NZDtBvUEmNxsER2yh5GEXfuCd-PhQGzRdcPhbCWRAWF3sRtzj_MijshgK7Y/s1600-h/cukurs0110.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 309px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhEob-nRUCbRdXAhP5PgSd_Lt74tJ0H7OWDqecuLBA5qsPZ1zVyk5iu8R1Go-4x2gcADhRe0eAL1HqUS8m3NZDtBvUEmNxsER2yh5GEXfuCd-PhQGzRdcPhbCWRAWF3sRtzj_MijshgK7Y/s400/cukurs0110.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379575542583613874" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi2Ri21THAK7GMEo5UW9CcJzQsxWlwC_W_I4KNsZGgQ_YsE0r3f3o7bXUe7-kF_3dD049CDmSlDLQvv7xA9MZ8q7sgV9VRvk0idZRyqclaokB1KVAI1cmyt8Nxtxqx4rmRrChT7IancCg4/s1600-h/cukurs0113.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 302px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi2Ri21THAK7GMEo5UW9CcJzQsxWlwC_W_I4KNsZGgQ_YsE0r3f3o7bXUe7-kF_3dD049CDmSlDLQvv7xA9MZ8q7sgV9VRvk0idZRyqclaokB1KVAI1cmyt8Nxtxqx4rmRrChT7IancCg4/s400/cukurs0113.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379576585916488338" /></a>Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-65373212248812089312009-09-09T13:25:00.000-07:002009-09-09T13:51:02.836-07:00KARAKLAUSIBAS APLIECIBA.<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhCzvAInwHjvnmY4CsBpiCp1pxdXRWVAp_-B6GLgRu0718TsvF-B240_SjMeRRu8KCBBk-x74tYqbmtU921HWKyeiJ0f-abi4oFNGI-RO22bP3ozl5V19FUEgshYVfzP470o1qaz-yZMtY/s1600-h/cukurs0124.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 265px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhCzvAInwHjvnmY4CsBpiCp1pxdXRWVAp_-B6GLgRu0718TsvF-B240_SjMeRRu8KCBBk-x74tYqbmtU921HWKyeiJ0f-abi4oFNGI-RO22bP3ozl5V19FUEgshYVfzP470o1qaz-yZMtY/s400/cukurs0124.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379572793441940530" /></a><br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi-zt9VJy-pui57UUXTjwKlZGgwm5WnqSaf1OrWAZMxxyQm5uptELa9ubRWrxBUfFezyU2117bfR_EtiVE8z7ZUahDtxuAT7HPfSCHvpyA76NkQwqF43gkb6LV7Hha5_gn230eIQL0OzwY/s1600-h/cukurs0116.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 324px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi-zt9VJy-pui57UUXTjwKlZGgwm5WnqSaf1OrWAZMxxyQm5uptELa9ubRWrxBUfFezyU2117bfR_EtiVE8z7ZUahDtxuAT7HPfSCHvpyA76NkQwqF43gkb6LV7Hha5_gn230eIQL0OzwY/s400/cukurs0116.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379567358589512722" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgJiS63j3mLYJj5IWouGYRt-NW3zSHaVXWNpL51KiWmBHTMTKDb1Wo-qdzvXJQv4sA6tQD-Zf4O8Xjh9ts025X0cyVZzDREdWjXsIeCsX42lTf2gxDtOCVZ2ayCtZLxomrrYqq1Z5bqsgo/s1600-h/cukurs0117.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 245px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgJiS63j3mLYJj5IWouGYRt-NW3zSHaVXWNpL51KiWmBHTMTKDb1Wo-qdzvXJQv4sA6tQD-Zf4O8Xjh9ts025X0cyVZzDREdWjXsIeCsX42lTf2gxDtOCVZ2ayCtZLxomrrYqq1Z5bqsgo/s400/cukurs0117.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379568107485489058" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi8sqQGue2jCR-v7E3KK3mZmlRwpImgkRH9zKQ-NY30LHYGREL_WLiJscIpvNwPxwIKAfKZAIBBjHqF0pN6KS0V8iLbOMxhA1eq3iKF0ZTqqCrYQcShHcvt8YekZg2iqJIjm2crkFUiwrI/s1600-h/cukurs0118.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 247px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi8sqQGue2jCR-v7E3KK3mZmlRwpImgkRH9zKQ-NY30LHYGREL_WLiJscIpvNwPxwIKAfKZAIBBjHqF0pN6KS0V8iLbOMxhA1eq3iKF0ZTqqCrYQcShHcvt8YekZg2iqJIjm2crkFUiwrI/s400/cukurs0118.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379569258223264082" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgVQgQQ_oR7vlnHKSOQ_5J5NMAHcIomh7Y6yDo8IarFCJ9cqIpwlMjZ5h3nd2v8PMIpXucXARHKmrHMZs2dUPHXyO5EMb8I4Im0S7mxdAx3H4GHv5pbUvvOnGKjrnRGh2XrNmM70RrSIco/s1600-h/cukurs0119.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 248px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgVQgQQ_oR7vlnHKSOQ_5J5NMAHcIomh7Y6yDo8IarFCJ9cqIpwlMjZ5h3nd2v8PMIpXucXARHKmrHMZs2dUPHXyO5EMb8I4Im0S7mxdAx3H4GHv5pbUvvOnGKjrnRGh2XrNmM70RrSIco/s400/cukurs0119.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379569791063933234" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgT9nUwFucWvAOOj-HGgEElt-cS17uqTgZo9AGUfqwWNonCLIZH5eiuExRHNVeuBRwN5Yqkf9mA3f80CX-x6rkeW-ptfqroUisWio6T24NSEwushz5aWRxMHtJJyHwUKfmF-wRhDYalDFw/s1600-h/cukurs0120.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 243px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgT9nUwFucWvAOOj-HGgEElt-cS17uqTgZo9AGUfqwWNonCLIZH5eiuExRHNVeuBRwN5Yqkf9mA3f80CX-x6rkeW-ptfqroUisWio6T24NSEwushz5aWRxMHtJJyHwUKfmF-wRhDYalDFw/s400/cukurs0120.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379570337420138642" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEixb-eKduP_GgU3CKLtZbzMUZNhpw3jNyfvQ3Cga4PvzXQvG1UUe8h0XKo3n2xoZ3k5N3G6QUycfQ5fAzuL_pborXmMMCcjJuOh6VoR5_zK6WxTZVyZeFR9BIz9xTLozJqSi0VAdT7EBxE/s1600-h/cukurs0121.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 251px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEixb-eKduP_GgU3CKLtZbzMUZNhpw3jNyfvQ3Cga4PvzXQvG1UUe8h0XKo3n2xoZ3k5N3G6QUycfQ5fAzuL_pborXmMMCcjJuOh6VoR5_zK6WxTZVyZeFR9BIz9xTLozJqSi0VAdT7EBxE/s400/cukurs0121.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379571473701796626" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhb6luKvctgX-FHCq_n87QoC2tJXxch3qLxNapMKRCqYKGgHi4IxqFdIUFoOdxOLL0C01y0p_UrE_Ts_3OcSd-0cEGFL8zy132YGumqryC8ztyud0fShqO0KoZyp-iPIG1w9Gk4yYmlIxw/s1600-h/cukurs0122.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 249px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhb6luKvctgX-FHCq_n87QoC2tJXxch3qLxNapMKRCqYKGgHi4IxqFdIUFoOdxOLL0C01y0p_UrE_Ts_3OcSd-0cEGFL8zy132YGumqryC8ztyud0fShqO0KoZyp-iPIG1w9Gk4yYmlIxw/s400/cukurs0122.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379571990547332482" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhyRQztkaRfKfc-VGPtad7vb60c20-XxSmvNYa1PthDzxsJodmW4gSznuuCH_KL6IX2sTDCddTKVGJnTKbvF48NunHloIopCZNuOtwoNORo4WCewOD8T-PyPHruQ2zSczOmCx9CaZEnMRU/s1600-h/cukurs0123.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 254px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhyRQztkaRfKfc-VGPtad7vb60c20-XxSmvNYa1PthDzxsJodmW4gSznuuCH_KL6IX2sTDCddTKVGJnTKbvF48NunHloIopCZNuOtwoNORo4WCewOD8T-PyPHruQ2zSczOmCx9CaZEnMRU/s400/cukurs0123.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5379572374190000370" /></a>Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-16255328477484961342009-09-06T12:59:00.000-07:002009-09-06T15:17:01.345-07:00HERBERTA CUKURA UZBUVETAS LIDMASINAS-C-6 BIS PIKEJOSAIS BUMBVEDEJS.<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh_75_hLYZhpU-gy7fY7HpdVyiRYid7e1bPU4qjXcuE0yU5NjiXoDXHcoE1n9-WBKvWCyu6yrdu4eMQL4fuM6Y4RIKsBRp_8wRwi18dwOLtxh4Yo2CvaJz77y0g8L5OzAYIFJc94J-X-n8/s1600-h/C-6+bis.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 322px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh_75_hLYZhpU-gy7fY7HpdVyiRYid7e1bPU4qjXcuE0yU5NjiXoDXHcoE1n9-WBKvWCyu6yrdu4eMQL4fuM6Y4RIKsBRp_8wRwi18dwOLtxh4Yo2CvaJz77y0g8L5OzAYIFJc94J-X-n8/s400/C-6+bis.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378447543192898722" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiT5NvFRJ4EEQnfKzE0IjWmXdauwU5k1ciSVs80GyFDuV1W2kIAplB8scdPvgoyReBlyIjNhXaQo3eydPzUflnatH1e1txOiQnCTMVJHjqyy2sDyp2cU3A9y9S4oF5NAn2CtVv97WElLIQ/s1600-h/C%C3%B3pia+de+CAPA.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 261px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiT5NvFRJ4EEQnfKzE0IjWmXdauwU5k1ciSVs80GyFDuV1W2kIAplB8scdPvgoyReBlyIjNhXaQo3eydPzUflnatH1e1txOiQnCTMVJHjqyy2sDyp2cU3A9y9S4oF5NAn2CtVv97WElLIQ/s400/C%C3%B3pia+de+CAPA.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378479800158664274" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi2_n7Kw_7ae1iKtfos2VqhOCsDOqd0WTVU4h-Iqpo4Zojhv_6MIj36wi29jX8YXnDAZ_81koidOeW_yyNhFvV_z8KQ0VLTHu45UJ2dlZ-o1LHWjYy9sQLSSquRFqy_UBpZtrEIlOyzQIw/s1600-h/cukurs0024.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 288px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi2_n7Kw_7ae1iKtfos2VqhOCsDOqd0WTVU4h-Iqpo4Zojhv_6MIj36wi29jX8YXnDAZ_81koidOeW_yyNhFvV_z8KQ0VLTHu45UJ2dlZ-o1LHWjYy9sQLSSquRFqy_UBpZtrEIlOyzQIw/s400/cukurs0024.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378480790903839890" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgP1Chzw8RUe51v1nxtxpgKADELDRqX_RvD2f2iL8Vikq8T4yVHuTZiO3n5CZiwbf4Fskvt9UGMCQ1bcTB3MeaqADL0BbfcgE6mvtf_LYjpJ6FS56jnRhlFYDr3v29b9ldIZlfN3Zq2GkQ/s1600-h/Edvins+Bruvelis..jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 167px; height: 225px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgP1Chzw8RUe51v1nxtxpgKADELDRqX_RvD2f2iL8Vikq8T4yVHuTZiO3n5CZiwbf4Fskvt9UGMCQ1bcTB3MeaqADL0BbfcgE6mvtf_LYjpJ6FS56jnRhlFYDr3v29b9ldIZlfN3Zq2GkQ/s400/Edvins+Bruvelis..jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378481779316311730" /></a><br /><br /> EDVINS BRUVELIS-LATVIJAS AVIACIJAS VESTURE.<br /><br />Ideju buvet pasiem savas letas kara lidmasinas 1937/1938.gada bija izvirzijis ari popularais pirmskara lidotajs un daudzu personigo lidmasinu konstruktors un buvetajs Herberts Cukurs pec tallidojumiem uz Gambiju un Tokiju sava gramata-romana "Starp debesim un zemi"9publiceta turpinajumos laikraksta"Jaunakas Zinas"1937./1938.gada).So ideju vins daleji ari realizeja 1939./1940.gada,parbuvedams savu Tokijas tallidojuma lidmasinu C-6 "Tris Zvaigznes" par pikejoso bumbvedeju C-6 Bis ar daudz specigaku,udensdzesinamu Hispanu Suiza 6 cilindru motoru(6MB ar 250/280 ZS jaudu),kuri bija iekrajusies Brunosanas parvaldes noliktavas.Herberta Cukura pikejoso bumbvedeju C-6 Bis lidojumos kopa ae Cukuru izmedinaja speciali iecelta pulka vadoso lidotaju komisija 2,eskadrilas komandiera kapt.Jana Baloza vadiba ar lidotajiem vltn.A.Graudinu un V.Grantu(Herberts Cukurs pats taja laika bija 1.iznicinataju eskadrilas lidotajs.Lidojumu izmeginajumi diemzel beidzas tikai 1940.gada 7.junija isi pirms padomju okupacijas,un Cukurs vairs nepaspeja pec veiksmigiem izmeginajumiem realizet Brunosanas párvaldes pasutijumu-so pikejoso macibu bumbvedeju serijas buvi.C-6 Bis speja nest vairakas 50 kg bumbas sparnu piekaros.<br />Latvijas gaisa speki ,pasutija Cukuram 12 lidmasinas.Taja laika pikejosie bumbvedeji bija tikai valstim ar visattistitako kara aviaciju,starp tam nebija nevienas Latvijas kaiminvalsts.<br />Ienakot padomu karaspekam,par Cukura lidmasinam un aviokonstruktora talantu ieinteresejas krievi.C-6 Bis tiek iemeginats,tacu nav isti saprotams krievu generaliem.Aviokonstruktors tiek izsaukts uz Jakovleva konstruktoru biroju Maskava,bet Cukurs izvairas no sadarbibas,atgriezas Bukaisu Muiza,ko vins jau pardevejis par Lidoniem,un pieversas lauksaimniecibai.Budams PSRS interesu objekts,Cukurs netiek paklauts represijam un saglaba dazas privilegijas,ieskaitot personisko auto.<br />Tehniski -Taktiskie parametri.<br />Modelis-C-6 Bis.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEggojLLWa4O0xU1jiXOPG9xVkdJszbxnflEKUXc4DM6T-WI_vWmXkcRsH9jj0AbsC0J-5FlZZ6VMTtmFVeS0_LiiH7OVjGQuNAncmq8erHEBDxNvKDm5dRyvjzpuiVEJwyATOV6TGV70ks/s1600-h/cukurs0278.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 286px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEggojLLWa4O0xU1jiXOPG9xVkdJszbxnflEKUXc4DM6T-WI_vWmXkcRsH9jj0AbsC0J-5FlZZ6VMTtmFVeS0_LiiH7OVjGQuNAncmq8erHEBDxNvKDm5dRyvjzpuiVEJwyATOV6TGV70ks/s400/cukurs0278.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378458241918327458" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi-dol5soDjrjZ3Mh23oIe4ZwqqE1Y86jiiMyu7-P2VHXy_FpAzGM7MPTUsKXRkSOTjN0nVhfsfDlSDOiYiAXN0sN9pokZcCMglIVIlwTCRs9nxNs-4KQ2d2eYG37EXLsXXj8Yh1-XUrPQ/s1600-h/cukurs0279.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 289px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi-dol5soDjrjZ3Mh23oIe4ZwqqE1Y86jiiMyu7-P2VHXy_FpAzGM7MPTUsKXRkSOTjN0nVhfsfDlSDOiYiAXN0sN9pokZcCMglIVIlwTCRs9nxNs-4KQ2d2eYG37EXLsXXj8Yh1-XUrPQ/s400/cukurs0279.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378459402786223746" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgHuIgvtBhdeHduHOcl706y066CeNrXQB5FT7ooOWAQrei8xgudEKPo67zNpOtFL9NVsU7YCiOj3wmrSr0sgHGREub0WplfvTLmUQWlEyCVr3BrkojCFBDA4nBsR6XyPu5zCGol8qXJJNg/s1600-h/cukurs0281.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 287px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgHuIgvtBhdeHduHOcl706y066CeNrXQB5FT7ooOWAQrei8xgudEKPo67zNpOtFL9NVsU7YCiOj3wmrSr0sgHGREub0WplfvTLmUQWlEyCVr3BrkojCFBDA4nBsR6XyPu5zCGol8qXJJNg/s400/cukurs0281.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378460874611664098" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgesHLbdVmHaAKi4nWr4Si9A5Lhrt_MtVe5y6edf7xZE4k9U6hChIFngUoNldoZ-dTyCY3stPPIRfLiyP3HwH9tpXAhlWDi3arBgsBbMGluUzm7Q35pCxbfziIFX3CsgCDQNjmGlEqGD3U/s1600-h/cukurs0284.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 310px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgesHLbdVmHaAKi4nWr4Si9A5Lhrt_MtVe5y6edf7xZE4k9U6hChIFngUoNldoZ-dTyCY3stPPIRfLiyP3HwH9tpXAhlWDi3arBgsBbMGluUzm7Q35pCxbfziIFX3CsgCDQNjmGlEqGD3U/s400/cukurs0284.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378461771392293250" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh7minuv1ZKyThU_ad7vecofWr9q7ulAchdOJKsrMxUFWNGwv2-CSii9iqiHjU5ltMoacbkEUIcPJXPCmDc_U-M-aUpR_NGz9ei7chaqCGj79Pg0nhE8fbgy3C0qUSEHB2s8IpDGe4dBTk/s1600-h/cukurs0285.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 289px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh7minuv1ZKyThU_ad7vecofWr9q7ulAchdOJKsrMxUFWNGwv2-CSii9iqiHjU5ltMoacbkEUIcPJXPCmDc_U-M-aUpR_NGz9ei7chaqCGj79Pg0nhE8fbgy3C0qUSEHB2s8IpDGe4dBTk/s400/cukurs0285.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378462507148633058" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgT0t_HsczU77vp3RjyKZAXRyI4NVq7ehDu3ax9xv-jE6qIZ-npqA1TYJFNTgTKx2uUjHWU6MApE2fTe4SUvL-dWv8K87iRn4hyHpEayW4sa7Z46Zfn5-eIa_gnOqyVHHLRch90-kTAQfE/s1600-h/Jakovlev.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 295px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgT0t_HsczU77vp3RjyKZAXRyI4NVq7ehDu3ax9xv-jE6qIZ-npqA1TYJFNTgTKx2uUjHWU6MApE2fTe4SUvL-dWv8K87iRn4hyHpEayW4sa7Z46Zfn5-eIa_gnOqyVHHLRch90-kTAQfE/s400/Jakovlev.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378464539591271618" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgjPIbBZfyZZ_OT6-Z9Qqi4nM2f5VM6bv-SkB-lqryn23PvklxD_XpaSHkOuoI_Dg8TrXjXN4mln6qV-Go8vBOw-MNy6hkkPd0VZvPOTd_OwusjrZNcPuhYo8ubJanNQpY-ryRhi7MVxJI/s1600-h/H.Cukurs+e+C-6bis..tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 326px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgjPIbBZfyZZ_OT6-Z9Qqi4nM2f5VM6bv-SkB-lqryn23PvklxD_XpaSHkOuoI_Dg8TrXjXN4mln6qV-Go8vBOw-MNy6hkkPd0VZvPOTd_OwusjrZNcPuhYo8ubJanNQpY-ryRhi7MVxJI/s400/H.Cukurs+e+C-6bis..tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378464897184152706" /></a><br /> <strong>Kara lidotajs kaptenis Herberts Cukurs.</strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjnv6HcbHCQZ2vXF-sODn4Yr7hcVSHWVv5rv6emaXyMurEO1LLVGmcklC0Q8Yk4SadA81xBX12oBYzN3q0WlmiOCJJabgRiZSbAZBSWG3xK3B6QyWLM2A3Q-0llaIavGT9nBq8ms7CdOgU/s1600-h/c-6+bis+abastecendo.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 291px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjnv6HcbHCQZ2vXF-sODn4Yr7hcVSHWVv5rv6emaXyMurEO1LLVGmcklC0Q8Yk4SadA81xBX12oBYzN3q0WlmiOCJJabgRiZSbAZBSWG3xK3B6QyWLM2A3Q-0llaIavGT9nBq8ms7CdOgU/s400/c-6+bis+abastecendo.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378465423913492178" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjNdS2ELfnFoyGYfPo5jDYVgU_Plazl-N8ZdMaGgDtyMSZWtNDEDfRQLOubKP5Wvuy_OlU0QKh7agQejSrhyphenhyphenbkMVINRdRq_9GSI7W_2zA5vsbqY-9Ol1uChRfP3cuz6gItTZc1bXtSkU9s/s1600-h/C-6+Bis+Bumbvedejs..a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 260px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjNdS2ELfnFoyGYfPo5jDYVgU_Plazl-N8ZdMaGgDtyMSZWtNDEDfRQLOubKP5Wvuy_OlU0QKh7agQejSrhyphenhyphenbkMVINRdRq_9GSI7W_2zA5vsbqY-9Ol1uChRfP3cuz6gItTZc1bXtSkU9s/s400/C-6+Bis+Bumbvedejs..a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378465791920971890" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhJuVnt-vBEQOkfVH2QPFn-D4fEPMVwUY1bzc4p9eiAp9LFozE6QvCJ9VEv2JMs6veL1B_T_dRlvkgQVtgke6_cdWj0Y8EFwtqvfNnIaCf8E4l4WcaGlZXMQ1cCKkR7JOoRXve34c61OJE/s1600-h/cukurs0038.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 260px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhJuVnt-vBEQOkfVH2QPFn-D4fEPMVwUY1bzc4p9eiAp9LFozE6QvCJ9VEv2JMs6veL1B_T_dRlvkgQVtgke6_cdWj0Y8EFwtqvfNnIaCf8E4l4WcaGlZXMQ1cCKkR7JOoRXve34c61OJE/s400/cukurs0038.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378474221599650706" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjIdYymNbjGigldyJagBvC4WG4GNU5LhJXXuxpBz_yCU2BD0Oel2zBiqX1tJZ264tASPMpyUCYfz0z58O_jm6RfYIO8g67o4VKxFHz3Sub8oT4flZKjgqEcz4LSlwYil24RVmzYGkftleM/s1600-h/C-6+Bis+Bumbvedejs..b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 261px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjIdYymNbjGigldyJagBvC4WG4GNU5LhJXXuxpBz_yCU2BD0Oel2zBiqX1tJZ264tASPMpyUCYfz0z58O_jm6RfYIO8g67o4VKxFHz3Sub8oT4flZKjgqEcz4LSlwYil24RVmzYGkftleM/s400/C-6+Bis+Bumbvedejs..b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378466466841300274" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjSertJMnys5VL8b2pbxp_PCn4-GZSBTH2gO__zEdwNj1D2V7GOWHHZKmaHOXGXiHJbEEBrhjNuSSnKZxdmwTLmOSy3ABk_KjC6RIRNYoKJjScbAcVge_rFKOShElwzqLJzTO9VH7Kcrc4/s1600-h/C-6+Bis+Bumbvedejs..c.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 275px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjSertJMnys5VL8b2pbxp_PCn4-GZSBTH2gO__zEdwNj1D2V7GOWHHZKmaHOXGXiHJbEEBrhjNuSSnKZxdmwTLmOSy3ABk_KjC6RIRNYoKJjScbAcVge_rFKOShElwzqLJzTO9VH7Kcrc4/s400/C-6+Bis+Bumbvedejs..c.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378466864380097618" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiJIEU6zEfSiqu9ssd9HkpoUmuCFi-AYunEbylJelIQ1dMqAFWU9GOzkrDoeyk0P3on1W6j8xp846KOQGVbYiD3N6iHLWR1FivmKD330F0Wd7WYYV8pgZGRmynjRsdusYNgwgDSGJChVeQ/s1600-h/C-6+Bis+Aviacijas+komissija+un+resultats..a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 266px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiJIEU6zEfSiqu9ssd9HkpoUmuCFi-AYunEbylJelIQ1dMqAFWU9GOzkrDoeyk0P3on1W6j8xp846KOQGVbYiD3N6iHLWR1FivmKD330F0Wd7WYYV8pgZGRmynjRsdusYNgwgDSGJChVeQ/s400/C-6+Bis+Aviacijas+komissija+un+resultats..a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378467211397061618" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhZmewFSC1HMwOLh8YnRJ36pzqZFYeLSrd9Vag1i_Al1BPq2XgN7zW7JkCAJcgOgb9d5Xtv6yJalBUhtJ28lxkSoM-_dvTXBO6M1VexkYercw3OYj2Tksgan6a693jHSy43xW4QkdtzSfM/s1600-h/C-6+bis+cokpit.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 279px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhZmewFSC1HMwOLh8YnRJ36pzqZFYeLSrd9Vag1i_Al1BPq2XgN7zW7JkCAJcgOgb9d5Xtv6yJalBUhtJ28lxkSoM-_dvTXBO6M1VexkYercw3OYj2Tksgan6a693jHSy43xW4QkdtzSfM/s400/C-6+bis+cokpit.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378467602845092626" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgARfsj1BP__73Yq1Xi9-hibengt4KyRZJqQYPRGrcEm4ew8eZzJ-oSrpnzDbkKpjWaYpuXzMIH5HLpVYCkjYyj-u_uqhKCjPaCR8Lo4XPkKTBk5QsH4Ed84n7Ed0hEw9emwzliCYynhyphenhyphen4/s1600-h/C-6-Bis+sem+capo+visto+de+lado.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 300px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgARfsj1BP__73Yq1Xi9-hibengt4KyRZJqQYPRGrcEm4ew8eZzJ-oSrpnzDbkKpjWaYpuXzMIH5HLpVYCkjYyj-u_uqhKCjPaCR8Lo4XPkKTBk5QsH4Ed84n7Ed0hEw9emwzliCYynhyphenhyphen4/s400/C-6-Bis+sem+capo+visto+de+lado.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378468395138856402" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhClpgUBHPKRvGojrGFToJqtAmfCmrk8LX29UMKczkUJoAhSTpLR6UvfTq7hEc779tx5FS_72M4vFBAv-CkXt-QHL_Ck02zOqhkKVrAcMo5Z5bIS98HzBJuqr4twQjem0b0L7xf8WcbM8E/s1600-h/C-6-Bis+de+frente+com+o+capo+aberto.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 300px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhClpgUBHPKRvGojrGFToJqtAmfCmrk8LX29UMKczkUJoAhSTpLR6UvfTq7hEc779tx5FS_72M4vFBAv-CkXt-QHL_Ck02zOqhkKVrAcMo5Z5bIS98HzBJuqr4twQjem0b0L7xf8WcbM8E/s400/C-6-Bis+de+frente+com+o+capo+aberto.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378468049274023458" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgscfepBDVKKeFSEf3fumz0jg7Smk-t_2-wzTwxrJQytbp230QQr5a1hdPySp1K7gAvtZH_nOzo0ddpG9NGXYqa4r9rivgXwhP54Z5jB7YjBD2iyniVd_8NLumwt4njuWiWePMMFjd_XMk/s1600-h/C-6bis..tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 180px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgscfepBDVKKeFSEf3fumz0jg7Smk-t_2-wzTwxrJQytbp230QQr5a1hdPySp1K7gAvtZH_nOzo0ddpG9NGXYqa4r9rivgXwhP54Z5jB7YjBD2iyniVd_8NLumwt4njuWiWePMMFjd_XMk/s400/C-6bis..tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378468986885920050" /></a><br /> <strong>AVIACIJAS KOMISSIJA.</strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh1nGLsCtdS0MLf22I0x4oqAuJ0qTQd7ITr5nN1UG03rKhi75ovCBlsHEPJKqaQdI9YrCektnHMiJzzR64Iqw2WQvcYtdoLcSh1lWGWOia5lZ1JkR83tJCWBII85GQwhU2bdvx08lJ5vlw/s1600-h/Aviacijas+komisija.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 255px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh1nGLsCtdS0MLf22I0x4oqAuJ0qTQd7ITr5nN1UG03rKhi75ovCBlsHEPJKqaQdI9YrCektnHMiJzzR64Iqw2WQvcYtdoLcSh1lWGWOia5lZ1JkR83tJCWBII85GQwhU2bdvx08lJ5vlw/s400/Aviacijas+komisija.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378469688191589826" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEit2KfQbWvjyjB2-SxEglAXMi5zN8I1es8k3kJuVk2nUCUElGXr3LDSusQTkGDyU_gAE6Ut23fsbIaAxhkpmIdFQCRR3qd8C5HdxUki2vvo8AfvW3V4o74PigCQdOsQHAzwkMoir6dcpm4/s1600-h/C-6+Bis+Aviacijas+komissija+un+resultats.b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 269px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEit2KfQbWvjyjB2-SxEglAXMi5zN8I1es8k3kJuVk2nUCUElGXr3LDSusQTkGDyU_gAE6Ut23fsbIaAxhkpmIdFQCRR3qd8C5HdxUki2vvo8AfvW3V4o74PigCQdOsQHAzwkMoir6dcpm4/s400/C-6+Bis+Aviacijas+komissija+un+resultats.b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378469452911442034" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgY3fYpJ2OffbLv_-aFl1_358bF5_YNQZgqjjYkYQEBGPfvq-z2iUCr0UKbyOgYp3lh7yZvrDfXlp5kuoDW2iIdVvqvcKIXg67zRe-A4Mor_7FcIvEoKQtmpkh3cmOMKyNhc7WzrrM-XsI/s1600-h/C-6+Bis+Aviacijas+komissija+un+resultats..c.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 286px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgY3fYpJ2OffbLv_-aFl1_358bF5_YNQZgqjjYkYQEBGPfvq-z2iUCr0UKbyOgYp3lh7yZvrDfXlp5kuoDW2iIdVvqvcKIXg67zRe-A4Mor_7FcIvEoKQtmpkh3cmOMKyNhc7WzrrM-XsI/s400/C-6+Bis+Aviacijas+komissija+un+resultats..c.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378470168863857186" /></a><br /><br /> <strong> C-6 BIS LIDOTAJI.</strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjqaAeqrzr1Hdlz5GYjhWbFxsJsL2jgpcCdpriCuuuTtlyZRQk7YBEE32LznRBsg9ub9_BdsP7rHQqDcYjNlIBJoJF_iiJwVo07tW7TIHjDXg70VSYGRUSX_L9hko3S6nxglYYzBPHl4t8/s1600-h/Cukurs+ar+lidotajiem-2.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 274px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjqaAeqrzr1Hdlz5GYjhWbFxsJsL2jgpcCdpriCuuuTtlyZRQk7YBEE32LznRBsg9ub9_BdsP7rHQqDcYjNlIBJoJF_iiJwVo07tW7TIHjDXg70VSYGRUSX_L9hko3S6nxglYYzBPHl4t8/s400/Cukurs+ar+lidotajiem-2.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378470665534006018" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjWAyZmltjsKqYi5KWFKFyoOT1jeoHwn3P3oZ8AESOkpT3Ei7SRYlYguzqwAJAjhKFaOELeQMZx6tY5SSauI6PU9xxg1yQWNa9LaLg9pUeQs_oE1PPixo3CqGdjvZ7zBESeFCeUDo4KWyE/s1600-h/cukurs+ar+lidotajiem.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 270px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjWAyZmltjsKqYi5KWFKFyoOT1jeoHwn3P3oZ8AESOkpT3Ei7SRYlYguzqwAJAjhKFaOELeQMZx6tY5SSauI6PU9xxg1yQWNa9LaLg9pUeQs_oE1PPixo3CqGdjvZ7zBESeFCeUDo4KWyE/s400/cukurs+ar+lidotajiem.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378471236166965266" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEisMhg9N9em-rEpXSve8buGPqNQ0P88RBe2EJSlKjX_MzhJ5fz4J8Xpw1FV_T6VKQ_a6xIpnR3vPWGwLyCyBy_N-5U7lpo9UdVgLfDZGwD0zS_n2zX2Xsx6bDhknepQDoG92IV6KLiQxoA/s1600-h/cukurs+kara+lidotaji-3.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 276px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEisMhg9N9em-rEpXSve8buGPqNQ0P88RBe2EJSlKjX_MzhJ5fz4J8Xpw1FV_T6VKQ_a6xIpnR3vPWGwLyCyBy_N-5U7lpo9UdVgLfDZGwD0zS_n2zX2Xsx6bDhknepQDoG92IV6KLiQxoA/s400/cukurs+kara+lidotaji-3.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378472309382140818" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiOWf0RWYHj8Rj5GU0UDWMbtNVNCtc2RSKu1Ovpd3JYtyhnnLUfVeGX8bjfDI_jxnB5Dyr5GKqwMEc7Bpeua3bPLrO3KvgAiC7KoshmpZ17vXyW67DY3NnCGCelkfdwSdmQCR7SjOr0qR0/s1600-h/cukurs-Latvijas+lidotaji.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 290px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiOWf0RWYHj8Rj5GU0UDWMbtNVNCtc2RSKu1Ovpd3JYtyhnnLUfVeGX8bjfDI_jxnB5Dyr5GKqwMEc7Bpeua3bPLrO3KvgAiC7KoshmpZ17vXyW67DY3NnCGCelkfdwSdmQCR7SjOr0qR0/s400/cukurs-Latvijas+lidotaji.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378472698196013810" /></a><br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiWtyIM8D_ylcyREvcN3a6AI5eFOmwsAmZIHfbTGpozaMvSZRvLo1OiyIBvnIwluP94Ov-f5XXnyDTMuyKPVSKvd4WLpHbwi0Z00_5A0qLiyrm94q5aafvwo18_PmKllbaeoVkpY5UzxuA/s1600-h/Latvijas+kara+lidotaji-2.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 276px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiWtyIM8D_ylcyREvcN3a6AI5eFOmwsAmZIHfbTGpozaMvSZRvLo1OiyIBvnIwluP94Ov-f5XXnyDTMuyKPVSKvd4WLpHbwi0Z00_5A0qLiyrm94q5aafvwo18_PmKllbaeoVkpY5UzxuA/s400/Latvijas+kara+lidotaji-2.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378475666482595714" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhIwPpdYJwxpmj0moyTKKJW8BuV18R_3bFUWgEIBWMS9zsmPMBevgaRUgy1cZZyXMjJBwt4qnERepCWNorDoOX47nVvJ0ZIS2ENSy464PS6bHYkIsLnFMnUTATM9ykC7XnTeUpP3ulcFhQ/s1600-h/Latvijas+kara+lidotaji-4.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 260px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhIwPpdYJwxpmj0moyTKKJW8BuV18R_3bFUWgEIBWMS9zsmPMBevgaRUgy1cZZyXMjJBwt4qnERepCWNorDoOX47nVvJ0ZIS2ENSy464PS6bHYkIsLnFMnUTATM9ykC7XnTeUpP3ulcFhQ/s400/Latvijas+kara+lidotaji-4.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378476029199151394" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj4fhEnlO9d0IoQCsPkNLfWoW4NyT-onK_h3eK2su3SeYpUFgXWYE_KMmvwaip9COWAi_XzRa7AEwrxJpAgu1zv_eQ7kj3j6dDssLrrCUndwZVJP_UH9lWvmx-vuZSTwIDUsce2J-IFjro/s1600-h/lidotajs.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 296px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj4fhEnlO9d0IoQCsPkNLfWoW4NyT-onK_h3eK2su3SeYpUFgXWYE_KMmvwaip9COWAi_XzRa7AEwrxJpAgu1zv_eQ7kj3j6dDssLrrCUndwZVJP_UH9lWvmx-vuZSTwIDUsce2J-IFjro/s400/lidotajs.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378477277165091026" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh9eKwdJANtuvRkBokR8tC8k47dORa5Kmy_AmEonVmML-_rWURr55337-2o528twUkpSwbmAulYsipZN8Y9Iffs7sgrjwkTzEUSLrI6bcPDpUosIKtthRfnxHa5ukd_MtkR16fUioe8Czo/s1600-h/lidotaji.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 346px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh9eKwdJANtuvRkBokR8tC8k47dORa5Kmy_AmEonVmML-_rWURr55337-2o528twUkpSwbmAulYsipZN8Y9Iffs7sgrjwkTzEUSLrI6bcPDpUosIKtthRfnxHa5ukd_MtkR16fUioe8Czo/s400/lidotaji.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378476985962663074" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg0c654y4cEygCPPUd2NPsdy-HJE9MZikLILsZqp5Fi-9imTgmxvCP1Er3DgjjXllF2JeiHc5dOSh96gXFT3piIcydU5rFHAFWplV4gzfW0SSkvqi-PIL5OHbwB_a1WGkscO4LAY-645iM/s1600-h/lidotaji-3.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 280px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg0c654y4cEygCPPUd2NPsdy-HJE9MZikLILsZqp5Fi-9imTgmxvCP1Er3DgjjXllF2JeiHc5dOSh96gXFT3piIcydU5rFHAFWplV4gzfW0SSkvqi-PIL5OHbwB_a1WGkscO4LAY-645iM/s400/lidotaji-3.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378476647980374882" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg14ZhpSGsv-syvQ8knv9ODSIq45NUz_vzlxReBXE8OZw9jnY0om0o59Cuo9GUKquzAHqE-ttjSYjf9QACJ9RfZZNqdCDdggiM_czVY8YUw10x214qtSJKa1E8crhl17UpAdrX2RouuV54/s1600-h/ldotaji-2.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 289px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg14ZhpSGsv-syvQ8knv9ODSIq45NUz_vzlxReBXE8OZw9jnY0om0o59Cuo9GUKquzAHqE-ttjSYjf9QACJ9RfZZNqdCDdggiM_czVY8YUw10x214qtSJKa1E8crhl17UpAdrX2RouuV54/s400/ldotaji-2.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378476347319982514" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiaryJdl2pNDrWOglBhyphenhyphenLuTTRNztN-hUrMtvx9ywMmt7YcwDdDiT18PodAWZA0t16jEFKfjgut_5MTdcT1FYIOKHNWhUsCgvw1YBTHmTVwF9NB_clns1wRLzW8ykE-O8W_z4mVPzCt_Mf8/s1600-h/AV%2520097.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 234px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiaryJdl2pNDrWOglBhyphenhyphenLuTTRNztN-hUrMtvx9ywMmt7YcwDdDiT18PodAWZA0t16jEFKfjgut_5MTdcT1FYIOKHNWhUsCgvw1YBTHmTVwF9NB_clns1wRLzW8ykE-O8W_z4mVPzCt_Mf8/s400/AV%2520097.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378478456552124722" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhB1Gpp1gZ5zuepMA_sj3kx6CcMKAstPP06pnMs3JtCV8l5uq_CxpziLIAXBYr1pICie5_ZUm7nrRJ1ac9I1PXOqE3j5D_QVSCFMxWfy6YUqf7p5HHgwFtyX4Q1TQXcnGBDqyjbCm1RYZc/s1600-h/CukC6.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 344px; height: 227px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhB1Gpp1gZ5zuepMA_sj3kx6CcMKAstPP06pnMs3JtCV8l5uq_CxpziLIAXBYr1pICie5_ZUm7nrRJ1ac9I1PXOqE3j5D_QVSCFMxWfy6YUqf7p5HHgwFtyX4Q1TQXcnGBDqyjbCm1RYZc/s400/CukC6.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378478663171782178" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi2qKu7W-X0_OZd7FkktArh1EyGW8rk6x1rC2BtbEzM2Zvs8Jqd1hnTftkTzzGGBBr8sH7SK3GBhSz5qBGS9R_N3dTTfGmC0e3XJUA_iBCNz5oBO-k2YOy4_g0dRn9rp8WlDGbYF6FqYTQ/s1600-h/cukurs0053.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 247px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi2qKu7W-X0_OZd7FkktArh1EyGW8rk6x1rC2BtbEzM2Zvs8Jqd1hnTftkTzzGGBBr8sH7SK3GBhSz5qBGS9R_N3dTTfGmC0e3XJUA_iBCNz5oBO-k2YOy4_g0dRn9rp8WlDGbYF6FqYTQ/s400/cukurs0053.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378479043467094402" /></a>Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-51583623952071975582009-09-05T16:17:00.000-07:002009-09-06T10:42:06.945-07:00HERBERTA CUKURA UZBUVETAS LIDMASINAS-C-6 "TRIS ZVAIGZNES".<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgU-BueXYPMYsNoitUy_FVbjYbM_Del-yqu6R2EUXyYpov3xtmApyF_0wfLlm-jmvJDYtmR7tmeCWpnQDt13LqEVBwrCBlVn_efZDLIU2S8OIZZVnZO4gieiQCKZrRyOKyk9_2l5H4kvuQ/s1600-h/Cukurs-C-6+Desenho.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 150px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgU-BueXYPMYsNoitUy_FVbjYbM_Del-yqu6R2EUXyYpov3xtmApyF_0wfLlm-jmvJDYtmR7tmeCWpnQDt13LqEVBwrCBlVn_efZDLIU2S8OIZZVnZO4gieiQCKZrRyOKyk9_2l5H4kvuQ/s400/Cukurs-C-6+Desenho.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378127779843631730" /></a><br />3. Herberta Cukura lidmasina C-6 "Tris zvaigznes" . <br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhijXjXFQKO6KM4MWo3293oBn6FCFe188gfDvgyOMnqkTM6CWboFfrAzerSNydgEOkqrie3itW0c8AMXf-CfQ3okhWmkCdv5lZFfVYKQNzec8Jt-n2I_r67NmtpxvHVFfm-6_vxx6A4VyM/s1600-h/C%C3%B3pia+de+CAPA.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 261px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhijXjXFQKO6KM4MWo3293oBn6FCFe188gfDvgyOMnqkTM6CWboFfrAzerSNydgEOkqrie3itW0c8AMXf-CfQ3okhWmkCdv5lZFfVYKQNzec8Jt-n2I_r67NmtpxvHVFfm-6_vxx6A4VyM/s400/C%C3%B3pia+de+CAPA.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378128745925944594" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgpdJOR2PilF64I32Xb7-ZN6E_NmtDy2IwV5NAE1RKmpQ_aXfwKsvI_6gvKkHy3THN5-AeX5_7lKcPuL09OePCXs18NpucYFZEBbt579OpF6kg_hA-aJ0Sda5UV5t0XCa-SLWTjDFJSbMI/s1600-h/cukurs0024.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 291px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgpdJOR2PilF64I32Xb7-ZN6E_NmtDy2IwV5NAE1RKmpQ_aXfwKsvI_6gvKkHy3THN5-AeX5_7lKcPuL09OePCXs18NpucYFZEBbt579OpF6kg_hA-aJ0Sda5UV5t0XCa-SLWTjDFJSbMI/s400/cukurs0024.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378130783526825810" /></a><br /><br />(no 1936. gada 30. oktobra lidz 1937. gada 16. jülijam) <br /><br />Mazak populars un latviesu sabiedriba zinams ir Cukura nćkamais lidojums - uz Tokiju 1936.-1937. gada ar jaunuzbüveto lidmasinu C-6 "Tris zvaigznes". Sis parlidojums vertejams vel augstak neka ieprieksejais - uz Gambiju, kaut vai nolidota attaluma turp un atpakal (lidz Gambijai 19 342 km, lidz Tokijai - 40 350 km) un apmekleto valstu (Latvijas varda nesana pasaule) zinā (Lietuva, Vacija, Ungarija, Dienvidslavija, Bulgarija, Turcija, Sirija, Iraka, Irana, Pakistana, Indija, Birma, Kina, Vjetnama, Koreja un Japāna). Parlidojums kluva slavens arzemes vel ar to, ka ieprieks cetri dazadu valstu piloti bija nesekmigi meginajusi veikt lidzigu marsrutu un sasniegt Tokiju (Talie Austrumi vispar bija pievilkusi daudzus). Bet talo parlidojumu veica daudziem nezinamas mazas valsts - Latvijas - parstavis ar pasbüvetu lidmasinu. <br /><br />C-6 bija pirmais moderni iekartotais brivi nesosais zemplaksnis Latvijas aviacijas vésture, vel pirms K. Irbisa slavenajiem zemplaksniem I-11 un I-12. Cukurs ar savu C-6 jau lidoja 1935. gada aprili, bet Irbisa I•11 tika ielidots tikai 1936. gada jünija beigas. Irbisa I-11 un I-12 tomer pec aerodinamiska izveidojuma bija paraki par C-6 (ari pec virsmas nostrades), jo ar 90 ZS Cirrus Minor motoru sasniedza lidiigas lidspźjas ka Cukurs ar savu C-6 ar Gipsy Major 130 ZS motoru. C-6 bija ari smagaks (lidsvars 1100 kg pret 680 kg) un lielaks «(C-6 sparna veziens - 11 m un laukums - 12,8 m2 pret 9,3 m un 11,3 m2) neka Irbisa konstrukcijas lidmasinas. <br /><br />lidmasinu C-6 saka büvet 1935. gada februari. Konstruktivie meti tika izstradati jau tülit pec atgriesanas no Gambijas (1934. gada 25. maija), un tas büvi kapt. Cukurs veica no dienesta aviacijas pulka brivaja laika, izmantojot 13 amatnieku palidzibu. Lidmasina izmaksaja 24 300 latu. Lidmasinas büvi vareja tik atri veikt tapec, ka Cukurs bija guvis plasu atbalstu sabiedriba. Lidmasinas motoru Gipsy Major vins nonéma no savas ieprieksejas lidmasinas C•3 "Kurzemes hercogiene" un iebüveja jaunaja C-6. Kara ministrs gen. J. Balodis deva Iidzeklus lidmasinas parvalka, audekla iegadei. Hjorda kimiska un lakas fabrika ziedoja krasas, laku un emalju, Rudzisa finiera rüpnica - aviacijas finieri, un Valsts elektrotehniska rüpnica (VEF) uzdavinaja radioiekartu un elektrisko instalaciju. <br /><br />Konstruktivi sis jaunais brivi nesosais zemplaksnis stipri atskirąs no lidz sim büvetam lidmasinam - tas lidzinajas tikko ekspluatét saktajiem modernajiem zemplaksnu iznicinatajiem Rietumos. Lidmasina bija pilniba koka konstrukcijas zemplaksnis ar trapecveida viengabala caurejosu sparnu ar vienu koka lonzeronu. Sparns pievienots kermenim ar specialiem apkalumiem. Sparna eleroni diferenciala tipa, kas aiznem pusi no katras sparna puses. Vidéjo dalu starp eleroniem un kermeni aiznem nolokama sparnu pakaléja mala - aizplaksni, kas paredzeti celtspejas palielinasanai nolaizoties un paceloties.Lidmasinas kermenis pec formas-taisnsturis ar noapalotu augsdalou,izveidots no sesam kermena sijam sr divkarsu finiera apsuvumu.Lidotaja kabine slegta ar atbidamiem tripleksa(neplistisa stikla)logiem.Kabines platums-58 cm,ozpolstereta ar samtu.Motora ramis izgatavots no kadmijotam terauda caurulem.Starp motoru un pilota vietu novietota ugunsdrosa atarpsiena,kas izgatavota no divkarsam 1 mm biezam aluminija plaksnem,starp kuram ievietota azbesta karta.<br />Galvena lidmasinasbenzina tvertne ar tipumu 230 l novietota starp starpsienu un kabini.Lidotaja vieta aiz plaksnu lonzerona.Lidmasina buveta ka divvietiga,ar pasaziera vietu aizmugure,aiz pilota.Pasaziera vieta var ievietot papildu degvielas tvertni ar 160 l tilpumu.Lidmasinas sasija-neatkariga tipa no diviem hidrauliskas amortizacijas balstiem ar ritenu aptecetajiem,Messier tipa,riteni-50X150mm,ar hidrauliskam bremzem.<br />Piesis no koka ar gumijas virves amortizaciju,grozams un apkalts ar metala plaksnem.Astes virsmas,tapat ka plaksni,brivi nesosas ar stabilizatoriem.Stures ar Fletner tipakompensatoriem.Valdierices parasta tipa uz lodisu gultniem.Sturu troses kermena iekspuse.Motors De Havilland 130 ZS Gipsy Major,4 cilindru ar karajosiem cilindriem,gaisadzesinams.Motors parsegts ar aluminuja parsegu.propelleris Fery tipa,uz zemes mainams solis,diametrs-2 m.Degvielas paterins-44l stunda.Propellera piedzina bez reduktora.Maksimalie propellera apgriezieni-2350 minute.<br />Lidmasina apgadata ar sadiem navigacijas un lidojuma kontroles instrumentiem:divi Askania tipa kompasi,maksligais aviohorizonts (ziroskopigais),divi atruma raditaji,divi augstuma raditaji(viens no tiem iebuvets instrumentu paneli,otru var novietot pec pilotu velesanas),divi limenrazi,gareniska un skersstavokla raditaji.Un,protams,motora darbibas kontroles instrumenti:termometri,manometri un tahometrs.Bija uztadits ari rullisu tipa karsu turetajs.<br />Ar lidmasinu iespejams izpildit nakts lidojums.Ir borta ugunis un 450 W prozektors.Kabine elektriska apsildisana ar reostatiem temperaturas regulesanai.<br />Stravas avots-12 V akumulatora baterija.Motora palaisanai izmanto elektriko starteri.Lidmasinai is uztadita VEF razota radioiekarta ar 10W jaudu.<br />Raditajs ar trim vilnu diapazoniem 900,868 un 600 m.Uztversanas iekartai tris vilnu diapazoni.Radioiekartu var izmantot ari ka radiotelegrafu un radiotelefonu.Telegrafa darba zona-600km,telefonam-150 km.<br />Divas antenas-viena pastaviga 6 m garuma novietota lidmasinas kermeni,otra 100mgaruma izlaizama ar apecialu titavu.Si lidmasina 1936-1937.gada bija viena no modernakam Latvija.<br />Lidmasinas imatrikulacijas apzimejums bija YL-ABA.<br />Tehniskie dati:sparnu veziens-11 m;<br />Lidmasinas garums-8 m;<br />Lidmasinas augstums-2,3m;<br />nesosa virsma-13 m2;<br />Lidmasinas tukssvars-625 kg;<br />Lietderiga krava-525 kg;<br />Lidsvars-1150kg;<br />Plaksnu slodze-88,4 kg/m2(tajos laikos daudz!);<br />Jaudas slodze-8,8 kg/ZS;<br />Lidojuma atrums-Maksimalais tuvu pie 300 km/h,kreisesanas-ap 220 km/h,nosesanas-70km/h;<br />Kaptspeja(ar kravu 350 kg)-3000m/16 min;<br />Lidojuma ilgums-8-12 stundas;<br />Izturibas koeficients-~20!?(ta pielaizama jebkuros figurlidojumus).<br />Lidmasina pec ielidosanas 1936.gada beigas tika vispusigi izmeginata un uzlabota visu 1936,gada vasaru,un tikai tad,kad ta vairs neradija saubas tallidojuma izpildei,Herberts Cukurs 1936.gada 20 oktobri devas talaja cela ,par kuru bija sapnojis jau sen.Lidojums uz Japanu.<br /><br />Edvins bruvelis-Latvijas Aviacijas Vesture.<br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEidbDv6b1xj_qeV5DLx_8XZpdNaLeHrEPtMRp6cqzjSrjiQT9vt11JARlQQib33ejfrUCBVj-6qkgak9qS3INjCeHeeB7kthfg2c_x6yVWewsM-tHPSi2lkCdLE4qapF5Yn0zoH9M5FP2c/s1600-h/cukurs0273.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 286px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEidbDv6b1xj_qeV5DLx_8XZpdNaLeHrEPtMRp6cqzjSrjiQT9vt11JARlQQib33ejfrUCBVj-6qkgak9qS3INjCeHeeB7kthfg2c_x6yVWewsM-tHPSi2lkCdLE4qapF5Yn0zoH9M5FP2c/s400/cukurs0273.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378131686474016050" /></a> <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhmJM4rdhA2yN2ocRJHmxXpyl32ITtUmehQfa1manKIRuo_vc6BZaEBPpZqb9oCx7CVYlaHrk6zQgfr76c44KhenZok3HDDooSfWHRQow4TcXVd86PldyFxyg-bOm1RU4_oR71mk5zOFAs/s1600-h/cukurs0289.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 220px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhmJM4rdhA2yN2ocRJHmxXpyl32ITtUmehQfa1manKIRuo_vc6BZaEBPpZqb9oCx7CVYlaHrk6zQgfr76c44KhenZok3HDDooSfWHRQow4TcXVd86PldyFxyg-bOm1RU4_oR71mk5zOFAs/s400/cukurs0289.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378132092465949570" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhyY-FiEoBzOiIN_P_WPymZkHaFOKO-WSEGieCU9-ctNjPnwWE3XdxBRigUMQFE3wGLZy4JS59JQo39aARdLjbdwVBPJEbmVjwQ2Gfyz9I_go5GMof1v5UoZbeeX4DV7HZap5MMi4VxVfY/s1600-h/cukurs0079.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 261px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhyY-FiEoBzOiIN_P_WPymZkHaFOKO-WSEGieCU9-ctNjPnwWE3XdxBRigUMQFE3wGLZy4JS59JQo39aARdLjbdwVBPJEbmVjwQ2Gfyz9I_go5GMof1v5UoZbeeX4DV7HZap5MMi4VxVfY/s400/cukurs0079.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378132605541328370" /></a> <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjUSUXAzUfuIrXvZvdgEKU0A0fiq5qguLAQldgW5_EGPIZUpBQLJhFWy-6nTuHnVY0hPBkG6h3Kx0f4kmR8iqsoWp7ANhbNVmGh-sPeN4I3pfOjHfr3O7ZmebHYP7nkPvCWkVjCs3qhyphenhyphenSc/s1600-h/c-6+7.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 274px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjUSUXAzUfuIrXvZvdgEKU0A0fiq5qguLAQldgW5_EGPIZUpBQLJhFWy-6nTuHnVY0hPBkG6h3Kx0f4kmR8iqsoWp7ANhbNVmGh-sPeN4I3pfOjHfr3O7ZmebHYP7nkPvCWkVjCs3qhyphenhyphenSc/s400/c-6+7.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378132878305252882" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhfCBaeJjnTKZ3S8RFBMD4S1hWy95KeZo_W7adDcFVNYt6xQ3TYetORa0Fy_uVj8nnTnNzEUTDu3GE5AA76vHcP-dNF_GTcae51PgLPDf4S-MMutDjFsv4qgKHNa-2rXAnboyfKMCSdBzI/s1600-h/c-6+1.tif.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 288px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhfCBaeJjnTKZ3S8RFBMD4S1hWy95KeZo_W7adDcFVNYt6xQ3TYetORa0Fy_uVj8nnTnNzEUTDu3GE5AA76vHcP-dNF_GTcae51PgLPDf4S-MMutDjFsv4qgKHNa-2rXAnboyfKMCSdBzI/s400/c-6+1.tif.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378133171920978866" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiqVPI0fZrFVRezIzQZ8Z-EqroKzrjjTMHP91EUL-219igCM3r-3JQ5544TCOB1m7fV6b2br4-7sN2p4Ml4Kr2IF2ymyIdH_q3LZAC4KGh1WWs_6Acwd3qZh9fDQOg9CYKNvQ_1j4qrQVQ/s1600-h/c-6+-.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 191px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiqVPI0fZrFVRezIzQZ8Z-EqroKzrjjTMHP91EUL-219igCM3r-3JQ5544TCOB1m7fV6b2br4-7sN2p4Ml4Kr2IF2ymyIdH_q3LZAC4KGh1WWs_6Acwd3qZh9fDQOg9CYKNvQ_1j4qrQVQ/s400/c-6+-.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378133432657356434" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgJai8wCV15zD6KyXdFgFnDDHCkeF9ivvo7Duk2scAWIWiLYIBVSsRW4DwGxb58Xne4v8LrwmnjBePMFBScSo4Ir9ZBEjgaBNgsyZs6dlZmHxU9SnkkdX2huLxZuGNzeHWr-QI1rsZvx5E/s1600-h/Cukurs01.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 202px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgJai8wCV15zD6KyXdFgFnDDHCkeF9ivvo7Duk2scAWIWiLYIBVSsRW4DwGxb58Xne4v8LrwmnjBePMFBScSo4Ir9ZBEjgaBNgsyZs6dlZmHxU9SnkkdX2huLxZuGNzeHWr-QI1rsZvx5E/s400/Cukurs01.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378133683460661474" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZngP7gjEHoAio5y7fh-uxObkBsnfVaHE8dsMK6cHkBRlhtGLuyod6ETqwwI3jK58ecVHZaj2lE-9u_hUg29D3hN3KlCUVDyXYUrm41wWFi0myPyh_EJwVaIy4mLbvi9_QfBEjoPBeXxw/s1600-h/cukurs-b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 178px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjZngP7gjEHoAio5y7fh-uxObkBsnfVaHE8dsMK6cHkBRlhtGLuyod6ETqwwI3jK58ecVHZaj2lE-9u_hUg29D3hN3KlCUVDyXYUrm41wWFi0myPyh_EJwVaIy4mLbvi9_QfBEjoPBeXxw/s400/cukurs-b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378134359924178162" /></a><br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj0sYYkqqy4MUBwM6iUgTHBgs6vRyaZW40MnbzRfpBgHfOUJw7wcjN5ut4htP6pkpsvdM_FoXhzpTbRi0cO6vWUlWq8hNV6RLe0Iv9Qy-zyZGWAqYpmVcgxbBznXeBNaQyQm015AkWw4Rs/s1600-h/YL-ABA.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 355px; height: 200px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj0sYYkqqy4MUBwM6iUgTHBgs6vRyaZW40MnbzRfpBgHfOUJw7wcjN5ut4htP6pkpsvdM_FoXhzpTbRi0cO6vWUlWq8hNV6RLe0Iv9Qy-zyZGWAqYpmVcgxbBznXeBNaQyQm015AkWw4Rs/s400/YL-ABA.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378134614751323186" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj-k36m1suajmo8gfCAoVsRUricKCV4-C9Nyt0gFtmA7gbW8LQYmP-J0MrgKZ3460RWKCRsDDY-OAj5P8jxFESdq59TmVSTO_F3BSpl49jTlvA2wvEoVbhmLUYdxx0YzlH4eVCLwT0xHlQ/s1600-h/c-6+6.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 308px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj-k36m1suajmo8gfCAoVsRUricKCV4-C9Nyt0gFtmA7gbW8LQYmP-J0MrgKZ3460RWKCRsDDY-OAj5P8jxFESdq59TmVSTO_F3BSpl49jTlvA2wvEoVbhmLUYdxx0YzlH4eVCLwT0xHlQ/s400/c-6+6.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378135098147294322" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjwYhnIlDBvjXAi6TeLxjWv91NoGwQmhBc8IlwITfjnsstr-bqESXMMM7UykNCAwuVaoR9x8DxIiMiWqogSlPfvFA6NRA4HqCSbIuv_Z__Aka7Z0QEeIoTqFKn2T4fIfMswJV6Hl1lJUXs/s1600-h/c-6+5.tif.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 281px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjwYhnIlDBvjXAi6TeLxjWv91NoGwQmhBc8IlwITfjnsstr-bqESXMMM7UykNCAwuVaoR9x8DxIiMiWqogSlPfvFA6NRA4HqCSbIuv_Z__Aka7Z0QEeIoTqFKn2T4fIfMswJV6Hl1lJUXs/s400/c-6+5.tif.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378134901130533394" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiENLoNBK3KbPAOELkHPO6LnA1N5QsyTq8sRAR5Ij4FNinKiVEE_PBytrW7jJhU9Ww_SaxlNWPu4W1d1Y-vbU8XREbi3R6JPmNFPuQzaw8aOzfo_iRN78jCYB8o7LhtjGzX1IMO1ApkjNU/s1600-h/c-6+pousando.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 253px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiENLoNBK3KbPAOELkHPO6LnA1N5QsyTq8sRAR5Ij4FNinKiVEE_PBytrW7jJhU9Ww_SaxlNWPu4W1d1Y-vbU8XREbi3R6JPmNFPuQzaw8aOzfo_iRN78jCYB8o7LhtjGzX1IMO1ApkjNU/s400/c-6+pousando.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378135361822623122" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgaXEPLeIvFN_na1_v4JbP-We5VK8UmyV0dAQa2IDRKP37EB6bZ9vfjU0F5QSVhCVRY40XczZHJeit-wv_OKHbZR2cVg9Y4-3g9iWM6I2qkSYkdGuIEhHAZpHKdSEVq4qy6F3Bhn2ijR2A/s1600-h/c-6.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 261px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgaXEPLeIvFN_na1_v4JbP-We5VK8UmyV0dAQa2IDRKP37EB6bZ9vfjU0F5QSVhCVRY40XczZHJeit-wv_OKHbZR2cVg9Y4-3g9iWM6I2qkSYkdGuIEhHAZpHKdSEVq4qy6F3Bhn2ijR2A/s400/c-6.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378135659440993250" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgvjGAwFu1RsLFbPspATzDuiXOf2SC79Jjhas90FJxniP0R7ivUDbjPDXPmybGWrp6jgCZnBQSI7N5MXZJROrdsoeWZCHmZVvrSahHpfXTkpYMUnZUdE5OgTVzvaiqeaPGHyfXEK4hyScQ/s1600-h/cukurs0059.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 289px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgvjGAwFu1RsLFbPspATzDuiXOf2SC79Jjhas90FJxniP0R7ivUDbjPDXPmybGWrp6jgCZnBQSI7N5MXZJROrdsoeWZCHmZVvrSahHpfXTkpYMUnZUdE5OgTVzvaiqeaPGHyfXEK4hyScQ/s400/cukurs0059.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378135991698714738" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhCfMhZdrz14ehusismNQQoV9-9l-RFSax8S08N8KvS1OHko9Pl-PiSMz34RLLaemmOuCvCt0QxWxT4DF9Ry45yMEUCnWJSDpE8_fDnoldN0isoycsgxTD9-Liey3KFfj6fEdbqmcVOdHA/s1600-h/cukurs0060.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 311px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhCfMhZdrz14ehusismNQQoV9-9l-RFSax8S08N8KvS1OHko9Pl-PiSMz34RLLaemmOuCvCt0QxWxT4DF9Ry45yMEUCnWJSDpE8_fDnoldN0isoycsgxTD9-Liey3KFfj6fEdbqmcVOdHA/s400/cukurs0060.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378136291974912114" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgB4MmsDKuOeSRX51CoiodSdVuOASVNoZZuGKPpVdxq_Q3jzM0KflU3WvqGGkgeib0-CzJoh3BkEqt1RamtBQS0WN7eB9dZIBzYvLSqar8st5iM5_m_jeU8P44FVQHG3buXbZAAYq2JLE4/s1600-h/cukurs0061.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 309px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgB4MmsDKuOeSRX51CoiodSdVuOASVNoZZuGKPpVdxq_Q3jzM0KflU3WvqGGkgeib0-CzJoh3BkEqt1RamtBQS0WN7eB9dZIBzYvLSqar8st5iM5_m_jeU8P44FVQHG3buXbZAAYq2JLE4/s400/cukurs0061.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378136564169842642" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiPMcUFPtyWjMauWIHcNr-wTX_XJMLUL5hPTF3QNa8fV7hVcQ1sRnqZQX9TDHopbu-9Ku2Yl4pxyDwC0DK6zUiKqTocBqKxaIZvY9UrQl6zXu0XoalOqn8rJY5sqf9tvbNrKnPvLDS8C2c/s1600-h/cukurs0063.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 296px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiPMcUFPtyWjMauWIHcNr-wTX_XJMLUL5hPTF3QNa8fV7hVcQ1sRnqZQX9TDHopbu-9Ku2Yl4pxyDwC0DK6zUiKqTocBqKxaIZvY9UrQl6zXu0XoalOqn8rJY5sqf9tvbNrKnPvLDS8C2c/s400/cukurs0063.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378302584656948530" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiInVQjgvCimTVAVtAbbefHl9-EDMcejsKENy69KpgLlbzXJZDIb3RKJYf4d_NgIyeRO1_XidIR4pU_MPm2Bb-BSZiNM8pixVXw9Tb4wIBa8ti5QLAq8rShxr4vG9xBeb4a5_imhqh-JXc/s1600-h/cukurs0076.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 278px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiInVQjgvCimTVAVtAbbefHl9-EDMcejsKENy69KpgLlbzXJZDIb3RKJYf4d_NgIyeRO1_XidIR4pU_MPm2Bb-BSZiNM8pixVXw9Tb4wIBa8ti5QLAq8rShxr4vG9xBeb4a5_imhqh-JXc/s400/cukurs0076.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378303397401215634" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjBxxp_gOWVFpJblfeoU82SiVzvQAjqrknJUnK_s-2vgxTrFgKul78PEUjjeFHdF8Jeb-Fn8CE6NMN0utnC4kwd7sdG9iWqXDGfgMTNiyUL_aNb9CFilk_yIBk0Q3xBZEpX7gYmJqHfLmM/s1600-h/cukurs0068.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 228px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjBxxp_gOWVFpJblfeoU82SiVzvQAjqrknJUnK_s-2vgxTrFgKul78PEUjjeFHdF8Jeb-Fn8CE6NMN0utnC4kwd7sdG9iWqXDGfgMTNiyUL_aNb9CFilk_yIBk0Q3xBZEpX7gYmJqHfLmM/s400/cukurs0068.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378303013738906082" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg74QpFb2CdX9n1aE0NvQ5bdkbttlXl7VvpJ-vhKORHs485-6ZlJbwHuvu-kBpW-Oi2K5IFa6sBSh6A5xzzqLQDi7golc7x6l3nsD41RvpGH05w_2HWj0nY73D5sEf7P-SnetWHb3xXggg/s1600-h/Cukurs+apoiado+na+asa+do+C-6.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 283px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg74QpFb2CdX9n1aE0NvQ5bdkbttlXl7VvpJ-vhKORHs485-6ZlJbwHuvu-kBpW-Oi2K5IFa6sBSh6A5xzzqLQDi7golc7x6l3nsD41RvpGH05w_2HWj0nY73D5sEf7P-SnetWHb3xXggg/s400/Cukurs+apoiado+na+asa+do+C-6.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378303873613916258" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEii1YUBUGc8NOSJixPVx1IbylwX166SxWkkUd8eXSu-J87uyPLTUKEqzK6e7inZu1trnvzXkqskKUvJ0u3sweuzL6SHyMVS1xr1rYj8JTiFgOCuThpP8Zprrf5mOTEjJlAgqUrEYhK-X08/s1600-h/cukurs0267.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 339px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEii1YUBUGc8NOSJixPVx1IbylwX166SxWkkUd8eXSu-J87uyPLTUKEqzK6e7inZu1trnvzXkqskKUvJ0u3sweuzL6SHyMVS1xr1rYj8JTiFgOCuThpP8Zprrf5mOTEjJlAgqUrEYhK-X08/s400/cukurs0267.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378304652551332386" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi5mCKF9jbu-hRHFbcCFuSy0-WK0yvqd-chrHcsd84mpz9UOtoGreNNUamI5pJDWQIoS2wXc-KZCuHcI9oTIxUyXXD-hOMVYW_vzF6v19YNiRG0UuTbOl9ScRV0cnEBHZOvP2WtpRfC4AE/s1600-h/cukurs0269.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 307px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi5mCKF9jbu-hRHFbcCFuSy0-WK0yvqd-chrHcsd84mpz9UOtoGreNNUamI5pJDWQIoS2wXc-KZCuHcI9oTIxUyXXD-hOMVYW_vzF6v19YNiRG0UuTbOl9ScRV0cnEBHZOvP2WtpRfC4AE/s400/cukurs0269.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378306387431105858" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiG6MWjiLIQ_TfO6DFVOtP1QAfW2KQd-paQDjg8gljLQQZzpzhmX0vzKdq672Q9bnWLUn3ZUirXlXoDsRqN3nLhZzGLzOgyg6EAYCRfYA3sNBfG63I4KGxQ9W_3BPBECiMDiHITvBX4ZOs/s1600-h/cukurs0270.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 290px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiG6MWjiLIQ_TfO6DFVOtP1QAfW2KQd-paQDjg8gljLQQZzpzhmX0vzKdq672Q9bnWLUn3ZUirXlXoDsRqN3nLhZzGLzOgyg6EAYCRfYA3sNBfG63I4KGxQ9W_3BPBECiMDiHITvBX4ZOs/s400/cukurs0270.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378399011347355042" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiOTaAmo5xZ1fKFJKkGNugijKAYc0R2s563OVdM0EyTbxDJNvzCDPQYSqou6J85aJNW1ah9CO4gcfpv23-HjA2AvGMlCfxb764z2ZTRedNNJygeaTpkpDIZU8tsInrO1tYAY8DIK0WkVts/s1600-h/cukurs0272.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 292px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiOTaAmo5xZ1fKFJKkGNugijKAYc0R2s563OVdM0EyTbxDJNvzCDPQYSqou6J85aJNW1ah9CO4gcfpv23-HjA2AvGMlCfxb764z2ZTRedNNJygeaTpkpDIZU8tsInrO1tYAY8DIK0WkVts/s400/cukurs0272.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378401022795480450" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEinGZNxvzNrIHob4_Wk-COmDhYsw7bWWn_fKQmgSuCqU4wrw2XSM4LESGJQmzAmYl9UvJ98Mz72HiprsW_2MEu4KRPz1KxQeTyFABQThsY-YCALc6xP2wEF6D-NR8iQ7kZXbjUqu49oi7w/s1600-h/cukurs0274.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 290px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEinGZNxvzNrIHob4_Wk-COmDhYsw7bWWn_fKQmgSuCqU4wrw2XSM4LESGJQmzAmYl9UvJ98Mz72HiprsW_2MEu4KRPz1KxQeTyFABQThsY-YCALc6xP2wEF6D-NR8iQ7kZXbjUqu49oi7w/s400/cukurs0274.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378401951038493090" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjnoIEU8NRXdQmH_aFdvbKzoxPGrALQbg7xvYwZ4ygT76NL5lBTOLw4p15_gBwp21YN25XefoduFEvkulv1_SST-WPGy07SJqfu-Khcf6Wwri0L5dWZusHrC-Gn4VDjTGUoNY-EJIne66g/s1600-h/cukurs0275.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 291px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjnoIEU8NRXdQmH_aFdvbKzoxPGrALQbg7xvYwZ4ygT76NL5lBTOLw4p15_gBwp21YN25XefoduFEvkulv1_SST-WPGy07SJqfu-Khcf6Wwri0L5dWZusHrC-Gn4VDjTGUoNY-EJIne66g/s400/cukurs0275.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378402733483184418" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgJE9Z75VAlnZWugM0EfQnSWkbMfBp13hUligBxz_Jk3zSrb6ij_TruPDAsn9Vsod73oHVafZCNtZ8D6A34xMnB0gttR4EcV0P0Ju7j5MdWRGF2waxd5GQNaMeEoOOOkFqVtxUFSZm6nPk/s1600-h/cukurs0276.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 316px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgJE9Z75VAlnZWugM0EfQnSWkbMfBp13hUligBxz_Jk3zSrb6ij_TruPDAsn9Vsod73oHVafZCNtZ8D6A34xMnB0gttR4EcV0P0Ju7j5MdWRGF2waxd5GQNaMeEoOOOkFqVtxUFSZm6nPk/s400/cukurs0276.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378405599709279154" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgcvb6aLkzhlkZQRYh3XcrRaleJol8kGG1sDcfWsvrkFABOA3bH2-Deb3lo59AYK8sGMaAGoWew8QHXXAa9kZbeyozzwqnsoEcsz5ySZ5x8f5gEwlFg7Yb4qa2fUWl7BlRniLFiLnVcGZ0/s1600-h/cukurs0277.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 172px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgcvb6aLkzhlkZQRYh3XcrRaleJol8kGG1sDcfWsvrkFABOA3bH2-Deb3lo59AYK8sGMaAGoWew8QHXXAa9kZbeyozzwqnsoEcsz5ySZ5x8f5gEwlFg7Yb4qa2fUWl7BlRniLFiLnVcGZ0/s400/cukurs0277.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378406329356167746" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgBx92CxBgn2O227OqqO6zJz2SFVAB2cvhP9KC0JQC7y6TtYGEC3eO1VpYZ9kWbomuqXUHy6FnMbl_67k_HR2t5Ux71pjmYDx9GSJd3ev0ma7zEzEYu86XkifqkfSgBGafxO7vz-6J9tKs/s1600-h/cukurs0282.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 277px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgBx92CxBgn2O227OqqO6zJz2SFVAB2cvhP9KC0JQC7y6TtYGEC3eO1VpYZ9kWbomuqXUHy6FnMbl_67k_HR2t5Ux71pjmYDx9GSJd3ev0ma7zEzEYu86XkifqkfSgBGafxO7vz-6J9tKs/s400/cukurs0282.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378408877907460322" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjmLfTw9Zfha0tnQO9WP87jQOVjnmfVI-r9Qcr_Qu1sav0y7Olmb-q__vI0WFMqTvhstgeaO7EcJZtfXcZIhAsXFTlYmO9G5qluwPC9YsIP5EIVrhxPk3cenv62aZC5NuHckPwtZJhki3I/s1600-h/cukurs0283.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 291px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjmLfTw9Zfha0tnQO9WP87jQOVjnmfVI-r9Qcr_Qu1sav0y7Olmb-q__vI0WFMqTvhstgeaO7EcJZtfXcZIhAsXFTlYmO9G5qluwPC9YsIP5EIVrhxPk3cenv62aZC5NuHckPwtZJhki3I/s400/cukurs0283.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378409553958472946" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgWgOYbF0W1WCA5zjnT32B9tWgNKLkrGryKe2cPyyOy9oXKlhhI2NkZ_aSxOgHLb8zZM-8q6O6McOvYU-sYLgHb_6uZxzRN-GzTPs_l5conzhUWBEAh0-uRN0HlgKXO4CH19WUZP2gNtX4/s1600-h/cukurs0286.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 294px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgWgOYbF0W1WCA5zjnT32B9tWgNKLkrGryKe2cPyyOy9oXKlhhI2NkZ_aSxOgHLb8zZM-8q6O6McOvYU-sYLgHb_6uZxzRN-GzTPs_l5conzhUWBEAh0-uRN0HlgKXO4CH19WUZP2gNtX4/s400/cukurs0286.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378410303648345298" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEitoyvzP7cqwMwpX8S0dIWnELocXvi4Ok78HUMMo4SeZ6xTkVW9CaAuil_1bprd9iDhSRTGaKYoPNQVmSyjrDnzdNmzNPWRK77SzgTnNbAZW5gX2RE5TcZqOHqMmim_GLSiJJ1x9AAxtEM/s1600-h/cukurs0287.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 295px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEitoyvzP7cqwMwpX8S0dIWnELocXvi4Ok78HUMMo4SeZ6xTkVW9CaAuil_1bprd9iDhSRTGaKYoPNQVmSyjrDnzdNmzNPWRK77SzgTnNbAZW5gX2RE5TcZqOHqMmim_GLSiJJ1x9AAxtEM/s400/cukurs0287.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378410985308458594" /></a>Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-60078599602620633442009-09-05T15:48:00.000-07:002009-09-05T16:16:38.824-07:00HERBERTA CUKURA UZBUVETAS LIDMASINAS-C-4 .<strong>H. Cukura bezmotora lidaparats C-4</strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgLX0lwuexjONr6Bo9qNV5fRxgKPKJurDsEPQ0-bZdmiTSZT5z62EaaSA1LhHH1fOUuD8KKDiF_F7cLre8-1YUI-RfyqKGIbqCjZkR8JC4S9cHyInec5r4e_VNVwPWpoBwsMj9LDoudais/s1600-h/C-4+bildes-I.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 376px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgLX0lwuexjONr6Bo9qNV5fRxgKPKJurDsEPQ0-bZdmiTSZT5z62EaaSA1LhHH1fOUuD8KKDiF_F7cLre8-1YUI-RfyqKGIbqCjZkR8JC4S9cHyInec5r4e_VNVwPWpoBwsMj9LDoudais/s400/C-4+bildes-I.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378120142594193122" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhZEysbNE1us70MPo1mih3u_i6aua9J1l0Y157gPAD5Dgpw7hmJolbZPoutkCTAyq4mGW0iiAmjWllqjG6Dq1y-cuEUKK2pLpvEF7pGC6bohY-b4LBYXGhgDutKeZ4zp-L3Sk2lXH3TGtk/s1600-h/CAPA.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 261px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhZEysbNE1us70MPo1mih3u_i6aua9J1l0Y157gPAD5Dgpw7hmJolbZPoutkCTAyq4mGW0iiAmjWllqjG6Dq1y-cuEUKK2pLpvEF7pGC6bohY-b4LBYXGhgDutKeZ4zp-L3Sk2lXH3TGtk/s400/CAPA.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378125591888198946" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEilF1kHromSMp-fERFexcarEKVMM4YNVPW_U1iiVExez8PCUr3KO2-NYbgW6UBUIw_6KA4FTS8r0ZizbrbqrtXhy1M-hxJUqIhL72wzThxLdbM1tW0_trbjtEoPnTBW2u51NV66m9hndn8/s1600-h/cukurs0024.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 318px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEilF1kHromSMp-fERFexcarEKVMM4YNVPW_U1iiVExez8PCUr3KO2-NYbgW6UBUIw_6KA4FTS8r0ZizbrbqrtXhy1M-hxJUqIhL72wzThxLdbM1tW0_trbjtEoPnTBW2u51NV66m9hndn8/s400/cukurs0024.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378123836394026098" /></a> <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjTudLJjEOY5vKrcqXglaRftLVSkcaVJfBlJPOT6iigcKd6Ns1qoNimDEu-KPBlhlXxrew9sdiIw68xVpWoD4IQM18Z5EBSjQtKLS6bz1h7B7y7cWYYcjCQI5Dn-U5F6ySW0sVekLmo3F4/s1600-h/cukurs0025.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 307px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjTudLJjEOY5vKrcqXglaRftLVSkcaVJfBlJPOT6iigcKd6Ns1qoNimDEu-KPBlhlXxrew9sdiIw68xVpWoD4IQM18Z5EBSjQtKLS6bz1h7B7y7cWYYcjCQI5Dn-U5F6ySW0sVekLmo3F4/s400/cukurs0025.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378124591882297314" /></a><br /><br />1923. gada 6. septembri laikraksta "Jaunakas Zinas" nr. 197 bija ievietots pazinojums. "Lidotaja nelaime": "4. sept. Pecpusdiena starp Kolku un Pitragu avareja jauna bezmotora lidmasina. Vetra lidmasinu parlauza, un no liela augstuma ta iegazas jüra. Lidotajs students mehanikis Upmals izglabts." <br /><br />Tas bija pirmais planiera lidojums peckara Latvija. Nakamais, kas saka nodarboties ar bezmotora lidmasinas problemu risinasanu, bija Herberts Cukurs. Péc savu lidmasinu C-1 "Auseklitis" un C-3 "Kurzemes hercogiene" uzbuvesanas un parcelsanas uz dzivi Riga vins konstrue un uzbüve pirmo pirmapmaćibas planieri Latvija C-4 pec vacu planiera Zoglin parauga, izlietojot ta büvei norakstitas aviacijas pulka lidmasinas Sopwith Strutter 1 1/2 sparnus un stures (pec konstruktora K. Irbisa zinam) un piebüvejot klat sim dalam jaunu fermmveida kermeni ar valeju sedvietu kermena prieksa (raksturigi visiem vienvietigiem• pirmapmįcibas planieriem). Sada tipa planieris vispar pirmo reizi paradijas Vacija 1926. gada, un sa planiera konstruktors bija Fricis Stamers. Sis planieris kluva par pamattipu veselai plejadei lidzigu planieru ne tikai Vacija un Eiropa, bet visa pasaulé, ari sakuma perioda pec Otra pasaules kara Vacija un Latvija - uzbuvets Rigas jauno tehniku stacija sis gramatas autora vadiba. Latvija sada tipa planierus sauca par "skabargam". Savu uzbuvéto planieri C-4 Cukurs izstadija publikas apskatei 1932. gada Latvijas razojumu izstade Esplanade, kur ari to demonstreja lidojuma, startéjot ar gumijas virves (amortizatora) palidzibu. Ar so planieri Cukurs 1932. gada 19. septembri pirmo reizi Latvija izmeginaja ari ta saukto autostartu, ar kuru bija iespejams planieri pacelt Iielakaja augstuma, talakaja planieristu apmacibas gaita (lidz 150-200 m) vel aizvien vienvietiga macibu metodika, kad lidskolnieks visu laiku no pasa macibu sakuma lido viens, lidapmacitajam paliekot uz zemes un dodot noradijumus skolenam tikai pirms lidojuma. Pirmie Iidskolnieki ar planieri C-4 bija Apolons Pantelejevs (velak Rigas buru lidotaju skolas prieksnieks), Janis Butevics (Jelgavas buru lidotaju skolas prieksnieks), J. Racenis un pirma planieriste izpletnleceja Latvija Helena Eglite-Hothe. Velak Cukurs so planieri pardeva Jelgavas planieristiem (aizsargu planieristu kopai), un ar to 1933. gada 27. februari Janis Buteevics veica parbaudes lidojumus H. Cukura un K. Konstanta klatbutne, iegudams pirma oficiali registreta planierista apliecibu Satiksmes ministrijas Pasta un telegrafa departamenta Aviacijas nodala. Seit ari bija izstradati noteikumi planierista nosaukuma iegusanai.* <br /><br />Edvins Bruvelis-Latvijas Aviacijas Vesture.<br /><br />* j. Butevics. Macies lidot. levads buru lidosana. - R.; A. Gulbis, 1934. <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiswnbYJLPBy_rxBpmzKnxPC0PG4zjf6a4nunFtaaTabSdxr40DF20QFk3NIbpNg9VmiY1OdZMGwUKlPd3uL1bqOnVoOJ7KAuRAhC3hXWnGb6jhdQnNmN82W3z8Tul9mz0-TEB2FPXEi6w/s1600-h/C-4+bildes-II.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 262px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiswnbYJLPBy_rxBpmzKnxPC0PG4zjf6a4nunFtaaTabSdxr40DF20QFk3NIbpNg9VmiY1OdZMGwUKlPd3uL1bqOnVoOJ7KAuRAhC3hXWnGb6jhdQnNmN82W3z8Tul9mz0-TEB2FPXEi6w/s400/C-4+bildes-II.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378120618069808770" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjBh1ugiCBIGSqJarvkvaQYbOc0l0_wbWOF6tk_lwI1RKfqkakCc96h7FMuD441mdBwKN4cHEcnr6ZU0S9OK0Ck-JoEsJrCeeHu6X57DjDuij_rka75AFSEgT08CVM8INIBHUIFeuXfcBs/s1600-h/C-4+un+otras-II.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 250px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjBh1ugiCBIGSqJarvkvaQYbOc0l0_wbWOF6tk_lwI1RKfqkakCc96h7FMuD441mdBwKN4cHEcnr6ZU0S9OK0Ck-JoEsJrCeeHu6X57DjDuij_rka75AFSEgT08CVM8INIBHUIFeuXfcBs/s400/C-4+un+otras-II.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378121021083952754" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgjX0NedfjIIBGGVorCclshRAMzRhTqKWRWi22IWvGqBo7H7C5TDWVgPobZQaIdlinGVkyHK-jHLQByHYIOm-AO2cGb7RUeM-rW0RrE2a-az7MSSTWlkwRYyX3tRRWdV-26TkLUXPK68H8/s1600-h/Planador-+C-4.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 243px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgjX0NedfjIIBGGVorCclshRAMzRhTqKWRWi22IWvGqBo7H7C5TDWVgPobZQaIdlinGVkyHK-jHLQByHYIOm-AO2cGb7RUeM-rW0RrE2a-az7MSSTWlkwRYyX3tRRWdV-26TkLUXPK68H8/s400/Planador-+C-4.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378121560290644738" /></a>Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-82472694337858568452009-09-05T13:19:00.000-07:002009-09-05T14:21:12.281-07:00HERBERTA CUKURA UZBUVETAS LIDMASINAS-C-3 KURZEMES HERCOGIENE.<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQm_keNzhjMBDv14bu5TbdRah1SApoS8_2036OphXz-eUgGvHAM4r7BOKmO2ggXdEVq8DsRncr0Zmryi1UItwISQPZMTDyRrvAf6qFj03I6SLNfhlWnh79cJdR3r84YZ_pEbS4Lr-lgoM/s1600-h/cukurs0069.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 238px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQm_keNzhjMBDv14bu5TbdRah1SApoS8_2036OphXz-eUgGvHAM4r7BOKmO2ggXdEVq8DsRncr0Zmryi1UItwISQPZMTDyRrvAf6qFj03I6SLNfhlWnh79cJdR3r84YZ_pEbS4Lr-lgoM/s400/cukurs0069.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378081315317400722" /></a><br /><br /><strong>Lidmasina C-3 "Kurzemes Hercogiene"</strong><br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBnzWmgZyqFosf7Uz_sVZLJZAix5K7rgSPHIv4pKF1PJDKjoBzj_BRDCK6VKfJ67_W6NZyTkCkESxwMFMECyCgwRWd5NUOO7QYqbJlj0DC_Vv-ftF840nn4wUmFGczeKSWvssUrKovuJk/s1600-h/CAPA.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 261px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBnzWmgZyqFosf7Uz_sVZLJZAix5K7rgSPHIv4pKF1PJDKjoBzj_BRDCK6VKfJ67_W6NZyTkCkESxwMFMECyCgwRWd5NUOO7QYqbJlj0DC_Vv-ftF840nn4wUmFGczeKSWvssUrKovuJk/s400/CAPA.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378083965743471042" /></a> <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgAfKUoKjBTFkvqA_NPt_hv-4cNfUXRzKvtUMSFXCvVHDXcq0QcUerh6OnJF97mGoSPfVsMnUjIhfyBCR31C9c25hxp5ryrYJd98EvraJDXrFEqWqjFlTsZ9pXQGXBrXmFVqsVR8lAjBG8/s1600-h/Digitalizar_0001.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 258px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgAfKUoKjBTFkvqA_NPt_hv-4cNfUXRzKvtUMSFXCvVHDXcq0QcUerh6OnJF97mGoSPfVsMnUjIhfyBCR31C9c25hxp5ryrYJd98EvraJDXrFEqWqjFlTsZ9pXQGXBrXmFVqsVR8lAjBG8/s400/Digitalizar_0001.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378084419328211554" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgnP36qydJ08GAjbwq20NQsXSWyFIzLPCyzuh7EmT1jA2O9KKK8aWS20hqJ2jiLS_FikZj1NdKLWVG7a_pYZAJFLlY3HicK9VyIDCRpCVrIpQIvoN7sUc3L58GCR3pdNWRanwVa5QXjwZo/s1600-h/cukurs0024.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 290px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgnP36qydJ08GAjbwq20NQsXSWyFIzLPCyzuh7EmT1jA2O9KKK8aWS20hqJ2jiLS_FikZj1NdKLWVG7a_pYZAJFLlY3HicK9VyIDCRpCVrIpQIvoN7sUc3L58GCR3pdNWRanwVa5QXjwZo/s400/cukurs0024.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378086239800271314" /></a><br /><br />Ka jau minets, H. Cukurs, vel dienejot juras aviacija, Liepaja 1925. gada decembri saka prieksdarbus savas jaunas lidmasinas C-3 radisanai, tas kon• struesanai un aprekiniem. Visu to, ari velak pasu büves gaitu un ar to saistitas problemas vins plasi apraksta gramata "Mans lidojums uz Gambiju". Kadu vins bija iecerejis savu nakotnes lidmasinu? Tai butu jabut nelielai, divvietigai, derigai ari lidapmacibai un pietiekami izturigai, lai ar to, kaut ar nelielas jaudas motoru, varetu izpildit augstako pilotaju (katra lidotaja sapnis!) - veidot cillpas, mucas, reversmenus, dazadus apmetienus un gristi. Par taliem parlidojumiem H. Cukurs tad vel nesapnoja. Pec vairak neka septinu menesu darba lidmasinas projekts bija gatavs. Toreiz vins paredzeja lidmasina iebuvet 35 ZS motoru, ar kuru varetu sasniegt atrumu 125 km/h. Lidmasina tika konstruéta ar cetrpadsmitkartigu drosibu (!?), lai vajadzibas gadijuma varetu tai” uzlikt" ar! jaudigaku motoru. (Si velme H. Cukuru neatstaja, ari projektejot nakamo lidmasinu C-6.)<br /> Kad Liepajas aerokluba energiskais prieksnieks kapt. Freimanis bija sagadajis ap 800 Latu kapitalu, lidmasinas buvdarbi vareja sakties (pec 1926. gada decembra). Tika samekletas nepieciesamas darbnicu telpas Liepaja, paligi büve - flotes instruktoru skolas kaprali: Limbahs, kas gatavoja lidmasinu apkalumus, Ledins un Spole - bijusie galdnieki, kas saka lidmasinas kermena buvi. Ta ka neertibas sagadaja pastaviga braukasana no dienesta vietas Liepajas kara osta uz pilsetu, büvi parcela uz Liepajas kara ostas rajonu - H. Cukura dzivokli. Dzivokli tika samontets lidmasinas kermenis un iesakta sturu büve. Ka paligs pieteicas vel jaunmatrozis Plesums. Driz vien dzivokla telpas kluva büvei par sauram un nacas parcelties atpakal uz pilsetu. 1927. gada vasara Liepajas Valsts tehnikuma direktors Kupics atlava lidmasinas buvi turpinat tehnikuma darbnićas. Lidmasinas buve tika iesaistiti tehnikuma audzekni par 10 santimiem stunda, kuri gatavoja un Iimeja sparna ribinas un apsuva pusgatavo lidmasinas kermeni ar aviacijas finieri. Tehnikuma mehaniskajas darbnicas gatavoja apkalumus un virpoja dazadas bultinas. Tomer, neskatoties uz samera veiksmigu büves sakumu, büve bija japartrauc Iidzeklu trükuma del. Ar virsnieka, virsleitnanta algu juras aviacija nepietika. Bija jamekle jaunas iespejas lielaku ienakumu nodrosinasana. 1927. gada 14. novembri Cukurs atvadas no juras aviaćijas (?) un ar uznemeja Iknera starpniecibu iesaistas ka soferis Glüdas dzelzcela büve - vada akmenus un granti, klüdams par kravas automasinas ipasnieku. Velak, pa karjeras kapnem kapdams aizvien augstak, - ari par transporta vaditaju un ekspeditoru. Lidmasinas büve vareja atkal turpinaties. Tomer ne ilgi, jo Cukurs, bija nodomajis parcelties uz Rigu, Balto muizu Spilves apkartne, kas kluva ari par turpmako lidmasinas buves vietu. Savu "Ausekliti" un ari pusbuveto C-3 (" Auseklitis" vel nebija pardots) vins parveda uz Rigu ar kugi 'Gaida". Talaka lidmasinas C-3 büve turpinajas visu 1929. un 1930. gadu lidz pat 1930. gada aprilim (28. aprili ta tika ielidota). <br />Saja laika ari tika nodibinata Latvijas Aviacijas biedriba, kas palidzéja Cukuram büvet toposo lidmasinu. Stradadams Riga, ka civilists Cukurs uzzinaja, ka Kara aviacijas skola norakstiti divi veci 80 ZS 8 cilindru Renault tipa motori, kas glabajas artilérijas noliktavas ka luzni. Ar biedribas starpniecibu Cukurs tos ,pieprasija savai lidmasinai. Pagaja sesi menesi, kamer vins sanema atlauju no Brunosanas parvaldes tos iegadaties. Par motoriem tika samaksts 30 latu gabala. No diviem sakombineja vienu. Lük, kur nodereja teva mehaniskajas darbnicas un ari velak sofera gaitas guta prakse, darbojoties "ar dzelziem". 1930. ,gada 28. aprili lidaparats C-3 beidzot bija gatavs, un to, protams, Cukurs ka vecs sauszemes un juras lidotajs ielidoja pats. <br /><br />C-3 bija zemplaksnu tipa lidmasina, otrais zemplaksnis Latvija. Sparni tika pastiprinati ar turosiem balstiem virspuse. Lidmasinas propelleris bija ar samera lielu diametru, kuru prasija vesturiskais 1916. gada Renault motors (mazi apgriezieni) un kurs pieskira lidmasinai ipatneju "augstu" izskatu (Renault motori bija uzstaditi, izgatavoti pec francu licences Anglija, anglu macibu lidmasinam Avro 504-K, un tas modifikacijai Avro 538N); Latvija sis lidmasinas iepirka no Anglijas, 1925. gada (slepena pavele nr. 1, 1925. g. 10. janv., Vestures arhivs, fonds .<br />1477, 1. apr., lieta nr. 9). Vecais Renault motors kalpoja Cukuram lidz pat 1933. gada 9. novembrim, lidz ta nomainai ar tautas davinato Gipsy - modernu 4 cilindru 130 ZS gaisadzesinamu motoru.<br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg77d-bDaRPcUwz_yz4k2RTeZWA1pOSsVLdrLaFhxFYOx0yUvUMYzfk32vp0Yqm0Q2_yqL-_1ox29fcRdKjb7hVVit6ggSPIOH_WbCjiEN9E9dgSNbHcmAI81-FjxwGS6Ssh0Pc1Quyd8E/s1600-h/C-3+Fases+da+montagem+11.tif.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 253px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg77d-bDaRPcUwz_yz4k2RTeZWA1pOSsVLdrLaFhxFYOx0yUvUMYzfk32vp0Yqm0Q2_yqL-_1ox29fcRdKjb7hVVit6ggSPIOH_WbCjiEN9E9dgSNbHcmAI81-FjxwGS6Ssh0Pc1Quyd8E/s400/C-3+Fases+da+montagem+11.tif.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378086593709806562" /></a> <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhP__mdgYvgScstvqQvB79fYyUB40SSHaY6chCEs5xJAR2mPIEe6g0oP915G6iIz1XaRGFYi_kim2Vfuh3aSsL7GQq8Dc-0tbeMFcZCg-15v15umSGvDOazZQ-B7apbk5kl4zcSpTbJ4Dw/s1600-h/C-3+Fases+de+montagem+3.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 279px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhP__mdgYvgScstvqQvB79fYyUB40SSHaY6chCEs5xJAR2mPIEe6g0oP915G6iIz1XaRGFYi_kim2Vfuh3aSsL7GQq8Dc-0tbeMFcZCg-15v15umSGvDOazZQ-B7apbk5kl4zcSpTbJ4Dw/s400/C-3+Fases+de+montagem+3.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378087079236141490" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjbe57ch6MJLLRS-omGWCzy_ATog5jpEzcQHnLeD6JCDh-nmaeDXQpVL3zi4tCf4Pb5sVUBjM449K6Wp3xul6X2VckyyWgOY6wxpm0nujzA726OMVgM5FqVkdCyLeqEoNgsgpiimybm4S8/s1600-h/C-3+Fases+de+montagem+8.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 282px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjbe57ch6MJLLRS-omGWCzy_ATog5jpEzcQHnLeD6JCDh-nmaeDXQpVL3zi4tCf4Pb5sVUBjM449K6Wp3xul6X2VckyyWgOY6wxpm0nujzA726OMVgM5FqVkdCyLeqEoNgsgpiimybm4S8/s400/C-3+Fases+de+montagem+8.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378087497525144594" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjuGnXaKzX26o7h3bhPM7MVtBeB2S48-SwbibCohujKBu8IPvagm7zR_MViDB-K6d4VVPV0yPEYHwhLqGelgEdBn_pA-AYC0Ay8mjIFT8DMvgogTUxq5Cq8nXFfF2hKXakiZJrYEaqcOZo/s1600-h/C-3+Fases+de+montagem+6.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 248px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjuGnXaKzX26o7h3bhPM7MVtBeB2S48-SwbibCohujKBu8IPvagm7zR_MViDB-K6d4VVPV0yPEYHwhLqGelgEdBn_pA-AYC0Ay8mjIFT8DMvgogTUxq5Cq8nXFfF2hKXakiZJrYEaqcOZo/s400/C-3+Fases+de+montagem+6.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378087898516957938" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjwSMexS2PewGYgk5XUbv0uYCUGrOHK2hPQUNW5BiAf5DOVBR25xng7sNDelb-JbaaX-yuD0Qgnw_AqIRwEzf2CCyXiOtuvCF3M9Og6-ZshyphenhyphenDxcel07ZRCR8oT3N7nfZ9s89rFJtl9yCIQ/s1600-h/C-3+Fases+de+montagem+10.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 246px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjwSMexS2PewGYgk5XUbv0uYCUGrOHK2hPQUNW5BiAf5DOVBR25xng7sNDelb-JbaaX-yuD0Qgnw_AqIRwEzf2CCyXiOtuvCF3M9Og6-ZshyphenhyphenDxcel07ZRCR8oT3N7nfZ9s89rFJtl9yCIQ/s400/C-3+Fases+de+montagem+10.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378088653303283842" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjWNeIl1X3Hg8Vi_oTYnr1j_ozzx4Ju9gGwEmPUn4v00rHMR37jvwadpbfe5uuP31Zh2zVfqfc8XA3acCuC7GABTiQQFgKvtsv9KCsIJrz0H_l1Qr1wTh3GsUMBL5iOC3nXbStgtdWur_g/s1600-h/C-3-Fases+de+Construc%C3%A1o-1.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 278px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjWNeIl1X3Hg8Vi_oTYnr1j_ozzx4Ju9gGwEmPUn4v00rHMR37jvwadpbfe5uuP31Zh2zVfqfc8XA3acCuC7GABTiQQFgKvtsv9KCsIJrz0H_l1Qr1wTh3GsUMBL5iOC3nXbStgtdWur_g/s400/C-3-Fases+de+Construc%C3%A1o-1.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378089082878151154" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhAwuj8AwAfyhHySh9h0aRjGBvg66WAle_yJ3gh6IAJO2xTxGIztQYQ-YRjhmUn9CiaGgx8WzftlflP7UzxCegtdKOEk0E2qRjAbyxXp8VYTEFbvlVKuWfIGkzL4dQqSPoL-bJQs3bUkT0/s1600-h/C-3+Fases+de+construc%C3%A1o+2.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 273px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhAwuj8AwAfyhHySh9h0aRjGBvg66WAle_yJ3gh6IAJO2xTxGIztQYQ-YRjhmUn9CiaGgx8WzftlflP7UzxCegtdKOEk0E2qRjAbyxXp8VYTEFbvlVKuWfIGkzL4dQqSPoL-bJQs3bUkT0/s400/C-3+Fases+de+construc%C3%A1o+2.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378089459812835170" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjVD61hW7xhtf6xb_8w46kPlB_peZq20lfdg9_AgQOTGBYhhhDS-N5v6swJeG4VNEnzUlhLDidLtyQKdqpoNCZQdgNLqR6YMp6xdwW1ZlguaYiGyw4WidIgkUCV380flHONqvHc2QlF7SU/s1600-h/C-3+Fases+de+montagem+4.tif.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 256px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjVD61hW7xhtf6xb_8w46kPlB_peZq20lfdg9_AgQOTGBYhhhDS-N5v6swJeG4VNEnzUlhLDidLtyQKdqpoNCZQdgNLqR6YMp6xdwW1ZlguaYiGyw4WidIgkUCV380flHONqvHc2QlF7SU/s400/C-3+Fases+de+montagem+4.tif.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378089838863353474" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhPxlCyBC_7AmdUBYvN16L1uklPgR-841Qj8lgcZGQHGjO6u6Ftne36BGMp-5_mMwAI8CjOQoikMN-QDtSQzqkXgvqg__hBAhA9b8q7HSJ_2aXopY4qgl7nid9rtUF_er-eh_dts9T2s1c/s1600-h/C-3+Fases+de+montagem+6.b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 270px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhPxlCyBC_7AmdUBYvN16L1uklPgR-841Qj8lgcZGQHGjO6u6Ftne36BGMp-5_mMwAI8CjOQoikMN-QDtSQzqkXgvqg__hBAhA9b8q7HSJ_2aXopY4qgl7nid9rtUF_er-eh_dts9T2s1c/s400/C-3+Fases+de+montagem+6.b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378090186525692258" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjmtrFSQwPd-hWLXgY7XfspbR2D9uzY8lvE9orCJcLhv3_eL9FXqkh8LOfqfPhc5xP9D0vjlYkmSIv7qlkutaM5vuyesOyWft1hCV9A7v7NedFN-boEOzd_mo442Pb8nSwmX7Trc9hqSMw/s1600-h/C-3+Cukura+majas..b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 295px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjmtrFSQwPd-hWLXgY7XfspbR2D9uzY8lvE9orCJcLhv3_eL9FXqkh8LOfqfPhc5xP9D0vjlYkmSIv7qlkutaM5vuyesOyWft1hCV9A7v7NedFN-boEOzd_mo442Pb8nSwmX7Trc9hqSMw/s400/C-3+Cukura+majas..b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378090494587263234" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjGi4cpR09ccE421-ahlCgv80zUQGedu5LjcAv0vHP2HufWbEAUIbgprALpEFrfB6DAvAoBSE01K4Z23hfTrlrcfBN-Jz0RaAbgJFeAB6iuHbJ-o1ZPJtZxdj6VRUosmwfyIGcRpUMMyYY/s1600-h/C-3+Cukura+majas.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 308px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjGi4cpR09ccE421-ahlCgv80zUQGedu5LjcAv0vHP2HufWbEAUIbgprALpEFrfB6DAvAoBSE01K4Z23hfTrlrcfBN-Jz0RaAbgJFeAB6iuHbJ-o1ZPJtZxdj6VRUosmwfyIGcRpUMMyYY/s400/C-3+Cukura+majas.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378090785045047522" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg5lJtjYeRa2xaTwtMexiUo4M-iy4g8Cj7cJpF8HMnqyvm4XXjimD55cqx2Oik80PbdQViAOfD1XCBF00jImEUQs3sCCLN_22TpUeZLNFH_Du4_-fh-r-2l16qeUwLKdu_3gRd_dJ1M1Es/s1600-h/cukurs0032.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 240px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg5lJtjYeRa2xaTwtMexiUo4M-iy4g8Cj7cJpF8HMnqyvm4XXjimD55cqx2Oik80PbdQViAOfD1XCBF00jImEUQs3sCCLN_22TpUeZLNFH_Du4_-fh-r-2l16qeUwLKdu_3gRd_dJ1M1Es/s400/cukurs0032.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378091167574736018" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgBv6zqHtOTW4KLRwzynPxhqkzpR7lbNHGjhTUfA9wgtWAyzeHk2GErurPPDGLNzJifErFj22toiVqpydmHVKKbq7E-bTiXWaCLqdTypnJXVQyABUmVYI-aMA2R_JKQoa7ZSs6qJGmbrJ8/s1600-h/C-3++d.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 226px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgBv6zqHtOTW4KLRwzynPxhqkzpR7lbNHGjhTUfA9wgtWAyzeHk2GErurPPDGLNzJifErFj22toiVqpydmHVKKbq7E-bTiXWaCLqdTypnJXVQyABUmVYI-aMA2R_JKQoa7ZSs6qJGmbrJ8/s400/C-3++d.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378091426114962402" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjcX9WN6sAd8yc0-_6jecaJ7hboh9ZlNnxWF0A7WysH7QEH5dKe86KocptKugs1yLloSLujsOM1f6VPP_7RuKgLkdGbnCQLDkcU-QoMIPPolDjr-Yb8sQ-wikLfQHN3-jjW8L13SjQPvWs/s1600-h/C-3++e.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 242px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjcX9WN6sAd8yc0-_6jecaJ7hboh9ZlNnxWF0A7WysH7QEH5dKe86KocptKugs1yLloSLujsOM1f6VPP_7RuKgLkdGbnCQLDkcU-QoMIPPolDjr-Yb8sQ-wikLfQHN3-jjW8L13SjQPvWs/s400/C-3++e.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378091721490939170" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjwInJvZXOewPkZF9W2nG8FO0j4qw6cRl2t2xKXmqmt4iWMiXRStIGWpEPUVk3AEmXD4E4Acu7EJJBlsy5BV-h_42hdVabzTRO6rkOrQyG4YvX3UjktGbMoDmAHRIBL1dEwpdMZNEi3G_g/s1600-h/C-2+un+C-3+hangara..tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 286px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjwInJvZXOewPkZF9W2nG8FO0j4qw6cRl2t2xKXmqmt4iWMiXRStIGWpEPUVk3AEmXD4E4Acu7EJJBlsy5BV-h_42hdVabzTRO6rkOrQyG4YvX3UjktGbMoDmAHRIBL1dEwpdMZNEi3G_g/s400/C-2+un+C-3+hangara..tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378092277473094146" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjRshCwTtw2H7fqzZsdL49gq81aJoIo6JCowFsS_fpBuAKfNk4j7XKnQPAI7_kVv9XnDjOD7zMP3HQjdcTCFb91LRa1QDsahwqUZAinoFyx7yO4hemXQaBz3jeZSr4RnbpqmiCbEyW5UIY/s1600-h/C-3++f.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 222px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjRshCwTtw2H7fqzZsdL49gq81aJoIo6JCowFsS_fpBuAKfNk4j7XKnQPAI7_kVv9XnDjOD7zMP3HQjdcTCFb91LRa1QDsahwqUZAinoFyx7yO4hemXQaBz3jeZSr4RnbpqmiCbEyW5UIY/s400/C-3++f.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378092572350460418" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiZP6Ad1DxYYXtIXGLeT_bs0euDSmPB22OPtOOc6n8WC8MPlykEP45zjXII-dyEvnJRf7igM840mUMIOLjMgZ30qwFHXGeGfHKseIPfi9FJJEamCxVMj-FnrLxprORKDYNd-7swJ0XRauE/s1600-h/C-3+un+C-6..b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 270px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiZP6Ad1DxYYXtIXGLeT_bs0euDSmPB22OPtOOc6n8WC8MPlykEP45zjXII-dyEvnJRf7igM840mUMIOLjMgZ30qwFHXGeGfHKseIPfi9FJJEamCxVMj-FnrLxprORKDYNd-7swJ0XRauE/s400/C-3+un+C-6..b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378093019103444498" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEidp_4VeCeLB5X1Umg9t55TS7vrI3IWG9585TA5UFH-_95lNYg3J6G5nV_pFGa1DJdwxV35MKz9Vh6PVkpxgCH_Ln6d0_XXwfD6Fnfqna0mwoZOaVIPYSolF6o95oA5zR9EVAvv0XSZNJs/s1600-h/C-3+un+C-6..a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 231px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEidp_4VeCeLB5X1Umg9t55TS7vrI3IWG9585TA5UFH-_95lNYg3J6G5nV_pFGa1DJdwxV35MKz9Vh6PVkpxgCH_Ln6d0_XXwfD6Fnfqna0mwoZOaVIPYSolF6o95oA5zR9EVAvv0XSZNJs/s400/C-3+un+C-6..a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378092839291079122" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjh2PP7Mg78poDZa-nIFYotkI8YckQtAIt004fbHF_tm_cmv0JqThxTOKljKYivWodynQOWxz8OEvlQ2mfUoKMTong_rSfmAyHLJ06X8m5_FMHkZ0Q-V8NBJ7Cuc_wL1QUd9IO9HNr5WB4/s1600-h/cukurs0080.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 322px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjh2PP7Mg78poDZa-nIFYotkI8YckQtAIt004fbHF_tm_cmv0JqThxTOKljKYivWodynQOWxz8OEvlQ2mfUoKMTong_rSfmAyHLJ06X8m5_FMHkZ0Q-V8NBJ7Cuc_wL1QUd9IO9HNr5WB4/s400/cukurs0080.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378093622068661266" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjpg2fSfxcLKJCk3S99XlvdPEKtfYHsOD1dQf3Z2SeoPKXkeYVqza4vSdK98w_CNQ8T70VFjvDQDfjL03iypyS9SvT7MvZ9solIDnLDvyUxaUqpOvcuzIGI7QP26W8mp7Tn8GHbtroBPBo/s1600-h/cukurs0708.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 267px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjpg2fSfxcLKJCk3S99XlvdPEKtfYHsOD1dQf3Z2SeoPKXkeYVqza4vSdK98w_CNQ8T70VFjvDQDfjL03iypyS9SvT7MvZ9solIDnLDvyUxaUqpOvcuzIGI7QP26W8mp7Tn8GHbtroBPBo/s400/cukurs0708.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378094065477708786" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhqPhxkUPzzAWnKIE2H02g6BzK19kc8Fl7R_PsKjCSzyhZFbnfqSJj5wS1I7utx_lvkM0MDZygRjM_pDyAC_cQwI43ohVDzwPotfgSPDx_nq9M52oUagBnEZXEpjH5six7jdmXjxKOyBxo/s1600-h/Cukurs+ar+C-3.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 252px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhqPhxkUPzzAWnKIE2H02g6BzK19kc8Fl7R_PsKjCSzyhZFbnfqSJj5wS1I7utx_lvkM0MDZygRjM_pDyAC_cQwI43ohVDzwPotfgSPDx_nq9M52oUagBnEZXEpjH5six7jdmXjxKOyBxo/s400/Cukurs+ar+C-3.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378094405479415506" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgNH7yhIw9IyoT4T66Xd4PGIpkJpp9yeaDBCQTYKNQ5r-3Y2lu5TuJ4M94oqvPe1U3z5w6-jy8ep99DDeSfPCrQE1U44F6bvscBF3fYdHH79UdSKAXrOrWAVla8TOBDGBX-pJm-HOnA9CA/s1600-h/cukurs0288.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 302px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgNH7yhIw9IyoT4T66Xd4PGIpkJpp9yeaDBCQTYKNQ5r-3Y2lu5TuJ4M94oqvPe1U3z5w6-jy8ep99DDeSfPCrQE1U44F6bvscBF3fYdHH79UdSKAXrOrWAVla8TOBDGBX-pJm-HOnA9CA/s400/cukurs0288.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378095150409740594" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEibNK3kqSVe3cPlnW-91VgKuaQjwmfq87c1nhn_y8SW1vHTCUVu3hGQ-fJoQCJSsTUN2ehSx5oMUGwBMIi2rZKRoMVyz8gXBgOfI62Evvw8lnVEVfYDfkmXx7zu4cQaANWMFK6hXaFEFjA/s1600-h/cukurs0065.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 278px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEibNK3kqSVe3cPlnW-91VgKuaQjwmfq87c1nhn_y8SW1vHTCUVu3hGQ-fJoQCJSsTUN2ehSx5oMUGwBMIi2rZKRoMVyz8gXBgOfI62Evvw8lnVEVfYDfkmXx7zu4cQaANWMFK6hXaFEFjA/s400/cukurs0065.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378095532546192818" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhmgbWFxMLaLmRqZhRJmjLnh8dfklGoElDxeRqjik_366ecPL3tqRQNgK-CF0325yp2F2HDOUW_fgxZHbAeTF_0xkvxFbmwGhrdtsztPEqVJbRl2XIb5etNCdYIwjhkCaLh-NDU1g3XH9Q/s1600-h/cukurs0054.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 263px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhmgbWFxMLaLmRqZhRJmjLnh8dfklGoElDxeRqjik_366ecPL3tqRQNgK-CF0325yp2F2HDOUW_fgxZHbAeTF_0xkvxFbmwGhrdtsztPEqVJbRl2XIb5etNCdYIwjhkCaLh-NDU1g3XH9Q/s400/cukurs0054.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378095931248590114" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEivD2OPa8cDyqfJQ4Ongi1McmekQ7yyWjZFlb-Hyq0bFI_JrWmGPAWtqDfv07Qp-p6XIrNbbBy-OPAK5tDf8T8BNqpsf7dOzwr4AQOWGr7Zmbcx62vReHVEsEzoPmYhiZZ5gexYHSMRCUM/s1600-h/cukurs0052.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 266px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEivD2OPa8cDyqfJQ4Ongi1McmekQ7yyWjZFlb-Hyq0bFI_JrWmGPAWtqDfv07Qp-p6XIrNbbBy-OPAK5tDf8T8BNqpsf7dOzwr4AQOWGr7Zmbcx62vReHVEsEzoPmYhiZZ5gexYHSMRCUM/s400/cukurs0052.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5378096292677646258" /></a>Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-36578603958843176012009-09-05T03:40:00.000-07:002009-09-05T07:41:13.051-07:00HERBERTA CUKURA UZBUVETAS LIDMASINAS- C-1 UN C-2.<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjuKTSSiLauU200IUmym0pSm732LtlftlNUNXwvgg3a-1k6iiMGhZhQPl4emEs23CfRmR40lue03pNunKNefKBHa8p_ZmZFVf2Z50aWDGxdJhFnVJqDix1Cc-ktvzCJGy07aZk6r70mTOQ/s1600-h/cukurs0024.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 255px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjuKTSSiLauU200IUmym0pSm732LtlftlNUNXwvgg3a-1k6iiMGhZhQPl4emEs23CfRmR40lue03pNunKNefKBHa8p_ZmZFVf2Z50aWDGxdJhFnVJqDix1Cc-ktvzCJGy07aZk6r70mTOQ/s400/cukurs0024.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377984471022363122" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh7Ehki-OBwY4B2D6gKqc_1eNhCnHSgr7yNeKBzUVQ4hi_t4SZtmb_Ba0gn6igA7qdUwRyJVTzMqbXVW-0KwDqxoYbl-RnbaHaBuvQi5Ev3h4dhnh6bVvN3FN1hyphenhyphen8G8MKNQejK4ZRgKmQk/s1600-h/lbv.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 292px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh7Ehki-OBwY4B2D6gKqc_1eNhCnHSgr7yNeKBzUVQ4hi_t4SZtmb_Ba0gn6igA7qdUwRyJVTzMqbXVW-0KwDqxoYbl-RnbaHaBuvQi5Ev3h4dhnh6bVvN3FN1hyphenhyphen8G8MKNQejK4ZRgKmQk/s400/lbv.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377993279658105602" /></a><br />C-1 (H. Cukura pirma konstrukcija) <br /><br />Ta bija vieglmotora lidmasina ar motora jaudu tikai 12 ZS (varetu to noosaukt ari par motoplanieri). Toreiz tadas, paklaujoties Versalas miera liguma noteikumiem, Vacija bija mode, ari citas Eiropas zemes. Buve tika sakta Riga 1922. gada (kapt. A. Graudina zina) un pabeigta 1924. gada 15. julija. Ka izteicies Karlis Irbitis, uz lidmasInas konstrukciju lielu iespaidu bija atstajis vacu aviokonstruktors Dr. ing. Verners fon Langsdorfs, toreiz darbojies Zviedrija. (Daudzi ieverojami vacu aviokonstruktori, lai izvairitos no Versalas miera liguma ierobezojumiem, darbojas arzemes - Zviedrija, Somija, Danija, Sveice u. c.). Cukura lidmasinu C-1 Langsdorfs aprakstijis sava gramata "Flugwoche" 1926. gada marta, un tas ir viens plasakais lidmasinas apraksts, kas publicéts par C-1.<br />Otra gramata no pasa vacu aviokonstruktoru,bija "Das leichtflugzeug fur sport und reise",publiceta 1925 gada. <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiGNtTQAav1wTMo7_PYhJrRHalLE70Rt8LJM-pS0UQAuKDc7wkL1bIs92IysF86Ha8LY4EwX2hydwT9YFHLfB0_cNeP7ds8jq_bBFQhltVENqDi0i6rcg1lw2RCAGCim_nUEE5cH2Sl1q0/s1600-h/cukurs0032.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 264px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiGNtTQAav1wTMo7_PYhJrRHalLE70Rt8LJM-pS0UQAuKDc7wkL1bIs92IysF86Ha8LY4EwX2hydwT9YFHLfB0_cNeP7ds8jq_bBFQhltVENqDi0i6rcg1lw2RCAGCim_nUEE5cH2Sl1q0/s400/cukurs0032.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377964397592910466" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEisUeD3YuYF11o47ILj1yWAJMsT6QOzsHv_OgyVJYm64OaNh4oYt1A7kpE3oYYPIujTwusp5f_YtJFfJL2EiwH0IXtCA5gbwkxbwGjTa_iINVNBVC8mOnsUrTGYwqpo8nrm7pJWkjJjvaI/s1600-h/cukurs0037.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 269px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEisUeD3YuYF11o47ILj1yWAJMsT6QOzsHv_OgyVJYm64OaNh4oYt1A7kpE3oYYPIujTwusp5f_YtJFfJL2EiwH0IXtCA5gbwkxbwGjTa_iINVNBVC8mOnsUrTGYwqpo8nrm7pJWkjJjvaI/s400/cukurs0037.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377971590014118402" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjRdZdtuUbxeIrw-JutKEldPYuZrdUMRsMTwsgJoJyTDQoniyfbP22SBov17kQUQVWSRANEmygCot_Tb2TJln733AXO_J7-L-D828nvefNyfsT0wOWIfT_zFXvJIluKQdiYbQKEf2JFxZc/s1600-h/cukurs0033.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 282px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjRdZdtuUbxeIrw-JutKEldPYuZrdUMRsMTwsgJoJyTDQoniyfbP22SBov17kQUQVWSRANEmygCot_Tb2TJln733AXO_J7-L-D828nvefNyfsT0wOWIfT_zFXvJIluKQdiYbQKEf2JFxZc/s400/cukurs0033.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377967674694499650" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgsxC08m1_XjbUeXFpVXYqovWjCPTyiMdQ8XDcaJ0h9w9Gfmrz-w2CLMtP5hi4xI-mdKHkecblEWkib0HLDg8Tfqc4LGwBC5-Lcz646b37R1CGOe-sZLsKrWLn2i-aRHQz5c5dF3Dj45uk/s1600-h/cukurs0034.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 290px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgsxC08m1_XjbUeXFpVXYqovWjCPTyiMdQ8XDcaJ0h9w9Gfmrz-w2CLMtP5hi4xI-mdKHkecblEWkib0HLDg8Tfqc4LGwBC5-Lcz646b37R1CGOe-sZLsKrWLn2i-aRHQz5c5dF3Dj45uk/s400/cukurs0034.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377968353468898882" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgbrUXWUd_Rh6uD-WM9XuntRY6MuUXP_KmKTRUM8FEjqHhphgqo551Vgj8Bqf-qMQ4aSJZ3VJV7uMqqA8a5mlNFAvKS6Z-3KeBWg_DtMgp4izptwEPEyDveK19kgdgKMd58NcJ9W2Z9xps/s1600-h/cukurs0035.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 291px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgbrUXWUd_Rh6uD-WM9XuntRY6MuUXP_KmKTRUM8FEjqHhphgqo551Vgj8Bqf-qMQ4aSJZ3VJV7uMqqA8a5mlNFAvKS6Z-3KeBWg_DtMgp4izptwEPEyDveK19kgdgKMd58NcJ9W2Z9xps/s400/cukurs0035.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377970245700759554" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg6_DKNo0eoWh64Sp76GGzwsqQtyiJ9oY-wyYX2TY0SlLWhXUwmBgUzv_N_WpcliBhkUeRvedwCs8dyPctkz2Ch_9LRwyQ2ToagKwXoUE7jmjq0FNuTrJE0UOZA9uSotf2eKAE8sou6DhE/s1600-h/cukurs0036.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 291px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg6_DKNo0eoWh64Sp76GGzwsqQtyiJ9oY-wyYX2TY0SlLWhXUwmBgUzv_N_WpcliBhkUeRvedwCs8dyPctkz2Ch_9LRwyQ2ToagKwXoUE7jmjq0FNuTrJE0UOZA9uSotf2eKAE8sou6DhE/s400/cukurs0036.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377971088615202274" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi-NgIUjnjaqGuFX03h19MGjB_VAjsXIybxgp-rteVKtJxtHzjOfNUdoYamtMWONcGjznuxMFLecRl35iv4apIgRG7jXBpYiyX466EdtxZ5fhPTUiBoQKrZTYnsCGzB_-4v-9inCfJDGfM/s1600-h/cukurs0038.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 271px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi-NgIUjnjaqGuFX03h19MGjB_VAjsXIybxgp-rteVKtJxtHzjOfNUdoYamtMWONcGjznuxMFLecRl35iv4apIgRG7jXBpYiyX466EdtxZ5fhPTUiBoQKrZTYnsCGzB_-4v-9inCfJDGfM/s400/cukurs0038.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377974052577912162" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhqWCgPlybRFx8xmDK9XBSzaqs6O_bzn2DuT4ER7oS4HNBtJUF5VzxzwhoIri8yKdmMvCHGYuBUek0HXfjg4TEnHmGpmALDwNOrLCux7RlKi6srxPfC-HK_c2BRl_YGrxzZbcXK1pc58HA/s1600-h/cukurs0039.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 277px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhqWCgPlybRFx8xmDK9XBSzaqs6O_bzn2DuT4ER7oS4HNBtJUF5VzxzwhoIri8yKdmMvCHGYuBUek0HXfjg4TEnHmGpmALDwNOrLCux7RlKi6srxPfC-HK_c2BRl_YGrxzZbcXK1pc58HA/s400/cukurs0039.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377974786008484514" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg8YnllFe6Bn9uhJUrJxYCde2GkLBigxbqCibdtZcxUPH2mhyDB-tP6je3Nq_3vVLZPxN-26mBd-NrQePL5GvJk6Zx6BafZqRiKhDI1Y9YLKPyS5p0d8eeRt2p9lBaZpzbJLBu9JaLHTRk/s1600-h/cukurs0040.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 283px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg8YnllFe6Bn9uhJUrJxYCde2GkLBigxbqCibdtZcxUPH2mhyDB-tP6je3Nq_3vVLZPxN-26mBd-NrQePL5GvJk6Zx6BafZqRiKhDI1Y9YLKPyS5p0d8eeRt2p9lBaZpzbJLBu9JaLHTRk/s400/cukurs0040.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377975719989341490" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhYwDdh70rQbYRCWOQbX-PjvoB4bmIh5Rk3lTUeBbC5u2hUByxUGi0sOyZYfoMMMwNlP-3JIV6H92kTIRc14nsfMBZNn7wu2bgOrQvdiK8eYC4DtnTxXG5y7UyrxN5_w5Ujwit4tQPKML4/s1600-h/cukurs0041.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 282px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhYwDdh70rQbYRCWOQbX-PjvoB4bmIh5Rk3lTUeBbC5u2hUByxUGi0sOyZYfoMMMwNlP-3JIV6H92kTIRc14nsfMBZNn7wu2bgOrQvdiK8eYC4DtnTxXG5y7UyrxN5_w5Ujwit4tQPKML4/s400/cukurs0041.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377976749557168882" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhcpvaBGmbpxV76nbIBX04kf90ipk53xR-amNnraw0SZ0fjOPIWMrOZtm_l26YYEwEXoG0rFioSOdyzoLu97GfIirJXPRc5B3ezq5b1haX24k51B4dh5wpr9vCss8Wh1OVzqKl_Bceu93g/s1600-h/cukurs0042.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 278px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhcpvaBGmbpxV76nbIBX04kf90ipk53xR-amNnraw0SZ0fjOPIWMrOZtm_l26YYEwEXoG0rFioSOdyzoLu97GfIirJXPRc5B3ezq5b1haX24k51B4dh5wpr9vCss8Wh1OVzqKl_Bceu93g/s400/cukurs0042.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377977745505324450" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgaEhgb7RWZvlZGp67yw_oEctDLODANqSnBOj_JShpiymXbQnBObUroX1dcqwaNvJ2hHCt9rvgfBmeCdh8_-8rW61wPxpoTeTmAEDbnwIBZFWZJrn0Bm1crYv3XUgYf15Lz9yWEPfNYE4A/s1600-h/cukurs0043.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 278px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgaEhgb7RWZvlZGp67yw_oEctDLODANqSnBOj_JShpiymXbQnBObUroX1dcqwaNvJ2hHCt9rvgfBmeCdh8_-8rW61wPxpoTeTmAEDbnwIBZFWZJrn0Bm1crYv3XUgYf15Lz9yWEPfNYE4A/s400/cukurs0043.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377978601859958338" /></a><br /><br />C-1 bija brivi nesoss vienvietigs zemplaksnis - pilniba izgatavots no koka (pat sasijas) un aviacijas finiera (tadu razoja Latvija un eksporteja uz Vaciju un citam zemem). Sparns bija izgatavots divdaligs, ar vienu galveno lonzeronu un papildlonzeronu sparnu aizmugures dala. Katru sparna pusi iebidija virs kermena apakseja lonzerona un sastiprinaja sava starpa ar bultam. Sparna salaidumu pie kermena izveidoja no aluminija skarda. Sparnis bija ar vieglu V un bultas formu, apvilkts ar audeklu, sasaurinats uz sparnu galiem. Videja horda - 1,10 m. Sparnu salaidums - 1:11 (loti lidzigs planiera sparnam), ar lielu aerodinamisko kvalitati.Kermena prieksdala cetrstüra ar noapalojumu augsdala. Astes dala parejosa uz trisstüri (ka talaika italu iznicinatajam Balilla diviziona). Aiz pilota vietas galvas aptecetajs labakai aptecei, ka ari drosibai "kapotéjot”. Kermenis pilniba apvilkts ar aviacijas finieri. Lidotaja vieta novietota starp abiem sparna lonzeroniem lidmasinas smaguma centra. Sasija izveidota ar caurejosu hromnikela ritenu asi uz koka balstiem. Riteni izgatavoti no finiera, apvilkti ar audeklu! Ar gumijas riepam. Augstuma stabilizators iebidams kermena izgriezuma. Virzienstures kilis izgatavots kopa ar kermeni, apvilkts ar finieri. Stüres, iznemot eleronus, bez atsvaru kompensacijas, apvilktas ar audeklu. <br /><br />Motors sakuma bija 2 cilindru Harley Davidson, parbüvets motocikla motors ar 7-9 ZS jaudu (sadus motorus plasi izmantoja arzemju vieglmotoru lidmasinas Vacija, Anglija, ASV). Motora ramis izgatavots no koka! Propelleris divlapstu, koka} pasu izgatavots, piedzenams no motora ar kédes reduktoru apgriezienu skaita samazinasanai attieciba 1:2. Degvielas tvertne minimalas ietilpibas, novietota virs motora! Propellera plüsma! Péc bütibas sis lidmasinveidigais lidaparats vairak Iidzinajas motoplanierim ar motoru prieksa, ar milzigu motora jaudas slodzi un lieliskam planesanas spejam. <br /><br />Savu C-1 Cukurs ielidoja 1924. gada 15. jülija*, tatad pec Pulina "Spridisa" <br />* "Jaunakas Zinas" 1924,nr. 157, 16. jül. <br />ka otro sporta lidmasinu Latvija. Lidmasinas startu loti apgrütinaja "vargais" motors. Toties pec ta apstadinasanas lidmasina lieliski planeja. <br /><br />Pec atvalinasanas no armijas 1924. gada 20. novembri Cukurs atgriezas sava dzimtaja Liepaja un turpina lidojumus ar C-1 Liepajas pludmale, Iidz pat 1926. gadam veikdams ar to vairak neka 100 Iidojumu, izraisidams lielu interesi Liepajas jaunatnes vidü. Ta pulcejas jaunizveidotaja aerokluba kapt. Freimana vadiba pie Ventspils 2. kajnieku pulka. Cukurs tikmer atkal bija sacis dienestu 1925. gada 12. janvari jüras aviacijas nodala, velak diviziona un saka domat par jaunas lidmasinas büvi, legendaro C-3 "Kurzemes hercogiene". Klubs vinam bija vajadzigs jaunas lidmasinas büves veicinasanai. Tagad jau veco C-1 vins pardeva savam kolegim lidotajam aviacijas diviziona un pulka Karlim Konstantam (Lidotajs no 1922. gada 11. oktobra Iidz 1931. gada 14. novembrim), kas bija atvalinats no aviacijas sliktas redzes del, tomer turpinaja lidot sporta aviacija. Tas savam iegadatajam "Auseklitim" uzmonteja citu, specigaku motoru -sen pazistamo vesturisko 3 cilindru 25 ZS Anzani. Lidmasinu apzimeja ka C-2 (acimredzot jauna motora del), un ta tika oficiali registreta Satiksmes ministrijas Pasta un telegrafa departamenta Aviacijas nodala ar imatrikulacijas apzimejumu YL-AAC. Ar so lidmasinu saistas tragisks notikums Latvijas sporta aviacijas vesturi - studenta Jana Feizaka bojaeja 1932. gada 15. aprili. H. Cukurs Latvijas Aviacijas sporta lidotaju biedriba bija apmacijis vinu lidot ar divvietigo lidmasinu C-3, bet to neuzticeja vinam pirmaja patstavigaja lidojuma. Feizaks izlidoja ar vel neapguto C-2, vienvietigo, netika gala ar tas vadibu, un Feizaks gaja boja. K. Konstants sadauzito lidmasinu atjaunoja un iebüveja taja vel jaudigaku, mums jau pazistamo 6 cil. Anzani 34 ZS motoru. Un lidmasinu "prrkristija" par "Peka-Peka", ta tika ekspluateta Iidz pat 1937. gadam, veicot daudzus planejosus lidojumus augsupejosas stravas (savu lielisko planesanas speju del).<br /><br />Edwins Bruvelis-Latvijas Aviacijas Vesture.<br /><br /><br /><br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjv65exIJOtNF2U-tLY7-Bl_Ej-XJIwAtZGitQ_tVmKz39Tcy1Hf-A-QDxgtG23we76UuCP45Zk2gzKuZ4ZkPACaqnzqgzST2LR0mK1s9K8_dJ_r7TO0Zlsqfjy3G2FBkvLy4s1P7hLCCc/s1600-h/Herberts+Cukurs+un+C-2.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 253px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjv65exIJOtNF2U-tLY7-Bl_Ej-XJIwAtZGitQ_tVmKz39Tcy1Hf-A-QDxgtG23we76UuCP45Zk2gzKuZ4ZkPACaqnzqgzST2LR0mK1s9K8_dJ_r7TO0Zlsqfjy3G2FBkvLy4s1P7hLCCc/s400/Herberts+Cukurs+un+C-2.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377932064169091698" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiwPKnfOKfSZoQoZ_CoTfK305B2KuLocE8ewS5Vk9RRz59tfPw686rq-wjdNmdRkwz2KkYrB7YGmPBKAiUKZL3bTFr1idhl3Oosx4ZV3C5ZvRwHRsM6To8i0YCDg9vp59wUXHyOxo6_0_k/s1600-h/C-1+Fases+de+montagem+2.b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 273px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiwPKnfOKfSZoQoZ_CoTfK305B2KuLocE8ewS5Vk9RRz59tfPw686rq-wjdNmdRkwz2KkYrB7YGmPBKAiUKZL3bTFr1idhl3Oosx4ZV3C5ZvRwHRsM6To8i0YCDg9vp59wUXHyOxo6_0_k/s400/C-1+Fases+de+montagem+2.b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377932246370114818" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgpPnDqATXH0nRps9scN2Yzg0r5_KQ7kkacwDoHt-199glMIhdFW1XP5FtWSbsmsSX6vLCyGaehXxrGYHlozL_IFDZNK7AwJMSp1c-cXSqIIJK4ifXlGOyLb8nkLfbTP443vJIFRc_Uhn0/s1600-h/C-1+Fases+de+montagem+1.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 282px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgpPnDqATXH0nRps9scN2Yzg0r5_KQ7kkacwDoHt-199glMIhdFW1XP5FtWSbsmsSX6vLCyGaehXxrGYHlozL_IFDZNK7AwJMSp1c-cXSqIIJK4ifXlGOyLb8nkLfbTP443vJIFRc_Uhn0/s400/C-1+Fases+de+montagem+1.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377932784969768562" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgauJVxcKrlievlxYx4Hqg5HiA7kqWXktUE9BukEHIEPjZppS2Rm7ISshvv5g13T9rfmEg9z7P0if9ueISUdc_5bRBr_-Zjv1-zDeZzkRaGA29D0EV9OqSXkpbW0ShTpt2GW0piL4a0yzc/s1600-h/C-1+Fases+de+montagem+2.tif.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 240px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgauJVxcKrlievlxYx4Hqg5HiA7kqWXktUE9BukEHIEPjZppS2Rm7ISshvv5g13T9rfmEg9z7P0if9ueISUdc_5bRBr_-Zjv1-zDeZzkRaGA29D0EV9OqSXkpbW0ShTpt2GW0piL4a0yzc/s400/C-1+Fases+de+montagem+2.tif.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377933064287114802" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhEEQs1nM9zI9MxOERF9eLkaeolzLvSDg61mTAJ0ExndFFU8UmwpqCjFY-e_EM2JhyUhjHYbYr20yzPsGLYGF-eHMl7YLXLUvaNU_fHhYVKQ2J4AqBSh-dRTaJKD_XgigftzYj1vkYoMtE/s1600-h/C-1+Fases+de+montagem+1.b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 286px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhEEQs1nM9zI9MxOERF9eLkaeolzLvSDg61mTAJ0ExndFFU8UmwpqCjFY-e_EM2JhyUhjHYbYr20yzPsGLYGF-eHMl7YLXLUvaNU_fHhYVKQ2J4AqBSh-dRTaJKD_XgigftzYj1vkYoMtE/s400/C-1+Fases+de+montagem+1.b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377933210892233922" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjK8svbj81NqsxVH6DianxMKQIeaz78LgEWuHLCrhm_JVQJWB7bSURhWzpkGjyUfLvIwhIIjiJ5uD0jz8cnKZXdX6NdGwOGsiDX1LQ-x7KdCLgOVn3HSgro0uE3Q4cgFEyHTflikUWQznQ/s1600-h/C-1+Fases+de+montagem+5.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 289px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjK8svbj81NqsxVH6DianxMKQIeaz78LgEWuHLCrhm_JVQJWB7bSURhWzpkGjyUfLvIwhIIjiJ5uD0jz8cnKZXdX6NdGwOGsiDX1LQ-x7KdCLgOVn3HSgro0uE3Q4cgFEyHTflikUWQznQ/s400/C-1+Fases+de+montagem+5.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377934250144868530" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgxteIUoE1UYVueKY6IuHTBzO3EQwiv07AFm3DhpicyAu-uKePkUIPLipgyahwxgthNyRrZIp2-tcILGm4AuvMDf7EO9H-7maAb4NV4TmLyQm6VNLO3AIkhx6bKCHNKeaM7h6AAVrTN7iM/s1600-h/auseklits.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 277px; height: 333px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgxteIUoE1UYVueKY6IuHTBzO3EQwiv07AFm3DhpicyAu-uKePkUIPLipgyahwxgthNyRrZIp2-tcILGm4AuvMDf7EO9H-7maAb4NV4TmLyQm6VNLO3AIkhx6bKCHNKeaM7h6AAVrTN7iM/s400/auseklits.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377933514295699346" /></a><br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEja-uWCR20SiTkXEOEYvrzcFpNpqrQZVgJMBmVhDes7thjVnXp6kF_sR75yxdezdVwvZs29svu_hxlB7e2AObDkQ_SDfSRYVl2wkJbWrYkfN05JyEy0YId9u_ZeWj6mPatoWg6-pi8_H_8/s1600-h/C-1+Harley+davidson+motors+2.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 283px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEja-uWCR20SiTkXEOEYvrzcFpNpqrQZVgJMBmVhDes7thjVnXp6kF_sR75yxdezdVwvZs29svu_hxlB7e2AObDkQ_SDfSRYVl2wkJbWrYkfN05JyEy0YId9u_ZeWj6mPatoWg6-pi8_H_8/s400/C-1+Harley+davidson+motors+2.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377932423150395842" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBkeI4xzn8RZvNuOxkCSgUK2RU9ZCsMfrmir_o0mfxaHTWeUZSCNUo392FP6Jki5PtRHU6cGepLOsZChuE_WLbxPMAqxlbY5BLlBB-3b8POViuJlcxNPPymk-5MB-ejZdHlkWko36RCI0/s1600-h/C-1+Harley+Davidson+motors+3.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 280px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiBkeI4xzn8RZvNuOxkCSgUK2RU9ZCsMfrmir_o0mfxaHTWeUZSCNUo392FP6Jki5PtRHU6cGepLOsZChuE_WLbxPMAqxlbY5BLlBB-3b8POViuJlcxNPPymk-5MB-ejZdHlkWko36RCI0/s400/C-1+Harley+Davidson+motors+3.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377934487105339922" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh3PkBw9McDh4IU3JVkf9nZrjCGro5XYPF60jrjBpA21xSMUbsowvO9cPYYnlsMDybSI5bZCkPaA9TxV68cx5wA-fhxi2XeCFMKtHeQmFykUa7Li_7-SGoropWrVXeBqeWL_S5eTOMkqWA/s1600-h/C-1+Harley+Davidson+motors.1.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 291px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh3PkBw9McDh4IU3JVkf9nZrjCGro5XYPF60jrjBpA21xSMUbsowvO9cPYYnlsMDybSI5bZCkPaA9TxV68cx5wA-fhxi2XeCFMKtHeQmFykUa7Li_7-SGoropWrVXeBqeWL_S5eTOMkqWA/s400/C-1+Harley+Davidson+motors.1.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377934791341576226" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjNbuqdbH1i49hhTpQ4ulUkfDnlfC6qZ3tLMtHMYQljhgOdHFG2bSwpTUyUjpiGrddkQSxPSHjNa3EGtPhZSAfn0XJOsldUn6ayRR3u8qQcrd_nU4KRwF__q5ZAi2cGP3_s37OHiHruiYY/s1600-h/C-1+duplo+3.c.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 229px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjNbuqdbH1i49hhTpQ4ulUkfDnlfC6qZ3tLMtHMYQljhgOdHFG2bSwpTUyUjpiGrddkQSxPSHjNa3EGtPhZSAfn0XJOsldUn6ayRR3u8qQcrd_nU4KRwF__q5ZAi2cGP3_s37OHiHruiYY/s400/C-1+duplo+3.c.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377935175623325218" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEju0zMdIvqpYxtzgGFXi3xCVbNqcdwEfGCwFlKPIuJUIP03KFUOWJerD9aDAMMkyCznbsCrQlEIvytQ4KGE9TaDncI2DJ1cNgAapusQCWlq_wUe37A23-Dp1AOgYZfweKGyeyDszLKF16k/s1600-h/C-1+e+Cukurs+duplo.b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 260px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEju0zMdIvqpYxtzgGFXi3xCVbNqcdwEfGCwFlKPIuJUIP03KFUOWJerD9aDAMMkyCznbsCrQlEIvytQ4KGE9TaDncI2DJ1cNgAapusQCWlq_wUe37A23-Dp1AOgYZfweKGyeyDszLKF16k/s400/C-1+e+Cukurs+duplo.b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377935321616442114" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj6MN4WOVBUPkM075YrOKq3-9AvVSJW3IyiWAGxsXYS7Al4OuloF8rN62ktisddgzkY5zalgmEgZbWvWwI5sg-XijnD4f8Kw-_1zVAx5nLEvjwzl8-VvXmo-YHG-3YTPPdyFCMdSmIoO3k/s1600-h/C-1+lidojuma+2.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 282px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj6MN4WOVBUPkM075YrOKq3-9AvVSJW3IyiWAGxsXYS7Al4OuloF8rN62ktisddgzkY5zalgmEgZbWvWwI5sg-XijnD4f8Kw-_1zVAx5nLEvjwzl8-VvXmo-YHG-3YTPPdyFCMdSmIoO3k/s400/C-1+lidojuma+2.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377935535725342690" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgYEDWT9eo6SLJkQuClfUxNgGYpnYExy9I5lBMmpanjQTnRoqW7K0EhFcCkBRar-wDUKxVI25X3s_e-nbiJcK5rQwfl8Na6XsVFIjSIW6ub7azqgqtSGC1FxwjasBn8HoIHZmGkE-o4cug/s1600-h/C-1+lidojuma.2.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 258px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgYEDWT9eo6SLJkQuClfUxNgGYpnYExy9I5lBMmpanjQTnRoqW7K0EhFcCkBRar-wDUKxVI25X3s_e-nbiJcK5rQwfl8Na6XsVFIjSIW6ub7azqgqtSGC1FxwjasBn8HoIHZmGkE-o4cug/s400/C-1+lidojuma.2.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377935906122424210" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgs9OrO_MphUcYLVpjylQZ0E9d4o_C0ZiB29snFxEoThiTWZQ4lK3piTaIiMy0yO37zb0MTzPyjaejD0TTkMVU5Zw8rvjW0rc6S8sQNz5R3ORVIqFLs_WfSAhgn47ACm1Y68jFAV-nI58w/s1600-h/C-1+lidojuma..3.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 290px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgs9OrO_MphUcYLVpjylQZ0E9d4o_C0ZiB29snFxEoThiTWZQ4lK3piTaIiMy0yO37zb0MTzPyjaejD0TTkMVU5Zw8rvjW0rc6S8sQNz5R3ORVIqFLs_WfSAhgn47ACm1Y68jFAV-nI58w/s400/C-1+lidojuma..3.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377936115354615250" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhrVKn8VvbhmaNOgBpHHWU7Zl2FHgqnZXpiqQ3vQ2awf7LU92reUxS22ByC7pX2vhV1dnVZvUUBvtnPtfRiVhaiPOUfRDWAHhI-BdvyfiJMtJ9GpeCmSFjEMGGBfzNA_gJ49Kv70onxdRY/s1600-h/C-1+a.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 231px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhrVKn8VvbhmaNOgBpHHWU7Zl2FHgqnZXpiqQ3vQ2awf7LU92reUxS22ByC7pX2vhV1dnVZvUUBvtnPtfRiVhaiPOUfRDWAHhI-BdvyfiJMtJ9GpeCmSFjEMGGBfzNA_gJ49Kv70onxdRY/s400/C-1+a.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377936339188349506" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEggmsSCHmMp4ZlT91F6BeluOQ47IpDgaytnDfiXP91RQhYJosQeunH5zkEnIag8_VUkXGr3igQDiTm3ZWjv34JYG83vCaSawYzGvFQ3ZvQ4UohcCKO0qtrAvQFY0bZ3ZH_8YTzTJbkO_UA/s1600-h/C-1+duplo+2.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 273px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEggmsSCHmMp4ZlT91F6BeluOQ47IpDgaytnDfiXP91RQhYJosQeunH5zkEnIag8_VUkXGr3igQDiTm3ZWjv34JYG83vCaSawYzGvFQ3ZvQ4UohcCKO0qtrAvQFY0bZ3ZH_8YTzTJbkO_UA/s400/C-1+duplo+2.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377936549434607186" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiQdYngoeCyt-7oEy-5KqjwfEFrzCdB-bfDFMqXY0stMhVhzk0pnH77NP1F6JUjsrZ_vxFD3Lrzv_1VCh_As5xkjaZZ2oQ0tdRfMb0cRRbd46ysMYJhhAkwn_leCviSUaRM7-ioOfr_6FM/s1600-h/C-1+duplo+2.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 273px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiQdYngoeCyt-7oEy-5KqjwfEFrzCdB-bfDFMqXY0stMhVhzk0pnH77NP1F6JUjsrZ_vxFD3Lrzv_1VCh_As5xkjaZZ2oQ0tdRfMb0cRRbd46ysMYJhhAkwn_leCviSUaRM7-ioOfr_6FM/s400/C-1+duplo+2.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377936738147001986" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEizplgDr-uCtRhOzYqbsZpB8y-w5dj-wzXFNWj4gR-DH-HyplKzFcGNxhsviSBoW8jc3xpj-rQImBtpOLmyMgtsZnFwaVvnrPsZ0u9xTYckmLpJzyQzrmeeOafxI1uwop05tmvQWAeRHXs/s1600-h/C-1+duplo+2.b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 288px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEizplgDr-uCtRhOzYqbsZpB8y-w5dj-wzXFNWj4gR-DH-HyplKzFcGNxhsviSBoW8jc3xpj-rQImBtpOLmyMgtsZnFwaVvnrPsZ0u9xTYckmLpJzyQzrmeeOafxI1uwop05tmvQWAeRHXs/s400/C-1+duplo+2.b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377936935380739010" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjY9R8iB0l07F7eMYiT-XZKVR3oiyA6ewfVxf2Iv-sHy0RipCdycP0ppbrL8S3r8kPC_JmrDy42wPirte-WrXHVGc8Hn8ZtVWIIt9UOWF6FRoGPB019fK0A75cyqvgaMd6TOLuL-VQ7PBE/s1600-h/C-1+duplo+4.b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 221px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjY9R8iB0l07F7eMYiT-XZKVR3oiyA6ewfVxf2Iv-sHy0RipCdycP0ppbrL8S3r8kPC_JmrDy42wPirte-WrXHVGc8Hn8ZtVWIIt9UOWF6FRoGPB019fK0A75cyqvgaMd6TOLuL-VQ7PBE/s400/C-1+duplo+4.b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377937144749692434" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiio2hAMcvdhM6RHuBhy0e67xrWCr1sE4pV_YcMqcc4v67aKlEfsw5wbwnkiQ12fL-pJ9M9GbrJjegDAAUOLk1hQzVFg1-G5o52xQgFUPxriQp6H9GZNfVPW-_022VZn5qdqzEH3HKzbZI/s1600-h/C-1+duplo+5.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 252px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiio2hAMcvdhM6RHuBhy0e67xrWCr1sE4pV_YcMqcc4v67aKlEfsw5wbwnkiQ12fL-pJ9M9GbrJjegDAAUOLk1hQzVFg1-G5o52xQgFUPxriQp6H9GZNfVPW-_022VZn5qdqzEH3HKzbZI/s400/C-1+duplo+5.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377937358017243506" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiPwQ6149ECJgs0gOauJu_zolJ9_UlgeS-Y1uo4ocy9uCuA4j2BTcrbYgiWJ6JfJlDQdQzya_PKw5J-AiKraFXGvVEk6smtPK_1jTevuA1Zk3khixby7OZjHjPJehvZv3RlQgZgIulh0vo/s1600-h/C-1+duplo+6.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 251px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiPwQ6149ECJgs0gOauJu_zolJ9_UlgeS-Y1uo4ocy9uCuA4j2BTcrbYgiWJ6JfJlDQdQzya_PKw5J-AiKraFXGvVEk6smtPK_1jTevuA1Zk3khixby7OZjHjPJehvZv3RlQgZgIulh0vo/s400/C-1+duplo+6.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377937831277161266" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjFBOGyGD3mgTpWhZS8oIQOcFXQTVhJm95-lzdrDdjYYYhZVugRNo_t5-IcfGJUFy9SujuSN8nf-ucc_0BoUijVrJJKVlXadMKHnDGslnzLiWwMpXzHEvR5jbMG9IfcjO9N11TejQDLp9U/s1600-h/C-1+duplo+5.b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 255px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjFBOGyGD3mgTpWhZS8oIQOcFXQTVhJm95-lzdrDdjYYYhZVugRNo_t5-IcfGJUFy9SujuSN8nf-ucc_0BoUijVrJJKVlXadMKHnDGslnzLiWwMpXzHEvR5jbMG9IfcjO9N11TejQDLp9U/s400/C-1+duplo+5.b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377937676673592002" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiH9Rsc5Hum95auac6ko3ZBUthJQjjB8uIRF4iroa2hXCLxOsG96wgOg4dj_vd_nrAu9tI_RQM55YHQhwOyrSYAwQSZD94TnMph5pOkvzrZ9Zuvh-76Cva7LqfOQ20tBm-bWWSvwy5KIKQ/s1600-h/C-1+duplo+6.b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 246px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiH9Rsc5Hum95auac6ko3ZBUthJQjjB8uIRF4iroa2hXCLxOsG96wgOg4dj_vd_nrAu9tI_RQM55YHQhwOyrSYAwQSZD94TnMph5pOkvzrZ9Zuvh-76Cva7LqfOQ20tBm-bWWSvwy5KIKQ/s400/C-1+duplo+6.b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377938059650093922" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi283MqRrNpzzhPCzyuY_0l-0d7P4GV7C5NEdtULM2xpsfVXx4qkstR29tk_VSQq5vLi1XmCjkPl6u7L1zqwjYHskMCoDDTJ_KIKPU4Mgx645zi7h_wPtnwYO1ukJlB9o1UT7APztt2FO0/s1600-h/C-1+duplo.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 239px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi283MqRrNpzzhPCzyuY_0l-0d7P4GV7C5NEdtULM2xpsfVXx4qkstR29tk_VSQq5vLi1XmCjkPl6u7L1zqwjYHskMCoDDTJ_KIKPU4Mgx645zi7h_wPtnwYO1ukJlB9o1UT7APztt2FO0/s400/C-1+duplo.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377938292091695186" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgRODG5-Z9cGV4NlYXYNDDVI2oNjeXcu4BylUyyZwtgW1CPtUOTb71PQBqetd0KtX2fxWkrAsqWNyBG3gm_eJAuKhK0JWU2wYK-VNjdrAQuXEaluUMdF2sdAnmWIGAJ2QlnEntXFRUiGhc/s1600-h/C-1+duplo.b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 231px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgRODG5-Z9cGV4NlYXYNDDVI2oNjeXcu4BylUyyZwtgW1CPtUOTb71PQBqetd0KtX2fxWkrAsqWNyBG3gm_eJAuKhK0JWU2wYK-VNjdrAQuXEaluUMdF2sdAnmWIGAJ2QlnEntXFRUiGhc/s400/C-1+duplo.b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377938653648071490" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjKvvkmNiD86tzlIYx5QUh1WarozVNzMpiIXcacP2O23MllThvGbhKDKw-1GY3LMa3wH6jn6KbfjHKvImIinxlBEdPtfoI-uyP5zQu_clcu6o4A6RHuEKa7z9-9QRbsVf9g_odN3cBICSA/s1600-h/C-1+e+Cukurs+duplo..a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 231px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjKvvkmNiD86tzlIYx5QUh1WarozVNzMpiIXcacP2O23MllThvGbhKDKw-1GY3LMa3wH6jn6KbfjHKvImIinxlBEdPtfoI-uyP5zQu_clcu6o4A6RHuEKa7z9-9QRbsVf9g_odN3cBICSA/s400/C-1+e+Cukurs+duplo..a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377938843108905026" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhYtF6eiAETXWpWR2-UG_atQu8qn7CN-UzEBlgKCUPB1poqs2od0hrtbtA0H3OjSyM6nIocySPhri8I3fRLOGtg55uEWov7m_Cj1gihecaJgACetSfogOjr2jCVbUB-xj10HKQF0DDBZws/s1600-h/C-1+lid.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 312px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhYtF6eiAETXWpWR2-UG_atQu8qn7CN-UzEBlgKCUPB1poqs2od0hrtbtA0H3OjSyM6nIocySPhri8I3fRLOGtg55uEWov7m_Cj1gihecaJgACetSfogOjr2jCVbUB-xj10HKQF0DDBZws/s400/C-1+lid.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377939070302525346" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgp9RxeiuhxDSo4_hnrn-TuMiLS2dOuTWfUaA2C5fzOBwZEgoFR2YHSdEF0PhaJa3lFpc4mnaDLu-dYD19RbJvMXyTAHI6Hx_mRb-EkC1_LJ9btFOFEe25p1BLp3wHtXuyHLIAWUh3QdDI/s1600-h/C-1.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 202px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgp9RxeiuhxDSo4_hnrn-TuMiLS2dOuTWfUaA2C5fzOBwZEgoFR2YHSdEF0PhaJa3lFpc4mnaDLu-dYD19RbJvMXyTAHI6Hx_mRb-EkC1_LJ9btFOFEe25p1BLp3wHtXuyHLIAWUh3QdDI/s400/C-1.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377939294620559074" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhNB2j-v5dX9Q57oGd1p5esYhQ6uBkfnjWkWY3tHfR9hr_inoYmpNFqUoeUHWsaRv6y-OVA4xVmxsHRzBDaOurGlg92FAqT-ITcEXwhZz8PKsyTtFbFUCdo4diRGspZLG7hgLU1y84PQTs/s1600-h/C-1.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 300px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhNB2j-v5dX9Q57oGd1p5esYhQ6uBkfnjWkWY3tHfR9hr_inoYmpNFqUoeUHWsaRv6y-OVA4xVmxsHRzBDaOurGlg92FAqT-ITcEXwhZz8PKsyTtFbFUCdo4diRGspZLG7hgLU1y84PQTs/s400/C-1.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377939569790536850" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi-GyNYBCOZrCLkAvTRehlJq9UCCnqqnYo1TvuXUrLsq_Xeziu7zZObih1FonRsbijlXj7I6e6qWZJt69ebR7NnmwkOE20ObpA3Rq5W3HDaxBQyExsIJsIqYlAimjT6IOzq5rav1aMNoGI/s1600-h/C-2+Duplo..psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 303px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi-GyNYBCOZrCLkAvTRehlJq9UCCnqqnYo1TvuXUrLsq_Xeziu7zZObih1FonRsbijlXj7I6e6qWZJt69ebR7NnmwkOE20ObpA3Rq5W3HDaxBQyExsIJsIqYlAimjT6IOzq5rav1aMNoGI/s400/C-2+Duplo..psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377939776008835234" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiplEonqRsTEU3sH6I18ZHi6WmWDsq66JuUPwc1PkKdaYDX16Hrg8mvvKA_evfmtAlVx7GFjsAdksONMkdB22HU2LY8CEZUQLtwakudInbHsDNsYTRx5NMj8IH0pi4ZsAwdK3m16YMdX6A/s1600-h/C-2.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 243px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiplEonqRsTEU3sH6I18ZHi6WmWDsq66JuUPwc1PkKdaYDX16Hrg8mvvKA_evfmtAlVx7GFjsAdksONMkdB22HU2LY8CEZUQLtwakudInbHsDNsYTRx5NMj8IH0pi4ZsAwdK3m16YMdX6A/s400/C-2.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377940000909574434" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjrUtpda0MfkQcy0Kiv7at_qyKKWKAPKnZZilBFrSVLolQhMMH3prsGdG_Yzh3m2EB6kUYJmZsDAn-JatG_CGHv4xIqBjkrm4mNEsSOIr-Ldusz-0JGf5c41BAqhPCuc1V-W0hh42dsf4c/s1600-h/kurmezemes+Vards.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 269px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjrUtpda0MfkQcy0Kiv7at_qyKKWKAPKnZZilBFrSVLolQhMMH3prsGdG_Yzh3m2EB6kUYJmZsDAn-JatG_CGHv4xIqBjkrm4mNEsSOIr-Ldusz-0JGf5c41BAqhPCuc1V-W0hh42dsf4c/s400/kurmezemes+Vards.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377940301696974402" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgxNcxyhEUmabJniVJO5vce7EpaezDAFq0OLz7FybyRrAIDJaMgzGxXxAFCDydGg7zCqeP8kN3vmNcJK3HLzHKZ8Lk0Gy9MyXlx2a-XKE2pCALqEXEXDd1ELZjVuT9eGi3nJPga9y-92Aw/s1600-h/cukurs0044.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 135px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgxNcxyhEUmabJniVJO5vce7EpaezDAFq0OLz7FybyRrAIDJaMgzGxXxAFCDydGg7zCqeP8kN3vmNcJK3HLzHKZ8Lk0Gy9MyXlx2a-XKE2pCALqEXEXDd1ELZjVuT9eGi3nJPga9y-92Aw/s400/cukurs0044.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5377979128190013602" /></a>Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-44587832891625488342009-05-30T09:26:00.001-07:002009-09-05T03:38:20.288-07:00LATVIJAS VESTURNIEKU KOMISIJAS RAKSTILatvijas Vesturnieku komisija<br />Latvijas Universitates Latvijas vestures instituts<br />Latvijas Universitates Judaikas studiju centrs<br />Muzejs “Ebreji Latvija”<br />Latvijas vestures instituta apgads<br />Riga 2006<br /><br />HOLOKAUSTS LATVIJA<br /><br />Starptautiskas konferences materiali,<br />2004. gada 3.– 4. junijs, Riga,<br />un 2004.–2005. gada petijumi par holokaustu Latvija<br /><br />4 Konferences “Totalitarie režimi Baltija: izpetes rezultati un problemas” referati par holokausta tematiku<br /><br />Redakcijas kolegija<br />Dr. habil. hist. prof. ANDRIS CAUNE (atbildigais redaktors)<br />Dr. habil. hist. prof. AIVARS STRANGA<br />MARGERS VESTERMANIS<br />Sastaditajs<br />Dr. hist. DZINTARS ERGLIS<br />Literaras redaktores<br />MARGITA GUTMANE<br />RITA KLAVINA<br />ANTRA LEGZDINA<br />Korektore<br />BRIGITA VARPA<br />Maksliniece<br />INARA JEGERE<br />Maketetaja<br />MARGARITA STOKA<br />UDK 94(474.3)(063)<br />Ho 330<br />ISBN 9984-601-59-5 © Latvijas Universitates Latvijas vestures instituts,<br /><br />Gramata izdota<br />par Latvijas Vesturnieku komisijas finansialajiem lidzekliem<br /><br />SATURS<br /><br />Priekšvards . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9<br />2004. GADA 3.–4. JUNIJA KONFERENCES<br />“TOTALITARIE REŽIMI BALTIJA: IZPETES REZULTATI UN PROBLEMAS”<br />REFERATI PAR HOLOKAUSTA TEMATIKU<br />Aivars Stranga<br />Holokausta vestures petnieciba un holokausta piemina Latvija . . . . . . . . . . . . . . 13<br />Emanuels Zingeris<br />Lietuvas Starptautiskas vesturnieku komisijas sagatavotie zinojumi<br />par nacistu okupaciju Lietuva . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33<br />Andrievs Ezergailis<br />Zinašanas par holokaustu 1941. gada . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 38<br />Josifs Roèko<br />Ebreju iznicinašana Ilukstes aprinki 1941. gada<br />(vietejo iedzivotaju atminas) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 49<br /><br />PETIJUMI PAR HOLOKAUSTA PROBLEMAM LATVIJA<br />Andrievs Ezergailis<br />Sešas versijas par holokaustu Latvija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 65<br />Grigorijs Smirins<br />Rigas ebreji nacistiskas okupacijas laika<br />(1941–1944) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 83<br />Aigars Urtans<br />Ebreju tautibas civiliedzivotaju slepkavošana<br />Kuldigas aprinki . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 118<br />Eva Treige-Treide, Eriks Prokopoviès , Andis Jekabsons<br />Valdemarpils ebreju kopienas liktenis<br />un ebreju ipašuma ekspropriacija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 137<br />Andris Tomašuns<br />Jelgava nogalinatie ebreji: padomju un nacistu dati . . . . . . . . . . . . . . . . . . 162<br />Dzintars Erglis<br />Holokausts Krustpils pagasta 1941. gada vasara:<br />Piejutu un Smanu sadža . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 185<br />Rudite Viksne<br />Holokausts Latvijas mazpilsetas: petniecibas problemas<br />un rezultati . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .<br /><br /><br />6 Konferences “Totalitarie režimi Baltija: izpetes rezultati un problemas” referati par holokausta tematiku Saturs<br /><br />NOVADPETNIEKA VAKUMS<br />Uldis Lasmanis<br />Holokausts Viesites mazpilseta . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 239<br />Uldis Lasmanis<br />Holokausts Jekabpils aprinka pagastos . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 273<br /><br />HOLOKAUSTU PARDZIVOJUŠA LIECIBA<br />Elmara Rivoša atminas (fragmenti) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 313<br />Krajuma rakstu autori . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 382<br /><br /><br /><br />PRIEKŠVARDS<br /><br /><br />Konferenèu referati, ka ari Latvijas Vesturnieku komisijai iesniegtie petijumi par holokaustu<br />tradicionali tiek publiceti Vesturnieku komisijas rakstu atseviška sejuma. Tadi<br />lidz šim klaja nakuši èetri. 2001. gada tika izdots Latvijas Vesturnieku komisijas rakstu<br />2. sejums “Holokausta izpetes problemas Latvija”; 2002. gada 4. sejums – Dr. hist.<br />Leo Dribina monografija “Antisemitisms un ta izpausmes Latvija: vestures atskats”;<br />2003. gada 8. sejums – “Holokausta izpetes jautajumi Latvija”; 2004. gada 12. sejums<br />– “Holokausta izpete Latvija”.<br />Klaja nakušais Latvijas Vesturnieku komisijas rakstu 18. sejums – “Holokausts<br />Latvija” sastav no èetram dalam.<br />Pirmaja dala ievietoti èetri referati par holokausta tematiku. Tos nolasija Latvijas<br />Vesturnieku komisijas rikotaja starptautiskaja konference “Totalitarie režimi Baltija: izpetes<br />rezultati un problemas” 2004. gada 3. un 4. junija Riga (parejie – ar holokausta<br />tematiku nesaistitie šis konferences referati 2005. gada publiceti Latvijas Vesturnieku<br />komisijas rakstu 15. sejuma).<br />Dr. habil. hist. Aivars Stranga detalizeti izverte holokausta vestures petniecibu<br />Latvija. Emanuels Zingeris (Lietuva) sava zinojuma sniedz ieskatu par Lietuvas Starptautiskas<br />vesturnieku komisijas paveikto holokausta izpete. Dr. phil. Andrievs Ezergailis<br />apraksta, ko gadu pec tam, kad nacistiska Vacija okupeja Latviju, pasaule zinaja par<br />holokaustu Latvija. Josifs Roèko, balstoties uz intervijam ar vietejiem iedzivotajiem,<br />atgadina, ka musdienu sabiedriba saglabajušas vesturiskas atminas par ebreju noslepkavošanu<br />Ilukstes aprinki, ko petijuši vairaki vesturnieki.<br />Diemžel Margers Vestermanis savu referatu par palidzibu ebrejiem nacistu okupetaja<br />Latvija publicešanai neiesniedza.<br />Gramatas otraja dala ievietoti 2004. un 2005. gada tapušie Latvijas Vesturnieku<br />komisijas petijumi par holokausta problemam Latvija.<br />Profesors Andrievs Ezergailis iepazistina ar dažadam versijam par holokaustu<br />Latvija. Dr. hist. Grigorijs Smirins apluko Rigas ebreju tragisko likteni nacistiskas<br />okupacijas laika.<br />Parejie raksti ir petijumi par holokaustu province.<br />Aigars Urtans apskata ebreju tautibas civiliedzivotaju slepkavošanu Kuldigas<br />aprinki. Eva Treige-Treide, Eriks Prokopoviès un Andis Jekabsons sava kopdarba,<br />turpinot Latvijas Vesturnieku komisijas 12. sejuma uzsakto petijumu par Talsu aprinka<br />Valdemarpils ebreju kopienas likteni, galvenokart pieveršas nelaimigo upuru<br />ekspropriacijai. Andris Tomašuns analize padomju un nacistu sniegtas zinas par iznicinato<br />ebreju skaitu Jelgava. Dr. hist. Dzintars Erglis, turpinot darbu par holokaustu<br />Krustpili (sk. Latvijas Vesturnieku komisijas 2., 8. un 12. sejumu), apluko atsevišku<br />Krustpils ebreju noslepkavošanu 1941. gada vasara. Savukart Dr. hist. Rudite Viksne<br />apkopojoša darba, pamata balstoties uz Latvijas Vesturnieku komisijas rakstu sejumos<br />publicetajiem petijumiem, iztirza petniecibas problemas un rezultatus par holokaustu<br />Latvijas mazpilsetas.<br />Krajuma trešaja dala publiceti publicista un novadpetnieka Ulda Lasmana divi<br />raksti par ebreju iznicinašanu Jekabpils aprinki, ievietotas ari holokaustu pardzivojuša<br />telnieka Elmara Rivoša atminas.<br />Pamata holokausta petnieku loks Latvija palicis nemainigs. Šis salidzinoši nelielais<br />cilveku skaits savu iespeju robežas ari turpmak mekles atbildes uz daudzajiem joprojam<br />bez atbildes palikušajiem jautajumiem par ebreju noslepkavošanu musu valsti Otra<br />pasaules kara gados.<br />Darbs jaturpina visos holokausta petniecibas virzienos. Jautajumi par Latvijas sabiedribas<br />noskanojumu nacistu izverstas ebreju totalas slepkavošanas un antisemitisma<br />propagandas apstaklos vel ilgi bus aktuali. Jacer, ka sekmigak veiksies darbs ebreju<br />glabeju darbibas izpete. Nopietnaka uzmaniba japieverš padomju okupacijas režima<br />represijam pret Latvijas ebreju kopienu 1940.–1941. gada; uzskatami un vesturiski<br />pamatoti jaatspeko vel arvien dzivie miti par ebrejiem ka padomju varas galvenajiem<br />atbalstitajiem. Protams, diskutejams ir jautajums, vai attiecigais problemu loks tematiski<br />ir ieklaujams holokausta problematika vai ari izdalams atseviški.<br />Dzilaka un pilnigaka holokausta izpete ir un paliek musu vesturiskais pienakums,<br />jo nedrikst palikt vienaldzigs pret ebreju – kas ir Latvijas tautas dala – tragisko likteni<br />aizgajuša – 20. gadsimta drumakaja laika.<br />Redakcijas kolegija<br /><br /><br /><br />2004. GADA 3.–4. JUNIJA KONFERENCES<br /><br />“TOTALITARIE REŽIMI BALTIJA:<br />IZPETES REZULTATI UN PROBLEMAS”<br /><br />REFERATI PAR HOLOKAUSTA TEMATI<br /><br /><br /><br /><br /><br /><br />Aivars Stranga<br />Holokausta vestures petnieciba un holokausta piemina<br />Latvija<br /><br />“Šausmigais holokausta nav tas, ka nacisti nebija<br />cilveki. Šausmigais ir tas, ka vini bija cilveki. Katra<br />no mums – jusos un mani ir apslepts kaut kas no<br />Himlera un Eihmana, un tas var atklaties, kad apstakli<br />ir nobrieduši.”<br />(Jehuda Bauers)<br /><br /><br />1. Cela uz aptverošu holokausta vesturi<br /><br />Yad Vashem memorials Jeruzaleme ir iecerejis publicet visaptverošu holokausta vesturi<br />(The Comprehensive History of the Holocaust), meginot sintezet daudzas valstis veiktos<br />jaunakos petijumus. Pirmais projekta sejums jau iznacis, ta autors ir ieverojamais ASV<br />vesturnieks Kristofers Braunings (Christopher R. Browning).1 Darba ievada autors tomer<br />norada, ka tas nav ambiciozs meginajums viena sejuma ietvaros sintezet holokausta<br />vesturi, gan no slepkavu, gan upuru viedokla raugoties;2 K. Braunings pieturas pie vismaz<br />jau 50–60 gadu senas tradicijas, sakot ar Leona Polakova un Džeralda Reitlingera<br />darbiem 40. gadu beigas – 50. gados, kura pieverš uzmanibu galvenokart vesturei: ka<br />tika iecerets istenot holokaustu; kada bija Adolfa Hitlera loma; kad tika pienemts lemums<br />par ebreju totalu iznicinašanu; kas bija slepkavas, un ka slepkavibas notika. Te, ka<br />redzams, runa ir par to pašu, kas minets ari Latvijas Vesturnieku komisijas 12. sejuma:<br />petnieku uzdevums, Latviju ieskaitot, ir uzrakstit visaptverošu holokausta vesturi, kura<br />ietvertu slepkavu, upuru, glabeju un mala stavetaju vesturi.3 Konceptuali komplekso<br />pieeju pirmie ir pamatojuši izcilie vesturnieki Rauls Hilbergs un Jehuda Bauers.<br />Nopietnai, akademiskai holokausta izpetei Latvija vel nav pat pilni divdesmit gadi;<br />faktiski ta vareja sakties tikai lidz ar Atmodu. Tas jaievero, vertejot sasniegto. Jaatceras,<br />ka pat Francija, kur nepastaveja nekadi oficiali ierobežojumi un cenzura, pirmie nopietnie<br />darbi par Viši režima noziedzigo politiku pret ebrejiem un par lielo nodevibu, ko ebreji<br />piedzivoja no daudziem saviem lidzcilvekiem, paradijas tikai ap 1970. gadu; lidz tam<br /><br />Polakovs šaja petniecibas lauka bija gandriz vientulš. No autoriem pirmam kartam<br />jaizcel Zalamans Jakubs – pašaizliedzigs novadpetnieks no Daugavpils, savas pilsetas<br />patriots, kurš, nebudams profesionals vesturnieks, tomer ir veicis loti augsti vertejamu<br />darbu vismaz divas izpetes jomas: jau 1987. gada vienigaja tolaik PSRS iznakošaja<br />žurnala jidiša valoda “Sovetiš Heimland” vinš publiceja apceri par Daugavpils geto un<br />ebreju glabejiem.4 Šis divas temas – upuru vesture un glabeju vesture – ir holokausta<br />vesturnieku uzmanibas centra lidz musdienam un bus ari turpmak. Pateicoties Z. Jakubam,<br />lasitaji uzzinaja par profesoru Paulu Kruminu un vina gimeni, kuras maja Daugavpili,<br />Rigas iela 30, glabinu atrada ebreju meitenes masas Cila un Nadja Gradis. 80. gadu<br />beigas pat profesionaliem vesturniekiem bija zinami tikai dažu glabeju vardi (piemeram,<br />Žanis Lipke), bet sabiedribas absolutajam vairakumam nebija zinami pat tie. Nepilnus<br />divdesmit gadus velak stavoklis ir mainijies loti butiski un pozitivi. Glabeju vesture ir<br />kluvusi par patstavigu holokausta vestures izpetes sastavdalu. Margera Vestermana<br />izveidotais muzejs “Ebreji Latvija” ir šis petniecibas galvenais un vienigais centrs.<br />2005. gada marta muzejs jau bija apzinajis, ka vacu okupacijas gados ir notikuši<br />512 ebreju glabšanas un slepšanas gadijumi.5 Diemžel ne katrs glabšanas meginajums<br />dzivibu izglaba. Vacu okupacija bija ilga (Kurzeme – gandriz cetri gadi), vacieši bija<br />apsesti ar ebreju pilnigu un universalu iznicinašanu; to nemazinaja pat nenoveršamas<br />sakaves tuvošanas; nereti glabeji tika nodoti. Vismaz 472 okupetas Latvijas iedzivotaji,<br />piederigi dažadam tautibam un dažadam socialam grupam, ir apzinati ka ebreju glabeji;<br />vini ir izglabuši aptuveni 400 ebreju.6 Glabeju apzinašana notiek gandriz katra regionala<br />muzeja; glabeju liktenis sak arvien vairak intereset plašaku sabiedribu – žurnalistus un<br />publicistus,7 televiziju un kino. Latvija iepazist pilnigi jaunus vardus, piemeram, dzelzcela<br />stradnieka no Karsavas Antona Barkana, vina sievas Helenas un vinu septingadigas<br />meitas Valentinas vardu. Vinu gimene izglaba tris Karsavas ebrejus – Juditi Zilberi,<br />Levu Udemu, Sonu Minkinu. Savukart Rezeknes polu Matusevièu gimene izglaba Haimu un Jašu Izraelitus.8 Glabeji pakapeniski klust par musu vestures atminas sastavdalu. Ir pamats ceret, ka tuvakaja laika Riga, bijušas horalas sinagogas teritorija Gogola iela,uzcels monumentu ebreju glabejiem Latvija.<br />Runajot par vacu okupetaja Latvija triju geto – Riga, Liepaja, Daugavpili – vestures<br />izpeti, jaatzime, ka joprojam aktuals uzdevums ir uzrakstit apkopojošu geto vesturi,<br />izmantojot visus klatnakušos avotus un daudzas jaunas atzinas, kas radušas starptautiskaja akademiskaja sabiedriba, petot gan geto vesturi kopuma,9 gan lielos geto okupetaja Polija (ipaši – vislielako un visilgak pastavejušo geto Lodza) un kaiminu<br />Lietuva.<br />Latvijas Vesturnieku komisijai aktivak javeicina Latvijas geto vestures izpete.<br />Ieverojami akademiski rezultati ir guti, petot ebreju slepkavošanas gaitu okupetaja<br />Latvija; salidzinajuma ar notikumu gaitu citos Austrumu frontes iecirknos no tiem var<br />izdarit dažus secinajumus. Pasaules atzitakie holokausta vesturnieki ir nonakuši pie<br />atzinas, ka, pirmkart, vacu iebrukuma sakuma Padomju Savieniba 1941. gada junija<br />visticamak vel nebija izdota pavele vai tieši rikojumi iekarotajas teritorijas nogalinat visus ebrejus, ieskaitot sievietes un bernus; otrkart, nogalinato sieviešu un bernu skaits, lai ari vel pavisam neliels junija beigas – julija sakuma, pakapeniski un neapturami auga julija; treškart, vacu drošibas vai pat armijas komandieriem jau iekarotajas teritorijas un frontes iecirknos bija atlauta plaša iniciativa un pašdarbiba tapec, ka tieša rikojuma par visu ebreju iznicinašanu vel nebija; vini vareja vai nu aprobežoties ar “ebreju – komisaru” vai “ebreju – cekistu” nogalinašanu, bet vini vareja ari pilnigi droši paplašinat nogalinamo loku, labi saprotot, ka Berline tas netiks nosodits.<br />Gluži otradi, vini vareja ieklaut arvien vairak sieviešu nogalinamo skaita, ka to, piemeram, Lietuva julija darija augstakais SS un SD komandieris pulkvedis Karlis Jagers (Jager).10<br />(Realizejot Berline pienemtos visparejos planus un lemumus, tika istenotas ari vietejas iniciativas un nemtas vera vietejas ipatnibas un ebreju nogalinašanas pieredze, piemeram, F. Jekelna iniciativa Ukraina.)<br />Šis vacu iniciativas labi redzamas ari okupetaja Latvija. Nozimigs ir Dr. hist. Rudites<br />Viksnes novatoriskais petijums par ebreju iznicinašanu Zemgales mazpilseta Auce<br />1941. gada 11. julija. Tas dienas rita Auce ieradas divas automašinas ar vaciešiem,<br />kuri vadija Auces ebreju nogalinašanu, tacu pašu nošaušanu istenoja gandriz tikai un<br />vienigi latviešu t.s. pašaizsardzibas dalibnieki, kurus visaktivak izrikoja Ervins Caune,<br />uzsverdams, ka katra pašaizsardzibas dalibnieka uzdevums ir piedalities ebreju nogalinašana.<br />Šaušana turpinajas lidz vakaram, bet pec tam dala pašaizsargu devas<br />uz savu štabu, kur tika sarikota iedzeršana. Taja paša diena atbraukušie vacieši nodedzinaja Auces sinagogu.<br />Galvena ipatniba šajos notikumos bija ta, ka 11. julija nogalinaja visus Auces ebrejus – 99 cilvekus, ieskaitot sievietes un bernus. Loti butiska ir R. Viksnes veikta ebreju slepkavu sociala portreta analize.<br />Auce ebreju nogalinašana piedalijas 10 vai 12 latviešu pašaizsardzibas dalibnieku, no kuriem vismaz cetri bija bijuši padomju okupacijas režima aktivisti, Edgars Berzinš uzradija patiešam “ieverojamu” noziedzigu hameleonismu: pirmaja padomju okupacijas gada vinš bija padomju arodbiedribu aktivists; vacu okupacija – ebreju slepkava; otrajai padomju okupacijai sakoties, vinš iestajas Iznicinataju bataljona un apkaroja nacionalos partizanus.<br />Pat ar šiem piemeriem ir pietiekami, lai noraiditu tradicionalo – par laimi, zinatniski jau<br />noraidito – priekšstatu, pat stereotipu par ebreju slepkavam ka gandriz vai vieniem<br />vienigiem perkonkrustiešiem – antisemitiem.<br />Tas, ka Auce uzreiz nogalinaja visus ebrejus, liecinaja, ka lemumu par šo totalo<br />vienas kopienas iznicinašanu bija pienemuši, protams, vietejie vacu okupacijas varas<br />(visticamak – SD) parstavji un tas bija viens no lokalas vacu iniciativas piemeriem (nav<br />iedomajams, ka lemums iznicinat mazas Auces ebreju nelielo kopienu, ieskaitot sievietes, butu pienemts Berline). Tas pats notika vairakas citas Latvijas mazpilsetas,<br />jau julija notika totala ebreju iznicinašana: Viesite, Subate (iznemot laikam tikai divus<br />ebrejus – arstu Langi un vina sievu, kurus izglaba Annas Balodes gimene), Preilos.<br />Latvijas Vesturnieku komisija jau no savas darbibas sakuma 1998. gada uzskatija,<br />ka viens no galvenajiem holokausta izpetes uzdevumiem ir rupigi apzinat ebreju<br />iznicinašanu Latvijas mazpilsetas. Pamatoti var secinat, ka tas istenots konsekventi.<br />Pirmkart, pakapeniski aptverti visi Latvijas novadi – Ludza Latgale, Valdemarpils<br />Kurzeme, Bauska un Jaunjelgava Zemgale, ka ari citas vietas. Nesen ir veikti petijumi<br />par holokausta gaitu Talsos, vairakas Zemgales un Latgales mazpilsetas.<br />Otrkart, holokausta gaita atseviškos rajonos jau ir izpetita tada limeni, ka bez<br />parspilejuma šos petijumus var uzskatit par ieverojamu sasniegumu holokausta literatura kopuma. Te vispirms jamin Dr. hist. Dzintara Ergla darbi par ebreju iznicinašanu Krustpils pilseta un pagasta.<br />Autoram jau izdevies istenot kompleksu pieeju, uzrakstot gan slepkavu, gan upuru vesturi; uzmaniba pieversta ari ebreju ipašumam un mantu ekspropriacijai.<br />Treškart, petot holokausta gaitu province, formas zina ir paradijušies darbi ar<br />novitates iezimem. Pazistamais publicists Uldis Lasmanis, petot ebreju iznicinašanu<br />Jaunjelgava (Nairi) un citas vietas, ir apvienojis nopietnu izpetes darbu arhivos, pamatotus un akademiski korektus secinajumus ar interesantu, dažviet pat aizraujošu<br />izklastu. Vina darbus var lasit ar patiesu interesi.13<br />Tiesa, U. Lasmana pedejos darbos ir paradijušas vismaz divas iezimes, kuras nav vertejamas pozitivi: pirmkart, nereti parak domine publicistikas stils; otrkart, saturs.<br />Ir sastopami gruti pieradami apgalvojumi par t.s. interregnuma periodu – gandriz lidz 1941. gada augustam – dažos Jekabpils aprinka pagastos.<br />Ceturtkart, R. Viksne jau ir meginajusi teoretiski apkopot petniecibas problemas<br />un rezultatus par ebreju iznicinašanu Latvijas mazpilsetas. Autore ir secinajusi, ka<br />apzinatajas mazpilsetas ir notikusi divu veidu šaušana:<br />a) viena reize nogalinati visi ebreji, ieskaitot sievietes un bernus (Auce, Akniste, Gostinos, Subate, Silene, Krustpili);<br />b) šaušana notikusi vairakas reizes (Malta, Limbažos, Valmiera, Rujiena, Bauska).<br />Autore ir pieversusies ari problemai, kas daudzus gadus ir nodarbinajusi un joprojam<br />nodarbina holokausta petniekus un kas jau mineta ši raksta ievada: vai cetru Einsatzgruppen personals jau vacu iebrukuma priekšvakara bija sanemis paveli nogalinat visus ebrejus, kuri nonaca grupu darbibas zona. R. Viksne atbalsta ieverojama vacu autora Helmuta Krausnika jau 1958. gada izteikto viedokli, ka Einsatzgruppen bija sanemušas paveli par ebreju totalu nogalinašanu jau junija.1 H. Krausnikam oponeja un noliedza,ka šada pavele bijusi jau iebrukuma sakuma, Alfreds Streims (Streim), kura viedokli pašlaik atbalsta vairakums – lai ari nebut visi – holokausta vestures petnieku. Lai gan R. Viksnei parliecinošaks škiet H. Krausnika viedoklis, vina tomer norada: “.. paliek neatbildets jautajums, kadel Štalekers [generalis Valters Štalekers, Einsatzgruppen A komandieris. – A. S.] paveli par ebreju totalu iznicinašanu [ja tada patiešam pastaveja jau vacu iebrukuma bridi. – A. S.] neattiecinaja uzreiz ari uz lielakajam Latvijas pilsetam (Liepaja, Daugavpils, Riga). Galiga izskaidrojama vel nav, bet tas vareja but ari ebreju skaits. Veicinošs apstaklis pirmajam (julija) totalajam iznicinašanam mazpilsetas bija relativi nelielais ebreju skaits, ka ari cilveku iznicinašanas tehnikas jautajums.”17<br />Ka redzam, holokausta izpete vacu okupetaja Latvija rosina jautajumus, kuriem ir butiska nozime holokausta gaitas vacu okupetajos Austrumu frontes rajonos petnieciba.<br />Otrs uzdevums, ko komisija izvirzija un konsekventi realize, ir t.s. interregnum (bezvaras) perioda akademiska izpete, attirot to no jebkada veida propagandas – nacistu vai padomju – izkroplojumiem. Autoriem, kuri saka petit bezvaras posmu un turpinaja Andrieva Ezergaila iesakto (te vispirms jamin Juris Pavloviès un Aigars Urtans18), bija, pirmkart, jamegina definet, kas vinu izpratne ir bezvaras posms; otrkart, veicot rupigu petniecisku darbu par notikumu gaitu katra konkreta Latvijas vieta, jaizvairas no divam galejibam: pirma bija padomju propagandas saražota jau 60. gados, un ta, protams, musdienu petniekus neapdraudeja.<br />Tas bija padomju propagandas (ipaši uz arzemem verstas un latviešu trimdas diskreditacijai domatas) apgalvojums, ka t.s. interregnums vacu okupetaja Latvija pastavejis gandriz vai visu juliju, ja dažviet vel ne ilgak, un ta laika latvieši paši uz savu roku masveida iznicinajuši ebrejus (A. Ezergailis šo “teoriju” ir nosaucis par “bezvacu holokaustu”). Otra galejiba, atškiriga no pirmas ar to, ka ta nebija padomju propagandas produkts un nebija domata naida kurinašanai pret latviešiem<br />ka vacu kolaboracionistiem en masse, bija zinama mera reakcija uz pirmo un<br />parstaveja viedokli, ir šada: jau gandriz no pašam pirmajam vacu okupacijas stundam<br />vacieši dzelžaini kontroleja stavokli ikviena Latvijas teritorija – un vai nu nebija nekadas laika atstarpes starp krievu aizbegšanu un vaciešu ierašanos, vai ari pilnigi nekas no vacu ierašanas pirmajiem brižiem nevareja notikt bez vinu visaptverošas kontroles.<br />Petniekiem bija daudzmaz skaidrs, ka tas vien, ja vacieši kada Latvijas apdzivota<br />vieta neparadijas varbut pat vairakas dienas (vismaz), vel nenozimeja, ka patiešam ir<br />iestajies bezvaras periods (krievu jau nav, vaciešu vel nav), jo vacieši vareja un deva<br />rikojumus un paveles no tam vietam, kuras jau bija vinu pilniga kontrole, vai nu telefoniski,vai sutot velosipedistus, vai izsaucot latviešu nacionalo partizanu vaditajus pie sevis. (Piemeram, lai ari t.s. bezvara Limbažos pastaveja varbut visilgak Vidzeme – no 5. julija lidz 8. vai pat 9. julijam, tas vel nenozimeja, ka limbažnieki nesanema paveles un rikojumus no Valmieras, kur jau 5. julija bija ieradies vaciešu pilnvarotais latviešu pašaizsardzibas speku komandieris Valmieras un Valkas aprinki pulkvedis-leitnants Julijs Kristaps Jaunsnikeris.)<br />Petot t.s. interregnuma periodu, J. Pavloviès tam ir devis definejumu; vinaprat,<br />tas ir šads: interregnums ir pavelu vertikalu nomainas starpposma situacija, kad<br />vienu pavelu vertikali nomaina cita – lidzvertiga (lai ari ne obligati analogiska),kuras<br />rezultati ir vismaz divejadi: pirmkart, pavelu vertikale aptver pietiekami lielu teritoriju<br />(Latvijas apstaklos vismaz aprinki); otrkart, pavelu vertikales darbibas rezultata tiek<br />ieguta (nodibinata) ista vara par konkretu teritoriju. J. Pavloviès uzsver, ka galvenais<br />vacu okupantu merkis bijis tas, lai to paveles vai rikojumi tiktu izpilditi, nevis lai vini<br />paši – vacu okupanti – obligati butu klat visas vietas (piemeram, autora jau minetajos<br />Limbažos no 5. lidz 8. julijam). Interregnums izbeidzas, ka uzskata J. Pavloviès, tikai<br />ar jauna okupanta realas varas ieviešanu; “nekadi dokumenti, pilnvaras un pazinojumi<br />bez spejas tos iemiesot bezvaras stavokli izbeigt nevar”19. Ka jebkura definicija, ari ši<br />var izraisit iebildumus, var likties par sarežgitu vai parak formalu, tacu nav noliedzama<br />J. Pavlovièa atzistama tieksme lietot akademisku pieeju vacu iebrukuma sakumposma<br />sarežgito un pretrunigo notikumu un paradibu definejumam, nevis tikai aprakstam.<br />Pieveršoties konkretiem notikumiem 1941. gada junija beigas – julija sakuma, vinš<br />uzsver: “[..] lai ari laikposms starp pirmo vacu karaviru ierašanas bridi un militarparvaldes parstavju pilnigu kontroli par visu apvidu musu zeme parasti neparsniedza vienu nedelu, runa tomer ir par loti dinamisku periodu, kad situacija vareja mainities dažu stundu laika.”20<br />J. Pavloviès jaunakajos petijumos ir aplukojis okupacijas varu mainu Liepaja21 un Latgale. Tajos tiek pieradits, ka, pirmkart, bezvaras periods Latgale, Pat ipaši nomalos pagastos, parasti nav bijis ilgaks par septinam dienam (galvenokart no<br />29. junija lidz 4. julijam); otrkart, atškiriba no Latvijas provinces lielakas dalas, kur nacistu okupacijas režima vara tika nodibinata netieši, bez vermahta aktivas lidzdalibas, Latgale vermahta klatbutne un kontrole, vismaz lidz julija vidum, bija tieša; treškart, jau sakot ar 29. juniju, Daugavpili vacu amatpersonas saka pilseta dzivojošo ebreju registraciju – 30. junija ebrejus sapulcinaja pilsetas tirgus laukuma un pec tam nogadaja pilsetas cietuma.<br />Svariga ir J. Pavlovièa atzina, ka, lai ari ebreju sapulcinašanas paveli 29. junija parakstija par Daugavpils pilsetas prefekta vietas izpilditaju vaciešu ieceltais R. Bluzmanis, vinam, iznemot moralo atbildibu, ar ebreju sapulcinašanu nebija<br />nekada sakara: R. Bluzmana riciba nebija personala, kas varetu paveli istenot, nebija<br />pat personisku ierocu; ceturtkart, Latgale, tapat ka citur Latvija, smagakos kriminalnoziegumus pret civiliedzivotajiem laikposma kopš vacu iebrukuma un padomju okupacijas režima pilniga sabrukuma un begšanas no Latvijas veica tieši begošie padomju un komunistu aktivisti un cekisti.<br />Ta 1. julija Rezekne nogalinaja 39 civiliedzivotajus; vismaz 22 cilvekus noslepkavoja netalu no Ludzas. Šie noziegumi veicinaja – vismaz kadu laiku – vietejo iedzivotaju pozitivaku nostaju pret vacu okupantiem un pastiprinaja antisemitiskus aizspriedumus – ipaši Ludza – par “židiem – cekistiem”. (Pedejais autora darbs par okupacijas mainu Rigas aprinka austrumdala ir originals un vietam Pat aspratigs, kas nav tik bieža paradiba musu historiografija; taja secinats, ka bezvaras posms Ogre ildzis no 1. lidz 3. julijam, Sigulda – no 2. lidz 6. julijam, Rigas aprinka austrumdalas pagastos – divas tris dienas apvidu gar Daugavu un septinas astonas<br />dienas Ledurgas, Suntažu, Adažu un Ligatnes apkaime. Te tomer dzivoja pavisam neliels skaits ebreju vai ari vinu nebija nemaz, un nekadu zinu par ebreju slepkavošanu, ko butu veikuši J. Pavlovièa diezgan ironiski – ne bez pamata – aprakstitie latviešu partizani, – nav.)<br />Novatorisks ir J. Pavlovièa darbs, uzrakstits atzistama narativas vestures stila,<br />par okupacijas varu mainu Riga 1941. gada vasara. Pirmkart, autors ir atzimejis, ka<br />bezvaras stavoklis iestajas Rigas lielakaja dala 30. junija, jo pulkveža O. Laša vadiba<br />Pardaugava ienakusi vacu karaspeka vieniba bija par mazu, lai kontroletu pat Pardaugavu, bet Daugavas otraja krasta vel vaciešu vienibu nebija.<br />Pardaugava, ka uzsver autors, 30. junija vacu karaviri bija piespiedu karta sapulcejuši. .Uzvaras parka apkartejas ekas atrastos viriešus un meginaja noskaidrot, vai starp viniem nav sarkanarmiešu.<br />Šis akcijas merkis bija noverst palikušo sarkanarmiešu iespejamas diversijas. Vacieši<br />sapulcinato vidu meginaja identificet ebrejus, kurus velak nogalinaja ka vermahta atriebibas akcijas kilniekus. Škiet, ka J. Pavloviès neuzskata šo ebreju nogalinašanu par apzinatu holokausta sakumu vacu ienemtaja Pardaugavas dala un uzsver, ka ebreji un padomju aktivisti ir tikuši aiztureti tikai dažos Pardaugavas rajonos.<br />Autors aicina pamatigak izpetit notikumu gaitu un vacu karaspeka ricibu 30. junija Riga.<br />Otrkart, J. Pavloviès uzsver, ka 30. junija nekada latviešu partizanu darbiba nav<br />notikusi un lidz ar to nav varejusi notikt ari ebreju nogalinašana, ko it ka veikuši latviešu partizani.<br />Treškart – un tas ir loti interesanti –, J. Pavloviès uzskata (pamatojoties uz vacu<br />avotu analizi), ka V. Štalekers ieradas Riga tikai 3. julija vakara, nevis 1. julija pusdiena, ka uzskatija agrak; ja tas ta patiešam ir bijis, tad, protams, V. Štalekers nevareja sastapt Viktoru Araju 1. julija un uzdot vinam jau šaja diena veidot komandu ebreju grautiniem; var pilnigi piekrist autoram, ka nekadi latviešu veikti spontani ebreju grautini Riga neizcelas. Tiesa, butu velams izskaidrojums, kapec autors uzskata visparpienemto viedokli, ka V. Štalekers ieradies Riga 1. julija, par neprecizu.<br />Ceturtkart, svarigi ir tas, ka J. Pavloviès pieversies notikumiem Riga 4. julija, kad,<br />V. Araja komandai aktivi darbojoties, tika nodedzinatas tris lielakas sinagogas. Joprojam publicistika un pat zinatniskaja literatura tiek mineti fantastiski skaitli par sadedzinato ebreju skaitu. J. Pavloviès turpina A. Ezergaila pieeju, kura, balstoties uz ticamiem avotiem, nevis baumam, folklorai lidzigam atminam vai padomju literaturas izdomajumiem, boja gajušo ebreju skaitu verte loti piesardzigi – ne vairak par dažiem upuriem (galu gala 4. julija akcijas merkis nebija ebreju iznicinašana). J. Pavloviès secina: “Zinu par to, ka no liesmam begoši cilveki tiktu dziti atpakal uguni, nav [..]”23<br />Beidzot, akademisku atbildi uz jautajumiem, kas, kad un ka notika ar ebrejiem vacu<br />iebrukuma paša sakuma (t.s. bezvaras posma, kurš, velreiz atgadinot, ja pastaveja,<br />tad, lielakais, dažas dienas atseviškos Latvijas rajonos), var iegut, tikai turpinot jau<br />mineto petniecibas virzienu – petot ebreju iznicinašanu mazpilsetas, taja paša laika<br />neizsledzot ari Rigu no padzilinatu petijumu loka. Petijumi, kuri jau ieverojama skaita<br />veikti, nedod pamatu uzskatit, ka latvieši uz savu roku butu sakuši masveida teroru<br />pret ebrejiem, nemaz nerunajot par slepkavošanu.24<br />Ieverojams akademiskas petniecibas rezultats pedejos gados ir profesora<br />Heinriha Stroda apjomigais darbs par Salaspils koncentracijas nometnes vesturi.25<br />Profesors rupigi izseko, ka Latvijas PSR Valsts drošibas komitejas vadiba (ipaša<br />loma bija vadošajiem virsniekiem V. Izvestnijam un J. Bistrovam) tika veidots mits<br />par Salaspili ka milzigu naves nometni. Mita kulminacija tika sasniegta 1970. gada,<br />kad Latvijas PSR Mazaja enciklopedija Salaspili nodeveja par naves nometni, kuras<br />upuru skaits turpmakajos padomju laika falsificejumos pieauga lidz pat 100 000<br />cilvekiem.26 Šis skaitlis joprojam klejo gan pa Latvijas krievu preses slejam, gan pat<br />pa Krievijas oficialo iestažu pazinojumiem un komentariem. Attieciba uz Salaspils<br />nometne ieslodzitajiem ebrejiem H. Strods secina, ka, pirmkart, ebreju skaits nometne<br />no 1941. gada beigam lidz 1942. gada maijam bija, mazakais, apmeram<br />500 darbaspejigu cilveku, bet šis skaitlis varetu but ari ap 1000 cilveku cetras barakas;<br />otrkart, autors uzsver, ka “[..] Salaspils koncentracijas nometnes pirmo posmu<br />– no 1941. gada beigam lidz 1942. gada vidum – var saukt par ebreju posmu.<br />Šaja laika Salaspili var devet par iznicinašanas (naves) nometni, jo nevienam ebrejam<br />nebija ceribu no ieslodzijuma izklut briviba.”27 Tas acimredzami nav gluži precizi:<br />ieverojamakais holokausta petnieks A. Ezergailis ir atzimejis: “[..] nav taisniba, ka<br />neviens ebrejs neizdzivoja savu režimu Salaspili. Tur izdzivotaju vareja but vairaki<br />simti (nav precizu datu, cik ebreju buvstradnieku bija norikoti), jo tad, kad nometne<br />bija uzcelta, dzivos ebreju viriešus vacieši parcela atpakal uz geto, kur dažiem atradas<br />gimenes. Ebreji ne tikai pardzivoja Salaspili, vini pat ir uzrakstijuši par to atminas<br />[..] Par Salaspili no tur ieslodzito ebreju viedokla [..] lasitaji var iepazities no<br />Jozepha Katza “One Who Came Back”. Nemot vera apstaklus un apgadi, kados<br />ebreju nometnes (Salaspils) celajiem bija jastrada, daudzi nosala vai nomira bada.”28<br />Salaspili atradas ari otra nometne – padomju karagusteknu nometne.29 Liekas, ka ir<br />nepieciešams jauns – plašaks darbs par Salaspils koncentracijas nometni, kur, izmantojot visus pieejamos avotus un avotu grupas, tiktu sniegts parliecinošs akademisks priekšstats par visu nometne ieslodzito grupu, ieskaitot pilnigi nepetito ieslodzito grupu – homoseksualus, likteni.30<br />Par holokausta vestures nopietnu izpeti liecina ari pedejais ieverojamais A. Ezergaila<br />darbs “Nacistu–padomju dezinformacija par holokaustu vacu okupetaja Latvija”<br />anglu valoda.31 Darbs sniedz isu, labi uztveramu holokausta Latvija vesturi. Plaši<br />analizeta padomju dezinformacija par latviešu lomu holokausta; ipaša uzmaniba pieversta apgalvojumiem par t.s. bezvacu holokaustu, ka ari tam, ka latvieši esot bijusi labaki ebreju slepkavas neka vacieši. Autors uzsver, ka sakotneji, padomju otrajai<br />okupacijai sakoties pec 1944. gada, padomju režims latviešu legionarus verteja ka<br />nacisma upurus, tacu velak, sakot ar 50. gadu beigam, atbildot uz Rietumu trimdas<br />latviešu darbibu, verstu uz padomju okupacijas režima nosodišanu, okupetaja Latvija<br />VDK vadiba tika radikali mainits legionara tels – tas kluva par ebreju slepkavu telu<br />un t.s. legions tika tieši saistits ar holokaustu. A. Ezergailis sikak pieveršas ari jautajumam par latviešu policijas divu bataljonu nozimi holokausta, secinot, ka 18. Policijas bataljons uzturejas Baltkrievija, Slonimas apkartne, 1942. gada 18.–22. augusta, tacu lidz šim nav atrasti ticami avoti, kas liecinatu, ka bataljons piedalijies vietejo ebreju slepkavošana. Par otro – 21. bataljonu autors secina to pašu: bataljona piedališanas Liepajas ebreju slepkavošana 1941. gada decembri nav pieradita ar neapstridamiem avotiem.32<br />Vesturnieks Karlis Kangeris, apliecinadams, ka akademiskaja vide notiek diskusija<br />par vacu okupacijas laiku un holokaustu, opone A. Ezergaila viedoklim. Pec<br />vina domam, vacu okupacijas pamatprincipi jau bijuši pilnigi saskanoti pirms kara<br />sakuma (J. Pavloviès ari parstav viedokli, ka talu ne viss bija saskanots) un vacieši<br />izveidoja okupetaja Latvija 700 latviešu komandanturu, kuru vaditajus, iespejams, bija<br />apzinajuši jau pirms iebrukuma Padomju Savieniba. K. Kangeris uzskata, ka, pirmkart,<br />ir nepieciešams aptverošs petijums par pašaizsardzibas sistemu Latvija; otrkart,<br />aptverošs petijums par latviešu policijas strukturam vacu okupacijas laika (ieskaitot<br />latviešu kartibas dienestu, kura uzdevumos ietilpa bolševiku un ebreju apcietinašana);<br />velams turpinat gan V. Araja SD grupas, gan ipaši Herberta Teidemana SD grupas<br />(kuras ir vismazak petitas) izpeti, kas veicinatu ari holokausta vestures turpmaku<br />attistibu.33 Tieši aptverošu petijumu joma Latvija sak atpalikt no Lietuvas, kur jau ir<br />notikusi pareja no detalizetam publikacijam par atseviškiem vacu okupacijas laika<br />jautajumiem uz apjomigiem visaptverošiem darbiem (t.sk. par lietuviešu policiju).<br />Holokausta petnieciba vacu okupetaja Latvija nav radijusi nekada veida revizionismu;<br />akademiskaja vide nav sastopami darbi, kas noliegtu holokaustu vai samazinatu<br />nogalinato ebreju skaitu, vai izvairitos no latviešu lomas holokausta istenošana<br />izpetes. Tomer jaatzist, ka daudzi holokausta vestures jautajumi – pat tadi, kuri<br />škita jau atrisinati, – vel tikai gaida nopietnu izpeti, kaut vai, piemeram, jautajums<br />par Latvija nogalinato Latvijas ebreju skaitu. Ja pienemam par ticamu PSRS Tautas<br />komisaru padomes Parcelošanas parvaldes 1941. gada decembra zinas, ka no<br />Latvijas paspeja “evakueties” 51 429 cilveki, no tiem tikai 13 705 (26,6%) latvieši,<br />tad joprojam nav zinams, cik ebreju paspeja atstat Latviju. Profesors H. Strods pielauj,<br />ka šis skaits varetu but pat 30 000,34 tad, protams, rodas jautajums, cik ebreju<br />palika Latvija un cik noslepkavoja, un noslepkavoto skaitu samazina krietni zem<br />70 tukstošiem.<br />Joprojam nav petits Ungarijas ebrejiešu liktenis. Iespejams, ka 1944. gada maija vai<br />junija aptuveni 1000 ebrejietes no Bistricas Transilvanija (kuras dala kopš 1940. gada<br />augusta bija Ungarijas sastava) deporteja uz nometnem Latvija un Igaunija. Varbut<br />aptuveni 500 ebrejietes atveda uz Latviju. Par vinu turpmako likteni trukst zinu, tacu<br />apšaubams, ka vinas okupetaja Latvija butu nogalinatas.<br /><br /><br />2. Holokausta upuru pieminas saglabašana<br /><br />Latvijas Vesturnieku komisijas devums holokausta petnieciba ir patiešam iespaidigs, un to nevar noliegt neviens objektivs zinatnes dzives verotajs. Japiezime, ka Vesturnieku komisijas rakstu septinpadsmit sejumi, tas ir, septinu gadu laika, jo ista petnieciba sakas tikai 1999. gada, ir viens no ieverojamakajiem akademiskajiem sasniegumiem Latvijas vestures zinatnes vesture un tas ir lielakais valsts atbalstitais projekts, kurš jebkad ir ticis istenots neatkarigaja Latvija, pat ieskaitot 1918.–1940. gadu.<br />Svarigi ir tas, ka petijumi ir pieejami ari anglu valoda un tie klust par istu starptautiskas akademiskas saimes ieguvumu.37 Holokausta izdzivojušo vidu joprojam var sastapt uzskatu, ka holokausta izpetei un upuru pieminas saglabašanai Latvija vel nav izdarits viss iespejamais. Šadu viedokli emocionali var izprast: pardzivotais ir bijis parak drausmigs, un ebreju genocids – visekstremakais 20. gadsimta. Tacu Latvijas Vesturnieku komisijas riciba ir tikai viens – vai gandriz tikai viens – lidzeklis: holokausta vestures akademiska petnieciba, kas ari ir komisijas galvenais uzdevums. Bet ar akademiskiem darbiem – lai cik ieverojama ari butu to nozime, vel ir daudz par maz.<br />Ebreju tragedijai ir jaklust par visu Latvijas iedzivotaju vesturiskas atminas un vesturiskas apzinas dalu; vismaz jacenšas, lai tas ta butu. Uzdevums nav viegls. Holokaustam ka vesturiskas apzinas dalai butu jaiemiesojas ne tikai – un varbut pat ne tik daudz – akademiskos petijumos, bet ari popularas gramatas, filmas, lugas, monumentos un pieminas vietas un daudzos citos veidos – visa taja, kas veido kopeju atminu mantojumu. Daudz kas ir jau darits un tiek darits gan ar Vesturnieku komisijas atbalstu, gan arpus komisijas darba ietvariem.<br />Vairakas Latvijas pilsetas ir raditi emocionali iespaidigi un makslinieciski augstvertigi pieminas monumenti vai zimes holokausta upuriem (Riga, Preilos, Auce;<br />2005. gada junija sakuma tika atklats lielakais holokausta upuriem veltitais memorials<br />Latvija Škedes kapas, 15 kilometru no Liepajas); citas vietas tie top vai ir iecereti. Galvenais merkis ir uzstadit pieminas zimes visas Latvijas vietas, kur ebreji ir dzivojuši um tikuši noslepkavoti. Ši merka istenošana aktivi darbojas Margera Vestermana dibinatais muzejs “Ebreji Latvija” un Latvijas Ebreju kopienu un draudžu padome (nozimigs ir ari tas devums, finansejot holokausta izdzivojušo ebreju atminu publicešanu). Liepaja top Liepajas ebreju muzejs – otrais Latvija, kura ekspozicija bus veltita gan holokausta upuriem, gan ari tiem aptuveni 40 liepajniekiem, kuri glaba ebrejus.<br />Liela nozime holokausta upuru pieminas saglabašana ir Latvijas skolam. Holokausta<br />vesture vacu okupetaja Latvija jau vairakus gadus ir ieklauta skolu macibu programmas;<br />daudzi skolotaji ir iesaistijušies starptautiskos projektos – galvenokart piedaloties kolegiem no ASV un Izraelas. Nozimigu darbu holokausta upuru pieminas saglabašanai ir veikusi Ziemelvalstu gimnazija Riga, J. Rozentala makslas vidusskola, skoleni un jaunieši Plavinas un Tukuma, kuri iesaistijušies starptautiskos projektos, piemeram, projekta “Skoleni atjauno ebreju kapsetas”.39<br />Galvenais uzdevums tagad ir holokausta vestures pasniegšanas metodiskas meistaribas pilnveidošana, izmantojot modernako starptautisko pieredzi. Lai ari dažreiz izskan mudinajumi vienkarši palielinat stundu skaitu holokausta vestures macišanai, autoraprat, tas nebutu pats efektivakais un ari ne vienigais macibu procesa kvalitates celšanas lidzeklis.<br />Macot Latvijas pedeja gadsimta vesturi, skolenus nevajadzetu parak noslogot tikai ar tragisko vien – vai tas attiecas uz genocidu pret ebrejiem vai masveida teroru pret latviešiem; diez vai tas butu labi.<br />Uzmanibas centra jabut tiem jautajumiem, kurus skolotajs uzdod holokausta vestures<br />stundas, atbilžu meklejumiem un loti uzmanigai skolenu reakcijas novertešanai. Butisks solis uz priekšu ir 2005. gada augusta Latvijas Izglitibas attistibas centra izdotas tris macibu gramatas par holokaustu – pamatskolas un vidusskolas gramata skoleniem un gramata skolotajiem. Tas jau izmantotas aptuveni 25 Latvijas skolas un atzitas par pietiekami interesantam un emocionalam; tas ir verstas uz kritiskas domašanas attistibu skolenos, izmantojot interaktivo pasniegšanas metodi.40<br />Pasniedzot vai petot holokausta vesturi, jaizvairas no vairakiem visparejiem un<br />plaši lietotiem izteicieniem, kuriem nav nekada satura; viens no tiem ir t.s “holokausta<br />vestures macibas” vai loti popularais apgalvojums, ka holokausta vesture tiek macita<br />tapec, lai nekad nepielautu ta atkartošanos u.tml. Ir izveidojusies vesela leksika, gandriz oficiala, bet tas nenozime, ka ta ir patiesa un iedarbiga, ko lieto, kad runa par<br />holokaustu. Viens no izcilakajiem holokausta vestures petniekiem J. Bauers ir nonacis<br />pie diezgan atskurbinoša secinajuma: “Kas ir noticis agrak, var notikt velreiz. Mes visi<br />varam but upuri, slepkavas un mala stavetaji. Ruanda, Kambodža, bijušaja Dienvidslavija un citas vietas lielaka dala ir bijusi mala stavetaji, kuri ir macijušies pavisam nedaudz no pagatnes.”41<br />Pec manam domam, sekmigakais celš uz holokausta vestures apzinašanu un upuru<br />pieminas saglabašanu ir komplekss celš: atzistot holokausta ka ekstrema genocida<br />unikalitates iezimes (totalitate – nogalinat ikvienu ebreju, un universalitate – nogalinat<br />ikvienu ebreju visur, kur nodibinata vacu okupacijas vara), vienlaikus japieverš neatslabstoša uzmaniba – akademiska, pedagogiska, sabiedriska – citiem genocidiem<br />pasaules vesture un masu teroram vacu vai krievu okupetaja Latvija pret visam teroram paklautam etniskam un socialam grupam.<br />Nepatikamu pakalpojumu holokausta petniecibai un atminas iemužinašanai varetu izdarit priekšstats, ka citas upuru grupas. ir atstatas mazakas uzmanibas ena. Konsekventi janoraida jebkura ciešanu “hierarhijas” izveidošana – vienu ciešanas bija “labakas”, “dzilakas” par citu ciešanam.<br />Briesmiga bija ebreju nave Rumbula, bet briesmiga bija ari latviešu un citu tautibu – ieskaitot ebrejus – bojaeja Stalina Gulaga vai pat cela uz to – no slapem, neciešama karstuma, mokam.<br /><br /><br /><br />Nobeigums<br /><br /><br />Vesturnieki, izglitibas darbinieki un sabiedrisko organizaciju aktivisti ir petijuši holokausta vesturi, izglitojuši jaunatni un centušies saglabat upuru pieminu. Holokausts pakapeniski klus ne tikai par ebreju, bet ari latviešu vesturiskas atminas sastavdalu; tomer joprojam ir sastopamas ari “konfliktejošas atminas” – “musu” – latviešu, “vinu” – ebreju. Tas nav nekas neparasts; reti kura sabiedriba ir spejusi izvairities no aizvainoto atminu politikas, ko veicina ari atminu daba – tas ir selektivas, stridigas, subjektivas un partijiskas.<br />Latvija vismaz tris lidzekli ir tikuši lietoti holokausta vestures konteksta.<br />1. Publiskas atminas ka kolektivas atminas (varbut pat identitates?) dala: pieminas<br />memoriali, muzeji, pieminas plaksnes, zimes, kapi u.tml. (Mejers Melers darba par ebreju kapsetam raksta: “Gramata ir dveseles asaras par aizmirstajiem Latvijas ebrejiem, kuri šo zemi slacijuši ar saviem sviedriem un asinim. Tas ir atgadinajums par to, ka cilveks ir dzivs tik ilgi, kamer vinu atceras.”42)<br />2. Izglitiba visos limenos – no vidusskolas lidz augstakajam akademiskajam limenim<br />augstskolas.<br />3. Akademiski petijumi, kuru merkis ir labot to, ko atmina neatceras precizi, neatceras<br />vai negrib atcereties.43 Liekas, ka tieši akademisku petijumu – ipaši aptverošu un<br />analitisku darbu – nozime ir un bus vissvarigaka. Bez tiem nav iespejama kvalitativa<br />izglitiba; to ietekmes pakape ir lielaka pat par memorialu vai muzeju lomu (labi, ja<br />memoriali tiek apmekleti; nereti tie tomer ir vientuli vai tiek apmekleti epizodiski – ka<br />nodeva atminai vai pat politikai, nevis ka izzinoša vai morala nepieciešamiba). Vajadziba pec jauniem akademiskiem darbiem par holokaustu vacu okupetaja Latvija ir nenoliedzama.<br /><br />Atsauces un komentari<br />1 Browning Ch. R. (With contribution by J. Matthaus) The Origins of the Final Solution. The Evaluation<br />of Nazi Jewish Policy, September 1939–March 1942. – Linkoln; Jerusalem, 2004, 615 pp. – Plašu un<br />pelnitu starptautisku atzinibu ieguvis K. Brauninga darbs “Ordinary Men: Reserve Police Battalion<br />101 and the Final Solution in Poland”. – New York, 1992. – Šis darbs, pirmkart, loti uzskatami pierada,<br />ka neliels cilveku skaits – viens bataljons speja nogalinat vairakus desmitus tukstošu ebreju<br />vacu okupetaja Polija. Protams, ka tas nebija vienigais gadijums, kas liecina par attiecibam –mas slepkavu, milzigi daudz upuru (ebreju masveida iznicinašana Kijeva, Babijara, 1941. gada septembri<br />un Riga, Rumbula, 1941. gada novembri–decembri, ko izplanoja un vadija viens cilveks – SS un<br />policijas generalis Fridrihs Jekelns un kur slepkavošanu – šaušanu istenoja labi ja 20–30 cilveku, ir<br />šaušaligakais piemers visa vacu okupacijas laika Austrumu fronte). Otrkart, K. Braunings pierada,<br />ka masveida slepkavibas bez iebildumiem bija gatavi istenot “parastie laudis” – rezerves policisti<br />tuvu pusmužam, no kuriem gandriz neviens nebija bijis nacistu partijas biedrs un kuru vairakums<br />naca no Hamburgas – pilsetas, kas pazistama ar savam kreisi socialdemokratiskajam tradicijam un<br />relativi vajaku atbalstu nacistiem. Parasti laudis – loti efektivi slepkavas.<br />2 Browning Ch. R. The Origins of the Final Solution, Preface.<br />3 Stranga A. Holokausta petniecibas problemas // Holokausta izpete Latvija: Starptautisko konferenèu<br />materiali, 2003. gada 12.–13. junijs, 24. oktobris, Riga, un 2002.–2003. gada petijumi par holokaustu<br />Latvija (Latvijas Vesturnieku komisijas raksti, 12. sej.). – Riga, 2004, 27. lpp.<br />4 Z. Jakuba darba paplašinato versiju sk.: Jakub Z. I. V te dni: Iz istoriji Daugavpilskogo geto // Jevreji<br />v Daugavpilse. Istorièeskije oèerki. – Daugavpils, 1993, s. 287–396.<br />5 Muzejs, kurš savu darbibu atmodas gados saka ka viena cilveka – Margera Vestermana pašaizliedziga<br />darba rezultats un ilgu laiku – ipaši zinatniskas izpetes joma – darbojas gandriz tikai ka vina<br />lolojums, tagad ir kluvis par valsts akreditetu iestadi, kura juridiski atrodas Latvijas ebreju kopienas<br />parvaldijuma, garante savakto unikalo materialu saglabašanu un kura strada jau jauna petnieku<br />paaudze.<br />6 Sikak par glabejiem sk.: Stranga A. Holokausta petniecibas problemas, 24. lpp.; sk. ari jaunako<br />darbu, veltitu Žanim Lipkem: Zilbermans D. Ka zvaigzne tumsa: Atminas par Jani (Žani) Lipki / Red.<br />un papild. M. Vestermanis. – Riga, 2005, 86. lpp.<br />7 Sk., piemeram, Paula Raudsepa plašu publikaciju par liepajniekiem Robertu Sedolu un vina sievu<br />Annu, kuri izglaba 11 ebreju, slepjot vinus pagraba paša Liepajas centra. Raudseps atceras ari<br />to, ka padomju okupacijas vara pec kara strupi noraidijusi izglabto ebreju lugumu pieškirt Annai<br />Sedolai lielaku pensiju. Ta bija tipiska padomju režima nostaja gan pret ebreju glabejiem, gan izglabtajiem<br />ebrejiem, kuru izdzivošana vien jau izraisija lielas aizdomas. – Raudseps P. Linkimera<br />dienasgramata // Sestdiena, 2004, 5.–11. jun., 38.–41. lpp. – Sporta vestures petnieks Ivars Ošinš<br />ir uzsveris pazistama Latvijas sportista Artura Motmillera lomu ebreju glabšana Riga. – Latvijas<br />Avize, 2005, 19. marts, 28. lpp.<br />8 Rancane A. Cilveku glabejas // Diena, 2005, 4. jul. – Lai ari ebreju glabeja Žana Lipkes vards Latvija<br />jau labi pazistams, atzistama ir petnieku gataviba iepazistinat sabiedribu ar daudz mazak zinamiem<br />Ž. Lipkes paligiem, bez kuriem vinš nespetu izglabt vairak ka 50 cilveku. Tie bija Rigas šoferi Janis<br />Briedis un Karlis Jankovskis, stradnieki Edgars Zande, Andrejs Graubinš (gaja boja Dahavas koncentracijas<br />nometne), Dobeles pagasta vecakais Vilis Binefelds, Dobeles slimnicas galvenais arsts<br />Edgars Francmanis, zemnieki Fricis Rozentals ar deliem Bruno un Edgaru un citiem. – Neiburgs U.<br />Lielais Žanis // Majas Viesis, 2005, 8. jul.<br />9 Sk., piemeram, jau diezgan senu, bet joprojam pietiekami nozimigu darbu: Aly G., Heim S. Architects<br />of Annihilation. Aushwitz and the Logic of Destruction. – London, 2003 (pirmais izdevums Vacija<br />naca klaja 1991. gada).<br />10 Browning Ch. R. Op. cit., 227., 261., 291., 294. lpp.<br />11 Viksne R. Ebreju iznicinašana Auce 1941. gada julija // Holokausta izpetes jautajumi: Starptautiska<br />seminara referati, 2001. gada 29. novembris, Riga, un 2001.–2002. gada petijumi par Holokaustu.<br />Latvija (Latvijas Vesturnieku komisijas raksti, 8. sej.). – Riga, 2003, 101.–127. lpp.; Viksne R.<br />Uniètoženije jevrejev v Auce v ijule 1941. g. // Jevreji v menajušemsja mire, tom 5. – Riga, 2005,<br />s. 381–400. – Padomju aktivistu piedališanos ebreju iznicinašana ir pieminejis ari vesturnieks Josifs<br />Roèko. Ta, piemeram, Preilos ebreju slepkavošana piedalijas Andris Dzenis, kurš bija labi ieredzets<br />pirmaja padomju okupacijas gada. Tapat ka R. Viksne, J. Roèko uzsver, ka slepkavu vairakumam<br />bija loti zems izglitibas limenis un vini naca no nabadziga sabiedribas slana. E. Kalnina gaitas ir<br />bijušas tuvas tam, ko ir aprakstijusi R. Viksne: budams latviešu pašaizsardzibas dalibnieks, vinš<br />piedalijas ebreju iznicinašana Preilos; 1944. gada iesaukts Sarkanaja armija, kur vinu apbalvoja, bet<br />otras padomju okupacijas laika piedalijas kolhoza dibinašana. – Roèko J. Eto bilo v Preili // Jevreji<br />v Daugavpilse, kniga 4. – Daugavpils, 2005, s. 200, 211, 212.<br />12 Sk.: Erglis Dz. Holokausts un ebreju ipašumu ekspropriacija Krustpili // Holokausta izpete Latvija ..,<br />60.–81. lpp.<br />13 Lasmanis U. Nairi pilsetas ebreju kopienas gals (holokausts Jaunjelgava) // Turpat, 278.–358. lpp.<br />14 Lasmanis U. Ko neparedzeja hercogs Jekabs. Divu okupacijas režimu – padomju un fašistu – raditie<br />cilvekzudumi Jekabpils aprinki. 1949.–1965. – Riga, 2005, 382. lpp. – Škiet, ka butu bijis jalieto apzimejums<br />“vacu okupacija” vai “nacistiskas Vacijas okupacija”; “fašisms” ir parak izpludis jedziens.<br />15 Viksne R. Ebreju iznicinašana Latvijas mazpilsetas: petniecibas problemas un rezultati // Holokausta<br />izpete Latvija .., 44., 45. lpp.<br />16 Par Krausnika un Streima debatem un polemiku sikak sk.: Browning Ch. R. Op. cit., 226.–228. lpp.,<br />482. lpp. 61., 62. atsauce.<br />17 Viksne R. Op. cit., 45. lpp.<br />18 Par izpetes rezultatiem sikak sk.: Stranga A. Holokausta petniecibas problemas, 21.–23. lpp. – Andrievs<br />Ezergailis, oponejot ASV autoram J. T. Grosam, kurš savu slaveno, bet ne gluži akademiski<br />korekto darbu par ebreju slaktinu polu mazpilseta Jedvabne nosaucis “Kaimini”, ar to pat radot<br />stereotipu: ebreju kaimini, vienkarši polu laudis, dzivnieciski slakte savus kaiminus, sadedzinot<br />dzivus, slepkavo gandriz vai pec pašu dzivnieciskas iniciativas, – uzsver, ka kaimini nav<br />slepkavojuši ebrejus pirms vaciešu ienakšanas spontani, bez vacu palidzibas, rikojumiem un<br />mudinajumiem. – Ezergailis A. Velreiz par holokaustu // Diena, 2005, 9. apr., 15. lpp. – Tas, ka<br />kaimini visticamak nav slepkavojuši spontani pirms vaciešu ienakšanas, tomer nemazina, piemeram,<br />Jurga Klimaiša bandas noziegumus Lietuva, Martina Vagulana, V. Araja vai Voldemara<br />Veisa komandeto vienibu noziegumus Latvija, pat ja tie istenoti, izpildot vacu rikojumus vai tikai<br />pamudinajumus; paligpolicisti vai pašaizsardzibnieki, lai ari vacu organizeti, bija neviens cits ka<br />kaimini.<br />19 J. Pavlovièa definejums, sniegts raksta autoram 2005. gada 10. februari.<br />20 Pavloviès J. Nacistiskas Vacijas okupacijas karaspeks Latvija – ienakšanas hronologijas precizešana //<br />Latvijas Vestures Instituta Žurnals (turpmak – LVIŽ), 2004, 3. nr., 96., 97. lpp.<br />21 “Aktiva karadarbiba ap Liepaju noteica to, ka bezvaras stavoklis pilseta bija iss (28.–29. junijs)<br />un ta laika, baidoties no Liepaja palikušajiem karaviriem [padomju] un aktivistiem, civiliedzivotaji<br />neuzdrošinajas neko uzsakt.” – Pavloviès J. Okupacijas varu mainas ipatnibas Liepaja un tas tuvakaja<br />apkartne: aktivas karadarbibas faktoru analize // Latvija nacistiskas Vacijas okupacijas vara,<br />1941–1945: Starptautiskas konferences referati, 2003. gada 12.–13. junijs, Riga (Latvijas Vesturnieku<br />komisijas raksti, 11. sej.). – Riga, 2004, 113. lpp. – Notikumi Liepaja pierada, ka pirmajas haotiskajas<br />dienas pec vacu iebrukuma kriminalnoziegumus veica vienas vai otras okupacijas varas parstavji –<br />vai nu vacu karaspeka vienibas, sakot ebreju slepkavošanu Latvija, vai ari padomju drošibas dienesti<br />un komunistu aktivisti, slepkavojot civiliedzivotajus (piemeram, komunistu istenotais civiliedzivotaju<br />slaktinš Liepajas Armijas ekonomiska veikala pagraba 28. junija). Nekadi latviešu spontani uzbrukumi<br />ebrejiem nav atklati.<br />22 Pavloviès J. Okupacijas varu maina Latgale 1941. gada vasara // Totalitarie okupacijas režimi Latvija<br />1940.–1964. gada: Latvijas Vesturnieku komisijas 2003. gada petijumi (Latvijas Vesturnieku komisijas<br />raksti, 13. sej.). – Riga, 2004, 210.–256. lpp.; Pavloviès J. Okupacijas varu maina Rigas aprinka<br />austrumu dala – neitralas zonas fenomens (1941. gada 28. junijs – 6. julijs) // Totalitarie režimi Baltija:<br />izpetes rezultati un problemas: Starptautiskas konferences materiali, 2004. gada 3.–4. junijs, Riga<br />(Latvijas Vesturnieku komisijas raksti, 15. sej.). – Riga, 2005, 144.–153. lpp. – Par holokausta vesturi<br />Daugavpili ir rakstijis ari J. Roèko, diemžel dažviet vinš nav pietiekami kritiski izvertejis atminas ka<br />vertigu, taèu ari loti specifisku avotu, kas nereti ir lidzigs folklorai. Ta, piemeram, J. Roèko ir ieklavis<br />sava darba apgalvojumus, kuri ir daudz tuvak folklorai neka ticamiem, ar avotiem pieradamiem<br />faktiem: “kaiminš nosita vinu [ebreju] ar lapstu”; “aizsargs iebruka Hirša Fiša dzivokli”; Ilukste latvieši<br />esot nogalinajuši ebrejus ar automatiem, turklat ar spragstošam – sic! – lodem. – Roèko J. “Oni bili<br />našimi sosedjami...” (Iz istoriji Holokausta v Daugavpilse) // Jevreji v Daugavpilse, kniga 4, s. 135,<br />186; un citas lpp. – J. Roèko ir parak palavies uz atminam un padomju izmekletaju materialiem;<br />labi zinams, ka nevienam latviešu pašaizsardzibniekam vai pat V. Araja komandas loceklim ebreju<br />iznicinašanai netika izdaliti automati, par spragstošam lodem nemaz nerunajot. Nav ari nekadu<br />objektivu avotu par labu viedoklim, ka latviešu aizsargi un bijušie policisti butu ardijušies Daugavpili<br />t.s. bezvaras perioda laika.<br />Viens no pirmajiem folkloras piemeriem ir Riga dzimuša un holokausta izdzivojuša Moiseja<br />Rages lieciba padomju izmekletajiem 1944. gada 10. septembri Daugavpili. Aprakstot notikumus Riga<br />1941. gada julija pirmajas dienas pec vacu karaspeka ienakšanas, Rage liecinaja, ka latvieši jau nakti<br />uz 2. juliju sakuši slepkavot ne tikai ebrejus, bet ari krievus. Divu–triju nedelu laika latvieši nogalinajuši<br />aptuveni 12 000 ebreju un gandriz tikpat daudz krievu. (Latvija pod igom nacisma. – Moskva, 2006,<br />s. 44) Visticamak, ka šo “liecibu” M. Ragem nodikteja padomju izmekletaji, taèu, ja stasti par latviešu<br />spontanam zveribam pret ebrejiem turpmak kluva par neatnemamu padomju literaturas dalu, tad<br />stasts par daudzu tukstošu krievu (gandriz treša dala Rigas krievu!) nogalinašanu acimredzot tika<br />atzits par tik neticamu, ka to neizmantoja literatura.<br />23 Pavloviès J. Okupacijas varu maina Riga 1941. gada vasara // Okupeta Latvija 20. gadsimta 40. gados:<br />Latvijas Vesturnieku komisijas 2004. gada petijumi (Latvijas Vesturnieku komisijas raksti,<br />16. sej.). – Riga, 2005, 224. lpp.<br />24 Vesturnieks Elmars Pelkaus darba “Cina un ceriba ..” par latviešu nacionalo partizanu cinu pret<br />padomju okupaciju 1941. gada junija beigas – julija sakuma ir petijis otras padomju okupacijas laika<br />tiesato partizanu kriminallietas. Vinš secina: “Kriminallietu materiali liecina, ka partizani nav istenojuši<br />genocida akcijas pret ebreju tautibas Latvijas pilsoniem..” – Pelkaus E. Cina un ceriba: Partizani<br />Latvija 1941. gada vasara. – Riga, 2004, 152. lpp. – Tiesa, E. Pelkaua darba citetas Smiltenes<br />ebreja – holokaustu pardzivojuša Zalamana Kuršana atminas, no kuram it ka varetu secinat, ka daži<br />Smiltenes ebreji (piemeram, zobarsti, virs un sieva Vigdorèiki) “pazuduši”, ka raksta Z. Kuršans,<br />paša julija sakuma, pec tam kad 6. julija vara pilseta nonakusi nacionalo partizanu rokas. (Turpat,<br />136. lpp.) Tomer no Z. Kuršana atminam nav skaidrs, vai tiešam “pazušana” nozimeja to, ka ebrejus<br />nogalinajuši latviešu partizani. Nekada cita objektiva lieciba par kaut vai paris Smiltenes ebreju nogalinašanu, ko veikuši latvieši uz savu roku, pagaidam nav ieguta, tapat ka ari par to, vai daži<br />ebreji patiešam “nozuduši” vai paspejuši aizbegt uz PSRS, vai ari tomer nogalinati augusta sakuma,<br />kad Smiltenes ebreji tika iznicinati saskana ar vacu rikojumu. Vienigais petijums, kur par to minets<br />(Zalves pagasta Jekabpils aprinki), ir U. Lasmana darbs “Ko neparedzeja hercogs Jekabs ..”. Autors<br />raksta: “1941. gada interregnuma perioda upuri var tikt skaidrojami ar atriebes dzinam, holokausta<br />zverigo atmosferu” (382. lpp). Runa ir par tris ebreju – Roberta, Rivas un Halles Calkovièu noslepkavošanu.<br />Tomer vismaz pagaidam minetaja darba nav atrodami parliecinoši pieradijumi par<br />t.s. interregnuma pastavešanu šaja patiešam nomalaja pagasta un ebreju slepkavošanu pec vietejo<br />latviešu iniciativas.<br />25 Strods H. Salaspils koncentracijas nometne (1941. gada oktobris – 1944. gada septembris) // Latvijas<br />Okupacijas muzeja Gadagramata 2000: Komunistu un nacistu juga. – Riga, 2001, 87.–155. lpp.<br />26 Turpat, 94., 103. lpp. – Pirmie, kam uzdeva veidot mitus par Salaspili, bija padomju varas favoritizetie<br />rakstnieki Anna Sakse un Janis Sudrabkalns. Jau 1945. gada vini pasludinaja divus svarigakos<br />mita punktus. Pirmkart, Salaspils ka “naves fabrika”, kura noslepkavoto skaits “nav aprekinams<br />simtos, bet simtiem tukstošos”; otrkart, Salaspils ir ebreju masveida nogalinašanas vieta, jau sakot<br />ar 1941. gada rudeni (kad nometne vel nemaz nebija uzbuveta!). “[..] Salaspils nometnes kreisaja<br />puse 1941. gada rudeni notikusi masveida ebreju iznicinašana. Milzu bedres sagazti tukstošiem<br />noslepkavoto.” – Sakse A., Sudrabkalns J. Par vacu fašistisko briesmonu zveribam padomju Latvija.<br />– Riga, 1945, 44.–46. lpp. – Šie 1945. gada raditie miti ir izradijušies loti dzivigi pat musdienu<br />Krievija un krievu prese Latvija; dzivigumu, protams, veicina Krievijas politiska ieinteresetiba tos<br />uzturet un izmantot informativajas kampanas pret Latviju.<br />27 Turpat, 119., 120. lpp. – Kada jaunakaja publikacija H. Strods ir uzmanigaks secinajumos: “.. Salaspili<br />var uzskatit par koncentracijas nometni, bet nekada gadijuma par naves nometni.” – Noziedzigo<br />režimu baigas enas // Majas Viesis, 2005, 8. apr., 18. lpp.<br />28 Ezergailis A. Kam patiesiba ir sapiga? // Diena, 2005, febr., 2. lpp. – A. Ezergailis pamatoti uzsver,<br />ka visbrutalakais laiks ebrejiem bija Salaspils koncentracijas nometnes celšanas posms 1941. gada<br />beigas – 1942. gada sakuma. Ebreji tika izmantoti ka vergu darbs nometnes celtnieciba, taèu jau<br />1943. gada nometne ebreju vairs nebija, iznemot varbut kadus paris cilvekus; ka mitu A. Ezergailis<br />noraida apgalvojumu “par 7000 nometne nogalinatajiem ebreju berniem”. – Ezergailis A. Konrada<br />Kaleja un Efraima Zurofa gadsimta beigu pas de deux // Diena, 2000, 4. janv., 2. lpp.; Ezergailis A.<br />Salaspils nometnes patiesibas // Lauku Avize, 2000, 30. maijs, 28. lpp.; par brutalajiem apstakliem<br />nometne sk.: Neiburgs U. Salaspils nometne // Lauku Avize, 2000, 6. maijs. – U. Neiburgs raksta,<br />ka nometni celuši no Eiropas ievestie ebreji – “daudzi nomira no bada un slimibam”. – Neiburgs U.<br />Latviešu nacionalas pretošanas kustibas uzdevumi Latvija vacu okupacijas laika (1941–45) // Latvijas<br />Zinatnu Akademijas Vestis, 2000, 1./2. nr., 56. lpp., 4. piezime; aculiecinieka atminas par redzetajiem<br />ebrejiem, kuri cela Salaspili sk.: Bergman A. Zapiski nedoèeloveka. – Riga, 2005, s. 69.<br />29 Sk. jaunako literaturu: Erglis Dz. Padomju karagusteknu nometnes nacistu okupetaja Latvija // LVIŽ,<br />2005, 3. nr., 84.–106. lpp.; Šneer A. Plen. Sovetskije vojennoplennije v Germaniji. 1941–1945. – Moskva;<br />Jerusalim, 2005.<br />30 Nacistu terors pret gejiem un lesbietem (galvenokart pret gejiem) sak arvien vairak piesaistit sabiedribas<br />uzmanibu. Lidz 90. gadu sakumam pasaule bija tikai divi memoriali, kur piemineja šo<br />nacistu upuru grupu, – Sanfrancisko ASV un Sansaba Italija. Nopietns panakums bija Holokausta<br />memoriala muzeja Vašingtona – viena no diviem izcilakajiem holokausta petniecibas centriem<br />pa saule – pieveršanas šai temai, ipaši 2000. gada sakuma. Kad 2005. gada marta atklaja paplašinato<br />Yad Vashem jauno kompleksu Jeruzaleme – Holokausta petniecibas galvenais centrs pasaule –,<br />tad materialiem par homoseksualu vajašanu tika atveleta vieta ari ta ekspozicijas. Tiesa, atzistot,<br />ka japieverš daudz lielaka uzmaniba teroram pret gejiem un lesbietem nacistu okupacijas gados,<br />jauzsver dažas lietas:<br />1) lai ari nacistu ideologija ebreji nereti tika vienadoti ar homoseksualiem (piemeram, nacistu<br />laikraksta Volkischer Beobachter slejas) un cina pret homoseksualismu tika pasludinata ka nacisma<br />uzdevums un ta istenošanai Heinrihs Himlers 1936. gada pat izveidoja specialu biroju, kas versas pret<br />homoseksualismu un abortiem (Reichszentrale zur Bekansfung der Homosexualitat und Abtreibung),<br />ta nekad neienema nacistu ideologija un prakse pat ne tuvu to centralo vietu, kadu ienema ebreju<br />totala un universala iznicinašana;<br />2) homoseksualus vajaja, apcietinaja un varbut pat apmeram 15 000 deporteja uz koncentracijas<br />nometnem (sikak sk.: Grau G. (ed.). Hidden Holocaust? Gay and Lesbian Persecution in Germany.<br />1933–1945. – London, 1995), taèu vini nekad netika deporteti uz naves nometnem ar gazes kameram,<br />ne ari iznicinati gazes kameras;<br />3) skaidrs, ka tika iznicinati ari ebreji – homoseksualisti, taèu ne tapec, ka bija homoseksualisti,<br />bet gan tapec, ka bija ebreji. Ja nacistu terors pret homoseksualiem paša nacistiskaja Vacija ir kaut<br />cik petits temats, tad nesalidzinami mazak (ja neskaita dažus petijumus par okupeto Niderlandi) ir<br />izzinats vacu okupacijas varas terors pret homoseksualiem vacu okupetajas teritorijas.<br />31 Ezergailis A. Nazi/Soviet Disinformation about the Holocaust in Nazi-Occupied Latvia: Daugavas<br />Vanagi: Who Are They? Revisited. – Riga, 2005, 215 pp.<br />32 Turpat, 31., 44., 45., 53., 60.; u.c. lpp.<br />33 Kangeris K. Policijas strukturas Latvija vacu okupacijas laika (1941–1945) // Okupeta Latvija 20. gadsimta<br />40. gados, 279., 284., 285.; u.c. lpp.<br />34 Strods H. Latvijas pirmas padomju okupacijas aktivistu vajašanas (1941. gada 23. julijs – 1945. gads) //<br />Turpat, 123. lpp.<br />35 Sk. ari: Stranga A. The Holocaust in Occupied Latvia: 1941–1945 (35. atsauce 71. lpp.); Ezergailis<br />A. Nazi/Soviet Disinformation .., pp. 113, 114.<br />36 Estonia 1940–1945. Reports of the Estonian International Commission for the Investigation of Crimes<br />Against Humanity. – Tallinn, 2006, pp. 719, 720.<br />37 The Hidden and Forbidden History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940–1991: Selected<br />Research of the Commission of the Historians of Latvia (Symposium of the Commission of the<br />Historians of Latvia, Vol. 14). – Riga, 2005, 383 pp. – Taèu ta nav Vesturnieku komisijas vaina, ka<br />joprojam turpinas – pat pienemas speka – Krievija un liela dala vieteja krievu prese pilnigi meligi apgalvojumi<br />par latviešu lidzdalibas apjomu holokausta; apzimejums “latvieši – fašisti” ir kluvis gandriz<br />vai obligats. Vienlaikus, apsudzot latviešus “bezvacu holokausta”, vairaki vietejie t.s. kreisie politiki<br />Latvija ir demonstrejuši neapstridamu antisemitismu. Piemeram, nu jau skandalozi slavenais Saeimas<br />deputats no apvienibas PCTVL Nikolajs Kabanovs pazinoja, ka 1920. gada miera ligums starp Latviju<br />un Padomju Krieviju nevar but speka, jo no Krievijas puses to parakstija ebreji Adolfs Joffe un Jakovs<br />Ganeckis. – Sk.: Calite A. Saeima mums savs “melnsimtnieks” // Latvijas Avize, 2005, 22. janv., 3. lpp.<br />38 Holokausta upuru pieminas saglabašanai profesionala holokausta vestures petnieciba ir loti svariga,<br />taèu ar to vien nepietiek; pieminas saglabašanai ir nepieciešami memoriali, pieminas zimes, muzeji<br />un citi par zinatni emocionalaki un pieejamaki lidzekli. Latvijas ebreju kopienas vadiba ir apzinajusi<br />ap 30 Konferences “Totalitarie režimi Baltija: izpetes rezultati un problemas” referati par holokausta tematiku tuveni 200 vietu, kur apglabati vacu okupacijas laika noslepkavotie ebreji; apmeram pusei šo vietu vel<br />nav uzstaditas pieminas zimes. Kopiena plano sakopt un uzlikt pieminas zimes 25 masu kapu vietam<br />katru gadu un pabeigt šo darbu èetros piecos gados. – Latvijas Avize, 2005, 30. jul., 7. lpp. – Kopiena<br />finanseja ari Aleksandra Bergmana atminu izdošanu: Bergman A. Zapiski nedoèeloveka. – Riga,<br />2005, 320 s.; Drike N. Liepajas ebreju kopienas maja top ebreju muzejs // Diena, 2006, 10. apr.<br />39 Ziemelvalstu gimnazijas skolotaja Tamara Zitcere jau piecus gadus vada holokausta izpetes un pieminas<br />saglabašanas projektu, iesaistot taja vairak neka simt skolenu. Projekta gaita Jaunajos ebreju<br />kapos sakoptas 1038 kapu kopinas. 2005. gada julija Rigas dome atklaja T. Zitceres un vinas skolenu<br />sagatavoto izstadi “Rigas geto majas – pec 60 gadiem”. Sešdesmit èetras fotografijas redzamas<br />Latgales priekšpilsetas ekas. Pateicoties T. Zitceres un Sandas Plumes, Anda Skadmana, ka ari citu<br />skolenu entuziasmam, ir veikta 253 bijušo geto eku majas gramatu analize. Petijuma precizets ari<br />pazistama zinatnieka zoologijas profesora Nauma Lebedinska bojaejas laiks: 1942. gada Riga arpus<br />geto Kuldigas iela 21 vinš noindejas kopa ar sievu Liu un delu Eduardu. – Bormane A. Skolenus iesaista<br />holokausta izpete // Latvijas Avize, 2005, 5. jul.; Puke I. Divsimt piecdesmit miršanas apliecibu ik<br />pa desmit minutem // Diena, 2005, 16. jul. – 2005. gada junija jaunieši no Latvijas, Vacijas un Izraelas<br />sakopa ebreju kapus Tukuma; 25 jaunieši no Latvijas, Niderlandes, Vacijas un Austrijas sakopa un<br />faktiski atjaunoja senos ebreju kapus Gostinos netalu no Plavinam; lidz holokaustam Gostini bija loti<br />dzivigs ebreju miestinš. – Grinbergs A. No džungliem atkaro kapus // Latvijas Avize, 2005, 20. aug.<br />40 Dreijere V. Smagi un beidzot interesanti // Diena, 2005, 5. sept.<br />41 Bauer Y. Rethinking the Holocaust. – Yale, 2001, p. 67. – Pazistamais liberali orientetais ebreju<br />publicists Avišajs Margalits (Avishai Margalit) jau pirms vairak neka desmit gadiem bridinaja, lai neaizraujas<br />ar holokausta vestures trivializešanu un nerada – nereti – pec politiska pasutijuma – kaut<br />kadas visparpienemtas un neapstridamas “holokausta macibas” vai “holokausta pieredzi”. “Apstaklu<br />sakritiba, kas radija šo industrializeto slepkavibu, tomer bija unikala, tapec nav iespejams iegut no<br />tas ideologisku macibu. Ebreji nebija sagatavoti holokaustam, jo nav iespejams tam sagatavoties.”<br />A. Margalits bridina pret domu, ka ar didaktiskiem lidzekliem vien ir iespejams iegut “vienu vai citu<br />holokausta macibu [..]”. – Margalit A. The Uses of the Holocaust // The New York Review of Books,<br />February 17, 1994, p. 10.<br />42 Melers M. Ebreju kapsetas Latvija = Jewish Cementeries in Latvia 43 Par akademiskas vestures nozimi sikak sk.: Judt T. From the House of the Dead: On Modern European<br />Memory // The New York Review of Books, October 6, 2005, pp. 12–16.<br /><br /><br />Emanuels Zingeris<br /><br /><br />Lietuvas Starptautiskas vesturnieku komisijas sagatavotie<br />zinojumi par nacistu okupaciju Lietuva<br /><br />Kopsavilkums<br /><br />Lietuva ir mantojusi vairakas ar holokaustu saistitas, bet neatrisinatas problemas. Tas<br />ietekme lietuviešu un ebreju attiecibas valsts iekšiene, ka ari Lietuvas Republikas starptautiskas<br />attiecibas.<br />Šis problemas galvenokart attiecas uz 220 000 Lietuvas ebreju tragediju – visas ebreju<br />kopienas iznicinašanu Lietuvas teritorija 1941. gada vasara un rudeni. Tie ir juridiskas un<br />moralas atbildibas, ka ari petniecibas un visparejas izglitošanas jautajumi.<br />Lietuvas Starptautiska vesturnieku komisija darbojas jau sesto gadu. Vienlaikus ar<br />ikgadejam starptautiskam konferencem un seminariem tiek veikti petijumi par dažadiem<br />nacistu okupacijas perioda aspektiem. Komisija nodarbina starptautiska limena ekspertus<br />un petniekus, kuri izmanto ka Lietuvas, ta ari arzemju avotus. Tas ir nepieciešams, lai sagatavotu<br />starptautiski atzitu galazinojumu.<br />2004. gada Lietuvas Starptautiska vesturnieku komisija ir sagatavojusi šadus zinojumus,<br />to tekstus var atrast komisijas majaslapa:<br />Holokausta priekšnoteikumi: Antisemitisms Lietuva. – L. Truska un V. Vareikis (Lietuva);<br />Karagusteknu slepkavibas – 170 000 padomju karagusteknu bojaeja Lietuva. – K. Dikmans<br />(Vacija);<br />Represijas pret neebrejiem: Represijas pret Lietuvas èiganiem nacistu okupacijas laika. –<br />V. Toleikis (Lietuva);<br />Represijas pret neebreju tautibu Lietuvas iedzivotajiem nacistu okupacijas laika. –<br />R. Zizas (Lietuva).<br />Bez tam A. Bubnis uzsacis petit politiski pretrunigako tematu – Lietuvas policijas<br />bataljonu loma holokausta.<br />Vienlaikus tiek gatavoti šadi zinojumi:<br />Lietuvas masu informacijas lidzeklu nozime nacistu okupacijas laika;<br />Neebreju tautibu Lietuvas iedzivotaju darbaspeka piespiedu deportacijas uz Vaciju;<br />Lietuvas ebreju kopienas kulturalie un garigie zaudejumi Lietuvas teritorija nacistu<br />okupacijas laika. Zaudetie ebreju ipašumi un kapitali.<br />Komisijas darbibas otraja posma, kad tas riciba bus akcepteti zinojumi, par svarigu<br />uzdevumu klus apkopota materiala izdošana gramatas. Šis darbs lidz šim aizkavejies sakara<br />ar finansejuma trukumu. Izlemts, ka sagatavoto petijumu kopapjoms lidz dokumentu<br />krajumiem tiks izdots ka nacistiskas okupacijas periodam veltitu gramatu serija.<br /><br />Andrievs Ezergailis<br /><br />Zinašanas par holokaustu 1941. gada<br /><br />Kopsavilkums<br /><br />Pirmas zinas par holokaustu sniedza 1942. gada 1. junija New York-World Telegram<br />publicetais Džozefa V. Griga raksts “Nacistu nogalinato ebreju skaits varetu but 200 000”<br />(raksta pilns teksts pievienots zinojumam). Ši raksta analize atklaj to informetibas limeni<br />par holokaustu, kads tas bija 1941. gada un 1942. gada sakuma.<br />Agrakaja holokausta vestures literatura un vesturnieku vidu valdija uzskats, ka patiesi<br />ticama informacija paradijusies tikai 1942. gada beigas, kad Austrumeiropas ebreju<br />lielaka dala jau bija noslepkavota un naves nometnes stradaja ar pilniem apgriezieniem.<br />Ta, piemeram, Pasaules Ebreju kongress pirmas nozimigakas zinas par Latvijas ebreju<br />tragediju ieguva ar Gabriela Civjana (Gunars Cirulis, 1923–2002) 1942. gada 1. oktobri doto<br />liecibu. Tika uzskatits, ka vaciešiem loti sekmigi izdevies slegt reiha robežas un aizkavet<br />šausminošas patiesibas uzzinašanu. Tacu Dž. V. Griga raksts liek parvertet šos viedoklus.<br />Vesturnieki bija pilnigi ignorejuši to, ka liels skaits amerikanu žurnalistu atradas Berline lidz<br />pat 1941. gada decembra vidum. Taja laika, iespejams, apmeram vienu miljonu ebreju bija<br />nogalinajušas specialas operativas slepkavotaju vienibas jeb Einsatzgruppen un 50 000 reiha<br />ebreju aiztransportets uz okupetajam teritorijam austrumos. Dž. V. Grigs un citi amerikanu<br />žurnalisti Berline tika interneti no 1941. gada decembra lidz 1942. gada maijam, un tas,<br />ko Dž. V. Grigs raksta, vinam jau bija zinams 1941. gada decembri, savukart decembri<br />uzzinato, spriežot pec atseviškam noradem, vinam jau vajadzeja zinat 1941. gada vasara.<br />Gatavojot un veicot lielako noziegumu vesture, nacisti neaizmirsa parupeties par<br />sabiedriskas domas dezinformešanu un ši nozieguma piesegšanu. Nacisti radija savu<br />sabiedrisko attiecibu liniju, kuras pamatstrategija bija attalinat vaciešus no holokausta<br />nozieguma un apsudzet austrumeiropiešus savu ebreju kaiminu slepkavošana.Slaktinas Jedvabne, Kauna, Kijeva un Riga raksturoja ka vietejo zemnieku spontanu, brutalu un haotisku<br />izrekinašanos ar ebrejiem; ka pieradijumu tam izmantoja speciali samontetus vacu kinohroniku<br />sižetus ar sinagogu dedzinašanas ainam un ebreju pazemošanas un piekaušanas<br />skatiem pilsetu ielas. Jozefa Gebelsa savulaik oficialai demonstrešanai akceptetajos<br />kinožurnala sižetos nebija redzamas konkretas taja laika veiktas slepkavošanas akcijas. Šos<br />kinokadrus nacisti izmantoja, lai visparinati ilustretu ienemto teritoriju nevaciešu iedzivotaju<br />naidu pret ebrejiem. Pretstata austrumeiropiešu primitivai atriebibai vaciešu iecereto ebreju<br />problemu “atrisinašanu” uzdeva ka racionalu un zinatnisku. Tadejadi nacistiem izdevas<br />parliecinat pasauli, ka austrumeiropieši bijuši “sliktaki par vaciešiem”. Nacistu avoti ari<br />pasludinaja, ka slepkavošanas bijušas haotiskas un neorganizetas, tadel neviens pat nezinot<br />nogalinato skaitu. Patiešam, upuri tika apglabati atklatas bedres, kuras pec tam neiezimeja,<br />bet tas neliecina, ka tos neuzskaitija. Ir pamats uzskatit, ka Latvija ebrejus bez uzskaitišanas<br />nenogalinaja. Ta, piemeram, Riga, kur ebreju iznicinašana sakas ar okupacijas pirmajam<br />dienam, upurus vispirms nogadaja Centralcietuma, par ko tika izdarita attieciga atzime, ka<br />ari registrets konfiscetais ipašums. Atseviški saraksti ir saglabajušies.<br />Berline stradajošie arvalstu korespondenti baidijas par savam vietam, tapec vini atturejas<br />zinot par holokaustu, lai gan par ebreju iznicinašanu viniem bija zinams jau 1941. gada<br />decembri. Dž. V. Grigs uzrakstija savu rakstu tikai pec tam, kad vinš, vairs nacistiem<br />nesasniedzams, atradas Londona. Žurnalisti informacijas “pieejamibas” iespeju noverteja<br />augstak neka apsverumus, ka vini butu varejuši palidzet ebrejiem, laikus vinus bridinot.<br />Vai nacisti tiešam gribeja, lai pasaule uzzina, ka vinu parraudziba Austrumeiropa<br />nevainigi civiliedzivotaji – virieši, sievietes un berni – tikuši masveida slepkavoti? Škiet,<br />ka atbildei butu jabut kategoriski noliedzošai. Informacijas plusma no Berlines un pat<br />atseviški kinožurnalu sižeti par holokausta norisem apstiprinaja nacistu velmi atbildibu<br />par ebreju slepkavošanu no vaciešiem uzvelt austrumeiropiešiem. Ari Dž. V. Griga raksts<br />atkarto nacistu izplatitas informacijas divas temas:<br />1) ka Austrumeiropa notikušas spontanas ebreju slepkavibas;<br />2) ka austrumeiropieši tas veikuši, atriebdamies ebrejiem.<br />Dž. V. Grigs, protams, nevareja zinat, ka ebreju iznicinašanas plana sastavdala ir ari<br />maldinošas informacijas izplatišana un ari vinš pats izmantots šiem nolukiem.<br />Dž. V. Grigs savas apleses bija loti talu no noslepkavoto cilveku patiesa skaita. Ir pamats<br />uzskatit, ka nacisti negribeja, lai Berlines korespondenti zinatu upuru patieso skaitu.<br />Tomer no raksta ir skaidrs, ka ebreji Austrumeiropa tika nogalinati masveida. Nacistiem bija<br />svarigi, lai korespondenti atzimetu, ka ebreju slepkavošanu izdarijuši vietejie iedzivotaji,<br />nevis vacieši. Dž. V. Grigs šo skaidrojumu pienema. Tomer, neraugoties uz šiem nacistu<br />centieniem, Dž. V. Grigs sava raksta ebreju slepkavošanu saistija ari ar Adolfa Hitlera<br />1939. gada 30. janvari reihstaga izteiktajiem solijumiem un draudiem iznicinat ebrejus, ja<br />saksies jauns pasaules karš.<br />Dzivodams Berline, Dž. V. Grigs zinaja, ka Vacijas ebreji tiek transporteti uz austrumiem,<br />bet vinam nebija zinams, ka tur, ari Latvija, daudzus noslepkavo. Dž. V. Grigs domaja<br />ka ebrejus izved, lai ieslodzitu “viduslaiku” geto, taèu vinš piemineja ari musdienu vestures<br />gramatas aizmirsto, ka nacistu virsotne gribeja iztirit Vaciju no ebrejiem lidz 1942. gada<br />aprilim – A. Hitlera dzimšanas dienai.<br />Dažus informacijas fragmentus Dž. V. Grigs bija ievacis no neatkarigiem avotiem. Vinš<br />rakstija par kadu vacieti un rumani, kuri bija piedalijušies ebreju slepkavošana un ar to<br />lielijušies korespondentiem. Pieminešanas verta ir ari Dž. V. Griga norade uz “specialajiem<br />tirišanas vadiem”, kuri no Polijas ievesti Lietuva. Vinš gan nezinaja, ka to istais nosaukums<br />ir Einsatzgruppen, bet apzimejums “tirišana” bija lietots precizi. Jadoma, ka šadas<br />informacijas izpaušanu pasaulei nacisti uzskatija par sev nevelamu.<br />Dž. V. Griga raksta centrala vieta ieradita ebreju slepkavošanai Latvija. Taèu, ka<br />zinams, Latvija nenotika nekas tads, kas nenotika ari citas vacu okupetajas zemes, un<br />slepkavošana šeit nebija brutalaka ka citviet. Nogalinašanas process visa vacu okupacijas<br />zona bija lidzigs. Balstoties uz statistiku, ka vacu rokas 1941. gada Latvija nonaca ap<br />66 000 ebreju, gan jaatzist, ka slepkavošanas temps Latvija bija straujaks, taèu nogalinato<br />skaits mazaks neka Lietuva un Baltkrievija. Vel atraka tempa slepkavošanu veica Igaunija,<br />kur vacieši sagustija tikai apmeram 2000 ebreju.<br />Dž. V. Grigs raksta: “Pec ticamiem nacistu avotiem, 56 000 viriešu, sievietes un bernus<br />noslepkavojušas SS un latviešu neregularas vienibas.” Tiešam, ebrejus Latvija saka slepkavot<br />jau pirmajas vacu okupacijas dienas, un pirmais slepkavibu vilnis turpinajas no julija<br />sakuma lidz augusta beigam, bet šaja laika nenotika raksta mineta masu slepkavošana Rigas<br />ielas èetru dienu garuma. Cik zinams, masu slaktini Rigas ielas vispar nenotika. Ebrejus<br />šaja laika slepkavoja Bikernieku meža. Kopuma šaja perioda Latvija noslepkavoja apmeram<br />30 000 ebreju, to skaita aptuveni 5000 Riga. Taja laika Riga atradas tikai aptuveni 35 000<br />ebreju, nevis, ka teikts raksta, 56 000 ebreju. “Nacistu ticamo avotu” un Dž. V. Griga mineto<br />latviešu slepkavotaju “neregularo vienibu” istais nosaukums bija Viktora Araja komanda –<br />Einsatzgruppe A paligvieniba. SS lomas pieminešana ebreju masveida iznicinašana bija<br />paša Dž. V. Griga interpretacija, ko vinš vareja atlauties ieklaut sava raksta tikai tad, kad bija<br />atstajis Vaciju un atbrivojies no nacistu avotu atkaribas. Jaatzime, ka slepkavibu austrumos<br />organizeja SD, nevis SS vienibas. Tapat ebreju iznicinašana Latvija plaši tika iesaistitas vacu<br />kartibas policijas jeb Ordnungspolizei vienibas. Araja komanda darbojas ka mobils kontingents,<br />kuru Einsatzgruppen vadiba sutija ebreju slepkavošanai uz dažadam Latvijas vietam.<br />Ka atbilde uz Dž. V. Griga rakstu pec devinam dienam tika publiceta Latvijas sutna ASV<br />Alfreda Bilmana vestule, kura vinš protesteja pret latviešu saistišanu ar ebreju slepkavošanu<br />un apsudzeja Dž. V. Grigu nacistu propagandas izplatišana. Vienigi japiezime, ka A. Bilmanis<br />taja laika visai maz zinaja par nacistu ieviesto okupacijas sistemu Latvija. A. Bilmana vestule<br />kluva par pirmo un vienigo Latvijas valstsviru pazinojumu ebreju iznicinašanas jautajuma.<br />Nacistu un padomju režima skatijuma Latvijas valsts vairs nepastaveja. Nacas gaidit<br />veselu pusgadsimtu, kamer bijusi nacistu sabiedrota PSRS saka zaudet savu varu par<br />Austrumeiropu, lidz 1989. gada atkal kads Latvijas valstsvirs – Latvijas Augstakas padomes<br />priekšsedetajs izteica lidzjutibu ebrejiem un atzina latviešu lomu holokausta.<br /><br /><br />NACISTU NOGALINATO EBREJU SKAITS VARETU BUT 200 000<br /><br />United Press korespondents Džozefs V. Grigs apgalvo, ka miljoni sadziti geto<br />LONDONA 1942. gada 1. junija. Adolfa Hitlera<br />agenti Krievija, Polija un Baltijas valstis ir nogalinajuši<br />apmeram 200 000 ebreju un miljoniem<br />citus sadzinuši viduslaiku geto.<br />Arzemju korespondenti Vacija nekad nevareja<br />uzzinat pareizo nogalinato skaitu, jo nogalinašana<br />bija parak haotiska, lai upurus saskaititu. Tukstošiem<br />apglabaja nezinamos kapos, daudzus masu<br />bedres, kuras upuri paši bija spiesti izrakt, pirms<br />SS vienibu šaveju vadi tos nogalinaja. Hitlers<br />1939. gada 30. janvari deklareja – ja saksies<br />vel viens pasaules karš, tas beigsies ar ebreju<br />iznicinašanu, un vina agenti ir darijuši visu, lai<br />šo paregojumu piepilditu.<br />Deportacijas turpinajas<br />[Griga kungs tikai nesen atstaja Vaciju.]<br />No Vacijas ebreji – apmeram 20 000 menesi –<br />joprojam tiek deporteti uz geto vacu iekarotajos<br />apgabalos. Lidz 1. aprilim, Hitlera dzimšanas<br />dienai, bija acim redzams meginajums iztirit<br />reihu no ebrejiem, bet transporta un citu grutibu<br />del tas nebija iespejams. Ir aprekinats, ka kopš<br />septembra no 60 000 lidz 70 000 ebreju aizveda<br />uz Austrumeiropu.<br />Viena no vislielakam zinamam slepkavibam<br />notika 1941. gada, kad 56 000 viriešu, sievietes<br />un bernus, ka apgalvoja ticami nacistu avoti, noslepkavoja<br />SS un latviešu neregularas vienibas.<br />Èetras slepkavibu dienas<br />Ši slepkavošana ilga èetras dienas, ebrejus šava<br />ielas, un oficiala vaciešu filmgrupa to filmeja. Vaciešu<br />komentetajs šo ainu aprakstija “ka sadusmotas<br />latviešu tautas atriebibu pret ebrejiem”, bet<br />šis filmas interesanta puse ir ta, ka visi “latvieši”<br />valkaja vacu armijas kiveres.<br />Lietuva, pec precizakiem aprekiniem, ar vaciešu<br />civilparvaldes piekrišanu no Polijas ievestie specialie<br />“tirišanas” vadi noslepkavoja 30 000 ebreju.<br />Daudzas pilsetas un sadžas visus ebreju<br />iedzivotajus izdzina laukos, piespieda izrakt bedres<br />un tad ar automatiem noplava. Tikai viena<br />pilseta vien 8000 tika ta noslepkavoti.<br />Šausmas Polija<br />Kauna eksekucijas nebija tik plašas, jo Katolu<br />baznica tam pretojas, un Igaunija, kas no Baltijas<br />valstim pedeja nonaca Hitlera rokas, ebrejus<br />iznicinaja samera maz.<br />Slepkaviba Polija bija briesmiga – 80 000 noslepkavoja<br />aiz atriebibas it ka par 56 000 vacu<br />minoritatei piederigo noslepkavošanu kara sakuma.<br />Daudzi bija poli, bet bija ari liels procents ebreju.<br />Ari tur tika lietota masu kapu metode.<br />Kad okupeja Kijevu, visus uz ielas esošos<br />ebrejus, kas bija redzami, nošava. Kads vacietis<br />šavejs korespondentiem lielijies, ka viena nakti<br />nošavis 37 cilvekus. Kads rumanis, lielidamies par<br />ebreju slepkavošanu, bija pat mazak atturigs.1<br />***<br />SUTNA BILMANA VESTULE<br />Ar dzilu noželu un sašutumu lasiju Džozefa Griga<br />informaciju par vacu nacistu ebreju slepkavošanu<br />1941. gada. Neticami, ka nacistu komentetaji<br />it ka teikuši, ka šini nozieguma pret cilveci<br />piedalijušas latviešu neregularas vienibas. Tas ir<br />pretruna tradicionalajai draudzibai starp latviešiem<br />un ebrejiem, kuri abi ir gadsimtiem bijuši<br />apspiesti.<br />Ir skaidrs, ka vacu nacistu provokatori cenšas<br />arzemes set naidu starp ebrejiem un latviešiem.<br />Latvieši vienmer ebrejus ir uzskatijuši par saviem<br />lidzpilsoniem, ka dalu no latviešu nacijas. Latvijas<br />valdiba 1919. gada ebrejiem pieškira vienlidzigas<br />tiesibas un pilnigu kulturas autonomiju. Latvieši var<br />but brivi tikai tad, kad ebreji ir brivi, un pec kara<br />Latvija bus pilnigi demokratiska, ar vienlidzigam<br />tiesibam visiem pilsoniem un kulturas autonomiju<br />Latvijas ebrejiem.2<br />1 New York World-Telegram, pirmdiena, 1. junijs,<br />1942.<br />2 New York World-Telegram, June 9,1942<br /><br /><br />Josifs Roèko<br /><br />Ebreju iznicinašana Ilukstes aprinki 1941. gada<br />(vietejo iedzivotaju atminas)<br /><br />Ebreju tragedija Ilukstes aprinki vispusigi aplukota Andrieva Ezergaila monografija,1<br />Rudites Viksnes, Grigorija Smirina un Meijera Melera petijumos.2 Tajos galvenokart<br />izmantoti arhivu materiali. Savukart ši raksta autors balstas uz aculiecinieku atminam<br />par holokaustu dažadas Ilukstes aprinka apdzivotajas vietas – Demene, Dviete, Eglaine,<br />Ilukste, Skrudaliena, Akniste, Kaplava, Saliena, Laucese, Subate, Svente. Atminas<br />pierakstitas laika no 2001. gada lidz 2004. gadam.<br />Šajas atminas aculiecinieki ne tikai apstiprina arhivu materialos un mineto vesturnieku<br />darbos atteloto, bet sniedz ari jaunu informaciju. Ir pagajis vairak neka sešdesmit<br />gadu kopš tragiskajiem notikumiem; daudz kas aizmirsies, mainijušies ari aculiecinieku<br />uzskati. Atminas, protams, ir subjektivas, bet tas, ka aptaujato stastijuma verojama<br />daudzu notikumu sakritiba, apliecina to patiesumu. Sakapinata emocionalitate, asaras,<br />dzila nožela par bijušo apstiprina notikuša realumu. Vinu sniegtais vertejums – tas ir<br />skatiens uz holokaustu no musdienu cilveka pozicijam.<br />Rodas jautajums, vai cilveks var atcereties to, kas noticis pirms sešdesmit gadiem.<br />Tas, kurš redzejis navi, noziegumus, ebreju vajašanu, asinsizliešanu, pakartus cilvekus,<br />dzirdejis šausmu un sapju kliedzienus, nespej to aizmirst. Tas paliek atmina uz mužu.<br />“Ebreju nave – ta ir mana sape,” raudot stasta Jevgenija Hrapane – krieviete no Silenes.<br />Tatad holokausts – ta nav tikai ebreju tragedija.<br />Ar ko atškiras liecinieku stastitais no arhivu dokumentos un padomju Arkartejas<br />komisijas materialos atrodamas informacijas, no liecibam, ko snieguši kara noziedznieki<br />tiesas procesu laika? Aptaujatajiem pret ebrejiem ir labveliga attieksme (tie, kas<br />noskanoti naidigi, liecibas nesniedz). Tie ir gados veci cilveki, kas nav piedalijušies<br />noziegumos, bijuši ebreju un hitleriešu rokaspuišu kaimini. Vini liecibas sniedza labpratigi<br />preteji apsudzetajiem tiesas pravas, kas gribeja pieradit savu nevainigumu un<br />izvairities no atbildibas, uzvelot vainu citiem. Apkopotas atminas atškiriba no publicetajiem<br />materialiem netika paklautas cenzurai. Aptaujatie atceras jau zinamus ebreju<br />slepkavu uzvardus, bet nosauc ari citus, kas nav mineti publicetajos petijumos.Neviens<br />nenosauca to slepkavu vardus, kas naca no vacu nacistu vidus, jo atmina palikuši tikai<br />pašu ciema iedzivotaji (iznemot Eglaini).<br />Atminas, protams, ir ierobežotas – liecinieki nevar zinat, vai ebreju iznicinašana bija<br />nacistu vietejo lidzskrejeju iniciativa vai ari tika pildita okupantu varas iestažu pavele.<br />Hitleriešu rokaspuiši bieži vien tiek saukti par aizsargiem, policistiem, netiek noškirti<br />tie, kas dzina uz nošaušanu, no tiem, kas šava, kas apraka nogalinatos. Par šo cilveku<br />izturešanos saka, ka ari pirms kara šie nakamie bendes esot bijuši cietsirdigi, launi,<br />naidpilni, ari pret ebrejiem. Galvenokart tie bijuši laudis videjos gados, ne ipaši izglitoti.<br />Aptaujatie uzskata, ka holokausta celonis bijis nacionalisms, skaudiba, nepatika pret<br />turigakajiem ebrejiem. “Ja ebrejam bija zelta gredzens, mums škita, ka vinš ir bagats.<br />Viniem bija keriens uz tirgošanos,” saka kads liecinieks. Neviens no aptaujatajiem<br />nemin, ka holokausts ir saistits ar to, ka ebreji atbalstija padomju varu 1940. gada.<br />Aculiecinieki var mums pastastit, ka vietejie iedzivotaji uztvera ebreju tragediju un<br />kapec daži vietejie kluva par vacu izpaligiem. Vertigas ir ari atminas, kas atklaj, kada<br />bija vacu fašistu lidzskrejeju psihologija.<br />No liecinieku stastita var spriest, ka ebreji bija katras apdzivotas vietas socialekonomiskas<br />dzives neatnemama dala. “Vini mums aizdeva naudu. Vinus nošava, bet<br />mes palikam bez darba, jo vini bija tie, kas mums deva darbu,” teic aptaujatie. Daži it<br />ka kautrejas lietot vardu “ebrejs”, ta vieta sakot – “šie, vini, jusejie, tavejie”. Škiet, ka<br />vini mani atpazina ebreju, tapec vairijas teikt kaut ko sliktu par ebrejiem. Runajot par<br />ebrejiem, aptaujatie visbiežak lietoja vardu žids, uzsverot, ka vinu izpratne šis vards<br />ari pirms kara bijis neitrals un tam nav pazemojošas vai aizvainojošas emocionalas<br />nokrasas.<br />Aculiecinieku stastitais dod iespeju konkretak uzzinat, kadas bija attiecibas starp<br />ebrejiem un cittautiešiem, ar ko nodarbojas ebreji, kads bija vinu dzivesveids. Aculiecinieki<br />(respondenti) uzskata, ka attiecibas starp ebrejiem un neebrejiem bija labestigas<br />un lietiškas. Daži latvieši, poli un krievi prata ebreju valodu. Ebreji šadus kaiminus<br />deveja par – “musu židi”. Mazos miestinos un sadžas ebrejiem bija nelieli zemes<br />ipašumi. Vini bija ari siktirgotaji, amatnieki, pauninieki. Ebreju amatnieku vidu vairak<br />bija drebnieku, kurpnieku, stiklinieku, namdaru. Vieni drebnieki, vedot lidzi šujmašinu,<br />apbraukaja sadžas un izpildija pasutijumus uz vietas, bet citi pienema pasutijumus<br />majas. Ilukstes aprinka dzive ipašu koloritu veidoja pauninieki. Turigie pauninieki ieradas<br />laužu setas ar savu vezumu, kura bija ratu smere, darva, silkes. No zemniekiem<br />vini iepirka sarus, kaulus, lupatas. Kajam celojošie pauninieki bija trucigi. Vinu paunas<br />vareja atrast adatas, audumus, atslegas, avizes un daždažadus sikumus. Pauninieki<br />zinaja stastit jaunumus, uznemas nodot vestules, pienema pasutijumus, piemeram,<br />sagadat piederumus aitu cirpšanai, galas malamas mašinas detalas utt. Latvijas Uni versitates docente Irena Jonane savas atminas raksta: “Žids bija gaidits viesis. Vinu<br />sedinaja pie galda, cienaja.”<br />Ipaša ebreju nodarbe bija auglu darzu nomašana. Saimnieki pardeva vel negatavus<br />abolus vai, ka taja laika teica, abolus uz kajam. Ebrejs atbrauca, paskatijas, ka abeles<br />zied, un nopirka nakamo ražu.<br />Vairakas saimniecibas nodarbojas ar putnkopibu, audzeja ari titarus. “Titariem<br />bija jabut loti kvalitativiem, jo tie tika nogadati uz Daugavpili noteiktam, zinamam židu<br />gimenem,” raksta Irena Jonane.<br />Ebreji parasti bija ticigie judi. Marija Pastejeva atceras, ka ebreji lugušies: “Uz pieres<br />vini uzvilka kaut kadu radzinu, bet uz rokas uztina siksnas. Ja kads vinus partrauca, vini<br />noputas, sodijas un saka lugšanu no jauna.”<br />Nedaudzi ebreji bija samera turigi. Lieciniece, kas kara priekšvakara dzivoja Kraslava,<br />pec tam – Silene, atzime: “Nu, Kraslavas ebreji bija Rotšildi, ja salidzina ar Silenes<br />ebrejiem.” Protams, ka tas ir parspilejums, bet ebrejam Rotšilds ir bagatibas zime.<br />Ebreji nereti palidzeja kaiminiem, deva padomus. Ebreji bija ari tie, kas deva pajumti un<br />audzinaja cittautiešu barenus. Bijusi Silenes iedzivotaja 90 gadu veca Jevgenija Hrapane<br />stasta, ka vinas mate palikusi barene un nabadziga ebreju gimene panemusi vinu<br />pie sevis. Taèu, kad Hrapanu maju izpostijis ugunsgreks, vienigi kaimini ebreji savakuši<br />un atnesuši cietušajiem apgerbu un partiku.<br />1935. gada Ilukstes aprinki dzivoja 1158 ebreji – 2 procenti no iedzivotaju kopskaita.<br />Pirms kara dala iedzivotaju, starp tiem ebreji, bezdarba del no Ilukstes aprinka parcelas<br />uz Rigu, Daugavpili. Dala ebreju, ka atceras respondente Marija Pastejeva, bija pierakstita<br />dažados pagastos, bet patiesiba dzivoja Daugavpili. Kara pirmajas dienas neliels<br />skaits ebreju paspeja evakueties. Ilukstes aprinki nonaca ari Lietuvas ebreji, kas bega<br />no uzbrukošas vacu armijas. Aculiecinieki vesta par daudzu ebreju neveiksmigajiem<br />meginajumiem evakueties. Aculiecinieks Josifs Barès stasta: “Ebreji pajugos lenam<br />devas no Ilukstes uz Daugavpils pusi. Debesis paradijas vacu lidmašina M-109. Lidotajs<br />noteikti redzeja, ka tie ir mierigie iedzivotaji. Lidmašina plaujoša lidojuma apšaudija<br />kolonnu. Tika nogalinats viens cilveks. Tas bija 1941. gada 24.–25. junijs.” Liecinieks<br />Geronims Lapkovskis atceras, ka 1941. gada 27. junija pie viniem ar pajugiem iebraukusi<br />grupa Ilukstes ebreju. Vini meginajuši evakueties, bet Daugavpili jau saimniekojuši<br />nacisti. Ebreji acimredzot nezinaja, ko darit. Vakara paradijas motociklisti un kravas automašina,<br />kura atradas vacu karaviri. Ebreji sarunajušies ar vaciešiem, pec tam tie aizbraukuši<br />Daugavpils virziena. Ebreju vidu sakusies panika, raudas, visi bijuši satraukti.<br />No rita iejuguši zirgus un, atstajuši tris auzu maisus, devušies uz Iluksti. Pec dažam<br />dienam zemnieku seta ieradušies brunoti hitleriešu rokaspuiši brali Limanovièi: “Ko jums<br />židi atstaja?” Iespera pa graudu maisiem, piebilstot: “Baro cukam,” – um aizbrauca.<br /><br />Subate<br />Te dzivoja 387 ebreji (26 procenti pilsetas iedzivotaju). Darbojas tris sinagogas un<br />ebreju skola. Ka atceras Helena Purvinska un Marija Antonevièa, pec ebreju skolas<br />slegšanas 30. gadu beigas tas audzekni macibas turpinajuši latviešu skola. Tas nav<br />nekas ipašs – visi ebreji prata latviešu valodu. Viniem tacu piedereja 33 no 80 pilsetas<br />veikaliem.<br />Subate tika okupeta 1941. gada 28. junija. 20. julija Baltmuiža notika hitleriešu rokaspuišu<br />sanaksme, kura nolema, ka ebreji janošauj.3 Aculieciniece Helena Purvinska<br />atceras: “Uz cela satiku šucmanu grupu. Vini atgriezas no Baltmuižas Subate. Kadi<br />30–40 cilveki, gerbušies melna. Starp viniem atpazinu Èuriški, musu pilsetas valdes<br />priekšsedetaju.” Ka atceras vecakie iedzivotaji, 19. un 20. julija ebrejus sadzina divos<br />škunos (viens – koka buve, otrs – akmens celtne), kas atradas Lauku iela. Škuni piedereja<br />ebreju Gecu gimenei. Daži pilsetas iedzivotaji meginaja tuvoties škuniem, lai<br />nodotu produktus. Apsardze tos nelaida klat. Pilsetnieki bija parliecinati, ka ebrejus parvedis<br />uz kadu citu vietu. Lieciniece stasta: “Tika pavelets, lai nakamaja diena, 21. julija,<br />visam majam butu ciet slegi.” Nošaušana notika pilsetas nomale jaunaudze aiz ebreju<br />kapsetas. 1992. gada bojagajušo radinieki ar Daugavpils ebreju kopienas atbalstu nošaušanas<br />vietas uzstadija pieminekli.<br /><br />Griva<br />Te dzivoja 234 ebreji (4,2 procenti pilsetas iedzivotaju). Kaut ari ši apdzivota vieta<br />tika uzskatita par pilsetu, faktiski ta bija Daugavpils priekšpilseta. “Julija beigas Grivas<br />tirgus laukuma sadzina ebrejus... pastiprinatai apsardzei klatesot, kolonna tika<br />dzita, muzikai un dziesmam skanot... 31. julija Grivas vecakais ar preses starpniecibu<br />pazinoja, ka ari Griva ir briva no ebrejiem. Turklat vinš lielijas, ka pec ebreju<br />aplaupišanas ir daudz mantu.”4 Nelaimigos sadzina priekštilta nocietinajumos, kur<br />tika ierikots Daugavpils geto. Tadejadi Grivas ebreju nošaušana sakrit ar Daugavpils<br />ebreju tragedijas laiku.5<br /><br />Akniste<br />Šeit dzivoja 199 ebreji (42 procenti ciema iedzivotaju). Akniste bija lielakais ciems<br />Ilukstes aprinki. Viena versija ir tada, ka Aknistes ebrejus sadzina bijušas viesnicas<br />“Austrija” telpas, cita – ka dala ebreju atradas ari Kosova majas. Te vini tika tureti<br />divas dienas. Šai laika vietejiem komjauniešiem lika rakt bedri upuriem. No rita dala<br />ebreju tika nošauta pie Kosova majas, bet pec pusdienam – pie Susejas upites. Pec<br />nozieguma šaveji piedzeras un nošava tos, kas vel izradija dzivibas pazimes. Vakara<br />tika atvests neveldzetu kalku vezums. Komjauniešiem paveleja nošautos mest bedre<br />um apbert ar kalkiem. Vecie iedzivotaji Alberts V. un Arnolds K. stasta, ka, tapat ka Subate,<br />ari Akniste bijis rikojums, ka nedrikst iziet ara, bet logiem jabut aizvertiem. Josifs Barès<br />atceras, ka pec ebreju nošaušanas Akniste slepkavas pusdienojuši vina mates maja.<br />Saimniece teikusi: “Vai nebija baisi, vini tomer ari ir cilveki.” Tie atbildejuši: “Šodien<br />bija smags darbs. Sakuma rokas mazliet drebeja, bet labi piedzeramies, un gaja ka pa<br />sviestu.” Vecie iedzivotaji atceras ari dažu kolaboracionistu uzvardus: Adokonis, Buikis,<br />Ziemelis, Kruminš, Janis Žeiže (vai Èeièe).<br /><br />Silene<br />1935. gada tautas skaitišanas dati liecina, ka Silene dzivojuši 189 ebreji (kopa pagasta<br />– 196), tas ir, 19 procenti ciema iedzivotaju. Ciema darbojas divas sinagogas – lielaja<br />ludzas hasidi, mazaja – mitnagidi.6 Bluma Rozina atceras, ka hasidu sinagogu vadijis<br />Beirehs Frosts (pec profesijas drebnieks) – svetkos lasijis Toru, bijis kantors. Frosts<br />iemantoja cienu un autoritati. Darbojas heders, kura par skolotaju stradaja Meiše-Jude<br />(neviens neatceras uzvardu). Darbojas pamatskola, kura macijas visu tautibu berni.<br />Jateic gan, ka daži skolotaji, it ipaši Olehno, ebreju berniem nekad nelika augstaku<br />atzimi par 3. Vai tadejadi netika kultivets naids pret ebrejiem?<br />Pec vacu okupacijas 1941. gada ebrejus gandriz menesi neaiztika, viniem tikai<br />vajadzeja nesat dzeltenas zvaigznes. Taèu ebreji jutas satraukti. Kadu dienu jauna<br />ebrejiete – akušiere – Hrapanu gimenei ludza: “Paslepiet mani, es jums varešu palidzet.”<br />Bet vini baidijas. Aizejot ebrejiete ar rugtumu teikusi: “Mes nesajam dzeltenas<br />zvaigznes, bet jus nesisiet musu retas.”<br />Julija beigas ebrejus ieslodzija sinagoga. Kaimini nesa edamo, meginaja to iemest<br />pa logiem, sargi vinus dzina projam. Izplatijas baumas, ka sinagogu grib uzspridzinat.<br />Taèu tas bija bistami, jo blakus atradas ciema iedzivotaju majas. Ta pagaja vairakas<br />dienas. Dažreiz nelielas grupas ebrejus izveda un lava padzerties. Uz plakatiem bija<br />rakstits, ka ebrejus vedišot uz Braslavu, un vini noticeja “brinumam”. Vieni priecajas,<br />citi raudaja. Viniem atlava atgriezties majas un panemt mantas, ne vairak par 15 kilogramiem.<br />Vecais Beirehs Frosts neticeja glabina iespejai. Vinš iznesa no majam<br />kaut kadas gramatas un saka tas pie sinagogas dedzinat. Pie sinagogas piebrauca<br />15 pajugi. Zemnieki negribeja braukt un izdomaja dažadas atrunas: zirgs klibo, ratu<br />ritenis saluzis u.tml. “Mans virs izjudza zirgu un iedzina to meža, baidoties, ka vinam<br />liks vest ebrejus,” atceras viena no aptaujatajam. 28. julija ebrejus nostadija kolonna<br />un tie lenam devas Braslavas virziena. Vecakus cilvekus un bernus sasedinaja ratos.<br />Pec trijiem èetriem kilometriem netalu no Smilgu ezera kolonnu apstadinaja – it ka<br />lai atpustos. Viens ebrejs, pagajis mala, krumos ieraudzija ložmetejus. Vinš šausmas<br />iekliedzas, un tai paša bridi atskaneja šavieni. Aculiecinieks Josifs Beinaroviès stasta:<br />“Es ganiju lopus. Pekšni zirga atjaja saimniece un sauca: “Dzen lopus aiz kalna!<br />Ebrejus ved uz nošaušanu, vel apšaus ari lopus.” Pec 10–15 minutem es izdzirdeju<br />ložmeteja kartas, bet pec tam – šautenu šavienus.” Visus ebrejus nenošava. Daudzi<br />bija ievainoti, un slepkavas tos nogalinaja. Daži metas ezera, ceredami to parpeldet.<br />Ka stasta liecinieki, kada meitene izpeldejusi krasta un sakusi kliegt, noladot bendes,<br />bet driz vien vinu sasniegusi raidita lode. Kads virietis gan izglabas. Pec kara vinš<br />vairakus gadus stradaja ciema pasta.<br />Zemnieki pajugos, tikko izdzirduši šavienus, metas prom no noladetas vietas.<br />Hitleriešu rokaspuiši bija nemiera, uzzinot, ka ebreju mantas, kas bija apsolitas viniem,<br />nu aizgajušas “gar degunu”. Velak uz apšaušanas vietu atdzina vietejo iedzivotaju<br />grupu, lai tie aprok nogalinatos.7 Daži ievainotie ebreji vel bija dzivi. Nošautajiem<br />kajas saseja ar stiepli un vilka uz vienu no trim bedrem. Tas bija parpilditas, tapec<br />likus varda tieša nozime iestampaja, lai varetu aprakt. Jevgenija Hrapane atceras:<br />“Ezermala un celš bija vienas asinis. Smaka bija drausmiga. Kokos karajas cilveku<br />miesas gabali. Mes vel ilgi baidijamies turp iet.” Ebreju majas izlaupija, un šoreiz visi<br />labumi tika fašistu lidzskrejejiem. Ciemata nabadzigakie iedzivotaji valkaja cauršautu<br />apgerbu. Pec tam šaveji ieskrejuši kadas zemnieku majas pagalma. Aculieciniece atceras,<br />ka “vini bija uzbudinati. Sejas sarkanas, paši nikni, nosviduši, rokas drebejušas,<br />drebes asinis.”<br />1944. gada, kad vacu armija saka atkapties, ebreju majas tika nodedzinatas.<br />Pec kara laupitaji meginaja atrakt nevainigi nogalinato kapavietas, ceredami atrast<br />zeltu. Milicijai nacas šo rajonu apsargat.<br />Bijusi Silenes iedzivotaja Jevgenija Hrapane saka: “Ne katrs lops izturetu to, ko<br />nacas parciest mums.”<br />Liecinieki atceras hitleriešu rokaspuišu vardus: Apelis, Boleslavs Èekis, Antons<br />Krukovskis, Maskalonoks, Lonskis, Zineviès, Šakels, Širins. Vecie iedzivotaji pastastija<br />ari to, kas ar dažiem noticis. Apelis aizbedzis ar nacistiem, savukart Maskalonoks<br />1944. gada demobilizets Sarkanaja armija, atgriezies majas ar kara apbalvojumiem<br />un mierigi staigajis pa ciemu. Kads informeja par Maskalonoku, un Silenes ebreju<br />bende tika arestets. Pec soda izciešanas Maskalonoks atgriezies jau ka ticigs baptists.<br />Jateic gan, ka vietejie iedzivotaji ne visai ticeja vina garigajai pardzimšanai.<br />Pec kara Riga dzivoja vairaki desmiti bijušo Silenes ebreju, kas bija pardzivojuši<br />tuvinieku bojaeju. Vini savaca naudu un 1957. gada uzstadija pieminas akmeni noslepkavotajiem<br />ebrejiem.<br />Lidz 1994. gadam<br />bijušie Silenes (Borovka) iedzivotaji katru gadu nošaušanas diena pulcejas pie ši<br />akmens. Vecums, slimibas, dažu ebreju izcelošana uz Izraelu ir iemesls tam, ka<br />1995. gada šada sanakšana nenotika. Kada ebrejiete – Bluma Rozina pirms savas<br />naves sastadija bojagajušo sarakstu. Taja minetas 42 gimenes, 150 cilveku, no tiem 50 bernu.8 Nave vinai nelava pabeigt šo drumo sarakstu. Tomer katru gadu nošaušanas<br />diena kads no vietejiem iedzivotajiem pie pieminas akmens noliek lauku ziedus.<br />Atminas ir dzivas...<br /><br />Ilukste<br />1935. gada tautas skaitišanas dati liecina, ka tolaik Ilukste dzivoja 71 ebrejs (5,46 procenti).<br />Ilukstes ebreju dažas grupas, ka atzimets, meginaja evakueties, bet neveiksmigi,<br />jo Daugavpils jau bija okupeta. Fašisti okupeja Iluksti 1941. gada 27.–28. junija. Julija<br />sakuma ebrejiem paveleja piešut apgerbam dzeltenas zvaigznes. Ka informe Heronims<br />Lapkovskis, ebrejus un bijušos padomju aktivistus nodarbinaja uz dzelzcela. Vini krava<br />degvielas mucas.<br />Apmeram 1941. gada 20. julija sakas Ilukstes ebreju aresti. Nelaimigos sadzina<br />pagalma, bet pec tam baznicas pagrabos. Tur vini atradas diennakti. Velak nelielas<br />grupas (15–20 cilveku) veda ara no pagrabiem un dzina ebreju kapsetas virziena (apmeram<br />divi kilometri). Tur vinus nošava. Šavieni pilseta bija labi dzirdami. 1941. gada<br />rudeni vieteja iedzivotaja Marija Bute teikusi: “Vacieši nekad neuzvares komunistus šai<br />kara, ja vini ta izturas pret nevainigiem laudim.” Ebrejiete Hanna Kapelušnikova lugusi,<br />lai nešauj, jo loti griboties dzivot (atceras I. Jonane). Vairakums pilsetas iedzivotaju<br />nosodija noziegumu.<br />Aktivi hitleriešu rokaspuiši bija brali Peteris un Konstantins Limanovièi, Peteris<br />Lambergs, Peteris Mirons, Stanislavs Gudelis, Valpeters, Stikans. Stikans esot piedzeries,<br />iekritis aka un noslicis. 1960. gada Ilukste tika tiesati brali Limanovièi, viniem<br />piesprieda augstako soda meru. Šis tiesas aculieciniece Irena Jonane atceras: “Cik<br />vini bija noželojami, glevi [..] Vacu politika bija skaidra. Bet ko mekleja atseviški latvieši?<br />Ko?”<br />Nošaušanas vietas tuvuma atrodas piemineklis padomju pilsoniem (acimredzot<br />aktivistiem), kurus, ka noradits, nogalinajuši nacisti. Taèu pieminekli nav iegravets<br />neviens ebreju uzvards.<br /><br />Eglaine (Lašu pagasts)<br />Eglaine (Lašu pagasts) 1935. gada dzivoja 25 ebreji. Ka atceras aculiecinieki, tad<br />vacu okupacijas laika ciemata palicis 12–15 ebreju. Acimredzot daži ebreji meginajuši<br />evakueties. 1941. gada julija aplenca ebreju majas un iemitniekus dzina uz ciema nomali.<br />Nelaimigo vidu vairakums bija vecu cilveku, vinus nošava plava. Vietejie vecaka<br />gadagajuma iedzivotaji atceras, ka aptiekars Falkins, ieraugot fašistus, izlavijies no<br />majas pa logu un paslepies kaimina škuni. Izdzirdejis šavienus, vinš pakaras. Bodnieks<br />Haimoviès pirms nošaušanas raudot ludzis, lai nenogalina vina meitu. “Šaujiet mani, bet<br />neaiztieciet vinu,” – tie bijuši vina pedejie vardi. Tacu nepasaudzeja...<br />Bijusi Eglaines iedzivotaja Erika Medika atceras: “Pa ielu gaja Janis Dimants,<br />galvu nokaris, šauteni pa zemi vilkdams. Vinas mate saukusi: “Jani, Jani, kas tev ir?<br />Kas tev noticis?” Vinš atbildejis: “Kaiminien, šausmigi liela nelaime šodien. Nošavam<br />visus židus.” Vina jautajusi: “Jani, un tu šavi?” – “Ja, es šavu.” – “Tu esi traks?” – “A ka<br />es nešaušu? Vacieši staveja mums aiz muguras un pateica, ja jus nešausiet, mes<br />noguldisim jus reize ar visiem židiem. Es šavu, bet nezinu, vai trapiju vai ne.”” 9<br />Nacistu okupacijas pedejos gados ciemata dzivoja Oskars Baltmanis, kurš organizeja<br />un vadija slepkavu bandu Ilukstes aprinki, un Daugavpils policijas prefekts<br />Roberts Bluzmanis, kurš izdeva paveli par geto organizešanu pilseta. 1944. gada<br />Roberts Bluzmanis kopa ar okupantiem devas uz Vaciju, bet pec kara dzivoja Australija.<br />Nogalinato mirstigas atliekas tika parapbeditas Riga, Šmerla kapseta. 90. gados<br />Latvijas Tautas frontes aktivisti izteica priekšlikumu Lašu pagasta uzstadit pieminekli,<br />pieminot boja gajušos. Piemineklis ir, bet par ebrejiem nekas nav minets.<br />Vietejie iedzivotaji atceras dažu nacistu lidzskrejeju vardus: Sveikats, Stelmaks,<br />Kancans, Borskis, Abols. Reiz kads respondents hitleriešu rokaspuiša delam jautajis:<br />“Kur ir tavs tevs?” – “Nezinu, kas ar vinu noticis.” – “Vai tu nezini, ka tavs tevs aizbega<br />kopa ar fašistiem?” Dels samulsis aizgajis projam.<br /><br />Skrudaliena<br />Ciemata dzivoja 19 ebreju (kopa pagasta – 22), t.i., 8 procenti Skrudalienas iedzivotaju<br />kopskaita. Šeit dzivoja vairakas gimenes – Zubovièi, Opananski, Rozenblumi,<br />Rani u.c. Viniem piedereja devinas majas, septini veikali, tos sauca par monopolkam.<br />Ebreji šai Dieva aizmirstaja ciemata ne vienmer izprata fašisma butibu. Dzives<br />pedejas stundas daudzi apjauta, kas vinus gaida. Ebreju no Skrudalienas kaimini<br />meginaja pierunat, lai vinš beg: “Skaties, Miška, tev piešuva dzeltenas zvaigznes.” –<br />“Ko piešuva, to nesaju,” atbildejis ebrejs. Policists Akermans Mišas Rana divas<br />meitas nodarbinaja sava saimnieciba. Kadu reizi Ivans Koèmarjevs, kaiminš, ejot<br />garam Akermana majai, izdzirdeja pazistamas meitenes smieklus. Pekšni noskaneja<br />divi šavieni, un smiekli apravas. Jauneklis, sapratis, kas noticis, šausmas atskrejis<br />majas. Vienam no ebrejiem izdevas aizbegt uz Tabores ciemu septinu kilometru attaluma<br />no Skrudalienas. Tur vinš slepas pie zemnieka Slabkovska. Driz vien ebreju<br />atrada, nošava, bet Slabkovskis, dažas nedelas pavadijis cietuma, tika palaists<br />briviba.<br />1941. gada augusta pirmaja sestdiena 16 Skrudalienas ebrejus izdzina no majam,<br />viniem lika doties uz Voitišku ciema pusi. Liecinieks Anatolijs Zuboviès stasta: “Ieradas<br />kaut kadi apbrunoti cilveki Latvijas armijas formas bez atškiribas zimem. Tie nebija<br />vietejie. Ebreji gaja klusi, ka noburti. Viniem sekoja dzeltena, valeja automašina.<br />Aiz<br />tas, it ka negribot, vilkas daži cilveki ar lapstam.” Tai drausmigaja augusta sestdiena<br />pec pusdienam ciema iedzivotaji dzirdeja sirdi plosošus kliedzienus, bet pec tam –<br />16 šavienu. Ebrejus nošava iepreti vecticibnieku kapsetas vartiem. Vecticibnieki teikuši:<br />ja nogalina ebrejus, tad var atnakt ari pec viniem. Skrudalienas iedzivotaji vel<br />vairakas dienas nespeja noticet tam, kas noticis. Patiesibu vini uzzinaja no saviem<br />pazinam, ta paša ciema iemitniekiem – Boldaveško, Muštavinska, kuriem nacas nogalinatos<br />aprakt. Vini teica, ka bijuši spiesti to darit, jo ticis draudets.<br />Voitišku ciema pretim vecticibnieku kapsetai, kas atrodas blakus Holerkas<br />ezeram, pec kara tika uzstaditi vairaki kapa pieminekli. Kada diena (gadu precizi<br />noskaidrot neizdevas) velu vakara nošaušanas vieta ieradas celtniecibas tehnika.<br />Kapavietas tika atraktas. Boja gajušo mirstigas atliekas parveda uz Sileni un apglabaja<br />lidzas Silenes ebrejiem.<br /><br />Kaplava<br />Šai pagasta dzivoja 29 ebreji, bet paša ciemata – 10 (mazak par vienu procentu no<br />iedzivotaju kopskaita). Ka atceras Leontine Rutkovska, vairaki ebreji slepušies krumos<br />netalu no vinu majam. Vina visu nedelu gaja pie vajatajiem, nesa edienu, atstajot to<br />norunata vieta. Vienreiz, atnakusi pie nelaimigajiem, vina tos vairs nesastapa. Aculiecinieki<br />stastija, ka nošaušana notikusi ciemata aiz ebreju kapsetas. Pec tam nacistu<br />lidzskrejeji sadzinuši jauneklus ar lapstam un likuši aprakt nogalinatos. Vairaki puiši,<br />to vidu Leontines Rutkovskas bralis, aizbeguši.<br /><br />Demene<br />Pagasta dzivoja 15 ebreji. Ka liecina ilggadejais Demenes iemitnieks Josifs Beinaroviès,<br />šeit nošauta Leibovièu gimene (virs, sieva un èetrarpus gadu vecs berns),<br />kas dzivoja Kurcuma stacija. Rozu Strumu (55 gadi), vienigo ebrejieti, kas dzivoja<br />Zemgales stacija, nogalinaja Kurcuma. Jankels Živs (65 gadi) un vina sieva (62 gadi),<br />kas dzivoja Toržokas ciema, tika aizdziti uz Daugavpils geto, kur vinus noslepkavoja.<br />Parejo nelaimigo liktenis nav zinams.<br /><br />Laucese<br />Te dzivoja 14 ebreji. Vairakumam, ka jau minets, bija ciešas ekonomiskas saites ar Grivu<br />un Daugavpili, citi skaitijas piederigi Laucese, bet faktiski dzivoja pilsetas. Pec vacu<br />okupacijas pagasta ieradas daudzi begli, starp tiem vairaki desmiti ebreju. 1941. gada<br />julija tika izdota jaunas okupacijas varas pavele visiem iedzivotajiem atgriezties pastavigaja<br />dzivesvieta. Cilveki devas projam, palika tikai vecs, vientulš ebrejs. Vinš pagasta<br />nodzivoja vel nedelu, neviens vinu neaiztika. Zemnieks Antons Pastejevs apželojas par<br />ebreju un aizveda vinu uz pilsetu. Vietejie ebreji nokluva Daugavpils geto. Ka atceras Marija Pastejeva, “julija vidu negaiditi tika nokerti divi gados jauni ebreji. Vinus veda uz<br />nošaušanas vietu, lika izrakt kapu. Bija dzirdami upuru kliedzieni. Nošaušana piedalijas<br />ari vietejais nacistu lidzskrejejs.” 70. gadu sakuma Felikss Kondrovskis nošaušanas<br />vieta iestadija divus berzus.<br />Vecaka gadagajuma iedzivotaju atmina palikuši hitleriešu rokaspuišu uzvardi:<br />J. Žeiže (iespejams, Zeize), Peteris Gipters, Eduards Lukaševiès (dz. 1919. gada).<br />P. Gipteram bija noteikšana par ebreju mantu, bet E. Lukaševiès aizbega kopa ar okupantiem,<br />velak nonaca ASV, pienema vardu Edmonts Loks.<br /><br />Priedaine<br />Ciemata dzivoja devini ebreji (3 procenti iedzivotaju kopskaita). Abramam Švarcmanam,<br />kas mita Annas iela (tagad Darza iela 8), bija liela gimene, proti, sešas meitas (divas no<br />pirmas sievas, kas aizgaja mužiba, un vel èetras piedzima lauliba ar otro sievu Leju).<br />Ebreju gimenes kaiminiene Marija Gaikevièa uzskata, ka 1941. gada maja dzivojusi<br />Ida (dzimusi 1923. gada), Fruma, Nahama un 18 gadu vecais dels Joske. Viens no<br />nabadziga ebreja ienakumu avotiem bija zirgs, ko izmantoja par vilcejspeku, vedot<br />malku, apstradajot zemi. Zirgs tika ari iznomats. Tapat A. Švarcmans nodarbojas ar<br />telu, galas, adu un vecu mantu pardošanu. Kaut ari šis cilveks bija invalids (viena roka<br />isti neklausija), tomer vinš visai veikli prata apstradat adas, turklat ta, ka pat veselie<br />varetu apskaust vina izveicibu. Ielas otra puse ari dzivoja nabadziga daudzbernu gimene<br />– pola Františeka Traskovska saime. Abas gimenes vienoja ilggadeja draudziba.<br />Sestdienas ebreju govi slauca Traskovski, Švarcmans kaiminiem nereti iedeva ari kadu<br />gabalu galas.<br />Ka atceras Marija Gaikevièa, otra ebreju gimene dzivojusi Drujas iela (tagad Jaunsudrabina<br />iela). Taja bijuši èetri cilveki. Borisa Kapelušnika gimenes ienakumu avots<br />bijis veikals, kas atradies tai paša eka, kura ta dzivoja.<br />1941. gada evakuejas Nahama Švarcmane, iespejams, ka vel kads. Vacu okupacijas<br />laika ebrejiem nacas nesat dzeltenas sešstaru zvaigznes. Parejiem iedzivotajiem<br />ar ebrejiem kontakteties aizliedza. Kad Abrams Švarcmans salicis gajis pa ielu, škitis,<br />ka vinš grib sarauties vel mazaks, lai neviens vinu nepamanitu. Alberta Traskovska<br />atceras, ka kaiminu berni turpinajuši satikties ar Frumu un Joski Švarcmaniem. Tikai<br />Karlis Jerševskis un Bambers staigajuši pa ielam un pieskatijuši, lai ciemata iedzivotaji<br />ieverotu “jauno kartibu”. A. Švarcmans sestdienas, ka ierasts, veltijis sevi lugšanam, bet<br />laikam juties apdraudets. Vinš lugšanu gramatu aiznesis kaiminam katolim Františekam<br />Traskovskim un teicis: “Pan Franka, lai ta paliek pie jums. Ja palikšu dzivs, panemšu.<br />Varbut izdosies to saglabat.”<br />Dažas dienas pirms nošaušanas Kapelušniku gimeni aizdzina uz Švarcmanu<br />majam. Abrams paspejis ieskriet pie Traskovskiem un atdot Františekam sveèturi. “Pa nemiet par pieminu, varbut noderes,” teicis Švarcmans.10 Ebreju maja ieradušies policisti<br />Jerševskis un Bambers. Ebrejus dzina pa Darza ielu lidz krogam, pec tam – pa meža<br />stigu (“pirma ugunsdzesibas linija”). Driz vien meža klusumu partrauca spalgi šavieni.<br />Fruma Švarcmane šai diena bija devusies lasit mellenes. Parnakusi majas, vina vairs<br />nevienu nesastapa. No kaiminiem uzzinajusi notikušo, vina metas meklet tuviniekus.<br />Fruma ciemata vairs neatgriezas...<br />Pec kada laika Marijas Gaikevièas kaimini (A. Èiževskis, A. Šemels, L. Baševa) nolemuši<br />aiziet uz nošaušanas vietu. Kapelušnika jaunakais dels Leiba gulejis teva rokas,<br />cieši vinam pieklavies.11 Vietejiem iedzivotajiem tika dota pavele nogalinatos apbedit.<br />No ta laika lidz parapbedišanai 1965. gada Priedaines iedzivotaji šo vietu deveja par<br />“Abrama liniju”. 1965. gada šo devinu ebreju mirstigas atliekas kopa ar citiem kara<br />upuriem tika parapbeditas Kraslavas tuvuma (Krivaja versta), kur, godinot vinu pieminu,<br />uzcelts piemineklis.<br /><br />Dviete<br />Pagasta mitinajas divi padzivojuši ebreji. Ka atceras Boleslavs Stašans, “šitos tur likvideja”.<br />Turklat nacisti saviem rokaspuišiem teikuši: “Panemiet spaini udens, pieberiet<br />pulveri, to sauso spirtu, un dzeriet.” Kaniševskis izlikas, ka ir pavisam piedzeries, lai<br />nevajadzetu šaut, un gulšnaja uz cela.12 Zemnieks Zemlinskis panema piecus sešus<br />cilvekus, acimredzot no Daugavpils geto, un nodarbinaja tos sava seta. Velak vinus<br />piemekleja tads pats liktenis, kads bija vietejiem ebrejiem.<br /><br />Svente<br />1935. gada tautas skaitišanas dati liecina, ka Svente ebreju nebija vispar. Pateicoties<br />muzeja “Ebreji Latvija” darbinieka Meijera Melera palidzibai un Sventes iedzivotaju atminam,<br />izdevas noskaidrot, ka 1940. gada te uz dzivi apmeties arsts Izaks Lapinskis<br />ar sievu un diviem berniem. Vietejie atceras Izaku Lapinski ka sirsnigu cilveku, dakteri<br />ar “zelta rokam”. Pec nacistu ienakšanas Izaks Lapinskis, perkot produktus no zemniekiem,<br />nereti jautajis: “Vai tiešam mani nogalinas? Es taèu visiem meginu palidzet!”<br />Vairak neka menesi Lapinski dzivoja mierigi. Julija beigas – augusta sakuma arsta maja<br />ieradas divi vietejie kolaboracionisti – brali Bites. Ebrejus veda uz Ilukstes pusi. Šai laika<br />maja Alejas iela 9 ielauzas divi vietejie iedzivotaji – Viškers un Multans un izlaupija<br />ebreju dzivokli. Ebreji tika nošauti 10–15 metru no cela Ilukstes–Daugavpils šosejas<br />12. kilometra. Brali Bites nogalinatos iegruda gravi un apbera ar zemi. 1941. gada<br />augusta, ejot pa mežu, vietejie iedzivotaji uzduras šai vietai. No smiltim regojas arsta<br />Lapinska brunie zabaki.<br />1941. gada beigas vai 1942. gada sakuma, ka stasta Jadviga Arcihovska, ciemata<br />paradijies cits arsts – Vojevodskis. Vinš dzivojis pie skolotajas Irenas Kinzules. Dakteris loti milejis muziku. Kadu dienu vinš skola spelejis ermonikas. Pekšni pieklauvejuši.<br />Skolotaja Austrina atverusi logu, un arsts pazudis nakts tumsa. Pec kada laika vinš atkal<br />ieradies ciemata un turpinajis pienemt pacientus. 1944. gada otraja puse Vojevodskis<br />nomira. No Daugavpils atbrauca ebreji un aizveda mirušo. Vinu apbedija ebreju kapseta.<br />Liecinieki paskaidro, kapec arstu neaiztika: vinam esot bijušas tuvas attiecibas ar Irenu<br />Kinzuli, kurai Svente bija liela autoritate, iemesls bija ari tas, ka arsts bija loti labestigs<br />pret saviem pacientiem.<br />Vacu okupacijas laika ciemata slepas ebreju meitene Riva Bedere. Vina ar vecakiem<br />bega no Kaunas, nokluva Daugavpils geto, bet pec tam zaudeja vecakus.<br />Izmantojot viltotu izzinu, vinu no geto atbrivoja Antons un Sofija Adomjaneci. Rezekne<br />bernu nokristija, velak kopa ar jauno mati vina rada patverumu Paradnieku gimene.<br />Kad ienaca Sarkana armija, meitene un vinas glabeja parcelas uz Daugavpili, velak uz<br />Lietuvu, pec tam – uz Losandželosu ASV. Sofija Adomjaneca ir ieguvusi Taisnpratiga<br />starp tautam nosaukumu.13<br />Daudzu pagastu – Garsenes, Prodes, Asares, Rubenes, Bebrenes ebreju likteni<br />noskaidrot neizdevas. 1935. gada vini dzivoja aprinka astonpadsmit administrativajos<br />punktos – kopuma 1095 cilveki. Pec 70 gadiem bijušaja aprinka teritorija dzivo tikai<br />viens ebrejs.<br />Aculiecinieku stastitais sniedz mums plašaku priekšstatu par holokaustu, bieži vien<br />ir iespejams precizet nošaušanas, apbedijumu un parapbedijumu vietas.<br />Eglaine, Demene, Dviete, Skrudaliena, Priedaine, Svente dzivoja 2–20 ebreju.<br />Eglaine, Demene, Dviete, Kaplava, Priedaine, Svente vini tika iznicinati uz vietas,<br />bet Skrudalienas, Garsenes un dalu Demenes ebreju dzina uz citam vietam.<br />Ebreju nošaušana nereti ilga no dažam minutem lidz pusstundai. Pec tam bieži<br />vien sekoja šaveju dzeršana un ebreju ipašuma izlaupišana. Par šadam “sikam<br />akcijam” lielakoties nav arhiva dokumentu, tapec aculiecinieku atminas ir gandriz<br />vai vieniga lieciba par tam. Holokausta notikumu rekonstruešana bez arhivu materialu<br />un tiesas procesu dokumentu izmantošanas, protams, nav iespejama. Taèu<br />nav pielaujama šo avotu fetišizacija. Atminas lauj ieskatities pagatnes notikumos<br />laikabiedru acim.<br />Pierakstitas iedzivotaju atminas ir viens no mutvardu vestures avotu veidiem. Tas<br />paver jaunas iespejas vesturiski nozimigu faktu izpete, ka ari uzzinat to, ko nevar<br />izlasit avizes un sameklet arhivos, paplašina musu priekšstatu par ebreju tragediju<br />dažados pagastos un pilsetas, iemužina nevainigo upuru pieminu. Pateicoties šeit aprakstitajai<br />izpetei, satikas cilveki, kas nebija cits citu redzejuši vairak neka sešdesmit<br />gadu. Tas iepriecina un dod speku turpinat darbu.<br />Atsauces<br />1 Ezergailis A. Holokausts vacu okupetaja Latvija, 1941–1944. – Riga, 1999.<br />3 Sk.: Ezergailis A. Holokausts vacu okupetaja Latvija .., 445. lpp.<br />5 Ezergailis A. Holokausts vacu okupetaja Latvija .., 463. lpp.<br />6 Hasidi un mitnagidi – divi judaisma virzieni.<br />8 G. Smirina un M. Melera darba uzraditi daudz precizaki skaitli – 32 gimenes un 186 nogalinatie.<br />9 Aculiecinieces atminas glabajas Daugavpils Universitates Mutvardu vestures centra.<br />10 Gontmahers G. “Abrama linija” // Ezerzeme, 1999, 6. jul.<br />11 Marijas Gaikevièas atminas pierakstijušas Kraslavas Varaviksnes gimnazijas skolnieces O. Soroèina<br />un I. Zaviša vestures skolotajas L. Kairanes vadiba.<br />12 Aculiecinieka atminas glabajas Daugavpils Universitates Mutvardu vestures centra.<br /><br /><br />PETIJUMI<br />PAR HOLOKAUSTA PROBLEMAM<br />LATVIJA<br /><br /><br />Andrievs Ezergailis<br /><br />Sešas versijas par holokaustu Latvija<br /><br />Kopsavilkums<br />Pieejot holokausta literaturai historiografiski, var konstatet, ka par holokaustu Latvija<br />pastav sešas versijas, kas, ja ne pilnigi atškirigas, tad tomer ir dažadas. Triju versiju izcelsme<br />ir meklejama Vacija, divu – Padomju Savieniba/Krievija un viena starp holokaustu<br />pardzivojušiem ebrejiem Izraela, Amerikas Savienotajas Valstis un Latvija. Redzam, ka piecas<br />no šim versijam ir radušas valstis ar imperialistiskam ambicijam. Pirmas divas versijas<br />radas nacistiskaja Vacija jau paša holokausta sakuma – laika, kad ebreju iznicinašana tikko<br />bija sakta. Atskatoties: ir logiski, ka pirmie, kas butu gribejuši atstat savu pedu nospiedumus<br />pasaules doma, bija nacistiskas Vacijas sabiedroto attiecibu veicinašanas biroji, kas<br />attistija ta saukto kaiminu tezi, ka nevis vacieši, bet gan vietejie Austrumeiropas iedzivotaji<br />bija tie, kuri nogalinaja vietejos ebrejus. Šo versiju jau paša kara sakuma izplatija dažadi<br />vacu, diplomatus neizsledzot, funkcionari. Vinu uzdevums bija saceret fiktivus zinojumus<br />un tos izplatit gan starp vietejiem iedzivotajiem, gan arzemniekiem. Šo uzskatu izplatija<br />ari nacistu kinožurnalisti nedelas apskatos.<br />Treša versija ir ietverta Valtera Štalekera Einsatzkommando A komandanta slepenajos<br />zinojumos, kas tika sutiti no slepkavošanas vietam uz komandas (RSHA) mitni Berline.<br />Propagandas versija saka savu celojumu jau kara sakuma, bet V. Štalekera zinojumi nonaca<br />pasaules apzina tikai pec Otra pasaules kara Nirnbergas pravas konteksta. Šiem zinojumiem<br />bija liela nozime Nirnberga, ka ari velak nacistu kara noziedznieku notiesašana Vacija. Ja<br />pirmas versijas ipatniba ir ta, ka taja nav registreta vaciešu klatbutne, tad V. Štalekera<br />versija galvenie aktivisti ir tieši vacieši – V. Štalekera padotie. Vietejie pašaizsardzibnieki,<br />ja piemineti, tad tikai ka pavelu izpilditaji.<br />Ceturta versija ir meklejama peckara tiesu procesos Vacija. Kad demokratiska<br />sistema pec kara Vacija bija nostabilizejusies, prokuraturas uzsaka plašu kara noziegumu<br />izmeklešanu, starp tiem ari tos, kas nodariti Latvija. Hamburgas un Hannoveres zemes tiesu<br />savaktie dokumenti varbut ir galvenie, kas varetu intereset Latvijas vesturniekus. Hamburga<br />bez Viktora Araja vel izmekleja un tiesaja vairakus desmitus vaciešu, starp tiem Janki,<br />Maivaldu, Besekovu un Degenhartu. Lai gan prokuroru un vesturnieku pieejas nav pilnigi<br />identiskas, tas tomer ir lidzigas. Prokurori izvairas no visparinajumiem, bet iedzilinas lietu<br />detalas. Dokumentus un liecibas izsija un parbauda. Tiesu dokumenti pamata dod impulsu<br />racionalam, lai gan šauram vestures stastijumam, kas galvenas linijas ir tuvs V. Štalekera<br />holokausta versijai. Izmantojot šos dokumentus, var atklat vacu pavelu tiklu.<br />Ari padomju iestades ir atstajušas vienu propagandistisku un vienu tiesisku versiju.<br />Jau pirms kara beigam padomju iestades saka izmeklet nacistu kara noziegumus atkarotajos<br />apgabalos. Šai izmeklešanai bija divi virzieni – viens visparejs, otrs specifisks. Lai noskaidrotu nacistu nodaritos zaudejumus, padomju valdiba nodibinaja t.s. Arkartejo<br />komisiju, kuras uzdevums ari bija detalizet vacu laika nodaritos kriminalnoziegumus, ebreju<br />šaušanu ieskaitot. Arkartejas komisijas nodalas sazarojas pa visiem Latvijas pagastiem un<br />pilsetam. Tas savaca informaciju un nosutija zinojumus uz augstako instanci. Šo informaciju<br />apkopoja Vislatvijas parskata. Lidztekus Arkartejai komisijai darbibu uzsaka ari NKVD un<br />Smerš organi – ta bija specifiska, versta pret ipašiem cilvekiem, sudzibu izmeklešana.<br />Ja ari ši padomju izmeklešana nebija bez paviršibam, trukumiem un sovetismiem, tomer<br />savaktas liecibas nav salidzinamas ar propagandu vai šauram imperialistiskam interesem.<br />NKVD un Smerš tiesas nav salidzinamas ar demokratiskas Vacijas tiesam, liecibas nav<br />konfrontetas ar citam liecibam un uzskatiem, tomer no šim lietam var izlobit versiju par<br />holokaustu Latvija, kas priekšplana izvirza lokalo darbibu.<br />Jau sakoties holokaustam, padomju pieeja šai tragedijai nebija bez propagandistiskiem<br />parspilejumiem. Bet Latvija jauns pagrieziens sakas 60. gadu sakuma, kad padomju<br />iestades uzsaka paraugpravu seriju, lai “pieraditu”, ka ebreju iznicinašana Latvija notika<br />bez vaciešiem, pec pašas latviešu tautas iniciativas. Galvenas pravas bija: 1961. gada<br />18. bataljona prava, 1964. gada – Rezeknes prava, kura tiesaja Boleslavu Maikovski,<br />un 1974./1975. gada 21. bataljona pravu serija. Historiografiski šis uzskats nebija nekas<br />jauns, jo pamatos tas atkartoja nacistu propagandas versiju par holokaustu Austrumeiropa<br />bez vaciešu piedališanas. Ši versija galvenokart atškiras no nacistiskas ar motivaciju un<br />ar vardu “fašists” un “nacionalists” piebarstišanu tekstos. Galvenais teksts, kur šis uzskats<br />parstavets, ir 1962. gada izdotais pamflets “Kas ir Daugavas vanagi?”.<br />Nav saprotams, kadel daudzi Latvijas ebreji, sakot ar Maksi Kaufmani, kuri rakstijuši<br />atminas par holokaustu Latvija, lai gan motivacija un valoda atškirigi, vairakos savos uzskatos<br />atkarto nacistu vadlinijas par latviešu lomu ebreju iznicinašana. Lai gan ir iznemumi, šie<br />atminu sejumi pamata atkarto tezes par ebreju pogromiem Latvija un bez- un pirmsvaciešu<br />šaušanam Latvija.<br /><br /><br />Grigorijs Smirins<br />Rigas ebreji nacistiskas okupacijas laika<br />(1941–1944)<br /><br />Otra pasaules kara norišu – ipaši holokausta vestures petnieciba, kas plaši izversusies<br />Latvija pedeja desmitgade, devusi acimredzamus rezultatus: musu zinašanu kopums<br />par šo tragisko vestures periodu nemitigi paplašinas. Ebreju drausmigais liktenis rupigi<br />ir izpetits Latvijas mazpilsetas un lauku apvidos. Tomer uz ši fona nedaudz ena palikusi<br />galvaspilseta Riga, kur ebreju iedzivotaju katastrofai bija nesalidzinami plašaki apmeri.<br />Peckara gados uzkratas empiriskas zinašanas pirmo reizi nopietnu zinatnisku<br />atspogulojumu guva jau 20. gadsimta 60. gados Latvijas vesturnieka E. Blumfelda uzrakstitaja<br />darba “Hitleriskais okupacijas režims Latvija”, kas ievietots gramata par Otra<br />pasaules kara vesturi Latvija.1 Šis nopietnais petijums parada, ka pat padomju laika<br />stingro ideologisko ramju apstaklos godpratigs autors, spitejot valdošajam noskanojumam,<br />speja sniegt ebreju tragedijas diezgan izverstu ainu nacistu okupetaja Latvija,<br />noradot drausmigo noziegumu iniciatorus un izpilditajus. Tacu izraviens problemas izpete<br />saistits ar latviešu izcelsmes amerikanu vesturnieka A. Ezergaila vardu. Vina rakstu<br />par ta saucamo Araja komandu2 M. Vestermanis novertejis ka holokausta zinatniskas<br />historiografijas sakumu Latvija.3 Pagajuša gadsimta 90. gadu sakuma A. Ezergailis<br />publiceja Latvijas prese vairakus rakstus par šis temas izpetes aktualajam problemam,4<br />bet vina monografija “The Holocaust in Latvia, 1941–1944. The Missing Center”5, pec<br />A. Strangas domam, atzistama par pirmo fundamentalo darbu šaja jautajuma. Ši monografija<br />pec apjoma un satura vel ilgi ietekmes holokausta izpeti Latvija.6 Galvena<br />uzmaniba šaja darba pieversta nacistiskas okupacijas režima politikai pret ebrejiem un<br />ši režima izveidotajam mehanismam “ebreju jautajuma galigai atrisinašanai” Latvija;<br />balstoties uz Vacija notikušo nacistisko noziedznieku tiesas procesu dokumentu rupigu<br />izpeti, rekonstrueta Rigas geto gusteknu divu masveida iznicinašanas akciju gaita.<br />Tomer priekšplana izvirzits vissikakajas detalas izversts apraksts par represivajam<br />strukturam, ko nacisti izveidoja no vietejiem kolaboracionistiem, kuru politiska seja<br />un moralais (precizak, amoralais) veidols komentarus neprasa. Tacu pats “jautajuma<br />risinajuma objekts” – ebreju tautibas iedzivotaji atvirzits it ka otra plana, ienemot šaja<br />apjomigaja gramata diezgan pieticigu vietu.<br />Ši raksta merkis ir sniegt Rigas ebreju stavokla un tragiskas bojaejas atspogulojumu<br />nacistiskas okupacijas apstaklos un radit iespejami pilnigaku notikumu kopainu, cik to<br />atlauj raksta ietvari.<br />Bez okupacijas režima dokumentiem ka visvertigakie avoti šis temas izpete atzistamas<br />holokaustu pardzivojušo cilveku personiskas atminas – gan labi zinamas,7<br />gan ari pavisam nesen publicetas un zinatniskaja aprite nonakušas.8<br />Saskana ar 1935. gada Latvijas tautas skaitišanas datiem Riga no 385 063 iedzivotajiem<br />43 672 bija ebreji, sastadot 11,34 procentus pilsetnieku. Ebreju migracija<br />no Latvijas mazpilsetam un miestiem uz lielakam pilsetam, galvenokart uz galvaspilsetu<br />Rigu, notika visu laiku starp diviem pasaules kariem, to noteica ekonomiskie<br />faktori. Migracija ipaši aktivizejas pec privatuznemumu nacionalizacijas un rupnieciskas<br />ražošanas paplašinašanas Riga padomju varas gada (1940–1941).9 Ieverojams<br />skaits ebreju bija starp tiem Latvijas iedzivotajiem, kurus kara priekšvakara<br />deporteja staliniskais režims. Pat ja butu izsutiti nevis 5000 (izplatitakais vertejums10),<br />bet 1771 cilveks, par kuriem ir zinas arhivu dokumentos,11 tas ir, 4,8 procenti<br />Latvijas iedzivotaju, deporteto ebreju bija 11,7 procenti (vairakums bija ridzinieku).<br />Evakueties uz padomju aizmuguri paspeja vairak neka 10 000 Rigas ebreju.12 Šis<br />skaitlis, kas sastopams literatura, sakot ar 40. gadiem, varetu tikt parskatits, ja<br />nakotne paraditos avoti ar lielaku ticamibu. Nemot vera holokausta upuru skaitu<br />un izdzivojušos Rigas ebrejus (sk. turpmak), ebreju skaits Riga vacu okupacijas<br />sakuma varetu but ne mazak par 37 000 vietejo, ka ari dala ebreju beglu no citam<br />Eiropas valstim (1940. gada pavasari tadu bija 551 cilveks, taèu vairakus no viniem<br />pirms kara represeja).13<br /><br />Pirms geto izveidošanas<br />Vacu drošibas policijas (Sipo) un SD (drošibas dienests) Einsatzgruppe A priekšeja<br />vieniba nonaca Pardaugava (Rigas kreisaja krasta) 1941. gada 28. junija.14 To ievadija<br />imperijas drošibas galvenas parvaldes (RSHA) priekšnieka SS obergruppenfirera<br />R. Heidriha 1941. gada 17. maija rikojums (ka pavele noformets 29. junija) par okupeto<br />teritoriju vietejo iedzivotaju iesaistišanu ebreju iznicinašana, “neatstajot nekadas pedas”,<br />kas paredzeja provocet masveida ebreju grautinus,15 lai ar iebiedešanu un terora<br />atmosferu paralizetu jebkadu pretošanas velmi.<br />30. junija Riga ieradas Einsatzgruppe A komandieris V. Štalekers, kurš atveda<br />sev lidzi bijušo Latvijas Politiskas policijas parvaldes Agenturas nodalas vaditaju<br />R. Štiglicu,16 kurš jau agrak bija saistits ar Vacijas specdienestiem, 1940. gada aizbedzis<br />uz Vaciju un aizvedis sev lidzi agenturas tikla sarakstus, kas velak nacistiem<br />nodereja kolaboracionistu vervešana.17 R. Štiglics un vel seši kolaboracionisti pirms hitleriešu parcelšanas uz Daugavas labo krastu izveidoja atsevišku grupu. Telefona<br />sakari ar labo karstu lava šai grupai koordinet ricibu ar kara sakuma pilseta aktivizejušos<br />pronacistisko pagridi,18 kuras koordinatori, ka sava petijuma noskaidrojis<br />A. Ezergailis, bija abvera (vacu militarais izlukdienests) agenti – bijušie Latvijas armijas<br />virsnieki A. Plensners un V. Deglavs.19 Šis pagrides grupas, kuras saka izveidoties<br />jau 1940.–1941. gada ziema,20 uzkraja spekus un gaidija izdevigu bridi brunotai cinai<br />Sarkanas armijas aizmugure. Staliniska režima aprobežotiba izpaudas ari tadejadi,<br />ka ta pirmskara represijas cieta daudzi jo daudzi nevainigi cilveki, kuri kara gadijuma<br />nebutu bistami. Kaut ari represijas skara pronacistiskas pagrides tiklu,21 tomer potencialo<br />kolaboracionistu vairakums palika neskarts.22 Apvienojušas savas rindas dažus<br />desmitus kaujinieku, šis teroristiskas grupas apšaudija atkapjošos sarkanarmiešus un<br />civiliedzivotajus, to vidu daudzus ebrejus,23 kuri meginaja evakueties dzilak padomju<br />teritorija. Latvijas galvaspilsetas iedzivotaju evakuacija nebija pienacigi organizeta,<br />turklat pronacistiska pagride veica sabotažas aktus un provokacijas, lai evakuacija<br />izjuktu.24<br />Vacieši ienema Rigu 1941. gada 1. julija. Vinu ienakšanu pilseta pavadija koncentreta<br />un plaša antisemitiska propaganda, kuru pec Sarkanas armijas aiziešanas<br />parraidija pilsetas kolaboracionistu rokas nonakušais radiofons.25 “Istenos latviešus”<br />aicinaja iznicinat “iekšejo ienaidnieku”, ar to domajot padomju aktivistus un vinu gimenes<br />loceklus, ka ari visus ebrejus neatkarigi no vinu politiskas parliecibas.26 Provaciski<br />noskanota ridzinieku dala vacu karaspeku sagaidija ar ziediem un salsmaizi, sarikojot<br />gajienu tautasterpos, ar Vacijas un Latvijas karogiem. Tapat ar karogiem tika rotatas<br />ekas.27 Vairakums Rigas ebreju tajas dienas baidijas iziet uz ielas.28<br />Vacu karaspekam ienakot Riga, vietejie kolaboranti (E. Kreišmanis, V. Skaistlauks,<br />V. Veiss, V. Hazners u.c.), iedomajušies, ka vares pie hitleriešiem gut kaut kadu patstavibu,<br />jau saka veidot latviešu karaspeku un policiju.29 Tomer Rigas vacu komandants<br />vermahta pulkvedis V. Ulleršpergers jau uzreiz noraidija šos planus un taja paša 1. julija<br />pazinoja par okupantu kontrole esošas latviešu paligpolicijas (Lettische Hilfspolizei)<br />organizešanu V. Skaistlauka vadiba.30 Jau 1. julija pa radio izskaneja aicinajums visiem<br />bijušajiem policistiem, aizsargiem, Latvijas armijas karaviriem un citiem “patriotiem”,<br />kuri veletos piedalities “musu zemes tirišana no kaitigiem elementiem”, ierasties savas<br />bijušajas dienesta vietas.31 Nakamajas dienas tadi paši aicinajumi paradijas prese.32<br />Taja paša diena bijušais policists V. Arajs sapulcinaja vienibu 100–150 cilveku sastava<br />(velak 400–500) un apmetas Rigas prefektura.33 Šeit nacistu okupacijas pirmajas dienas<br />atradas V. Štalekers, ka ari galvenokart uz Aizsargu organizacijas bazes izveidoto<br />“pašaizsardzibas speku” kaujinieki un to štabs. 2. julija V. Štalekers apstiprinaja V. Araju<br />par specialas komandas (Sonderkommando Arajs) vaditaju. Ar šo komandu V. Arajs<br />1941. gada vasara un rudeni veica vairakas ebreju iznicinašanas operacijas visa Lat-<br />vijas teritorija.34 Ta bija lielaka no vairakam Riga un province saformetajam latviešu<br />SD paligvienibam. Araja komanda ietilpa gan profesionali policisti un karaviri, gan ari<br />studenti35 un skolnieki, turklat to vidu bija pat piecpadsmitgadigi pusaudži.36 Velak tika<br />saformetas vairakas latviešu paligpolicijas rotas.37 7. julija V. Skaistlauku latviešu paligpolicijas<br />vaditaja amata nomainija V. Štalekera ieceltais V. Veiss.38<br />V. Štalekers partrauca jebkurus bijušo latviešu politiku meginajumus veidot kaut<br />kadas savas valstiskas strukturas. 3. julija vinš latviešu parstavjiem pazinoja, ka “tie<br />atrodas nevis atbrivota, bet gan okupeta zeme”39, un paveleja visam teroristiskajam<br />grupam un “pašaizsardzibai”, sakot ar 8. juliju, atbrunoties – un tas izformeja.40 Tadejadi<br />šis sevi par “nacionalajiem partizaniem” nodevejušas grupas isteniba nekadus “nacionalus”<br />uzdevumus nerisinaja, bet bija tikai instruments vacu slepena dienesta rokas<br />un nacistu “piekta kolonna”, kuru darbibai – pec nacistu ieceres – bija jabut islaicigai<br />un jaaprobežojas ar ebreju grautiniem. Nekada loma teritoriju ienemšana vai kontrole<br />šim grupam nebija paredzeta. Par Rigas prefektu (policijas priekšnieku) V. Štalekers<br />iecela R. Štiglicu.41<br />Pret ebrejiem verstie pasakumi Riga sakas nakti uz 2. juliju.42 Tos istenoja ar<br />pašaizsardzibas spekiem, piedaloties Einsatzkommando 2 (komandieris SS šturmbanfirers<br />H. Barts), kas darbojas Riga.43 Taja paša diena Rigas komandants izdeva šadu<br />rikojumu: “Židiem lidz turpmakam aizliegts stavet rindas. Vini var iepirkties tikai tajos<br />veikalos, kur rindu nav.”44 Šos pasakumus pavadija visaptveroša antisemitiska propaganda,<br />par kuras galveno ruporu kluva bijuša Latvijas armijas pulkveža E. Kreišmana<br />un žurnalista A. Krodera kopš 1. julija latviešu valoda izdota pronacistiska dienas avize<br />“Tevija”.45 Tapat ka citas okupetajas pilsetas, tika pazinots par ebreju privata un sabiedriska<br />ipašuma konfiskaciju, aizliegumu ebrejiem lietot sabiedrisko transportu, darba<br />klausibas ieviešanu.46 Daudzas preces ebrejiem bija aizliegts pirkt, un neebreji, kuri<br />šis preces un partikas produktus ebrejiem pardeva vai ari vinu vajadzibam nopirka,<br />vareja tikt soditi.47<br />Pašas pirmas 2. julija akcijas Marijas iela personiski vadija R. Štiglics.48 Ebrejus<br />mekleja un gustija dzivoklos. Šis operacijas veica brivpratigo grupas, pa 30–50 cilvekiem<br />katra.49 Brivpratigie ar nacionalo krasu lentem uz piedurknes (ta saucamie<br />lentinieki – idiša bendeldiker) apstaigaja majas, bet setniekiem bija janorada ebreju<br />dzivokli. Dzivoklus parmekleja, iemitniekus piekava, vertigakas mantas savaca.50<br />Vispirms apcietinaja tikai viriešus, pec tam – sievietes.51 Araja komanda aresteja un<br />apcietinatos nogadaja Valdemara ielas 19. nama. Šaja pirms kara ebreju bankierim<br />A. Šmuljanam piederošaja nama kara sakuma apmetas no pagrides iznakušais “Perkonkrusts”,<br />pec tam ari Araja komandas štabs; nama pagrabu izmantoja par cietumu.52<br />Ta bija viena no galvenam ebreju mocišanas vietam Riga. Turp aizvestajiem ebrejiem<br />atnema pulkstenus, rotaslietas un darglietas (to darot, konfisceto mantu ipašnieku uzvardus ierakstija saraksta – it ka lai nakotne mantas varetu atdot atpakal).53 Velak<br />ebrejus aresteja ari paligpolicija, un par ieslodzijuma vietu kluva Rigas Centralcietums<br />(Maza Matisa iela 3). Uz šo cietumu jau kopš okupacijas pirmajam dienam veda arestetos<br />ebreju viriešus, vairakumu no viniem nošava Bikernieku meža.54 Nelielu dalu<br />apcietinato nošava tieši cietuma pagalma un apraka blakus cietuma sienai esošajos<br />Matisa kapos. Pec nepilnigam zinam tikai pirmajas divas okupacijas nedelas vien (no<br />1941. gada 1. lidz 15. julijam) šaja cietuma bijis ieslodzits apmeram 2400 ebreju, kuri<br />gandriz visi nošauti.55 Okupacijas pirmajas dienas ebrejus slepkavoja ari Agenskalna<br />priedes56 un citas vietas. Arestus pavadija spaidu darbi, piekaušana un izvarošana.57<br />Baididamies no nacistu apsudzibam “ariešu rases tiribas” apganišana, izvarotas ebreju<br />sievietes kolaboracionisti steidzas nošaut.58 Prefektura un Centralcietuma apcietinatos<br />ebrejus paklava “izsmalcinatiem” pazemojumiem un izsmieklam, bet jaunas sievietes<br />kluva par policistu sadistisku seksualu izvirtibu upuriem; pec tam arestetos aizveda<br />uz nošaušanu.59 Šis zveribas aculieciniekiem ir palikušas spilgta atmina. Minesim tikai<br />divas liecibas.<br />Frida Mihelsone: “Simtiem ebreju pirmajas dienas tika atvests uz prefekturu<br />vienigi ar noluku par viniem nirgaties un vinus mocit.<br />Sirmuma izbalinatiem bardainiem, veciem viriem, veršot pret viniem pistolu<br />stobrus, piespieda [..] dejot un dziedat padomju dziesmas. Meitenem, jaunam sievietem<br />viriešu, tuvinieku un pazinu klatbutne piespieda izgerbties kailam un visu acu<br />priekša izdarit pretigus dzimumaktus, daudzas izvaroja šucmani. Dažas sievietes<br />aiz šausmam zaudeja pratu.”60<br />Georgs Fridmanis: “Kada bridi ienaca viens policists un iegruda man rokas kaut<br />kadu spilvenu. Šis spilvens bija slapjš, sarkans – viss asinim piesucies [..] Gruzdams<br />to man, vinš skali paskaidroja: “Šis spilvens ir piesucies musu – latviešu asinim,<br />kuras esat izlejuši jus – ebreji un komunisti. Izsuc šis asinis un dod talak. [..]<br />Nedaudz nostak, ari uz gridas, ar seju uz augšu gul sieviete, apmeram gadus<br />èetrdesmit veca, tumšmataina, ne ar ko neieverojama, pec skata ne seviški pievilciga.<br />Mati vinai izjaukti, seja šausmu izteiksme, kleita pacelta uz augšu. Viens<br />no negeliem ar rungu tausta vinas dzimumorganus. Vina vaid, bet nekliedz [..] Driz<br />es diezgan skaidri pamaniju, ka kads no negeliem ieiet kamera ar rungu roka un te<br />vienam, te otram piespiež to aplaizit, pie tam paskaidrojot, kur ta atradusies.”61<br />7. julija paligpolicija aresteja 70 ebreju, 8. julija – 277 un parmekleja 577 dzivoklus.<br />12. julija apcietinaja 42 ebrejus – it ka parak “liksmojuši” padomju aviacijas uzlidojuma<br />laika. 24. julija nakti padomju aviouzlidojumu laika divu maju logos bijusi redzama<br />gaisma (tas vareja but meginajums dot signalu aviacijai), tadel izdarija kratišanu<br />um apcietinaja 120 ebrejus un 20 latviešus.62 12. julija policijas atskaite atzimets, ka ebreji<br />signalizejuši padomju lidmašinam ar sarkanam lupatam un aplaudejuši.63 Ipaši masveidiga<br />nirgašanas un slepkavošana notika 21. julija – padomju varas pasludinašanas<br />diena Latvija, par ko vietejie nacionalisti vainoja ebrejus.64<br />Lai ari nacistiem neizdevas izprovocet stihiskus ebreju grautinus pilseta, terora<br />efektu, ka uzskata A. Ezergailis, sasniedza ar ta saucamajam nakts akcijam.65 Laupitaju<br />grupas divu tris brunotu personu sastava ielauzas dzivoklos, sadzina iemitniekus<br />viena istaba, prasija no viniem naudu un darglietas, parmekleja un demoleja<br />dzivoklus.66 Ebreju arestus bieži vien pavadija laupišana, tomer nakts akcijam bez<br />iebiedešanas nebija cita motiva ka vienigi laupišana. Velak no šo akciju dalibniekiem<br />izveidojas laupitaju bandas, kuras laupijumu meklejumos turpinaja uzbrukumus ebreju<br />dzivokliem.67<br />4. julija cilveki no Araja komandas un paligpolicijas, zinkarigo pulim klatesot,<br />nodedzinaja vairakas Rigas ebreju religiska kulta celtnes kopa ar tajas sadzitajiem<br />ebrejiem:68 Vecjauno sinagogu Maskavas iela 57, Raisiše-minjanim (Baltkrievu sinagoga)<br />Elijas iela 15, Zaldatu sinagogu Kraslavas iela 24 u.c. Lielaja horalaja sinagoga<br />Gogola iela 25 tika sadedzinati dzivi ebreji (tiek minets dažads upuru skaits, taèu noteikti<br />ne mazak par 400), kuru starpa bija daudz beglu no Lietuvas, to vidu ari berni69<br />(1993. gada tas vieta uzcela memorialu), bet sinagoga Stabu iela 63 sadega aptuveni<br />30 cilveku kopa ar rabinu I. Kilovu, kurš iegaja liesmu parnemtaja eka, lai dalitos<br />kopiga likteni ar savu draudzi.70 Tads pats liktenis šaja diena piemekleja ari dažas<br />citas sinagogas. Lugšanu namu un kaplièu Jaunajos ebreju kapos (Šmerla rajona)<br />7. vai 8. julija nodedzinaja paligpolicisti.71 Raisiše-minjanim un Vecjaunas sinagogas<br />nodedzinašanas laika daudzi ebreji demonstrativi atteicas apganit Toras tistoklus.<br />Tos, kuri meginaja pretoties vai begt no liesmu apnemtajam ekam, kolaboracionisti<br />nosita ar rungam.72<br />Pirma masu slepkaviba Riga notika aptuveni 3. julija, kad Bikernieku meža (pilsetas<br />robežas) nogalinaja apmeram 100 ebreju. Šis mežs bija viena no lielakajam ebreju<br />iznicinašanas vietam pilseta. Nošaušanas Bikernieku meža galvenokart veica Araja<br />komanda, bet sakotneji “amata apmacibu” Araja komandai sniedza kads vacu 9. policijas<br />rezerves bataljona vads.73 Julija tur notika aptuveni desmit masu slepkavibu,<br />t.i., ne mazak par divam nedela. Tikai pirmajas divas okupacijas nedelas nogalinaja<br />2300 ebreju.74 Nošaušanas turpinajas ari visu augustu. Julija un augusta Riga šava<br />vienigi viriešus atškiriba no Latvijas mazpilsetam, kur uzreiz nošava veselas gimenes.<br />Slepkavošanas sakumposma upuru vidu bija ari neebreji, kuri bija simpatizejuši padomju<br />varai vai ari tika par to tureti aizdomas. Septembri slepkavibu skaits Bikernieku<br />meža samazinajas, bet oktobri tas uz laiku izbeidzas. Kopuma šajas akcijas nogalinaja<br />apmeram 4000 ebreju un 1000 citu tautibu cilveku.<br />Slepkavošanu naktis (akcijas sakas ap pulksten vieniem nakti) dala Araja komandas<br />– apmeram 70 cilveku devas uz Bikernieku mežu, bet dala – kravas automašinas<br />vai autobusos uz Centralcietumu, lai savaktu upurus. Bedres Bikernieku meža parasti<br />raka padomju karagustekni. Araja grupa sadalijas trijas dalas – 25 strelnieki, 30–40 apsargi<br />un 10–15 konvojetaji. Apkart teritorijai izlika sardzi, kura nelava nepiederošiem<br />tuvoties slepkavibu vietai, ka ari uzraudzija, lai ebreji nebegtu. Atkariba no upuru skaita<br />akciju parasti veica 20 cilveku grupa. Upurus dzina pie bedrem 10 cilveku grupas. Uz<br />katru upuri bija divi šaveji – 10 slepkavas pietupas uz celgala un temeja mugura, bet<br />10, kajas stavot, temeja galva. Katras bedres mala staveja sargs ar automatu, raudzidamies,<br />lai kads nepasleptos. Divi strelnieki parbaudija, vai upuri vel ir dzivi. Tie, kuri<br />nebija nogalinati uzreiz, sanema “želsirdibas šavienu”, tadel “želsirdigais” strelnieks<br />pienaca pie pašas bedres malas, bet, ja bija nepieciešams, ieleca taja.76 Šaušanas konveijera<br />sistema bija tada, ka 40–60 personas gan apsargaja, gan šava, un trijas stundas<br />vini vareja nogalinat lidz 200 cilveku. Operacijas beigas vai tas laika šaveju komandai<br />reizem izsniedza degvinu un uzkodas. Lidz oktobrim Riga un tas apkartne nogalinaja<br />6378 ebrejus.77 Riga noslepkavoto skaits vareja but apmeram 6000 cilveku.<br />Nacistiska okupacijas režima veikta Rigas ebreju fiziska iznicinašana apvienojas ar<br />ebreju ekonomisko ekspluataciju, izmantojot vinus ka vergu darbaspeku. Pec iebiedešanas<br />akcijam hitleriešiem kluva skaidrs, ka pilniga ebreju iznicinašana tuvakaja laika<br />nav iespejama, jo izradijas, ka vajadzigo amatnieku lielaka dala ir ebreji, bet atseviškos<br />amatos (stiklinieki, skardnieki, udensvada liceji, podnieki, kurpnieki, apavu virsu<br />izgatavotaji) – tikai ebreji un vinu nomaina ar “ariešu” darbaspeku nebija iespejama.78<br />No julija lidz septembrim ebreju stradnieku brigažu (darba komandu) organizešana un<br />to uzraudziba bija iesaistiti visi Rigas paligpolicijas dalibnieki. Katra iecirkna parzina<br />atradas no duèa lidz vairakiem simtiem ebreju. Vini stradaja drupu novakšana, veica<br />eku remontu un apkopšanu utt.79<br />Par ekonomiskas ekspluatacijas politikas turpinajumu kluva geto – pec Ostlandes<br />reihskomisara H. Lozes iniciativas ebreju koncentrešana viena vieta.80 Lai ari geto<br />izveide bija sagatavošanas posms pilsetas ebreju pilnigai iznicinašanai, tas tomer vairakiem<br />tukstošiem Rigas ebreju pagarinaja dzivi. Pirmais solis bija, sakot ar 25. juliju,<br />izsludinat visu Rigas ebreju registraciju. Tika pavelets lidz 27. julijam nodot visus vinu<br />riciba esošos radiouztverejus.81 Lidz 1. augustam pilseta kopuma bija registrejušies<br />24 625 ebreji.82 Registretajiem pase iespieda iegarenas formas zimogu ar uzrakstu<br />“žids” (pirmskara Latvijas pases nebija ailes “tautiba”),83 tapat vini sanema ari ipašu<br />registracijas kartiti, kura bija noradits, ka ši kartite jaglaba un jauzrada parbaudes un no<br />ša briža tas ipašniekam obligati krušu kreisaja puse pie apgerba jabut piešutai dzeltenai<br />sešstaru zvaigznei 10 centimetru diametra84 (šis noteikums tika ieviests 28. julija85). Jau<br />augusta bez šadas zvaigznes ebreji nedriksteja atrasties uz ielas.<br />13. augusta vacu civilparvalde izdeva pagaidu noteikumus par attieksmi pret ebrejiem.<br />Tajos bija noteikts upuru loks: pirmkart, ebreju izcelsmes triju vecvecaku pecteèi;<br />pec tam ebreju cilme no diviem vai viena vecvecaka; talak runa bija par cilvekiem, kuri<br />pienemuši judaismu un pievienojušies ebreju kopienai, ka ari par tiem, kuri 1941. gada<br />20. junija atradas lauliba vai faktiskas laulato attiecibas ar ebreju vai ebrejieti.87 1. septembri<br />Latvijas generalkomisars O. H. Drekslers izdeva rikojumu, kurš apstiprinaja,<br />ka dzeltenas sešstaru zvaigznes ir obligatas (velak zvaigznes vajadzeja piešut ari<br />mugurpuse88). Rikojums ebrejiem aizliedza mainit dzivesvietu bez gebitskomisara atlaujas,<br />iet pa ietvi, izmantot publiskus transportlidzeklus, iedzivotaju atputai paredzetos<br />apstadijumus un parkus, apmeklet kulturas iestades un jebkura veida skolas, turet sava<br />ipašuma automobilus un radiouztverejus, kaut lopus pec ebreju rituala, stradat par<br />advokatu, notaru, nodarboties ar banku, lombardu un citam finanšu operacijam, but par<br />parstavjiem, agentiem un starpniekiem, tirgoties ar nekustamo ipašumu, nodarboties<br />ar jebkadu amatu, kas saistits ar parvietošanos. Arsti un zobarsti – ebreji vareja arstet<br />tikai ebreju tautibas pacientus, ebrejiem aptiekariem un veterinariem prakse bija aizliegta<br />pavisam.89 Saskana ar reihskomisara H. Lozes 13. oktobra paveli viss ebreju<br />kustamais un nekustamais ipašums bija arestejams un konfiscejams (iznemot “majas<br />iedzivi pieticigu dzives vajadzibu apmierinašanai”, skaidru naudu, banku aktivus un<br />noguldijumus krajkases, vertspapirus kopsumma lidz 100 reihsmarkam90).<br />Ar citas tautibas sievieti precejušos ebreju viriešus bija paredzets iznicinat jebkura<br />gadijuma, tadu pašu likteni vareja sagaidit ari vinu sievas – cittautietes, kuras<br />nevelejas no tiem škirties. Taèu “ariešu” viru ebreju sievas vareja izglabt savu dzivibu<br />ar noteikumu, ka viri no vinam neatteiksies un neškirsies, ka ari piekritis sterilizacijai<br />(ši operacija tika veikta vairakas Rigas klinikas). Tas vinas paglaba no parcelšanas uz<br />geto vai ari atlava to pamest un legali dzivot kopa ar gimeni.91 Tapat tika paredzeta<br />ebreju un “ariešu” jaukto laulibu paatrinata škiršanas procedura.92<br /><br />“Lielais geto” un ta likvidacija<br />Rigas geto teritoriju sakuma (“lielais geto”) norobežoja Laèpleša, Jekabpils, Katolu,<br />Lazdonas, Liela Kalna, Lauvas, Židu, Jersikas un Maskavas (Latgales) iela.93 No geto<br />paredzetajiem divpadsmit kvartaliem Maskavas forštate (vac. Vorstadt – priekšpilseta)<br />– dala tagadejas Latgales priekšpilsetas, kur lidz Otrajam pasaules karam koncentrejas<br />Rigas ebreju tautibas iedzivotaju ieverojama dala, vajadzeja parvietot citur<br />aptuveni 7000 citu tautibu iedzivotaju.94 Pazinojumu par to, ka parcelšanas uz geto<br />tiks pabeigta 25. oktobri,95 publiceja avizes vacu, krievu un latviešu valoda un izlimeja<br />pie namu sienam. Ebreju parvietošanas uz geto noriseja pakapeniski no citam pilsetas<br />dalam. Uz geto lidzi nemt bija atlauts dažas personiskas mantas, katram cilvekam vienu kreslu, vienu gultu uz diviem, vienu galdu un vienu drebju skapi gimenei.96 Pamatojoties<br />uz Rigas policijas prefekta R. Štiglica rikojumu, ebreju komiteja (oficialais nosaukums<br />Židu komiteja, vac. Judenrat) izdeva parcelotajiem specialus orderus apdzivojamas<br />platibas iegušanai geto, noradot ievakšanas terminu.97 Pieškiramas apdzivojamas<br />platibas lielums geto bija noteikts èetri kvadratmetri uz cilveku.98 Parcelšanas uz geto<br />ebrejos izraisija zinamu drošibas iluziju – preteji dzivei arpus geto galeji naidigi noskanoto<br />apkartejo iedzivotaju pastavigo apdraudejumu apstaklos.99 Vieniga slimnica,<br />kura uznema ebrejus, atradas geto robežas. Pec tam kad esesiešu un vietejo policistu<br />vieniba bija sagravusi arpus geto esošo ebreju slimnicu Bikur-Holim, tas personals un<br />slimie “nearieši” tika parvesti uz geto ebreju ginekologisko kliniku Linat-Hacadek.100<br />Mediciniskas palidzibas sniegšanu geto gustekniem vadija izcilais arsts kirurgs un<br />medicinas zinatnieks profesors V. Mincs, kurš velak gaja boja Buhenvaldes koncentracijas<br />nometne Vacija.101 Geto stradaja arsti N. Bernikers, R. Blumenfelds, I. Volperts,<br />H. Gitelsons, N. Kans, V. Krecers, M. Magalifs, G. Peisners, L. Rogalins, K. Tals,<br />H. un I. Javici, B. Jakobsons; arpus geto dažadas darba komandas stradaja arsti<br />P. Blats, D. Blovecs, M. Volperts, B. Ginzburgs, V. Goldbergs, J. Goldrings, L. Davidsons,<br />B. Majs, L. Rudovs, M. Solomirs, L. Javorkovskis. Ar apvienota sanitara punkta<br />stradnieku kolonnas vecaka bijuša medicinas studenta B. Kramera palidzibu izdevas<br />organizet medikamentu zadzibu no vacu sanitaras iestades geto vajadzibam. Šos<br />medikamentus gustekni ienesa geto teritorija, pasleptus bikses.102 Ludzas iela atradas<br />veco laužu un nespejnieku patversme.103 Veikali, kuros ebrejiem pardeva preces pec<br />niecigo normu kartitem, ari atradas vienigi geto teritorija.104<br />Pec gusteknu skaita “lielais geto” Riga bija ceturtais lielakais PSRS teritorija (pec<br />Vilnas, Kaunas un Minskas). Saskana ar geto gusteknu kartotekas zinam 1941. gada<br />20. novembri geto bija ieslodziti:<br />a) berni lidz 14 gadiem: zeni – 2794, meitenes – 2858;<br />b) darbspejigie no 14 lidz 65 gadiem: virieši – 6143, sievietes – 9507;<br />c) darbnespejigie: virieši – 2069, sievietes – 6231;<br />Kopa: 29 602 cilveki.105<br />Geto izveidošana lielakajas Latvijas pilsetas (Riga, Daugavpili, Liepaja) deva ebrejiem<br />zinamas ceribas uz izglabšanos, jo atškiriba no mazpilsetam un lauku apvidiem<br />ebreju iznicinašanai lielajas pilsetas – ipaši okupacijas sakumposma – bija daleji izlases<br />raksturs un ta aiznema ilgaku laiku, kamer mazpilsetas un laukos ebreju slepkavošana<br />nosledzas septembri un bija totala.106<br />Galvena loma geto organizešana bija Ostlandes reihskomisariata “civilajai” administracijai,<br />107 konkreti – Rigas oberbirgermeistara (Kommisarischer Oberbürgermeister)<br />H. Vitroka aparatam.108 Vergu darbaspeka ekspluatacijai Rigas Darba departaments<br />izveidoja ebrejiem specialu darba parvaldi. Finanšu departamenta parzina bija naudas parskaitijumi – darba devejiem, kuri izmantoja ebreju darbaspeku, nauda bija japarskaita<br />geto rekina, tadejadi okupanti uzskatija geto ka pašfinansejošu un samera ienesigu<br />uznemumu. Geto darbojas “darba birža”. No ritiem formeja stradajošo ebreju kolonnas,<br />kuras rinda pa tris cilvekiem sarga pavadiba pulksten 7 no rita ipaši pilnvaroti uzraugi<br />aizveda uz darbavietu109 un atveda tas atpakal pulksten 18.110 Atbildigais par šadu<br />kolonnu bija ari speciali norikots ebrejs – darba kolonnas vecakais (vac. Oberjude).<br />Stradajošie ebreji naudu nesanema, bet ka atlidzibu tikai partikas devas, kuras izsniedza<br />geto. Atseviškiem ebrejiem izsniedza dzeltenu personas apliecibu, un vini vareja doties<br />uz darbu arpus geto bez apsardzes.111<br />Ebreju darbaspeka izvietošanas cita forma bija ta saucamie kazernirungi (gusteknu<br />žargona – “kazernirovki”112; no vacu val. Kasernierung – parvietošana uz dzivi kazarmas)<br />– darba nometnes veids, kad gusteknus uz laiku nometinaja “majas” – kazarmas<br />darbavietas tuvuma. Riga šadas darba komandas un “kazernirungi” dažados laikposmos<br />bija Spilve (Pardaugavas rajona, kur atradas aerodroms un cementa rupnica;<br />“kazernirungs” izvietojas Ilguciema alus daritavas telpas), Sloka (pilseta Rigas aprinki,<br />tagadejas Jurmalas dala, kur ieguva kudru), Quartieramt (komanda stradaja vecpilseta,<br />kur apkopa un remonteja dzivoklus, no kuriem bija padziti ebreji), Truppenwirtschaftslager<br />(komanda stradaja Vecmilgravi, Rigas ziemeldala, kur apkalpoja SS karaspeka<br />noliktavas), “Preèu stacija”, “Milgravis” (degvielas noliktava Rigas ziemeldala), Todt<br />(militara celtniecibas organizacija), Saules darzs Mežaparka rajona, Babite (ciemats<br />Rigas aprinki, kur izstradaja kudru), SD šušanas un apavu darbnicas (Ausekla iela 7),<br />“Einzacštabs” (operativais jeb “Rozenberga štabs”) – šis darba komandas Latvija salaupitas<br />kulturas vertibas škiroja un nosutija uz Vaciju,113 apvienotais sanitarais punkts,<br />atradas Citadele,114 “AEG” (VEF telpas), HKP parks (motorizeto sakarlidzeklu remonta<br />uznemums)115, BdO (Ostlandes kartibas policijas pavelnieka aparats), Reichsbahn<br />(dzelzcelš), ABA (militara ieterpa un ekipejuma dienests)116, ka ari vesela rinda ebreju<br />stradnieku grupu dažadas karaspeka dalas, SD garažas un citur.<br />Geto parvaldnieks F. Brašs atskaitijas Rigas oberbirgermeistara aparata priekšniekam<br />V. Altmeijeram, taèu geto civila kontrole bija tikai škietama – faktiski to veica SD.<br />Latviešu paligpolicijai tika uzdota geto areja apsardze, sakot ar 25. oktobri, kad geto<br />pilniba bija iežogots un varti slegti. Geto arejas apsardzes priekšnieks bija bijušais Latvijas<br />armijas leitnants A. Danckops (apstiprinats šaja amata 1942. gada 16. februari117).<br />Latviešu sargi valkaja apgerba gabalus no aizsargu vai bijušas Latvijas armijas formasterpiem118<br />un uz piedurknes zalu lenti ar uzrakstu Schutzmannschaften (apsardzes<br />vienibas). Viniem bija aizliegts atiet no žoga un sardzes telpam, staigat pa geto ielam,<br />ka ari kontakteties ar ta iemitniekiem.119 Sardze sekoja, lai geto neieklutu cittautieši. Lai<br />nepielautu nekadus kontaktus ar arpasauli, bija uzdots vajadzibas gadijuma pat lietot<br />ieroèus. Ieiet geto teritorija atlava vienigi personam no SD, kriminalpolicijas un drošibas policijas, ka ari personam ar gebitskomisara H. Vitroka at lauju.120 Areja apsardze izcelas<br />ar savu cietsirdibu pret gustekniem. Atgriežoties no darba, kolonnas tika parmekletas,<br />aplaupitas, ebreji piekauti un nogalinati.121 Neraugoties uz aizliegumu atrasties geto<br />teritorija, sargi laiku pa laikam taja iekluva un – piekava, aplaupija, izvaroja.122<br />Georgs Fridmans: “Kad mes ienacam [..] tad ieraudzijam augšstava pie margam<br />policistu no latviešu Hilfspolizei, kurš mums ar žestu noradija griezties atpakal. Tomer<br />izbrinija vina neparasti kauniga sejas izteiksme. Pagalma mums paskaidroja,<br />ka vini tur esot divi – kamer viens stav sardze, otrs kada dzivokli varojot ebreju<br />meiteni vinas vecaku klatbutne. Kads it ka kaut ka [..] pazinojis par to komandanturai,<br />un kuru katru bridi gaidami žandarmi [militara policija. – G. S.]. Un tiešam,<br />pec neilga laika piebrauc armijas džips, no ta izlec daži brunoti žandarmi [..] Vini<br />uzskrien augšstava un pec isa briža divus nozieguma vieta parsteigtos policistus<br />ievelk automašina un aizbrauc.<br />Tas, protams, bija parsteidzošs gadijums, likumibas piliens nelikumibas un<br />vardarbibas jura. Pec vinu likumiem sakars ar ebrejieti bija Rassenschande (rases<br />apkaunošana). Bet šeit tas bija ka paradokss, ka ironisks iznemums, apstaklos,<br />kad dzina uz masveida nošaušanam, ebreju meitenu izvarošana drizak bija likumsakariba<br />neka iznemums.”123<br />Ne divrindu dzelonstieplu žogs, ne aizliegums kontakteties ar ebrejiem vinus arpus<br />žoga nepasargaja no laupitaju bandam, kuras bija izveidojušas vel nakts akciju laika.<br />Izmantojot sardzes iecietibu, laupitaji izveidoja geto nožogojuma ejas, iekluva geto un<br />aplaupija gusteknus.124 Geto latviešu sardzi uzraudzija vacu policijas hauptvahtmistrs<br />O. Tuhels, kurš pats bija nogalinajis daudzus ebrejus geto vel pirms masu slepkavibu<br />akcijam.125 Lidz pat šim akcijam geto saimnieciska vadiba atradas Rigas oberbirgermeistara<br />H. Vitroka rokas.126<br />Lidz 28. oktobrim M. Rozentala vadiba geto izveidoja ebreju policiju. Taja ietilpa aptuveni<br />80 jaunu viriešu, brunoti ar gumijas rungam. Vinu uzdevums bija gadat par mieru,<br />kartibu un aptumšošanas ieverošanu geto. Ebreju komiteja, kuru vel pirms nacistu civilparvaldes<br />ierašanas julija noorganizeja vacu militara administracija, turpinaja darboties<br />ari geto tada paša sastava (ta atradas ebreju skolas eka Laèpleša iela 141). Ebreju<br />komiteja tika nodibinata ebreju tautibas iedzivotaju parvaldišanai, taja sastaveja tikai<br />ebreji, kas atbildeja par to pavelu izpildi, kas attiecas uz ebrejiem. Tai bija janodrošina<br />tukstošiem no dzivokliem padzito ebreju ar apdzivojamo platibu geto teritorija, partiku<br />(tas norma ebrejiem bija: 100 gramu maizes diena un 175 grami galas, galvenokart<br />zirga gala, nedela127), medikamentiem utt.; pec okupantu prasibas bija jaorganize darba<br />komandas. Par Rigas ebreju komitejas priekšsedetaju iecela advokatu M. Eljašovu,par locekliem – arstu R. Blumenfeldu, advokatus M. Mincu, I. Jevelsonu u.c. Vini gandriz visi<br />kopa ar citiem geto gustekniem gaja boja pirmaja masu iznicinašanas akcija 1941. gada<br />30. novembri.128 Ebreju komiteja darbojas juridiska komisija advokata O. Finkelšteina<br />vadiba. Saimniecibas nodalu vadija Šlomoviès, statistisko – bijušais Latvijas Saeimas<br />deputats S. Vitenbergs, kurš rupigi vaca zinas par geto gustekniem; vinš vadija ari<br />apbedišanas biedribu Hevra-Kadiša (Sveta biedriba).129 Vel ebreju komiteja bija celtniecibas,<br />sanitara un dzivoklu nodala.130<br />“Lielais geto” pastaveja tikai nedaudz ilgak par menesi. 5. novembri Riga ieradas<br />SS obergrupenfirera F. Jekelna personals. F. Jekelns tika parcelts uz Rigu ka augstakais<br />SS un policijas vaditajs Ostlande un Ziemelkrievija. Vinš šaja amata nomainija<br />SS grupenfireru H. A. Pricmani, kurš atbalstija H. Lozes planu saglabat geto un ari<br />turpmak izmantot ebrejus ka darbaspeku.131 F. Jekelna aparata bija apmeram 50 cilveku.<br />12. novembri F. Jekelnu izsauca uz Berlini, kur vinš personiski no SS reihsfirera<br />H. Himlera preteji H. Lozes planam turpinat geto darbaspeka izmantošanu sanema<br />noradijumu likvidet Rigas geto.132 Riga F. Jekelns ieradas ap 14. novembri.133 Rigas<br />ebreju masu slepkavibas notika 30. novembri un 8. decembri. Ka ebreju iznicinašanas<br />vietu F. Jekelns izraudzija Rumbulu – mazu dzelzcela staciju Rigas–Daugavpils linija,134<br />12 kilometru attaluma no Rigas stacijas vai apmeram 10 kilometru no geto vartiem.<br />Uzkalnina, 250 metru no stacijas, meža, smilšaina augsne tika izraktas bedres. “Zemes<br />darbu” vadišanu F. Jekelns uzdeva SS unteršturmfireram E. Hemikeram. 20. vai 21. novembri<br />uz Rumbulu nosutija 300 padomju karagusteknu, kuri vaciešu un vietejo policistu<br />uzraudziba izraka sešas bedres. Katra bedre bija 10 metru gara un 2,5–3 metrus dzila<br />(pec citam zinam, garums bijis 13–15 metru, platums – 10–12 metru, dzilums – 5 metri).<br />Bedres izraka apgrieztas piramidas forma. Bedrem viena puse izveidoja slipumu ieejai.<br />Rakšanu pabeidza trijas dienas apmeram nedelu pirms šaušanas sakuma.135<br />Apmeram 27. novembri geto ziemelu dala èetrus kvartalus saka norobežot ar dzelonstieplem.<br />Šis žogs atdalija “mazo geto” no liela. Lemums, ka taja jaievieto ebreji,<br />tika izdots 28. novembri.136 Turp parvietoja darbspejigos viriešus, bet parejos it ka bija<br />paredzets sutit uz citu nometni vieglaka darba. Lidzi vareja nemt mantas, ne vairak ka<br />20 kilogramu. Par to vestija plakati, reize pazinojot, ka parvietošana saksies 30. novembri<br />pulksten 6 no rita.137 Darbspejigos viriešus atškira no gimenem 29. novembri.<br />No rita stradajošie virieši atstaja geto kolonnas, bet geto palikušos izškiroja. Darbam<br />derigos parvietoja uz “mazo geto”. Pec tam kad atgriezas stradajošie ebreji, ari vinus<br />no jauna škiroja, dažus atškira ka nederigus darbam. Kopuma “mazaja geto” ievietoja<br />apmeram 4400 ebreju viriešu.138 Sievietes 29. novembri darba nesutija. Pecpusdiena izlika<br />plakatu, ka sievietem ar šuvejas iemanam jaregistrejas ebreju komiteja. Pierakstijas<br />apmeram 300 sieviešu, kuras vakara parveda uz Termincietumu pie Brasas dzelzcela<br />stacijas Riga. Apmeram 2.–3. decembri vinam pievienojas vel apmeram 200 sieviešu.<br /><br />Sievietes palika cietuma aptuveni divas nedelas, 5. decembri vinas atveda atpakal uz<br />geto un ievietoja divas ekas otrpus “maza geto”139 Ludzas iela 68 un 70.140 Velak ši<br />vieta kluva pazistama ka sieviešu geto. Ta darba nometne – “mazais geto” izglaba no<br />naves Rumbulas akcijas lidz 5000 Rigas ebreju, parsvara viriešus no 16 lidz 60 gadiem.<br />Velak “mazaja geto” radas savas kopienas strukturas: lazarete, ko vadija L. Javorkovskis,<br />tehniska nodala (vaditajs inženieris S. Antokols),141 ebreju policija, pirts utt.142<br />“Maza geto” vecakais bija A. Kelmans.143 Liksnas ielas 26. nama S. Vitenberga vadiba<br />tika rikoti dievkalpojumi un atzimeti ebreju svetki, bet Ludzas iela 57 pirms Lieldienam<br />pat cepa macu.144 “Mazaja geto” glabajas daži Toras tistokli.145<br />F. Jekelna uzdevuma vina adjutants P. Degenharts tris reizes izsauca uz instruktažu<br />to speku vaditajus, kuriem bija javeic paredzetas ebreju iznicinašanas akcijas. Tajas<br />piedalijas ari latviešu paligpolicijas vaditajs R. Osis.146 29. novembra pecpusdiena<br />F. Jekelns Brunniecibas nama (tagadejais Latvijas Saeimas nams) konferenèu zale<br />sasauca komandejošo virsnieku sanaksmi un informeja par paredzeto geto likvidaciju.147<br />Taja paša diena vietejiem policistiem paveleja nakamaja rita but gataviem ebreju konvoješanai<br />uz Rumbulas staciju, no kurienes vinus it ka parvedišot uz citu vietu. Policistiem<br />tika dota pavele nošaut visus, kas atpaliks no kolonnas vai meginas begt. Policistus<br />instrueja kapteinis H. Obervinders. Pirms paveles par ebreju transportešanu uz Rumbulu<br />policistiem deva iespeju iegadaties “židu mantas”. Uz Rumbulu sutito kolonnu<br />apsardze 30. novembri un 8. decembri piedalijas apmeram treša dala Rigas policistu<br />jeb apmeram 500 cilveku. Akcija iesaistija visas vacu policijas apakšvienibas. Skaitliski<br />vislielaka (bet ne vairak par divam trešdalam) Rumbulas akciju dalibnieku dala bija<br />vietejie policisti, Araja komanda un citas latviešu SD apakšvienibas. No 1700 akciju<br />dalibniekiem latviešu vareja but lidz 1000 cilvekiem (pazistamakie – V. Arajs, H. Cukurs,<br />A. Danckops, R. Osis, R. Štiglics148). Rumbulas akcijas latviešu SD un policijas vienibam<br />bija paligspeka loma, tas izmantoja ka sargus un konvojetajus.149<br />29. novembra vakara gustekniem pazinoja, ka nakamaja diena geto parvedis uz citu<br />vietu. Tika piekodinats but no rita gataviem un gaidit ar mantam savu namu pagalmos.150<br />30. novembra agra rita Ludzas un Lauvas, tapat ari Liksnas un Židu ielas krustojuma<br />viriešu grupa izveidoja specialas ejas žoga, lai saisinatu celu no geto uz Maskavas<br />ielu un talak uz šoseju, kas veda uz Rumbulu.151 Gusteknu izdzišanai no majam, paslepušos<br />meklešanai un nošaušanai geto teritorija iesaistija geto arejo apsardzi, ko<br />komandeja A. Danckops (60 ierindas sargus un 11 virsniekus),152 un personu grupu no<br />Araja komandas, ar H. Cukuru priekšgala,153 ka ari vacu kartibas policistus (M. Neimans,<br />O. Tuhels, Hesfers u.c.).154 Vini gaja no majas uz maju, dauzot pie durvim, pec pusstundas<br />atgriezas cela sakumpunkta, lai parliecinatos, vai maja nav palicis kads ebrejs.<br />Atbildigais par maju pilnigu iztirišanu no ebrejiem gan 30. novembri, gan ari 8. decembri<br />bija O. Tuhels.155 Geto gusteknu vidu visuma valdija nepaklaviba. Daudzi atteicas atteicas Petijumi par holokausta problemam Latvija 96 iziet no saviem majokliem, bet vecie un slimie to nespeja, tadel pirmas vardarbibas un<br />nepaklavigo slepkaviba notika majas un pie maju ieejas, bet pec tam uz ielas. Ebreji<br />centas atstat Ludzas iela veidotas kolonnas un kaut kur paslepties.156 30. novembri<br />pulksten 6 no rita Sadovnikova iela sakta navei nolemto cilveku kartošana kolonnas<br />turpinajas visas Ludzas ielas garuma. 1000 cilveku lielas kolonnas (pa pieciem rinda)<br />tika izvestas caur žoga izveidotajam ejam ar apmeram pusstundas starplaiku.157 Katru<br />kolonnu apsargaja aptuveni 50 policistu ar karabinem šaušanas gataviba. Parak slimos,<br />kroplos un vecos veda ar autobusiem un kravas automašinam. Vairaki gustekni atteicas<br />iet. Apsardze vinus dzina uz priekšu ar uzkliedzieniem, kajas sperieniem, sitieniem<br />un šavieniem. Nošaut bija pavelets ne tikai tos, kuri meginaja begt, bet ari tos, kuri<br />izgaja no kolonnas, lai atpustos celmala. Nogalinatie palika gulam uz cela. Vinu vidu<br />bija daudz sieviešu ar berniem, ka ari vecu cilveku, kuri nevareja paiet. Specigakie<br />un veseligakie centas atbalstit izvardzinatos, celmalas kritošos liktenbiedrus. Vinus<br />savaca un iemeta kolonnam sekojošajos zirgu vilktajos ratos un kamanas. Uz cela,<br />celmalas un gravjos guleja pamestas mantas.158 Pedeja kolonna no geto tika izsutita<br />ap pulksten 12 diena. Tukšas mitnes velreiz parmekleja, vai kads nav paslepies. Izradijas,<br />ka 20 slimi ebreji ir saistiti pie gultas un vinus transportet uz Rumbulu nav<br />iespejams. Pecpusdiena vacu kartibas policijas vaditajs majors K. Heize paveleja policistiem<br />O. Tuhelam, M. Neimanam, Hesferam u.c., kuri ap to laiku bija atgriezušies<br />no Rumbulas, iznest slimniekus uz vinu salmu maisiem no slimnicas, nolikt ielas mala<br />un nogalinat ar šavienu galva.159<br />Pirmie Rumbula noslepkavotie ebreji nebija ridzinieki, tie bija ta saucamie reiha<br />ebreji (vac. Reichsjuden) vai vacu ebreji, jo runaja vaciski. Vini bija atvesti ar vilcienu no<br />Vacijas lidz Škirotavas stacijai Riga 29. novembra nakti. Ta ka vieta vinu izvietošanai nebija<br />paredzeta, 942 cilvekus nošava Rumbula 30. novembra rita, pirms tur ieradas ebreju<br />kolonnas no Rigas geto.160 Pirma Rigas ebreju kolonna sasniedza Rumbulu pulksten 9<br />no rita.161 Upurus piedzina pie takas, kas no šosejas gaja uz slepkavošanas vietu. Tur<br />apsargi izveidoja piltuvveida ierindu, kuras šaurakais gals bija versts uz bedrem.162 Gar<br />ierindu uzstadija vairakus ložmetejus, kas bija gatavi apturet pat masveida begšanu.<br />Tuvak pie bedrem ierinda kluva ciešaka un šauraka, apmeram 50 metru attaluma no<br />bedrem sargi staveja 6–8 metru attaluma cits no cita, bet “piltuve” bija sašaurinajusies<br />lidz 4–5 metriem. Pirms meža neliela plava latviešu SD vienibu viri savaca sainus, ko<br />ebreji bija nesuši lidzi. Takas abas puses staveja koka kastes vertigakam lietam, kuras<br />vel nebija aizsviestas gravjos un krumos. Upurus pieveda tieši pie bedrem, lai pec tam<br />nebutu japulas ar liku parvietošanu. Ejot talak caur ierindu, piespieda novilkt apgerbu<br />pilnigi vai lidz apakšvelai. Apavus krava cita kaudze. Tos, kuri kavejas, policisti dzina<br />un steidzinaja ar šautenu laidem un kajas sperieniem. Izgerbtie staveja sala un redzeja,<br />ka slepkavo radiniekus un tuviniekus. Daudzi zaudeja pratu.<br />Upuri gaja bedres pa slipo bedres malu. Spekus zaudejušos virieši ienesa bedre un<br />uzmeta uz tikko noslepkavoto cilveku likiem.164 Daži navei nolemtie skaitija lugšanas,<br />citi vaimanaja, šnuksteja un raudaja. Iemilejušies gaja, cieši pieklavušies viens otram,<br />bet mates cieši tureja savus bernus. Upuriem lika gulties ar seju pret zemi – virsu tiem,<br />kas jau bija nošauti vai vel locijas un meginaja piecelties asinu un izškaidito smadzenu<br />maisijuma. Ar atseviškiem šavieniem pakausi ebrejus nogalinaja no apmeram divu metru<br />attaluma. Katram upurim bija paredzeta viena lode.165 Mazus bernus sameta bedres<br />dzivus.166 Šo F. Jekelna radito slepkavošanas metodi deveja par “sardinu iepakošanu”.<br />Šaušana izmantoja padomju automatus ar 50 patronam magazina.167 Nošaušanu<br />F. Jekelns uzdeva veikt saviem miesassargiem (10–12 cilveki).168 Ka vacieši, ta ari<br />vietejie policisti, kas piedalijas akcijas, lietoja daudz alkohola. Ierindas policisti sanema<br />puslitru, virsnieki – litru degvina. Alkohola ietekme, ka ari lidz ar tumsas iestašanos<br />šaušana vairs nevareja but pietiekami preciza. Daudzi upuri naca pie samanas, un nakti<br />vel ilgi bija dzirdami vinu vaidi. Tie bija viegli ievainotie vai zem noslepkavoto kermeniem<br />saspiesti cilveki, kurus lode nebija trapijusi. Bedres apsargaja policisti, kuriem bija pavelets<br />nogalinat visus izdzivojušos. Tomer nakamaja diena ap pulksten 11 no rita Rumbulas<br />dzelzcela stacijas pagalma paradijas divas kailas, asinim notraipijušas sievietes. Vienai<br />lode bija cauršavusi kaklu, otrai bija ievainots vaigs un parplesta mele. Kada dzelzcela<br />stradnieka sieva ludza vinas nenogalinat turpat, jo majas bija berni. Atsteigušies<br />policisti šis pusdzivas sievietes iesvieda kamanas un aizveda atpakal uz bedrem.169<br />Liku novakšana no geto ielam sakas ap pulksten 14. Visbiežak tie bija veci un slimi<br />cilveki, nogalinati ar šavienu galva.170 Ebreji no “maza geto” likus savaca un parveda<br />uz Vecajiem ebreju kapiem geto teritorija (1960. gada kapseta tika likvideta un tas vieta<br />ierikots parks, kur 1994. gada uzstadija pieminas akmeni). Noslepkavoti tika apmeram<br />800 cilveki.171 To nogadašanai kapseta izmantoja ragavas, ratus, kerras. Daži uz ielas<br />gulošie vel elpoja, vinus nogalinaja Araja komanda.172<br />Elmars Rivošs: “Iela pielieta asinim, baltais sniegs, kas viena nakti kluvis peleks,<br />ar sarkaniem lasumiem. Liki – visi sirmgalvji un sievietes. Salauzti bernu ratini, kamaninas,<br />sieviešu rokassominas, pirkstaini un galošas, maisini ar partiku, pudelite<br />ar knupiti, taja sasalusi putrina, berna botite. Un pa malam liki. Vini vel silti, miksti,<br />sejas pielijušas asinim, acis atvertas [..] Kalsnie liki jau sastinguši, un tos erti panemt<br />un iekraut, taèu resnas sievietes vel pavisam mikstas, un tas nekadi nevar satvert,<br />nekadi nevar pacelt, tas kaut ka izslid no rokam. Visu laiku škiet, ka šis resnas<br />sievietes vel ir dzivas un kuru katru bridi saks vaimanat. Kad vedam vinas ratinos,<br />tad tas šupojas ka dzivas, bet asinis recekliem krit uz balta sniega. [..]<br />Pagaidam vedam likus tikai aiz kapsetas vartiem, tur rindas saliekam atseviški<br />viriešus un sievietes. [..] Atvedam puisenu, gadus divpadsmit vecu. Briniškigs, skaists berns peleka kažocina ar kažokadas apkakliti, jaunos zabacinos. Vinš guleja<br />uz muguras, plati atvertam zilam acim vaskainaja sejina. Revolvera lode bija<br />trapijusi pakausi, un tikai dala apkaklites bija slacita asinim. Vinš guleja ka lelle, un<br />škita neticami, ka vinš vel nesen bijis dzivs un varbut jautrs berns. [..]<br />Beidzot mes izlaužam sasalušo zemes slani, izcertam saknes, un bedre<br />acimredzami sak padzilinaties. Kapa bedre ir liela, aptuveni divus metrus gara un<br />piecus plata, paša vidu kaut kas ciets. Certu stiprak un izsviežu smiltis, ar smiltim<br />reize – auduma gabalu ar miesu. Tas ir vel rudens upuris. Atstajam liki vieta un<br />turpinam padzilinat bedri tam apkart…<br />[..] Driz dzirdam jau pazistamos kliedzienus. Virs žoga paradas zirgos sedošo<br />patriotu galvas un pleci, aiz žoga – daudzu kaju švikona. Musu priekša kapsetas<br />varti, tie ir viscaur no dzelzs, bet nesniedz zemi par 25–30 centimetriem. Stavot<br />bedre, redzi bezgaligu skaitu kaju. Kajas kustas uzmanigi, sikiem solišiem, baididamas<br />paslidet. Gandriz visas ir sieviešu, reizem pavid bernu mazas kajinas.<br />Retumis – nuja, kura tausta celu, turpat ari rotaligie zirgu pakavi. Maza namina<br />Židu iela mansarda istaba atvilkts aizkars – un redzamas dažu sieviešu sejas. Tajas<br />– šausmas, mems parmetums un lidzjutiba – Maskavas rajona iedzivotaji. [..]<br />[Gusteknu] kajas un jatnieku galvas. Cik daudz tas pasaka, cik daudz bedu šajas<br />kajas, un kada nekauniba un apmierinatiba dveš no šim galvam un pleciem. [..]<br />Viss šaja pasaule paiet, aizgaja ari pedeja kolonna. Kajas vairs nevar redzet,<br />jatnieki lenam attalinas. Kada sieviete loga pieliek acim mutautinu. Aizkars nolaižas.”<br />173<br />Araja komanda siroja pa tukšajiem “liela geto” dzivokliem, mekledama ebreju atstatas<br />kaut cik vertigas mantas (seviški vinus intereseja kažokadu apgerbi).174 Taja<br />diena vairaki geto gustekni, vinu vidu ari arsti, izdarija pašnavibu.175 Reiha ebreji, kuri<br />Rigas geto ieradas pec diviem menešiem, pagrabos un beninos atrada likus.176 Pec<br />pedejas akcijas “lielaja geto”, parbaudot atbrivotos namus, tajos bija palicis apmeram<br />100 viriešu, sieviešu un bernu, kuriem izdevas noslepties dažadas vietas un brinumaina<br />karta izglabties.177<br />Otras akcijas diena – 8. decembri – geto slimnicas paligpersonals sanema paveli<br />sagatavot slimniekus evakuacijai. Ap pusdienlaiku slimnica ieradas vairaki esesieši<br />un parbaudija katru sturiti. Pie slimnicas piebrauca kravas automašinas, kas bija<br />paredzetas slimnieku un personala izvešanai uz nošaušanu.178 Geto saka izplatities<br />nepatiesas baumas, ka 30. novembri izvestie ebreji ir dzivi un atrodas kada koncentracijas<br />nometne. 8. decembri ebreji bija daudz mierigaki, jo domaja, ka zveribas, kuras<br />vini noveroja geto ielas pirmas akcijas diena, vairs nevar atkartoties. Lidzi bija atlauts<br />nemt 20 kilogramu smagus sainus, kurus, ka tika teikts, nogadašot noraditaja vieta ar kravas automašinu. Šoreiz geto iekšpuse nošauto skaits bija aptuveni 300 ebreju.179<br />8. decembri gaja boja ieverojamakais ebreju vesturnieks S. Dubnovs, kurš turpinaja<br />stradat pie saviem petijumiem geto apstaklos.180 Otraja Rumbulas akcija izdzivoja Frida<br />Fride (Mihelsone), Ella Medalje (dzim. Gutmane) un Matiss Lutrinš181 ar sievu, un vel<br />kada sieviete, uzvarda Hamburgera,182 ka ari nezinams pusaudzis, kuru sakuma pienema<br />kads apkartnes iedzivotajs, bet pec tam izdeva.183<br />Frida Mihelsone: “Kolonna ieplust mežina cauri šucmanu ierindai. Turpat pie<br />ieejas liela, augsta kaste, bet tai lidzas stav resns vacietis esesietis ar rungu un<br />kliedz, lai kaste sviež darglietas. Kaste krit zelta gredzeni, auskari, rokasspradzes,<br />pulksteni. [..]<br />Cits šucmanis – latvietis pavel novilkt meteli, mest to kaudze, kas jau kluvusi<br />ka kalns, un iet uz priekšu.<br />[..] Eju uz priekšu, kliegdama un plesdama sev matus, es pat nejutu, ka izrauju<br />tos veseliem kuškiem. Nakamais šucmanis kliedz: novilkt visu lidz apakšvelai. [..]<br />Izmantojot bridi [..] es metos zeme ar seju sniega un nekustigi pamiru. Nedaudz<br />velak dzirdu, ka virs manis latviski saka:<br />– Kas šeit gul?<br />– Laikam mirusi, – skali atbild otra balss. [..]<br />– Atrak, atrak! – tur dzen ebrejus: atrak, atrak. Un ebreji skrien tieši kapa. Es<br />dzirdu, ka man lidzas vaid sieviete: “Ai, ai, ai!” – un jutu, ka vina uzsviedusi man uz<br />muguras kaut kadu priekšmetu, pec tam uzsviež otru.<br />Sievietes balsi vairs nedzirdu, bet priekšmeti krit cits pec cita, es saprotu, ka tie<br />ir apavi. Driz mani apsedz vesels kalns zabaku, veltenu, botu. [..]<br />Laudis rugti raud, atvadas cits no cita, un tukstošiem tik skrien un skrien<br />bezdibeni. Ložmeteji nepartraukti tarkšk, bet šucmani tik auro un dzen: “Atrak!<br />Atrak!” – dauza ar rungam un nagaikam. Tas turpinas daudzas stundas. Beidzot<br />apklust kliedzieni, partrukst skrejiens, pierimst šaušana. Kaut kur blakus no dziluma<br />atplust lapstu darba skana – tur laikam aprok nošautos.<br />Krievu balsis vinus skubina, steidzina stradat atrak. Iespejams, šim darbam<br />atdzinuši padomju karagusteknus. Pec tam droši vien ari vinus nošaus.<br />Mani spiež apavu kalns, viss kermenis notirpis no aukstuma un nekustiguma,<br />bet es esmu pie pilnas apzinas. No mana kermena siltuma sniegs zem manis izkusis,<br />un es gulu pelke. [..]<br />Pekšni netalu, nostak no bedres, klusumu pargrieza berna raudas un kliedzieni:<br />– Mamma! Mamma!<br />Atskaneja nekartigi, atseviški šavieni. Berna raudašana apklusa. Noslepkavoja.<br />Atkal klusums.”<br />Ella Medalje: “Apkart, cik vien talu vareja aizsniegt skatiens, mežu aplenca brunoti<br />sargi, kuri staveja dažu solu attaluma cits no cita, izveidojot pie pašas šosejas<br />dzivus vartus – ieeju bojaejai nolemtajiem. Dzirdams, ka netalu tarkšk ložmeteji.<br />Ar rungam un šautenu laidem mus saka dzit ara no mašinas un nostadit talu<br />izstiepušas blivas laužu masas aste. [..] No priekšejam rindam atskaneja skala<br />raudašana, kas pargaja vaimanas un kliedzienos, saplustot nepartraukta vaidoša<br />dukona. Daudziem uz rokam bija berni. Drizas naves gaidas pargaja ari uz viniem,<br />bet berni neraudaja – bernu acis bija sirdi stindzinošas bailes. [..]<br />Piepeši es izdzirdeju sirdi plosošu kliedzienu – visi atskatijas. No metelu gredas<br />apakšas izvilka jaunu sievieti. Vina meginaja paslepties. Pie vinas uzreiz pieskreja<br />vairaki policisti un ka satracinati zveri saka to sist, kamer nogalinaja. [..]<br />Dobji – it ka no pazemes atskan nepartraukti šavieni. Es pacelu galvu un ieraudziju<br />skrienam rindu puskailu cilveku. [..]<br />[..] Arajs saka uz mani cieši skatities. [..] Vinš klainoja no vienas grupas uz otru,<br />bija drausmigi piedzeries degvina [..] Es rauduligi iekliedzos:<br />– Es neesmu židiete!<br />Drebeju ka drudzi. Arajs neverigi atgainajas un izkliedza:<br />– Šeit visi ir židi! Šodien japlust židu asinim!<br />[..] Es skreju pie vaciešiem. [..] Man preti no rindas iznaca kads pašapziniga<br />izskata labi kopts esesietis, acimredzot akcijas vaditajs. Kad vinš atradas dažu solu<br />attaluma, es izkliedzu vardus vacu valoda:<br />– Ich bin kaine Jüdin! (Es neesmu ebrejiete!)<br />– Weiso kommen Sie her? (Kapec tad esi šeit?) – atkliedza vinš.<br />– Mein Mann war Jude! (Mans virs bija ebrejs!)<br />– Nun Mödel wenn du lügst, wirst du morgen erschossen! (Ja tu mums melo,<br />meiten, tad nošausim tevi rit!)<br />– Nein! Nein! (Ne! Ne!) – es kratiju galvu un saku raudat. [..]<br />Esesietis atra runa kaut ko paveleja šucmaniem, man atnesa kadu meteli… [..]<br />Kolonna kluva retaka, slepkavibas beidzas.”185<br />Divu akciju laika Rumbula nošauto Rigas geto ebreju skaits tiek lests uz aptuveni<br />25 000 cilveku.186 Kopuma tur nošava 27 800 cilveku (ieskaitot nakti uz 1941. gada<br />30. novembri atvestos reiha ebrejus un apmeram 300 “zemes darbos” izmantotos padomju<br />karagusteknus).187 30. novembri un 8. decembri nošauto asinim notraipito un<br />ložu sacaurumoto apgerbu rupigi izškiroja un lidz ar mebelem no geto velak pardeva<br />vaciešiem un vietejiem iedzivotajiem.188<br />Uz Rigu deportetie reiha ebreji nav pieskaititi Rigas iedzivotajiem, un tadel formali<br />paliek aiz ši raksta tematikas ietvariem, tomer isuma japieskaras ari vinu liktenim.<br />Pirmais transports ar reiha ebrejiem no Berlines ieradas Škirotavas stacija Riga<br />nakti no 29. uz 30. novembri – Rumbulas pirmas akcijas priekšvakara. Iznemot nedaudzus<br />viriešus, kurus nosutija uz Jumpravmuižu tris kilometru attaluma no Škirotavas<br />stacijas starp Rigas–Daugavpils šoseju un Daugavu, atvestie 942 ebreji tika nogalinati<br />30. novembri pulksten 8 no rita Rumbula, kamer cela uz turieni devas vietejie.189 No<br />1. lidz 8. decembrim Latvija ieradas vel èetri transporti – kopa 3747 cilveki no Nirnbergas,<br />Štutgartes, Vines un Hamburgas, tos izvietoja Jumpravmuižas koncentracijas<br />nometne.190 Tikai 1942. gada sakuma vien uz Latviju atveda 19 000 ebreju. Apmeram<br />2000 vecu un vargu cilveku, kuri nespeja patstavigi parvietoties, noslepkavoja tieši<br />Škirotavas stacija, un pari vinu kapa vietai okupanti velak izbuveja jaunu dzelzcelu,191<br />kas pastav vel tagad. Kopuma no reiha, t.i., Vacijas, Austrijas un Èehijas, uz Latviju (pec<br />nepilnigam zinam) deporteja 24 603 ebrejus192 (no viniem Latvija nogalinaja apmeram<br />11 000 cilveku,193 izdzivoja 1073 cilveki194) un vel vairakus tukstošus – precizs skaits<br />nav noskaidrots – no Ungarijas un Lietuvas. Pec dažam liecibam, ebreji uz Latviju<br />deporteti ari no citam Eiropas valstim.195 Tadam skaitam cilveku nepietika dzivoklu,<br />tapec bija loti liela mirstiba parsalšanas un partikas trukuma del. Daudzus no šiem<br />ebrejiem Araja komandas dalibnieki noslepkavoja Bikernieku meža (reiha ebrejus tur<br />saka nogalinat jau 1942. gada sakuma196). Reiha ebreji visuma bija nakuši no uznemeju<br />un kvalificeto stradnieku slana un bija mazak raduši pie fiziska darba neka Latvijas<br />ebreji.197 Daudzi, seviški jaunie virieši, gaja boja no parmerigi smaga fiziska darba<br />Salaspils koncentracijas nometnes celtnieciba. Apstakli tur bija drausmigi un mirstiba<br />no bada un nepietiekama uztura – loti augsta.<br />Aleksandrs Bergmans: “[..] caur diviem žogiem es ieraudziju, ka ielas preteja<br />puse “vacu geto” stav saulite sievietes un ka zidainus tur uz rokam savus virus.<br />Ka es pec tam uzzinaju, tad tie bija virieši, kurus ar vinu gimenem ešelonos atveda<br />uz Rigu. Taèu vinus nosutija nevis uz geto, bet gan uz Salaspils koncentracijas<br />nometnes buvdarbiem. Dzivodami necilveciskos apstaklos, vienmer badojoties,<br />paklauti sistematiskiem pazemojumiem, virieši mira ka mušas… [..] Dzivi palikušos<br />pec koncentracijas nometnes celtniecibas pabeigšanas aizsutija uz geto, un es tos<br />ieraudziju vinu sievu rokas. Par viniem pat nevareja teikt “kauli un ada” – tik mazini<br />un sakrunkojušies vini izskatijas.”198<br />Jumpravmuiža bija škuni, zirgu stalli un citas saimniecibas ekas, kur izvietoja dažados<br />celtniecibas darbos stradajošos ebrejus. Nometnes komandants bija R. Zeks.<br />Sakuma ebreju nometnes gan iekšejo, gan arejo sardzi veica latviešu SD vieniba,<br />1942. gada janvari iekšejo apsardzibu parnema ebreju policija J. Levi vadiba. Ari<br />šeit bija ebreju komiteja, slimnica bez zalem, toties ar desmit ebreju arstiem<br />apkalpojošo personalu. Upuru skaits 1941.–1942. gada ziema bija loti liels. Diena no<br />bada un aukstuma mira videji tris cilveki. Jaunieradušos ebreju mantas konfisceja<br />“Lielvacijas laba”, pec tam tas saškiroja. Dalu savaca vieteja nacistu priekšnieciba un<br />nosutija savam gimenem uz Vaciju, bet dalu izdalija ka želastibas davanu vietejiem<br />kolaboracionistiem. Iznicinato Rigas ebreju atbrivotajos dzivoklos geto teritorija, kur<br />nometinaja reiha ebrejus, vini vareja atrast šadas tadas sev nepieciešamas mantas<br />un pat partikas atliekas.199<br /><br />“Mazais geto”<br />1941. gada 10. decembri kontroli par geto uznemas SD un SS oberšturmfirers K. Krauze<br />pasludinaja sevi par geto komandantu. Vinš un ta adjutants M. Gimnihs izcelas ar<br />sevišku neželibu pret gustekniem.200 Apmeram 1000 ebreju, kuri taja diena ieradas no<br />Kelnes, bija pirma Rigas geto izvietota reiha ebreju grupa. 1942. gada sakuma aptuveni<br />ceturtdalu geto teritorijas atdeva pilsetas riciba, ari velak pastaveja tendence<br />geto sašaurinat. Laikposma no 1941. gada 14. decembra lidz 1942. gada 10. februarim<br />geto ieradas 14 reiha ebreju grupas. Ar to ebreju transporti no reiha izbeidzas. Kad<br />1944. gada augusta–septembri reiha ebrejus no Mežaparka (Kaiserwald) koncentracijas<br />nometnes nosutija atpakal uz Vaciju, apmeram treša dala no viniem vel bija dziva.201<br />1942. gada februari Rigas geto atradas aptuveni 11 000 reiha ebreju.202 Vinu<br />dzive geto bija organizeta grupas atbilstoši pilsetam, no kuram ieradušies (Berline,<br />Nirnberga, Štutgarte, Vine, Hamburga, Kelne, Kasele, Diseldorfa, Bilefelde, Hannovere,<br />Terezinštate, Leipciga,203 Dortmunde, Praga). Pec pilsetu nosaukumiem geto pat<br />pardeveja ielas.204 Reiha ebreju geto darbojas ebreju komiteja: vecakais – M. Leizers<br />(Kelne), locekli – G. Fleišels (Hannovere), Z. Bletners (Kasele), Berends (Kelne), ka<br />ari ebreju policija – R. Hars (Drezdene), Mildenbergs, Flatovs, Krohs, Feldmans u.c.205<br />Katrai grupai bija savs vecakais. Mediciniskas palidzibas sniegšanu reiha ebreju geto<br />vadija arsts Aufrehts.206 Katrai grupai vacieši izraudzijas specialu policistu, parstavjus<br />un darba kolonnu vecakos. Tiek uzskatits, ka salidzinajuma ar citiem Austrumeiropas<br />geto režims Rigas geto bijis nedaudz “mikstaks”. Atsevišku maju pagalmos bijuši pat<br />saknu darzini, saglabajušas gimenes un sabiedriskas dzives pazimes. 1943. gada geto<br />izveidojas diezgan daudzveidiga sabiedriska dzive, kas ietvera macibas skola, lekcijas<br />(ipaši literatura un vesture), maksliniecisko pašdarbibu. Tomer geto dzimušos bernus<br />apsardze nogalinaja.207 Darbojas sinagoga ar sveto škirstu, kura glabajas Toras tistokli,<br />un kantoru.208 Katolticigajiem ebrejiem no Vacijas bija pat savs lugšanu nams, tomer<br />vinus piemekleja tads pats liktenis ka ciltsbralus, kuri palika uzticigi judaismam.209<br />Salaspils koncentracijas nometni saka veidot Rigas aprinki no 1941. gada decembra<br />lidz 1942. gada maijam, tur galvenokart tureja ebrejus, bet pec tam no Baltkrievijas um Krievijas rietumu apgabaliem deportetos cilvekus.210 Zinas par koncentracijas nometne<br />ieslodzito un boja gajušo skaitu ir pretrunigas. Pedejie ebreji no Salaspils uz Rigas<br />geto tika nosutiti 1943. gada janvari.211 (1967. gada Salaspils koncentracijas nometnes<br />vieta atklaja memorialo ansambli.)<br />Kopš 1942. gada novembra sakuma ebrejus no Rigas geto saka izmantot mediciniskiem<br />eksperimentiem SS “higienas instituta”, ko nacisti izveidoja uz Latvijas<br />Universitates Serumstacijas bazes bijušaja Kleistu muiža (taja laika pieci kilometri no<br />Rigas, Daugavas kreisaja krasta). Instituta petija izsitumu tifa apkarošanas problemu,<br />un geto gusteknus izmantoja laboratorijas par donoriem utu barošanai.212 Visi šiem<br />eksperimentiem paklautie ebreji palika dzivi.<br />1942. gada 24. aprili geto apsardzi palielinaja lidz rotai, t.i., 144 cilveki, taèu driz<br />vien tas sastavu samazinaja lidz 88 cilvekiem – pa 44 maina. Maina stradaja 24 stundas,<br />un sargi mainijas pulksten 13. Sardze pastavigi atradas èetri vacu policisti un divi<br />latviešu virsnieki.213 1943. gada janvari K. Krauzi parcela uz Salaspils koncentracijas<br />nometni un par jauno geto komandantu kluva SS oberšturmfirers E. Rošmans.214<br />1942. gada 4. vai 5. februari uz nošaušanu aizveda apmeram 1500 vecaka gadagajuma<br />ebreju no Berlines un Vines.215 15. marts kluva zimigs ar ta saucamo Daugavgrivas<br />operaciju. Geto komandants K. Krauze pieprasija no katras grupas izraudzities<br />60–120 vecaku cilveku parcelšanai uz Daugavgrivu (pilsetas rajons pie Daugavas<br />ietekas Rigas lici). Tada pati operacija 13.–14. marta notika ari Jumpravmuiža. Tika<br />pazinots, ka ebreji it ka esot vajadzigi darbam zivju parstrades fabrika, kur darbs butu<br />piemerots vecakiem cilvekiem. Faktiski vinus noslepkavoja Araja komanda Bikernieku<br />meža pec “sardinu kartošanas” jeb F. Jekelna metodes.216 Bedres raka Rigas Centralcietuma<br />ieslodzitie 48 ebreji. Ši akcija geto gusteknu skaitu samazinaja par apmeram<br />1900 cilvekiem, Jumpravmuiža – par 1840, bet kopuma reiha ebreju skaits saruka lidz<br />aptuveni 11 000 (9100 geto, 1550 Salaspili un 450 Jumpravmuiža). 1943. gada februari<br />vinu skaits bija samazinats lidz aptuveni 8060 cilvekiem.217<br />Rigas “mazaja geto” darbojas pagrides pretošanas kustiba un pastavigi notika<br />begšanas meginajumi. Pretošanas grupa nodibinaja sakarus ar vacu virsnieku, kurš<br />par lielu naudu apsolija sagadat dokumentus, kas dotu iespeju pa juru noklut lidz<br />Zviedrijai. Taèu virsnieks izradijas SD provokators, un, kad begli uzkapa uz kuga, vinus<br />aresteja, bet pec tam nogalinaja.218 Pirmas pagrides grupas paradijas vel “lielaja geto”<br />1941. gada novembri.219 Tiek uzskatits, ka kustibas iniciatori bijuši uznemejs O. Okuns<br />no Daugavpils un advokats J. Jevelsons no Rigas. Viniem pievienojas I. Bags no ebreju<br />policijas, skolotajs I. Lats, inženieris M. Mihelsons un mehanikis I. Botvinkins.220<br />Pec “liela geto” likvidacijas kopš 1942. gada pavasara pagridnieki “mazaja geto” saka<br />ienest un slept ieroèus – galvenokart no Pulvertorna (tagad Latvijas Kara muzejs),<br />kur vacieši bija iekartojuši trofejieroèu noliktavu. Ieroèus izjauca un noslepa malka.<br />vai partikas produktu kastes, ko piegadaja geto.222 Ieroèus slepa dažadas vietas, piemeram,<br />Ludzas iela 58 un Liela Kalna iela 14. Viena no pedejam un pašam lielakajam<br />sleptuvem atradas Liela Kalna iela 66, kur dzivoja viens no pretošanas kustibas<br />vaditajiem O. Okuns. Pagrides grupa gatavojas sakt brunotu cinu geto likvidešanas<br />gadijuma. “Maza geto” teritorija slepeni raka bunkurus un slepenas ejas uz “arpasauli”<br />– zem geto žoga pie Liela Kalna ielas uz Ivana pareizticigo kapsetu,223 iniciators<br />bijis geto ieslodzitais inženieris S. Antokols.224 Kada pagraba blakus kaleja darbnicai<br />bija iekartota šautuve, kur macijas šaut.225 Geto pretošanas grupa nodibinaja sakarus<br />ar pilsetas pagrides organizacijas vaditaju padomju virsnieku ebreju B. Pismanovu no<br />Ukrainas, kurš bija aizbedzis no karagusteknu nometnes kopa ar karagusteknu grupu<br />un slepas Riga. Sakarnieks starp pretošanas grupu geto un pagrides organizaciju<br />pilseta bija kadas darba kolonnas vecakais Zandels. Taèu SD no saviem agentiem<br />uzzinaja par pretošanas kustibu geto, par tas sakariem ar ebreju policistiem, par to,<br />ka kustiba ieguvusi lielu daudzumu ieroèu un ka Latvijas ebreju ieslodzito grupa nodomajusi<br />begt ar kravas automašinu uz Augšpils rajonu (tagad Višgoroda Pleskavas<br />apgabala), lai apvienotos tur ar padomju partizaniem, ka ari par gatavotas begšanas<br />laiku.226 1942. gada 28. oktobri desmit brunoti ieslodzitie aizbega no geto ar kravas<br />automašinu. Taèu par gatavoto begšanu uzzinaja SD. Pusotru stundu grupa izcinija<br />nevienlidzigu kauju ar vacu drošibas policijas ierikoto slepni uz Rigas–Madonas šosejas.<br />Septini begli tika aiztureti, divi nogalinati. Atriebjoties par notikušo, 31. oktobri<br />Bikernieku meža noslepkavoja dažus simtus kilnieku, bet geto tika nošauti 34 gados<br />jauni ebreju policisti un vairak neka 50 vecaku cilveku. Paslepušos ebreju policistus<br />M. Damski un G. Mahtusu driz vien atrada un nogalinaja. Pec kada laika arestetais<br />I. Izraeloviès, nespedams izturet spidzinašanu, noradija uz partikas noliktavu, un hitleriešiem<br />izdevas atklat bunkurus un sleptuves ar ieroèiem un partiku Vilanu un Liela<br />Kalna ielas stura nama. Šos krajumus izveda no geto ar divam kravas automašinam,<br />bet majas iedzivotajus neželigi piekava un apcietinaja, vinu vidu bija ari O. Okuns.<br />28. junija aresteja I. Latu, I. Botvinkinu un citus – kopuma 185 cilvekus.227 Pretošanas<br />kustibas neveiksmes sekas bija tadas, ka Latvijas ebreju geto (“mazais geto”) zaudeja<br />autonomiju un administrativi tika ieklauts reiha ebreju (“vacu geto”) geto sastava un<br />paklauts “vacu geto” ebreju komitejai, ari kartibu taja kontroleja ebreju policisti no<br />“vacu geto”.228<br /><br />Koncentracijas nometne “Kaiserwald”<br />1943. gada pavasari Rigas nomale Mežaparka rajona starp Viestura prospektu un dzelzcelu<br />(tagad apbuvets) sakas jaunas darba nometnes celtnieciba, kas sanema vesturisko<br />Kaiserwald (Keizarmežs) nosaukumu. Nometne tika uzcelta ar ieslodzito – parsvara<br />vaciešu un polu spekiem. Ieslodzitos atveda no Zaksenhauzenas koncentracijas nometnes<br />(30 kilometru uz ziemeliem no Berlines), kuras režims bija tads pats ka citas<br />nacistu koncentracijas nometnes.229 Sakotneji 2000 ieslodzitajiem paredzeta nometne<br />kalpoja ka vel dzivo Latvijas ebreju registracijas centrs un apmešanas vieta ebrejiem,<br />kuri mitinajas “kazernirungos” dažadas pilsetas vietas darba partraukumu laika. Uz<br />“Kaiserwald” velak parvietoja ari lielako dalu Liepajas (apmeram 800230) un Daugavpils<br />ebreju (ap 300231), kur geto bija slegti. Rigas geto gusteknus parvietoja uz Mežaparku<br />pec tam, kad 1943. gada 21. junija H. Himlers izdeva paveli par visu geto likvidaciju.232<br />Pirmas divas grupas uz Mežaparku parvietoja kajam julija, bet pec tam gusteknus parveda<br />ar automašinam. Lidz julija beigam uz Mežaparku parveda aptuveni 5000 ebreju.<br />Lidz 21. augustam uz šo nometni nosutija 7874 geto iemitniekus. Lidz oktobra beigam<br />Mežaparka nonaca geto ebreju lielaka dala. Pedeja parvietošana notika 2. novembri, un<br />šo datumu pienemts uzskatit par Rigas geto slegšanas dienu.233 Mežaparka nometnes<br />komandants bija SS oberšturmbanfirers A. Zauers.234 Nometne bija tris viriešu un tris<br />sieviešu barakas, telpa slimniekiem, apgerbu noliktava ar šušanas darbnicu, kaleja,<br />ka ari citas darbnicas, neliels radiomehaniskais cehs.235 Kad ebreji no geto ieradas<br />nometne, šeit vinus sagaidija bistami kaimini – vacu un polu kriminalnoziedznieki, kuri<br />buveja nometni.236 1943. gada decembri kriminalnoziedzniekus aizsutija atpakal uz<br />Vaciju.237 Mežaparka nometne bija ievietoti ebreji no Vilnas (apmeram 1700 sieviešu<br />un 80 viriešu238) un Èehijas. 1944. gada aprili tur atradas liels skaits ebreju sieviešu no<br />Ungarijas. Geto palika tikai dažas darba komandas, sirmgalvji un berni, un personals,<br />kas vinus apkalpoja. 1943. gada 2. novembri vecos cilvekus, bernus lidz 10 gadu<br />vecumam, skolotajus, slimniekus un ieslodzitos, kuri nevelejas tikt škirti no berniem,<br />aizveda uz Osvencimu. Iespejams, ka vinu skaits parsniedza 2000 cilveku,239 no kuriem<br />lidz galapunktam nonaca aptuveni 800, parejie gaja boja.240<br />Mežaparka koncentracijas nometnes filiale bija darba nometne “Lenta”, ko izveidoja<br />tada paša nosaukuma tekstilfabrikas korpusos Pardaugava, kur dažados laika periodos<br />atradas 600–1000 ieslodzito ebreju (komandants F. Šervics). Otra tas filiale bija Strazdu<br />muižas koncentracijas nometne Jugla. Tur ebreji papildu saimniecibas ekam bija izvietoti<br />ari netalu esošaja tekstilfabrika. Maksimali taja atradas apmeram 2000 gusteknu.<br />Pirms nometnes slegšanas no 1800 tas iemitniekiem 1300 iznicinaja. Nogalinaja visus,<br />kas bija vecaki par 30 un jaunaki par 17 gadiem.241 Pardaugava, Udens iela, atradas<br />adas fabrika ar kravas automašinu garažu. Ari tur tika tureti ebreji – gan virieši, gan<br />sievietes.242 Koncentracijas nometnes “Kaiserwald” filiales arpus Rigas, kur tapat atradas<br />ieslodzijuma ari Rigas ebreji, bija “Dondagen I” (Dundaga) un “Dondagen II” (Popervale,<br />tagad Talsu rajona), nometne Meitene–Eleja un citas sikakas nometnes.<br />1944. gada masu slepkavibu vietas Latvija paradijas specialas komandas, kuru<br />uzdevums bija izrakt un sadedzinat likus. Tas bija padotas SS štandartenfireram<br />P. Blobelam243 (Latvija Sonderkommando SK-1005 SS šturmbanfirera V. Helfsgota<br />vadiba244). Nosaciti darba komandu sauca par “atbalsta punktu” (vac. Stützpunkt).<br />Riga šo operaciju vadija SS oberšturmfirers Haselbahs245 – un ta sakas 1944. gada<br />9. aprili, kad drošibas policijas un SD priekšnieks Latvija SS oberšturmfirers R. Lange<br />pieškira tas riciba 30 ebreju no Mežaparka koncentracijas nometnes.246 Šim darbam<br />savaca navinieku grupas no ebrejiem un padomju karagustekniem. Rigas apkaime<br />tas stradaja Rumbula, Bikernieku meža un citas vietas. Masu kapus atraka, upuru atliekas<br />sadedzinaja, bet apdegušos kaulus sasmalcinaja ar specialu kaulu smalcinamo<br />mašinu.247 Ebreji no ši darba baidijas vairak par visu, jo zinaja, ka ta dalibnieki pec<br />tam turpat tiek nogalinati.248 Ta ka gustekni stradaja, saslegti važas, bet naktis pavadija<br />zem klajas debess turpat meža, piesieti pie koka, vini atri zaudeja darbaspejas. Tad<br />vinus nogalinaja un sadedzinaja pašu sakrautajos liku ugunskuros. Kopuma Stützpunkt<br />komanda gaja boja ne mazak par 300 ebrejiem.249 Kad slepkavošanas vietas apzinaja<br />Republikas Arkarteja komisija, Bikernieku meža ieplaka pie trigonometriska punkta ta<br />atklaja 12 kapa bedres 518 kvadratmetru kopplatiba, 340 metru attaluma no mežsarga<br />majam šosejas virziena, dažu metru attaluma no tas – kapa bedri 29 kvadratmetru platiba,<br />talak 160 metru attaluma otra šosejas puse, kur sakas siks pamežs, tam parejot<br />meža, – 42 kapa bedres 2338 kvadratmetru kopplatiba.250 Aprekinot bedru kubaturu,<br />komisija konstateja, ka tajas vareja atrasties 46 500 cilveku.251 Taèu tas ir tikai pienemums,<br />jo 1944. gada vela rudeni, kad padomju eksperti saka kapu izpeti, izradijas,<br />ka bedres ir tukšas, bet lidzas tam atrada degvielas mucas, ka ari speciali izbuvetu<br />sliežu celu, pa kuru degvielu pieveda liku sadedzinašanas vietai.252 Velak pec arhivu<br />zinam tika saskaitits, ka Bikernieku meža noslepkavots apmeram 8000 Latvijas ebreju<br />un 11 000–12 000 reiha ebreju, kopa aptuveni 20 000 ebreju. Bez tam tur bija nogalinats<br />apmeram 15 000 citu tautibu upuru, ieskaitot lidz 10 000 padomju karagusteknu.<br />Tadejadi Bikernieku meža noslepkavoto skaits tiek lests apmeram 35 000 cilveku.253<br />Rigas ebreju masveida iznicinašanas vieta bija ari Dreilinu mežs Rigas aprinki, kur,<br />pec Republikas Arkartejas komisijas datiem, nošauts 13 000 cilveku (cik no viniem<br />ebreju, nav zinams); apmeram 2000 geto gusteknu apraka Vecajos ebreju kapos; visu<br />Rigas geto pastavešanas laiku ta bija apbedijumu vieta pašnavniekiem un ar navi par<br />“parkapumiem” soditajiem ebrejiem.254<br />1944. gada Latvija vel bija dzivi vismaz 12 000 Latvijas un “reiha ebreju”.255 Julija<br />beigas – augusta sakuma, kad padomju karaspeks izlauzas pie Rigas lièa Tukuma<br />rajona, kadel vacu karaspeka grupejuma “Ziemeli” galvena dala uz laiku izradijas atgriezta<br />no aizmugures, sakas koncentracijas nometnu ieslodzito evakuacija uz Vaciju.256<br />Ebreji no Mežaparka satelitnometnem tika atvesti atpakal Mežaparka. Lielako dalu pa<br />juru aizsutija uz Vaciju tieši no Rigas, bet citus – no Liepajas. Transporti ar ebrejiem<br />devas uz Vaciju 6. augusta, 25. un 29. septembri.257 Ebreji no Štuthofas koncentracijas<br />nometnes (kuru vidu bija ari ebreji no Rigas) trijos kugos pašas pedejas kara dienas<br />no Dancigas (Gdanska) devas uz Vaciju. Divus kugus nogremdeja sabiedroto aviacijas<br />uzlidojuma laika, bet tos nedaudzos “pasažierus”, kuriem izdevas notureties uz udens,<br />apšava un noslicinaja hitlerieši.258 Pedejo transportu ar aptuveni 100 cilvekiem nosutija<br />2. oktobri – 10 dienas pirms Sarkanas armijas ienakšanas Riga.259<br />Aleksandrs Bergmans: “[..] mus sagaidija nevis kruiza brauciens pa Baltijas<br />juru, bet gan pats smagakais fiziskais un psihiskais parbaudijums visa karalaika…<br />Mes bijam divi tukstoši gusteknu – viriešu un sieviešu, bet kuga kravas telpa, kura<br />atradamies, nekadi nevareja uznemt tadu cilveku skaitu. Mes ne tikai nevarejam<br />izvietoties gulus, bet [..] pat sežot cits citam blakus [..] Dala gusteknu kugošanas<br />laiku pavadija, parmainus stavot un sežot.<br />[..] Tualetes kuga kravas telpa, protams, nebija, un visas dabiskas vajadzibas<br />tika nokartotas turpat, var teikt, zem sevis. Mus baroja ar salitam zivim [..], bet<br />udeni nedeva. Var iedomaties, kadas slapes es cietu un cik tuvu biju arpratam<br />[..] Spraugas kravas telpa bija aiztaisitas. Sasmacis gaiss, neticama smirdona ka<br />divtukstoš cilveku izkarnišanas rezultats. [..]<br />Mani tas uzvedinaja domai, ka mus grib iznicinat ka gazes automobili vai gazes<br />kamera.”260<br />Daži gustekni tika tureti Liepaja lidz 1945. gada sakumam.261 Daudzi dzivi palikušie<br />Rigas geto gustekni gaja boja Štuthofas koncentracijas nometne (Polijas teritorija) un<br />katorgas darbos Vacija. Tapat vini tika tureti un mira Buhenvaldes, Zaksenhauzenas,<br />Osvencimas, Treblinkas, Dahavas, Ravensbrikas, Terezinštates koncentracijas nometne,<br />bet pirms pašam kara beigam piedalijas “naves maršos”, t.i., kad hitlerieši<br />dzenaja gusteknus no nometnes uz nometni lidz speku izsikumam, lai vini nenoklutu<br />sabiedroto rokas. Spekus zaudejušos upurus apsardze piebeidza.262 Tomer dažus<br />simtus Rigas ebreju no nacistiskas nebrives izglaba Sarkanas armijas un sabiedroto<br />karaspeka vienibas.<br />Kad 1944. gada 13. oktobri Riga ienaca Sarkana armija, pilseta dzivi bija palikuši<br />nepilni divi simti ebreju, kuri bija aizbeguši un kurus izglaba vinu lidzpilsoni cittautieši.<br />No 285 Rigas ebrejiem, kurus meginaja glabt, izdzivoja apmeram 240 cilveku.263 Vairak<br />neka 50 ebreju (bezprecedenta gadijums Latvija) no iznicinašanas paglaba Ž. Lipke<br />un vina dzivesbiedre, F. Binenfelds, Ž. Briedis, A. Graubinš, A. Dagarova, M. Kellere<br />ar deliem, Ž. Millers ar masu, V. Putrina, Ž. Rozentals, F. Rozentals, J.Undulis,<br />K. Jankovskis.264 Rigas ebrejus glaba ari A. Apse, K. Vanaga, P. Vasilonoks, Vilumsonu<br />gimene, T. Hartmane, A. Gerasimovs, M. Gribinš, A. Dute, A. Ježkova, Kaminsku<br />gimene, M. Kolesnikova, Kumerovu gimene, K. Luminš, K. Nagis, A. Penkova, A. Pole<br />(nacisti vinu sodija ar navi), Cukurinu gimene,265 A. Didrihsons, J. Kaukitis, A. Kruminš,<br />Priedes gimene u.c.266 Kopuma nacistisko okupaciju pardzivoja nepilns tukstotis Rigas<br />ebreju.267<br />Absolutais vairakums Rigas ebreju slepkavu un mocitaju kara beigas aizbega uz<br />Rietumiem (R. Štiglics, A. Danckops, R. Osis un daudzi citi). 1942. gada 23. marta padomju<br />partizani Pleskavas apgabala nogalinaja V. Štalekeru. F. Jekelnu publiski sodija<br />ar navi (vinu pakara) Riga 1946. gada 3. februari pec tiesas procesa sprieduma. Uz<br />Braziliju aizbegušo H. Cukuru 1965. gada izsekoja un notvera Izraelas izlukdienesta<br />darbinieki Montevideo, tacu, ta ka nebija iespejams nogadat vinu tiesašanai uz Izraelu,<br />H. Cukuru nogalinaja Montevideo. V. Araju aresteja Vacija 1975. gada 10. julija;<br />tiesa 1979. gada 21. decembri piesprieda vinam muža ieslodzijumu (miris 1988. gada<br />13. janvari). Pec kara uz ASV aizbegušais V. Hazners 1976.–1977. gada tur tika apsudzets<br />kara noziegumos, bet vinu attaisnoja nepietiekamo pieradijumu del.268 Dažada<br />laika Vacija tiesas priekša stajas H. Loze, O. Tuhels, M. Neimans, M. Gimnihs, K. Mige,<br />A. Zauers, R. Zeks, G. Obervinders, E. Hemikers un citi vacu policisti un militarpersonas.<br />Lielu dalu apsudzeto attaisnoja.<br />Atsauces<br />2 Ezergailis A. Araja komanda // Latvijas PSR Zinatnu Akademijas Vestis, 1988, 10. nr., 2.–49. lpp.;<br />3 Vestermanis M. Holokausts Latvija: historiografisks apskats // Holokausta izpetes problemas Latvija:<br />starptautiskas konferences referati, 2000. gada 16.–17. oktobris, Riga, un petijumi par holokaustu<br />Latvija (Latvijas Vesturnieku komisijas raksti, 2. sej.). – Riga, 2001, 36.–48. lpp.<br />4 Sk.: Ezergailis A. Holokausta petišanas problemas Latvija // Latvijas Vestures Instituta Žurnals,<br />1993, 1. nr., 126.–130. lpp.; 2. nr., 131.–139. lpp.<br />5 Ezergailis A. The Holocaust in Latvia, 1941–1944: The Missing Center. – Riga, 1996; Ezergailis A.<br />Holokausts vacu okupetaja Latvija, 1941–1944. – Riga, 1999.<br />7 Sk.: Kaufmann M. Churbn Lettland: Die Vernichtung der Juden Lettlands. – München, 1947;<br /><br />ëîøàäè. – Ðèãà, 1976; Schneider G. Journey into Terror: Story of the Riga Ghetto. – New York, 1979;<br />Levenstein M. On the Brink of Nowhere. – [S.l.], 1983;<br />Press B. Judenmord<br />in Lettland, 1941–1945. – Berlin, 1988;<br />Muted Voices / ed. G. Schneider. – New York, 1989; Iwens<br />How Dark the Heavens. – New York, 1990; The Unfinished Road / ed. G. Schneider. – New York,<br />1997; Kacel B. From Hell to Redemption: A Memoir of the Holocaust. – Colorado,<br />1998; Ratz J. Endless Miracles. – New York, 1998; Rabinovici Sh. Thanks to My Mother. – New<br />York, 1998; Michelson M. City of Life, City of Death: Memoires of Riga. – Colorado, 2001; è äð. –<br />Vairakas nepublicetas atminas par Rigas geto glabajas Riga, muzeja “Ebreji Latvija” (Sk.: Muzeja<br />“Ebreji Latvija” krajuma materialu apskats. – Riga, 2002, 29.–42. lpp.; Guide to the Collection of the<br />Museum “Jews in Latvia”. – Riga, 2002, pp. 33–57).<br />8<br />Par šadu avotu ipašibam sk<br />291–307. – Apskatu par problemu kopuma sk.:<br />9 Par darbaspeka migraciju sk.:<br />10 Piemeram: Andersons E. Latvijas vesture, 1920–1940, II: Arpolitika. – [Stokholma], 1984,<br />522. lpp.<br />11 Aprekinats pec: Spridzans B. Ta sakas Latvijas iedzivotaju masveida represijas // Represeto saraksts:<br />1941, 1. – Riga, 1995, 2., 3. lpp.<br />13 Stranga A. Ebreju begli Latvija, 1933–1940 // Holokausta izpetes problemas Latvija .., 319. lpp.<br />14 Ezergailis A. Holokausts .., 209. lpp.<br />16 Ezergailis A. Holokausts .., 209. lpp.<br />18 Ezergailis A. Holokausts .., 209. lpp.;<br />21 Hazners V. A. Varmacibas torni: Atminas. – Lincolna (Nebr.), 1977, 252. lpp.; u.c.; Óíè÷òîæåíèå<br />27 Muzejs “Ebreji Latvija” (turpmak – MEL), III/65 (telnieka E. Rivoša piezimes), 5. lp.<br />; Ezergailis A. Holokausts .., 227. lpp.<br />30 Turpat, 246. lpp.<br />32 Tevija, 1941, 4. jul.<br />34 Ezergailis A. Holokausts .., 206. lpp.<br />38 Ezergailis A. Holokausts .., 269. lpp.<br />39 Blakis Â. Medalas otra puse. – Buenosairesa, [b.g.], 8. lpp.<br />42 Kaufmann M. Op. cit., 50.–54. lpp.; MEL, III-118, 2. lpp. (R. Šeferes-Lubockas atminas).<br />44 Tevija, 1941, 2. jul.; MEL, III/65, 8. lp.<br />47 Tevija, 1941, 23. aug.<br />48 Ezergailis A. Holokausts .., 210. lpp.<br />59 Kaufmann M. Op. cit., 57., 58. lpp.;<br />62 Ezergailis A. Holokausts .., 365. lpp.<br />63 Latvijas Valsts vestures arhivs (turpmak – LVVA), 1376. f., 1. apr., 6. l., 7. lp.<br />c. 44.<br />66 MEL, III/65, 7. lp.<br />67 Ezergailis A. Holokausts .., 219.<br />111<br />MEL, III/65, 7. lp.<br />71 Ezergailis A. Holokausts .., 269. lpp.<br />73 Izvestnijs Z. Fakti un dokumenti apsudz // Salaspils naves nometne. 3. izd. – Riga, 1973, 10.,<br />11. lpp.<br />74 Ereignismeldungen, 16. Juli, S. 6 (MEL, B-435).<br />75 Ezergailis A. Holokausts .., 219. lpp.<br />77 Ezergailis A. Holokausts .., 258. lpp.<br />81 Tevija, 1941, 24. jul.<br />82 Ezergailis A. Holokausts .., 364. lpp.<br />85 Bobe M. Di idn in Letland. – Telaviva, 1972, 201. lpp. (Ebreji Latvija, jidiša val.).<br />90 Turpat, 72., 73. lpp.<br />91 MEL, III-30, 156.–159. lp.<br />93 Tevija, 1941, 23. aug.<br />94 Ezergailis A. Holokausts .., 391. lpp.<br />96 Ezergailis A. Holokausts .., 391. lpp.<br />9<br />103 Bobe M. Op. cit., 210. lpp.<br />104 Tevija, 1941, 23.<br />105 Ìû îáâèíÿåì .., c. 75.<br />106 Sk.: Viksne R. Ebreju iznicinašana Auce 1941. gada julija // Holokausta izpetes jautajumi Latvija:<br />starptautiska seminara referati, 2001. gada 29. novembris, Riga, un 2001.–2002. gada petijumi par<br />holokaustu Latvija (Latvijas Vesturnieku komisijas raksti, 8. sej.). – Riga, 2003, 106. lpp.<br /><br />108 Ezergailis A. Holokausts .., 394. lpp.<br />110 Ezergailis A. Holokausts .., 369., 370. lpp.<br />113 Turpat, 78., 121. lpp.<br />114 MEL, III/65, 93.–95. lp.<br />115 Bobe M. Op. cit., 225., 226. lpp.<br />117 Ezergailis A. Holokausts .., 397., 412. lpp.<br />118 Aculiecinieku M. Vestermana (2003. g.) un A. Bergmana (2005. g.) mutiskas liecibas.<br />120 Turpat.<br />122 Ezergailis A. Holokausts .., 371. lpp.; Ôðèäìàí Ã. Óêàç. ñî÷., c. 96.<br />124 Ezergailis A. Holokausts .., 219., 398. lpp.<br />125 MEL, I-1168, 7.–12. lpp.<br />126 Ezergailis A. Holokausts .., 369. lpp.<br />127 Bobe M. Op. cit., 208., 216. lp.<br />129 Bobe M. Op. cit., 208., 213. lpp.<br />130 MEL, III/65, 25. lp.<br />131 Stranga A., Vestermanis M. Rigas geto ieslodzito noslepkavošana Rumbula 1941. gada 29.–30. novembri<br />un 1941 gada 8. decembri: Isa vesturiska izzina (MEL, 1. lp.).<br />132 Krausnick H., Wilhelm H.-H. Die Truppe des Weltnaschauungskrieges: Die Einsatzgruppen der<br />Sicherpolizei und des SD, 1938–1942. – Stuttgart, 1981, S. 567.<br />133 Ezergailis A. Holokausts .., 274. lpp.<br />135 Ezergailis A. Holokausts .., 303., 275. lpp.<br />137 MEL, III/65, 53., 54. lp.<br />138 Turpat, 81. lp.<br />141 MEL, III/65, 76. lp.<br />142 Turpat, 68., 99., 100. lp.; Ïðåññ Á. Óêàç. ñî÷., c. 296, 301, 302.<br />146 Stranga A., Vestermanis M. Op. cit., 2. lp.<br />147 Ezergailis A. Holokausts .., 277. lpp.<br />148 Turpat, 283., 365., 280. lpp.<br />; Ezergailis A. Holokausts .., 283. lpp.<br />152 Stranga A., Vestermanis M. Op. cit., 2. lp.<br />153 Ezergailis A. Holokausts .., 283., 284. lpp.<br />154 Stranga A., Vestermanis M. Op. cit., 2. lp.<br />155 Turpat, 279. lpp.<br />157 Turpat, 146., 147. lpp.<br />158 Turpat, 147. lpp.; Ezergailis A. Holokausts .., 284., 287. lpp.<br />159 Turpat, 289. lpp.<br />162 Ezergailis A. Holokausts .., 287. lpp.<br />164 Turpat.<br />165 Ezergailis A. Holokausts .., 288. lpp.<br />167 Ezergailis A. Holokausts .., 274. lpp.<br />168 Turpat, 275. lpp.<br />169 Krausnick H., Wilhelm H.-H. Op. cit., S. 565.<br />170 MEL, III/65, 65. lp.<br />aculiecinieka M. Vestermana lieciba (2003. g.).<br />172 Ezergailis A. Holokausts .., 289. lpp.<br />173 MEL, III/65, 71.–73. lp.<br />175 MEL, III/65, 65. lp.<br />176 Ezergailis A. Holokausts .., 290. lpp.<br />179 MEL, III/65, 68. lp.; Ezergailis A. Holokausts .., 293. lpp.<br />180 MEL, III/65, 46. lp.<br />182 Muzeja “Ebreji Latvija” dati.<br />184 Turpat, 81.–85. lpp.<br />186 Stranga A., Vestermanis M. Op. cit., 1. lp.<br />190 Ezergailis A. Holokausts .., 220. lpp.<br />192 Buch der Erinnerung: Die ins Baltikum deportieren deutschen, österreichschen und tschechoslowakischer<br />Juden / Bearb. von W. Scheffler u. D. Schulle. – München, 2003, Bd. 1, S. 47.<br />193 Ezergailis A. Holokausts .., 407. lpp.<br />194 Muzeja “Ebreji Latvija” dati.<br />197 Ezergailis A. Holokausts .., 409. lpp.<br />201 Ezergailis A. Holokausts .., 410., 411. lpp.<br />202 Schneider G. Journey into terror .., p. 45.<br />203 Turpat, 155. lpp.<br />205 Ezergailis A. Holokausts .., 410. lpp.<br />206 Bobe M. Op. cit., 215. lpp.<br />207 Katz J. One who Came Back: The Diary of Jewish Survivor. – New York, 1973, pp. 69, 70.<br />210 Sk.: Strods H. Salaspils koncentracijas nometne (1941. g. okt.–1944. g. sept.) // Latvijas Okupacijas<br />muzeja Gadagramata 2000: Komunistu un nacistu juga. – Riga, 2001, 87.–153. lpp.<br />213 Ezergailis A. Holokausts .., 370. lpp.<br />214 Turpat, 414. lpp.<br />215 Turpat, 411. lpp.; Ôðèäìàí Ã. Óêàç. ñî÷., c. 105.<br />216 Ezergailis A. Holokausts .., 414. lpp.<br />217 Turpat.<br />218 Turpat, 412. lpp.<br />219 Bobe M. Op. cit., 218. lpp.<br />115<br />228 Bobe M. Op. cit., 220. lpp.<br />Vestermanis M. Koncentracijas nometne “Riga-Kaiserwald” (daži nometnes<br />vestures aspekti) // Holokausta izpete Latvija: starptautisko konferenèu materiali, 2003. gada<br />12.–13. junijs, 24. oktobris, Riga, un 2002.–2003. gada petijumi par holokaustu Latvija (Latvijas<br />Vesturnieku komisijas raksti, 12. sej.). – Riga, 2004, 32.–39. lpp.<br />230 Muzeja “Ebreji Latvija” dati.<br />231 Turpat.<br />233 Bobe M. Op. cit., 224. lpp.<br />235 Katz J. Op. cit., 140. lpp.<br />237 Ezergailis A. Holokausts .., 418. lpp.<br />239 Ezergailis A. Holokausts .., 415. lpp.; Vestermanis M. Koncentracijas nometne “Riga-Kaiserwald” ..,<br />35. lpp.<br />240 Muzeja “Ebreji Latvija” dati.<br />241 Ezergailis A. Holokausts .., 422., 423. lpp.<br />242 Turpat, 298. lpp.<br />244 Vestermanis M. Memorials nacisma terora upuriem Bikernieku meža Riga: Vesturiska izzina (MEL,<br />1. lp.).<br />245 Ezergailis A. Holokausts .., 415. lpp.<br />246 Vestermanis M. Memorials nacisma terora upuriem Bikernieku meža .., 2. lp.<br />249 Vestermanis M. Memorials nacisma terora upuriem Bikernieku meža .., 2. lp.<br />250 LVVA, 132. f., 30. apr., 35. l, 5., 6. lp.<br />251 Turpat, 36. apr., 4. l., 1., 2. lp.<br />253 Vestermanis M. Memorials nacisma terora upuriem Bikernieku meža .., 4. lp.<br />254 LVVA, Ð-132. f., 30. apr., 26. l., 19. lp. o.p.; 27. l., 49., 50. lp.; 35. l., 26. lp.; 39. l., 1. lp.<br />255 Ezergailis A. Holokausts .., 418., 419. lpp.<br />257 Katz J. Op. cit., 180. lpp.<br />261 Katz J. Op. cit., 180. lpp.<br />c. 52.<br />263 Muzeja “Ebreji Latvija”<br />Sk.: Zilbermans D. Ka zvaigzne tumsa: Atminas par Jani (Žani) Lipki. – Riga, 2005.<br />266 Rivošs E. Pagrabs // Literatura un Maksla, 1991, 6. dec., 4. lpp.; Ôðèäìàí Ã. Óêàç ñî÷., c. 171,<br />241–243.<br />268 Ezergailis A. Holokausts .., 268., 304. lpp.<br /><br /><br /><br />Aigars Urtans<br />Ebreju tautibas civiliedzivotaju slepkavošana<br />Kuldigas aprinki<br /><br /><br /><br />Kuldigas aprinki pirms Otra pasaules kara bija divas pilsetas – Kuldiga un Saldus un<br />divdesmit pagastu. Pec 1935. gada ceturtas tautas skaitišanas datiem, ebreju tautibas<br />iedzivotaju ipatsvars šaja aprinki bijis neliels. Proti, Kuldiga dzivoja 646 ebreji jeb apmeram<br />9 procenti pilsetas iedzivotaju, bet Saldu – 329 ebreji jeb apmeram 7,5 procenti<br />šis pilsetas iedzivotaju. Ebreji dzivoja visos Kuldigas aprinka pagastos – visvairak<br />Skrundas pagasta (45).1<br />Otra pasaules kara laika, kad Latviju okupeja nacistiska Vacija, Kuldigas aprinki,<br />tapat ka citur Latvija, sakas merktieciga ebreju iznicinašana. Ši petijuma merkis ir noskaidrot<br />noziegumu apstaklus, apjomu, ka ari apzinat visparejo tragedijas problematiku<br />un ar to saistitos petniecibas aspektus šaja Latvijas province.<br />Vestures avoti un literatura<br />Veicot petijumu par holokausta norisem province, viens no svarigakajiem avotiem ir<br />Latvijas Valsts arhiva (turpmak teksta – LVA) 1986. fonda 1. apraksta esošas noziegumos<br />pret padomju varu apsudzeto un sodito personu kriminallietas, taèu, caurskatot<br />personu kriminallietu raditaju,2 jakonstate, ka par holokausta noziegumiem Kuldigas<br />aprinki tiesato personu skaits ir niecigs. Ari tiesato vidu lielakoties ir tikai ierindas<br />pašaizsardzibnieki, iznemot dažu pagastu pašaizsardzibas vienibu komandierus, kuru<br />kriminallietas holokausta epizožu vai nu nav, vai ari tas minetas ka nenozimiga apsudzibas<br />dala. Ta, piemeram, Varmes pagasta pašaizsardzibas vienibas komandiera Žana<br />Libermana kriminallieta3 holokausta epizožu nav, lai gan par vina lidzdalibu noziegumos<br />pret ebrejiem liecina vairaki citi pec kara tiesatie ši pagasta pašaizsardzibnieki.4 Ari<br />Andrejs Nomels-Nomalis ir apsudzets par lidzdalibu pašaizsardziba un paligpolicijas<br />“C” grupa, ka ari par darbibu SS-Jagdverband grupas sastava.5 Taèu apsudziba nav<br />ne varda par vina lidzdalibu 1941. gada julija akcijas pret Kuldigas ebrejiem, par ko<br />var lasit vina visai plašaja kriminallieta. Lidzigi ari bijušajam Kuldigas aprinka saldus policijas iecirkna priekšniekam Amandus Andersonam, kurš 1941. gada julija bija viens<br />no Saldus pašaizsardzibas vienibas vaditajiem un tieši piedalijas noziegumos pret<br />ebrejiem, apsudziba celta tikai par dalibu pašaizsardziba, lai gan, caurskatot vina<br />kriminallietu, atklajas vairaki butiski fakti par Saldus ebreju nošaušanu.6<br />Apsudzibas par piedališanos ebreju slepkavošana nav bijuša Kuldigas aprinka<br />pašaizsardzibas komandanturas, velak aprinka policijas kancelejas priekšnieka Petera<br />Krutaina kriminallieta. Vinš pratinašana liecinaja, ka vina pienakumos gan pašaizsardzibas<br />komandantura, gan velak policijas kanceleja bija visas dokumentacijas parzinašana,<br />nevis piedališanas civiliedzivotaju arestos.7<br />Noziegumos pret padomju varu apsudzeto un sodito personu kriminallietu raditaja<br />izmantošanu sarežgi ta uzbuves ipatniba. Proti, personu kriminallietu raditaja ir<br />mineta apsudziba, taèu bieži vien nav noradita vieta, kur notikušas apsudziba aprakstitas<br />darbibas. Labi, ja ta sakrit ar raditaja minetas personas dzimšanas vietu,<br />tapat labi, ja par dalibu holokausta noziegumos Kuldigas aprinki apsudzeto personu<br />kriminallietas ir norades uz vel citam aizturetajam personam, kas piedalijušas noziegumos<br />pret ebreju tautibas civiliedzivotajiem, tad ir iespejams iegut papildu – bieži<br />vien butisku – informaciju, kas par arestetajam un tiesatajam personam nav atrodama<br />kriminallietu raditaja.<br />Svarigs vestures avots, kas papildina citu dokumentu sniegto informaciju, ir Viktora<br />Bernharda Araja kriminallieta.8 Starp daudzajiem tas sejumiem un nopratinato personu<br />liecibam ir bijuša Araja komandas dalibnieka Genadija Murnieka lieciba par apmeram<br />300–400 Kuldigas ebreju noslepkavošanu piepilsetas meža. Neviena cita vietejo pašaizsardzibnieku<br />kriminallieta nav zinu par Araja komandas lidzdalibu Kuldigas ebreju<br />slepkavošanas akcijas, taèu, salidzinot mineto avotu informaciju, notikumu gaita sakrit.<br />No ta var secinat par Araja komandas lidzdalibu viena no vairakam Kuldigas ebreju<br />slepkavošanas akcijam.<br />Vienlaikus ar padomju drošibas iestadem pec kara darbu saka Republikas Arkarteja<br />komisija, kas vaca liecibas ari par holokaustu. Par Kuldigas aprinki šis komisijas<br />materialos, kas glabajas Latvijas Valsts vestures arhiva (turpmak teksta – LVVA),9 ir<br />atrodama vispareja informacija un dažu personu liecibas par holokausta norisem. Tomer<br />daži materiali ir vertigi, jo sniedz nepieciešamo informaciju, piemeram, par notikumiem<br />Kuldigas aprinka pagastos, un no tas ir iespejams izdarit butiskus secinajums.<br />Fragmentara informacija par holokaustu ir atrodama Kuldigas pilsetas valdes<br />dokumentos.10 Par varas mainu pilseta liecina Kuldigas pilsetas valdes 1941. gada<br />1. julija sedes protokols nr. 1, ka ari daži dokumenti par ebreju nekustama ipašuma<br />parnemšanu. No šis informacijas ir nojaušams, kas notika ar ebreju ipašumiem ne tikai<br />Kuldiga, bet ari Saldu un citas aprinka pašvaldibas.<br />Kuldigas aprinka policijas dokumentos nav nekadu zinu par holokaustu, jo LVVA<br />2230. fonda dokumenti sniedz informaciju par laiku, kad visi Kuldigas aprinka ebreji<br />jau bija noslepkavoti. Toties šajos dokumentos ir informacija par to, ka 1941. gada<br />augusta otraja puse sakusies pašaizsardzibas dienesta reorganizacija un aprinka<br />policijas strukturas veidošana – nodibinaja divus policijas iecirknus ar “A”, “B” un<br />“C” grupu.<br />Holokausta atsevišku epizožu apraksti par Kuldigas aprinki dokumenteti un glabajas<br />muzeja “Ebreji Latvija”. Turpat atrodamas ari liecibas par ebreju glabšanu.<br />Rezumejot jasecina, ka dokumentu kratuves Latvija glaba tikai fragmentaru informaciju<br />par holokaustu Kuldigas aprinki, tapec, kritiski analizejot un vertejot, maksimali<br />jaizmanto gan publicetie, gan nepublicetie materiali par notikumiem un situaciju šaja<br />Kurzemes aprinki 1941. gada vasara.<br />1941. gada julija, kad daudzos Latvijas aprinku centros saka izdot vietejos laikrakstus,<br />Kuldigas aprinki neizprotamu iemeslu del nav neviena laikraksta. Lidz ar to<br />ir gruti restauret vacu okupacijas sakumposma notikumus Kuldigas aprinki. Turpreti<br />citos aprinkos laikraksti ir vertigs informacijas avots gan par junija beigu un julija sakuma<br />notikumiem un tajos iesaistitam personam, gan ari par jaunas okupacijas varas<br />rikojumu – starp tiem pret ebrejiem verstu rikojumu – saturu.<br />Andrieva Ezergaila fundamentalaja petijuma par holokaustu Latvija11 ir norade uz<br />vairakiem literariem darbiem par holokausta norisem Kuldiga.12 Tie ir bijuša kuldidznieka<br />Eduarda Freimana stasti, kas balstiti uz paša pieredzeto. E. Freimanis 1941. gada julija<br />Kuldiga bija pašaizsardzibas vienibas dalibnieks, vinš parzinaja ieroèus un municiju<br />un izsniedza to ebreju slepkavam.13 Stastos ar dažadu literaro telu palidzibu ir atteloti<br />1941. gada julija notikumi Kuldiga. Ir svarigi, ka E. Freimana rakstitais liela mera sakrit<br />ar vestures avotu sniegto informaciju.<br />Holokausta tematika Kuldigas aprinki skarta vel vairakos literaros darbos un<br />publikacijas prese gan latviešu trimda, gan Padomju Latvija, gan atjaunotas Latvijas<br />Republikas laika.14<br />Padomju Savienibas un Vacijas kara sakuma vermahta vienibas Kuldiga ienaca<br />1941. gada 1. julija. Kopa ar vacu karaspeku pilseta ieradas bijušais “Perkonkrusta”<br />lideris Gustavs Celminš, kas Vacija piespiedu emigracija bija nokluvis pirms kara, tur<br />nodibinajis sakarus ar militaro resoru un kara sakuma vermahta rindas ka zonderfirers<br />(t.i., ipašu uzdevumu virsnieks bez militaras pakapes) pat bija piedalijies kaujas pie<br />Liepajas. Kuldiga G. Celminš kluva par vermahta akceptetu latviešu pašaizsardzibas<br />dienesta vaditaju jeb t.s. latviešu komandanturas komandantu. Gan vinš pats, gan<br />vina tuvakie lidzgaitnieki un domubiedri, gan ari vina politiskie pretinieki ir atstajuši<br />plašu memuarliteraturu par vacu okupacijas laiku Latvija.15 Tomer laiks lidz 1941.gada 10. julijam, kad G. Celminš ieradas Riga, šaja literatura skarts minimali. Pats G. Celminš<br />par to neruna gandriz nemaz. Vienigi laikraksta “Kurzemes Vards” 1942. gada<br />14. janvari vinš piemin, ka 1941. gada vasara “židu jautajuma kartošana darba ir bijis<br />papilnam”16. Citi autori savos darbos rakstijuši, ka G. Celminš no Kurzemes Riga<br />ieradies ar lielam ambicijam, jo vinš pats un “Perkonkrusta” viri ar darbiem bija pieradijuši,<br />ka vinu darbibas un cinas merki ir lidzigi nacistu darbibas programmai un<br />cinas merkiem.<br />Organizacija “Perkonkrusts” un tas darbiba gan neatkarigas Latvijas Republika<br />pirms kara, gan nacistu okupetaja Latvija ir saistijusi vairaku petnieku uzmanibu.<br />Vispirms jamin Haralda Bieza petijums “Gustava Celmina Perkonkrusts dokumentu<br />gaisma”17, kur autors pieminejis ari G. Celmina darbibu Kurzeme, konkreti – Kuldiga.<br />Par G. Celmina darbibu Kuldiga 1941. gada julija sakuma zinas neatrast uz dažadiem<br />vestures avotiem balstitaja Armanda Paegla monografija par “Perkonkrustu”.18 Taèu<br />tas nav atturejis autoru izdarit dažus secinajumus, ko var uzlukot ari par meginajumu<br />norobežot perkonkrustiešus no lidzdalibas holokausta un ta idejiska atbalstišana. Šads<br />perkonkrustiešu darbibas vertejums acimredzami ir saniknojis Ebreju genocida un geto<br />vestures biedribas aktivistu profesoru Leo Maiju, kurš 1999. gada izdotaja brošura skatijis<br />šo organizaciju no savam pozicijam un iesaistijies polemika ar A. Paegli, atklatiba<br />publicedams ari dažus datus par ebreju iznicinašanu Kuldigas aprinki. Šie dati gan<br />nav pamatoti ar vestures avotiem. Lidzigi, bez noradem uz vestures avotiem ir veidota<br />padomju autoru B. Arklana, J. Dzirkala un J. Silabrieža gramata “Vini bez maskas”19,<br />kur informacijas par notikumiem Kuldigas aprinki gan ir pavisam maz, toties perkonkrustieši,<br />starp tiem G. Celminš, deveti ka vieni no aktivakajiem holokausta istenotajiem<br />Latvija. Šeit nepieciešama A. Ezergaila precizejoša piebilde, ka perkonkrustieši bija<br />antisemitiskas frontes viri, kuru uzdevums nebija ebrejus nogalinat, bet to pieprasit<br />un attaisnot Latvijas sabiedribas acis.20<br />Ta ka par G. Celmina darbošanos Kuldiga ir pavisam nedaudz informacijas, ši<br />petijuma ietvaros ipaša uzmaniba pieversta liecibam par G. Celmina darbibu Kuldiga<br />lidz 1941. gada 10. julijam. Starp citu, uz to savulaik aicinaja H. Biezais, rakstidams,<br />ka negativi par G. Celmina darbibu Kuldiga vacu okupacijas pirmajas dienas izteikušies<br />komunistu vestures propagandisti, taèu, zinot par dokumentu viltojumiem, japarbauda<br />dokumenti, uz ka balstiti šie izteikumi.21<br />Notikumi Kuldigas aprinki 1941. gada junija beigas un julija sakuma, ka ari okupacijas<br />varu maina ir aplukota Latvijas vestures instituta petnieka Jura Pavlovièa un<br />vesturnieka Elmara Pelkaua petijumos par Vacijas Brunoto speku iebrukumu Latvija un<br />latviešu nacionalo partizanu organizešanos un cinu.22 Šo notikumu izraisitos apstaklus<br />var uzskatit par fonu turpmakajiem notikumiem.<br /><br />Daži aspekti par okupacijas varu mainas apstakliem<br />(1941. gada junijs–julijs)<br />Vienlaikus ar vacu karaspeka iebrukumu Latvijas teritorija un Sarkanas armijas atkapšanos<br />lauku pagastos un dažas pilsetas saka organizeties vietejo iedzivotaju brunotas<br />grupas – nacionalo partizanu vienibas, kuras velak atbilstoši vacu prasibam pardeveja<br />par pašaizsardzibas vienibam. Ir zinams, ka Kuldigas aprinki vairakas šadas partizanu<br />grupas izveidojas 1941. gada junija beigas, pirms vel vacu karaspeks bija ienacis<br />aprinka teritorija. Partizanu grupas 1941. gada junija beigas bija izveidotas Kursišu,<br />Zvardes, Cieceres, Gaiku, ka ari citos pagastos. To galvenais uzdevums bija – traucet<br />padomju aktivistu un sarkanarmiešu atkapšanos, apšaudit un gustit sarkanarmiešus.23<br />Ta, piemeram, 1941. gada 25. junija apmeram 20 cilveku liela partizanu grupa izveidojas<br />Gaiku pagasta un vel pirms vacu karaspeka ienakšanas ienema pagasta<br />izpildkomitejas eku, aiztureja izpildkomitejas darbiniekus un izkara sarkanbaltsarkano<br />karogu.24 Cieceres un Zvardes pagasta partizanu grupa A. Andersona vadiba 29. junija<br />devas uz Saldu, lai pirms vacu karaspeka ienakšanas tur parnemtu varu. Šai grupai<br />tas izdevas bez cinas, jo sarkanarmieši pilsetu jau bija pametuši. A. Andersons kopa<br />ar Mikeli Lilienšteinu parnema varu Saldu, izveidoja latviešu komandanturu un lidz ar<br />vacu karaspeka ienakšanu 29. junija saka formet vietejos latviešu pašaizsardzibas<br />spekus, kur isa laika pieteicas apmeram 80 viru, kas velak iesaistijas noziedzigajas<br />akcijas pret Saldus ebrejiem.25<br />Kuldiga vacu karaspeks ienaca 1941. gada 1. julija rita.26 Ari tur saka organizeties<br />pašaizsardzibas vieniba, jo latviešu pašaizsardzibas dienesta komandanturas<br />izdotaja rikojuma bija teikts, ka jaregistrejas visiem, kas pirms kara Latvijas Republika<br />stradajuši policija vai bijuši Aizsargu organizacija.27 Jau minets, ka latviešu pašaizsardzibas<br />spekus Kuldiga saka organizet vermahta akceptetais zonderfirers G. Celminš,<br />kurš reize pildija ari latviešu pašaizsardzibas komandiera amatu aprinki.28 Tas, ka<br />G. Celminam bija vacu vermahta ipašas pilnvaras Kuldiga, varetu but izskaidrojums,<br />kapec 1941. gada 10. julija latviešu pašaizsardzibas vadibas zinojuma par latviešu<br />pašaizsardzibas vienibam aprinkos un to vaditajiem29 nav minets Kuldigas aprinka<br />pašaizsardzibas dienesta komandiera vards. G. Celminš bija militara resora paklautiba,<br />bet šaja zinojuma minetos pašaizsardzibas komandierus kontroleja Einsatzgruppe<br />A komandiera Valtera Štalekera parzina pec 1941. gada 8. julija organizetais Latviešu<br />pašaizsardzibas dienesta štabs Riga (komandieri tika apstiprinati amata sazina ar<br />V. Štalekeru).30 Vel viens izskaidrojums, kapec minetaja zinojuma nav Kuldigas aprinka<br />pašaizsardzibas vienibu komandiera uzvarda, varetu but tas, ka 1941. gada<br />10. julija G. Celminš no Kuldigas devas uz Rigu un šaja laika, iespejams, Kuldigas<br />aprinka pašaizsardzibas vadibu parnema Ventspils aprinka pašaizsardzibas koman-<br />dieris pulkvedis-leitnants Karlis Lobe. Lidzigi notika Valmieras un Valkas aprinki, kur<br />ari aprinku pašaizsardzibas vienibas kadu laiku vadija viena persona – pulkvedisleitnants<br />Julijs Kristaps Jaunsnikers,31 tapec 1941. gada 10. julija zinojuma nav minets<br />ari Valkas aprinka pašaizsardzibas komandiera uzvards.32<br /><br />Ebreju slepkavošanas sagatavošana un norise<br />(1941. gada julijs)<br />Kuldiga<br />PSRS un Vacijas kara sakuma no Latvijas rietumu dalas – no Kurzemes, pec A. Ezergaila<br />aplesem, uz austrumiem evakuejas apmeram 25 procenti ebreju.33 No Kuldigas<br />pilsetas uz austrumiem devas apmeram desmita dala Kuldigas ebreju.34 Palikušie<br />piedzivoja tragediju.<br />Republikas Arkartejas komisijas savaktajas liecibas ir minets, ka pirmos rikojumus<br />pret Kuldigas ebrejiem izdevis latviešu pašaizsardzibas komandiers G. Celminš, kurš<br />šajas liecibas vairakkart devets par vacu militaro komandantu. Šie rikojumi noteica,<br />ka kuldidznieki, ka ari pilseta iebraukušie pie ebrejiem nedrikst ne iepirkties, ne ari<br />tiem ko pardot. Ari pašiem ebrejiem aizliedza iepirkties pilsetas veikalos.35 Ka jau<br />minets, Kuldiga nebija neviena preses izdevuma, tapec rikojumus izlika pilsetas<br />publiskajas vietas.<br />Driz pec tam pilseta sakas ebreju aresti, ko pec vietejas latviešu pašaizsardzibas<br />komandanturas rikojuma veica Kuldigas pašaizsardzibnieki.36 Bijušais kuldidznieks<br />Meijers Levenšteins publikacija, kur apkopotas peckara laika savaktas atminas, raksta,<br />ka jau ebreju arestu laika bijuši pirmie upuri – vairakus nošava vai nosita arestešanas<br />bridi, bet daži izdarija pašnavibu.37<br />Arestetos ebrejus izvietoja vairakas vietas, ka ari sinagoga Ventspils iela 6.38 Dažas<br />vietas kopa ar ebrejiem ieslodzija ari arestetos padomju aktivistus.39<br />Avotu trukuma del ir gruti noskaidrot datumu, kad tieši ebrejus aresteja, taèu<br />var gandriz droši apgalvot, ka tas notika neilgi pirms G. Celmina aizbraukšanas uz<br />Rigu – tatad isi pirms 10. julija. Aresteto ebreju nogalinašanas nakamajas akcijas<br />G. Celminš vairs nepiedalijas.<br />Šeit jamin kada nianse, uz ko noradijis H. Biezais, kurš sava petijuma par “Perkonkrustu”<br />izmantojis vacu dokumentus par vacu attiecibam ar perkonkrustiešiem<br />1941. gada vasara un rudeni. Proti, 1941. gada 17. augusta “Perkonkrusts” aizliegts<br />tapec, ka daži vacu amatos ieceltie bijušie perkonkrustieši (Vai tas attiecas ari uz<br />G. Celminu? Iespejams.) patstavigi devuši rikojumus apcietinat ebrejus, ka to bija<br />konstatejušas vacu SD un drošibas policijas institucijas.40 Tadejadi var pienemt,kA vacu militara resora paklautiba esošais G. Celminš, budams parliecinats par savas<br />darbibas atbilstibu vacu merkiem, lidz 1941. gada 10. julijam bija rikojies pec savas<br />iniciativas un, ieradies Riga, loloja iluzijas, ka ir pietiekami izkalpojies vacu varai, jo<br />paveicis, ka pats velak rakstija, “židu jautajuma priekšdarbu kartošanu”41. Ari Felikss<br />Cielens savas atminas par šo laiku raksta, ka G. Celminš jau bijis sev pasutijis jaunu<br />fraku un smokingu, ceredams, ka vacu vara vinu iecels par Latvijas Ministru prezidentu.42<br />Lidzigi par G. Celminu petijuma “Gustava Celmina Perkonkrusts dokumentu gaisma”<br />izsakas ari H. Biezais. Vinš raksta: “Soditais, izraiditais un pazemotais Latvijas brivibas<br />cinitajs redzeja savu ceribu piepildijumu ar vacu palidzibu, un šo kopibas sajutu vel<br />vairak kapinaja apzina par kopigu cinu pret bolševismu un židiem.”43<br />Ka redzams, apsudzibas, kuras, atsaucoties uz padomju autoru sacerejumu<br />“Vini bez maskas”, par nepietiekami pamatotam nosauc monografijas ““Perkonkrusts”<br />par Latviju ..” autors A. Paeglis,44 nemaz tik nepamatotas nav. Cita lieta, ka<br />ir precizi jadefine, ciktal bijušais perkonkrustiešu vadonis ir atbildigs par holokausta<br />noziegumiem. Skaidrs, ka ar G. Celmina tiešu lidzdalibu Kuldiga saka versties pret<br />ebrejiem, jo pec vina pavelem un rikojumiem notika ebreju aresti. Taèu nav faktu, kas<br />apstiprinatu, ka to dara profesors L. Maijs,45 ka G. Celminš bijis iesaistits Kuldigas<br />ebreju masu slepkavošana. Ta sakas apmeram julija vidu, kad G. Celminš bija jau<br />pametis Kuldigu un atradas Riga. Republikas Arkartejas komisijas savaktajas liecibas<br />ir mineti fakti, ka daži padomju aktivisti un ebreji pec G. Celmina paveles nošauti<br />4., 5. un 6. julija,46 taèu neviena cita avota par to nekas nav minets, ka ari nav zinama<br />nedz vieta, kur tas noticis, nedz apstakli, ka tas noticis. Iespejams, ka šajos datumos<br />aresteti pilsetas ebreji, kad, ka to noradijis M. Levenšteins, bijuši pirmie ebreju upuri,<br />taèu šie cilveki boja gaja nevis pec G. Celmina paveles, bet gan citu iemeslu del, ka<br />minets iepriekš.<br />Nav skaidrs, kurš parnema Kuldigas aprinka latviešu pašaizsardzibas dienesta<br />vadibu pec G. Celmina aizbraukšanas. Par notikumu iespejamo gaitu, kad Kuldigas<br />aprinka latviešu pašaizsardzibas vadibu parnema Ventspils aprinka latviešu pašaizsardzibas<br />speku vaditajs pulkvedis-leitnants K. Lobe, jau minets. To apstiprina padomju<br />autoru gramata “Vini bez maskas” 89. un 90. lapaspuse publicetais dokuments. Ta ir<br />K. Lobes 1941. gada 10. septembri izpildita anketa, kura rakstits, ka vinš SS oberšturmfirera<br />Erharda Grauela pilnvarojuma veicis ebreju tirišanas akcijas Ventspils un<br />Kuldigas aprinki. Tatad vadijis vietejas latviešu pašaizsardzibas vienibas, kas, ka bus<br />redzams turpmak, bija iesaistitas Kuldigas pilsetas un aprinka ebreju slepkavošana.<br />To pašu K. Lobe 1942. gada 24. aprili raksta sava vestule vacu Kartibas policijas<br />komandierim Latvija.47 Tomer citos dokumentos, galvenokart bijušo Kuldigas pašaizsardzibas<br />dalibnieku kriminallietas, K. Lobes vards nav minets, tapec neskaidriba<br />joprojam paliek.<br />Kuldigas aprinka pašaizsardzibas komandiera, ka ari latviešu komandanturas citu<br />amatpersonu, kas 1941. gada julija piedalijas Kuldigas ebreju slepkavošana, uzvardi mineti<br />E. Freimana literarajos darbos, taèu tie ir tikai literarie teli ar izdomatiem personvardiem.<br />Gramata “Vini bez maskas” lasam, ka Kuldigas aprinka latviešu policiju vadijis<br />Karlis Vitenbergs, taèu nav zinams, kad tieši tas ir bijis.48<br />Avotu trukuma del nav precizas atbildes uz iepriekš uzdoto jautajumu, kurš isti bijis<br />latviešu pašaizsardzibas komandieris Kuldigas pilsetas un aprinka ebreju slepkavošanas<br />laika. Ta paša iemesla del ir gruti noskaidrot slepkavošanas datumus un sniegt<br />detalizetu nozieguma norisi.<br />Aizbraukdams uz Rigu, G. Celminš Kuldiga atstaja simtiem arestantu, kas, ka<br />minets, bija ieslodzits vairakas vietas. Aresteto bija daudz, un telpas nebija vietas, jo<br />cilvekiem, ka raksta E. Freimanis, lidzi bijis milzum daudz dažadu iedzives mantu.49<br />Daudzam aresta telpam truka sargu,50 tapec ebreju nošaušanu acimredzot vajadzeja pasteidzinat.<br />Tas tika paveikts apmeram no julija vidus lidz julija beigam (varbut ari augusta<br />sakuma).51 E. Freimanis min, ka visus Kuldigas ebrejus nogalinaja divas nedelas.52<br />Kuldigas ebreju slepkavošanas organizešana un tas istenošana nebija vietejas<br />pašaizsardzibas iniciativa, lai gan “apstakli bija spiedigi” – aresteti vairaki simti cilveku.<br />Tas bija vacu iestažu – visticamak Liepajas SD organizets un ar vietejas pašaizsardzibas<br />atbalstu un lidzdalibu paveikts noziegums.53<br />Sanemot vacu instituciju noradijumus, Kuldigas latviešu pašaizsardzibas komandantura<br />acimredzot nolema, ka pilsetas ebrejus šaus vairakas reizes, izraudzijas nogalinašanas<br />vietas un izstradaja planu, ka tas notiks.<br />Turpmak aprakstita notikumu gaita dokumentu trukuma del, iespejams, nebus hronologiski<br />preciza seciba un dateta, taèu ir zinams, ka Kuldigas ebreji vairakas reizes<br />slepkavoti vismaz trijas dažadas vietas pilsetas mežos.<br />1. Viena no Kuldigas ebreju slepkavošanas vietam bija Kuldigas tuvuma (Ventspils<br />virziena) esošais Padures mežs jeb Kraèu Priedes,54 kur vairakas reizes (kads liecinieks<br />Republikas Arkartejai komisijai liecinaja, ka uz šo mežu ebreji no Kuldigas ar kravas<br />automašinam vesti èetras reizes55) dienas laika tika nošauts vairak neka 300 ebreju.56<br />Šis notikums pieminets gan M. Levenšteina publikacija,57 gan ari aprakstits E. Freimana<br />literarajos darbos.58 M. Levenšteins apraksta dažas zveriskakas nozieguma epizodes,<br />bet E. Freimanis sniedz plašaku notikuma aprakstu. Proti, autors raksta, ka pirms<br />akcijas sakuma Kuldigas pilsetas pašaizsardzibnieki un to vadiba ieradusies ieroèu<br />un municijas izsniegšanas punkta59 (tur tolaik stradaja ari E. Freimanis) un teikusi:<br />“[..] mums ar SS [visticamak, SD. – A. U.] viriem bus sevišks uzdevums Padure.”60<br />Vietejie pašaizsardzibnieki, sanemuši ieroèus un municiju, devas pildit apsardzes un<br />konvoja pienakumus. Iepriekšeja vakara pilseta ar zilo autobusu bija ieradusies Araja<br />komandas 40–45 viru liela vieniba, ko komandeja leitnants Felikss Dibietis. Šai vienibai<br />bija janogalina ebreji.61 Kuldiga ieradas ari pats Viktors Arajs.62 Ebrejus, parsvara sievietes,<br />bernus un vecus cilvekus,63 no pilsetas izveda ar vairakam kravas automašinam.64<br />Katra bija tikai daži sargi. Ebrejiem pateica, ka vinus parvietos, tapec akcijas sakuma<br />viss norisinajas mierigi. Taèu, kad automašinas iebrauca meža un ebrejus izdzina no<br />automašinam, izcelas panika, jo kluva skaidrs, kas notiks. Dažus cilvekus nošava turpat<br />pie automašinam. Ebrejiem lika izgerbties, tad grupas pa 10–15 dzina pie iepriekš izraktam<br />bedrem. Šaveju grupa – apmeram 10–15 slepkavu, kas laiku pa laikam mainijas<br />un kam pec V. Araja uzaicinajuma pievienojas ari vairaki vietejie pašaizsardzibnieki, ar<br />šautenu zalvem visus nošava. Akcijas norisi komandeja V. Arajs un F. Dibietis; vini ar<br />pistolem nošava ievainotos.65 Vietejie pašaizsardzibnieki apbera likus ar hlorkalki un<br />bedres aizbera. Kada bijuša Kuldigas pašaizsardzibnieka kriminallieta minets, ka pec<br />šis šaušanas akcijas pecpusdiena no meža uz Kuldigu atnakušas divas jaunas ievainotas<br />ebrejietes un devušas uz pašaizsardzibas komandanturu. Uz izbrinas pilnajiem<br />jautajumiem abas atbildejušas, ka nav jegas dzivot šaja šausmu pilnaja pasaule, kur<br />nošauti visi vinu tuvinieki. Abas ebrejietes aizveda uz kadu atbrivoto aresta telpu, un<br />nakamaja rita vinas no jauna aizveda uz mežu un nošava.66<br />2. Kuldigas pagasta Kalnamuižas mežs (Silenieku un Rumbenieku maju apkartne),<br />apmeram piecus sešus kilometrus no Kuldigas Rigas virziena pie Riežupes, bija vel<br />viena ebreju iznicinašanas vieta, kur dienas laika (priekšpusdiena apmeram no pulksten<br />9 lidz 11) vairakas reizes vietejie pašaizsardzibnieki noslepkavoja vel dalu Kuldigas<br />ebreju.67 Šaja vieta noslepkavoto skaits nav zinams, bet Republikas Arkartejas komisijas<br />materialos minetos datus – apmeram 600 ebreju68 – var apšaubit – tas vairak atbilst<br />kopejam (cita laika un citas vietas) Kuldiga nošauto ebreju skaitam.<br />3. Meža apmeram sešus kilometrus no Kuldigas (Kuldigas–Aizputes cela mala,<br />apmeram 200 metru no cela) tika nogalinati 24 Kuldigas ebreji – virieši.69 Vispirms<br />kadas dienas rita 10 brunoti latviešu pašaizsardzibnieki uz šo mežu ar kravas automašinu<br />atveda sešus ebrejus; tur viniem lika izrakt bedri, pec tam nošava un apraka.<br />Tas pašas dienas vakara no Kuldigas uz to pašu vietu ar kravas automašinu atveda<br />vel 18 ebrejus, kuriem tapat vispirms lika izrakt bedri, pec tam apmeram 15 minušu<br />laika nošava un apraka.70 Iespejams, ka tieši par to raksta M. Levenšteins.71 Proti, šaja<br />akcija tika nošauti daži ebreju specialisti, kas bija palikuši dzivi pec pilsetas ebreju<br />slepkavošanas akcijam Padures un Kalnamuižas mežos.<br /><br />Saldus<br />Vacu karaspeks Saldu ienaca 1941. gada 29. junija, kur, ka minets, jau bija izveidota<br />latviešu pašaizsardzibas vieniba, kas velak piedalijas noziegumos pret pilsetas ebrejiem.<br />Apmeram 10 ebrejiem izdevas pamest pilsetu un evakueties uz austrumiem pirms<br />vacu karaspeka ienakšanas.<br />Pirmos jau julija sakuma (4. vai 5. julija)73 aresteja Saldus ebreju kopienas vaditajus<br />un vel dažus desmitus ebreju viriešu, kurus vietejie pašaizsardzibnieki driz pec<br />tam nošava Saldus tuvuma – Veides meža (Vecaja ebreju kapseta netalu no Silu<br />majam).74 Dažas dienas velak pec šiem notikumiem sakas parejo Saldus ebreju aresti.<br />Apcietinatos ievietoja Saldus cietuma un sinagoga.75 Datums, kad sakas Saldus ebreju<br />nogalinašana, nav precizi noskaidrojams, jo dokumentos un citos materialos ir dažadas<br />liecibas. Ta, piemeram, vairakas bijušo Saldus pašaizsardzibas dalibnieku kriminallietas<br />un Republikas Arkartejas komisijas materialos ir minets, ka apmeram 150–200 Saldus<br />ebreju (57 gimenes76) nošaušana Cieceres pagasta Ulpes meža pie Baltezera (èetri<br />kilometri no Saldus) notikusi 1941. gada julija beigas.77 Laikraksta “Padomju Zeme”<br />1974. gada 10. marta numura Saldus muzeja direktore K. Freimane min, ka tas noticis<br />26. augusta. Ticamakais laiks, škiet, ir julija beigas.<br />150–200 Saldus ebreju slepkavošana piedalijas pilsetas pašaizsardzibnieki, kas<br />konvojeja un apsargaja ebrejus, kad tos nakti ar vairakam kravas automašinam izveda<br />no pilsetas,78 bet šaušanu paveica nezinama šaveju komanda – it ka no Jelgavas,79 it<br />ka no Liepajas,80 kas butu ticamak, jo Kurzemes rietumdalas pilsetas un ciemi (Kuldiga,<br />Saldus, Skrunda) atradas Liepajas SD paklautiba.81<br />Pec Saldus ebreju noslepkavošanas izlaupija un nodedzinaja sinagogu un pie<br />pilsetas robežam paradijas uzraksts “Frauenburg. Judenfrei” (“Saldus. Brivs no ebrejiem”).<br />82<br /><br />Kuldigas aprinka pagasti<br />Pirms Otra pasaules kara ebreji, ka minets petijuma ievada, dzivoja gandriz visos<br />Kuldigas aprinka pagastos, ka ari ta lielakaja miesta Skrunda.<br />1941. gada junija beigas un julija Kuldigas aprinki notika gan padomju aktivistu, gan<br />ebreju aresti. Pec kara dažadas aprinka vietas Republikas Arkarteja komisija konstateja<br />vairakas slepkavibu vietas. Nogalinato skaits gan minets visai pretrunigs – no dažiem<br />desmitiem lidz paris simtiem.83<br />Dokumentu trukuma del pilnigu ainu par pagastos noslepkavotajiem ebrejiem nav<br />iespejams iegut, taèu atseviškas liecibas par norisem vairakos pagastos, škiet, uzrada<br />galvenas tendences.<br />1941. gada julija pec vietejas pašaizsardzibas vaditaja paveles tika arestets Gaiku<br />pagasta iedzivotajs lopu tirgotajs Iciks Hiršmans. Aresteto konvojeja uz Saldu, bet pa<br />celam apmeram piecus kilometrus no pagasta centra cela mala it ka par begšanas<br />meginajumu vinu nošava.84<br />1941. gada julija aresteja Kuldigas pagasta ebrejus un ievietoja aresta telpas<br />Kuldiga. Arestu laika pašaizsardzibnieki nošava ebreju veikalnieka Cimmermana divus<br />delus un izvaroja meitu.85<br />Vairaki Varmes pagasta pašaizsardzibnieki 1941. gada julija Kabiles pagasta pie<br />Karogu majam piedalijas ebreja Goèalka gimenes nošaušana.86 Goèalki (mate Cipe,<br />vinas tris deli – Mozus, Arons, Hiršs un meita Estere) lidz karam dzivoja Kuldiga.<br />Kad sakas karš, gimene 1941. gada junija beigas pameta Kuldigu un apmetas pie<br />pazinam Varmes pagasta Krastmalos. Cipe Goèalka nakamaja diena devas atpakal uz<br />Kuldigu un vairs neatgriezas, jo pilseta tika aresteta, bet palikušie šajas lauku majas<br />nodzivoja divas dienas, lidz tos pamanija pagasta pašaizsardzibas dalibnieks Fricis<br />Bieznieks un aresteja. Aresteja ari maju ipašnieku Juri Guthofu. Vinu apvainoja ebreju<br />slepšana, taèu velak atbrivoja.87 Pec mineto ebreju apcietinašanas Varmes pagasta<br />pašaizsardzibas vienibas vaditajs Žanis Libermanis pa telefonu sazinajas ar Kuldigas<br />pašaizsardzibas vadibu (iespejams, ar G. Celminu, jo aprakstitais gadijums notika<br />1941. gada julija sakuma) un sanema paveli, ka arestetie ebreji janošauj. Ž. Libermanis<br />izveidoja konvoja grupu, kurai deva rikojumu ar kravas automašinu vest ebrejus uz<br />Kuldigu un kada piemerota vieta nošaut.88 Tas ari tika izdarits Kabiles pagasta netalu<br />no Karogu majam.<br />Bez šis slepkavibas pašaizsardzibnieki Varmes pagasta 1941. gada julija<br />nedela ar dažu dienu starplaiku nošava vel vairakus ebrejus. Iespejams, ka<br />pagasta pašaizsardzibas vienibas priekšnieks Ž. Libermanis bija iedvesmojies<br />no telefonsarunas ar Kuldigu, jo kads pec kara arestetais ši pagasta pašaizsardzibnieks<br />atstastijis komandiera teikto, ka tos dažus pagasta ebrejus nav<br />verts vest uz Kuldigu.89 Ta Varmes meža netalu no Buitu (Buižu) majam vietejie<br />pašaizsardzibnieki nošava piecus ebrejus – Kuldigas ebreju Iciku Jozefsonu, kurš<br />stradaja pie Buitu (Buižu) saimnieka Jana Jankovska, un èetrus bernus vecuma<br />no pieciem lidz èetrpadsmit gadiem, kas lidz tam atradas pagasta valdes nama,<br />jo kopa ar vecakiem bija beguši no Kuldigas, bet pa celam nezinamos apstaklos<br />pazaudejuši vecakus.90 Taja paša laika pie Kulu majam pašaizsardzibnieki nošava<br />vel devinus ebrejus.91<br />1941. gada julija Pampalu pagasta pie Abrupites vietejie pašaizsardzibnieki<br />nakti nošava kristita ebreju arsta Rostovska èetru cilveku gimeni no Sudrabu<br />majam, ka ari aptiekas provizoru Jakovu Novoselski, kurš dzivoja Darznieku<br />majas.92<br />No šiem zinamajiem gadijumiem var secinat, ka lidzigi ebrejus nogalinaja ari<br />citur. Proti, pagastos dzivojošos ebrejus uz aprinka centru neveda, bet nogalinaja<br />netalu no vinu dzivesvietas. To apstiprina ari Republikas Arkartejas komisijas<br />dokumenti – 1941. gada julija ebreji nošauti Skrundas pagasta Spalu birzi cela<br />Skrunda–Ezere mala (Feldu gimene – pieci cilveki; Evoskaru gimene – èetri cilveki<br />un Abrams Blumbergs), Lutrinu pagasta (Fleišneru gimene no Jaunmuižas – septini<br />cilveki) un Saldus pagasta (Bobu gimene no Kaleju majam – cetri cilveki).<br />129<br /><br />Nogalinato ebreju skaita apleses<br />Lai aprekinatu Kuldigas aprinki noslepkavoto ebreju skaitu, jasak ar Latvijas Republikas<br />1935. gada ceturto tautas skaitišanu. Pec tas datiem, Kuldigas aprinki pirms<br />kara dzivoja vairak neka 1100 ebreju. PSRS un Vacijas kara sakuma, t.i., pec pieciem<br />gadiem, ebreju skaits Kuldigas aprinki daudz neatškiras no mineta un vareja but tuvu<br />tam. 1941. gada 14. junija padomju varas istenotaja deportacija uz PSRS austrumu<br />apgabaliem Kuldigas aprinka ebreji tikpat ka necieta – deporteja tikai piecus Kuldigas<br />ebrejus,94 bet, ka noradits iepriekš, pirms vacu karaspeka ienakšanas uz austrumiem<br />paspeja evakueties apmeram desmita dala ebreju. Tatad Kuldigas aprinki 1941. gada<br />julija palika apmeram 1000 ebreju, no kuriem lielaka dala dzivoja divas pilsetas – Kuldiga<br />(apmeram 500–600) un Saldu (apmeram 200–250). Latvija palikušos vairakas<br />akcijas noslepkavoja. Lauku pagastos dzivojošos ebrejus noslepkavoja netalu no<br />dzivesvietas. Tadejadi puslidz droši var apgalvot, ka Kuldigas aprinki vacu okupacijas<br />laika 1941. gada vasara noslepkavoja ne vairak ka 1000 ebreju.<br />Nosledzot šos aprekinus, japiemin ari tas, ka pazistamajam latviešu lidotajam<br />Herbertam Cukuram, kurš pec kara dzivoja Brazilija, dažadas šis valsts ebreju organizacijas<br />un privatpersonas savulaik izvirzija pilnigi nepamatotu apsudzibu par<br />1200 ebreju noslicinašanu Venta pie Kuldigas,95 jo šadam apgalvojumam nav dokumentala<br />pamatojuma.<br /><br />Ebreju atstatie nekustamie un kustamie ipašumi<br />Kuldigas pilseta un aprinki ebreju arestiem jau kopš 1941. gada julija sekoja vinu<br />ipašumu izlaupišana.96 Tas bija verojams daudzviet Latvija.<br />Ebreju ipašumu izlaupišanu Kuldiga, vismaz 1941. gada julija, neaizkaveja pat<br />tas, ka 7. julija Kuldigas pilsetas valde saka parnemt sava parzina bezipašnieka (ari<br />aresteto ebreju) mantu.97<br />Liela dala ipašumu pec cilveku noslepkavošanas piepilsetas mežos palika aresta<br />vietas. Visvairak to palika sinagoga, kur atradas vairakums ieslodzito. Šis, ka ari tas<br />mantas, kas pec ebreju nošaušanas palika mežos,98 Kuldigas pašaizsardzibnieki parveda<br />uz noliktavam. Formali tas skaitijas pilsetas pašaizsardzibas parzina. Par to liecina<br />Kuldigas pilsetas valdes 1941. gada 25. augusta sedes protokols.99 Šaja sede pienemts<br />lemums, ka atbilstoši Kurzemes apgabala komisara 1941. gada 14. augusta izsniegtajam<br />pilnvarojumam rikoties ar ebreju atstato ipašumu Kuldigas pilsetas valde parnem ari<br />to ipašumu, kas atrodas Kuldigas aprinka policijas un pašaizsardzibas riciba (ta rakstits<br />dokumenta, un tas liecina, ka augusta beigas notiek pašaizsardzibas speku reorganizacija<br />un aprinka policijas strukturas veidošana). Taja paša sede nolema pardot ebreju<br />ipašuma esošos majputnus, jo pilsetas valdei saimnieciski neatmaksajas tos uzturet.<br />Kuldigas pilsetas valde lidz 1941. gada 18. julijam apsaimniekoja ari pilseta uzskaititos<br />335 nekustamos ipašumus, kas agrak bija piederejuši ebrejiem, bet pec<br />ši datuma saskana ar generalkomisara Riga rikojumu ebreju bijušos nekustamos<br />ipašumus pilsetas valde nodeva Grundstückgesellschaft Lettland G.m.b.H. Liepajas<br />nodalas parvaldijuma.100 Šo kartibu juridiski apstiprinaja okupeto austrumu apgabalu<br />generalkomisara Hinriha Lozes 1941. gada 13. oktobra Rikojums par židu ipašumu<br />kartošanu austrumu apgabalu valsts komisara parvaldita apgabala.101<br />Ta ka rikojumi par ebreju atstatajiem kustamajiem un nekustamajiem ipašumiem<br />bija centralizeti, var pienemt, ka lidzigi ar vinu ipašumu rikojas ari citur Kuldigas aprinki,<br />taèu dokumentalu pieradijumu tam nav. Ir skopas zinas, ka dažos pagastos ebreju<br />kustamais ipašums pec ipašnieku noslepkavošanas tika savakts un izpardots.102<br /><br />Nobeiguma piebildes<br />Šis petijums par holokaustu Kuldigas aprinki ir vertejams tikai ka ieskats šaja problematika,<br />jo pilnigu situacijas atainojumu nav iespejams dot avotu trukuma del. Tomer<br />uz pieejamo avotu bazes ir iespejams atklat noziegumu gaitu un uzsvert raksturigako<br />Kuldigas aprinkim.<br />1. Savdabiga persona holokausta notikumos (to sagatavošanas posma) Kuldigas<br />pilseta ir bijis kadreizejais perkonkrustiešu lideris G. Celminš. Kopa ar vermahta<br />karaspeka dalam Latvija vinš ieradas 1941. gada junija beigas un piedalijas kaujas<br />pie Liepajas. 1941. gada 1. julija vacu militaras iestades G. Celminu apstiprinaja par<br />Kuldigas pilsetas latviešu pašaizsardzibas vienibu komandantu. Lidz 10. julijam, kad<br />G. Celminš devas uz Rigu, pilseta pec vina pavelem sakas ebreju aresti, taèu nav tiešu<br />liecibu, ka šaja laika pec G. Celmina paveles Kuldiga notiktu ari ebreju slepkavošana,<br />lai gan dažus ebrejus arestešanas bridi nogalinaja pašaizsardzibnieki. Tapat vairakas<br />epizodes liecina, ka ebreji 1941. gada julija sakuma pagastos nošauti pec noradijumu<br />sanemšanas no Kuldigas, iespejams, pec G. Celmina paveles. Spriežot pec petnieku<br />riciba esošiem dokumentiem, G. Celminš nepaklavas Einsatzgruppe A komandiera<br />V. Štalekera pec 1941. gada 8. julija parzina esošajam Latviešu pašaizsardzibas dienesta<br />štabam Riga, bet gan vacu militarajam resoram. Tas atspeko M. Levenšteina<br />pienemumu, ka represijas pret ebrejiem Kuldiga sakas bez tiešu direktivu sanemšanas<br />no vacu institucijam.103<br />2. Vacu okupacijas sakuma citos Latvijas aprinkos iznaca vietejie preses izdevumi.<br />No tiem vareja uzzinat gan pret ebrejiem verstos rikojumus, gan ari liecibas par vietejo<br />antisemitisko histeriju. Kuldigas aprinki šada preses izdevuma nebija.<br />3. Kuldigas pilsetas ebreju noslepkavošana 1941. gada julija (iespejams, ari vel<br />augusta sakuma) bija vacu iestažu, visticamak, Liepajas SD organizeta un ar vietejo pašaizsardzibnieku<br />tiešu lidzdalibu paveikts noziegums. Dažadas vietas un vairakas reizes<br />Kuldigas tuvuma meža noslepkavoja apmeram 500–600 pilsetas ebreju. Viena akcija<br />apmeram 300–400 ebreju noslepkavošanu paveica V. Araja komandas vieniba no Rigas.<br />4. Dokumentu trukuma del nav iespejams noskaidrot ebreju šaušanas gaitu Kuldigas<br />aprinka pilseta Saldu, tacu ir zinams, ka apmeram 200–250 Saldus ebreju nošava<br />divas akcijas piepilsetas mežos.<br />5. Aprinka pagastos dzivojošie ebreji (daži simti vai pat vel mazak – desmiti), ka<br />liecina daži zinami gadijumi, piemeram, Gaiku, Kabiles un Varmes pagasta, tika nošauti<br />netalu no dzivesvietas, bet avotu trukuma del nav iespejams uzzinat sikak par šiem<br />noziegumiem un to istenotajiem.<br />6. Tikpat ka nav liecibu par Kuldigas aprinki izglabtajiem ebrejiem. No ta secinams,<br />ka Kuldigas aprinki ebrejiem sniegta nieciga palidziba.<br />Ir zinams, ka kuldidzniekam Janim Burkovskim izdevas izglabt 1924. gada dzimušu<br />ebreju zenu Maksimu Levensonu, kuru vinš uzdeva par savu arlaulibas delu un<br />adopteja.104 Tapat ir zinams, ka neveiksmiga bijusi Kuldigas ebreju Goèalku gimenes<br />slepšanu Varmes pagasta (par to minets iepriekš), bet kadu no Kuldigas izbegušu<br />ebreju apcietinaja un nošava kopa ar Saldus ebrejiem 1941. gada julija.105<br />7. Dokumentos par ebreju slepkavošanu Kuldigas aprinki nepilniga informacija<br />atrodama ari par èiganu slepkavošanu dažos pagastos. Turpmak uzskaititas epizodes,<br />iespejams, ir neprecizas (nepreciza slepkavibu hronologija, to norises vieta u.c.<br />apstakli), jo ierobežoto vestures avotu del nav iespeju šos faktus parbaudit.<br />• Vienu èiganu gimeni jau 1941. gada julija kopa ar ebrejiem aresteja Varmes<br />pagasta. Šis gimenes liktenis bija tads pats ka arestetajiem ebrejiem. Varmes<br />pagasta pašaizsardzibnieki šos cilvekus nošava meža pie Kulu majam.106<br />• Cieceres pagasta, Namiku meža, 1941. gada decembri nošava 101 èiganu, ko<br />atveda no Liepajas.107<br />• 1942. gada aprili vienu èiganu gimeni aresteja Gaiku pagasta, aizveda uz Saldu<br />un tur nošava.108<br />• 1943. gada maija notika Saldus pilsetas èiganu aresti. Zinams, ka pilsetas<br />policijas darbinieki grupas pa diviem trijiem cilvekiem aresteja èiganus (katrai<br />šadai grupai bija jaareste piecas sešas èiganu gimenes). Pec tam arestetos<br />95 èiganus izveda arpus pilsetas un Cieceres pagasta Namiku meža nošava.109<br /><br />Atsauces un komentari<br />1 Ceturta tautas skaitišana Latvija 1935., IV sej.: Tautiba. – Riga, 1937, 297., 301., 354., 355. lpp.<br />2 No NKVD lidz KGB. Politiskas pravas Latvija (1940–1986): Noziegumos pret padomju valsti apsudzeto<br />Latvijas iedzivotaju raditajs / R. Viksnes, K. Kangera red. – Riga, 1999.<br />3 Latvijas Valsts arhivs (turpmak – LVA), 1986. f., 1. apr., 41294.<br />4 Turpat, 1293. l., 57., 60. lp.<br />5 Turpat, 25498. l.<br />6 Turpat, 15340. l.<br />7 Turpat, 4231. l., 17. lp.<br />8 Turpat, 45285. l.<br />9 Latvijas Valsts vestures arhivs (turpmak – LVVA), P-132. f., 30. apr., 20. l.; 26. apr., 15. l.<br />10 Turpat, 5542. f., 4. apr., 1. l.<br />11 Ezergailis A. Holokausts vacu okupetaja Latvija, 1941–1944. – Riga, 1999 (turpmak – Ezergailis A.).<br />12 Freimanis E. Divas pasaules. – Toronto, 1976 (turpmak – Freimanis E. Divas pasaules); Freimanis<br />E. Ticiba. – Lincoln; Nebraska, 1978 (turpmak – Freimanis E. Ticiba); Freimanis E. Visadais<br />Jepis. – Autora izdevums, 1990 (turpmak – Freimanis E. Visadais Jepis).<br />13 Ezergailis A., 42. lpp.<br />14 Aluts I. 1940.–1941. gada notikumi Saldu // Padomju Zeme, 1989, 17. janv.; Celminš A. Pa kuru<br />laiku… Laikmeta hronika 1941.–1991. – Kuldiga, 2004; Dunsdorfs E. Gramata par Saldu. – Melburna,<br />1995; Freimane K. 1941.–1945. gads Saldu // Padomju Zeme, 1974, 10. marts; Jaunrodzinš J. Lenas<br />naves dzirnavas. – Riga, 1971; Kevlis A. Vestures lappuses // Lauku Avize, 1989, 14. jul.; The City<br />of Kuldiga // Levenstein M. On the brink of nowhere. – New York, 1983, pp. 37–40; Ziemelis J.<br />Mana zeme – mans liktenis // Padomju Zeme, 1979, 30. janv.<br />15 Celminš G. Eiropas krustcelos. – Eslingene, 1947; Cielens F. Laikmetu maina, 5. gram.: Latvija<br />Eiropas tragedija. – Stokholma, 1964 (atkartots izdevums 1999; turpmak – Cielens F., 1999); Šilde A.<br />Ardievas Rigai. – Nujorka, 1988; Zemgals B. Dienas baltas nebaltas: stasts par Alfreda Valdmana<br />darbu tautai un tevzemei. – Riga, 1998.<br />16 Celminš G. No Memeles lidz Rigai // Kurzemes Vards, 1942, 14. janv.<br />17 Biezais H. Gustava Celmina Perkonkrusts dokumentu gaisma // Treji Varti, 1989, 127. nr., 28.–37. lpp.;<br />128. nr., 28.–34. lpp.; 129. nr., 34.–38. lpp.<br />18 Paeglis A. “Perkonkrusts” par Latviju (1932–1944). – Riga, 1994 (turpmak – Paeglis A.).<br />19 Arklans B., Dzirkalis J., Silabriedis J. Vini bez maskas. – Riga, 1966 (turpmak – Arklans B. u.c.).<br />20 Ezergailis A., 105. lpp.<br />21 Biezais H. Gustava Celmina Perkonkrusts dokumentu gaisma // Treji Varti, 1989, 127. nr., 37. lpp.<br />(1. atsauce 28. lpp.).<br />22 Pavloviès J. Nacistiskas Vacijas okupacijas karaspeks Latvija – ienakšanas hronologijas precizešana //<br />Latvijas Vestures Instituta Žurnals, 2004, 3. nr., 94.–113. lpp. (turpmak – Pavloviès J.); Pelkaus E.<br />Cina un ceriba: Partizani Latvija 1941. gada vasara. – Riga, 2004 (turpmak – Pelkaus E.).<br />23 Pelkaus E., 38., 39. lpp.<br />24 LVA, 1986. f., 1. apr., 2182. l., 37., 38., 52., 53., 100. lp.; P-1938. l., 1. sej., 5. lp.; 2. sej., 498. lp.<br />25 Turpat, 772. l., 99.–101. lp.; 15340. l., 18., 19., 70.–72. lp.; 5840. l., 9., 11. lp.; Pelkaus E., 38.,<br />39. lpp.<br />26 Pavloviès J., 101. lpp.<br />27 LVA, 1986. f., 1. apr., 44638. l., 99. lp.<br />28 Turpat, 43633. l., 15. lp.<br />29 Biezais H. Nacionalie partizani // Latvijas Vestures Instituta Žurnals, 1992, 4. nr., 138. lpp.<br />30 Ezergailis A., 149.<br />31 Pavloviès J. Okupacijas varu maina Valmieras aprinki 1941. gada vasara // Holokausta izpetes<br />jautajumi Latvija: Starptautiska seminara referati, 2001. gada 29. novembris, Riga, un 2001.–<br />2002. gada petijumi par holokaustu Latvija (Latvijas Vesturnieku komisijas raksti, 8. sej.). – Riga,<br />2003, 316. lpp.<br />32 Biezais H. Nacionalie partizani, 137. lpp.<br />33 Ezergailis A., 329. lpp.<br />34 LVA, 1986. f., 1. apr., 2913. l., 84. lp.; The Nahum Goldmann, Museum of the Jewish Diaspora. – Jeruzaleme,<br />[b.g.] (turpmak – The Nahum Goldmann).<br />35 LVVA, P-132. f., 30. apr., 20. l., 7., 10. lp.<br />36 LVA, 1986. f., 1. apr., 2361. l., 40., 49., 74., 89. lp.; 44638. l., 11. lp.<br />37 Ëåâåíøòåéí Ì., c. 116.<br />38 LVA, 1986. f., 1. apr., 44638. l., 11., 38. lp.; LVVA, P-132. f., 30. apr., 20. l., 6. lp.<br />39 LVVA, P-132. f., 30. apr., 20. l., 10. lp.; Freimanis E. Visadais Jepis, 82.–84. lpp.<br />40 Biezais H. Gustava Celmina Perkonkrusts dokumentu gaisma // Treji Varti, 1989, 127. nr., 31.,<br />32. lpp.<br />41 Celminš G. No Memeles lidz Rigai // Kurzemes Vards, 1942, 14. janv.<br />42 Cielens F., 1999, 83. lpp.<br />43 Biezais H. Gustava Celmina Perkonkrusts dokumentu gaisma // Treji Varti, 1989, 129. nr., 37. lpp.<br />44 Paeglis A., 185., 186. lpp.<br />45 Maijs L., 4. lpp.<br />46 LVVA, P-132. f., 30. apr., 20. l., 2., 3., 6. lp.<br />47 Turpat, P-82. f., 1. apr., 1. l., 14. lp.<br />48 Arklans B. u.c., 118. lpp.<br />49 Freimanis E. Visadais Jepis, 86., 87. lpp.<br />50 Turpat, 100. lpp.<br />51 LVA, 1986. f., 1. apr., 2361. l., 49., 59. lp.; 44638. l., 11., 38. lp.; Celminš A. Pa kuru laiku…, 38.,<br />47. lpp.<br />52 Freimanis E. Visadais Jepis, 110. lpp.<br />53 LVA, 1986. f., 1. apr., 8878. l., 53., 63. lp.; 44638. l., 212. lp.<br />54 Turpat; LVA, 1986. f., 1. apr., 25498. l., 3. sej., 193., 271., 333., 334. lp.<br />55 LVVA, P-132. f., 30. apr., 20. l., 7. lp.<br />56 Turpat, 6., 11. lp.; LVA, 1986. f., 1. apr., 44638. l., 11., 15. lp.<br />58 Freimanis E. Visadais Jepis, 103., 104. lpp.; lidziga aina ari: Freimanis E. Ticiba.<br />59 Par šada vacu militaras parvaldes ierikota ieroèu un municijas izdales punkta esamibu Kuldiga<br />min Ezergailis A. (148. lpp.), atsaucoties uz vermahta 291. kajnieku divizijas komandiera izdotajiem<br />“Seviškajiem noteikumiem latviešu pašaizsardzibas speku organizešanai”, kas pilna apjoma publiceti<br />H. Bieza raksta. Sk.: Biezais H. Nacionalie partizani, 134., 135. lpp.<br />60 Freimanis E. Visadais Jepis, 94. lpp.<br />61 LVA, 1986. f., 1. apr., 45285. l., 2. sej., 260. lp.<br />62 Turpat.<br />63 Turpat, 261. lp.; 44638. l., 11., 15. lp.<br />64 LVVA, P-132. f., 30. apr., 20. l., 6.<br />65 LVA, 1986. f., 1. apr., 45285. l., 2. sej., 261. lp.<br />66 Turpat, 44638. l., 11., 15., 27. lp.<br />67 LVA, 1986. f., 1. apr., 2361. l., 49., 59., 99., 70., 111. lp.; 44638. l., 110., 125., 126., 189., 190. lp.;<br />LVVA, P-132. f., 30. apr., 20. l., 6., 11. lp.<br />68 Turpat.<br />69 Precizs nošauto skaits ir minets 1949. gada 27. julija ekshumacijas akta. – LVA, 1986. f., 1. apr.,<br />2913. l., 116. lp.<br />70 Turpat, 27., 28., 38., 51., 65., 66., 129., 149. lp.; 44638. l., 15., 17. lp.<br />72 The Nahum Goldmann.<br />73 LVA, 1986. f., 1. apr., 15340. l., 19. lp.<br />74 LVVA, P-132. f., 30. apr., 20. l., 12. lp.; Freimane K. 1941.–1945. gads Saldu // Padomju Zeme, 1974,<br />10. marts.<br />75 LVA, 1986. f., 1. apr., 5840. l., 11., 20., 29. lp.<br />76 Freimane K. 1941.–1945. gads Saldu.<br />77 LVA, 1986. f., 1. apr., 2182. l., 5. sej., 227., 237. lp.; 6. sej., 295. lp.; 15340. l., 19. lp.; LVVA, P-132. f.,<br />30. apr., 20. l., 12. lp.<br />78 LVA, 1986. f., 1. apr., 15340. l., 46., 70. lp.<br />79 Turpat, 2182. l., 2. sej., 218. lp.<br />80 Turpat, 44638. l., 212. lp.<br />81 Ezergailis A., 331. lpp.<br />82 LVA, 1986. f., 1. apr., 772. l., 17., 23., 158. lp.; Aluts I. 1940.–1941. gada notikumi Saldu // Padomju<br />Zeme, 1989, 17. janv.; Freimane K. 1941.–1945. gads Saldu; Ziemelis J. Mana zeme – mans liktenis //<br />Padomju Zeme, 1979, 30. janv.<br />83 LVVA, P-132. f., 30. apr., 20. l., 10., 12. lp.<br />84 LVA, 1986. f., 1. apr., 2182. l., 55., 56., 111. lp.<br />85 Celminš A. Pa kuru laiku…, 38., 47. lpp.<br />86 LVA, 1986. f., 1. apr., 1293. l.<br />87 Turpat, 1205. l., 65., 66. lp.<br />88 Turpat, 112., 113. lp.; 1293. l., 31. lp.<br />89 Turpat, 1293. l., 57. lp.<br />90 Turpat, 58., 78., 113., 114., 123., 184., 348. lp.<br />91 Turpat, 32., 221., 222. lp.; 1205. l., 44., 60. lp.<br />92 LVVA, P-132. f., 26. apr., 15. l., 134. lp.; Gaidas Strazdovskas lieciba, Muzejs “Ebreji Latvija” (turpmak<br />– MEL), 9347, inv. nr. 2641.<br />93 LVVA, P-132. f., 26. apr., 15. l., 35., 161., 168., 175. lp.<br />94 Aizvestie: 1941. gada 14. junijs. – Riga, 2001, 295.–314. lpp.; Represeto saraksts: 1941, 1. – Riga,<br />1995, 89. lpp.<br />95 Kara lidotajs Cukurs aizstavas… // www.cukurs.lv<br />96 LVA, 1986. f., 1. apr., 2361. l., 40., 49. lp.; 44638. l., 21., 101. lp.<br />97 LVVA, 5542. f., 4. apr., 1. l., 4. lp.<br />98 Freimanis E. Divas pasaules, 52. lp.<br />99 LVVA, 5542. f., 4. apr., 1. l., 13.<br />100 Turpat, 80. lp.<br />101 Daugavas Vestnesis, 1941, 24. okt.<br />102 Gaidas Strazdovskas lieciba, MEL, 9347, inv. nr. 2641.<br />104 B. Sandlera lieciba, glabajas muzeja “Ebreji Latvija”.<br />105 Kevlis A. Vestures lappuses.<br />106 LVA, 1986. f., 1. apr., 1205. l., 44., 60., 171. lp.; 1293. l., 32. lp.<br />107 LVVA, P-132. f., 30. apr., 20. l., 12. lp.<br />108 LVA, 1986. f., 1. apr., 2182. l., 25. lp.<br />109 Turpat, 76. lp.<br /><br /><br />Turpat, 80. lp.<br />101 Daugavas Vestnesis, 1941, 24. okt.<br />102 Gaidas Strazdovskas lieciba, MEL, 9347, inv. nr. 2641.<br />104 B. Sandlera lieciba, glabajas muzeja “Ebreji Latvija”.<br />105 Kevlis A. Vestures lappuses.<br />106 LVA, 1986. f., 1. apr., 1205. l., 44., 60., 171. lp.; 1293. l., 32. lp.<br />107 LVVA, P-132. f., 30. apr., 20. l., 12. lp.<br />108 LVA, 1986. f., 1. apr., 2182. l., 25. lp.109 Turpat, 76. lp<br /><br /><br /><br />Eva Treige-Treide, Eriks Prokopoviès, Andis Jekabsons<br />Valdemarpils ebreju kopienas liktenis<br />un ebreju ipašuma ekspropriacija<br /><br /><br />Ja gadas but pievilcigaja Kurzemes pilseta – Talsos, izmantojiet izdevibu iepazities<br />ar tas apkartni, lai atklatu ne tikai dabasskatus, bet ari jaunas sajutas, kadas rodas,<br />iepazistot lidz šim svešas vietas un to vesturi. Puscela starp Talsiem un Roju atrodas<br />maza pilsetina Valdemarpils, kas lidz 1926. gadam bija zinama ka Sasmaka.1<br />Valdemarpili blakus baznicai nevar nepamanit divas celtnes, kas ar savdabigo stilu<br />izcelas starp apkartejiem namiem. Tas ir sinagogas – ebreju pulcešanas vietas, kas<br />ir vieniga redzama laikmeta lieciba un apstiprinajums tam, ka Valdemarpili dzivojuši<br />ebreji.2<br />Ši raksta uzdevums ir ieskicet Valdemarpils ebreju kopienas vestures notikumus<br />20. gadsimta 30. un 40. gados – laika, kad Latvijas iedzivotajos valdija izmisums un<br />nezina par turpmakajiem liktena paversieniem, kurus izraisija divu totalitaro režimu<br />cina par varu Latvija, ciniski pazemojot Latvijas tautu centienos saglabat savu valsti.<br />Raksta izmantoti Latvijas Valsts vestures arhiva un Latvijas Valsts arhiva dokumenti,<br />laikabiedru atminas, periodiska prese un Valdemarpils novadpetnieka E. Prokopovièa<br />apkopotie materiali, ari vacu okupacijas varas laika sastaditie originaldokumenti, kas<br />glabajas muzeja “Ebreji Latvija” fondos.<br />Valdemarpils ebreju kopienai, tapat ka Kurzemes ebrejiem kopuma, ir sena<br />vesture – tagadejo Kurzemes teritoriju ebreji saka apdzivot jau 14. gadsimta beigas<br />– 15. gadsimta sakuma. 17. gadsimta epidemija boja gaja gandriz visi Sasmakas<br />ebreji, tomer turpmakajos gadsimtos vinu skaits palielinajas, maksimumu sasniedzot<br />19. gadsimta, kad Sasmaku apdzivoja 1197 ebreji, kas sastadija 67 procentus no miesta<br />iedzivotaju skaita. 19. gadsimta nogale un 20. gadsimta sakuma ebreju ipatsvars<br />ne tikai Talsu aprinki, bet ari Kurzeme vispar bija samera liels – lidz 1918. gadam<br />ebrejiem bija aizliegts apmesties Vidzeme un Riga, tadejadi Kurzeme bija pievilciga<br />apmešanas vieta, to veicinaja ari 1863. gada latviešu zemniekiem pieškirta parvietošanas<br />briviba. Demografiska situacija mainijas, sakoties Pirmajam pasaules karam,<br />kad, frontei tuvojoties, Krievijas armijas virspavelnieciba 1915. gada vasara izdeva<br />paveli visiem ebrejiem piespiedu karta evakueties uz Krievijas iekšieni,3 ka Del ebreju skaits Sasmaka strauji samazinajas. Kad ebreji pec kara atgriezas, to skaits vairs<br />nekad nesasniedza iepriekšejo – 1920. gada Sasmaka dzivoja vairs tikai 169, bet<br />1925. gada – 156 ebreji.4 Turpmakajos gados ebreju ipatsvars ne tikai Valdemarpili,<br />bet ari visa Talsu aprinki kopuma palika nemainigs vai ari turpinaja samazinaties.<br />Ebreji galvenokart nodarbojas ar tirdzniecibu – lielai dalai piedereja veikali un tirgotavas,<br />ka ari amatnieciba (ebreji bija loti prasmigi skardnieki, drebnieki, kurpnieki un<br />stikla griezeji). Ebreju kopienai samazinoties, grutak klajas pauniniekiem, jo kopiena<br />daleji atbalstija visus tas loceklus. Aprakstot ebreju dzivi Talsu aprinki, novadpetnieks<br />T. Dzintarkalns (Zaudmanis) savas atminas rakstijis: “Katram židam bija savs rajons,<br />kuru vinš apmekleja. Matei vistuvak staveja vecais, baltbardainais Leizars ar palaidnigo<br />delu Bencku un kurlmemo meitu Aiku. Leizars allaž guleja uz musu krasnslenka, un<br />mate pirka no vina adatas, virbus, perves, cermu zales, piparus u.c. Tad vel “Lonastos”<br />brauca iekša Kalmans ar Abramu, divi dušigi židi ar dažadam drebju precem. Kad<br />meitam un sievam ka truka, tad želojas – ka nu drizak Kalmans ar Abramu iebrauktu.<br />Tad brauca zirgu tirgotajs Kains – stalts žids ar spidošu, melnu bardu un tadiem pašiem<br />matiem. Ka par brinumu, pagajušaja 1931. gada Kainu vel redzeju Talsos (tomer<br />pazinu). Vinam vajadzeja but ap 90 gadu, jo pusmuža virs vinš bija 1881. gada. Kajam<br />naca Mendels – slaiks, garš jauneklis ar lielu paunu uz muguras, kas sastaveja no<br />lezenam kastitem, sabaztam maisa. No maisa apakšas lidz augšai gaja divi dvieli,<br />aiz kuriem aizbaza rokas, un ta paunu nesa uz muguras. Kastites bija dažadas sikas<br />lietinas: dažadas kurpes, diegi, adatas, kemmes, perves, lakatini un daudzas citas<br />mantas. Mendels kraja naudu, lai noklutu uz Afriku, uz kurieni vinš ari aizbrauca. Visi<br />šie židi dzivoja Sasmaka.”5<br />Neatkarigas Latvijas valsts pastavešanas laika Valdemarpili un tas apkartne (Arlavas<br />pagasts) dzivoja aptuveni 165 ebreji, turklat saglabajas tendence ebreju skaitam<br />samazinaties.6 K. Ulmana autoritara režima “nacionalistiska” gara noskanotais izdevums<br />“Talsu novads”, kas naca klaja 1935. gada un par kura tapšanu un izdošanu bija gandarita<br />redakcijas kolegija, ar nesleptu gandarijumu secinaja, ka ebreju “skaits ar katru<br />gadu Talsu aprinki samazinas un pedejos gados tie sak parversties par izmirstošu<br />tautu, jo viniem nav vairs dabiska pieauguma”7. Ari demokratiskas parvaldes apstaklos<br />ebreju ipatsvars tirdznieciba bija stabils. 1935. gada Valdemarpili darbojas 37 dažadu<br />preèu tirdzniecibas uznemumi, no kuriem 19 piedereja ebrejiem. A. un B. Verbelovu<br />rupniecibas preèu veikals – lielakais produkcijas izplatitajs – ar plašo sortimentu bija<br />pazistams visa Talsu aprinki; vienigais drogu veikals, kas atradas iretas telpas Lielaja<br />iela 9, piedereja Z. Talai; Cindelu gimenes divritenu veikals bija vienigais ne tikai<br />pilseta, bet ari tuvakaja apkaime; no sešiem galas un galas izstradajumu veikaliem<br />èetros preci sagatavoja un pardeva ebreji. Jau kopš seniem laikiem Sasmaka bija<br />darbojušies daudzu profesiju meistari, un liela dala šo amatu nebija zaudejusi savu nozimi lidz pat Otra pasaules kara sakumam. 1940. gada Valdemarpili ražoja preces<br />vai sniedza pakalpojumus 43 amatnieku un viena meistara darbnica. No tam devinas<br />(20,09%) piedereja ebrejiem. Skardnieka darbus pilsetina veica tikai ebreju kopienas<br />locekli savas èetras darbnicas – divas piedereja Cindelu gimenei, divas – Šraderiem<br />un Veinbergiem. No septinam kurpnieku darbnicam tris bija ebreju (Giršovu, Jakobsonu<br />un Verbelovu). Vienigaja stiklinieku darbnica darbojas V. Buhbinders ar savu gimeni.<br />Viena no èetram maizes ceptuvem piedereja ebreja F. Grilla gimenei. Mazaja pilsetina<br />ar aptuveni 1100 iedzivotajiem darbojas piecas (!) frizetavas, no tam divas piedereja<br />ebrejiem – Levinu un Rozenbergu gimenei. Kopienas loceklu ipašuma visvairak bija<br />jaukto preèu un manufakturas veikalu. Zirgu tirdznieciba pilnigi atradas ebreju rokas – ar<br />to nodarbojas piecas gimenes – Benceli, Edelšteini, Kani, Levensoni un Leviusi. Ebreji<br />jau no seniem laikiem tradicionali nodarbojas ari ar preèu iepirkšanu un vairumtirdzniecibu<br />– galvenokart labibu un adas. Ebreju sekmes tirdznieciba – naudas un preèu apgrozijums,<br />kas ebreju uznemumos parsniedza apgrozijumu latviešu uznemumos, tadejadi<br />radot ieverojamu parsvaru par latviešu uznemumiem un konkurenci, – bieži parauga<br />skaudiba – lauku rajonu iedzivotajiem tik raksturigaja ipašiba. Skaudiba apvienojuma<br />ar tradicionaliem stereotipiskiem aizspriedumiem pret ebrejiem nereti veicinaja antisemitiska<br />satura baumas, kas lidz ar labeji un labeji šovinistisku ideju nostiprinašanos (“Perkonkrusts”<br />un tam lidzigas ievirzes organizacijas) pasaules ekonomiskas krizes seku<br />del dažreiz parauga atklata verbala un – loti reti – ebreju fiziska aizskaršana. Ebrejiem<br />nesimpatizejošie parasti pieprasija ebreju uznemumu boikotu, ekonomiska ipatsvara<br />ierobežošanu un demokratijas norieta uzplaukuša “Perkonkrusta” sakapinataja šovinisma<br />pat to, lai ebreji atstatu Talsu aprinki. Tomer neatkarigas Latvijas valsts pastavešanas<br />gados par antisemitismu ka pastavigu vai visaptverošu sabiedribas izpausmi Talsos<br />un Talsu aprinki runat nevar. Kopuma starpetniska vide bija stabila. Ta, piemeram,<br />1919. gada nodibinataja pilsetas pamatskola no 1919./20. lidz 1940./41. macibu gadam<br />vienkopus macijas Valdemarpils un tas apkartnes visu tautibu un religiju berni (neatkarigas<br />valsts pastavešanas perioda no videji 175 berniem 22 bija ebreju berni). Lai<br />gan 1884. gada celtaja eka šauras telpas apgrutinaja macibu procesu, ebreju berni<br />netika diskrimineti, bet gan tika ieverota religiska piederiba un tradicijas – Mozus<br />ticibas macibu ebreju berniem pasniedza atseviški (20. gadu sakuma – H. Šteinbergs,<br />30. gadu vidu – H. D. Lifšics). Mazaja un klusaja, bet vienlaikus ari rosigaja pilsetina<br />Otra pasaules kara sakuma mierigi savas dienas vadija Valdemarpils ebreju kopienas<br />locekli – darbojas, mileja, stridejas, turejas kopa, cienot savas tautas etniskas un<br />religiskas tradicijas.<br />Tipiski agrara un truciga sociala vide ar tai raksturigo zemo izglitibas limeni noteica<br />ari politisko kursu – kreisas idejas, orientetas uz dzives limena celšanu un socialas<br />aprupes jautajumu risinašanu, valdija Valdemarpils iedzivotaju vairakuma politiskaja<br />apzina. Salidzinajuma ar kandidatu sarakstiem, kuros bija apvienotas nacionali konservativas<br />vertibas, ieverojamu parsvaru pilsetas parvalde parasti ieguva socialdemokratu<br />saraksts, kura sastaveja ari ebreji.<br />1934. gada 15. maija valsts apversuma “parvertibas” skara ari Valdemarpili – nomainija<br />pilsetas parvaldes sastavu – demokratiski ieveleta Brivpratigas ugunsdzeseju<br />biedribas priekšnieka K. Ausfelda vieta K. Ulmana režims “tautas vienotibas stiprinašanai”<br />iecela nacionalistiski noskanoto K. Birni. Amatu zaudeja vairaki citi vadoši<br />darbinieki un specialisti, kas vairaku gadu garuma bija iemantojuši pilsetas iedzivotaju<br />lojalitati, tadejadi parmainam bija visnotal negativas sekas dažadas nozares, piemeram,<br />veselibas aprupe nomainija Sarkana Krusta punkta vaditaju. Jaunais vaditajs vairs<br />nevelejas finanset arstu ebreju, un tieši ši iemesla del nacas aiziet spejigajam arstam<br />I. Fainam, kurš bija pazistams ne tikai Talsu aprinki, bet ari Riga, kur Leipcigas un<br />Terbatas universitati beigušais terapeits bija stradajis. Vairakums vietejo iedzivotaju<br />I. Fainu atzinigi verteja ne tikai ka medicinas specialistu, bet ari ka sabiedriski aktivu un<br />loti atsaucigu cilveku – I. Fains vairakas reizes bija ievelets par Valdemarpils domnieku,<br />1925. gada pat par domes priekšsedetaju. Veselibas aprupes kadru izvele Valdemarpili<br />problemas bija visu K. Ulmana režima pastavešanas laiku, un tieši nacionalais faktors<br />bija noteicošais arstu apstiprinašanas politikas pamata – 1939. gada oktobri Valdemarpils<br />arsts Kazmers stajas Latvijas obligataja militaraja dienesta, tadejadi atstajot<br />vakantu pilsetas arsta vietu. Valdemarpils pašvaldiba jaunu kandidatu brivajai vietai<br />nemekleja, vel sliktak, kad uz šo vakanci pieteicas arsti I. Fains un Eèins, pašvaldiba<br />abu kandidaturas noraidija, motivejot lemumu ar to, ka kandidati esot ebreji. Ši iemesla<br />del Valdemarpili gadu nebija pilsetas arsta.8<br />Kopuma vertejot, Valdemarpils pirms PSRS okupacijas bija tipiska Latvijas provinces<br />mazpilseta bez attistibas perspektivas. Nabadziba (pilsetas gada budžets 1939. gada<br />bija tikai 25 000 latu) bija šis pilsetinas lielaka nelaime – 1939. gada Valdemarpili nebija<br />ne kanalizacijas, ne centralapkures – no 422 dzivokliem tikai 102 bija elektriba, tikai<br />viena dzivokli – udensvads. Pilsetina bija tikai viena pirts, un ta piedereja ebrejiem. Cilveki<br />parvietojas galvenokart ar velosipediem, talakiem braucieniem visbiežak izmantoja<br />zirgu pajugu, pilsetinas lepnums bija divas kravas un viena viegla automašina. Slikto<br />zemescelu un neliela pasažieru skaita del pasažieru autobuss cauri pilsetai izripoja tikai<br />reizi diena. Toties mazpilsetu škersoja šaursliežu dzelzcela linija Stende–Talsi–Valdgale<br />–Valdemarpils–Roja, pa kuru kurseja divi pasažieru vilcienini, biežak parvietojas<br />sastavi ar kravu.<br />1940. gada junija Padomju Savieniba prettiesiski okupeja Latviju, 15. julija Valdemarpili<br />darbu saka A. Kirhenšteina valdibas iecelta pilsetas pagaidu izpildkomiteja ar<br />K. Blumfeldu priekšsedetaja amata.9 Vinš nomainija bijušo pilsetas vecako tirgotaju<br />K. Birni.10 Jau jaunas varas pirmajas dienas bija verojama atsevišku pilsetnieku<br />Aktiva lidzdarbošanas un agitacija par labu jaunajai iekartai. Aktivakais organizators bija<br />skolotajs J. Zalitis. 5. septembri noorganizeja Valdemarpils komjaunatnes nodalu, kur<br />darbojas apmeram 20 jauniešu, ari pieci ebreji – G. Rainesa, L. Cindele, B. Cindele,<br />Z. Kane un A. Cindelis,11 un kuru organizatoriski un ideologiski stiprinaja J. Zalitis.12<br />Šie pieci ebreji bija vienigie Valdemarpili, kas sadarbojas ar komunistiem, parejie bija<br />pasivi.13 Lidz ar to jasecina, ka ebreji Valdemarpili nebija padomju okupacijas varas<br />lidzskrejeji un atbalstitaji – 1940.–1941. gada Valdemarpili dzivoja apmeram 150 ebreju,<br />14 no kuriem tikai pieci (aptuveni 3,3%) aktivi atbalstija okupantus.<br />Ja iedzivotaju mazakums sajusminajas par padomju varu, tad lielaka dala to uztvera<br />ar dalitam jutam, izradot jaunajai kartibai neuzticibu un nepatiku. Nepatika izpaudas<br />gan slepti, gan atklati15 un izrieteja no vairakiem faktoriem.<br />Pirmkart, provinciali laucinieciska, konservativa sabiedriba nebija elastiga un gatava<br />pienemt jaunas “reformas”, piemeram, uzspiesto taisnibas, bralibas un vienlidzibas<br />principu. Šaja zina K. Ulmana režima uzspiestais nacionalisms bija nostiprinajis ticibu<br />pašu spekiem, gandarijumu un nesleptu lepnumu par padarita darba augliem, pec<br />kuriem tagad karoja citi.<br />Otrkart, iedzivotaju neapmierinatibu vairoja padomju varas istenota privatipašumu<br />nacionalizacija. 1940. gada 1. novembri Valdemarpils izpildkomiteja pazinoja, ka Valdemarpili,<br />ka ari Arlavas pagasta sakta ipašumu atsavinašana. Ipašumus nacionalizeja<br />ne tikai latviešiem, bet ari citu tautibu namsaimniekiem (iznemot ebrejus) – kopuma<br />15,3 procentus namu (23 no 150 ipašumiem), bet ebrejiem – 65 procentus (13 no<br />20 ipašumiem). Okupacijas režims nacionalizeja pareizticigo draudzes bijušas pareizticigo<br />skolas ekas Liela iela 26, kuras bija izvietota Valdemarpils pamatskola un kuras<br />lidz tam pašvaldiba bija nomajusi no draudzes. Štolceru gimene bija spiesta škirties<br />no aptiekas, kas bija pilsetas simbols, – jau kopš 1905. gada Štolceri bija aptieka pienemuši<br />par macekliem ari ebrejus, no kuriem vairak neka desmit pabeidza macibas<br />un turpinaja darboties farmacija dažadas Latvijas aptiekas.16 Valsts ipašuma nodoto<br />aptieku lidz vacu okupacijai parvaldija F. Kogans-Kane ar asistenti G. Edelšteini un<br />asistenta vietas izpilditaju I. Špunginu. Kopš 1941. gada junija Valdemarpili vairs nav<br />stradajis neviens medicinas darbinieks ebrejs.<br />Treškart, sabiedribas neatgriezeniski negativu, pat launu un naidigu attieksmi padomju<br />vara iemantoja pec represivajam akcijam 1941. gada 14. junija, kad no Latvijas<br />tika deporteti 15 424 cilveki. Kopuma padomju varas pirmas okupacijas bilance bija<br />šada: no Valdemarpils un tuvakas apkaimes izsutišanai tika paklauti 17 cilveki – no<br />tiem piecus izsutija uz Kirovas apgabala Vjatlagu, bet vinu gimenu loceklus – uz<br />Krasnojarskas novadu.17 Izsutiti tika ari divi ebreji – M. un R. Veinbergi. Daleja informacijas<br />noplude izsutamo personu sarakstu sastadišanas laika, ko, bez šaubam, veica<br />latvieši, palidzeja dažiem aizbegt un paslepties, tadejadi izvairoties no izsutišanas.<br />Ta, piemeram, Talsu aprinka Arlavas pagasta aizsargu nodalas vaditajs A. Feldbergs,<br />uzzinajis, ka izsutamo saraksta ieklauts vinš un vina gimene, paslepas meža. Tapat<br />darija ari vina pazinas – aizsargi P. Graudinš un H. Krišlauks, kuri tomer nespeja izglabt<br />savus piederigos.18<br />Pec nacistiskas Vacijas un Padomju Savienibas kara sakuma, pamatojoties uz<br />27. junija evakuacijas paveli, padomju vara atstaja Talsu aprinki. Padomju varas<br />parstavji bega haotiski un preteji vacu okupacijas propaganda velak izskanejušajam<br />zinam nepaspeja iztukšot Valdemarpils pilsetas valdes finanšu lidzeklus.19 27. junija<br />pecpusdiena Valdemarpili aktivakie bijušie aizsargi J. Zikmanis (vinš ari Zihmanis),<br />F. Zebergs, T. Purinš, B. Unterbergs, R. Anderdorfs un citi, kooperejot savu darbibu ar<br />ugunsdzesejiem, pec savas iniciativas “ienema” pilsetas un tas apkartnes svarigakos<br />punktus – Valdemarpils pasta un telefona centrali, pilsetas valdi, Arlavas pagasta Mašinu<br />un traktoru staciju, pagastnamu un sterkeles fabriku, Lubezeres spirta bruzi u.c.,<br />vienlaikus nodibinot Valdemarpils pilsetas valdes telpas apsardzibas štabu. Par štaba<br />priekšnieku iecela virsseržantu J. Zikmani.20 Valdemarpils aizsargu izveidoto jauno<br />strukturu nosauca par apsardzibu, lai gan to vareja nosaukt ari citadi, piemeram, par<br />komandanturu, jo šis jedziens latviešiem kopš 1919. gada lauku komandanturu pastavešanas<br />nebija svešs. “Ienemšana” visticamak aprobežojas ar aizsargu klatbutni<br />minetajas vietas, jo aizsargi, iznemot tos, kuri lidz padomju varas evakuacijai bija<br />slepušies, nebija apbrunoti vai ari apbrunojums bija loti niecigs.21<br />1941. gada 27. junija vakara vai 28. junija aizsargi deklareja Valdemarpils atjaunoto<br />neatkaribu, pilsetas laukuma uzvelkot nacionalo karogu. Apsardzibas štaba, kas sakotneji<br />pildija drošibas garanta funkcijas, izvirzija jautajumu par civilvaras neseja – pilsetas<br />vecaka amata atjaunošanu. Pec savstarpejas kildošanas, kas radas pretendentu<br />ambiciju del, ka ari izvertejot kandidatu darbibu padomju režima laika, apsardzibas<br />štaba locekli nolema par pilsetas vecako apstiprinat R. Berzinu, kurš autoritara režima<br />laika, ka ari pirms tam bija Valdemarpils pilsetas valdes loceklis. Lemumu pamatoja ar<br />to, ka juridiski pilnvarotais pilsetas vecakais K. Birnis paklauts padomju varas represijam<br />un izsutits.22 R. Berzinš savas atminas raksta, ka cina par varu Valdemarpili šajas<br />dienas norisinajusies starp vinu un skolotaju Blumbergu, “kurš bija launs un asinskars<br />cilveks” un sagrabis varu ta, ka “Berzinam šo varu gandriz ar varu vajadzeja atnemt”.<br />R. Berzinš parstaveja Namsaimnieku sarakstu un 1934. gada maija vel pirms apversuma<br />vareja klut par Valdemarpils pilsetas vecako pec tam, kad savu kandidaturu bija<br />atteicis R. Bokmanis.<br />Lidz ar R. Berzina apstiprinašanu bez apsardzibas štaba saka darboties ari Valdemarpils<br />pilsetas pagaidu valde. Šada kartiba – vismaz škietami – liecinaja par jaunas<br />varas politiskas prakses veidošanu uz starpkaru perioda nostiprinatas politiskas kulturas,<br />tadejadi radot daleju kontinuitati.<br />Interesi izraisa jaunas valdes pirmais pilsetas iedzivotajiem adresetais dokuments<br />– apkartraksts nr. 18-1, datets ar 1941. gada 1. vai 2. juliju.23 29. vai ticamak<br />30. junija frontes linija škersoja Valdemarpili. Par to liecina vacu virspavelniecibas<br />rikojums nolaist nacionalos karogus.24 Apkartraksta pirmaja paragrafa apsardzibas<br />priekšnieks aicina: “Sakara ar frontes attalinašanos musu apgabalam uzaicinu notirit<br />rutis no papira stremelem.” Tatad frontes linija jau bija škersojusi Valdemarpils pilsetu,<br />neapturot pagaidu valdes un apsardzibas darbibu. No ta secinams, ka apkartraksts<br />izdots pec 30. junija un bijis aprite lidz 3. julijam, ka tas paredzets. Jebkura gadijuma<br />tas bija vietejo pašaizsardzibnieku islaicigs lielo nakotnes viziju laiks. Škietami viss<br />bija nokartojies “brinumaini”: “krievu okupanti – aizbeguši, nacionala neatkariba – atjaunota,<br />un pilsetas parvaldes priekšgala tie, kas, šadiem apstakliem neizveidojoties,<br />tur nekad nevaretu atrasties,” – ta R. Berzinš.<br />Apkartraksta 3. paragrafa ierakstits: “Uzdodam nacionalizeto namu setniekiem<br />savu darbu turpinat lidzšineja gaita.”25 Ar to jasaprot, ka jauna pilsetas valde<br />negrasijas denacionalizet padomju varas laika nacionalizetos ipašumus, tostarp ari<br />ebreju ipašumus. Protams, tie, kas atradas pilsetas parvalde, nevelejas atjaunot<br />pirmspadomju laika ebreju ietekmi tirdznieciba. Ka velak pieradija šo personu piedališanas<br />ebreju iznicinašana, ka ari ebreju mantu piesavinašanas, pagaidu valdes<br />politika nebutu bijusi parak draudziga ebrejiem un visticamak butu veicinajusi<br />ebreju izcelošanu no Valdemarpils, ka to darija, piemeram, Talsu pilsetas ebreji<br />30. gadu beigas.<br />Apkartraksta 2. paragrafs paredzeja ziedojumus pilsetas nespejniekiem un ari<br />tiem, “ko aizbegusi padomju vara atstajusi bezizejas stavokli”. Lidz ar socialo gadibu<br />pilsetas valde netieši noradija, ka tas riciba nav finanšu lidzeklu socialas labklajibas<br />nodrošinašanai, un slepa, ka tas riciba nonakušas padomju varas atstatas finanses.26<br />Pilsetas valdes sakotnejo gruto un nestabilo finansialo stavokli skaidroja ar to, ka komunisti<br />aizbeguši, iztukšojot visas kases, kas tomer nebija patiesiba. Kurš parnema<br />izpildkomitejas finanšu lidzeklus, ta ari nav skaidrs, iespejams – jaunas pagaidu valdes<br />locekli. Naudas grutibas turpinajas – vel 1941. gada 24. julija R. Berzinš zinoja Talsu<br />aprinka priekšniekam V. Karklinam, ka “pilsetas valdes naudas lidzekli ir loti niecigi”.<br />Iedzivotaji valdes lugumam bija atsaucigi – 7.–8. julija saziedotos lidzeklus valde sadalija<br />un pec saraksta izsniedza trukumcietejiem, iznemot ebrejus. Pilsetas ebreju<br />kopiena ziedoja 115 rublu, ko valde 7. julija izsniedza Valdemarpils sinagogas valdes<br />priekšniekam Š. Kopenhageram, kurš naudu sadalija un izsniedza astoniem ebreju<br />nespejniekiem.27<br />No Pagaidu valdes apkartraksta satura iespejams vertet Valdemarpils jaunas militaras<br />un civilas varas nostaju pret pilsetas ebrejiem. Jasecina, ka šaja zina tas merki<br />atškiriba no begulojošo padomju aktivistu jautajuma risinašanas, kam tika ieradita primara nozime apsardzibas darbiba, neparedzeja ebreju diskriminaciju vai fizisku<br />izrekinašanos. Gruti gan spriest par turpmako šis neatkarigas pašparvaldes attieksmes<br />stabilitati ebreju jautajuma. Iespejams, ja nerastos apstakli jaunas – okupacijas<br />varas izveidei ar tai raksturigu antisemitisku propagandu, ebreju jautajuma risinašana<br />nebutu aktuala. Atgadinasim, ka padomju varas atnemtie ipašumi netika atdoti to<br />likumigajiem ipašniekiem, kas no tiesibu viedokla jauzskata par parkapumu.<br />Nav šaubu, ka sakuma jaunos okupantus iedzivotaji uzskatija par atbrivotajiem.<br />Komunistu režims un ta represijas bija radijušas neizdzešamu naidu pret visu padomisko<br />un krieviem kopuma. Pec novadpetnieka E. Prokopovièa no notikumu aculieciniekiem<br />iegutajam zinam, vacu armijas militarpersonas, kas islaicigi uzturejušas<br />Valdemarpili, bijušas draudzigas. Nacistu patiesie noluki izgaismojas tikai velak, un<br />lidz ar to mainijas ari iedzivotaju attieksme. Pirmie par nacistu nodomiem, protams,<br />uzzinaja pilsetas vadibas parstavji J. Zikmanis un R. Berzinš. Zinams, ka J. Zikmanis<br />paveles un noradijumus telefoniski sanemis no Talsu aprinka priekšnieka V. Karklina.<br />Liekas, ka gan Zikmanis, gan Berzinš saprata, kadu speli viniem naksies spelet un<br />kada bus vinu patiesa loma kartibas nodrošinašana Valdemarpili.<br />Citada attieksme bija pret bijušajiem komunistiska režima dalibniekiem un atbalstitajiem.<br />Piederigo un materialo zaudejumu del radies naids kluva par pamatu konkretas<br />darbibas uzsakšanai – ar navi soditi tika skolotajs J. Zalitis, Arlavas pagasta<br />pagaidu izpildkomitejas loceklis J. Šleiners, komjaunietes R. Bukovska, L. Cindele,<br />ka ari citi padomju aktivisti.28 R. Berzinš šaja sakara savas atminas raksta: “Velaka<br />dažu redzamako komunistu varas viru sodišana ar navi, ka Arlavas pagasta un<br />biedribas bijušo valdes locekli skolotaju Zaliti, vairak bija Talsu pašaizsardzibas<br />viru darbs un ari nosodito pašu vaina, jo nepaslepas no saniknoto un cietušo laužu<br />acim pirmsakuma.”29 Talsu pašaizsardzibai noteikti bija ietekme uz Valdemarpils<br />apsardzibu – nacistu izveidotaja varas vertikale aprinka militaras parvaldes vaditajs<br />bija augstaks neka pagastu militaras parvaldes vaditajs. R. Berzina centieni reabilitet<br />valdemarpiliešus javerte no dažadiem aspektiem – vaina par paveiktajiem<br />noziegumiem gulstas ari uz Valdemarpils apsardzibas viriem, kuri palidzeja Talsu “kolegiem”<br />atrisinat jautajumu par begulojošajiem komunistu atbalstitajiem. Valdemarpils<br />apsardzibas loceklu riciba, izrekinoties ar bijušajam režimam lojalajam personam,<br />gan nav saistama ar K. Ulmana autoritara režima laika nostiprinatam politiskam<br />tradicijam, jo Ulmana režims ieveroja 1929. gada noteikto navessoda aizliegumu,<br />turklat Ulmana merena režima pastavešanas laika nebija ne izplatita, ne populara<br />izrekinašanas ar politiskajiem pretiniekiem, fiziski tos iznicinot.30 Tadejadi komunistu<br />iznicinašana neliecina par neatkarigas valsts pastavešanas laika nostiprinato tradiciju<br />pectecibu šaja aspekta, bet drizak gan vertejama specifisko okupacijas apstaklu<br />seku konteksta.<br />Pec Vacijas veiktas Latvijas teritorijas okupacijas un centralizetas varas izveidošanas<br />pagaidu pašparvalžu periods nosledzas, pakapeniski nostiprinoties vacu okupacijas<br />varai. Situacija mainijas. Ta, piemeram, Talsu aprinki varas aparatu izveidoja,<br />saglabajot lidz tam esošas institucijas. 1941. gada 9. julija Talsos no Rigas ieradas<br />jau 7. julija A. Plensnera norikotais pulkvežleitnants A. Veveris kopa ar adjutantu.31<br />A. Veverim, kurš bija iecelts par Talsu (latviešu) pašaizsardzibas priekšnieku, formali<br />tika paklauti Talsu civilas un militaras varas institutu vaditaji – A. Jansons (aprinka vecakais)<br />un V. Karklinš (aprinka priekšnieks). Citiem vardiem, lidz ar A. Vevera ierašanos<br />Talsos izveidoja pašaizsardzibas komandanturu, kas “pec vacu militaras sistemas<br />parauga bija pašaizsardzibu pamatvieniba”32. Trukst zinu par vacu komandanturas<br />nodibinašanas laiku un personala sastavu, tomer nav šaubu, ka tai tika paklautas gan<br />A. Vevera, gan V. Karklina un A. Jansona parstavetas formacijas. Pec komandanturas<br />izveidošanas aprinka centra atbilstoši administrativajam iedalijumam analogas tika<br />dibinatas pilsetas un pagastos.<br />No 7. lidz 10. julijam Talsu komandanturai atbilstošu vacu komandanturu nodibinaja<br />Valdemarpili. Tas administracija padzina Valdemarpils pamatskolu no pareizticigo<br />draudzes ekam un izvietoja tur savas apakšvienibas. Ta beidza pastavet<br />1919. gada dibinata Valdemarpils pamatskola. Pirmskolas skoleniem L. Feldmanei,<br />C. M. Hiršsonei, N. Hiršsonam, L. Verbelovai un vel 19 vecako klašu ebreju skoleniem<br />1940./41. macibu gads bija pedejais vinu isaja muža.33<br />Tiklidz telpas bija “parnemtas”, Valdemarpils vacu komandantura nekavejoties<br />izdeva pirmo paveli.34 Iespejams, ka Valdemarpils vacu komandanturai analogas bija<br />nodibinatas ari citos Ziemelkurzemes apdzivotajos centros – Dundaga, Kolka un<br />piejuras ciematos. Tas vareja but mobilas, islaicigas vacu karaspeka vienibas, kuru<br />uzdevums bija noverot, zinot un noverst iespejamas, pret okupacijas varu verstas<br />darbibas. Pavele nr. 1 minetas èetras loti nozimigas prasibas, kas detalizetak jaiztirza,<br />jo iespejams, ka lidziga satura paveles tika izdotas, dibinot jebkuru komandanturu.<br />Galvenokart tika uzsverts, ka “pilsetas valdei, pašaizsardzibas vienibai un visam<br />privatam personam jaklausa – jaseko komandanturas rikojumiem un pavelem”35.<br />Tatad pašiniciativas cela 27. vai 28. junija nodibinata Valdemarpils militara un civila<br />vara pec 10 vai 13 dienam zaudeja savu dalejo neatkaribu lemumu pienemšana un<br />istenošana. Ar šo varu saistitas turpmakas norises javerte vacu okupacijas varas nostadnu<br />konteksta. Pasludinot sevi par augstako varu pilseta, vacu komandantura nebut<br />nelikvideja lidz tam pastavejušas institucijas – pilsetas valdi un policejiskas nozimes<br />apsardzibu, bet gan paklava šo iestažu darbibu savai kontrolei.<br />Nakama prasiba – “visi ieroèi un municija, ari medibu bises un mazkalibra pistoles<br />janodod komandantura” – skara ne tikai apbrunotos apsargus, bet ari civiliedzivotajus,<br />kuru riciba vareja atrasties vacu okupacijas varai bistami ieroèi. Ši rikojuma nepildišanas gadijuma tika paredzets sods “pec vacu kara laika likumiem ar nošaušanu”.<br />Velak tika izdota papildu pavele par “latviešu pašaizsardzibas vienibu apbrunošanu”<br />36. Pec padomju varas evakuacijas situacijai stabilizejoties, valdemarpilieši<br />bija paspejuši nodrošinaties ar ieroèiem, atvedot tos galvenokart no Ventspils vai ari<br />izmantojot citas iespejas.37 Norade uz medibu ieroèu un mazkalibra pistolu nodošanu<br />atsedz vacu okupacijas varas rupigo pieeju atbrunošana atškiriba no padomju okupacijas.<br />Tas, iespejams, tika darits, lai neatkartotu precedentu, kads bija radies komunistu<br />nolaidibas del, kad visi iedzivotaji nenodeva ieroèus.<br />Nekas jauns un originals netika pateikts begulotaju, komunistu un sarkanarmiešu<br />lieta – vacu komandanturas prasibas bija tadas pašas, kadas šaja sakara bija izvirzijis<br />Valdemarpils apsardzibas priekšnieks J. Zikmanis apkartraksta nr. 18-1.<br />Jaunums, ko lidz ar paveles izdošanu ieviesa vacu komandantura un kas lidz tam<br />Valdemarpili nebija piedzivots, bija ebreju diskriminacija, kam tagad bija likuma speks:<br />“Visiem židiem, abeju dzimumiem, ka pazišanas zime janesa uz krutim un muguras labi<br />saskatamas dzeltenas krasas ripa, izgatavota no drebes, ne mazaka ka 8 cm caurmera.<br />Visas satikšanas un tirgošanas židiem ar kristigiem noliegtas. Židu tirgotajiem veikali<br />jasledz, un drikst preces vienigi židiem izsniegt. Židiem noliegts nodarboties pilsetas<br />pašvaldibas, atklatos uznemumos, amatnieciba, noliegts praktizet židu advokatiem,<br />skolotajiem u.t.t.”38<br />Vacieši neatnesa antisemitismu ka principialu novitati. Antisemitisms Valdemarpili<br />bija sacies vienkaršu, stereotipisku aizspriedumu del, kuri apkartejo iedzivotaju apzina<br />izauga no ebreju sekmigas darbibas tirdznieciba. Vitalitati ši procesa attistiba<br />neapšaubami pieškira perkonkrustieši Talsos – T. Dzintarkalns Valdemarpili nodeveja<br />par “Babeles trimdu – Betlemi”. Talsi vina priekšstatos, protams, bija “Jeruzaleme”.39<br />Antisemitiskie uzskati Valdemarpili turpinaja saglabaties ari komunistu režima laika<br />– “Talsu aprinka Zinotajs” 1940. gada septembri zinoja, ka “antisemitisms pilseta<br />nav likvidets”40.<br />Pec paveles nr. 1 izdošanas Valdemarpili pilsetas valde uzskaitija pilseta dzivojošos<br />ebrejus un sastadija sarakstu ar 112 personam.41 Neskaitot arstu gimenes Hercfeldu<br />zidaini Borisu, berni lidz pusotra gada vecumam saraksta netika ieklauti (saraksta<br />visjaunaka bija gadu un septinus menešus veca F. Hiršsone). Acimredzot saraksts<br />sastadits pirms 1941. gada 10. julija, jo tas izmantots, atlasot pilsetas darbspejigos<br />ebrejus, kuri saraksta bija atzimeti un piespiedu darbos nosutiti 10. julija (saraksta<br />septinas personas svitrotas – acimredzot tas pilseta neatradas).<br />1941. gada 10. julija Valdemarpils pilsetas vecaka vietas izpilditajs E. Grauss, atsaucoties<br />uz Talsu aprinka vecaka rikojumu, izdeva rikojumu nr. 14, kura pret parakstu<br />uzdeva saraksta minetajiem 56 darbspejigajiem ebrejiem (ari vienpadsmitgadigajai<br />H. Verbelovai) taja paša diena pulksten 14.30, lidzi nemot “darbam piemerotus apavus<br />un apgerbu”, ierasties pilsetas valde, neierašanas gadijuma piedraudot ar sodu pec<br />kara laika likuma.42 No pilsetas valdes ebrejus brunotu pašaizsardzibnieku – F. Zeberga,<br />K. Jankevica, Ž. Kestera, G. Pumpura, H. Krišlauka, Ž. Kalnmala u.c. pavadiba aizveda<br />uz E. Grausam piederošo Jaundreimanu škuni Valdemarpils pievarte, no kurienes vinus<br />ar divam kravas automašinam nogadaja apmeram piecus kilometrus attalaja kudras<br />purva pie Mežgravu majam.43<br />Atgriežoties pie iepriekšeja jautajuma, ko par nacistu planiem zinaja Valdemarpils<br />valdes parstavji, uznemoties pilsetas vadibu, redzam, ka ar Talsu aprinka vecaka rikojumu<br />nr. 14 E. Grausu iecela par Valdemarpils pilsetas vecaka vietas izpilditaju, nomainot<br />R. Berzinu, kurš bija sacis nojaust vaciešu patiesos planus, tadel jau 10. julija meginaja<br />norobežoties no piedališanas ebreju jautajuma “risinašana”. Pec ebreju nošaušanas<br />R. Berzinš 31. julija atteicas no pilsetas vecaka pienakumiem. Vacieši, manidami<br />Berzina “šupošanos”, pilsetas vecaka amatam virzija E. Grausu. To netieši apstiprina<br />ari E. Grauss, kurš ebreju izmitinašanu paša škuni pamatoja ar Talsu aprinka policijas<br />priekšnieka sanemto instrukciju un Valdemarpils policista Pinkas ierosinajumu, – vinš<br />ka pilsetas galva piedalijies vienigi ebreju apmetnes ieradišana.44 Trukst Talsu aprinka<br />priekšnieka 1941. gada julija raksta nr. 68, kura, iespejams, pamatota R. Berzina atkapšanas<br />vai atstadinašana no pienakumu veikšanas. Ari R. Berzinš par ebrejiem nebija<br />labas domas – budams Arlavas pateretaju biedribas vaditajs, vinš sapigi pardzivoja<br />ebreju sekmigo tirdzniecibu un parakumu konkurence, tomer piedalities ebreju slepkavošana<br />vinš negribeja. E. Grauss liecinaja, ka aprinka vecakais A. Jansons izsaucis<br />vinu pie sevis un piedavajis Valdemarpils pilsetas vecaka amatu.45 Neapšaubami, ka<br />E. Grauss – R. Berzina vietnieks, pašaizsardzibas vienibas komandiera paligs – bija<br />izpelnijies daudz lielaku uzticibu neka Berzinš. Japiebilst, ka vaciešu lojalitati bija<br />iemantojusi lielaka dala aprinka “dižviru”. Tas ietekmeja ari vinu karjeru, piemeram,<br />aprinka priekšnieks V. Karklinš ar Kurzemes apgabala komisara V. Alnora rikojumu<br />1941. gada 27. augusta tika iecelts par Ventspils aprinka vecako. Vienlaikus Talsu<br />aprinka priekšnieka pienakumi tika uzlikti aprinka vecakajam A. Jansonam, tadejadi<br />abus amatus pildija viena persona, bet Talsu pašaizsardzibas priekšnieku (vinš ari<br />Talsu pilsetas vecakais) pulkvežleitnantu A. Veveri 1943. gada iecela par Kuldigas<br />aprinka policijas priekšnieku.46<br />Valdemarpils vadiba, Berzinš – noteikti, pilniba neizprata vaciešu planu un paklausigi,<br />škietami brivpratigi istenoja vaciešu insceneto scenariju. Skaidrs, ka valdei<br />nebija lielas izveles, tomer atteikties no sadarbibas ar jaunajiem okupantiem ta vareja.<br />1941. gada 15. julija pilsetas valde sanema vacu komandanta vacu valoda rakstitu<br />rikojumu, kura bija teikts, ka komandantura “atstaj telpas Valdemarpili 15. julija”47. Ta<br />ka pavele nr. 1 bija noteikts, ka “ši pavele par augšminetiem rikojumiem jaizpilda lidz<br />14. julija pulksten 18”48, no 15. julija rikojuma secinams, ka vacieši rikojas pec iepriekš izstradata plana. Pavele nr. 1 tika atstata speka, un par tas izpildes nodrošinataju<br />iecela pilsetas vecako. Pilsetas vecakajam un policijai rikojuma paredzeja tiesibas<br />parbaudit iedzivotaju dokumentus, personas bez dokumentiem apcietinat un nometinat<br />koncentracijas nometne lidz personibas noskaidrošanai, ka ari izdarit atzimi ebreju<br />dokumentos. Tadejadi pilsetas vecakajam nacas uznemties atbildibu ari par pašaizsardzibas<br />darbibu. Nav skaidrs, kadel R. Berzinš neatkapas no amata tulit pec rikojuma<br />sanemšanas, ta izvairoties no piedališanas ebreju slepkavošanas nodrošinašana, jo<br />formali pec rikojuma sanemšanas par visiem turpmakajiem notikumiem Valdemarpili<br />atbildigs bija tikai vinš. Zimigi, ka pavele par Talsu pašaizsardzibas paklaušanu vietejai<br />vacu komandanturai tika izdota tikai 1941. gada 15. augusta.49<br />Pec darbspejigo Valdemarpils ebreju nosutišanas uz kudras purvu, pilseta palika<br />darba nespejigie – vecie, nevarigie, mazi berni un invalidi. Tagad, kad vacu komandantura<br />pilsetu bija atstajusi, formali varu nododot pilsetas vecakajam un pašaizsardzibai,<br />izsledzot gan vinu iespejamas ricibas novirzišanos no okupantu nosprausta kursa,<br />atstadama speka paveli nr. 1, 19. julija Valdemarpils pilsetas valde pienaca aprinka<br />priekšnieka vietas izpilditaja V. Karklina un sekretara vietas izpilditaja E. Purina<br />parakstitais 18. julija “Rikojums pilsetu un pagastu valdem par židu mantas registraciju”.<br />50 Tas nozimeja ebreju ipašumu konfiskaciju, ko vajadzeja veikt lidz 1941. gada<br />1. augustam, atstajot ebreju riciba nepieciešamako divu nedelu iztikai.51 Rikojuma<br />3. punkts paredzeja: “Visiem židiem piederoša manta iznemama no vinu ricibas un<br />parvaldišanas, iznemot personigai eksistencei nepieciešamo – ka gulta, galds, kresls,<br />piemerots daudzums velas un drebju, trauki un produkti 2 nedelu iztikai un nauda<br />Rbl. 500.– uz gimeni. Visa pareja mantiba registrejama un novietojama apsargatas<br />telpas vienkopus par visu administrativo vienibu (pagastu, pilsetu). Sikas mantas,<br />kuru uznemšana rada grutibas, novietojamas atseviški sapakotas (kastes, skapjos,<br />kumodes), aizzimogotas un akta atzimejamas ka viena vieniba (piem., aizzimogots<br />skapis ar velu un drebem). Dzivais inventars, ka lopi, nododami izmitinašanai kadai<br />no lielinieku varas izlaupitai saimniecibai. Atri bojajošies produkti nododami izlietošanai<br />nespejnieku patversmei vai no lielinieku varas cietušam un trukuma nonakušam<br />gimenem.”52 Kadel partikas produkti paredzeti tieši divam nedelam un 500 rublu uz<br />gimeni – tam nav logiska skaidrojuma, jo veikali ebrejiem bija atnemti, “kristiešu”<br />veikalos iepirkties – aizliegts, pat tikties ar latviešiem nebija atlauts, ka to paredzeja<br />pavele nr. 1.<br />Ebreju mantu registraciju V. Karklinš aprinka iedzivotajiem skaidroja ta: “Ta ka<br />piederejusi manta viscauri ir ieguta negodigas tirdzniecibas un krapšanas cela, tad<br />no židu lietošanas tiek iznemti luksus priekšmeti un mantas, kas nekalpo tiešo dzives<br />vajadzibu apmierinašanai. Šis mantas pašvaldibas registre un novieto slegtas noliktavas.”<br />Konfiskacija paredzeja detalizetu atskaiti, informejot par paveikto aprinka policijas<br />priekšnieku lidz 2. augustam. Konfisceto naudu ieskaitija Latvijas Bankas Talsu nodalas<br />aprinka priekšnieka depozita rekina nr. 215012, bet vertslietas – “nogadajamas aprinka<br />priekšnieka kanceleja Talsos”54.<br />Šim darbam izveidoja sešu cilveku grupas – apbrunots pašaizsardzibas virs, kravejs<br />un èetras sievietes. Akcija iesaistija 21 škutnieka pajugu registreto mantu parvešanai uz<br />noliktavu – sinagogu. Vismaz tris škutnieki bija pašaizsardzibas locekli – to apstiprina<br />“Atalgojuma izmaksas saraksts židu mantu parnemejiem un škutniekiem Valdemarpils<br />pilseta 1941. gada 22. un 23. julija”.55<br />No pašaizsardzibas dalibniekiem ebreju ipašumu atsavinašana aktivi piedalijies<br />E. Grauss, F. Zebergs, Ž. Kesteris, H. Krišlauks, E. Heninš, A. Unterbergs, E. Tiltinš,<br />K. Jankevics un citi – kopuma vairak neka 15 pašaizsardzibnieku,56 ka ari H. Heninš,<br />L. Priedite, E. Nackalne, S. Šakale u.c.<br />No valdemarpiliešu atminu stastijumiem gustam priekšstatu par “lieko” mantu “iznemšanu”<br />no vairakiem ebreju dzivokliem. Tris cilveku grupa ieradusies dzivokli, kur<br />visiem iedzivotajiem likts sapulceties vienkopus, pec tam tie sadziti kadas telpas kakta,<br />lai nenotiktu vertibu slepšana. To, starp citu, paredzeja V. Karklina 1941. gada 18. julija<br />“Rikojuma pilsetu un pagastu valdem par židu mantas registraciju” 3.a punkts: “Pilsetu<br />un pagastu valdem jacenšas konstatet gadijumi, kad butu notikusi židiem piederošas<br />mantas bedzinašana vai noglabašana un citu ebreju bridinašana.”<br />24. julija Talsu aprinka priekšniekam R. Berzinš nosutija divus dokumentus – lugumus<br />paskaidrot, kam jaatalgo Valdemarpils pilsetas pašaizsardzibas nodalas priekšnieks,<br />kurš vienlaikus pilda ari Arlavas, Nogales un Lubezeres pagasta pašaizsardzibas<br />nodalas priekšnieka pienakumus (šaja gadijuma aprinka priekšnieka 19. julija raksts<br />pilnvaroja Valdemarpils pilsetas pašaizsardzibas priekšnieku izmaksat algu sev pašam),<br />no kadiem lidzekliem segt pašaizsardzibas darbinieku un ebreju mantas konfiskacija<br />nodarbinato algas.57 R. Berzinš, pamatojot, ka pilsetai nav lidzeklu, ludza aprinka priekšnieku<br />“paskaidrot, kam pienakas atalgot Valdemarpils nodalas priekšnieku, kura darbibas<br />rajona ietilpst: Valdemarpils pilseta, Arlavas, Nogales un Lubezeres pagasti”58. No<br />ši zinojuma izriet, ka Valdemarpils pašaizsardziba “rupejas” ari par tuvakas apkartnes<br />pagastiem, no kuriem ebreji dzivoja tikai viena – Arlava un ari tikai tris cilveki. Otraja<br />zinojuma nr. L14 R. Berzinš želojas: “Sakara ar židu ipašumu un mantu iznemšanu un<br />novietošanu atseviškas telpas pilsetas valdei bija janodarbina vairaki stradnieki un stradnieces<br />no pilsetas iedzivotajiem, tapat vietejas apsardzibas nodalas darbinieki nema<br />dalibu pie židu dzivoklu apsardzibas. Ludzam pazinot, vai šos izdevumus nevaretu<br />segt no židu apgrozibas iznemtam naudam.”59 26. julija aprinka priekšnieks V. Karklinš<br />(Rikojums nr. 66) pazinoja R. Berzinam: “Atlauju nodarbinatiem stradniekiem/cem/ un<br />škutniekiem izmaksat atlidzibu par piedališanos židu mantu apsardziba un vešana no summam, kas sanemtas no židiem.”60 Savadi, ka V. Karklina 26. julija rikojumu nr. 66<br />pilsetas valde registreja tikai 30. julija, lai gan samaksu par padarito, atsaucoties uz<br />rikojumu, pilsetas valde noteica jau 29. julija sede: “Atalgojums – jautajums židu un<br />komunistu mantas parnemejiem un škutniekiem, tapat ari sardzei sinagogas novietoto<br />mantu apsardzibai. Nolema: pamatojoties uz Talsu apr. priekšnieka š.g. 28. julija rakstu<br />nr. 66 par atlidzibas izmaksu no židiem nonemtas naudas, izmaksat – grupas vaditajam<br />un visiem paligiem Rbl. 15.– diena, sinagogu apsargam 8 rubli par nakti, škutniekam<br />Rbl. 30.– diena.” Minetaja valdes sede pilsetas vecakais R. Berzinš, starp citu, zinoja,<br />ka “židu mantu iznemšana no židu lietošanas noslegta un mantas novietotas slegtas<br />telpas un aizzimogotas”. Tas nozimeja, ka pec 19. julija sanemta aprinka priekšnieka<br />rikojuma 29. julija nekavejoties sakta mantu atsavinašana pirms paredzeta termina<br />– 1. augusta bija pabeigta.<br />1941. gada 22. julija Valdemarpils pilsetas valde sanema Talsu aprinka priekšnieka<br />V. Karklina rikojumu nr. 4c,61 ar kuru tika noteikta visu pilsetas ebreju koncentracija<br />vienuviet zem apsardzes. 25. julija Valdemarpils pilsetas valde informeja aprinka priekšnieku:<br />“Uz Jusu š.g. 21. julija rikojumu nr. 4c pilsetas valde zino, ka Valdemarpils<br />pilsetas židu gimenes novietotas Cunces iela nr. 2, 4, 8 un 15, Ambrakas iela nr. 6.<br />Arpus satiksmes centra un celiem židu gimenes nav iespejams novietot, lai netiktu<br />aizskarti latviešu iedzivotaju apdzivotie nami.”62 No mineta izriet, ka aprinka vadiba<br />bija noteikusi ebrejus koncentret pec iespejas talak no citu iedzivotaju redzesloka.<br />Majas, kuras nometinaja Valdemarpils darba nespejigos ebrejus (apmeram 70), agrak<br />bija piederejušas ebrejiem, un tas apsargaja ar šautenem brunoti pašaizsardzibas<br />viri – R. Anderdorfs, B. Unterbergs, G. Pumpurs, K. Berzinš.63 Citi pašaizsardzibnieki<br />pulcejas J. Silina edienu veikala un viesnicas telpas, kur “iestiprinajas” ar alkoholu. Ap<br />pulksten 21 Valdemarpili ieradas papildspeki – Talsu pašaizsardzibas viri.64 Dzeršana<br />turpinajas lidz pusnaktij, kad saka ebrejus transportet uz nošaušanas vietu – meža<br />plavinu Jaunciema–Kaltenes cela mala (pirms tam uz Jaunciema un Kaltenes cela tika<br />izveidoti pašaizsardzibas posteni, ta nodrošinoties pret nevelamu personu iespejamo<br />ierašanos). Nakti no 25. uz 26. juliju Valdemarpils darba nespejigie ebreji, ieskaitot<br />bernus, tika nošauti. Tuvuma esošas Kamparu mežsarga majas iedzivotaji nakti apmeram<br />pulksten 3 bija dzirdejuši kliedzienus un šavienus, kas turpinajušies lidz apmeram<br />6 rita. Valdemarpils pilsetas vecakais R. Berzinš, saprazdams, kads liktenis<br />sagaida vel dzivos ebrejus, 31. julija galigi izškiras par amata atstašanu. Akts, ar kuru<br />R. Berzinš nodeva un E. Grauss pienema Valdemarpils pilsetas vecaka pienakumus,<br />atsedz ebreju mantu konfiskacijas rezultatus.65 Kopuma akta uzradita tikai no 14 personam<br />konfisceta naudas summa – 13 090,71 rublis. Salidzinajumam: akta minetas<br />Valdemarpils pilsetas valdes kase bija 4225,02 rubli. Tatad 14 personu naudas lidzekli<br />tris reizes parsniedza pilsetas budžetu! R. Berzinš informeja ari par iznemto metala um sudraba naudu – cariskas Krievijas 12 sudraba rubliem un 367 sudraba latiem. Starp<br />akta minetajam personam turigakas bija H. Verbelova, B. Verbelova, Š. Kopenhagers<br />un H. Veinberga. Protams, ka R. Berzinš un E. Grauss visu atnemtas naudas summu<br />nenoradija aiz savtigas iedzivošanas kares. Visi Valdemarpils ebreji nebija tik turigi,<br />tomer patiesibas slepšana ne tikai liedz noskaidrot piesavinatas naudas apjomu, bet<br />tolaik ari saniknoja vaciešus.<br />7. augusta Valdemarpils pilsetas valde nosutija Talsu aprinka priekšniekam “sarakstu<br />par židiem nonemtam vertslietam, tapat ari visparejas židu mantas parnemšanas<br />aktus, 38 gabalus”66. Akta noradito 13 090,71 rubli pilsetas valde patureja, lai<br />norekinatos ar konfisceto mantu škutniekiem un škirotajiem. V. Karklina paveli par<br />konfiscetas naudas ieskaitišanu Latvijas Bankas Talsu nodalas aprinka priekšnieka<br />depozita rekina nr. 215012 lidz 1941. gada 2. augustam Valdemarpils valde ta ari<br />nekad neizpildija.<br />1941. gada 7. augusta vakara noslepkavoja kopš 10. julija Mežgravu kudras<br />purva stradajošos ebrejus. To pierada kudras purva apsardze norikoto Valdemarpils<br />pašaizsardzibnieku algu saraksti67 par laiku no 25. julija lidz 7. augustam un liecina,<br />ka apsardze no 8. augusta partraukta, tatad ebreji purva vairs netika izmantoti. Ari<br />apkartnes maju (Medni u.c.) iedzivotaji liecinaja, ka dzirdejuši šavienus un redzejuši<br />noslepkavoto apbedijumu.68 Lidz ar Valdemarpils darbspejigo ebreju iznicinašanu bija<br />beigusi pastavet pilsetas ebreju kopiena, kuras vesturiskas saknes stiepjas lidz pat<br />17. gadsimtam.<br />1941. gada 17. augusta Arlava sakara ar komunistu padzišanu Valdemarpils<br />pašaizsardzibas nodala sarikoja koncertu, kura ka loti gaiditi viesi ieradas Talsu aprinka<br />priekšnieks V. Karklinš, aprinka vecakais A. Jansons un Talsu pašaizsardzibas<br />priekšnieks A. Veveris. Augstajiem viesiem, Valdemarpils pašaizsardzibas nodalas<br />viriem un vieteja vacu garnizona karaviriem klatesot, koncertu sniedza Valdemarpils<br />soliste S. Lepazepa, Arlavas rajona arsts Zemanis u.c. Slepeni bija paveikts lielakais<br />noziegums Valdemarpils vesture, tomer visi jutas apmierinati par necereto makslas<br />sniegumu, ko “pec gadu ilgiem kulturas un dailuma žnaugiem, pec komunistu sniegtiem<br />kulturas surogatiem” vareja baudit jauka augusta novakare.69<br />Valdemarpils pilsetas valdes deklareto ebrejiem atnemto naudu izlietoja, pirmkart,<br />mantu konfiscetaju, škirotaju un vedeju algam (stradniekiem); otrkart, pašaizsardzibas<br />speku un pilsetas parvaldes darbinieku algam; treškart, pilsetas pensionaru pabalstiem<br />(socialam vajadzibam).<br />Pec ebreju kustama ipašuma konfiskacijas un novietošanas sinagogas vel<br />1941. gada augusta un septembra menesi, ka ari oktobri turpinajas kaudzes sagazto<br />atsavinato sadzives priekšmetu, amatnieku darbariku, darbnicu aprikojuma, veikalu<br />preèu un iekartu škirošana, tirišana un kartošana. Pieprasitas mantas veda uz Talsiem Konfisceto mantu bija daudz, tadel to škirošanai un kartošanai norikoja valdemarpiliešus,<br />galvenokart pašaizsardzibniekus un vinu gimenes loceklus.<br />Nodarbinato personibu, ka ari darba un samaksas apjomu atklaj algu saraksti – “Atalgojuma<br />izmaksu saraksts židu mantu parnemejiem un škutniekiem Valdemarpils pilseta<br />22. un 23. julija”,70 “Židu mantu savakšana un tirišana nodarbinato stradnieku un<br />brauceju saraksts”,71 ka ari “Darba algas izmaksas saraksts ebrejiem konfisceto mantu<br />kartotajiem Valdemarpili 1941. gada 1.–15. septembri.”72 Finanšu problemas darba algu<br />nodrošinašana vairs nebija – aprinka priekšnieks bija atlavis tas izmaksat no ebrejiem<br />atnemtas naudas, ka ari akceptejis, ka daleji atklata summa – 13 090,71 rublis paliek<br />pilsetas valdes riciba, lai segtu visus izdevumus.<br />Vislielakais cilveku skaits tika iesaistits ebreju ipašumu atsavinašana un nogadašana<br />sinagogas – pavisam piedalijas 39 cilveki. No algu sarakstiem redzams, ka<br />visvairak naudas izmaksats pašaizsardzibas viriem, kuriem tas bija “papilddarbs”.<br />Kopuma aprinka priekšnieka paveles izpilde, atsavinot un sinagogas novietojot<br />ebreju mantu, izmaksaja 1200 rublu. Augusta parvadašanas, kartošanas, škirošanas<br />un tirišanas darbos 12 nodarbinatie sanema 1251,69 rublus. Visvairak sanema<br />šoferis J. Andersons – 420 rublu; tas bija loti daudz, jo aprinka priekšnieks<br />V. Karklinš ar rikojumu nr. 27, ko Valdemarpils pilsetas valde sanema 1941. gada<br />22. julija, bija noteicis, ka pilsetas un pagastu pašaizsardzibas nodalas vaditajiem<br />meneša alga ir 400 rublu.73 Septembri ebreju mantu kartošana bija nodarbinati vairs<br />tikai astoni cilveki, kuriem kopuma izmaksaja 1433,50 rublus. Videja dienas maksa<br />stradniecem svarstijas no 8 lidz 18 rubliem, stradniekiem – no 12 lidz 22 rubliem,<br />bet škutniekiem – no 30 lidz 40 rubliem. No Valdemarpils pilsetas valdes finanšu<br />parskata 1942. gada 1. janvari redzams, ka no ebrejiem konfiscetajam naudas summam<br />dienas stradniekiem sešu menešu laika (julijs–janvaris) izmaksaja vairak par<br />6000 rubliem.74<br />1941. gada oktobra sakuma viss atsavinatais kustamais ipašums bija saškirots,<br />sakartots, iztirits un ta pieprasitajiem aizvests. Stradnieki par savu darbu tris menešu<br />laika kopa bija sanemuši 4947 rublus.<br />Secinot, ka pilsetas valdes riciba nonakusi ieverojama summa, ko Talsu aprinka<br />priekšnieks lauj izlietot pec valdes loceklu ieskatiem, pilsetas valde nekavejoties jau<br />1941. gada 29. julija sede pienema lemumu noteikt valdes amatpersonam un darbiniekiem<br />jaunas algas: “Pilsetas vecakajam rbl. 350, vina biedram [E. Grausam. – A. J.]<br />rbl. 300, nacionalizeto namu parzinim rbl. 400, sekretaram rbl. 350 un zinnesei-mašinrakstitajai<br />rbl. 200 menesi.”75 Kadel pilsetas vecakais sanema tikpat, cik valdes sekretars?<br />Škiet, ka pilsetas vecakais jau bija krietni iedzivojies no nedeklaretas naudas,<br />un, lai atrak izlietotu atnemto naudu, maksimali lielas algas noteica administracijai.<br />Nepieciešamiba atri izteret ebrejiem atsavinatos finanšu lidzeklus atklajas taja paša<br />29. julija sede, kad pilsetas valde nolema: “1941. gada julija un augusta meneša<br />Valdemarpils pilsetas budžeta pienemt ienemumu kopsummu rbl. 12 520 un tadu pat<br />izdevumu kopsummu.” Tatad ebreju naudu divu menešu laika vajadzeja izteret. Ka<br />redzesim, ši steiga velak izradijas loti pamatota. Bez algam pilsetas valdei no ebrejiem<br />konfiscetas naudas tika maksats ari slepkavošanas organizetajiem – pašaizsardzibas<br />viriem.<br />Kad stradnieki darbus bija beiguši, pilsetas valdei maksimala menešalga noteikta,<br />izradijas, ka lidzeklu vel ir pietiekami daudz. Tad pilsetas valde izškiras par patiešam<br />celu un dasnu ricibu – oktobri nolema pilsetas pensionariem socialajos pabalstos<br />izmaksat 12 380 rublu. Ši pabalstiem paredzeta summa parsniedza iepriekšejos<br />menešos izmaksato summu. Pilsetas valde kopš augusta beigam, ka to paredzeja<br />29. julija sedes lemums, rikoja atsavinato, uz Talsiem neaizvesto ebreju kustamo ipašumu<br />izsoles. Izsolits tika ne tikai kustamais, bet ari nekustamais ipašums, piemeram,<br />auglu darzi. Mantu bija daudz, cenas – parak niecigas, konkurences – nekadas. Ta,<br />piemeram, 1941. gada 1. augusta izsole Funku auglu darzu pilsetas centra pardeva<br />par 205 rubliem (sakumcena – 200 rublu), Verbalovu darzs – ari pilsetas centra – tika<br />nosolits par 201 rubli (sakumcena – 200 rublu). Mazliet talak no pilsetas centra cenas<br />bija daudz mazakas – Blumberga ipašumu kads Grosvalds iegadajas par nieka<br />31 rubli (sakumcena – 30 rublu).76 Apmekletaju izsoles netruka, un pilsetas valde par<br />realizetajam mantam, ražu, majputniem, auglu darziem un citiem ipašumiem ienema<br />vairak neka 15 000 rublu.<br />1941. gada oktobri vacieši attapas, ka pielavuši rupju kludu, 15. julija pametot<br />Valdemarpili, vietejo parvaldi atstajot pilsetas vecaka parraudziba un laikus neatjaunojot<br />kontroli par pilsetu. Vacieši konstateja ari, ka vietejie latvieši sagrabuši ebrejiem atsavinatos<br />ipašumus, kas jau sakotneji bija paredzeti reiha vajadzibam. Visticamak, ka<br />šada situacija bija izveidojusies daudzviet Latvija, jo par to uztraucies bija pat Ostlandes<br />reihskomisars H. Loze. Valdemarpils pilsetas valde 1941. gada 25. oktobri sanema<br />Kurzemes apgabala komisara V. Alnora rikojumu, kura vinš, atsaukdamies uz H. Lozes<br />rikojumu, noradija, ka “židu ipašumi, kuri pec nosacijuma viniem nepaliek, parnemami<br />valsts laba un valsts laba novertejami”77. Lai izpilditu reihskomisara rikojumu – parnemt<br />ebreju ipašumus vaciešu kontrole, V. Alnors bija spiests meligi taisnoties – vinš tikai<br />tagad esot uzzinajis, ka ebreji Kurzeme iznicinati (“Ka es uzzinaju, židi ir no valsts<br />apgabala attalinati.”78), un ludzis aprinka vecakos kopa ar policiju ebrejiem konfisceto<br />kustamo ipašumu sakopot viena vieta, ka ari nekavejoties iesniegt ipašumu stingru<br />uzskaites sarakstu. Ka redzams, par ebreju mantam Liepajas apgabala atbildiga bija<br />vacu civilparvalde, ari par uzdevuma izpilditajiem tika norikotas civilvaras vertikale<br />zemak subordinetas amatpersonas (aprinku vecakie, nevis priekšnieki). Formali par<br />radušos problemu atbildigi bija pagastu un pilsetu vecakie – ta to bija noteikusi vacu<br />komandantura, atstajot Valdemarpili. Visticamak, ka Valdemarpils parvaldes uz pašiniciativu<br />balstitais ebrejiem konfisceta ipašuma izsaimniekošanas scenarijs tika atkartots<br />ari citas Kurzemes pilsetas un pagastos, jo V. Alnors sava 11. oktobra raksta minejis<br />ari Liepaju.<br />Pec V. Alnora 11. oktobra raksta Kurzemes aprinku, pilsetu un pagastu pašparvaldes<br />sanema vairakus rikojumus par nelikumigi piesavinato mantu atgušanu. Valdemarpils<br />pilsetas valde sanema Kurzemes apgabala komisara vietnieka Lesinga tris rikojumus,<br />kuros, atsaucoties uz Ostlandes reihskomisara 13. oktobra rikojumu, detalizeti tika<br />noradits, ka turpmak rikoties, lai ebrejiem konfiscetais ipašums nonaktu vaciešu kontrole.<br />Vispirms Lesings noteica, ka Kurzemes apgabala ar ebreju ipašumiem veiktas<br />operacijas pec 1941. gada 22. junija ir nelikumigas. (“Visi pirkumi, davinajumi un visi<br />parejie židu mantu atsavinajumi pec 1941. gada 22. junija tiek anuleti.”79) Skaidrs, ka<br />lidz ar šadas normas ieviešanu atklajas vacu okupacijas režima politikas vismaz daleja<br />pretruna – 15. julija uz nenoteiktu laiku atstajot Valdemarpili un tuvako apkartni, vacu<br />komandantura par atbildigo iecela Valdemarpils pilsetas vecako, kas formali bija atbildigs<br />par paveles nr. 1 izpildi – tatad ari par ebreju diskriminaciju. Pec aprinka priekšnieka<br />rikojuma Valdemarpils pilsetas vecakais nodrošinaja Valdemarpils un apkartejo<br />pagastu ebreju ipašumu atsavinašanu un ebreju nošaušanu, tadejadi vienlaikus izpildot<br />ari paveli nr. 1. 1941. gada oktobri izradijas, ka vacu parvalde nav bijusi informeta par<br />ebreju iznicinašanu, turklat Valdemarpils pilsetas vecakais, izpildot aprinka priekšnieka<br />rikojumus par ebreju ipašumiem, rikojies nelikumigi. Tatad nelikumigi bija rikojies ari<br />aprinka priekšnieks. Trukst dokumentu, kas liecinatu par Talsu aprinka priekšnieka un<br />vecaka sakariem ar augstakam amatpersonam, tomer nav šaubu, ka politiku Kurzeme<br />noteica vacieši.<br />Lesings noteica, ka “visas židu mantas japieteic”, ka ari ikvienam, kura ipašuma<br />atrodas šadas mantas, tas “obligati japieteic”. Pieteikuma veidlapas uzdeva izpildit<br />ari vacu karaspeka un vacu civilparvaldes iestadem, ka ari Vacijas pavalstniekiem.<br />Par pieteikuma beigu terminu noteica 1941. gada 15. novembri – tatad 15 dienu laika<br />visiem Kurzemes apgabala iedzivotajiem vajadzeja izpildit pieteikuma veidlapu, preteja<br />gadijuma pec reihskomisara 13. oktobra rikojuma 9. paragrafa draudeja sods.<br />Strikti tika noteikts, kas aprinku vecakajiem janodod: “a) iekšzemes un arzemju nauda;<br />b) vertspapiri un katra veida dokumenti, ka akcijas, paradu zimes, vekseli, paradu<br />raksti, banku un krajkasu gramatinas utt.; c) darglietas, dargmetali, kalta vai nekalta<br />veida, retas lietas, dargakmeni utt. Skaidra nauda, banku un krajkasu ieguldijumi,<br />ka ari vertspapiri lidz 100,– RM kopvertibai nav janodod.”80 Talsu aprinka vecakais<br />A. Jansons 1941. gada 4. novembri, izpildot Lesinga rikojumus, nosutija Valdemarpils<br />pilsetas valdei apkartrakstu, ka turpmak rikoties ar ebreju kustamo ipašumu, paredzot<br />ta nodošanu.<br />Acimredzot soda draudi neattureja iedzivotajus piesavinaties ebrejiem konfisceto<br />ipašumu – vel 1941. gada decembri Valdemarpili tas tika dalits un pardalits. Ta,<br />piemeram, K. Kundzinš ar pilsetas vecaka 21. decembri parakstitu kviti lietošana sanema<br />Z. Blumbergai kadreiz piederejušo velosipedu;82 1942. gada 18. maija velreiz<br />tika apstiprinatas Kundzina tiesibas uz jau 1941. gada 28. augusta izmantošanai<br />sanemto ebreja Šradera zirgu. Novietnes ar konfiscetajam mantam pec 1941. gada<br />oktobra vairs netika apsargatas, tadel tas bieži tika izlaupitas. Aprinka laikraksts “Talsu<br />Vestis” vel 1942. gada 24. septembri zinoja: “Sabile. Zog židu mantas. No Sabiles<br />sinagogas izzagtas 4 šujmašinas, dzelzs gulta un elektribas skaititajs. Šis mantas ka<br />židu ipašums atradas Sabiles pilsetas valdes parzinašana.” Saskana ar informaciju,<br />ko E. Prokopovièam sniedza Valdemarpils iedzivotaji, tad, kad abas Valdemarpils sinagogas<br />vertigakais jau bijis panemts, durvis bijušas atvertas un cilveki varejuši nemt<br />jebko bez samaksas.<br />Ar Valdemarpils un tas apkartnes ebreju nošaušanu saistitas Valdemarpils pilsetas<br />valdes un aprinka parvaldes finanšu attiecibas beidzas 1942. gada 9. janvari, kad pilsetas<br />valde parskaitija Latvijas Bankas Talsu noda las aprinka vecaka konta ebrejiem<br />konfiscetas naudas atlikumu – 2045,35 reihsmarkas.83<br />Valdemarpils un tuvakas apkartnes ebreju iznicinašana 1941. gada vasara tomer<br />nepielika punktu nacistu okupantu un vietejo iedzivotaju ciniskajam aktivitatem. Ebrejiem<br />konfiscetais ipašums vel turpmakos menešus nodarbinaja ne tikai nacistu okupacijas<br />režima civilparvaldi, bet ari Talsu aprinka vietejas pašvaldibas. Valdemarpils ebrejiem<br />piederošo ipašumu konfisceja un piesavinajas vietejie iedzivotaji, neiejaucoties vaciešiem.<br />Šaja zina kludains ir vesturnieka A. Ezergaila secinajums, ka “jebkura gadijuma<br />vacieši pie ebreju mantam tika pirmie”84. Šada vietejo latviešu riciba pret saviem lidzcilvekiem<br />tur, kur dzivojis tautu – it ipaši ebreju un latviešu – savstarpejas cienas un<br />sapratnes veicinatajs atmodas darbinieks Krišjanis Valdemars, apkaunoja visu lidz tam<br />tolerances un internacionalisma vertibu izkopšana sasniegto.<br /><br />Atsauces un komentari<br />1 Par godu ieverojamajam jaunlatviešu kustibas dalibniekam Krišjanim Valdemaram (1825–1891),<br />kura vecaki kopš 1835. gada dzivoja Sasmaka un kurš pats Sasmaka Cunces iela 23, bija stradajis<br />par skolotaju ebreju berniem, Sasmaku 1926. gada pardeveja par Valdemarpili. – Sk.: Valdibas<br />Vestnesis, 1926, 126. nr.; Gurtinš A. Krišjana Valdemara dzimtene // Talsu Balss, 1924, 1112. nr.<br />2 Vacu dzejnieks Ulrihs fon Šlipenbahs, kurš jaunibu pavadija Arlavas muiža, par apmekleto Sasmakas<br />miestu 1807. gada žurnala Ruthenia rakstija: “Bez baznicas, sinagogas un divam vejdzirnavam tur<br />ir tikai desmit maju, gandriz visas ebreju apdzivotas. Paris no tam pavisam sabrukušas, citam veco<br />balku pelekumu atdzivina sarkani krasotas logu aizviras.” Pec ši apraksta var spriest, ka sinagoga<br />miesta bijusi jau pirms 1807. gada, jautajums, kad ta celta. Pec cilveku zaudejumiem mera epidemija,<br />kas nav parvareti vel 19. gadsimta sakuma, dažam gimenem miesta tik dargas un darbietilpigas<br />buves nebija iespejamas. Var but, ka sinagoga celta pirms 1710. gada mera epidemijas, tomer vai<br />18. gadsimta sakuma Sasmakas miesta dzivoja tik daudz turigu ebreju, ka speja uzcelt sinagogu?<br />Vairakums petnieku uzskata, ka Valdemarpils sinagoga ir 19. gadsimta sakuma celta, pamatojot to<br />ar sinagogu maksliniecisko evoluciju, – lidz 19. gadsimtam sinagogas cela laikmetiga stila (romanika,<br />gotika utt.), bet velak vairakam Latvijas sinagogam piemita Austrumu motivi. Cela Egiptes, pec<br />tam islama stila, bet kupoli veidoti bizantiska stila tradiciju gara. Reizem vienlaikus izmantoja ari<br />neoromanu un gotisko stilu (piemeram, Liepajas un Jelgavas sinagogas). Sasmakas miesta uzcela<br />sinagogu no laukakmeniem, kurai raksturigs divpakapju jumts, kas atsedz ebreju kopienas lugšanu<br />nama nozimi (šeit japiemin, ka makslinieciski visvertigakas ir vecas koka sinagogas, diemžel tas<br />gandriz visas nodedzinatas).<br />3 Dribins L. Nacionalais jautajums Latvija. – Riga, 1997, 95. lpp. – Lidz ar citiem ebrejiem Latviju<br />1915. gada pameta ari ieverojamais starpkaru perioda Latvijas politikis M. Nuroks. – Sk.: Gordons F.<br />Pirmskara Latvija un Izraelas valsts tapšana // Baltijas valstis liktengriežos: Politiskas, ekonomiskas<br />un tiesiskas starptautiskas sadarbibas problemas uz XXI gadu simtena sliekšna (Rakstu kraj.) /<br />T. Jundža red. – Riga, 1998, 434. lpp. – Talsu gimnazijas kulturvestures muzeja dibinatajs skolotajs,<br />bijušais Talsu pilsetas galva un izteikts antisemits – T. Dzintarkalns (lidz 1920. gadam pazistams ka<br />Teodors Zaudmanis) Talsu perkonkrustiešu izdevuma “Talsu Avize” visa tas 19 numuru izdošanas<br />laika (1934. gada 4. janvaris – 17. maijs) ar pseidonimu R. Avots publiceja rakstu “Talsu un apkartnes<br />židi”, kura pieversas ari ebreju 1915. gada izsutišanai, raksturojot to ka “satriecošu zibens kerienu,<br />jo savu [ebreju. – Aut.] veikalu tik isa – 24 stundu – laika likvidet nebija iespejams”. – Sikak sk.:<br />Talsu Avize, 1934, 15. marts.<br />4 Skujenieks M. Latvija – zeme un iedzivotaji. – Riga, 1927, 162., 310. lpp.<br />5 Šmelte E. Sniedzes. Atminas par teva majam un tuvako novadu. – Autora izdevums, 1999, 5. lpp.<br />6 Pec 1935. gada tautas skaitišanas datiem, Valdemarpili dzivoja 159 ebreji, Arlavas pagasta – tris, kas<br />salidzinajuma ar citam apdzivotajam vietam Talsu rajona (piemeram, Sabile – 281, Talsu pilseta – 499)<br />bija maz. – Sikak sk.: Talsu novads. Enciklopedisks rakstu krajums. – Riga, 1935, 504. lpp.<br />7 Turpat, 544. lpp.<br />8 Sikak par to sk.: Talsu aprinka Zinotajs, 1940, 12. jul., 20. dec.<br />9 Blumfeldi bija pazistami ka bolševiku un padomju iekartas atbalstitaji vel pirms Latvijas valsts dibinašanas<br />– Talsu komandanturas lauka karatiesa 1919. gada 17. aprili piesprieda Karlim Blumfeldam<br />(Karla Blumfelda, jaunaka, tevam) navessodu nošaujot par to, ka “[..] vinš ka bolševiku agitators<br />vadijis vervešanas biroju, tadejadi darbodamies bolševiku organizacija”, bet Ernestam Blumfeldam<br />(Karla Blumfelda, jaunaka, tevocim) tadu pašu sodu par to, ka “[..] vinš, nododams bolševiku tribunalam<br />birgermeistaru Hibneru, atbildigs par vina noslepkavošanu”. – Ka tas bija. Dokumenti un<br />materiali (Ka latviešu buržuazija naca pie varas). – Riga, 1968, 139., 140. lpp.<br />10 Talsu aprinka Zinotajs, 1940, 5. dec. – K. Birni amata iecela tapat ka K. Blumfeldu – no “augšas”.<br />1934. gada 5. junija iekšlietu ministrs atcela no amata demokratiski ieveleto Valdemarpils pilsetas<br />vecako K. Ausfeldu, likvideja pilsetas domi, atlaida valdi un pilsetas vecaka amata iecela K. Birni.<br />– Talsu novads .., 566. lpp.<br />11 Rainesa G. Ta mes sakam // Mes jaunu pasauli sev celsim: Socialistiska revolucija Latvija 1940. gada<br />(Rakstu kraj.) / red. P. Baugis. – Riga, 1972, 1. sej., 298., 299. lpp.; Talsu aprinka Zinotajs,1940.<br />13. sept. – Jautajuma par Valdemarpils ebreju iesaistišanos padomju okupacijas režima jasecina,<br />ka minetie jaunieši parstaveja trucigas, neizglitotas Valdemarpils ebreju gimenes. Valdemarpils<br />Latvijas Darba jaunatnes savienibas organizešanas sapulce sanakušo aptuveni 20 jauniešu vidu<br />L. Cindelei vienigajai bija videja izglitiba. Sapulces priekšsedetaja G. Rainesa, kuras vecaki dzivoja<br />Valdemarpili, tikko bija atgriezusies no Rigas, kur pec 1939. gada tiesas sprieduma par nelegalu<br />darbibu Komunistiskaja partija atradas apcietinajuma ka politiski ieslodzita. G. Jakobsone-Rainesa<br />Otra pasaules kara laika bija 1. latviešu partizanu brigades medmasa, pec 1945. gada studeja<br />Latvijas Valsts universitate Vestures un filologijas fakultate, kur ieguva vestures zinatnu kandidates<br />gradu; stradajusi par macibspeku Rigas Tehniskaja universitate.<br />12 “Skolotajs J. Zalitis bija atsaucigs un atlava pulceties skola. Vinš sagatavoja ari koncertprogrammu<br />jauniešiem un to iestudeja. Materialus koncertam skolotajs bija ieguvis, klausoties Maskavas radioparraides.”<br />– Rainesa G. Ta mes sakam, 298. lpp.<br />13 Ka E. Prokopovièam liecinaja bijušais Valdemarpils izpildkomitejas priekšsedetajs K. Blumfelds,<br />pirmas padomju okupacijas varas pastavešanas laika pilsetas parvaldes strukturas nesastaveja neviens<br />ebrejs. – Sk. ari ieceltas Valdemarpils pagaidu izpildkomitejas sastavu: Talsu aprinka Zinotajs,<br />1940, 5. dec. – Tiesa, 1940. gada decembri par Talsu aprinka pagaidu izpildkomitejas Veselibas<br />aizsardzibas nodalas vaditaju apstiprinaja Valdemarpils bijušo arstu ebreju I. Fainu. – Turpat, 20. dec.<br />14 1935. gada tautas skaitišana Valdemarpili uzskaitija 159 ebrejus. – Ceturta tautas skaitišana Latvija<br />1935. IV sej.: Tautiba. – Riga, 1937, 297., 298. lpp.; Ezergailis A. Holokausts vacu okupetaja Latvija,<br />1941.–1944. – Riga, 1999, 504. lpp. – 1941. gada situacija nevareja but radikali mainijusies un ebreju<br />skaits Valdemarpili vertejams apmeram 150 cilveku.<br />15 Piemeram, Valdemarpils dzelzcela stacijas priekšnieks Neimanis un sverejs Dauburis atklati pazinoja<br />priekšniecibai, kas bija ieradusies iepazities ar atsavinatas zemes sadališanas projektu, ka “neatzist<br />ne NKPS paveli, kas paredz atsavinatas zemes sadališanu, ne vienlidzibu ar parejiem”, uzsverdami,<br />ka “.. neatdošot no savas iepriekšeja gada zemes platibas ne pedas, un, kam nav saknu dobes, lai<br />ed zali”. – Talsu aprinka Zinotajs, 1941, 23. maijs.<br />16 Var minet Z. Hercbergu, H. Izraelsoni, M. J. Judelovièu, A. Zalakranu u.c.<br />17 Aizvestie: 1941. gada 14. junijs. – Riga, 2001, 595. lpp.<br />18 Turpat, 595., 596. lpp. – Atškiriba no A. Feldberga un P. Graudina gimenem H. Krišlauka gimeni<br />neizsutija.<br />19 Par to savas atminas, kas daudzviet sniedz nekorektu un neobjektivu informaciju, raksta bijušais<br />Valdemarpils pilsetas vecakais vacu okupacijas sakuma R. Berzinš. (R. Berzina atminu burtnicas<br />pieejamas muzeja “Ebreji Latvija”.) – Sal. sk. ari: Talsu Vards, 1941, 7. aug.: “Sapigakais ir tas, ka<br />visam biedribam darbiba jasak ar tukšam kasem.”; u.c.<br />20 LVA, 1986. f., 2. apr., P-10813. l., 231. lp.; Talsu Vards, 1941, 17. jul.<br />21 Jautajums par aizsargu apbrunojumu šaja laika joprojam ir neskaidrs. Var pienemt, ka apbrunojums,<br />ja tads pastaveja, bija loti niecigs, kas izriet, pirmkart, no Latvijas Pagaidu valdibas 1940. gada<br />23. junija lemuma, kura 3. punkts paredzeja, ka “Aizsargu organizacijai un tas dalibniekiem, ka ari<br />visiem pilsoniem apbrunojums un visada veida ieroèi, iznemot bises un mazkalibra šautenes, 3 dienu<br />laika pec ši lemuma speka stašanas janodod”; ieroèu nodošanas kartibu reglamenteja taja paša<br />diena izdota instrukcija. (Socialistiskas revolucijas uzvara Latvija 1940. gada (20. junijs – 5. augusts) //<br />Dokumenti un materiali. – Riga, 1963, 21., 22., 72., 73. lpp.) Otrkart, noteikta kartiba tika ieverota<br />tajas vietas, kur komunisti brivi rikojas ar aizsargu štaba aizsargu dienesta kartitem un, balstoties<br />uz tajas esošo informaciju, atsavinaja ieroèus. Aizsargu nodotos ieroèus pienema armijas garnizonu<br />noliktavas. Aizsargu organizacijas likvidacijas komisija darbojas armijas parstavji. – Sikak par to<br />sk.: Jekabsons E., Bambals A. Latvijas armijas iznicinašana un represijas pret tas karaviriem<br />1940.–1941. gada // Totalitarie režimi un to represijas Latvija 1940.–1956. gada: Latvijas Vesturnieku<br />komisijas 2000. gada petijumi (Latvijas Vesturnieku komisijas raksti, 3. sej.). – Riga, 2001, 123. lpp.<br />22 Talsu Vestnesis, 1934, 4. maijs; sk. ari: LVA, 1986. f., 1. apr., 5323. l., 10. lp.<br />23 Muzejs “Ebreji Latvija” (turpmak – MEL), inv. nr. I/661.<br />24 Talsu Vards, 1941, 17. jul.<br />25 MEL, inv. nr. I/661.<br />26 Turpat, inv. nr. I/635.<br />27 Turpat, inv. nr. I/630; I/631.<br />28 LVA, 1986. f., 1. apr., 800. l., 64., 65. lp.; Rainesa G. Ta mes sakam, 300. lpp.<br />29 MEL, rokraksts.<br />30 Ir zinams, ka K. Ulmana autoritara režima pastavešanas perioda Kara tiesa, kas lietas iztiesaja,<br />vadoties pec valsts arkartas stavokla izsludinašanas speka esoša 1917. gada t.s. Kerenska sodu<br />likuma, kas pielava navessodu pec kara laika soda likumiem ar atpakalejošu speku, vairakumam<br />politiski tiesajamo (ipaši komunistiem, kas atradas nelegala statusa) piesprieda navessodu. – Sk.,<br />piemeram: Latvijas Valsts vestures arhivs (turpmak – LVVA), 3404. f., 1. apr., 554. l., 19., 20. lp. u.c.<br />lapas. Tomer lielakajai dalai navessods izpildits netika (Krievijas Pagaidu valdiba bija navessodu<br />atcelusi 1917. gada 2. marta). – Stranga A. Vesturnieku komisija sava atskata. Par paveikto // Latvijas<br />Vestnesis, 2001, 7. dec.<br />31 Talsu Vards, 1941, 10. jul.<br />32 Ezergailis A. Holokausts vacu okupetaja Latvija .., 432. lpp.<br />33 Bez minetajiem: 1. klases skoleni Ruve Bencelis, Estere Verbelova, Haims Verbelovs, Edelšteins,<br />2. klases skolnieks Levensons, 3. klases skolnieki Šmuels Edelšteins, Meiers Hiršhofs, Base Kans,<br />Rafaels Kans, 4. klases skolnieki Mozus Giršovics, Henohs un Abrams Verbelovi, 5. klases skoleni<br />Peše Giršovica, Civje Šraders, Miša Tals un 6. klases skoleni Šove Buhbinders, Mendels Edelšteins,<br />Gitija Levensone un Olgerts Veinbergs tika nošauti 1941. gada 26. julija agra rita.<br />34 Ši dokumenta originalu sk.: MEL, inv. nr. I/655.<br />35 Turpat. – Zimigi, ka ari šeit jedziena “apsardziba” vieta ka tiešs tulkojums no vacu valodas (Selbstschutz)<br />lietots vards “pašaizsardziba”. – Sal.: Ezergailis A. Pašaizsardzibu komandanturu loma<br />holokausta // Latvijas Vesture, 1999, 3. (35) nr., 30. lpp.<br />36 Šadu paveli, ko 1941. gada 4. julija izdeva vermahta aizmugures iecirkna komandieris pulkvedisleitnants<br />Althofs, piemin vesturnieks M. Vestermanis: “Latviešu pašaizsardzibas dienests drikst nesat<br />tikai šautenes un pistoles [..] Latviešu pašaizsardzibas dienests nav karaspeka dala, bet paligpolicija<br />vacu karaspeka atbalstišanai. Pašaizsardzibas dienesta vaditajiem japiesakas pie karaspeka iecirkna<br />komandiera, kuram tie ir paklauti un kura rikojumi japilda. [..] Pec iecirkna komandiera atsaukšanas<br />pašaizsardzibas dienests ir paklauts uz vietas esošajam karaspeka dalam un vienibam. Atalgojumu<br />un uzturu paligdienestam pedejais nokarto pec sava ieskata.” – Vestermanis M. Ta rikojas vermahts<br />(Vacu militaristu loma nacistisko okupantu noziegumos Latvija 1941–1945). – Riga, 1973, 72. lpp.<br />37 Sk., piemeram: Talsu Vards, 1941, 17. jul.<br />38 MEL, inv. nr. I/655.<br />39 Talsu Avize, 1934, 15.marts.<br />159<br />40 Talsu aprinka Zinotajs, 1940, 13. sept.<br />41 MEL, inv. nr. I/654. – Saraksta noradits vards, uzvards, dzimšanas gads un adrese. Pielaujam, ka<br />saraksts nav pilnigs – tam trukst nobeiguma – sastaditaja dati, ka ari sastadišanas datuma, turklat<br />iespejams, ka saraksta bija vairak par 112 personam.<br />42 MEL, inv. nr. I/632. – Autoru riciba nav mineta Talsu aprinka vecaka A. Jansona, kurš parstaveja<br />aprinka civilvaru, izdota rikojuma. Pilsetas valdes izdoto rikojumu ka pilsetas vecaka vietas izpilditajs<br />apstiprinajis E. Grauss – velakais (no 1941. gada 1. augusta; sk.: Talsu Vards, 1941, 7. aug.)<br />Valdemarpils pilsetas vecakais.<br />43 LVA, 1986. f., 1. apr., 5323. l., 10.–14. lp. – Mežgravu purvs bija loti liels – aptuveni 200 hektaru, ta<br />izmantojamais dzilums – apmeram èetri metri. “[..] purva virsejais slanis samera maz sadalijies, tadel<br />tas noder ka labs pakaišu materials. Grutak pieejama dedzinama kudra, jo ta jamet uz karjera malu<br />no 2 un vairak metru dziluma. Šeit butu nepieciešama mašina ar elevatoru. Purvs sava apmera zina<br />spej apmierinat visus Talsu aprinka pieprasijumus. Tas atrodas ari labas satiksmes tuvuma, tomer<br />netiek vel pietiekoši izmantots.” – Talsu aprinka Zinotajs, 1941, 13. jun.<br />44 Sikak sk.: LVA, 1986. f., 1. apr., 5323. l., 11., 12., 14. lp.<br />45 Turpat, 9. lp.<br />46 Talsu Vards, 1941, 28. aug., 11. sept.<br />47 MEL, inv. nr. I/511.<br />48 Turpat, inv. nr. I/655.<br />49 LVVA, 6868. f., 1. apr., 74. l., 1. lp.<br />50 MEL, inv. nr. I/633.<br />51 Turpat.<br />52 Turpat.<br />53 Talsu Vards, 1941, 24. jul.<br />54 MEL, inv. nr. I/633.<br />55 Turpat, inv. nr. I/637.<br />56 LVA, 1986. f., 1. apr., 800. l., 24. lp.<br />57 MEL, inv. nr. I/635; I/738.<br />58 Turpat, inv. nr. I/738.<br />59 Turpat, inv. nr. I/635.<br />60 Turpat, inv. nr. I/636.<br />61 Autoru riciba nav ši dokumenta, par ta saturu iespejams spriest vienigi pec pilsetas valdes atbildes.<br />Iespejams, ka rikojuma numurs 4c liecina par lidziga satura dokumentu piesutišanu citam aprinka<br />administrativajam vienibam, kur dzivoja ebreji, piemeram, Kandavai vai Sabilei.<br />62 MEL, inv. nr. I/642.<br />63 LVA, 1986. f., 2. apr., P-10813. l., 231., 232., 279. lp.<br />64 Šoferi bija vairaki – J. Andersons, A. Ekšteins, Ž. Smukalns, E. Reinbergs (MEL, inv. nr. I/739),<br />A. Frelihs. Nav noskaidrots, kurš no viniem parvadaja ebrejus liktenigajas dienas. Apsudzetais<br />A. Frelihs pratinašana noliedza, ka butu piedalijies ebreju transportešana, paskaidrojot: “Ta ka<br />esmu šoferis, Valdemarpils pašaizsardzibas grupas vaditajs mani nozimeja par šis grupas transporta<br />vaditaju draudu cela, nepaklausibas gadijuma man draudeja ar represijam.” – LVA, 1986. f.,<br />2. apr., P-10813. l., 250. lp. – Ta, protams, nebija taisniba – A. Frelihs viens no pirmajiem bija izradijis<br />aktivu lidzdalibu jaunas varas nodibinašana (Talsu Vards, 1941, 17. jul.), labi sapratas ar citiem pašaizsardzibas dalibniekiem, turklat gruti iedomaties sociali trucigiem, mazizglitotiem (B. Unterbergam<br />– tris, R. Anderdorfam – èetru, G. Pumpuram – septinu, A. Freliham un K. Berzinam – èetru<br />klašu izglitiba) cilvekiem vel lielaku iespeju nopelnit.<br />65 MEL, inv. nr. I/656.<br />66 Turpat, inv. nr. III/1442.<br />67 Turpat, I/640.<br />68 Apbedijums atrodas Mežgravu–Kiviškroga cela kreisaja puse, meža, nepilnu kilometru pirms Mednu<br />majam aptuveni 100–150 metru no cela. Pec 10. julija sastadita Valdemarpils ebreju saraksta (MEL,<br />inv. nr. I/632) spriežot, nošauti 56 Valdemarpils ebreji. Tas neizsledz iespeju, ka purva tika nodarbinati<br />ari citu apdzivoto vietu ebreji, taèu to nevar pieradit un sikak izpetit dokumentu trukuma del.<br />69 Talsu Avize, 1941, 21. aug. – Jaatzist, ka verienigu kulturas pasakumu organizešana vienlidz aktivas bija<br />abas okupacijas varas – ta bija neatnemama propagandas sastavdala. Valdemarpili ienakot padomju<br />okupantiem, pilsetnieki tika aicinati apmeklet kinofilmas, ko izradija zem klajas debess (Rainesa G. Ta<br />mes sakam, 298., 299. lpp.), ka ari organizeti plaši 1. maija svetki. – Talsu aprinka Zinotajs, 1941, 1. maijs.<br />70 MEL, inv. nr. I/637.<br />71 Turpat, inv. nr. III/1434.<br />72 Turpat, inv. nr. I/675.<br />73 Turpat, inv. nr. I/634.<br />74 Turpat, inv. nr. III/1432.<br />75 Turpat, inv. nr. I/638.<br />76 Turpat, inv. nr. III/1439.<br />77 Turpat, inv. nr. I/652.<br />78 Turpat.<br />79 Turpat, inv. nr. I/653.<br />80 Turpat.<br />81 Turpat, inv. nr. I/514.<br />82 Turpat, inv. nr. III/1440.<br />83 Turpat, inv. nr. I/650, I/651.<br />84 Ezergailis A. Holokausts vacu okupetaja Latvija .., 4. lpp.<br /><br /><br /><br /><br />Andris Tomašuns<br />Jelgava nogalinatie ebreji:<br />padomju un nacistu dati<br /><br /><br />Darba merkis ir noskaidrot vacu okupacijas laika Jelgava nogalinato vietejo ebreju<br />skaitu, jo gan padomju, gan nacistu atstatajos dokumentos minets dažads boja<br />gajušo ebreju skaits.<br />1945. gada Padomju Latvija tika ierosinata kriminallieta pret Jelgavas pilsetas<br />galvu Kristapu Frickausu un vina vietnieku Fjodoru Kalninu, apsudzot vinus sadarbiba<br />ar vacu okupacijas varu, ka ari par Jelgavas pilsetas un aprinka mierigo iedzivotaju<br />arestiem un iznicinašanu.1 Kriminallietai pievienota Jelgavas pilsetas izpildkomitejas<br />1945. gada 20. junija izzina nr. 327, kura noradits vacu okupacijas laika iznicinato<br />Jelgavas ebreju skaits – 5964.2 1968. gada Vacijas Federativas Republikas Kelnes<br />apgabaltiesa izskatija kriminallietu par Alfreda Beku (Alfred Becu) un Vilhelma Adelta<br />(Wilhelm Adelt) lidzdalibu Jelgavas ebreju noslepkavošana.3 1971. gada tiesa Ludvigsburga<br />izskatija lietu par nacionalsocialistu pastradatajiem noziegumiem Jelgavas<br />pilseta un tas apkartne Otra pasaules kara laika.4 Izmeklešanas laika nopratinaja<br />lieciniekus, vaca dokumentus, kas atklatu noziegumu apmerus un upuru skaitu. No<br />dokumentiem, kurus tiesa izskatija, lai noskaidrotu boja gajušo ebreju skaitu, minami<br />divi – Jelgavas pilsetas izpildkomitejas 1945. gada sagatavota izzina un vacu drošibas<br />dienesta operativas grupas priekšnieka Valtera Štalekera 1941. gada rakstitie<br />zinojumi.5 Tiesa nema vera padomju zinojuma mineto, ka Jelgava lidz karam dzivojuši<br />5964 ebreji. Lai ari V. Štalekers savos zinojumos ir noradijis, ka Jelgava un tas<br />apkartne, pec 1935. gada tautas skaitišanas datiem, ir 2198 ebreji (Zinojums no<br />PSRS, 1941. gada 15. oktobris, 16. pielikums), tiesa, palaujoties uz padomju zinam,<br />mekleja izskaidrojumu, ka vareja palielinaties pirms kara Jelgava dzivojošo ebreju<br />skaits. Tiesa šo faktu izskaidroja ar to, ka Jelgava pirms kara un kara sakuma<br />iepluduši daudzi begli, kas mekleja patverumu no nacionalsocialistiem un uzbrukošas<br />vacu armijas. Einsatzgruppe A (EG A) 1941. gada 1. augusta Zinojuma no PSRS<br />nr. 40 noradits, ka Jelgava un tas apkartne vel esošie 1550 ebreji pilniba iznicinati.6<br />V. Štalekera zinojuma 8. pielikuma noradits kopejais lidz 1941. gada 15. oktobrim<br />Zemgales apgabala nogalinato personu skaits – 3576, atseviški neizdalot ebrejus.<br />Kuriem datiem ticet? Vai vispar ir iespejams noteikt Jelgava nogalinato ebreju skaitu?<br />Ka radušies vacu un padomju okupacijas varas dati par nogalinatajiem ebrejiem<br />Jelgava?<br /><br />Avotu analize<br />Petot pieejamos dokumentus, lai noskaidrotu nogalinato Jelgavas ebreju skaitu, par<br />pamatavotiem jaatzist vacu okupacijas laika rakstitie V. Štalekera zinojumi ar informaciju<br />par noslepkavotajiem 1550 ebrejiem un Jelgavas izpildkomitejas izzina par Jelgava nogalinatajiem<br />5964 ebrejiem. Ta ka abos avotos skaitli atškiras, tad ir svarigi noskaidrot,<br />ka radušies šie dokumenti un tajos minetie skaitli.<br />1935. gada Latvijas tautas skaitišana uzradija, ka Jelgava registreti 2039 ebreji.8<br />Registra redzams, ka no 2039 Jelgava registretajiem ebrejiem:<br />Latvijas pilsoni 2004<br />Rumanijas pilsoni 1<br />Lietuvas pilsoni 20<br />Polijas pilsoni 3<br />Igaunijas pilsoni 4<br />PSRS pilsoni 2<br />Bez noteiktas pilsonibas 5<br />Registreti ka militarpersonas 41<br />Atrodas Jelgavas psihoneirologiskaja slimnica 18<br />Atrodas ebreju bernunama 10<br />Registrs rada, ka iedzivotaju skaits ir mainigs un skaitlis 2039 nav apliecinajums<br />ebreju skaitam Jelgava kara sakuma. Arvalstu pilsoni, armija dienejošie, slimnica<br />ievietotie ir mainigs iedzivotaju kontingents. Meginot noskaidrot, cik ebreju vareja<br />but 1941. gada vasara Jelgava, kad to okupeja vacu karaspeks, tas neizdevas, jo<br />preciza uzskaite netika atrasta. Tuvojoties vacu karaspekam, dala Jelgavas ebreju<br />aizbega no pilsetas, pilseta atradas caurbraucot iestreguši ebreju begli no Lietuvas.<br />Veicot aptaujas veco jelgavnieku, Otro pasaules karu pardzivojušo ebreju vidu, tika<br />mineti gadijumi, kad ebreji no Jelgavas bega uz Rigu ceriba tur patverties no nacistu<br />vajašanam. Vacu laika iznakušaja Jelgavas prese “Nacionala Zemgale”9 un “Zemgale”<br />atrodamas liecibas, ka Jelgava bijuši ebreju begli ari no Lietuvas. Vieteja prese uzmanibu<br />saista divas zinas, kas publicetas “Nacionalaja Zemgale”. Avizes redaktors<br />ir Martinš Vagulans.<br />1941. gada 29. julijs, otrdiena. Kads “n.p. zino par Jelgavas iedzivotaju skaita<br />samazinašanos, t.sk. no Jelgavas izraiditi 1200 židi un izbeguši esot 1000. 25. julija<br />Jelgava ir 33 700 iedzivotaji. To skaits samazinajies par 4000.<br />1941. gada 5. augusts, otrdiena. Sludinajums: “Lugums personai, kas panemusi<br />koferiti židu reg., nodot to atpakal Kirsanovièam Jelgava, Stacijas iela 7–9.”<br />Šis publikacijas liecina, ka jau pirmajas vacu okupacijas dienas veikta iedzivotaju<br />stingra uzskaite. Vacu okupacijas sakuma notika speciala ebreju uzskaite, ko veica<br />M. Vagulana vaditais Zemgales drošibas dienests. Šie dati ari publiceti “Nacionalaja<br />Zemgale” 1941. gada 29. julija – menesi pec tam, kad vacu armija bija no Jelgavas<br />padzinusi padomju varu. Var pienemt, ka lidz 29. julijam ir nogalinati Jelgavas ebreji,<br />par ko liecina ieraksts “izraiditi no Jelgavas”.<br />Kad 1941. gada 22. junija sakas karš starp nacistisko Vaciju un Padomju Savienibu,<br />Jelgava jau pirmajas kara stundas vacu aviacija bombardeja Jelgavas aerodroma novietotas<br />padomju lidmašinas. Vacu karaspeks strauja trieciena Jelgavu sasniedza jau<br />nedelu pec kara sakuma. Sarkana armija Jelgavu nemeginaja noturet un, saspridzinot<br />tiltus, atstaja pilsetu. To, kas notika Jelgava vacu okupacijas pirmajos menešos, kad iznicinaja<br />Jelgavas ebreju kopienu, restauresim, izmantojot vietejo laikrakstu zinas. Jelgava<br />bija viena no pirmajam pilsetam Latvija, kur, ienakot vacu okupantiem, atjaunoja vietejas<br />pašvaldibas darbu, izveidoja vietejo drošibas policiju, saka izdot vietejo laikrakstu. No<br />1941. gada 30. junija lidz 16. augustam izdeva laikrakstu “Nacionala Zemgale”, pec tam<br />lidz 1944. gada julija beigam – laikrakstu “Zemgale”. Laikraksta “Nacionala Zemgale”<br />izdevejs un redaktors bija M. Vagulans – agronoms, žurnalists, perkonkrustieties. Jau<br />29. junija vacu drošibas dienesta (SD) specialas iznicinataju vienibas AG komandieris<br />V. Štalekers bija M. Vagulanu apstiprinajis par Jelgavas drošibas dienesta vaditaju, un<br />droši vien bez V. Štalekera zinas nebus ari dota atlauja izdot laikrakstu. M. Vagulans<br />jau kara sakuma bijis partizanos Elejas puse, un pirms vaciešu ienakšanas vinam bijuši<br />tieši sakari ar vaciešiem. Par to liecina Jelgavas Skolotaju instituta bijušais audzeknis<br />Arturs Neparts, kurš, karam sakoties, vadija instituta pretošanas grupu. A. Neparts pa<br />telefonu sazinajas ar M. Vagulanu un sniedza vinam zinas par stavokli Jelgava Sarkanas<br />armijas atkapšanas laika. A. Neparts ar M. Vagulanu tikas pie majas Liela iela 42,<br />kas bija paligpolicijas un M. Vagulana vadita latviešu drošibas dienesta mitne.10 Turpmak<br />teksta pec laikraksta “Nacionala Zemgale” informacijas sagatavota notikumu hronika<br />palidzes labak izprast situaciju Jelgava, kad tika vajati, tiesibas ierobežoti un pec aresta<br />nogalinati Jelgavas ebreji.11<br />1941. gada 29. junijs, svetdiena.<br />Jelgava pulksten 14.30 (publicets 30. junija) ierodas vacu karaspeks un Jelgavu ienem<br />bez kaujam. Oberleitnanta fon Franciusa vaditais motomehanizetais pulks ienak Jelgava no<br />Elejas puses. Sarkanas armijas sedzejvienibas atrodas pie Jelgavas Meitenes un Zalas muižas<br />virziena. “Nacionala Zemgale” 6. julija parpublice rakstu no vacu “Die Front” par Jelgavas atbrivošanu,<br />ko sarakstijis kara zinotajs Franks Gotce (Frank Goetze). Vinš raksta, ka Jelgava<br />29. junija pulksten 12.50 pirmie ielauzas velosipedisti, kuru uzdevums bija noturet tiltus. Vakara<br />Jelgava notiek stihiska manifestacija, sveic vacu karavirus.<br />1941. gada 30. junijs, pirmdiena.<br />Sak iznakt agronoma Martina Vagulana redakcija laikraksts “Nacionala Zemgale”. Sabiedribu<br />informe, ka Martinš Vagulans ir iecelts par drošibas dienesta priekšnieku.<br />Drošibas dienesta adrese Liela iela 42. Drošibas dienesta ludz pieteikties aizsargus,<br />bijušos policistus.<br />Jelgava no pirmspadomju pilsetas valdes palikuši pilsetas vecakais K. Frickauss, valdes<br />loceklis E. Ezers, sekretars V. Švanbergs.<br />1941. gada 1. julijs, otrdiena.<br />Publicets pazinojums, ka no pulksten 15.00 izpildvaru pilseta parnem vacu Kara lauku<br />komandantura 818.<br />Rikojums. Židiem aizliegts turet partikas veikalus, un tos nedrikst nodarbinat partikas<br />veikalos par pardevejiem.<br />Rikojums, kas liek Jelgava registret Drošibas dienesta parvalde Liela iela 42 visas namos<br />dzivojošas un nedzivojošas personas.<br />Drošibas dienesta štaba Liela iela 42, 9. istaba, japiesakas personam, kas stradajušas policija,<br />bijušas virsdienesta, aizsargiem, cietumsargiem, kas stradajuši lidz 1940. gada 15. junijam.<br />1941. gada 2. julijs, trešdiena.<br />Uznemumiem un iestadem jasaglaba algas tiem, kas iesaukti drošibas dienesta, neuzskatot<br />tos ka atlaistus.<br />Jelgava ieviesta komandanta stunda. Civiliedzivotajiem no ausmas lidz 22.00. Židiem<br />no 18.00.–7.00.<br />1941. gada 3. julijs, ceturtdiena.<br />Židiem aizliegts iegadaties jebkadas preces. Ja kads viniem ko pardos, tad to sola sodit<br />pec kara laika likumiem.<br />Židi jaatbrivo no darba visas fabrikas, rupniecibas un tirdzniecibas uznemumos bez iznemumiem.<br />Drošibas dienesta nozimes ir sarkanbaltsarkana lente ap kreiso roku.<br />1941. gada 4. julijs, piektdiena.<br />Veikalu izlaupišana Jelgava mitejusies.<br />Latvijas koka tupelu, pastalu un zirgu lietu taisitaju artelis Jelgava, Lietuvas iela 7, atbrivojies<br />no židiem, kas izslegti no artela.<br />1941. gada 5. julijs, sestdiena.<br />Lidz 18.00 židiem japamet dzivokli un darba vietas ielas un rajonos – Driksa–Zvejnieku<br />iela–Lapskalna iela–Kazarmes iela–Pulkveža Brieža iela–Dobeles iela visa garuma–Valnu<br />iela–Lietuvas iela lidz Platones ielai–Dzelzcelš lidz Lielupei un visa jaunas Jelgavas dala laba<br />Lielupes krasta.<br />Židu tautibas pilsoniem aizliegts apmeklet teatrus, kino, publiskos parkus, muzejus, makslas<br />iestades, sarikojumus.<br />1941. gada 6. julijs, svetdiena.<br />Židiem aizliegts uzstadit un lietot radioaparatus. Tie janodod Liela iela 42.<br />1941. gada 7. julijs, pirmdiena.<br />Pirmais raksts, ko paraksta Ed. Ulmanis, Jelgavas aprinka vecaka vietas izpilditajs.<br />1941. gada 8. julijs, otrdiena.<br />Jelgavas kurpnieku artelis Liela iela 40 izsledzis no artela visus židus.<br />Zemgales drošibas dienesta priekšnieka Martina Vagulana pirmais rikojums pagasta<br />pašvaldibam. Jasastada pagastu drošibas dienesta loceklu saraksti un jaiesuta Jelgava<br />Zemgales drošibas dienesta priekšniekam. Visi židi jasavac vienkopus un jaregistre.<br />Saraksti jasuta uz Jelgavu. Židus var izmantot ka darbaspeku celu un tiltu kartiba savešanas<br />darbos.<br />1941. gada 9. julijs, trešdiena.<br />Jelgavas aprinka vecaka v.i. Ed. Ulmanis informe, ka darbu aprinki atjaunojušas 30 pagastu<br />valdes.<br />1941. gada, 10. julijs, ceturtdiena.<br />Jelgavas pilsetas valdes locekli stajušies darba. Pilsetas vecakais K. Frickauss, valdes<br />locekli V. Vairogs, Ed. Ezers, P. Bendrups. Iztrukst valdes loceklis Kuikulitis, kas ar gimeni<br />izvests uz Krieviju.<br />1941. gada 12. julijs, sestdiena.<br />Jelgavas aprinka apsardzibas dienesta priekšnieks liek iesniegt pagastos drošibas dienesta<br />sastavošo personu sarakstus, ka ari pagasta valžu loceklu sarakstus.<br />1941. gada 15. julijs, otrdiena.<br />Pazinojums, ka Jelgava un tas apkartne izbeigta karadarbiba, sarkano bandas iznicinatas.<br />Janodod ieroèi.<br />1941. gada 16. julijs, trešdiena.<br />Židiem aizliegts ienemt dzivoklus vai darbnicas jau iepriekšminetaja teritorija, ja kads<br />parkapis šos noteikumus, tad jazino drošibas dienesta štaba židu registratoram Liela<br />iela 40.<br />1941. gada 17. julijs, ceturtdiena.<br />Lauku komandanturas pazinojums par Virspavelnieka rikojumu, ka, škersojot kara apgabala<br />robežas, vajag caurlaidi.<br />1941. gada 18. julijs, piektdiena.<br />Veršanas pret cilvekiem, kas aizstav židus vai pienem glabašana židu mantu.<br />Jelgavas aprinkis sadalits astonos rajonos. Informe Jelgavas aprinka vecaka vietas izpilditajs<br />Ed. Ulmanis.<br />167<br />1941. gada 19. julijs, sestdiena.<br />Aizliegums nesat formas terpu tam civilpersonam, kas nav drošibas dienesta locekli, ar<br />atlauju nesat formu un apliecibu, nacionalo lenti ar lauku komandanturas zimogu. Rikojums<br />stajas speka no 19. julija.<br />Jelgavas pilsetas valde informe, ka vacu Brunoto speku Propagandas nodalas uzdevuma<br />Pašvaldibu departaments uzdod vakt informaciju par lielinieku laika izdaritajiem noziegumiem.<br />Zinas jaiesniedz lidz 23. julijam.<br />1941. gada 21. julijs, pirmdiena.<br />Atbildiba par židu dzivoklu un mantas saglabašanu uzlikta namu ipašniekiem, parvaldniekiem,<br />setniekiem.<br />1941. gada 22. julijs, otrdiena.<br />Pilsetas valde liek novakt virs veikaliem bolševiku laiku izkartnes un židu veikalu izkartnes.<br />1941. gada 24. julijs, ceturtdiena.<br />Jelgavas tirdzniecibas uznemumam ir 107 veikali, no tiem 70, kas parnemti no židiem.<br />Jelgavas pilsetas valdes ipašuma nodala liek namu ipašniekiem, parvaldniekiem un setniekiem<br />zinot par tukšajiem dzivokliem un mantam, ko pametuši židi un krievu virsnieki.<br />1941. gada 26. julijs, sestdiena.<br />Vacu armijas militara virspavelnieka rikojums par ieroèu nodošanu, Sarkanas armijas<br />krajumu nodošanu, veršanos pret tiem, kas izplata militaras zinas, klausas aizliegtos radioraidijumus,<br />cel cenas u.t.t. Ipaši aizliegumi ebrejiem. Židi nevar turet radioaparatus, atrasties<br />uz ielam no 20–6, atstat savu dzives vietu.<br />1941. gada 29. julijs, otrdiena.<br />Kads n.p. zino par Jelgavas iedzivotaju skaita samazinašanos, t.sk. no Jelgavas izraiditi<br />1200 židi un izbeguši esot 1000. 25. julija Jelgava ir 33 700 iedzivotaji. To skaits samazinajies<br />par 4000.<br />1941. gada 31. julijs, ceturtdiena.<br />Informacija, ka Jelgava 29. julija vakara ieradies Zemgales apgabala komisars standartenfirers<br />brivkungs fon Medems (Standartenführer Freiherr von Medem). Kopa ar vinu apgabala<br />parvaldes štaba priekšnieks Fere (Fehre), personiskais adjutants fon Grabe (von Grabe), parvaldes<br />inspektors Ruperts, pilsetas inspektors Bekers un Volmara kungs. 30. julija M. Vagulanam<br />tikšanas ar štaba priekšnieku Feri. Medems Jaunaja viesnica tiekas ar M. Vagulanu pulksten<br />18.00 30. julija.<br />29. julija Latvijas Lauksaimniecibas akademijas padomes sede nolemj studentus – židus<br />izslegt no augstskolas.<br />Raksts par drošibas dienesta darbinieku bijušo karaviru Eriku Kazeku, kurš 20. julija aizturets<br />uz Dobeles šosejas izvedam zagtas mantas no ebreju pamestajiem dzivokliem. Zagto<br />mantu izvešana iesaistiti kada cepla stradnieki, kas par palidzibu dabujuši zagtas mantas.<br />E. Kazeks arestets, policija turpina izzinas darbu.<br />30. julija uz sanaksmi Zemgales apgabala saimnieciskais vaditajs Kristiansmeijers aicina<br />Jelgavas apkartnes pagasta vecakos. Sanaksme piedalas saimniecibas vaditaja vietnieks Buda,<br />Jelgavas aprinka saimnieciskais vaditajs Abelmanns, Jelgavas aprinka priekšnieks M. Vagulans,<br />aprinka vecaka vietas izpilditajs Ed. Ulmanis un visi aprinka agronomiskie vaditaji.<br />1941. gada 1. augusts, piektdiena.<br />Jelgavas aprinka priekšnieks un Jelgavas paligpolicijas dienesta vaditajs Martinš Vagulans<br />liek visiem bijušajiem drošibas dienesta dalibniekiem un privatpersonam, kas bez attiecigas atlaujas<br />pievakušas vai tur parzina izbegušo komunistu vai ebreju mantas, nogadat tas lidz 3. augustam<br />pulksten 10.00 aprinka priekšnieka kanceleja Liela iela 42, 10. istaba. Laukos šis mantas<br />nododamas pagastu valdes. 4. augusta saraksti par mantam janodod aprinka priekšniekam.<br />Jelgavas aprinka priekšnieka un Jelgavas paligpolicijas dienesta vaditaja M. Vagulana<br />rikojums – židiem pilseta un aprinki lidz 2. augustam pulksten 12.00 atstat pilsetas un aprinka<br />robežas.<br />1941. gada 2. augusts, sestdiena.<br />Latvijas generalkomisara Oto Heinriha Drekslera pazinojums par 1941. gada 17. julija<br />Hitlera rikojumu, ar kuru iecelot vinu par generalkomisaru, ka ari par brivkunga fon Medema<br />iecelšanu par komisaru Zemgales apgabala.<br />1941. gada 4. augusts, pirmdiena.<br />Zemgales apgabala komisara brivkunga fon Medema pirmais rikojums par vecsaimniekiem<br />un jaunsaimniekiem. Vairaki citi vina pazinojumi.<br />Par Jelgavas Valsts tirdzniecibas uznemuma direktoru iecelts notars Lula, bet par vina<br />paligu pulkvedis Apsitis, par Tirdzniecibas dalas vaditaju izraudzits T. Apšenieks. Uznemuma<br />vairs nav neviena ebreja, bijušie ebreju veikali parnemti, veikali izlaupiti, inventars bojats, notiek<br />inventarizacija.<br />Veikalos vairs nevarot noverot tirgotajus židus, bet vel neesot novaktas izkartnes ar tirgotaju<br />židu vardiem.<br />1941. gada 5. augusts, otrdiena.<br />Sludinajums: Lugums personai, kas panemusi koferiti židu reg., nodot to atpakal Kirsanovièam<br />Jelgava, Stacijas iela 7–9.<br />1941. gada 12. augusts, otrdiena.<br />Zemgales apgabala komisars brivkungs fon Medems iecelis kapteini V. Jursonu par Jelgavas<br />aprinka priekšnieku, kurš stajies amata 11. augusta.<br />Pazinojums, ka privatajiem uznemejiem Jelgavas Valsts tirdzniecibas uznemums iznoma<br />ebreju veikalu inventaru.<br />1941. gada 13. augusts, trešdiena.<br />Kada kl. replika, ka ir patikami lasit pie pilsetas robežam, ka Jelgava briva no židiem.<br />Vel tikai firmu un veikalu uzraksti janomaina. Japazud vinu vardiem – izakovièi, klaštorniji,<br />abramovièi u.c<br />169<br />1941. gada 14. augusts, ceturtdiena.<br />Apgabala parvalde ieiet jaunas telpas – Jelgavas pili. Pirma sede. Piedalas ari kara komandants<br />majors Šefers.<br />1941. gada 15. augusts, piektdiena.<br />Zemgales apgabala komisars brivkungs fon Medems pasludina laikrakstu “Nacionala<br />Zemgale” par savu oficiozu.<br />M. Vagulana ievadraksts “Es”, kura minets, ka, iebraucot Zemgales metropole, plakats vesti<br />“Židu Jelgava nav”, un kura vinš pateicas vacu karaviriem par palidzibu pie židu padzišanas<br />no apgabala.<br />1941. gada 16. augusts, sestdiena.<br />Iznak pedejais – 42. “Nacionalas Zemgales” numurs.<br />Publikacijas liecina, ka bridi, kad Jelgava ieradas vacu okupacijas varas civilparvalde<br />ar Zemgales apgabala komisaru brivkungu Valteru Eberhardu fon Medemu<br />priekšgala, Jelgavas ebreji bija jau no pilsetas izvesti un nogalinati. Zemgales drošibas<br />dienesta priekšnieks M. Vagulans driz tika atbrivots no darba gan drošibas dienesta, gan<br />avize “Nacionala Zemgale”. Vinš savu darbu okupantiem bija paveicis – ebreji aresteti<br />un nogadati lidz nogalinašanas vietai, vinu ipašumi uzskaititi un nodoti jaunajai varai.<br />Veicot šo petijumu, nebija pieejams Jelgavas ebreju registrs, kas atradas Zemgales<br />drošibas dienesta arhiva, un pieejamais Jelgavas ebreju nekustamo ipašumu registrs<br />nedeva atbildi uz jautajumu, cik Jelgavas ebreju nogalinaja 1941. gada julija. 29. julija<br />publicetas zinas, ka Jelgavas iedzivotaju skaits ir samazinajies par 4000 cilvekiem,<br />balstitas uz datiem, ko ieguva Zemgales drošibas dienesta par padomju varas represetajiem<br />iedzivotajiem, par vacu okupacijas varas arestetajiem un nogalinatajiem<br />vai padomju varai lidzi aizbegušajiem jelgavniekiem. Šie dati ir diezgan tuvu tiem, ko<br />uzrada V. Štalekers savos zinojumos, ka ari sakrit ar Vacijas tiesu izmeklešanas un<br />nopratinašanas materialiem.12<br />Ludvigsburga (Ludvigsburg), 1971. gada 18. janvaris<br />Nobeiguma zinojums<br />Šis tieslietas butiba ir Jelgavas pilseta (Mitau) un tas apkartne, kad Latviju bija okupejusi<br />vacu armija, nacionalsocialistu pastradatie noziegumi, ciktal tie vel ir paklaujami kriminalvajašanai.<br />Iznemums ir nacionalsocialistu noziegumi. Ka tieslietas priekšmeti tie attiecas<br />uz kriminallietu, kas izvirzita pret Alfredu Beku (Alfred Becu) un Vilhelmu Adeltu<br />(Wilhelm Adelt) (Ziemelreinas-Vestfalenes (Nordrhein-Westfalen) centrale Dortmunde (Dortmund)).<br />Lielaka dala nacionalsocialistu noziegumu Jelgava un tas apkartne veikta jau vacu okupacijas<br />sakumposma. No 1941. gada junija beigam, kad Jelgavu iekaroja vacu karaspeks,lidz 1941. gada julija beigam Jelgava un tas apkartne tika nogalinati ebreju iedzivotaji. Šaja laika<br />nogalinaja ari daudzus politiskos ieslodzitos. Turpmakaja vacu okupacijas laika, kas ilga lidz<br />1944. gada vasarai, tika pastradati daudzi citi nacionalsocialistu noziegumi. Vairakas masu<br />iznicinašanas akcijas parsvara nogalinaja psihiski slimus cilvekus un èiganus.<br />1) Kriminallietas pret Becu un Adeltu butiba.<br />Einsatzkommando 2 (EK 2) loma Jelgavas ebreju iznicinašana atklaj šis vienibas dalas<br />Alfreda Beku vadiba veiktas masu iznicinašanas akcijas, verstas pret dalu Jelgavas ebreju,<br />kas bija likumigi slegtas kriminallietas pret Alfredu Beku un Vilhelmu Adeltu butiba. Kelnes apgabaltiesas<br />zverinata tiesa 1968. gada 8. julija Beku par lidzdalibu slepkaviba piesprieda tris<br />gadus, bet Adeltam vienu gadu un sešus menešus labošanas darbu iestade.<br />Dažas dienas pec EK 2 ierašanas Riga – 1941. gada 4. julija vienibas dalu Beku vadiba<br />nosutija uz Jelgavu, lai nogalinatu Jelgavas ebrejus. Vienibas dala sastaveja no vairakiem EK 2<br />un Riga izvietotas 9. policijas rezerves bataljona 1. rotas vada dalibniekiem. Latviešu paligpolicija<br />ebrejus (viriešus, sievietes un bernus) apcietinaja un no pilsetas nogadaja lidz eksekucijas<br />vietam. Nedelas laika vairakas dienas veica masu iznicinašanas akcijas, kuras piedalijas ši<br />vienibas dala. Šaveji bija EK 2 un latviešu paligpolicija, taja laika 9. policijas rezerves bataljona<br />1. rota upurus apsargaja un norobežoja eksekucijas vietas. Viena gadijuma ari vacu policisti<br />tika norikoti pie šaušanas. Vel kada gadijuma, vienibas dalai ierodoties, latviešu paligpolicija<br />masu iznicinašanu jau bija paveikusi.<br />2) Citas Jelgavas ebreju masu iznicinašanas – pardomas par upuru<br />skaitu.<br />Beku vadita EK 2 vieniba 1941. gada julija viena nedela nogalinaja tikai dalu Jelgava<br />un tas apkartne dzivojošo ebreju. Šaja tieslieta janoskaidro, kas ir atbildigs par parejo ebreju<br />slepkavibam, sakot ar 1941. gada junija beigam lidz julija beigam, lai ari tas butu noticis pirms<br />vai pec masu iznicinašanas akcijam, kuras veica Beku vadita EK 2 vieniba.<br />Jelgava dzivojušo ebreju skaitu salidzinot ar Beku vaditas EK 2 vienibas nogalinato upuru<br />skaitu, atklajas, ka Jelgava acimredzot notikušas ari citas masu iznicinašanas akcijas.<br />Kriminallieta pret Beku un Adeltu zverinato tiesa secinaja, ka šis vienibas dalas nošava<br />vismaz 200 cilveku. Turpretim vairaku bijušo šis vienibas policijas rezervistu, kurus pratinaja<br />ka lieciniekus, izteikumi norada, ka upuru skaits bijis daudz lielaks, iespejams, lidz pat 1000 cilvekiem.<br />Jelgavas pilsetas domes 1945. gada zinojuma noradits, ka pirms vacu karaspeka ienakšanas<br />Jelgava dzivojuši 5964 ebreji. Pec vacu karaspeka aiziešanas – neviens. Dala ebreju<br />vareja but aizbegusi no Jelgavas vel pirms vacu karaspeka ierašanas. Lielaka dala tomer bus<br />palikusi Jelgava. Tapat ka citos Baltijas apvidos, ari šeit daudziem ebrejiem laikus aizbegt bus<br />traucejis straujais vacu karaspeka uzbrukums un krievu armijas atkapšanas raditie satiksmes ierobežojumi.<br />1935. gada karte par Baltija dzivojošiem ebrejiem (16. pielikums ta saucamajam Štalekera<br />zinojumam – kopejais EG A Zinojums no PSRS lidz 1941. gada 15. oktobrim) minetais<br />skaitlis 2198 (Jelgava un tas apkartne dzivojošie ebreji) 1941. gada junija jau bija novecojis.<br />Jelgava dzivojošo ebreju skaita pieaugumu lidz iepriekš minetaja krievu zinojuma noraditajam<br />skaitam – 5964 var izskaidrot ar to, ka nacionalsocialistiskas nostajas del ta saucamaja ebreju<br />jautajuma jau ilgu laiku pirms kara pret PSRS daudzi ebreji no vacu un citam vacu armijas<br />okupetam teritorijam bega uz Latviju.<br />Tiesas pienemumam par arvalstu ebreju beglu lielo skaitu Jelgava nav atrodami<br />apstiprinajumi ne padomju laika dokumentos, ne tiesu lietas esošajas liecinieku<br />liecibas. Vacu tiesas parstavji bez pieradijumiem uzticejas Jelgavas izpildkomitejas<br />sniegtajai meligajai izzinai, kas uzrada tik lielu boja gajušo ebreju skaitu bez jebkada<br />pamatojuma.<br />Ta ka Jelgava dzivojušo ebreju skaits pirms vacu karaspeka ienakšanas ir tikai aptuveni<br />nosakams, tad no ta nevar secinat ari ebreju upuru skaitu. Lidz šim pieejamas zinas norada,<br />ka 1941. gada no junija beigam lidz julija beigam nogalinati gandriz visi Jelgava dzivojošie<br />ebreji. Jelgavas ienemšanas laika tur vel dzivo ebreju skaitam tadejadi vajadzetu sakrist ar<br />upuru skaitu. 1941. gada 1. augusta Zinojuma no PSRS nr. 40 noradits, ka Jelgava (Mitava)<br />un tas apkartne esošie 1550 ebreji tikuši pilniba iznicinati, tatad tie acimredzot bija paglabušies<br />no jau notikušajam iznicinašanas akcijam. Vairaki nopratinatie liecina, ka pec dažam nedelam<br />Jelgavas nomales paradijas izkartnes ar uzrakstu “Jelgava bez ebrejiem” (“Mitau Judenfrei”).<br />Ari Makss Kaufmans sava gramata par Latvijas ebreju iznicinašanu zino, ka Jelgavas ebrejus<br />vacieši un latvieši nogalinajuši jau 1941. gada julija.<br />Ta saucama Štalekera zinojuma 8. pielikuma noradits kopejais lidz 1941. gada 15. oktobrim<br />Jelgavas apgabala nogalinato personu skaits – 3576, atseviški neizdalot ebrejus un citas personu<br />grupas. Tomer ebreji bus bijuši upuru vairakums. Šis skaitlis attiecinats uz visu Jelgavas apgabalu<br />– Zemgali, tatad tikai dala šo upuru ir no Jelgavas rajona. Zemgales apgabala bez Jelgavas<br />rajona bija vel èetri rajoni, kuros tapat – varbut ne tik daudz – dzivoja ebreji (sk. 16. pielikumu<br />Štalekera zinojuma). Riga, Liepaja un Daugavpili ierikoja geto, bet mazajas pilsetinas un laukos<br />ebrejus nogalinaja jau vacu okupacijas sakumposma. Štalekera zinojuma uz Zemgali attiecinato<br />upuru skaitu, kas salidzinajuma ar agrako Jelgava vien dzivojošo ebreju skaitu škiet neliels, var<br />skaidrot ari ta, ka nav nemti vera tie ebreji, kas gaja boja latviešu iedzivotaju rikoto grautinu laika.<br />Vacu tiesa uzticas V. Štalekera zinojuma paustajam nepatiesajam apgalvojumam<br />par vietejo iedzivotaju rikotiem grautiniem, bet Jelgava grautinu nebija. Ir bijusi publiska<br />sinagogu dedzinašana, bet liecinieki apgalvo, ka tas dedzinatas stingra militarpersonu<br />uzraudziba un vietejie bijuši ka skatitaji, kas pauduši pat lidzjutibu ebrejiem šaja nelaime.<br />Turklat daži fakti liecina, ka vacu okupacijas sakumposma neskaidro attiecibu del EK dalibnieku<br />veiktas slepkavibas varetu but nepilnigi registretas. Dalai Zemgales ebreju varetu but<br />izdevies begt uz kadu no jau minetajiem geto. Galu gala var but, ka dala darbspejigo ebreju<br />sakuma tika saudzeta un nogadata, iespejams, Riga turpmakai ekspluatacijai.<br />Šim pardomam vajadzetu noradit uz to, kadas robežas svarstas Jelgavas rajona ebreju<br />upuru skaits, lai tada veida noskaidrotu, vai bez Beku vaditas vienibas dalas 1941. gada julija<br />viena nedela veiktajam akcijam Jelgava nenotika citas plašas masu iznicinašanas akcijas.<br />Ja pienem, ka Jelgava vel dzivoja 3000–4000 ebreju, kad ieradas vacu karaspeks, un lidz<br />1941. gada julija beigam visi Jelgavas ebreji acimredzot bija iznicinati (sk. zinojumu nr. 40),<br />tad šaja sakumposma bija janotiek vel citam plašam masu iznicinašanas akcijam. Tatad Beku<br />vadita vienibas dala šajas akcijas, kas bija kriminallietas pret Beku un Adeltu butiba, nošava<br />nedaudz vairak par 1000 ebrejiem.<br />Liecinieku Adamovièa (Adamovitsch) un Neilanda (Nejland) nosauktais Jelgava nošauto ebreju<br />skaits – no 3000 lidz 4000, respektivi, vismaz 6000, noteikti ir tikai aptuvens minejums.<br />Iespejams, ka Jelgavas izpildkomitejas sniegtas meligas izzinas del, kur minets<br />lielais Jelgava nogalinato ebreju skaits, tiesa pienema, ka pratinatie liecinieki stasta<br />patiesibu.<br />Šie minejumi sniedz nepietiekamu skaidrojumu par ebreju upuriem laika no 1941. gada<br />junija beigam lidz julija beigam ari tapec, ka, iespejams, šie skaitli attiecas uz visu Jelgavas<br />okupacijas laiku. Ari pec 1941. gada julija beigam Jelgava tika slepkavoti ebreji. 1941. gada<br />27. septembra zinojuma nr. 96 teikts, ka vel 1941. gada 2. septembri nošauti 45 ebreji –<br />psihiatriskas slimnicas pacienti. Turklat liecinieces Ansons teiktais norada, ka ebreji –<br />arzemnieki caur Rigu un pari Lielupei nogadati uz Jelgavu un tur nogalinati. Visbeidzot oficiala<br />vestule, ko Jelgavas apgabala komisars 1943. gada 5. februari raksta generalkomisaram Riga,<br />tiek noradits, ka 1943. gada 5. janvari Jelgavas apgabala komisariata vel tika nodarbinati<br />289 ebreji.<br />Vacu tiesas izmekletajus maldinaja Jelgavas pilsetas izpildkomitejas sniegta izzina,<br />ko pievienoja tiesas materialiem, ka Jelgava iznicinati 5964 ebreji. Izmeklešanas laika<br />saskaroties ar neatbilstibu starp šaja izzina minetajiem skaitliem un citiem izmeklešana<br />iegutajiem skaitliem, tiesa pienema, ka ebreju skaitu Jelgava palielinaja begli, ka<br />bez vacu organizetas ebreju nogalinašanas bijuši masu slepkavibas gadijumi, kuros<br />iesaistiti vietejie iedzivotaji. Šim pienemumam nav apstiprinajuma. Vietejie iedzivotaji,<br />kas iesaistijas paligpolicijas un drošibas dienesta darba, ir piedalijušies ebreju arestos<br />un apsargaja vinus ieslodzijuma vietas. Par to ir stastijuši aculiecinieki. Nav zinu par<br />ebreju begliem no Vacijas, kas butu apmetušies uz dzivi Jelgava, bet ir zinas,ka, karam sakoties, caur Jelgavu beguši ebreji no Lietuvas. Cik no tiem aiztureti Jelgava<br />– zinu nav. Veicot šo petijumu, neizdevas atrast avotus, no kuriem varetu noteikt,<br />ka radas skaitlis – 5964 – Jelgava nogalinatie ebreji. Bet to izmanto gan vacu tiesa,<br />gan Latvijas PSR izveidota “Republikas Arkarteja komisija vacu fašistisko iebruceju un<br />to lidzdalibnieku pastradato noziegumu konstatešanai un izmeklešanai, ka ari Latvijas<br />PSR pilsoniem, lauksaimniecibai, sabiedriskajam organizacijam, valsts uznemumiem<br />un iestadem nodarito zaudejumu konstatešanai”. Republikas Arkartejas komisijas<br />1945. gada 31. julija sagatavotaja Latvija nogalinato cilveku saraksta minets, ka Jelgava<br />nacisti nogalinajuši 8317 cilveku.13 Konkreti par ebrejiem komisijas materialos – aktos<br />tiek minets skaitlis 5694.14 Iepazistoties ar Jelgava izveidotas komisijas darbibas rezultatiem,<br />bija jakonstate, ka komisija tai uzlikto pienakumu kvalitativi nespeja pildit.<br />Truka kvalificetu cilveku, Jelgava ka pilseta bija iznicinata, sagrauta un nodedzinata<br />kauju laika, iedzivotaju vairakums aizbedzis no pilsetas vai devies beglu gaitas. Ta ka<br />darbs bija japaveic noteikta termina, tad komisijas darbinieki ir snieguši neparbauditas<br />zinas, izdarijuši pierakstijumus, pienemumus, kas noveda pie nepamatotu skaitlu<br />ierakstišanas gan upuru sarakstos, gan zaudejumu aprekinos. Tas redzams, ieskatoties<br />pilsetas izpildkomitejas talaika sežu protokolos vai komisijas sagatavotajos aktos.<br />Liekas, ka nepieciešamo zaudejumu apmerus, nogalinato iedzivotaju skaitu noteikuši<br />padomju varas parstavji no Rigas. Šis noziegumu izmeklešanas komisijas darbs veikts,<br />ne jau lai patiesi noskaidrotu nacistu paveikto noziegumu apjomus, bet tikai politisku<br />merku vadits. Ka piemeru aplukosim Jelgavas pilsetas izpildkomitejas sedes protokolus<br />nr. 6 un 13.<br />Jelgavas pilsetas izpildu komitejas sedes15<br />Protokols Nr. 6 (19)<br />1945. gada 6. februari Jelgava, Skolotaju iela 3<br />Dienas kartiba:<br />[..]<br />3) Arkartejas komisijas vacu okupantu varas laika nodarito laundaribu un zaudejumu izmeklešanai<br />un uzskaitei atbildiga sekretara b. L. Kurta zinojums;<br />III. Uz b. priekšsedetaja priekšlikumu b. L. Kurts zino, ka arkarteja komisija vacu okupantu<br />varas laika nodarito laundaribu un zaudejumu izmeklešanai un uzskaitei lidz šim<br />ir atrakusi kapus èetras vietas, bet divas zinamas vietas atrodošies kapi vel nav atrakti, un<br />šo darbu veiks tuvakaja laika. Tad, cerams, ari galigi noskaidrosies nogalinato kopskaits.<br />Lidz šim ienacis 350 pieteikumu par vaciešu nodaritajam laundaribam, un personigu pieteikumu<br />par nodaritajiem zaudejumiem ienacis pari par 3000. Šie pieteikumi vel nav galigi,<br />tos jaapstrada, un par katru pieteikumu sastadami akti 2 eksemplaros, kas prasa daudz darba. Ludz izpildkomiteju nakt talka ar darbinieku speku, lai darbu varetu veikt pec iespejas<br />isaka laika. Tapat kapu atrakšanas darbu atrakai veikšanai butu nepieciešami transporta<br />lidzekli.<br />Biedrs priekšsedetajs dod vardu Republikas arkartejas komisijas izmeklešanas komisijas<br />instruktorei b. E. Brjuhoviè, kas norada, ka zaudejumu uzskaite sadalama divas dalas: pa<br />iestadem un uznemumiem un privatpersonam. No privatpersonam iesniegtie 3000 pieteikumi<br />ne visai pilnvertigi, tie attiecigi japapildina. Bez tam jaievac vel apmeram 2000 pieteikumu.<br />Dažas gimenes vairs nav atrodamas pilseta, vinu majas nodedzinatas, ta ka nav kam pieteikt<br />nodarito zaudejumu un šados gadijumos zaudejumi jakonstate pašai komisijai. Tapat ievacamas<br />zinas un sastadami zaudejumu akti par uz Vaciju aizdzitiem stradniekiem, jo ar to nodariti<br />lieli zaudejumi ka darba speka, tapat ari darba algu zina. Šis darbs ir gruts, bet tas katra zina<br />javeic, pie kam iestregušo darbu veikšanai japiesaista darbinieki, labi darbinieki, kas varetu labi<br />stradat un prastu ari krievu valodu.<br />Pec debatem priekšsedetajs norada, ka komisijas darbs ir atbildigs un politisks darbs un<br />šim darbam japieiet ar zinamu metodi. Nevar noliegt, ka komisija daudz stradajusi un daudz<br />ari paveikusi. Grutibas rada darbinieku trukums, jo dala darbinieku jau iesaistita cukurbiešu<br />nosutišanas darbos uz fabriku, un tagad atkal vairaki cilveki no izpildkomitejas nodoti komisijas<br />riciba. Tas loti ietekme darbinieku tiešo pienakumu pildišanu. Bet tomer, neskatoties uz visam<br />grutibam, darbs javeic.<br />Liek priekša izpildu komitejai pienemt šadus atzinumus:<br />1) ar sludinajumu vieteja laikraksta uzaicinat pilsetas iedzivotajus divu nedelu laika pieteikt<br />komisijai vaciešu nodaritos zaudejumus un laundaribas;<br />2) tehnisko darbu veikšanai nodot komisijas riciba 20 kancelejas un kantora darbiniekus no<br />izpildu komitejas nodalam un uznemumiem;<br />3) 12. un 13. februari kopa ar komisiju izdarit divu jaunatklatu vietu apskati, kur vacfašistu<br />iebruceji apglabajuši nogalinatos iedzivotajus un slimniekus no psihiatriskas slimnicas;<br />4) komisijai visu vacu laundaribu uzskaiti beigt lidz ša gada 20. februarim, intensivi turpinat<br />zaudejumu konstatešanu un šo zaudejumu ietveršanu aktos;<br />5) darba gaitu noklausities komisijas sedes, noturot tas ik nedelas, bet komisijas atbildigajam<br />sekretaram nakt ar zinojumu izpildu komitejas sede pec 2 nedelam un<br />6) komisijas tehnisku darbu veikšanai nozimetos 20 darbiniekus atstat komisijas riciba lidz ša<br />gada 15. martam.<br />Šiem b. priekšsedetaja priekšlikumiem izpildu komiteja vienbalsigi piekrit.<br />Pilsetas izpildu komitejas priekšsedetajs R. Klekers<br />Pilsetas izpildu komitejas sekretars J.Buks.<br />175<br />Protokols Nr. 13 (26)16<br />1945. gada 27. marta Jelgava, Skolotaju iela Nr. 3<br />Dienas kartiba:<br />1) Arkartejas komisijas vacfašistu okupantu laundaribu un nodarito zaudejumu uzskaitei sekretara<br />zinojums par darbibu;<br />2) [..]<br />Sede piedalas izpildkomitejas priekšsedetajs b. R. Klekers, priekšsedetaja vietnieks b. L. Eihmanis,<br />sekretars J. Buks, 1. sekretars K(b)P b. J. Straumits, Darbaspeka uzskaites un sadales<br />biroja vaditajs b. A. Klava, Findalas vaditajs b. V. Ansbergs, karaviru gimenu apgades dalas<br />vaditajs b. J. Pilags, prokurora biedrs Murnieks, Veselibas nodalas vaditaja b. L. Lencmanis,<br />Dzivoklu parvaldes priekšnieks b. E. Štrauss, Visparejas dalas vaditajs b. J. Abramaitis, Tautas<br />izglitibas nodalas vaditajs b. L. Kurts, Socialas nodrošinašanas nodalas vaditaja b. E. Buks,<br />Planošanas komisijas priekšsedetaja b. O. Placis, Saimniecibas nodalas vaditajs b. A. Blums,<br />SAGS’a vaditaja b. V. Skuja, Malkas sagades dalas (Gortop) vaditajs b. P. Daugavietis, Komunalsaimniecibas<br />dalas vaditajs b. E. Rozentals un pilsetas arodbiedribas priekšsedetajs<br />b. Barsukovs, NKVD parstavis nebija ieradies.<br />Sedi atklaj un vada priekšsedetajs b. R. Klekers, protokole sekretars b. J. Buks.<br />[..]<br />I. Priekšsedetaja uzaicinats, arkartejas komisijas vacfašistu okupantu laundaribu un nodarito<br />zaudejumu uzskaitei sekretars b. L. Kurts zino, ka komisijas darbiba turpinas divos virzienos:<br />1) laundaribu un 2) nodarito zaudejumu izmeklešana.<br />Pedeja laika apskatitas divas vietas, kur vacu fašisti apglabajuši nogalinatos slimos no<br />psihiatriskas slimnicas un politiskos ieslodzitos. Psihiski slimo nošauts 447 cilveki, un tie apglabati<br />Burinu meža Garajos kalnos aiz Baložu kapiem pieci kilometri no Jelgavas, un vairaki<br />simti politisko ieslodzito nošauti un apglabati meža 5 km no Jelgavas un 1/2 km no Meitenes<br />šosejas, kopa ar agrak atrastiem vacu fašistu laundaribas upuriem nogalinato skaits Jelgava<br />pieaudzis lidz 26,5 tukstošiem.<br />Zaudejumu konstatešanas aktu sastadišanu izdara 14 darbinieki, bet to skaits ir par mazu,<br />lai darbus veiktu lidz ši gada 25. aprilim, un tapec nepieciešams no iestadem un uznemumiem<br />sutit izmeklešanas komisija vel vismaz 10 cilveku, ka ari vajadzigs uzdot visiem iestažu, uznemumu<br />un organizaciju vaditajiem iekartot, ka visi viniem padotie darbinieki iesniegtu nedelas<br />laika rupigi izpilditus pieteikumus par nodaritajiem zaudejumiem.<br />Biedrs I. Straumits ienes priekšlikumu revidet iestažu un uznemumu aprekinatos zaudejumus,<br />jo pec ienakušam zinam zaudejumu summas uzraditas loti zemas. Sekot lemuma<br />izpildišanai uzdod b. A. Blumam. Noklausijušies b. L. Kurta zinojumu par vacfašistu nodarito<br />zaudejumu un laundaribu izmeklešanas komisijas darbibu, izpildkomiteja vienbalsigi nolemj:<br />1) vacfašistu nodarito zaudejumu un laundaribu izmeklešanas komisijas sekretara zinojumu pienemt<br />zinašanai; 2) iesaistit komisijas darba 10 darbiniekus no tiem uznemumiem um iestadem,<br />kas lidz šim nav tadus sutijušas; un 3) uzlikt visiem iestažu, uznemumu un organizaciju vaditajiem<br />par pienakumu rupeties, lai nedelas laika visi viniem padotie darbinieki iesniegtu rupigi<br />izpilditus un ar tinti uzrakstitus pieteikumus par nodaritajiem zaudejumiem.<br />Priekšstatu par Arkartejas komisijas darbinieku darba stilu sniedz šis komisijas<br />sastaditie akti.<br />Latvijas PSR. Akti – saraksti. 1944.–1945. gada Jelgavas pilsoniem vacu fašistu nodarito<br />zaudejumu uzskaite. 07.05.1945.17<br />1945. g. Mes, apakša parakstijušies, komisijas priekšnieks Straumits Janis un komisijas<br />locekli 1) Kurts Leonids 2) Èakste Ringolds, sastadijam šo aktu – sarakstu par to, ka ar vacu<br />fašistisko okupantu iebrukumu un laundarigo ricibu nodariti zaudejumi šadam minetam PSRS<br />pilsonu gimenem Jelgavas pilseta.<br />Komentars. Saraksta mineti 5011 personu uzvardi, dalai ari vards, dzivesvietas<br />adrese, gimenes loceklu skaits, zaudejuma summa rublos, ka ari zinas par to, vai attieciga<br />persona nogalinata, nomirusi, nezinama, dziva. Dažas lapas redzams, ka, pavirši<br />pildot un bieži mainoties lapu izpilditajiem, cietuša vards uzradits ka uzvards, uzvardam<br />minets tikai pirmais burts. Liekas, ka komisijas darbinieki sastadijuši sarakstu nevis<br />pec cietušo gimenu iesniegumiem, bet izpildot rikojumu, ka komisijai pašai jasagatavo<br />saraksti, ja gimene vairs pilseta nedzivo. Redzams, ka komisijai nav bijuši pieejami<br />kadi nogalinato Jelgavas iedzivotaju saraksti. Šaja saraksta starp cietušajiem minets<br />ari M. Vagulans (saraksta 1135. numurs, adrese Uzvaras iela 49, 80 m2 liels dzivoklis,<br />zaudejumi 305 000 rublu, tris cilveki), kurš vacu okupacijas sakuma vadija latviešu<br />drošibas dienestu un palidzeja iznicinat pilsetas ebrejus. M. Vagulans ar gimeni bija<br />izbraucis uz Vaciju un nevareja atrasties Jelgava komisijas darbibas laika. 1939. gada<br />Jelgavas telefonu abonentu gramata noradits, ka M. Vagulana dzivesvieta ir Valnu<br />iela 2, bet 1941. gada augusta – Akademijas iela 25. Ta paša gada rudeni laikraksta<br />“Zemgale” kada raksta minets, ka M. Vagulans pirms kara no Icika Zilbermana nopircis<br />apbuves gabalu Austrumu iela 7. Salidzinot tikai pirmo simtu saraksta esošo personu<br />uzvardus, adreses, gimenes loceklu skaitu ar 1935. gada tautas skaitišana iegutajiem<br />datiem par Jelgavas ebrejiem, redzams, ka vairak ir neatbilstibu neka sakritibu. Ši saraksta<br />tapšana acimredzot izmantoti kadi agrak sastaditi Jelgavas iedzivotaju saraksti,<br />jo uzvardu atbilstiba ir samera liela, tie parrakstiti dažados laikos dažados rokrakstos<br />vai ari vienlaikus, rakstot vairakiem cilvekiem. Tikai saraksta sakuma paradas atzimes<br />par atseviškiem cilvekiem vai gimenem – nogalinats, dzivs, miris –, bet lielakajai dalai<br />zinas par minetam personam ir noradits “nezinams”. Diemžel neprecizie dati izraisija<br />sekas, jo no tiem velak aprekinaja nogalinato cilveku, t.sk. Jelgava vacu okupacijas<br />laika holokausta boja gajušo ebreju skaitu, ko izmantoja tiesas pravas Padomju Savieniba<br />un Vacija pret slepkavibas apsudzetajam personam.<br />177<br />Izraksts no saraksta, 1935 Izraksts no saraksta, 1945<br />Nr. p.k.<br />saraksta<br />Vards, uzvards Adrese Jelgava Gimenes<br />locekli<br />Zinas par<br />personam<br />Vards, uzvards,<br />cilveku skaits<br />Gimenes<br />locekli<br />1. Abramsons T. Liela iela 40 4 cilveki nogalinati<br />2. Abramsons H. Valnu 35 2 ”<br />3. Blumbergs L. Katolu 7 4 ”<br />4. Brande L. Katolu 2 6 ” Brande 5<br />5. Cvilings M. Liela 17 4 ”<br />6. Cvilings I. Liela 20 4 ”<br />7. Damelings Š. Liela 53 4 ”<br />8. Dancigers A. Katolu 26 2 ”<br />9. Dannemans H. Katolu 24 4 ”<br />10. Davidsons G. Lapskalna 7 7 ”<br />11. Disenciks H. Liela 49 3 ”<br />12. Disenciks M. Akademijas 44 3 ”<br />13. Jakobsons P. Liela 45 4 ”<br />14. Efraimsons K. Liela 45 2 miruši<br />15. Falks A. Poruka 4 6 nogalinati<br />16. Feldhuns A. Katolu 49 5 nezinami<br />17. Feldhuns Jakobs Vienibas pr. 38 4 ”<br />18. Feldhuns Izaks Katolu 41 6 ”<br />19. Feldhuns Izidors Katolu 48 6 ” Feldhuns Jankels 1<br />20. Feldhuns Maksis Bisenieka 29 8 ” Eframs Mendels 8<br />21. Machiahs Haims Valnu 2 4 dzivi Macliahs Honens 4<br />22. Fels F. Bisenieka 42 5 nogalinati<br />23. Fels A. Bisenieka 41 2 ”<br />24. Gotlibs I. Dika 15 5 ” Gotlibs Taube 5<br />25. Grinfeldts H. Liela 5 4 ”<br />Padomju okupacijas varai ienakot Latvija, notika daudzi aresti. Bijušajam Zemgales<br />drošibas dienesta vaditajam M. Vagulanam, kurš varetu sniegt precizas zinas par<br />Jelgavas ebreju likteni, kara beigas izdevas ar gimeni izcelot uz Vaciju, pec tam uz<br />Australiju.18<br />Toties padomju represivo iestažu rokas nokluva bijušais Jelgavas pilsetas galva<br />Kristaps Frickauss un vina vietnieks Fjodors Kalninš. Ari vinu apsudziba tika izmantotas<br />Jelgavas pilsetas izpildkomitejas sniegtas zinas par nogalinato ebreju skaitu<br />Jelgava.<br /><br />Izzina<br />sakara ar lietu par Jelgava okupacijas laika vacu – fašistisko iebruceju veikto Jelgavas mierigo<br />iedzivotaju iznicinašanu.<br />Veiktaja izmeklešana noskaidrots, ka ar pirmajam okupacijas dienam vacu iebruceji kopa<br />ar vinu dienesta esošajiem šucmaniem un aizsargiem keras pie planveidigiem Jelgavas pilsetas<br />un aprinka mierigo iedzivotaju arestiem un iznicinašanas.<br />[..] Reize ar padomju aktiva un stradnieku arestiem 1941. gada 30. junija sakas pilnigi visu<br />pilsetas ebreju iedzivotaju aresti. Pec vacu okupacijas varas paveles visiem ebreju iedzivotajiem<br />bija jaierodas policijas iecirkni, no kurienes tos izvietoja tukšajas majas, kas bija pielagotas<br />ka geto, no kurienes pec iznirgašanas, aplaupišanas, jauno ebreju meitenu izvarošanas pec<br />2–3 dienam sakas masu nošaušanas.<br />Ka liecina lieciniece Marina Neilande: “1941. gada julija sakuma es personigi redzeju, ka<br />divu dienu laika gar manu maju pabrauca ap 25 atklatas kravas automašinas ar ebrejiem. Katra<br />mašina bija ap 50 cilveku, kurus nosutija uz nošaušanu šautuves laukuma.”<br />[Petijuma laika iegutas liecibas apstiprina zinas, ka uz nošaušanas vietu ebreji dziti<br />kajam, nevis vesti ar automašinam. Ši lieciba ir nepatiesa. – A. T.]<br />Pec tam divu nedelu laika katru dienu 2–3 reizes diena pa partijam 200–300 cilveku uz šo<br />pašu nošaušanas vietu kajam dzina Jelgavas pilsetas, Tukuma un Dobeles ebrejus. Visi vini<br />nošauti minetaja lauka. Pec vaciešu atkapšanas 1944. gada augusta Jelgava nebija palicis<br />neviens ebrejs” [..]<br />Šos pašus faktus apstiprina liecinieki, Jelgavas iedzivotaji: Eihmans L. P. [..], Ivanovs V. K.<br />[..], Zalitis N. J. [..], Adamoviès J. A. [..], Skudra E. A. [..] un daudzi citi.<br />Tada veida šaujamlauka èetros masu kapos, katrs kaps 65 × 3 un kaps 85 × 4, vacu cilvekedaji<br />iznicinajuši vairak neka 6000 ebreju iedzivotaju. No visiem šaujamlauka nonavetajiem<br />5964 ir Jelgavas ebreji, sk. pievienoto Izpildkomitejas izzinu nr. 327 no 1945. gada 20. junija<br />(parejie ir ebreji no Tukuma aprinka).<br />Ka apstiprinajums vaciešu veiktajai Jelgavas ebreju tautibas iedzivotaju pilnigai iznicinašanai<br />1941. gada augusta sakuma ir liecinieka Eihmana, ka ari citu liecibas.<br />“1941. gada augusta sakuma pie visam iebrauktuvem Jelgava bija izlikti apali dzelteni<br />plakati ar uzrakstiem “Mitava briva no ebrejiem”.”<br />Pec tam lidz Sarkanas armijas atnakšanai Jelgava nebija neviena ebreja [..].<br />Lai sleptu nozieguma pedas, pirms atkapšanas vacu iebruceji atraka vienu kapu un<br />meginaja sadedzinat likus šaujamlaukuma. Sarkanas armijas strauja uzbrukuma del vacieši<br />nenoveda lidz galam maskešanas planu – pat atrakta kapa dibena atrasti cilveku kauli, cela<br />kauls ar damas zeki, kurpe, sieviešu mati. Kapa mala pie cela 12 × 10 m laukuma redzami pelni.<br />Daudz apdegušu cilveka kaulu, zobu protežu, metala pogu, brillu ramju u.c. Bez minetajiem<br />nošautajiem ebrejiem vacu okupanti 1941. gada 2. septembri izveda no Jelgavas psihiatriskas<br />slimnicas Gintermuižas 45 cilvekus – ebreju tautibas psihiski slimos un nošava meža aiz Nikolaja<br />kapiem (sk. slimnicas direktora 1945. gada 19. junija izzinu nr. 348 (pielikums 91)).<br />1945. gada 26. junija<br />Jelgava NKVD Latvijas PSR un AK pilnvarotais<br />Kapteinis Bundzis<br />Apstiprinu Apstiprinu<br />Latvijas PSR iekšlietu tautas komisara Latvijas PSR NKVD karaspeka<br />vietnieks, pulkvedis Sieks kara prokurora vietnieks,<br />justicijas gvardes majors<br />1946. gada 8. februari Dmitrijevs<br />1946. gada 16. februari<br />Bijuša Jelgavas pilsetas galvas Kristapa Frickausa nopratinašanas protokola<br />fragmenti.20<br />Riga 1946. gada 9. janvari<br />[..]<br />Jautajums: Kadas vacu okupacijas laika laundaribas Jelgava laika no 1941. lidz 1944. gadam<br />piedalijas pilsetas pašvaldiba un jus personigi ka pilsetas vecakais?<br />Atbilde: Ka jau iepriekš noradiju, ka, ienakot Jelgava vacu karaspekam, mani uzreiz izsauca<br />uz komandanturu un piedavaja ienemt pilsetas vecaka posteni, nokomplektet pilsetas pašparvaldi<br />ar ieredniem un veikt pasakumus, lai visas iestades un uznemumi, kas atradas pilseta,<br />uzsaktu darbu.<br />Driz es uzrakstiju aicinajumu vietejiem iedzivotajiem, lai vini uzsak darbu. Šis mans aicinajums<br />tika nopublicets vieteja avize “Zemgale”.<br />Pec dažam dienam, kad es jau saku pildit pilsetas vecaka pienakumus un pašparvaldes<br />aparats bija nokomplektets, es devu rikojumu komunalas nodalas vaditajam, lai visa bezipašnieka<br />manta, t.i., mebeles, vertigas lietas un citu, padomju iestadem un privatpersonam, kuri<br />evakuejušies uz PSRS, piederoša manta tiktu attiecigi uzskaitita un uzglabata.<br />Par ebreju arestiem un nošaušanam es lidz 1941. gada oktobrim ne no viena netiku<br />dzirdejis [..]<br />Tikai oktobri vai septembri taja paša gada no 2–3 personam, kuru uzvardus šaja bridi nosaukt<br />nevaru, es uzzinaju, ka vacieši savacot visus ebrejus un liekot kapt smagajas automašinas,<br />lai vestu uz nometni “Salaspils”. Tapat stastija, ka atseviška dala šo ebreju esot nošauta kaut<br />kur meža pie Jelgavas. Šo vietu es personigi nekad neesmu redzejis un tur neesmu bijis.<br />Pecak pie manis 1941. gada oktobri ar zinojumu ieradas pilsetas parvaldes kartinu biroja<br />vaditajs Vavere, kurš zinoja, [ka] sanemtas kartinas ebrejiem nav kam izdalit, jo pilseta dzivo<br />tikai Viena ebrejiete.<br />Es painteresejos, kur vareja pazust no pilsetas ebreju iedzivotaji, kuru, pec 1939. gada<br />uzskaites, bija apmeram divi ar pusi tukstoši. Vavere atbildeja, ka dala ebreju nošauta, bet<br />parejie izvesti.<br />No savas puses es toreiz uzskatiju to par lielu nirgašanos un neželibu, ko vacieši izdarija<br />ar ebrejiem.<br />Par to, t.i., ka vacieši izveda un nošava dalu no viniem, stastija uzraksti, kas bija pie stabiem<br />pie Jelgavas, uzlikti septembri, tie vestija, ka ebreju Jelgava vairs nav.<br />Jautajums: Kada ir jusu personiga un pašvaldibas ierednu lidzdaliba ebreju izdzišana un iznicinašana?<br />Atbilde: Es atkartoju, ka ne tiešu, ne netiešu dalibu ebreju un citu iedzivotaju iznicinašana neesmu<br />nemis, ebreju sarakstus nepiestadiju, transportu nepiegadaju, ka ari nekadus rikojumus<br />par ebreju mantu neesmu devis.<br />Iespejams, ka pilsetas pašvaldibas komunala nodala, pildot manu rikojumu par bezsaimnieka<br />mantas uzskaiti un glabašanu, 1941. gada julija sakuma uzskaitija ebreju ipašumus, bet<br />par to man nezinoja, un es ar to, t.i., ebreju ipašumu, neesmu rikojies. Pecak, kad 1941. gada<br />beigas gebitskomisars deva rikojumu nodot visu bezsaimnieka mantu, kas atradas pilsetas pašvaldibas<br />komunalas nodalas glabašana, es devu rikojumu iepriekšminetas nodalas vaditajam,<br />lai tas tiktu izpildits [..]<br />K. Frickauss pratinašanas centas izvairities no atbildem un, atbildot uz jautajumiem,<br />kas skara ebreju arestus un nogalinašanu, kludas laika norades, faktos, kas vinam ka<br />pilsetas galvai vareja but zinami, jo vinš bija sacis savu dienestu vacu okupetaja Jelgava<br />laika, kad notika ebreju aresti un nogalinašana. K. Frickauss noraidija apgalvojumus,<br />ka Jelgava nogalinati 5964 ebreji, ka ari noradija, ka pilseta, pec 1939. gada datiem,<br />bijuši apmeram divarpus tukstošu ebreju. Tiesa nema vera tikai Jelgavas pilsetas izpildkomitejas<br />sniegto izzinu. Padomju tiesa un tas izmekletaji nodemonstreja, ka tos<br />neinterese lietas patiesie apstakli – cik Jelgavas ebreju nogalinaja. Gan bijušais pilsetas<br />galva K. Frickauss, gan vina vietnieks F. Kalninš tika notiesati par sadarbibu ar vacu<br />okupacijas varu un dzimtenes – PSRS nodevibu.<br /><br />Secinajumi<br />Padomju varas atstatie dokumenti nesniedz patiesu ainu par nacistu izdarito noziegumu<br />patiesiem apmeriem. Tajos ir parspilejumi, nepatiesi fakti, politiskas frazes. Tos rakstot,<br />netika izmantoti vacu dokumenti, ari upuru kapu atrakšana nedeva precizu informaciju<br />par nogalinato ebreju skaitu. Pat rupigi veicot kapu atrakšanu un upuru atpazišanu,<br />tas nebija iespejams, jo vacu varas iestades kapus bija daleji atrakušas un upurus<br />sadedzinajušas. Pec Jelgavas ebreju iznicinašanas 1941. gada julija kA atseviška<br />akcija ir notikusi Jelgavas psihiatriskas slimnicas 45 ebreju nogalinašana septembri.21<br />Zemgales apgabala komisars brivkungs V. E. fon Medems ir sniedzis informaciju, ka<br />1943. gada 5. janvari Jelgavas apgabala komisariata vel bija nodarbinati 289 ebreji. Veicot<br />aptauju veco jelgavnieku vidu, atradas lieciniece, kas informeja par arzemju ebreju<br />izmantošanu Jelgavas dzelzcela linijas Jelgava–Eleja buvniecibas darbos. Šie ebreji<br />bija nometinati Svetes stacija netalu no Rullu kalniem. Pat pienemot, ka nodarbinatie<br />arzemju ebreji gajuši boja, diez vai nogalinato ebreju skaits Jelgava 1942.–1944. gada<br />sniegtos vairakos tukstošos. Skopa un neparbaudama informacija ir par atseviškiem<br />karu pardzivojušiem ebrejiem. Nav atrodamas zinas, cik ebreju paspeja izbraukt no<br />Jelgavas uz PSRS iekšzemes apgabaliem kara sakuma; cik Jelgavas ebreju izbega no<br />Jelgavas vacu okupacijas sakuma uz Rigu, ceredami tur paslepties; cik gaja boja velak<br />Rigas geto. Nav zinams, cik Jelgava vacu vara bija palicis no Lietuvas begošo ebreju,<br />kuri netika talak uz PSRS. Padomju zinas par 5964 nogalinatiem Jelgavas ebrejiem<br />nav patiesas. Tas tapušas birokratu kabinetos un, izpildot padomju varas funkcionaru<br />prasibas, falsificetas. Vacu zinas par 1550 nogalinatajiem ebrejiem augusta sakuma<br />Jelgava un tas apkartne ir diezgan ticamas, jo sakrit ari ar Jelgavas avize “Nacionala<br />Zemgale” publicetajam zinam, kur minetais skaitlis 1200 – no Jelgavas “izraiditie” ebreji<br />– balstits uz Jelgavas iedzivotaju registracijas datiem, ko pec vacu varas rikojuma<br />veica Jelgavas pašparvalde. Diemžel nav bijusi petijuma laika pieejama Jelgavas<br />drošibas dienesta sagatavota kartoteka Židu registrs, kas dotu atbildi uz jautajumu,<br />cik Jelgava 1941. gada julija sakuma bija ebreju, kurus nogalinaja bijušaja Jelgavas<br />kajnieku pulka šautuve, ko musdienas jelgavnieki deve par Naves mežu.<br />Petijuma nav rasta skaidra atbilde uz jautajumu, cik Jelgavas ebreju nogalinaja<br />vacu okupacijas laika, taèu bija iespejams noskaidrot, kad un ka noslepkavoja Jelgavas<br />ebrejus 1941. gada vasara, sakoties vacu okupacijai,22 un ka pec kara radas vestures<br />literatura minetais Jelgava nogalinato ebreju skaits.<br />Atsauces un komentari<br />1 Latvijas Valsts arhivs (turpmak – LVA), 1986. f., 2. apr., P-11089. l., kriminallieta nr. 2754.<br />2 Izzina ir balstita uz Republikas Arkartejas komisijas datiem.<br />3 1968. gada Kelnes apgabaltiesas kriminallieta. Apsudziba pret Alfredu Beku un Vilhelmu Adeltu,<br />muzejs “Ebreji Latvija” (turpmak – MEL), III-14.<br />4 Turpat, Vacijas tiesu materiali. Ludvigsburga, 1971. Nobeiguma zinojums par nacionalsocialistu<br />pastradatajiem noziegumiem Jelgava un tas apkartne.<br />5 Ereignismeldung UdSSR. Der Chef d. Sicherheitspolizei und des SD, Berlin, 15.10.1941. – Visu<br />zinojumu kopijas, iznemot nr. 2 un nr. 158, atrodamas: MEL, B-413–B-628.<br />6<br />Turpat.<br />Ceturta tautas skaitišana Latvija 1935. IV sej.: Tautiba. – Riga, 1937. – Petijuma laika izmantoti dati<br />no LVA arhivares Irinas Veinbergas sagatavotajiem ebreju sarakstiem pec tautas skaitišanas laika<br />izpildito kartišu zinam.<br />9 “Nacionala Zemgale” ir pirmais laikraksts, kurš Latvijas teritorija sak iznakt ar vacu okupacijas varas<br />atlauju. Ta redaktors un izdevejs bija Martinš Vagulans, kurš vienlaikus bija apstiprinats ari par<br />Jelgavas drošibas dienesta priekšnieku. Laikraksts iznaca no 1941. gada 30. junija lidz 16. augustam.<br />Tad M. Vagulanu atstadinaja no visiem amatiem, avizi sledza un tas vieta saka izdot laikrakstu<br />“Zemgale”.<br />10 Neparts A. Atminas par okupacijas laiku, 1940–1945. – Milforda, 1998.<br />11 Nacionala Zemgale, nr. 1–42, iznaca no 1941. gada 30. junija lidz 16. augustam.<br />12 MEL, III-14, Vacijas tiesu materiali. Ludvigsburga, 1971. Nobeiguma zinojums par nacionalsocialistu<br />pastradatajiem noziegumiem Jelgava un tas apkartne.<br />13 Vacu fašistisko iebruceju un to lidzdalibnieku pastradato noziegumu konstatešanai un izmeklešanai<br />ieceltas Republikas Arkartejas komisijas zinojums par vacu iebruceju noziegumiem Latvijas Padomju<br />Socialistiskaja Republika. – Riga, 1945.<br />14 LVA, 132. f., 1.–32. l., Jelgava, Republikas Arkartejas komisijas savaktie materiali.<br />15 Zemgales valsts arhivs, Jelgavas izpildkomitejas sežu protokoli, 1945. gads.<br />16 Turpat.<br />17 LVA, 132. f., 22. apr., 2. l.<br />18 Martina Vagulana biografija izmantotas zinas no Žana Unama sastadita biografiska raditaja “Es<br />vinu pazistu” 1938. gada Riga un 1975. gada Mièigana izdevniecibas Grand Haven izdevuma,<br />korporacijas “Talavija” 1925. un 1965. gada albumiem, Andrieva Ezergaila gramatas “Holokausts<br />vacu okupetaja Latvija, 1941–1944”.<br />M. Vagulans dzimis 1905. gada 29. marta Dignajas pagasta Vagulanu majas. 1923. gada absolvejis<br />Daugavpils valsts vidusskolu un iestajies Latvijas Universitate. 1924. gada iestajies studentu<br />korporacija “Talavija”. 1924.–1925. gada stradajis Valsts budžeta nodala, pec tam Zemkopibas<br />ministrija par jaunako zemes taksatoru. 1929. gada pargajis darba laikraksta “Pedeja Bridi”. Avizes<br />uzdevuma apcelojis Vaciju, Lietuvu, Franciju, Poliju. Divus semestrus bijis Lauksaimniecibas<br />fakultates Studentu biedribas priekšnieks. 1930. gada atradies obligataja karadienesta 9. Rezeknes<br />kajnieku pulka. Beidzis virsnieka vietnieka kursus karaskola, pildot nodalas virsseržanta pienakumus.<br />1931. gada izturejis valsts parbaudijumus Latvijas Universitate, profesora Augusta Kirhenšteina vadiba<br />izstradajis diplomdarbu “Sviesta kludas un to noveršana”. 1934. gada ieguvis agronoma gradu.<br />1932. gada stradajis par lopkopibas inspektoru Latgale, 1933. gada bijis Bauskas aprinka agronoms,<br />reize vadot Bauskas darba biroju un redigejot nedelas laikrakstu “Bauskas Vestnesis”. 1937. gada<br />pargajis uz Jelgavu par Lauksaimniecibas kameras Iestažu un sacensibu biroja sekretaru. Stradajis<br />ari par dienas laikraksta “Zemgales Balss” redaktoru. 1939. gada no iekšlietu ministra Vila Gustava<br />Gulbja iecelts par Iekšlietu “Ministrijas Vestneša” redaktoru, bet tam nav piekritis prezidents Karlis<br />Ulmanis un sabiedrisko lietu ministrs Alfreds Berzinš, ka iemeslu minot M. Vagulana piederibu<br />studentu korporacijai un Perkonkrusta organizacijai. Ir bijis aizsargs, Aizsargu bataljona seviško<br />uzdevumu rotas komandieris. 1940. gada pec Latvijas inkorporacijas Padomju Savieniba atstajis<br />darbu Lauksaimniecibas kamera un laikraksta, dzivojis un saimniekojis savas lauku majas Jelgavas<br />aprinka Lielvircavas pagasta Ludinos. Ienakot vacu karaspekam, ir bijis zinotajs par notikumiem<br />padomju aizmugure un sniedzis zinas vacu karaspekam, piedalijies cinas pret sarkanarmiešiem<br />pie Elejas Meitenes stacijas apkartne. Jau pirmaja vacu okupacijas diena iecelts par Jelgavas<br />drošibas dienesta vaditaju, piedalas Jelgavas ebreju iedzivotaju iznicinašanas sagatavošana. Ir<br />laikraksta “Nacionala Zemgale” redaktors. Isu laiku ienem Zemgales apgabala drošibas dienesta<br />priekšnieka amatu. Pec atstadinašanas no ši amata dieneja Viktora Araja komanda. Par ebreju<br />sievietes izvarošanu Minska 1943. gada islaicigi ieslodzits Rigas Centralcietuma. Sava biografija<br />noradijis, ka cinijies legiona ka leitnants Baltkrievija un Volhova pulkvežleitnanta Voldemara Veisa un<br />pulkvežleitnanta Karla Lobes pulka. Ievainots, apbalvots ar Dzelzs krustu. Pec ievainojuma atvalinats<br />un kopa ar gimeni 1944. gada 8. oktobri izbraucis uz Vaciju. Dzivojis Vacija, Gubina pie Oderas,<br />Arnštate Tiringene, Vircburga. 1948. gada izceloja uz Australiju, divus gadus pavadija Adelaida, tad<br />parcelas uz dzivi Sidneja. Vadija kokmaterialu transporta uznemumu, uzcela maju, garažu, kuras<br />viena gala ierikoja telpas Sidnejas talaviešu konventa vajadzibam. M. Vagulans miris 1982. gada<br />Australija, psihiatriskaja slimnica.<br />19 LVA, 1986. f., 2. apr., P-11089. l., kriminallieta nr. 2754, Frickausa Kristapa Andreja d., Kalnina Fjodora<br />Andreja d. u.c. lieta.<br />20 Turpat.<br />21 Turpat, 132. f., 30. apr., Par Jelgavas psihoneirologiskas slimnicas ebreju pacientu nošaušanu<br />2.09.1941.42.; sk.: Viksne R. Garigi slimo iznicinašana Latvija nacistiskas okupacijas laika //<br />Holokausta izpetes jautajumi Latvija: Starptautiska seminara referati, 2001. gada 29. novembris,<br />Riga, un 2001.–2002. gada petijumi par holokaustu Latvija (Latvijas Vesturnieku komisijas raksti,<br />8. sej.). – Riga, 2003, 324.–350. lpp.<br />22 Tomašuns A., Martinsons M. Jelgava 1941. gada vasara – holokausts. Macibu paliglidzeklis Latvijas<br />vesture. Videofilma vidusskoleniem. – Jelgava, 2004.<br /><br />Turpinajums sekos....Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-32048180967513228672008-06-23T14:38:00.000-07:002009-09-04T13:28:04.909-07:00HERBERTA CUKURA BIOGRAFIJA.<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjfRM0emlBgfb6MmqOfOyeQNUqnwJR1FCDu1nmOiEoEipEIhmI5sok6QArf0rIryZSZa_C3h32hHPG81jord31__U-xYCeQvqb9HuzElG8c4Lpci6pmgYBn54MERa6gvD28FQmKx7EiKWIv/s1600-h/Herberts+Cukurs.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjfRM0emlBgfb6MmqOfOyeQNUqnwJR1FCDu1nmOiEoEipEIhmI5sok6QArf0rIryZSZa_C3h32hHPG81jord31__U-xYCeQvqb9HuzElG8c4Lpci6pmgYBn54MERa6gvD28FQmKx7EiKWIv/s400/Herberts+Cukurs.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215195769081988898" /></a><br />Izcilais latviešu aviācijas pionieris Herberts Cukurs dzimis 1900. gada 17. maijā Liepājā, mehāniskās darbnīcas īpašnieka un amatnieka Jāņa Cukura ģimenē.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjzMhgwWKOH0EALP05RobECYF7tioTjvKIbyD48E5huLpb7R2wf9hMWNpU_ZMXn-EcNL6fvGwJESxzqMB3dOeRXgCPFTDZyxj2ZEhiimpm-JIEwToGN6nKxliesb9MMHtxe3nYIv-vBqdUB/s1600-h/Janis,Anna+e+filhos..jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjzMhgwWKOH0EALP05RobECYF7tioTjvKIbyD48E5huLpb7R2wf9hMWNpU_ZMXn-EcNL6fvGwJESxzqMB3dOeRXgCPFTDZyxj2ZEhiimpm-JIEwToGN6nKxliesb9MMHtxe3nYIv-vBqdUB/s400/Janis,Anna+e+filhos..jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215199609083274674" /></a><br /> Herberta Cukura māte bija Anna Cukurs, jaunavas uzvārdā Skudra. Mazais Herberts savu bērnību pavada Liepājā,<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi86A-yywIg-FkRC5DDvCBl2VuglH9msLXpVbtWzi_RRW81QykDc5iIrwTWuQpZLznh7TqR49veA_pjcBg3MjfpFgCE_Fq7RoZsDS-aqxzCU3L6VuKUvLqGlWGPYEOWot9eSQvJfPj6-l4K/s1600-h/Casa+onde+nasceu+Cukurs..jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi86A-yywIg-FkRC5DDvCBl2VuglH9msLXpVbtWzi_RRW81QykDc5iIrwTWuQpZLznh7TqR49veA_pjcBg3MjfpFgCE_Fq7RoZsDS-aqxzCU3L6VuKUvLqGlWGPYEOWot9eSQvJfPj6-l4K/s400/Casa+onde+nasceu+Cukurs..jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215200128883493218" /></a><br /><br /> kura toreiz vēl bija Cariskās Krievijas impērijas galvenā ostas pilsēta. Kopā ar savu brāli Herberts ļoti bieži un ilgi, līdz vēlam vakaram pavada tēva mehāniskajās darbnīcās uz tagadējās Brīvības ielas. Visticamāk, ka iespaidi šajā darbnīcā arī ir iemesls H. Cukura interesei un talantam tehniskajos darbos. Jau agrā bērnībā un vēlāk jaunībā vecāki ievērojuši Herberta tieksmi uz dažādu mehānismu meistarošanu.<br /><br />Herberta Cukura vārdu ir mēģināts notraipīt ar melu dubļiem ne vien reiz vien. Tā latviešu sociāldemokrātu līderis Bruno Kalniņš, savā atmiņu sējumā „Vēl cīņa nav galā!”, kas iznāca apgādā «Memento» 1983. gadā, piemin kādu jaunieti– Herbertu Cukuru, kurš 1919. gada februārī Liepājā tika izslēgts no Latvijas sociāldemokrātiskās jaunatnes savienības, jo nodarbojās tur ar boļševistisku propagandu. Viņš esot uzturējis kontaktu ar toreizējās latviešu boļševiku valdības kara komisāru K. Pētersonu.<br /><br />1919. gadā Herberts Cukurs pabeidz Liepājas četrgadīgo skolu un 1919. gada 22. martā brīvprātīgi iestājas jaundibinātās Latvijas valsts nelielajā armijā. Uz to brīdi Herbertam ir tikai 18 gadu.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgYMnwy0hkfn_iATizgP5tbnfgKJQNSCzAVg4dXDztOJpAp5kT-ZcpLy_wcqTchWcsF1Cs3ivDe5_ct8jtUK7HKXWt8qBLCgi4Grg5MtU9Iad4ESRAH6jPvQgGO_OcF0kL1sMI01khUj0wG/s1600-h/Cukurs+17+anos..jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgYMnwy0hkfn_iATizgP5tbnfgKJQNSCzAVg4dXDztOJpAp5kT-ZcpLy_wcqTchWcsF1Cs3ivDe5_ct8jtUK7HKXWt8qBLCgi4Grg5MtU9Iad4ESRAH6jPvQgGO_OcF0kL1sMI01khUj0wG/s400/Cukurs+17+anos..jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215200538267579026" /></a><br /> H. Cukurs ticis iedalīts 2. Ventspils kājnieku pulka Cēsu bataljona leģendārajā 7. rotā, kura tika nosaukta par „Urrā” rotu. H. Cukurs karoja pret boļševiku okupācijas karaspēku Latgales frontē ložmetējnieku vadā. Par izrādīto drosmi un varonību <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiPSKW5yYR3psB8PnX0EVbAoE7ZRuCxjkgK15P7PwmL0TbE9ytfxbB0Mric5Yp8YhEYdD0nnXLZ7qpYPyJOqURT7KOOFUqU4BspgQPSeQ1Qghzt86hFwSlbcZ3lKbQHaGWinWssQMeV8XCK/s1600-h/brivibas.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiPSKW5yYR3psB8PnX0EVbAoE7ZRuCxjkgK15P7PwmL0TbE9ytfxbB0Mric5Yp8YhEYdD0nnXLZ7qpYPyJOqURT7KOOFUqU4BspgQPSeQ1Qghzt86hFwSlbcZ3lKbQHaGWinWssQMeV8XCK/s400/brivibas.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215201655884607746" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhMLTzEkU4TEmRfZKXgTYzy9N7cBDW_7y2kRBAuewCT_uDAkkeIoKAICSEP6f1N_khJLPJfDvaAFqk9eRzSSBBCYlcjRkp3k74IlS-pSRZ0Ofb5E22bnW6ji90eV8dvRG6HRnGYnn13oj7b/s1600-h/medalha-libertacao-2.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhMLTzEkU4TEmRfZKXgTYzy9N7cBDW_7y2kRBAuewCT_uDAkkeIoKAICSEP6f1N_khJLPJfDvaAFqk9eRzSSBBCYlcjRkp3k74IlS-pSRZ0Ofb5E22bnW6ji90eV8dvRG6HRnGYnn13oj7b/s400/medalha-libertacao-2.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215201431427685442" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQo780FliKT6a1b1rhBm2iSeF_uKG7qyTMnjbEe2f5C1J81fghfEbgq5co0BkTlDodAhe5JJAxmExidXQiNS_vBkieTJLrvWAuDh87eNdE4QDRXUwmVeLM_eqS2RadQ5RPi6-RO-HmpYSO/s1600-h/medalha-da-libertacao.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQo780FliKT6a1b1rhBm2iSeF_uKG7qyTMnjbEe2f5C1J81fghfEbgq5co0BkTlDodAhe5JJAxmExidXQiNS_vBkieTJLrvWAuDh87eNdE4QDRXUwmVeLM_eqS2RadQ5RPi6-RO-HmpYSO/s400/medalha-da-libertacao.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215201301746785426" /></a><br />Herberts Cukurs tika paaugstināts dienesta pakāpē par seržantu. Pēc Brīvības cīņām Cukurs iestājās Kara skolas virsnieku kursos, kur ieguva savu pirmo virsnieka pakāpi- Latvijas armijas leitnanta zīmotnes. 1921. gada 7. septembrī Cukurs pārcelts uz Aviācijas divizionu, kur sāk apmācības Aviācijas skolas lidotāju kursos. Līdz 1922. gada 22. septembrim H. Cukurs ir nolidojis gandrīz 12 lidstundas. Pēc tam Cukurs uzsāk savus pirmos patstāvīgos lidojumus. Līdz 1922. gada 10. novembrim Cukurs veic lidotāja pārbaudes lidojumus un iegūst lidotāja- novērotāja statusu.<br /><br />Cukura vārds ierakstīts vēsturē ne tikai ar dalību Brīvības cīņu laikā un dienestu Latvijas aviācijas spēkos, bet arī ar lidojumiem vienatnē pāri kontinentiem un arī ar lidmašīnu projektēšanu un konstruēšanu. Tieši ar šo, it kā neredzamo darbu, Herberts Cukurs arī sāka savu ceļu aviācijā, 23 gadu vecumā uzbūvējot pirmo lidmašīnu C-1. <br />Dienot Aviācijas divizionā, H. Cukurs aviācijas darbnīcās uzsāk savas pirmās personiskās vieglmotora lidmašīnas C-1 būvi.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgD72cZd6owRblFbTGJQZtLXOJHLaGIKMXlrkqMeoNbc-jE_VW5nFZXQ2ku_3p810i2DRj6YuFDoGqlMHDgo21MVZ8vh0G5_yqT_jM6N7YmWDfjZLNj-UGXoqY_F56oyS1yCtnmREyH1J83/s1600-h/C-2.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgD72cZd6owRblFbTGJQZtLXOJHLaGIKMXlrkqMeoNbc-jE_VW5nFZXQ2ku_3p810i2DRj6YuFDoGqlMHDgo21MVZ8vh0G5_yqT_jM6N7YmWDfjZLNj-UGXoqY_F56oyS1yCtnmREyH1J83/s400/C-2.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215203221435229778" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiOS_BdNejEnaWNuqBWccXYQIsj7LTfRZzhjLLLjTRWVbbVI8Uh58XYDvnOuR9h-Dcy2Jr0Sz8ub4r9s9x7K43Ef0VY1ng_LJRHmSylM8wpFQA3Q0_Wrl3Q7xfvreBbyXAZovzsUNoWh-RD/s1600-h/C-1%2520lidojuma%25202.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiOS_BdNejEnaWNuqBWccXYQIsj7LTfRZzhjLLLjTRWVbbVI8Uh58XYDvnOuR9h-Dcy2Jr0Sz8ub4r9s9x7K43Ef0VY1ng_LJRHmSylM8wpFQA3Q0_Wrl3Q7xfvreBbyXAZovzsUNoWh-RD/s400/C-1%2520lidojuma%25202.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215202960950982722" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj930ce_maBEcVI-3TWcHFynRjKR7gvXkDRTSH2UAX-SSOvjY2hVUjSLqcfXKcRn55Ah5USYfWjUSjLafaHMiwgeBL6oeoacgtrnuCsYEdf8r0uR-HiBLwzVvbsF1UesB0ZEbjOmKprLztY/s1600-h/C-1.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj930ce_maBEcVI-3TWcHFynRjKR7gvXkDRTSH2UAX-SSOvjY2hVUjSLqcfXKcRn55Ah5USYfWjUSjLafaHMiwgeBL6oeoacgtrnuCsYEdf8r0uR-HiBLwzVvbsF1UesB0ZEbjOmKprLztY/s400/C-1.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215202718436391954" /></a><br />Jau 1923. gada 13. janvārī Herberts Cukurs tiek paaugstināts par virsleitnantu un viņš tiek iedalīts 1. nodaļā kā iznīcinātāju lidotājs. H. Cukuram jālido ar Vācijas Ķeizariskās armijas trofejlidmašīnām „Fokker” DVII un Itālijas ražojuma „Balila”. Dienesta laikā Herberts Cukurs dzīvo Rīgā, Baltās muižas ielā 18- 2.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEivFMxO_K5C9cml-0SU7Cy2BYwY4o4Z36HwYtyRmyBIx9tkajvkoVxw0INmL4bpNA4kWv5eVCu7GlkTPPSrKHNpDbiX6GiH2T_GlsxX00CR9-7qch9xewTuCp1aOXp_zrmnahQrjGCacbUH/s1600-h/Aviac%C3%A1o+leta-84.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEivFMxO_K5C9cml-0SU7Cy2BYwY4o4Z36HwYtyRmyBIx9tkajvkoVxw0INmL4bpNA4kWv5eVCu7GlkTPPSrKHNpDbiX6GiH2T_GlsxX00CR9-7qch9xewTuCp1aOXp_zrmnahQrjGCacbUH/s400/Aviac%C3%A1o+leta-84.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215204362351523090" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi8Eu9J5-v_iR3RYVVvwJEZuCik7D2UUkowCTK15R4cANwDsdb1lWR2ovtrTwZ0d5rndeZSd4d7FbvYttnHXjINRtV2e-lODzWQrResLOEi5d5nkCZRwhyfv5BO1ApA2jlV0us5p3uQL6h7/s1600-h/Fokker%2520DVII.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi8Eu9J5-v_iR3RYVVvwJEZuCik7D2UUkowCTK15R4cANwDsdb1lWR2ovtrTwZ0d5rndeZSd4d7FbvYttnHXjINRtV2e-lODzWQrResLOEi5d5nkCZRwhyfv5BO1ApA2jlV0us5p3uQL6h7/s400/Fokker%2520DVII.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215203653471816818" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhHoJl-X7BM9mG-nmSvmWS1c_MQoqaxXBu2xSjlyYaseZ6zkOvxe-1hJC421DD5G4zqRAJ-fnijlLs-c9FG_69aCVuDHNyoMtGcqhdhMUGrEsZRs8owcSKEsFIhOD2juviuTfcykX-XKHOB/s1600-h/Aviac%C3%A1o+leta-56.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhHoJl-X7BM9mG-nmSvmWS1c_MQoqaxXBu2xSjlyYaseZ6zkOvxe-1hJC421DD5G4zqRAJ-fnijlLs-c9FG_69aCVuDHNyoMtGcqhdhMUGrEsZRs8owcSKEsFIhOD2juviuTfcykX-XKHOB/s400/Aviac%C3%A1o+leta-56.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215204948689609986" /></a><br />1924. gada tradicionālo Latvijas aviācijas svētku laikā 15. jūnijā Herberts Cukurs savu lidmašīnu ir gandrīz nobeidzis un izstāda to publiskai apskatei zem nosaukuma „Auseklītis”.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg63uazsgOUcR44094wFjsux_qS3jlWR_BJC_BWCS20f9Vm64A9K_va8dQhb1daeOMZov0KB3gcPX9oBxZ-boxBjJv_lVYfFCNe59AHZvlG8zjHQ8JoFb9UqXMqVZPfy5MYvC6mf-GbcjIk/s1600-h/auseklits.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg63uazsgOUcR44094wFjsux_qS3jlWR_BJC_BWCS20f9Vm64A9K_va8dQhb1daeOMZov0KB3gcPX9oBxZ-boxBjJv_lVYfFCNe59AHZvlG8zjHQ8JoFb9UqXMqVZPfy5MYvC6mf-GbcjIk/s400/auseklits.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215205533402346658" /></a><br /> Tā bija pirmā brīvi nesošā zemplākšņa lidmašīna Latvijas aviācijā vispār. Lidmašīnai bija tikai 12 ZS motors.<br />Patiesībā šo lidmašīnu varēja arī nodēvēt par motoplanieri. Pilnībā lidaparāts tika nobeigts 1924. gada 15. jūlijā, kad pirmo reizi Cukurs ar to arī izlidoja. Uz lidmašīnas konstrukciju lielu iespaidu bija atstājis vācu aviokonstruktors Dr.ing. Verners fon Langsdorfs. Herberta Cukura projektēto un uzbūvēto C-1 Langsdorfs aprakstījis žurnālā „Flugoche” 1925. gada marta numurā. C-1 bija izgatavots no koka un aviācijas finiera,<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgfHDMz9yFm445zUULJq9admqQBD3aqhD71_WgpbUtqqnBphmySvSj8dvNyxlosyoz1QOwBiBqYa6OEO_0vXaoB8DBQEdh0n5q31fK2vXeuXlblxAnEPMWx1zMnceY7fwvsS6XJs81YWeb2/s1600-h/C-1+Fases+de+montagem+1.b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgfHDMz9yFm445zUULJq9admqQBD3aqhD71_WgpbUtqqnBphmySvSj8dvNyxlosyoz1QOwBiBqYa6OEO_0vXaoB8DBQEdh0n5q31fK2vXeuXlblxAnEPMWx1zMnceY7fwvsS6XJs81YWeb2/s400/C-1+Fases+de+montagem+1.b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215206599508608562" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjsnwhesNJeygq9vfDHup-5EoTGN8KTIzXKmipEQAg_-d5i2Pp8Nf0If_DniCUlATWGMVm-oBnH9XOlLoIeVhugoB2f5nF_GUuaCXQYc3agFxQKHqimih0Ir0ZHUOXUEA9938GUcQgKD4s7/s1600-h/C-1+Fases+de+montagem+1.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjsnwhesNJeygq9vfDHup-5EoTGN8KTIzXKmipEQAg_-d5i2Pp8Nf0If_DniCUlATWGMVm-oBnH9XOlLoIeVhugoB2f5nF_GUuaCXQYc3agFxQKHqimih0Ir0ZHUOXUEA9938GUcQgKD4s7/s400/C-1+Fases+de+montagem+1.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215206484309220002" /></a><br /> kuru toreiz ražoja tepat Latvijā un eksoprtēja pat uz Vāciju. Lidmašīnai bija lieliskas planēšanas spējas. Nelielais motors (pirmais motors bija ”Harley Davidson” motocikla dzinējs,<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgRL90ionCKuEZTKhtwjcyOfTkryP4sB9kk0bOlh82_UHSF3bwUy7LqHSVh-IDZyFk2z0myQZIeZFqZlpecN0G4hnf4Cfwq_3QJwKJh9tl8ajdhmZEsAwsaeWG7jHTFwrju3I3w1bSSrl7R/s1600-h/C-1+Harley+Davidson+motors.1.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgRL90ionCKuEZTKhtwjcyOfTkryP4sB9kk0bOlh82_UHSF3bwUy7LqHSVh-IDZyFk2z0myQZIeZFqZlpecN0G4hnf4Cfwq_3QJwKJh9tl8ajdhmZEsAwsaeWG7jHTFwrju3I3w1bSSrl7R/s400/C-1+Harley+Davidson+motors.1.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215206016781640178" /></a><br /> ko plaši izmantoja arī citu valstu aviatori- tai skaitā ASV) bija iemesls lidmašīnas apgrūtinātajam ieskrējiem un pacelšanās manevram. Kaut Latvijas aviatori un lidotāji pret šo Cukura lidmašīnu izturējās, maigi sakot, skeptiski un rezervēti, vēlākā avioindustrijas attīstība pierādīja, ka tieši šāda tipa lidmašīnām ir lemts nomainīt tradicionālos divplākšņus. Tieši Latvijas vadošo aviatoru un lidotāju stagnātisko uzskatu dēļ, ka divplākšņi ir stabilāki un drošāki, Latvijas armijas un civilās aviācijas vajadzībām tika iepriktas šādu tipu lidmašīnas, ieskaitot Latvijas tālaika modernākās kaujas lidmašīnas- angļu iznīcinātājus "Gloster Gladiator".<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgxtCV-gd0ABe502aYcgEhUwGmBdRXMQtVfJVM2l_S0EPpWmVCDW-e5Z9QS8xy3ikMoOs2p3DPPIDlXvbKa0pNEf04437BiAKPir5VmUN8FE71Ys3U4FWN1NCSB2FASDB8cMiMurRIVkxE8/s1600-h/Gladiator%252001t.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgxtCV-gd0ABe502aYcgEhUwGmBdRXMQtVfJVM2l_S0EPpWmVCDW-e5Z9QS8xy3ikMoOs2p3DPPIDlXvbKa0pNEf04437BiAKPir5VmUN8FE71Ys3U4FWN1NCSB2FASDB8cMiMurRIVkxE8/s400/Gladiator%252001t.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215207976121588338" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEidB6KDxn3Lzgyy-ba2HOSqyWYv0iN3CKbSQKjD3OkmH3F17R4nsdE_S0qCoQBY0TmNYI9Wa5U-DlGqh1NdoAAgs9eTg9ofEAPlXmO3mxjSGM1lvU4XtHO7oFDcIOo24LIqGoMV04to7IJp/s1600-h/Gloster%2520Gladiator+2.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEidB6KDxn3Lzgyy-ba2HOSqyWYv0iN3CKbSQKjD3OkmH3F17R4nsdE_S0qCoQBY0TmNYI9Wa5U-DlGqh1NdoAAgs9eTg9ofEAPlXmO3mxjSGM1lvU4XtHO7oFDcIOo24LIqGoMV04to7IJp/s400/Gloster%2520Gladiator+2.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215208523225448834" /></a><br />Savu C-1 „Auseklīti” Cukurs velāk pārdod savam kolēģim Kārlim Konstantam, kurš jauniegādātajam „Auseklītim” uzmontēja jaudīgāku dzinēju- 25 ZS „Anzani”. 1932. gada 15. aprīlī ar šo pārtaisīto lidmašīnu iet bojā students Jānis Feizaks. H. Cukurs gan J. Feizaku bija apmācījis lidot ar jauno C-3, taču patstāvīgi lidot ar šo lidmašīnu viņš vēl neuzticēja. Tomēr tas netraucēja J. Feizakam pārgalvīgi doties patstāvīgā lidojumā ar pārbūvēto „Auseklīti”. Sekas tam, protams bija traģiskas, jo nepieredzējušais Feizaks netika galā ar vadību... Pēc katastrofas K. Konstants gan sadauzīto „Auseklīti” atjaunoja, uzstādot tajā vēl jaudīgāku dzinēju un pārdēvējot par „Peka-Peka”. Savu lielisko lidspēju dēļ, lidmašīna tika ekspluatēta līdz pat 1937. gadam.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiYvr1PA3wRbeCxUmgEvXnjb9Ic3M5a4EdN9m_NgG4unvis3GIBByEYI_TKhFDXwNo1Q8KenImZAL4xvwJYiDPdYXYqXeEYto85l3_0ZFuTEUKbsMhoiwj_q9nmTEUaZ3o0polIHzG_Wp4s/s1600-h/Herberts%2520Cukurs%2520un%2520C-2.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiYvr1PA3wRbeCxUmgEvXnjb9Ic3M5a4EdN9m_NgG4unvis3GIBByEYI_TKhFDXwNo1Q8KenImZAL4xvwJYiDPdYXYqXeEYto85l3_0ZFuTEUKbsMhoiwj_q9nmTEUaZ3o0polIHzG_Wp4s/s400/Herberts%2520Cukurs%2520un%2520C-2.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215208914562087026" /></a><br />Cukurs blakus C-2 Peka-Peka.<br />1924. gada 20. novembrī Herberts Cukurs atvaļinās no Latvijas armijas un atgriežas savā dzimtajā pilsētā Liepājā. Atvaļināšanās notiek it kā "uz paša gribas" un tas arī publiski tiek ziņots, taču patiesībā pamats tam bija Herberta Cukura pārgalvīgā braukšana zem Kalpaka tilta <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhxQxa9qtMiv-hBddXGaPEdJVB7PYZf883mtXrvU2AxDk7WxMW6NCFuGq98utVutwbzHPoVus0k2UY8MA0v866LTVxi1fEmbIK5IF_bZaL7k2qBaDXIJDOTzDfLZlI5F-kUaUqG4NFnkuke/s1600-h/Kurzemes%252520vards.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhxQxa9qtMiv-hBddXGaPEdJVB7PYZf883mtXrvU2AxDk7WxMW6NCFuGq98utVutwbzHPoVus0k2UY8MA0v866LTVxi1fEmbIK5IF_bZaL7k2qBaDXIJDOTzDfLZlI5F-kUaUqG4NFnkuke/s400/Kurzemes%252520vards.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215209933566589458" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhwnAaQkN8nR7LOfDxjTqYp0v34vmHZNOzNjyjIhW-4xza8v6-wMysM7ijx60Ud50OOkOjSFNgRuGnN9Bhfb9hfNztLAidoEDyb6jzrTpl0U0z6c_MtKeurAmgagi_Ogz8DRj9ebdP80_1v/s1600-h/Karostas%252520tilts.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhwnAaQkN8nR7LOfDxjTqYp0v34vmHZNOzNjyjIhW-4xza8v6-wMysM7ijx60Ud50OOkOjSFNgRuGnN9Bhfb9hfNztLAidoEDyb6jzrTpl0U0z6c_MtKeurAmgagi_Ogz8DRj9ebdP80_1v/s400/Karostas%252520tilts.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215209725365035474" /></a><br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjjVkyoK6E190aUDXr4Sn_wmhJfUF3oAfLFy7o64wnU-KNoagrX5NZ-vAdVKmX7LfII_WI8yRddC0Jafu3sL0QfpUUbZu0XNtPbJt4i_3VAAY3daIcwEMYe2uS5OIgh7GARFBwpgBZbhNMz/s1600-h/Libau.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjjVkyoK6E190aUDXr4Sn_wmhJfUF3oAfLFy7o64wnU-KNoagrX5NZ-vAdVKmX7LfII_WI8yRddC0Jafu3sL0QfpUUbZu0XNtPbJt4i_3VAAY3daIcwEMYe2uS5OIgh7GARFBwpgBZbhNMz/s400/Libau.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5221748747070893554" /></a><br /><br />un braukšana pa Liepājas ielām ar lidmašīnu. Bez visa tā Cukuram esot bijušas problēmas ar redzi, kas lidotājiem ir vitāli svarīga...<br /><br />Liepājā viņš intensīvi turpina lidojumus ar savu C- 1 pilsētas pludmalē, līdz pat 1926. gadam veicot vairāk nekā 100 lidojumu! Ar savu entuziasmu un aktīvo darbību aviācijas lauciņā Cukurs izraisa ārkārtīgi lielu Liepājas jaunatnes interesi. Jaunieši sāk pulcēties jaunizveidotajā aeroklubā kapteiņa Freimeņa vadībā pie Ventspils 2. kājnieku pulka. Tikmēr pats Cukurs bija atsācis militāro dienestu.<br /><br />1925. gada 12. janvārī Herberts Cukurs tiek norīkots dienestam uz Liepāju, kur bāzējās mūsu valsts Jūras aviācija. <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjACHlcPhl6Qn7aYILSOFJX0OcixGD3H2xPxswPKPihenZyRW0a8o63DLMSbBx4tY-l_zBXe54pu2vCKnDOqV3cGXxg1q4iEQ6MeztNk906ZpyIIxQQPHZYOK4p639_5HO_dbt-PhEcnoyA/s1600-h/Aviac%C3%A1o+leta-26.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjACHlcPhl6Qn7aYILSOFJX0OcixGD3H2xPxswPKPihenZyRW0a8o63DLMSbBx4tY-l_zBXe54pu2vCKnDOqV3cGXxg1q4iEQ6MeztNk906ZpyIIxQQPHZYOK4p639_5HO_dbt-PhEcnoyA/s400/Aviac%C3%A1o+leta-26.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215941742348717122" /></a><br />Te Herberts Cukurs kalpo līdz 1927. gada 14. novembrim. Dienot Jūras aviācijā, Herberts Cukurs sāk domāt un strādāt pie savas nākamās lidmašīnas C-3 radīšanas, kas vēlāk pārtop par leģendāro „Kurzemes hercogieni”, ar ko viņs aizceļoja uz bijušo Kurzemes koloniju Gambiju. Lai uzsāktu jaunās lidmašīnas būvi, Cukuram bija nepieciešami diezgan lieli līdzekļi. Šī vajadzība pēcāk kalpo par iemeslu Cukura aiziešanai no armijas otro reizi...<br /><br />Dienot Jūras aviācijā, 1925. gada decembrī Herberts Cukurs uzsāka priekšdarbus pie savas jaunās C-3 lidmašīnas radīšanas. Visus savus aprēķinus un pašu būves gaitu Herberts Cukurs aprakstījis pirmskara Latvijas superpopulārajā grāmatā „Mans lidojums uz Gambiju”.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhAvq-iYqf60L6lMwx2lb7-UPRe6zT6F4REXb2Izk4AONpscERJ3967Oc0vGPyBlVq_Ooj4Ago4cR9qDWR0p7dA_TFo0-m7_MJVPXk-zeFlQN19K-J7oVq86kbsizRSBgZDJvKbSHWQuQYi/s1600-h/mans+lidojums+uz+gambiju.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhAvq-iYqf60L6lMwx2lb7-UPRe6zT6F4REXb2Izk4AONpscERJ3967Oc0vGPyBlVq_Ooj4Ago4cR9qDWR0p7dA_TFo0-m7_MJVPXk-zeFlQN19K-J7oVq86kbsizRSBgZDJvKbSHWQuQYi/s400/mans+lidojums+uz+gambiju.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215942451965049202" /></a><br /> Cukurs C-3 bija iecerējis kā divvietīgu lidmašīnu ar ārkārtīgi augstām prasībām un lidspējām, lai ar to spētu veikt augstākās pilotāžas elementus.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiH0ED9ypUSO1t91kX9TrQRNIioYOpd2v0cn0l81BxGoldPZ5mnRw342tL3rJLKF6GB2NQUsU43Z9vmUzOlH3kOJpXJleIYHHsXh2f73pEr1aGIAb-xakhH8ta63aa7HmFbe3RxGjD1TXQD/s1600-h/aviao+c-3.tif.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiH0ED9ypUSO1t91kX9TrQRNIioYOpd2v0cn0l81BxGoldPZ5mnRw342tL3rJLKF6GB2NQUsU43Z9vmUzOlH3kOJpXJleIYHHsXh2f73pEr1aGIAb-xakhH8ta63aa7HmFbe3RxGjD1TXQD/s400/aviao+c-3.tif.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215943144758125858" /></a><br /> Tālie lidojumi H. Cukuram vēl nebija padomā. Uz C-3 viņš plānoja uzstādīt 35 ZS motoru, kas spētu attīstīt ātrumu 125 km/h. Cukurs lidmašīnu projektēja tā, lai tajā varētu pārmonēt arī jaudīgāku dzinēju, ko vēlāk arī izdarīja. Būvdarbi pie jaunās c-3 varēja sākties 1926. gada decembrī, kad Liepājas aerokluba enerģiskais priekšnieks kapteinis Freimanis bija sagādājis 800 latu pamatkaptālu. Tika sameklētas nepieciešamās telpas tepat Liepājā. Par palīgiem pieteicās flotes instruktoru skolas kaprāļi- Limbahs, kas gatavoja lidmašīnu apkalumus, Lediņš un Spole, kas bija galdnieki. Tā kā neērtības sagādāja biežā braukāšana no dienesta un dzīvesvietas Karostā uz pilsētas centru, kur atradās darbnīcas, lidmašīnas būvēšana tika pārnesta uz H. Cukura dzīvokli Karostā. Kad lidmašīnai tika izgatavots un samontēts korpuss, stūres iekārta, par palīgu pieteicās vēl jaunmatrozis Plēsums, bet dzīvoklis lidmašīnas būvei kļuva par šauru. Darbi tika pārnesti atpakaļ uz darbnīcām. Kad likās, ka lidaparāta būve iet raiti, strauji sāka pietrūkt līdzekļi darbu turpināšanai, jo visi materiāli tika pirkti par Herberta Cukura jūras aviācijas virsleitnanta pamatalgu un aviācijas biedrības palīdzību. Alkstot beigt sava lolojuma C-3 būvi, Cukurs atvadās no dienesta Jūras aviācijā un ar uzņēmēja Iknera palīdzību viņš kļūst par šoferi Glūdas dzelzsceļa jaunbūvē. Nomainot prestižo, bet diemžēl ne tik labi apmaksāto dienestu armijā, Cukurs kā kravas automašīnas šoferis vadā akmeņus, granti, dzelzceļa gulšņus. Tad Cukurs iegādājas kravas automašīnu savā īpašumā un turpina smagi strādāt, līdz tas atnes augļus- Cukurs kļūst par ekspeditoru un transoprta daļas vadītāju. Labais atalgojums ir pamats tam, lai varētu atsākties C-3 lidmašīnas būve. Tomēr vairāku apsvērumu dēļ darbi pēc neilga laika atkal ir jāpārtrauc. Cukurs nolemj pārcelties uz dzīvi Rīgā, tuvāk Spilves lidlaukam, kas nākotnē kļūst par galveno Cukura lidmašīnu būves vietu. Tālākā C-3 būve turpinājās visu 1929. un 1930. gadu, līdz 28. aprīlī C-3 tika ielidota.<br /><br />Šajā pašā laikā arī tika nodibināta Latvijas Aviācijas biedrība, kas palīdzēja Cukuram būvēt topošo lidmašīnu. Herberts Cukurs arī bija otrais cilvēks neatkarīgās Latvijas vēsturē, kurš pēc neveiksmīgā studenta- lidotāja Upmaļa lidojuma, kas 1923. gadā avarēja Kolkas apkaimē, sāka nodarboties ar bezmotora lidaparātu problēmu risināšanu. Pē C-1 un C-3 uzbūvēšanas, Cukurs Rīgā uzbūvē pirmo Latvijas planieri C-4. C-4 ir būvēts pēc vācu „Zoglin” parauga. Planiera būvei Cukurs izmantoja norakstīto kara lidmašīnu detaļas. H. Cukura konstruētais un būvētais iesācēja tipa planieris C-4 plašākai apskatei tika izstādīts Latvijas ražojumu izstādē esplanādē 1932. gadā. Pēcāk Cukurs šo planieri pārdeva Jelgavas aizsargu planieristu kopai.<br />Kad pazīstamais latviešu lidotājs Pūliņš 1933. gada maijā Vācijā cieta neveiksmi brauciena laikā uz Gambiju, Cukurs tā paša gada 28. augustā pārņēma stafeti pārlidojumam uz Gambiju.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjFiFLcKrQTYzCquGeVr0ElKhB_nejuh6FiNNjCXC1g0t3DZku7UgD8LhiStABkRBOBflQ2_4gTPgr4Ki4UZGXORGzRXKZO1Xeht2yGc8J6VEYZQNEAEzmA-wtG_LPLNwPcSjb6X1kw2Wvr/s1600-h/foto+c-3-a.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjFiFLcKrQTYzCquGeVr0ElKhB_nejuh6FiNNjCXC1g0t3DZku7UgD8LhiStABkRBOBflQ2_4gTPgr4Ki4UZGXORGzRXKZO1Xeht2yGc8J6VEYZQNEAEzmA-wtG_LPLNwPcSjb6X1kw2Wvr/s400/foto+c-3-a.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215944549492686882" /></a><br /> Bez liekas ažiotāžas (kaut visas Latvijas avīzes togad izplatīja dažnedažādas baumas un puspatiesības par Cukuru) viņš ar savu C-3 „Kurzemes hercogieni”, kas kopš 1930. gada bija pamatīgi izmēģināta un iztestēta, izlidoja uz tālo Gambiju. Diemžēl vecais C-3 „Renault” dzinējs bija sācis nestabili strādāt, jo bija pamatīgi izdilis. Pēcāk šis dzinējs Cukuram sagādāja nevienu vien problēmu un avārijas, taču Herberts Cukurs, pats būdams arī teicams mehāniķis, spēja mašīnu tik labi salabot, ka ar to bija iespējams turpināt ceļu. Cukurs uzskatīja, ka viņa lidojums ir ne tikai milzīga avantūra un paša mērķis, bet arī visas Latvijas aviācijas gods un prestižs, tāpēc jebkādu atgriešanos Latvijā viņš izslēdza. Pārlidojums uz Gambiju bija svarīgs arī tādēļ, ka tas bija simbolisks akts kurzemnieku lepnumam par savu hercogisti un tās hercogu Jēkabu, kas valdīja hercogistē no 1642 līdz 1682. gadam. Tā kā Cukurs bija kurzemnieks, viņa romantiski patriotiskās jūtas bija saprotamas. Pēc 282 gadiem un 14 dienām, kopš Holande atkaroja šo Kurzemes koloniju, 1933. gada 3. novembrī viens no visdižākajiem kurzemniekiem visā tās vēsturē- Herberts Cukurs, nolaidās Gambijā ar savu pašbūvēto C-3 lidmašīnu. Par šo smago un briesmu pilno ceļojumu uz bijušo Kurzemes koloniju var lasīt Herberta Cukura 1934. gadā izdotajā grāmatā „Mans lidojums uz Gambiju”.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhJkFTpr7ynhjRjfOscYpj909ut0TPcN8nsvoBmaeaYUCykz3WZ-gqNxMj94CEOPm3HD_rf1Rqg7HJsBMMdpTp7MF1dEEzi8xDcqkkcUvGb85dq0Urq8og4WFgaAbCgC48Tucq57Cq6yPNF/s1600-h/mapa+voo+gambia.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhJkFTpr7ynhjRjfOscYpj909ut0TPcN8nsvoBmaeaYUCykz3WZ-gqNxMj94CEOPm3HD_rf1Rqg7HJsBMMdpTp7MF1dEEzi8xDcqkkcUvGb85dq0Urq8og4WFgaAbCgC48Tucq57Cq6yPNF/s400/mapa+voo+gambia.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215945256396704866" /></a><br />Ceļš uz mājām Cukuram bija smags un grūts. Jau 1934. gada 17. maijā Cukurs izlido finiša taisnē- no Austrumprūsijas uz Liepāju. Liepājā ātri izplatās ziņa, ka H. Cukura pilotētā lidmašīna tuvojas Liepājai. Ap pulksten 19 Liepājas Kara ostas lidlaukā sapulcējušies jau vairāk nekā 7000 liepājnieku.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi19Um3KnWjTRvNRaZE159egxodAYfVJAfqHowQt9nmzVuSOuqjBrctMB2ZviPPsF4ZUuCgQOVzhQELyIZGVCd8_Az0lsFk5ujq_G6FxVS1V7kt4dYTtw__Vx9SElrdfXumG0VCEil2TdL4/s1600-h/film+24.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi19Um3KnWjTRvNRaZE159egxodAYfVJAfqHowQt9nmzVuSOuqjBrctMB2ZviPPsF4ZUuCgQOVzhQELyIZGVCd8_Az0lsFk5ujq_G6FxVS1V7kt4dYTtw__Vx9SElrdfXumG0VCEil2TdL4/s400/film+24.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215946011027683410" /></a><br /> Blakus skrejceļam bija sakurināti trīs lieli ugunskuri, lai atvieglotu C-3 nosēšanos. Drīzumā Liepājas debesīs arī parādijās leģendārais H. Cukura C-3, par kuru ik dienas tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju lasīja „Jaunākajās ziņās”.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgxItyWKv0swGEvzZ61djolZB9Pg0Wh3InUqGzX2a-XA_7JgV6iuo_bmY2MXr3hPVSVDgvEpTVYvmuxIug0ZcicT2zRjc451sXXdsdBTCsQOCY7BTeKWefwmjLNptYdsO56dIxf6X65pdes/s1600-h/Imagem+137.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgxItyWKv0swGEvzZ61djolZB9Pg0Wh3InUqGzX2a-XA_7JgV6iuo_bmY2MXr3hPVSVDgvEpTVYvmuxIug0ZcicT2zRjc451sXXdsdBTCsQOCY7BTeKWefwmjLNptYdsO56dIxf6X65pdes/s400/Imagem+137.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215947119687256418" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg_8HQfzMkJVCm9Vf42XEMMnv_Sok_SXKuZoMmULBChOljBsqQT-S-q3NpwuJC4NTlJoEekRNW-ii18lWrvJ7ipwPndfSieQnjSZ8imZ9iJKHawLpb5yjdkbNer7pV9RyChh_CFxgPHj5M0/s1600-h/Imagem+161.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg_8HQfzMkJVCm9Vf42XEMMnv_Sok_SXKuZoMmULBChOljBsqQT-S-q3NpwuJC4NTlJoEekRNW-ii18lWrvJ7ipwPndfSieQnjSZ8imZ9iJKHawLpb5yjdkbNer7pV9RyChh_CFxgPHj5M0/s400/Imagem+161.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215948039745639874" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi_ghm6ffyYzVqsTK2AfmqfnRe7ywchdnEZgrJmfpOYd7sh9UgS8dpQm76Gy6kbnW2Kr2xm6Ya20odvVe9SGKsfEZLC4bnBGBmZZgEu7VeqG0SsRFIWPVqq5zUPezpUopFdaKT_6YqR7Cy1/s1600-h/Imagem+148.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi_ghm6ffyYzVqsTK2AfmqfnRe7ywchdnEZgrJmfpOYd7sh9UgS8dpQm76Gy6kbnW2Kr2xm6Ya20odvVe9SGKsfEZLC4bnBGBmZZgEu7VeqG0SsRFIWPVqq5zUPezpUopFdaKT_6YqR7Cy1/s400/Imagem+148.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215947746085464322" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgmn3q_4Xuam1_t7_00W5aJE6RoYtLEbvGwt5q4dotrWFpRf0wXJ8i7jkJxj90lKRKua0AOCXFUMYlPCDOlTapcWGsNbyZmLO6RG_cJuoOkkW8wirfB6W-RhTtBvlMkhLJXeSIBJTV-m3h_/s1600-h/Imagem+146.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgmn3q_4Xuam1_t7_00W5aJE6RoYtLEbvGwt5q4dotrWFpRf0wXJ8i7jkJxj90lKRKua0AOCXFUMYlPCDOlTapcWGsNbyZmLO6RG_cJuoOkkW8wirfB6W-RhTtBvlMkhLJXeSIBJTV-m3h_/s400/Imagem+146.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215947506785208994" /></a><br /> Cukura lidmašīna apmeta ap Liepāju vairākus goda apļus un tad nolaidās ļaužu pārpilnajā lidlaukā. Herbertu Cukuru sveica ģimene- tēvs Jānis Cukurs, sieva Milda Cukurs (jaunavas vārdā Bērzupe), dēlēns Gunārs Cukurs, Latvijas Aviācijas biedrības vadītājs un aviācijas veterāns Nikolajs Sudmalis, Cukura draugs un viņa darbības atbalstītājs Liepājas Aerokluba vadītājs kapteinis Freimanis, bijušie biedri no Liepājas Jūras aviācijas diviziona. Pēc jūsmīgas sagaidīšanas Herbertu Cukuru uz rokām aiznesa līdz automašīnai, ar kuru tas devās apraudzīt savu slimo māti Annu Cukurs un jaundzimušo meitiņu Antineaju Cukurs.<br /><br />Pēc kara 1946. gada 4. martā Cukurs ar ģimeni ieradās Brazīlijā - Riodižaneiro pludmalē sāka laiviņu un lidmašīnu nomāšanas uzņēmumu un vēlāk kļuva arī dažu muižu un banānu plantāciju īpašnieks. Rio de žaneiro Cukuram, viņa sievai, trīs bērniem un vecajai mātei neradās ne pajumte, ne darbs. Atlikās vienīgā iespēja uzsākt kaut ko pašam uz savu roku. Miljonu pilsētas plūdmalē viņš uzcēla dēļa būdu, kur novietoja ģimeni – sievu ar trim bērniem un sievas māti. Pagatavojis dažas sporta laivas, viņš izīrēja tās ūdenssporta cienītājiem. Pirmos līdzekļus šim pasākumam viņš ieguva par pārdoto foto aparātu. Jaunā veida pasākums brazīliešos guva tādu piekrišanu, ka uzņēmums strauji plauka. Vēlāk Cukura piedāvātās izpriecas paplašinājās ar ūdens slēpošanu un publikas vizināšanu pa gaisu, laižot darbā paša konstruētu lidmašīnu. Lielu interesi Cukura uzņēmumam pēdējā laikā veltīja arī Brazīlijas prese. Tā 1950.g. populārais žurnāls “O Kruzeiro” uzņēmuma darbību aprakstīja pieci lappusēs ar daudz ilustrācijām, kurās redzami Cukura ģimenes locekļi darbā un parādīts arī, kā norit Brazīlijas galvaspilsētas iedzīvotāju izpriecas latvieša organizētā pasākumā. Žurnāls iepazīstināja savus lasītājus arī ar Latvijas valsts pēdējo gadu notikumiem un trimdinieku likteni. Drīz pēc tam Brazīlijas žīdu organizācijas uzsāka savu apsūdzības kampaņu. Tam sekoja arī apmēram 100 vandāļu iebrukums Cukura uzņēmumā un tā izpostīšana. Uzbrukumi un apvainojumi holokausta noziegumos tikai pastiprinājās. Par Cukuru stingri iestājās trimdas latvieši. Pats viņš uzrakstīja plašu aizstāvības rakstu, tomēr līdz tiesai nenokļuva. 1965. gada 23. februārī viņš ieradās Montevideo, kur jau nākamajā dienā tika atrasts nogalināts. Viņu nežēlīgi noslepkavoja Izraēlas slepenā dienesta MOSSAD aģenti.Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com1tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-39278469222258926152008-06-24T08:45:00.000-07:002009-09-04T13:27:06.293-07:00AVIACIJAS SVETKI VELNCIEMA.<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjBVVYYc7iGAzeLyj6w-D_QV_8HJDz1EmCQ9XfjySz9vR16x4N9eMQYc_w0fGYeMnXEH9hbevbfIJTj_crn2GkB6MaBtIpFbaLBPi-P1xMZba-Ih2IPUR5-cXRX59rudCxHgZSaF5kmiYyQ/s1600-h/avio1.gif"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjBVVYYc7iGAzeLyj6w-D_QV_8HJDz1EmCQ9XfjySz9vR16x4N9eMQYc_w0fGYeMnXEH9hbevbfIJTj_crn2GkB6MaBtIpFbaLBPi-P1xMZba-Ih2IPUR5-cXRX59rudCxHgZSaF5kmiYyQ/s400/avio1.gif" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215476042117868754" /></a><br /><< vēsture <<<br /><br /><strong>Aviācijas svētki Velnciemā.</strong><br /><br />Tagad, kad atdzimst Latvijas aviācija un atkal rīko aviācijas svētkus, der atcerēties kādi tie bija agrāk Latvijā un jo vairāk Liepājā. Tur, kur tagad plešas "Laumas" korpusi un auž mežģīnes sieviešu nakts veļai, bija aerodroms kara un civilajai aviācijai. No tiem laikiem saglabājies angārs un daļa no betona skrejceļa. Angārā ierīkots peldbaseins, bet skrejceļš - Velnciema puiku vello braukšanai. <br /><br />Kādreiz, lielajā laukumā pie Kalpaka tilta, jau no agra rīta kūsāja dzīvība. Tur rosījās Liepājas lidotāji gan kara, gan Aerokluba, gan aizsargu aviācijas. Pa starpām lidlaukā darbojās arī Liepājas buru lidotāji, bet divas reizes dienā lidlaukā piezemējās lidotāju J. Āboliņa un Alkšņa vadītās Rīgas - Liepājas divmotoru satiksmes lidmašīnas. Trīsdesmito gadu beigās Latvijas jaunatne, un ne tikai jaunatne, aizrāvās ar aviāciju. Lieli nopelni šeit liepājniekam Herbertam Cukuram, kas ar saviem Gambijas un Japānas lidojumiem ieinteresēja Latvijas sabiedrību lidošanai. Katrā ciemā un pilsētiņā, nerunājot jau nemaz par tādām pilsētām kā Rīga vai Liepāja, organizējās Aerokluba kopas, būvēja lidmodeļus, planierus, buru lidmašīnas, apmācīja planieristus un dziedāja toreiz tik populāro dziesmu:" Cukurs lido Gambijā, šņāc tik Minna". Katru vasaru, kur vien tas bija iespējams, rīkoja aviācijas svētkus, aviācijas propagandas dienas vai vienkārši aviācijas balles. Liepāja šajā kustībā un arī dziedāšanā neatpalika. <br /><br />Gada lielākais notikums aviācijas svētki: - Liepājā notika vasaras saulainākajā laikā Velnciema aerodromā. Jau no paša rīta gan kājām, gan sasēduši tramvaja vaļējos vagoniņos, skatītāji ar ēdieniem, dzērieniem un bērniem apkrāvušies, devās uz lidlauku, lai savlaicīgi ieņemtu labākās vietas. Skatītāju tūkstoši izvietojās aerodroma malā, bet bezbiļetnieki uz Velnciema māju jumtiem. Daļa lidmašīnu jau bija atlidojušas, bet citas tikai vēl lidoja no Rīgas un citām pilsētām. Skaistā ierindā stāvēja Aizsargu pulka KOD tipa lidmašīnas, ražotas Liepājas Kara Ostas Darbnīcās "Tosmare", un, par tautas ziedotiem 6 miljoniem latu, Anglijā iegādātie Glostern tipa iznīcinātāji. Iegādātie 29 iznīcinātāji bija vieni no ātrākajiem un modernākajiem Eiropā. Nākošajā rindā izvietojās Herberta Cukura pašbūvētais ātrais vienplāksnis ar Džipsij motoru, tam blakus Kārļa Irbīša konstruētie: N. Pūliņa "Zilais putns", VEFā izgatavotais I-12 un buru lidmašīnas, kas ieradās no Jelgavas buru lidotāju skolas, kā arī vietējo buru lidotāju darinātais "Sācējs". Kad lidaparātiem blakus nostājās lidotāji, beidzās sveikšanas un priekšnieku runas, aviācijas svētki sākās. Startēja lidmodelisti tiem pievienojās planieristi, Tie novietoja savu lidaparātu nelielā uzkalniņā aerodroma malā, desmit vīri nostiepa gumijas virvi, un planieri līdz ar lidotāju uzšāva gaisā. Tas bija tikai iesākums. Visi gaidīja īstos lidojumus. Tie sākās ar daudzbalsīgu motoru rēkoņu. Vispirms visas lidmašīnas nobrauca gar skatītājiem , tad sakārtojās grupās un pacēlās grupu lidojumam.<br /><br />Grupu lidojumam sekoja gaisa kaujas demonstrējums. Savu prasmi lidošanā rādīja gan kara, gan aizsargu lidotāji. Programmā:- lidojums caur vārtiem, kad lidmašīna dažu metru augstumā izlido starp divām paceltām koka kārtīm, ziņojuma uztveršana no zemes, ko darīja ar auklu palīdzību, un balonu sišana, kad gaisā izlaistos rotaļu balonus sasita ar lidmašīnas propelleri. Sekoja "uzbrukums" no finiera un kartona izgatavotajam "rūpniecības centram". Uzlidojumu veica Glostern tipa lidmašīnas. Nākot no Velnciema puses tās imitēja šaušanu, bet tām sekojošie KOD meta " bumbas ".Viss jau bija labi, tikai tie, kam bija jāuzspridzina šķietami mestās bumbas, to izdarīja mazliet par agru un finiera gabali aizlidoja pa gaisu pirms bumbvedēji sasniedza mērķi. Tas nemazināja svētku noskaņu, bet gan palielināja jautrību. Komentētājs pieteica "Zilā putna" lidojumu. Lidotājs N.Pūliņš "Zilajā putnā" tikko kā no zemes atrāvies, sāka savu pārgalvīgo lidojumu, kas lika aizturēt elpu skatītāju tūkstošiem. Bez pārtraukuma lidotājs veidoja stāvas virāžas, meta cilpas un ik mirkli rādija gandrīz vertikālus uzrāvienus. Izdarot pagriezienu ap spārnu, lidmašīna pārgāja grīstē, bet jau nākošajā mirklī lidojums izlīdzinājās un lidmašīna atkal brāžas virs skatītāju galvām. Pēc nolaišanās lidotājs saņēma pelnītus publikas aplausus. Programmai turpinoties savā vienplāksnī lielā ātrumā gaisā pacēlās H.Cukurs. Motoram dārdot viņš demonstrēja savas lidmašīnas pārākumu ātrumā. Cukuru liepājnieki labi pazina jau tajos laikos, kad viņš, lidmašīnā ar noņemtiem spārniem, baidot "fūrmaņu" zirgus un gājējus, brauca pa Raiņa ielu. Liepājnieku atmiņā viņš iegājis arī ar lidojumu zem Kalpaka tilta, par ko tam nācās šķirties no dienesta kara aviācijā. Trīsdesmito gadu beigās lēkšana ar izpletni nebija tik populāra kā šobrīd, kad ar izpletni nolaižas pašā pilsētas centrā, bet nebija jau arī vēl tādi izpletņi. Tajos gados izpletni uzskatīja par glābšānās līdzekli, bet ne sporta veidu. Pat slavenais H.Cukurs savu pirmo lēcienu izdarīja tikai Kuldīgas aviācijas svētkos 1939.gadā jau pēc sava slavenā Gambijas un citiem lidojumiem. Tādēļ nebija brīnums, ka jaunie lidotāji lēkt bija gatavi tikai avārijas reizē. Tāds lidotājs, sauksim viņu par lid.serž. Kalniņu, svētku reizē tika smalki iznerrots. Kalniņš nekādi nebija piedabūjams pie lēkšanas. Tādēļ, kolegu sazvērestības rezultātā, komentētājs izziņoja, ka lid.serž. Kalniņš, par godu līgavai Evelīnai, kas atrodas skatītāju vidū, izdarīs savu pirmo lēcienu ar izpletni. Skatītāju uzmanība pievērsās gan laimē starojošai brūtei, gan apjukušajam seržantam, kam nekas cits neatlika kā, vai nu zaudēt brūti, vai lēkt ar izpletni. Viņš izvēlējās pēdējo. Nākošais lēcējs bija, tajos gados tik slavenā, Dreslera, izdomātā, Burbuļu māte. <br /><br />Saprotama bija skatītāju sajūsma, kad resnais mammucis, garās špicainās apakšbiksēs parādījās virs skatītāju galvām un viegli piezemējās netālu no publikas. Ļaunas mēles gan melsa, ka tā neesot bijusi Burbuļu māte, bet pārģērbies lid.serž. Baumerts, kas lecot ne jau pirmajos svētkos, tomēr neticat melsējiem ; - tā bija Burbuļu māte ! Tad no gaisa sāka birt simtiem sīku izpletnīšu ar mazajiem skatītājiem domātām, šokolādes konfektēm. Tādas pašas varēja nopirkt svētku bufetē, tomēr no gaisa atlidojušās, bija daudz garšīgākas. Notika lidojumu izloze. Daudzas sejas staroja laimē par izlozēto lidojumu, bet vairāk gan bija neapmierināto. jo ne jau visiem smaidīja laime. Naudīgākie centās pierunāt vinnējušos zēnus pārdot laimīgo lozi. Tā loterijai beidzoties, sākās lidojumu "birža". Sākumā biļešu cena bija ap 10 latu, bet "biržu" slēdzot, par biļeti maksāja pat 20 latus. Vinnētāju vizināšana turpinājās arī nākošajā dienā, kad pārējie skatītāji kavējās tikai svētku atmiņās. 1940.gads un tam sekojošais karš lidojuma dalībniekus izsvaidīja plašajā pasaulē un dažādi bija to likteņi. Liela daļa cieta represijās, daļa, bet to bija ļoti maz, nonāca krievu aviācijā, citi frontes pirmajās līnijās , bet daļa 1944. gadā Batas aviācijas skolā otrpus Liepājas ezera un pēc tam ar lidmašīnām tipa Arado un Gota," piedalījās kaujās Latvijas austrumu daļā. Daži karu beidza Vācijā kā iznīcinātāju "Focke Wulf" lidotāji. <br /><br />Ilmārs Cīrulis - 03.07.1994.g.Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-14463176215467014182008-06-24T08:52:00.000-07:002009-09-04T13:25:56.891-07:00KAMDEL?Pedeja laika starp zidiem un ari latviesiem tiek pieminets jautajums,kamdel Herberts Cukurs izglaba cilveku zideni?Tur tacu kas slepas...<br />Neviens tacu neglabs,já tam no ta netiks kads labums...<br />Ir skaidrs tas,ka cilveki kas ta doma,nekad nespes saprast tos kas rikojas savadaki,neka vini to daritu.<br />Kamdel ta notika,un kamdel liktenis bija lemis,ka taisni si sieviete izglabsies,tas ir japrapasa Dievam.<br />Man bija apmeram 10 gadi kad atceros so gadienu.Ta krievu laika,ta ari vacu laika,lielako laiku pavadijam uz laukiem,musu ipasuma,Lidonos,agraka Bukaisu muiza,ko mans tevs bija sanemis no Latvijas Valdibas ka Brivibas Cinitajs,jo tur nebija tik bistami ka pilcetas,kur biezi bombardeja.<br />Mans tevs bija loti iemilejis Bukaisu ipasumu,ar skaistam kastanu alejam un darzu,ka centas tur pavadit katru brivu bridi,un gribeja tur pavadit savas vecumdienas.Ar savu divvietigo Kadilaku,pie kura bija piekaris piekarinamo,vins veda uz Bukaisiem visadus buvmaterialus,granti,seklas un tiko ka no inkubadoras iznakusos mazus lehornas calisus.<br />Vissur vins centas pielikt savu roku,lai ipasumu izlabotu un uzlabotu,un pats uzbuveja peldbasenu,kas mums vasara nessa lielu prieku.<br />Bija skaists vasaras laiks.Kadu vakaru,es jaú sen guleju,kad mana istaba ienaca mate,un vinai blakus jauna sieviete.Mate teica ka esot atbraukuse kada tante un pie manis gulesot.<br />Es par so tanti neko nezinaju,bet nebija ari mana daba kadu isprasinat.Parasti cilveki já grib,pasi istasta ko grib istastit.<br />Ta vina palika mana istaba uz kadu laiku.Vina biezi raudaja,radija man bildes no vecakiem un no masinas,kas esot vissi mirusi.Dazreizi vina ari dziedaja,tad atkal raudaja...Es pat berns budama sapratu ka vina bija loti nelaimiga.<br />Vina biezi staveja pie loga,un gribeja iet darza,bet mana istaba atradas otra stava.Tad piepezi vina aizbrauca,,,un atkal atbrauca,bet tagad skaitijas mana brala Gunara un mana maja skolotaja,kaut neko ieverojamu mums neiemacija,vismaz neko ko varu atcereties.<br />Ilgus gadus velak,mate man stastija,ka luguse sai sievietei lai klussi dzivo mana istaba un lai nestav pie loga,jo biezi,varbut zinkaribas del svesi cilveki tika redzeti musu ipasuma.Ta kads bija redzejis vinu stavam pie loga,un musu kalpiem prasijis,kas ta tada ir,bet tié vel neko par vinu nezinaja.Kad vina skaitijas “aizbraukuse”patiesiba gulejusi musu guvernantes istaba,kad tad jaú vissu zinaja.<br />Musu gimenei vinas klatbutne bija loti bistama,jo jau ieprieks kads latvietis bija aiskrejis pie vaciesiem un apsudzejis tevu ka vins krievu laika braucis ar Kadilaku.TA TAD KOMUNISTS.<br />Si apsudziba gandriz maksaja manam tevam dzivibu.<br />Kaut Herberts Cukurs bija cinijies pret komunistiem,vispirms ka partizanis Latvija,un pec tam organizejis Pirmo Brivpratigo Liegionara vienibu Austrum fronte,ko personigi komandejis,tomer slava ka komunists vel tagad pec 60 gadiem tiek latviesu presse piemineta,tik piemirsusi pieminet ka ticis apsudzets ka KOMUNISTS TAMDEL KA KRIEVU LAIKA IR BRAUCIS AR KADILAKU.<br />Sis sievietis nesaprasanas del,nekur neradities,vareja maksat visai gimenei kas to centas glabt-dzivibu,jo vaciesi nevienam zidu glabsanu nepiedeva.<br />Kamdel Mirjama kas bija vinas istais vards,tika glabta?<br />Varbut Herberts Cukurs ieskatijas vina teva parauga,kasa izglaba un slepa savas majas vienu stradnieku,kas stradaja ilgus gadus vina mehaniska darbnica un kas bija zids.Liekas bija goda virs,jo manu vectevu nav apmelojis.<br />Tevs patiesiba gribejis glabt kadu Latvijas armijas,já nemaldos,sarzentu,kas pie vina dieneja un kas bija zids.Ta ka zinamu sarezgijumu del vins spejis tikai glabt vienu cilveku,un sis cilveks ludzis lai vina vieta glabj vina sievu.Vina sieva ateikusies ka gribot palikt kopa ar viru lidz gala,bet luguse lai vinas vieta glabj Mirjamu,kas esot vinas draudzene un esot pazaudejuse vissu gimeni.<br />Nekad nedomaju ka teva labsirdiba mums bus tik rukti jasamaksa,jo ka pateicibu sanemam melus,draudus,apkaunnojumus,vajasanu un beidzot musu teva noslepkavosanu,no zidu puses,kas nevareja saprast kamdel izglaba vienu vinu dzimtas cilveku.<br />Sikak par notikumiem man pastastija mana mate Milda Cukurs,ilgi pec tam kad mans tevs jaú bija ticis zveriski noslepkavots,un tikai dazas dienas pirms vinas naves,1989 gada.<br />Neiesu stastit ka notika musu aizbrauksana no Latvijas,ar kugi uz Vaciju,jo tas ir tas parastais beglu stasts.Mirjama ludza ka gribot braukt mums lidzi lai butu kautkur drosiba,un ta braucam vissi,tevs,mate,vecmamina,tris berni un Mirjama.Varat iedomaties kadas grutibas bija vinu aizvest lidz amerikanu zonai.<br />No turienes braucam uz Franciju,Marselle,kur pavadijam paris menesus maza bijusa kurorta pilsetina,Cassis Sur Mer,kur ari Mirjama brauca mums lidz jo negribeja palikt viena.Dzive Francija peckara laika bija loti gruta un tur palikam lidz tevs dabuja no Brazilijas Sutniecibas atlauju iecelot,ka politiskais beglis.<br />Tevam bija radusies interesse redzet Braziliju pateicoties Julija Laca gramatai”Muza meza maldi”,un gribeja iepazisties ar so briniskigo zemi.<br />Nemuzam to nenozelojam jo ta mus sanema ka milosa mate,un par ko esmu tai parada muzigu pateicibu.Esmu lepna ka mani berni un mazbernu pulcins ir Braziliesi,un ceru ka tie Brazilijai tik nesis godu.<br />Ta rakstnieks Julijs Lacis,kas stradaja Jaunakas Zinas,un bija tevam draugs,bija mazliet atbildigs ka seit atbraucam.Vins bija precejies ar briniskigo rakstnieci Rutu Skujinu,kas rakstija ari gramatas prieks berniem,kuras es gandriz iemacijos no galvas tik daudzas reizes mate bija spieta tas mums berniem lasit prieksa.<br />No Francijas braucam uz Spaniju-Barcelonu,kur ar pedejo naudu paspeja mums samaksat celu,pedeja klasse,kabine kur gulejam kopa ar daudziem svesiem cilvekiem.Tas kugis saucas Cabo de Buena Esperança.<br />Mirjama ari mums gribeja braukt lidzi,un ta ka Cassisa bija iepazinusies ar vienu kundze,Madam Stern,kas zidene budama ieteica vinai meklet zidu organizacijas Marsella,kas vinai palidzesot.Ta tas ari notika,vina sanema naudas pabalstu un zidi vinai samaksaja celu,pirma klasse,tai pasa kugi ar kuru braucam,bez tam tei teica ka vina tiksot uznemta no vienas zidu gimenes,kas par vinu gadasot.Celojums,ar vairakam piestatnem vilkas 28 dienas,kura laika mês vinu nemaz neredzejam,jo pedejas klasses celojusie,nevar satikties ar pirmas klasses pasazieriem.<br />Kad iebraucam Brazilija,iesakas dzive ar lielam grutibam,jo nebija nedz nauda,nedz pratam valodu.Bet tevs ka parasti,nenokara galvu,un saka uzbuvet mazas pedalu laivinas,kopa ar savu lielo paligu,14 gadu veco Gunaru.<br />Viss ko ari Cukurs nedarija vienmer sacela lielu sensaciju.Un atkal vina vards bija avizes,ka piemers ka vienu beglu gimene strada.Brazilija mês iebraucam 1946 gada un jau 1948,1949,un 1950 gada bijam labi pazistami presse.<br />Mirjama iebraucot tika tulin gadigi sanemta,no vienas zidu gimenes kam bija divi deleini.Viniem pedereja maza bode kur pardeva audeklus,utt...<br />Tie tulin vinai sagadaja labas drebes un ari preciniekus,ka to medz darit vinu parasanas.Vinai toreiz bija pie 20 gadie,un tulin aprecejas ar kadu vecaku turigu arstu kura vards bija labi pazistams.Tomer zidu organizacijas vinu ieprieks bargi isprasinaja jo gribeja zinat KAMDEL IZGLABTA?<br />Tulin gribeja ari lai mus apsudz ar visadiem meliem,un ta ka vina to nav gribejuse darit,vinu AIZLIEDZA AR MUMS SATIKTIES.Ta vina mums stastija pedeja reize kad bija pie mums atnakuse.Ja nemaldos tas notika 1947 gada un pec tam nekad vairs to neesam redzejusi,bet ja vinai ir berni jeb bernu berni,vina var pateikties Herbertam Cukuram.<br />1950.gada piepezi musu gruta dzive parvertas par Elli,jo piepezi zidu organizacijas esot ATRADUSAS 1.000.000 ZIDU SLEPKAVU HERBERTU CUKURU,kas dzivojot zem Svesa Varda?????<br />Par Abrahamu Shapiro nekad nebiju dzirdejusi lidz vins avizes saka tevu riebigi apmelot.Tevs teicis ka vinam bijusi izdevibu so puiku visadi isargat no briesmam,jo vina mate to esot luguse.<br />Nupat lasiju ka Abrahams Shapiro vel esot dzivs,un dzivo zem cita varda ieks Las Vegas un spelejot klavieres kada nakts kluba,bet par Herbertu Cukuru,TAGAD negribot runat.Ja vinam ir berni un mazberni tad ari vins var pateikties Herbertam Cukuram.<br />Kamdel kads cilveks palidz citiem?Kamdel Herberts Cukurs centas palidzet?Kamdel francu mehaniki palidzeja vinam,kad bija grutibas ar veco motoru,celojuma uz Gambiju un nepienema nekadu atalgojumu?Kamdel francu lidotaji to izglaba kad vins bija spiests nolaisties tuksnesi?Kamdel Cukurs ateva savas zales pret malariju,vienam iedzimtam Indokinas zunglos,un kad vinam pasam vajadzeja zales un nogiba,tikai atmodoties divas nedelas velak,slimnica,kur kads iedzimtais tur to esot atnesis uz muguras,ka stastija arsti.Vai tas bija dzunglu iemitnieks jeb labais samariets?<br />Tiem kas palidzeja un tiem kas izglaba mana teva dzivibu,muziga pateiciba.Kamdel tevs Brazilija,centas palidzet tiesi tiem kas bija no vissiem aizmirsti,un kas guleja kautkur uz ielas jeb jurmala,parasti pedeja alkoliku stadija,isti cilveka atkritumi,un tiem deva pajumti,edienu un pat darbu.Viens no pedejiem ko redzeju bija personigas tragedijas salausts,kas pie gimenes dzivoja vairak ka 10 gadi.Kamdel?Liekas ka tas ir dazu cilveku ipasibas ko Dievs vinam ir devis.<br />Ir ari jautajums mums,kamdel mums Herberta Cukura pecnacejiem ir jacies meligu apsudzibu del?Vissiem cilvekiem ir cilveku tiesibas.Kapec mums tas nava?Vai man ir jasanem ar noliektu galvu ka jaú 55 gadus dzirdu ka mani sauc par slepkavas meitu katru reizi kad censos savu tevu aistavet?Kamdel nepiesauk pie tiesas tos kas apgalvo ka redzejusi ka vins sauj un pat iskaitijusi cik vinus sauj,un ne ar vardinu nav runajusi pretim un tagad pilnu muti saka ka es Latvija budama dzirdeju-SAVA,SAVA...KAD TAD NE...!Kadas vel launpratibas bus jadzird no launiem cilvekiem unlideju tarpiem?<br />Kamdel Antonam Kincelim,Jankelim.jeb diez ka tur vinu sauc,ir paniskas bailes pateikt savu isto vardu,bet lielas ka ar 5 labi trenetu zidu terroristu palidzibu,noslepkavojis vienu 65 gadu vecu latviesu virsnieku,kas sivi turejies pretim?<br />Mums Herberta Cukura gimenei nav cilveku tiesibas,bet ar godu,un paceltu galvu,apzina par vina nevainibu varam nest musu sapes.<br />Vai Kincela.Jeskela,utt...pecnaceji vares ta darit?<br />No sirds pateicos tiem kas censas ko darit mana teva laba,ta Latviesiem,ta Zviedriem.ta Braziliesiem,un varbut vel cittautiesiem.Pateicos mana varda,manas gimenes varda,un ari mana teva, Varona lidotaja Kapteina Herberta Cukura varda,kas ir aisaule,kautkur ‘Starp zemi un sauli”.<br /><br />Antinea Doloresa Cukurs Rizzotto.Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-64614334952838142632008-06-24T09:13:00.000-07:002009-09-04T13:24:59.364-07:00HERBERTA CUKURA VESTULE MINISTRAM UN LATVIJAS ARKARTEJAM SUTNIM ANGLIJA ."Pilnvarotam Ministram un Latvijas Ārkārtējam Sūtnim Anglijā, Augsti godātam K. Zariņa kungam.<br /><br />Augsti godātais Sūtņa kungs! Sen jau gribēju Jums ziņot par bēdām, kas tik pēkšņi un drausmīgā veidā man uzbrukušas. Lieta sekoša: Pirms četr ar pus gadiem iebraucu Brasilijā kā politisks emigrants kopā ar ģimeni, kas sastāvēja no… <br /><br /><br />…mans sievas, dēla Gunara - 14 gadu, meitas Antineas 11 gadu, dēla Herberta 4 gadi, sievas mātes un kādas pieņemtas žīdietes Mirjamas Kaizneres, kura bija paslēpta vairāk ka 4 gadi manā lauku īpašumā manas meitas istabiņā.<br /><br />Mans vecākais dēls Ilgvars – 22 gadi palika līdz pēdējam Kurzemē cīnoties 19 div. sastāvā. Par viņu man ziņu nav. Cauri Vācijas amerikāņu zonai ar attiecīgo iestāžu atļauju 17.V.1945 iebraucu Francijā, kur uzturējos 7 mēnešus.<br /><br />Brasilijas valdība uz manu lūgumu, telegrāfiski deva rīkojumu Marseļas konsulam izsniegt izceļošanas vīzu man, manai ģimenei un arī izglābtajai žīdietei, kura negribēja no mums šķirties, jo tās piederīgie visi bija gājuši bojā Latvijā. Ierodoties Brasilijā mēs žīdieti nodevām žīdu sabiedrībai, kurā tūlīt sākas liels „gvaltes” sakarā ar manu – viena nacista ierašanos. Tika tūlīt sūtītas telegrammas uz visām pusēm, minētai žīdiedei bija noliegts ar mums satikties.<br /><br />Nejauši satiekoties ar manu sievu uz ielas tā stāstīja, ka viņa dabujuse zvērēt nesatikties ar mums un pati tiekot apvainota ka esot bijuse Gestapo spiedze un izglābta tikai tāpēc, ka esot bijuse mana mīļākā. Tagad mums nav ziņas par viņu jau 4 gadi.<br /><br />Kad Brasilijā ieradās Padomju Savienības sūtnis Zūrīts, kas ir Latvijas žīds no Daugavpils, tad vietējie žīdi bija kā spārnos un griezās pie tā, lai tas panāktu manu izdošanu Padomju Latvijai. Tagad no laikrakstiem zinu, ka bijuse ieradusies ari žīdu delegācija no S. Paulo. Zūrits atteicies kaut ko darīt manā lietā un ieteicis žīdiem aizmirst veco naidu. Tamdēļ arī visus šos gadus žīdi lika mani mierā un es varēju izcīnīt smago cīņu dēļ eksistences, kas vainagojas ar panākumiem.<br /><br />Es ieguvu draugus visdažādākās aprindās, pat valdības, prese atzīmēja daudzās reportažās mūsu uzņēmību un mēs bijām paraugs kādus panākumus var sasniegt ar godīgumu čaklumu un darba mīlestību. Kad š. g. Jūnija beigās lielākais Brasilijas un ari visas Dienvidamerikas žurnāls ”O CRIZEIRO” deva lielu reportažu par mums, žīdi nolēma ka nu atriebības brīdis ir pienācis un nāca atklātībā apvainojot mani visdrausmīgākajos briesmu darbos Latvijā, ka ari noķengājot mūsu dzīvi šeit Brasilijā.<br /><br />Es tiku apvainots:<br />1. Ka esmu Nirnbergas Tribunala kara noziedznieku sarakstā pazīmēts ar Nr. 17.<br />2. Ka esmu bijis okupācijas spēku virspavēlnieks un tieši atbildīgs par Rīgas gheto 30.000 žīdu noslepkavošanu naktīs uz 29. nov. un 7. decembri 1941 gadā.<br />3. Ka esmu žīdu kapsētas apgānījis 2. jūlijā 41. gadā.<br />4. Ka esmu nodedzinājis Gogoļa ielas sinagogu lidz ar 300 lietuvas žīdiem 4. jūlijā 41. gadā.<br />5. Julija un augusta mēnešos esmu Bauskā sterilizējis 300 žīdus un tos vēlāk nogalinājis.<br />6. Tai paša laikā esmu Kuldīgā noslīcinājis žīdus 1200 žīdus.<br />7. Pašrocīgi vēl 500 žīdus nogalinājis kaut kur.<br />8. 300 žīdiem un žīdenēm kailiem licis kopoties.<br />9. Bijis pērkonkrusta organizācijas priekšnieks un pērkonkrusta mītnē Valdemāra ielā nogalinājis vēl 200 žīdus.<br />10. Mana meita Antinea, kas nacionalzocialistiskas jaunatnes grupas priekšniece, arī ņēmuse aktīvu dalību Rīgas gheto iznīcināšanā (tai laikā Antineai bija tikai 7 gadi).<br />Avīzes bija pilnas katru dienu ar manu šausmu darbu atreferējumiem un varēja sagaidīt, ka Brasilijas straujā temperamentīgā tauta sacelsies tā pat, ka kara laikā pret vāciešiem un iznīcinās manu uzņēmumu to izdemolējot.<br /><br />Mans uznemums sastāvēja no laivu būvētavas Niterejā un speciālu laivinu un motorlaivu flotiles – 34 vienības un 2 jūras lidmašīnām uz skaista ezera piekrastes Rio, de Janeiro pilsētas malā.<br /><br />Bet žīdi rūgti vīlās. Brasiliešu tauta, kura redzēja mūsu dzīvi noritam savu acu priekšā un pazina tās grūtības, ar kurām mēs cīnījāmies pirmajos gados, saprata, ka te nav kaut kas kārtībā, jo redzēja nekaunīgos melus jav par mūsu dzīvi šeit un tamdēļ nevis nosodīja mūs, bet nāca bariem no visvisādiem slāņiem izteikt savu sašutumu par nekaunīgo samaksāto no žīdiem preses kampaņu, izteica līdzjūtību, stiprināja mūs morāli un ka pretdemonstrāciju žīdu uzsaukumam boikotēt mūs, brauca tā ka mūsu ienākumi vairāk kā dubultojās. Man bija tas gods kādu dienu uzņemt savā dzīvoklītī vienā laikā 3 generāļus un 2 pulkvežus nemaz jav nerunājot par atseviški mūs apmeklēt nākošam pilnīgi svešam un nepazistamam personām. Personīgi es ar pirmajam avīžu reportažam nekavējoties ierados politiskā policijā un saciju ka esmu vinas rīcībā. Politiskā policijas apsolijas ievadīt izziņu un mani atlaida.<br /><br />Tad deputātu kamerā žīds H. Lafers oficiāli uzstādīja jautājumu par manim ārlietu, iekšlietu un tieslietu ministriem. Tika izdarīta plaša izmeklēšana, kura cik es zinu pašlaik ir nobeigta man ļoti labvēlīgi, jo pierādījies, ka uzbrukumi man nāk netikai no žīdiem, bet arī komunistiem un ka visas žīdu apsūdzības ir absurdas un nepamatotas.<br /><br />Tomēr žīdi neliekas mierā un ABI – preses zālē sarīkoja simulētu tiesas sēdi īsta komunistiskā garā, kur nolēma panākt manu izdošanu Padomju Latvijai tiesāšanai un bez tam piesprieda augstāko soda mēru. Ar šo savu aktu tie izrādīja absolūtu necienu īstajai Brasilijas Tiesai jo nepapūlējās pat uzgaidīt tās lēmumu manā lietā. Nākošā dienā ap 200 žīdu ar plakātiem uzbruka manai laivu novietnei sadauzija 10 laivinas un bojaja manu lidmasinu. Brasilieši paši sašutumā nodeva policijai 3 aizturētos žīdus, kuri tiks tiesāti, izsvilpa tos un tauta un pat prese nosodīja žīdu nekaunīgo paštiesu un brutalitāti.<br /><br />Tad žīdi panāca ka pilsētas valde ieniedza pieprasījumu prefektam par mana uzņēmuma darbību. Tā kā pagaidlīgums bija notecējis un mans lūgums vairāk kā 5 mēneši bija palicis bez atbildes, tad prefekta kungs to vienkārši pavēlēja triju dienu laikā izbeigt un novākties prom no ezera.<br /><br />Tā kā tas vienkārši nebija iespējams izdarīt jo motorlaivu bāze bija vesels peldošs kuģis, kas no ūdens ārā nekādā gadījienā nebija izvelkams, tāpat ar laivu bāzes,kuras tāpat kā visi peldošie līdzekļi bija būvētas ar Jūras Ministrijas atļauju, pārbaudītas un reģistrētas tirdzniecības flotte no Ostas Valdes, kuģoja ar gadskārtēju atļauju un uzturējās no Ostas Valdes norādītā noenkurošanās vietā, tad Prefektūra gluži vienkārši pārkāpa savas varas robežas, pievilka manu floti malā, laivas noveda uz savām noliktavām, bet peldošas bāses sadauzīja sacirta un pilnīgi iznīcināja nodarot ap 300.000,00 cruzeiru ap 15.000 dolāru lielus zaudējumus.<br /><br />Tagad Jūrlietu Ministrija uzsākusi izmeklēšanu un daudzi saka, ka zaudējumi man tikšot atlīdzināti. Vakar saņēmu jaunu triecienu. Aviacijas Ministrs anulēja manu lidotaja apliecību. Iemesli nezināmi. Var būt ka tas tamdēļ, ka dažas avīzes mani apvainoja par amerikāņu spiegu un brīdināja, ka esot bīstams elements arī šai ziņā, jo fotografējot no savas lidmašīnas Brasilijas cietokšņus. Kā jau Sūtņa kungs teicu mana lieta ir jau izmeklēta. Es varu gaidīt kuru katru dienu oficiālu paziņojumu manā lietā. No avīzēm zinu, ka Tieslietministrs ir pieprasījis vēl kādu atsauksmi no Ārlietministra.<br /><br />Par šo laiku avizes dažas sāk mani jau pat aizstāvēt un raksta labvēlīgāk. Raksta vēl tikai samaksātas no žīdiem. Tapat radio tupi noraidīja simulētas tiesas sēdes gravaciju, ar gariem un īsiem viļņiem visai pasaulei, kurā mani apsūdza visos augšā minētajos briesmu darbos un vēl 10.000 bērnu slepkavībā. Šinī raidījumā visas pasaules žīdu vārdā tiek izteikta pateicība Prefektam ģenerālim Mendes de Moraes kungam par viņa enerģisko rīcību mana uzņēmuma likvidēšanas xxxxxxxx lietā. Pilsētas valde atkal atkārtoti pieprasijusi manu izraidīšanu no Brasilijas kā apvainotu genocidijā. Uznķuse katastrofa ir satrīcinājusi galīgi manu finansiālo stāvokli.<br /><br />Visur saņemam tautas simpātijas. Ir savākti daudzi paraksti mums par labu. Daudzas sievietes raudāja, kad mēs ar sievu mēmi noskatījāmies, ka tiek iznīcināts mūsu 4 ar pus gadu darbs. Bet viss tas neko nelīdz. Tagad ir jādomā par rītdienu par eksistenci. Neskatoties uz labajām rekomendācijām, darbu atrast pilnīgi neiespējami, jo privātas firmas baidās no žīdu represijām un viņu naudas iespaida.<br /><br />Bet tas viss mazākais. Gan jav pārvarēsim arī šīs grūtības tikko būšu reabilitēts un naturalizēts. Esmu pieprasījis naturalizāciju līdz ar sievu, jo tā man nepieciešama. Pat lidmašīnas nevar būt uz mana vārda, kā ārzemnieka un tas stipri traucē visu komerciālo dzīvi un darbību. Viss būtu daudz vienkāršāki un vieglāk atrisinājies, ja mūsu sūtniecība būtu darījuse te kas viņai jādara resp. – mani aizstāvējusi. Būtu pieticis pirmajās dienās īss atsaukums un norādījums ka ghetto iznīcināšana ir vācudarbs, kur ne man nedz arī kādam citam latvietim ir bijuse darīšana.<br /><br />Sūtniecībā varēja būt zināms, ka žīdu iznīvināšanu Baltijā izlēma Valstsministrs Rozenbergs un izpildīja xxxxxx ģenerals Jekelns ar speciālāam vienībām, kuras jav bija žīdus likvidējušas Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā. Daudzi brasilieši man ir prasījuši, vai tad Jūsu konsuls neko nedomā darīt?? Man nav ko atbildēt. Un par nožēlošanu daudziem paliek iespaids, ka klusēšana ir manas vainas apstiprinājums. Tā to arī uzņēma prese, kad parādījās lielākā rīta laikrakstā „Correio de Manha” 16. VII. 50 raksts „Balticos e outres”, kurā nosauca Latvijas Lietuvas un Igaunijas valdības par "ditaduras fascistas das mais violentas apoiadas na Almenaha”. Par pašiem baltiešiem iztecas, ka tie tik zinot raudāt pie brasilijas redakciju durvīm, bet pret savu tautieti slepkavu nedarot absolūti nekā. Uzbrukumi pressā man sākās 1. VII. 50. Tā tad bija pagājušas jau vairāk ka divas nedēļas.<br /><br />Nu beidzot sakustējās ari mani tautieši. Dr. Oliņa kungs bija sastādījis rakstu, kura saturā bija teikts, ka katrā tautā ir noziedznieki un ka tautas vairums nevar atbildēt par tiem, ar to tieši norādot uz manu vainīgumu un tā akceptējot absurdos apvainojumus. Šo rakstu sākumā bija gribējis parakstīt pats, bet vēlāk uzspieda parakstīt Nikolajam Ozolina kungam senioram – Latviešu biedrības Priekšniekam iekš Rio de Janeiro, īstam latvietim un goda vīram.<br /><br />Tas to atteicās darīt un solijas ja tādā garā raksts tiktu no sūtniecības publicēts, ziņot to Jums Sūtņa kungs. 19. jūlijā ierados sūtniecībā pagarināt savu ārzemes pasi. Sūtniecības telpas ir neliela istabiņa, kurā novietoti arī Igaunijas un Lietuvas pārstāvji. Dr. Oliņa kungs pēc pases pagarināšanas izteica vēlēšanos ar mani parunāties, un sāka mani nopratināt klātesošo kaimiņtautu pārstāvju, viņu apmeklētāju, dažu man pazīstamu latviešu klātbūtnē, pie vaļējām durvīm uz koridoru, kurā staigāja un pulcējās nenoteiktas tautības un izskata pilsoņi. Lietu, kurā nopratinot virsnieku vajadzēja ievērot diskreciju Dr. Oliņa kungs centās padarīt publisku bez mazākās smalkjūtības pazīmēm.<br /><br />Beidzot man tika iedots izlasīt rakstu kurš bija sagatavots iesniegšanai presē. Šai rakstā Dr. Oliņa kungs cenšas Latviju xxxxxxx attaisnot fašismā un saka, ka līdz 15. aprillim 1934. gadā Latvijā pastāvējusi Saeima ar 100 locekļiem un 27 /?/ repzentētām partijām un arī vēlāk tā esot bijuse īsti demokrātiska. Es atlāvos Dr.Olina kungam aizrādīt ka viņš tak laikam te pārstāv vienotu Latvijas tautu un tās vadītāju un ka ar šādu rakstu tas tikai izsauks uzbrukumus mūsu zemei un tautai vēl vairāk. Kā es tā arī klātesošie latvieši bijām domās, ka jav līdz šim neko nepublicēja tad tagad kaut ko publicēt ir vienkārši muļķīgi. Dr. Olina kungs palika pie savām domām. Atbilde arī nekavējas nākt, pie tam visasākā veidā.<br /><br />21.VII.50. tai pašā avīzē Baltijas valstu pārstāvjus noķengāja, viņu rakstus un tā pat arī Latviešu Biedrības rakstus nemaz nenodrukāja. Tikai nedaudz vēlāku lietuvieši enerģiski uzstādamies panāca sava raksta nodrukāšanu. Līdzīgu netaktisku izturēšanos no Dr. Olina kunga piedzīvoju agrāk.<br /><br />Pēc Dr. Olina atgriešanas no Argentīnas mēs satiekamies vienu otru reizi latviešu sanāksmēs. Viņš apmeklēja mūs arī uz ezera un jāsaka es un mana ģimene bijām viņam pieķērušies no sirds kā neatkarīgas Latvijas pēdējam simbolam, neskatoties uz to, ka latvieši sūdzējās, ka Olina kungs xxxxxxxxxxxxx esot ļoti pasīvs latviešulabā, Visus noraidot pie N. Oziliņa kunga, pinoties ar žīdiem un Argentīnā pat daloties ar kādu žīdu viņa sievā, bez tam vienmēr esot alkohola iespaidā. Tā nebija mūsu darīšana un kā jav teicu mēs Dr. Ozoliņa kungam pieķērāmies un priecājāmies ka varam kādreiz padziedāt kopīgi latviešu dziesmas un pieminēt tālo dzimteni. Un kurš tad nu galu galā ir bez vainas.<br /><br />Apmēram pusotra gada atpakaļ es ar sievu ielūdzam Dr. Ozoliņa kungu paēst ar mums kopā vakariņas pie Lukasa - nelielā vācu restorānā uz Avenīdas atlantikas okeāna malā. Mūsu sabiedrībā bija arī Kārlis Kārkliņš - kopējs draugs. Nelaimīgā kārtā sagadījās, ka Dr. Olina kungs nāca tieši no kāzām, kurās kāda mūsu tautiete Judīte bija apprecējusi kādu žīdu. Dr. Olina kungs bija drusku iereibis. Pēc sasveicināšanās sākās sarunas. No mums tika izteiktas domas, ka žēl, ka viena mūsu tautiete mums ir zudusi. Latviešu tautai, kas izklīdināta pa visu pasauli tas ir liels zaudējums, ja latviešu meiča tagad dzemdēs žīdus, jo mums pašreizējos apstākļos patiešam ir jāsāk bīties par latviešu iznīcību ja tas tā turpinātos.<br /><br />Dr. Olina kungs atrada, ka Judīte darijuse pilnīgi pareizi, ka viņš apsveic tās izvēli, ka žīdi viņam ir tie labākie draugi un arī Zigfrīda Meierovica māte darījusi labi atteikdama kādam vācu baronam un iziedama pie žīda. Tad tas sāka mani apvainot koloborācijā ar vāciešiem, prasīja cik es esmu saņēmis par žīdenes izglābšanu, kur ņēmis Latvijā automobili un muižu, apvainoja latviešu SS leģionus, sauca „Heil Hitler”, tā ka visi restorāna apmeklētāju sāka piegriest mums vērību. Kārklina kungs aizrādīja ka šeit nebūtu īstā vieta iztirzāt šadus jautājumus un mans aizrādījums, ka esmu katrā laikā kgatavs sūtniecībā vai pie viņa mājās dot viņam paskaidrojumus, neko nelīdzēja. Tas beidzot nolēma, ka mani agrāk vai vēlāk nošaus vai pakārs, jo es esot sastrādājies ar vāciešiem. Esot tad jau labāk bijis iet kopā ar krieviem. Nezinājām vairs ko domāt. Bijām spiesti atstāt restorānu. Kā mūsu viesi to aizvadījām līdz viņa mājām un Dr. Olina kungs mums bija miris.<br /><br />Š.g. 21 julijā saņēmu sūtniecības rakstu ar lūgumu iesniegt Dr. Olina kungam pārskatu chronoloģiskā kārībā par manu nodarbošanos laikā no 1940. gada līdz iebraukšanai Brasilijā. Tā kā Dr. Olina kungam kā Latvijas pārstāvim vairs nevaram uzticēties, jo baidos ka viss var nākt žīdiem zināms, norakstīju viņam vēstuli, kuras norakstu klātpielieku arī Jums Sūtņa kungs, un cīņu ar visas pasaules žīdiem uzņemos viens pats atbalstīts morāli no pašas Brasilijas tautas. Ja mēs neesam pēc visiem drausmīgajiem notikumiem sabrukuši garīgi, tad tas ir tikai pateicoties šīs zemes iedzīvotāju līdzjūtībai un apziņai, ka neviens piliens žīdu asins nav aptraipījis nemanas nedz arī šinī karā man padoto rokas. Mēs ciešam nevainīgi.<br /><br />Kamdēļ Jums Sūtņa Kungs rakstu? Neesmu viens. Man ir bērni, kuru nākotne ir apdraudēta no vispasaules žīdisma, kurš izvēlējies mani par upuri lai atriebtu par saviem tautas brāļiem, kas krituši Latvijā arī no latviešu rokām. Tagad nav izslēgts ka tiek pieprasītas vēl kādas papildu ziņas arī no šejienes Latvijas pārstāvja, kurš nebauda vairs mūsu uzticību, jo vairāk vēl tagad kad pēc mūsu uzņēmuma iznīcināšanas redzam viņu kopā ar žīdiem braukajam apkārt automobilī gar ezera piekrasti un priecājamies par kādas latviešu ģimenes traģēdiju. Ģimenes, kuras galva jau četros kontinentos ir Latvijas vārdu godam paudis līdz nelaimīgajam 1. jūlijam š.g. kad ar meliem un naudu ļaunas varas grib panākt mūsu materiālu un fizisku iznīcināšanu.<br /><br />Gribu lūgt Jūs Sūtņa kungs, lai Jūs aizliedzat Dr. Olina kungam iejaukties manā lietā. Gribu lūgt lai Jūs dotu rīkojumu man piesūtīt visus pretkomunistiskus materiālus, Baigo gadu, Max Kaufmana Die vernichtung der Juden Lettlands un sabiedroto kritiku par šo grāmatu. Gribu lūgt, lai visas ziņas par žīdu iznīcināšanu Latvijā Jūs sniegtu Brasilijas iestādēm, kas varētu vēl vairāk atvieglot manu stāvokli. Jūs, kas esat visā pasaulē izkaisīto latviešu augstākā legālā autoridāde, Jūs tak neatstāsiet Cukuru un viņa ģimeni vienu šinī izmisuma cīņā par mūsu godu un labo vārdu.<br />Augstcienībā:<br /><br />Pielikumā noraksts no vēstules Dr. Olina kungam.<br /><br />P.S. Nupat dabūju zināt, ka Brasilijas ārlietu ministrija pieprasijuse par mani ziņas ari no sabiedrotiem. Baidos, ka Anglijas žīdi kaut ko neizstrādā. Sūtņa kungs, ja variet un gribiet manā labā ko darīt, tad dariet to drīz."<br /><br />Autors: Herberts Cukurs, pārpublicēts no JAFFA MAGAZINE otrā izdevuma.<br /><br />P.S. Šodien Liepājā tika prezentēta dokumentāla filma par Herbertu Cukuru.Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-73030109681658384262008-06-25T14:00:00.000-07:002009-09-04T13:20:20.527-07:00LATVIJAS AVIACIJAS VESTURE.<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjxVOJ3lALkRszdfQWzHrMi6D8h8fCsiKdrZf-qC-uBUvOcv24g5JlneJ2f92F58Cd5sOXD75mkAGtaqDGJpfQebgh0bKCdsKuWktNf5Nu1-v4H3D0i4fTqB-d-WZmZMKW8O2z_uFzIoSQ1/s1600-h/CAPA.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjxVOJ3lALkRszdfQWzHrMi6D8h8fCsiKdrZf-qC-uBUvOcv24g5JlneJ2f92F58Cd5sOXD75mkAGtaqDGJpfQebgh0bKCdsKuWktNf5Nu1-v4H3D0i4fTqB-d-WZmZMKW8O2z_uFzIoSQ1/s400/CAPA.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215931341062385794" /></a><br /><br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEim6DlwC09VZaWx1N2zaNDiOuOJDyZ1uRPlXYikE2VrwqNNkDW8y-n13F8p9bv2hDeyi-7MJUH1ABVqAlFCz4ZqoU_CtdoUECDK00NRN-HtvLwdU3Z2ccTzJ1NOUzaxwKKYGZUnxcaDmbSo/s1600-h/Edvins+Bruvelis..jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEim6DlwC09VZaWx1N2zaNDiOuOJDyZ1uRPlXYikE2VrwqNNkDW8y-n13F8p9bv2hDeyi-7MJUH1ABVqAlFCz4ZqoU_CtdoUECDK00NRN-HtvLwdU3Z2ccTzJ1NOUzaxwKKYGZUnxcaDmbSo/s400/Edvins+Bruvelis..jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5217062144550648674" /></a><br />Edvins Bruvelis.<br /><br /> <strong>Herberta Cukura uzbüvetas lidmasinas </strong><br /><br /><strong>Lidmasina C-1 Auseklits (H. Cukura pirma konstrukcija)</strong> <br /><br />Ta bija vieglmotora lidmasina ar motora jaudu tikai 12 ZS (varetu to noosaukt ari par motoplanieri). <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQ4PQkHFe4xisHutcvO_tLFKZbZmqgNpBr9dSmUgMTh0nEH1oSOh8IxPkbKcOO-3HynyaXEz9M03y5JPlhJ09IgPKJgwm-DI_6hGfgHjjoJWQXex4tQwY_G7Gl8x0G18ZXkjqRFxRFC5wH/s1600-h/Cukurs+e+C-1.tif.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjQ4PQkHFe4xisHutcvO_tLFKZbZmqgNpBr9dSmUgMTh0nEH1oSOh8IxPkbKcOO-3HynyaXEz9M03y5JPlhJ09IgPKJgwm-DI_6hGfgHjjoJWQXex4tQwY_G7Gl8x0G18ZXkjqRFxRFC5wH/s400/Cukurs+e+C-1.tif.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215938980414802770" /></a><br />Toreiz tadas, paklaujoties Versalas miera liguma noteikumiem, Vacija bija mode, ari citas Eiropas zemes. Buve tika sakta Riga 1922. gada (kapt. A. Graudina zina) un pabeigta 1924. gada 15. julija. Ka izteicies Karlis Irbitis, uz lidmasInas konstrukciju lielu iespaidu bija atstajis vacu aviokonstruktors Dr. ing. Verners fon Langsdorfs, toreiz darbojies Zviedrija. (Daudzi ieverojami vacu aviokonstruktori, lai izvairitos no Versalas miera liguma ierobezojumiem, darbojas arzemes - Zviedrija, Somija, Danija, Sveice u. c.). Cukura lidmasinu C-1 Langsdorfs aprakstijis zurnala Flugwoche 1925. gada marta, un tas ir plasakais lidmasinas apraksts, kas publicéts par C-1. <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjrRQZpiYlAdasvYj8XQ8fu4CYwXb4aufMJnZh0GaywEJVJCY56gatePs1F4H4GeRPcnMDGrdav-cPTyyq9lLlk-DcSN5FqVekPwoFX-BjM2xAmAYzKTBWrt_oQ7YTNfL70N8eJzQ-bqcrd/s1600-h/C-1+duplo+2.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjrRQZpiYlAdasvYj8XQ8fu4CYwXb4aufMJnZh0GaywEJVJCY56gatePs1F4H4GeRPcnMDGrdav-cPTyyq9lLlk-DcSN5FqVekPwoFX-BjM2xAmAYzKTBWrt_oQ7YTNfL70N8eJzQ-bqcrd/s400/C-1+duplo+2.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215939587677971666" /></a><br />C-1 bija brivi nesoss vienvietigs zemplaksnis - pilniba izgatavots no koka (pat sasijas) un aviacijas finiera (tadu razoja Latvija un eksporteja uz Vaciju un citam zemem). Sparns bija izgatavots divdaligs, ar vienu galveno lonzeronu un papildlonzeronu sparnu aizmugures dala. Katru sparna pusi iebidija virs kermena apakseja lonzerona un sastiprinaja sava starpa ar bultam. Sparna salaidumu pie kermena izveidoja no aluminija skarda. Sparnis bija ar vieglu V un bultas formu, apvilkts ar audeklu, sasaurinats uz sparnu galiem. Videja horda - 1,10 m. Sparnu salaidums - 1:11 (loti lidzigs planiera sparnam), ar lielu aerodinamisko kvalitati.Kermena prieksdala cetrstüra ar noapalojumu augsdala. Astes dala parejosa uz trisstüri (ka talaika italu iznicinatajam Balilla diviziona). Aiz pilota vietas galvas aptecetajs labakai aptecei, ka ari drosibai "kapotéjot”. Kermenis pilniba apvilkts ar aviacijas finieri. Lidotaja vieta novietota starp abiem sparna lonzeroniem lidmasinas smaguma centra. Sasija izveidota ar caurejosu hromnikela ritenu asi uz koka balstiem. Riteni izgatavoti no finiera, apvilkti ar audeklu! Ar gumijas riepam. Augstuma stabilizators iebidams kermena izgriezuma. Virzienstures kilis izgatavots kopa ar kermeni, apvilkts ar finieri. Stüres, iznemot eleronus, bez atsvaru kompensacijas, apvilktas ar audeklu. <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEheAbvYqvFsIrTjtZu2i7MXr5eepxhC0-c9XigmF-gcbFFvmmipS2EZvYvig3avMyiXPAc_vaZbqrHOeN3lOSzRoVCU6u8kU9bklqqS2sT4ibAAV2ym31LIZoH9GaXnK8pNPHUKQ27tTB1l/s1600-h/C-1+Fases+de+montagem+1.b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEheAbvYqvFsIrTjtZu2i7MXr5eepxhC0-c9XigmF-gcbFFvmmipS2EZvYvig3avMyiXPAc_vaZbqrHOeN3lOSzRoVCU6u8kU9bklqqS2sT4ibAAV2ym31LIZoH9GaXnK8pNPHUKQ27tTB1l/s400/C-1+Fases+de+montagem+1.b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215934496339541458" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhhgFN17K_2r5145kjn0y48E_GYacM0esD_m9dGZ3dJnCVHhXQG3HBhFE38YkYWfzSWGj7HRwsSKO-4VjJDQqvcTkD2RfM6DHdMYyaZ6L1su12pGN2y45Kx0FMgq_H7m8uyMtWppT2iOIYO/s1600-h/C-1+Fases+de+montagem+1.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhhgFN17K_2r5145kjn0y48E_GYacM0esD_m9dGZ3dJnCVHhXQG3HBhFE38YkYWfzSWGj7HRwsSKO-4VjJDQqvcTkD2RfM6DHdMYyaZ6L1su12pGN2y45Kx0FMgq_H7m8uyMtWppT2iOIYO/s400/C-1+Fases+de+montagem+1.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215934324696750322" /></a><br />Motors sakuma bija 2 cilindru Harley Davidson, parbüvets motocikla motors ar 7-9 ZS jaudu (sadus motorus plasi izmantoja arzemju vieglmotoru lidmasinas Vacija, Anglija, ASV). Motora ramis izgatavots no koka! Propelleris divlapstu, koka}<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg6JgqXB0M6vwGiSiggVdtegLOZ6Jxt-fK5S8uCefP0dyEIZCzoSMrIc50gefqcEvngWUCDX7V54zOsd9MwMcIy_4vZvZ0rPka1fwBqpEBuIg4mn0pRJnB9Z_rBW2pCCaj0Y69NC5_W5SdV/s1600-h/C-1+Harley+Davidson+motors+3.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg6JgqXB0M6vwGiSiggVdtegLOZ6Jxt-fK5S8uCefP0dyEIZCzoSMrIc50gefqcEvngWUCDX7V54zOsd9MwMcIy_4vZvZ0rPka1fwBqpEBuIg4mn0pRJnB9Z_rBW2pCCaj0Y69NC5_W5SdV/s400/C-1+Harley+Davidson+motors+3.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215933778118764962" /></a><br /> pasu izgatavots, piedzenams no motora ar kédes reduktoru apgriezienu skaita samazinasanai attieciba 1:2.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjhrpa6eM7jHuWWMxvRffF5Bcy57TH8ZCqX2aR039iiO4XRDW2_Uou0ZWeebMGy1I7y1TOPKOq9YDWYTmStgYqV1SF00I1_d_WxoM04eWG6FV25QmMlLUaoQf9T9xeQXZ2S27i7r2cBdoEe/s1600-h/C-1+Harley+davidson+motors+2.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjhrpa6eM7jHuWWMxvRffF5Bcy57TH8ZCqX2aR039iiO4XRDW2_Uou0ZWeebMGy1I7y1TOPKOq9YDWYTmStgYqV1SF00I1_d_WxoM04eWG6FV25QmMlLUaoQf9T9xeQXZ2S27i7r2cBdoEe/s400/C-1+Harley+davidson+motors+2.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215935056383146770" /></a><br /> Degvielas tvertne minimalas ietilpibas, novietota virs motora! Propellera plüsma! Péc bütibas sis lidmasinveidigais lidaparats vairak Iidzinajas motoplanierim ar motoru prieksa, ar milzigu motora jaudas slodzi un lieliskam planesanas spejam. <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjO839A9SUbkdyWQa4Yw2_2iOn4nilYae8bwwTYWi9p752QA-ua5U0S2jgOGM0FrnEOyRmdxQrg9lvPmL_8vYNbxclJ9yOum7GhAfwVurdOX0QvLy2xn_CZDO9uVx1wA5sk65muPGNFT_EX/s1600-h/C-1+lidojuma.2.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjO839A9SUbkdyWQa4Yw2_2iOn4nilYae8bwwTYWi9p752QA-ua5U0S2jgOGM0FrnEOyRmdxQrg9lvPmL_8vYNbxclJ9yOum7GhAfwVurdOX0QvLy2xn_CZDO9uVx1wA5sk65muPGNFT_EX/s400/C-1+lidojuma.2.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215939956721493234" /></a><br />Savu C-1 Cukurs ielidoja 1924. gada 15. jülija*, tatad pec Pulina "Spridisa" <br />* "Jaunakas Zinas" 1924,nr. 157, 16. jül. <br />ka otro sporta lidmasinu Latvija. Lidmasinas startu loti apgrütinaja "vargais" motors. Toties pec ta apstadinasanas lidmasina lieliski planeja. <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjfakdhGu69Aaa8gNU3yumNT_0yhSQB70_7TRLsrDkKNcyuA103dBLl8yjh7qPnWGDaK0Vsue7tVeEvlu3WJQX42pgFqAOhzyEeodj8hrbAwokafWBmMdHSc1VCnG147pviEyymV0aLXNd4/s1600-h/C-1+lidojuma..3.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjfakdhGu69Aaa8gNU3yumNT_0yhSQB70_7TRLsrDkKNcyuA103dBLl8yjh7qPnWGDaK0Vsue7tVeEvlu3WJQX42pgFqAOhzyEeodj8hrbAwokafWBmMdHSc1VCnG147pviEyymV0aLXNd4/s400/C-1+lidojuma..3.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215940337461138290" /></a><br />Pec atvalinasanas no armijas 1924. gada 20. novembri Cukurs atgriezas sava dzimtaja Liepaja un turpina lidojumus ar C-1 Liepajas pludmale, Iidz pat 1926. gadam veikdams ar to vairak neka 100 Iidojumu, izraisidams lielu interesi Liepajas jaunatnes vidü. Ta pulcejas jaunizveidotaja aerokluba kapt. Freimana vadiba pie Ventspils 2. kajnieku pulka. Cukurs tikmer atkal bija sacis dienestu 1925. gada 12. janvari jüras aviacijas nodala, velak diviziona un saka domat par jaunas lidmasinas büvi, legendaro C-3 "Kurzemes hercogiene". Klubs vinam bija vajadzigs jaunas lidmasinas büves veicinasanai. Tagad jau veco C-1 vins pardeva savam kolegim lidotajam aviacijas diviziona un pulka Karlim Konstantam (Lidotajs no 1922. gada 11. oktobra Iidz 1931. gada 14. novembrim), kas bija atvalinats no aviacijas sliktas redzes del, tomer turpinaja lidot sporta aviacija. Tas savam iegadatajam "Auseklitim" uzmonteja citu, specigaku motoru -sen pazistamo vesturisko 3 cilindru 25 ZS Anzani. Lidmasinu apzimeja ka C-2 (acimredzot jauna motora del), un ta tika oficiali registreta Satiksmes ministrijas Pasta un telegrafa departamenta Aviacijas nodala ar imatrikulacijas apzimejumu YL-AAC. Ar so lidmasinu saistas tragisks notikums Latvijas sporta aviacijas vesturi - studenta Jana Feizaka bojaeja 1932. gada 15. aprili. H. Cukurs Latvijas Aviacijas sporta lidotaju biedriba bija apmacijis vinu lidot ar divvietigo lidmasinu C-3, bet to neuzticeja vinam pirmaja patstavigaja lidojuma. Feizaks izlidoja ar vel neapguto C-2, vienvietigo, netika gala ar tas vadibu, un Feizaks gaja boja. K. Konstants sadauzito lidmasinu atjaunoja un iebüveja taja vel jaudigaku, mums jau pazistamo 6 cil. Anzani 34 ZS motoru. Un lidmasinu "prrkristija" par "Peka-Peka", ta tika ekspluateta Iidz pat 1937. gadam, veicot daudzus planejosus lidojumus augsupejosas stravas (savu lielisko planesanas speju del).<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjrq4ehZ6KJstZtNUHquKFymCCsQHU7Jvm4udWp0YkGTaIPDsL0Gd4NpnUq9IgYy9UEk5IDkrXBGzNcgS0ZVMKB27hr9k2B7sc-v9lYabXFfuLVKXyOmpQb6Vo-ry_2Q-2UJlfHw1F_KcRr/s1600-h/Herberts+Cukurs+un+C-2.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjrq4ehZ6KJstZtNUHquKFymCCsQHU7Jvm4udWp0YkGTaIPDsL0Gd4NpnUq9IgYy9UEk5IDkrXBGzNcgS0ZVMKB27hr9k2B7sc-v9lYabXFfuLVKXyOmpQb6Vo-ry_2Q-2UJlfHw1F_KcRr/s400/Herberts+Cukurs+un+C-2.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215938455767319794" /></a><br /><br /><strong>Lidmasina C-3 "Kurzemes hercogiene" </strong><br /><br />Ka jau minets, H. Cukurs, vel dienejot juras aviacija, Liepaja 1925. gada decembri saka prieksdarbus savas jaunas lidmasinas C-3 radisanai, tas kon• struesanai un aprekiniem. Visu to, ari velak pasu büves gaitu un ar to saistitas problemas vins plasi apraksta gramata "Mans lidojums uz Gambiju". Kadu vins bija iecerejis savu nakotnes lidmasinu? Tai butu jabut nelielai, divvietigai, derigai ari lidapmacibai un pietiekami izturigai, lai ar to, kaut ar nelielas jaudas motoru, varetu izpildit augstako pilotaju (katra lidotaja sapnis!) - veidot cillpas, mucas, reversmenus, dazadus apmetienus un gristi. Par taliem parlidojumiem H. Cukurs tad vel nesapnoja. Pec vairak neka septinu menesu darba lidmasinas projekts bija gatavs. Toreiz vins paredzeja lidmasina iebuvet 35 ZS motoru, ar kuru varetu sasniegt atrumu 125 km/h. Lidmasina tika konstruéta ar cetrpadsmitkartigu drosibu (!?), lai vajadzibas gadijuma varetu tai” uzlikt" ari jaudigaku motoru. (Si velme H. Cukuru neatstaja, ari projektejot nakamo lidmasinu C-6.) Kad Liepajas aerokluba energiskais prieksnieks kapt. Freimanis bija sagadajis ap 800 Latu kapitalu, lidmasinas buvdarbi vareja sakties (pec 1926. gada decembra). Tika samekletas nepieciesamas darbnicu telpas Liepaja, paligi büve - flotes instruktoru skolas kaprali: Limbahs, kas gatavoja lidmasinu apkalumus, Ledins un Spole - bijusie galdnieki, kas saka lidmasinas kermena buvi. Ta ka neertibas sagadaja pastaviga braukasana no dienesta vietas Liepajas kara osta uz pilsetu, büvi parcela uz Liepajas kara ostas rajonu - H. Cukura dzivokli. Dzivokli tika samontets lidmasinas kermenis<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgu_o5HexMM5ChPx4iEroRvsIPzp-DT0hnPryENVSAkKtB6an_nGnbudFIs4N14FUd4GtjJOlWQP6mCo1AvE0QbzyB4bxVEuU_qzjPMxyFqqJq-FLxIx4H5MC0zAMu4oylrv5p_xY1i9-9H/s1600-h/C-3+Fases+de+montagem+10.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgu_o5HexMM5ChPx4iEroRvsIPzp-DT0hnPryENVSAkKtB6an_nGnbudFIs4N14FUd4GtjJOlWQP6mCo1AvE0QbzyB4bxVEuU_qzjPMxyFqqJq-FLxIx4H5MC0zAMu4oylrv5p_xY1i9-9H/s400/C-3+Fases+de+montagem+10.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216304835497551122" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgGZammLZ0N-HcuWewfaqPgITQWAagltkxJjNEN7LdJyLV8Ay6ffuj3JqKyV8ZXWHSIhyi_Yqa6m9bK6CFhRwyfw5gMFtpZSe-J-7XvJNoqVkSdLtbZsSA-4tWN5o96SCEzgRKmQnhhMdeB/s1600-h/C-3+Fases+da+montagem+11.tif.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgGZammLZ0N-HcuWewfaqPgITQWAagltkxJjNEN7LdJyLV8Ay6ffuj3JqKyV8ZXWHSIhyi_Yqa6m9bK6CFhRwyfw5gMFtpZSe-J-7XvJNoqVkSdLtbZsSA-4tWN5o96SCEzgRKmQnhhMdeB/s400/C-3+Fases+da+montagem+11.tif.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216306492599601282" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEibOffzPPEjGBeAl_ybk4LAU3DL2xEN2r_VVRSoj_MIQdn0zWQftJXC1_xJHAmQbOrGJrjM9Ktra8l-qQ9qWA1XsoTr5hoTEZ0303Y2vKj0XMSzm8M-GoNIa5WsRC0-tAevLylFi9ze9jkP/s1600-h/C-3+Fases+de+montagem+3.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEibOffzPPEjGBeAl_ybk4LAU3DL2xEN2r_VVRSoj_MIQdn0zWQftJXC1_xJHAmQbOrGJrjM9Ktra8l-qQ9qWA1XsoTr5hoTEZ0303Y2vKj0XMSzm8M-GoNIa5WsRC0-tAevLylFi9ze9jkP/s400/C-3+Fases+de+montagem+3.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216306309054882530" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiliNVpMqVKoodau0W_ySeMdeYg7m8XxohS_lGkceGlCx0L6ApAGxKCX3cg5IE_-gHR1BXCEiZNttiBU4d37_qSMdQ7F_QXKMVokj1iLhUoIXWO7rO2sfE__t59GZxFDYEcdLRf55fFbbpe/s1600-h/C-3+Fases+de+montagem+8.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiliNVpMqVKoodau0W_ySeMdeYg7m8XxohS_lGkceGlCx0L6ApAGxKCX3cg5IE_-gHR1BXCEiZNttiBU4d37_qSMdQ7F_QXKMVokj1iLhUoIXWO7rO2sfE__t59GZxFDYEcdLRf55fFbbpe/s400/C-3+Fases+de+montagem+8.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216305927737847362" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiXx3v1UQE4_eEVnSWULbLSXtQxHWxlSsgkFkWssly1f-9oSXW5wtsu7qck8jiIK-AQ9NMn-7u0LLisKTYA83qVRHSyFnZ394Qa444MmfXZEHFeTBdK5rObEygHtSCLQY5EnOXStnez_uuG/s1600-h/C-3+Fases+de+montagem+10.b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiXx3v1UQE4_eEVnSWULbLSXtQxHWxlSsgkFkWssly1f-9oSXW5wtsu7qck8jiIK-AQ9NMn-7u0LLisKTYA83qVRHSyFnZ394Qa444MmfXZEHFeTBdK5rObEygHtSCLQY5EnOXStnez_uuG/s400/C-3+Fases+de+montagem+10.b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216305671284176354" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgBRUkbAdbGbrdsV7CKSLCa_wXFHkF8LL_mZ_w5HPmse1S7VHuLaOcrmWSGVXu_7VetQkfmTFyE1W8GJh4vYrClByDyfyFs4RGh6Gps4CDoXfQL12EyVhmQwO6dvoGhVFymqqCZ5e4GRqWc/s1600-h/C-3+Fases+de+construc%C3%A1o+2.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgBRUkbAdbGbrdsV7CKSLCa_wXFHkF8LL_mZ_w5HPmse1S7VHuLaOcrmWSGVXu_7VetQkfmTFyE1W8GJh4vYrClByDyfyFs4RGh6Gps4CDoXfQL12EyVhmQwO6dvoGhVFymqqCZ5e4GRqWc/s400/C-3+Fases+de+construc%C3%A1o+2.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216307295742951170" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEixptkUKhq4Q7PzGooLAEWUwFgDZB54eHtdPzqEpa-2h8dvLFCjIr2ssO8blhc6_CfkKPKNxJ4aw_8IJYYIwg3Sob4QbgSQ9wR0XbFwqqApYTgA6SuwvqGOStRQ5f83ZCozkJ9hw8zQWBSf/s1600-h/C-3+Fases+de+montagem+4.tif.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEixptkUKhq4Q7PzGooLAEWUwFgDZB54eHtdPzqEpa-2h8dvLFCjIr2ssO8blhc6_CfkKPKNxJ4aw_8IJYYIwg3Sob4QbgSQ9wR0XbFwqqApYTgA6SuwvqGOStRQ5f83ZCozkJ9hw8zQWBSf/s400/C-3+Fases+de+montagem+4.tif.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216307872193760786" /></a><br /> un iesakta sturu büve. Ka paligs pieteicas vel jaunmatrozis Plesums.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh9YRN0uRy6LBYOcmN27fZEzer2KtkbJHw7JC1f8o9xzZ7Umb6JQhp5CkG90hHV6FSvEdCsYvu6_lk0er9oMM5U4RB8BGf4UaGYhl0XsSDsbZEOE4Y4uVpR1hcLAkWKlrpqwPpLrtCvl5yb/s1600-h/C-3+Cukura+majas..b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh9YRN0uRy6LBYOcmN27fZEzer2KtkbJHw7JC1f8o9xzZ7Umb6JQhp5CkG90hHV6FSvEdCsYvu6_lk0er9oMM5U4RB8BGf4UaGYhl0XsSDsbZEOE4Y4uVpR1hcLAkWKlrpqwPpLrtCvl5yb/s400/C-3+Cukura+majas..b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216308348772727602" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjugFoSMmcaGuWLgbDtR1vs5tfZNCkMdh9DKWT8uPx5kCapcyUUt-ATJDbMrvCcFSaEr5E8-wJYGdG8gXQ1zrgzaHkYxa45BBlLQOBXwbzPkDKO-mqa7EjH6itkg-ItFVj-dEe3lZbkNGYv/s1600-h/C-3+Cukura+majas.a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjugFoSMmcaGuWLgbDtR1vs5tfZNCkMdh9DKWT8uPx5kCapcyUUt-ATJDbMrvCcFSaEr5E8-wJYGdG8gXQ1zrgzaHkYxa45BBlLQOBXwbzPkDKO-mqa7EjH6itkg-ItFVj-dEe3lZbkNGYv/s400/C-3+Cukura+majas.a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216308217700577522" /></a><br /> Driz vien dzivokla telpas kluva büvei par sauram un nacas parcelties atpakal uz pilsetu. 1927. gada vasara Liepajas Valsts tehnikuma direktors Kupics atlava lidmasinas buvi turpinat tehnikuma darbnićas. Lidmasinas buve tika iesaistiti tehnikuma audzekni par 10 santimiem stunda, kuri gatavoja un Iimeja sparna ribinas un apsuva pusgatavo lidmasinas kermeni ar aviacijas finieri. Tehnikuma mehaniskajas darbnicas gatavoja apkalumus un virpoja dazadas bultinas. Tomer, neskatoties uz samera veiksmigu büves sakumu, büve bija japartrauc Iidzeklu trükuma del. Ar virsnieka, virsleitnanta algu juras aviacija nepietika. Bija jamekle jaunas iespejas lielaku ienakumu nodrosinasana. 1927. gada 14. novembri Cukurs atvadas no juras aviaćijas (?) un ar uznemeja Iknera starpniecibu iesaistas ka soferis Glüdas dzelzcela büve - vada akmenus un granti, klüdams par kravas automasinas ipasnieku. Velak, pa karjeras kapnem kapdams aizvien augstak, - ari par transporta vaditaju un ekspeditoru. Lidmasinas büve vareja atkal turpinaties. Tomer ne ilgi, jo Cukurs, bija nodomajis parcelties uz Rigu, Balto muizu Spilves apkartne, kas kluva ari par turpmako lidmasinas buves vietu. Savu "Ausekliti" un ari pusbuveto C-3 (" Auseklitis" vel nebija pardots) vins parveda uz Rigu ar kugi 'Gaida". Talaka lidmasinas C-3 büve turpinajas visu 1929. un 1930. gadu lidz pat 1930. gada aprilim (28. aprili ta tika ielidota). <br /><br />Saja laika ari tika nodibinata Latvijas Aviacijas biedriba, kas palidzéja Cukuram büvet toposo lidmasinu. Stradadams Riga, ka civilists Cukurs uzzinaja, ka Kara aviacijas skola norakstiti divi veci 80 ZS 8 cilindru Renault tipa motori, kas glabajas artilérijas noliktavas ka luzni. Ar biedribas starpniecibu Cukurs tos ,pieprasija savai lidmasinai. Pagaja sesi menesi, kamer vins sanema atlauju no Brunosanas parvaldes tos iegadaties. Par motoriem tika samaksts 30 latu gabala. No diviem sakombineja vienu. Lük, kur nodereja teva mehaniskajas darbnicas un ari velak sofera gaitas guta prakse, darbojoties "ar dzelziem". 1930. ,gada 28. aprili lidaparats C-3 beidzot bija gatavs, un to, protams, Cukurs ka vecs sauszemes un juras lidotajs ielidoja pats. <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjSyg6DCe8Sr_8IHPLmHvL-_HEi1l4sP-KlEeu13o1igRLp1kRb18z0ooWo4pe1EBVCVEQgySz9GcagGKOz_e7LRHJJZ34WShx_nfSdtl-XkJaxfPMmMqi4cZI3ooOduIxucmlqvRYPrBMQ/s1600-h/C-3.Visto+por+tras..a.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjSyg6DCe8Sr_8IHPLmHvL-_HEi1l4sP-KlEeu13o1igRLp1kRb18z0ooWo4pe1EBVCVEQgySz9GcagGKOz_e7LRHJJZ34WShx_nfSdtl-XkJaxfPMmMqi4cZI3ooOduIxucmlqvRYPrBMQ/s400/C-3.Visto+por+tras..a.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216309833826998770" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiaXNx2Q40dyqRB9EopRRmGt4_aJFEFaG5nannd-idN3O2Zp7Xk9b9tdc9DomS31hg95S_EXEorUeg1fgMhjbn7nUIiBvVIHfyrlSjO7YdKfQaB5MexliQZxYVGiwMF0sXPh1Wxhu67fWE_/s1600-h/C-3+un+C-6..b.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiaXNx2Q40dyqRB9EopRRmGt4_aJFEFaG5nannd-idN3O2Zp7Xk9b9tdc9DomS31hg95S_EXEorUeg1fgMhjbn7nUIiBvVIHfyrlSjO7YdKfQaB5MexliQZxYVGiwMF0sXPh1Wxhu67fWE_/s400/C-3+un+C-6..b.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216309678861085330" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjgnRBJsKY4N_q0wnAOGyk5wBuzm5I8z2rSa6nqosLMsqn1LDE7gQdL529xcebb6b76aIX5AQ43pShLLA2zepmlyVWRA0S1ztZM4UhLz9VoYSriI506P5dpWvmHhiLqNvCRpEL1RnegGPg9/s1600-h/C-3++d.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjgnRBJsKY4N_q0wnAOGyk5wBuzm5I8z2rSa6nqosLMsqn1LDE7gQdL529xcebb6b76aIX5AQ43pShLLA2zepmlyVWRA0S1ztZM4UhLz9VoYSriI506P5dpWvmHhiLqNvCRpEL1RnegGPg9/s400/C-3++d.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216309385356141810" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgs9DcYTZT-zpEqTLipPLISUhdlxohB1cFEyzlFWjY4JB-R2ATsR6AEtkPvsjqCyscsOAFtLrJLA8IzAu8_xKPfjKYjSJgymDYRGTjJE1fRy_q4fQPMCISUg2TkZCwltuva5i4GBmOHPExW/s1600-h/aviao+c-3.tif.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgs9DcYTZT-zpEqTLipPLISUhdlxohB1cFEyzlFWjY4JB-R2ATsR6AEtkPvsjqCyscsOAFtLrJLA8IzAu8_xKPfjKYjSJgymDYRGTjJE1fRy_q4fQPMCISUg2TkZCwltuva5i4GBmOHPExW/s400/aviao+c-3.tif.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216309216006979842" /></a><br />C-3 bija zemplaksnu tipa lidmasina, otrais zemplaksnis Latvija. Sparni tika pastiprinati ar turosiem balstiem virspuse. Lidmasinas propelleris bija ar samera lielu diametru, kuru prasija vesturiskais 1916. gada Renault motors (mazi apgriezieni) un kurs pieskira lidmasinai ipatneju "augstu" izskatu (Renault motori bija uzstaditi, izgatavoti pec francu licences Anglija, anglu macibu lidmasinam Avro 504-K, un tas modifikacijai Avro 538N); Latvija sis lidmasinas iepirka no Anglijas, 1925. gada (slepena pavele nr. 1, 1925. g. 10. janv., Vestures arhivs, fonds .<br />1477, 1. apr., lieta nr. 9). Vecais Renault motors kalpoja Cukuram lidz pat 1933. gada 9. novembrim, lidz ta nomainai ar tautas davinato Gipsy - modernu 4 cilindru 130 ZS gaisadzesinamu motoru.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg81zhfkKw-I8LXS1htD-b-9u2lqfPsRGYJC2UIQgJEBshbzjSqdKdjPeiH3eOZIDWhUI4MYCVM3-BDA6IMtuXiq1IapnodhSwn80cUnxEODI2YJ_aBir6s65qhBROR5MlgrFcNJAwYSF_D/s1600-h/C-2+un+C-3+hangara..tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg81zhfkKw-I8LXS1htD-b-9u2lqfPsRGYJC2UIQgJEBshbzjSqdKdjPeiH3eOZIDWhUI4MYCVM3-BDA6IMtuXiq1IapnodhSwn80cUnxEODI2YJ_aBir6s65qhBROR5MlgrFcNJAwYSF_D/s400/C-2+un+C-3+hangara..tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216311091813690162" /></a><br />C-3 un C-1 Hangara.<br /><br /><br /><strong>H. Cukura bezmotora lidaparats C-4 </strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiMlNzTg2LM4cau_GLw5_t3xTJ20p9wziilUVJFog7AT_Kcgbnza6mu1iRD2c_kFsSc2PbJXHVUiEgLSB3fQ3ptscz8lAmZz7zXVn3GrMllFDy5lz1BBetshDCkFn5qDylucS2PIbefcxk3/s1600-h/C-4+bildes-I.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiMlNzTg2LM4cau_GLw5_t3xTJ20p9wziilUVJFog7AT_Kcgbnza6mu1iRD2c_kFsSc2PbJXHVUiEgLSB3fQ3ptscz8lAmZz7zXVn3GrMllFDy5lz1BBetshDCkFn5qDylucS2PIbefcxk3/s400/C-4+bildes-I.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216323047198478978" /></a><br /><br />1923. gada 6. septembri laikraksta "Jaunakas Zinas" nr. 197 bija ievietots pazinojums. "Lidotaja nelaime": "4. sept. Pecpusdiena starp Kolku un Pitragu avareja jauna bezmotora lidmasina. Vetra lidmasinu parlauza, un no liela augstuma ta iegazas jüra. Lidotajs students mehanikis Upmals izglabts." <br /><br />Tas bija pirmais planiera lidojums peckara Latvija. Nakamais, kas saka nodarboties ar bezmotora lidmasinas problemu risinasanu, bija Herberts Cukurs. Péc savu lidmasinu C-1 "Auseklitis" un C-3 "Kurzemes hercogiene" uzbuvesanas un parcelsanas uz dzivi Riga vins konstrue un uzbüve pirmo pirmapmaćibas planieri Latvija C-4 pec vacu planiera Zoglin parauga, izlietojot ta büvei norakstitas aviacijas pulka lidmasinas Sopwith Strutter 1 1/2 sparnus un stures (pec konstruktora K. Irbisa zinam) un piebüvejot klat sim dalam jaunu fermmveida kermeni ar valeju sedvietu kermena prieksa (raksturigi visiem vienvietigiem• pirmapmįcibas planieriem). Sada tipa planieris vispar pirmo reizi paradijas Vacija 1926. gada, un sa planiera konstruktors bija Fricis Stamers. Sis planieris kluva par pamattipu veselai plejadei lidzigu planieru ne tikai Vacija un Eiropa, bet visa pasaulé, ari sakuma perioda pec Otra pasaules kara Vacija un Latvija - uzbuvets Rigas jauno tehniku stacija sis gramatas autora vadiba. Latvija sada tipa planierus sauca par "skabargam". Savu uzbuvéto planieri C-4 Cukurs izstadija publikas apskatei 1932. gada Latvijas razojumu izstade Esplanade,<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh4VLYBl0bBJGSzJQV8GekTSHJtfXg-fQDYL0IrglENhN0SLmZ7UjLLpA5gmPBda3MbK6Wh5teS-FCPMQP_jS5mKjrDsl_l-b3G8gNFXN5pn79iHNQm49mtaJmtghkJAf459h1zgYagvjMR/s1600-h/Planador-+C-4.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh4VLYBl0bBJGSzJQV8GekTSHJtfXg-fQDYL0IrglENhN0SLmZ7UjLLpA5gmPBda3MbK6Wh5teS-FCPMQP_jS5mKjrDsl_l-b3G8gNFXN5pn79iHNQm49mtaJmtghkJAf459h1zgYagvjMR/s400/Planador-+C-4.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216324198630330498" /></a><br /> kur ari to demonstreja lidojuma, startéjot ar gumijas virves (amortizatora) palidzibu. <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjCoU_TNzMNps3RN5Zbe_96Ntuw8lFcado6EQSvLfq-AzIRavNIFa_PK9Xu9Y1WDmEGaSISxkYmBQmA-DYGIWXoNMS7-3OqeUFitTioaXQej6cuBLC77HfHbPD7ntymiTbzAqyaoaUnusTj/s1600-h/C-4+un+otras-II.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjCoU_TNzMNps3RN5Zbe_96Ntuw8lFcado6EQSvLfq-AzIRavNIFa_PK9Xu9Y1WDmEGaSISxkYmBQmA-DYGIWXoNMS7-3OqeUFitTioaXQej6cuBLC77HfHbPD7ntymiTbzAqyaoaUnusTj/s400/C-4+un+otras-II.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216323692546529090" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj-C3RamEX4-XaH47hKRnFYH2EfcNNxb9ar6PhEnVzN6RzmXLh1ot5kqrdf2vyDmEruMRWSjPahbhtGKUibYjFyt0wmCZ6xAYNFinbCz-HUEMNYDn4njtyS6dxpdciU_-sZ6yXF85vTv6dG/s1600-h/C-4+bildes-II.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj-C3RamEX4-XaH47hKRnFYH2EfcNNxb9ar6PhEnVzN6RzmXLh1ot5kqrdf2vyDmEruMRWSjPahbhtGKUibYjFyt0wmCZ6xAYNFinbCz-HUEMNYDn4njtyS6dxpdciU_-sZ6yXF85vTv6dG/s400/C-4+bildes-II.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216323417577051202" /></a><br />Ar so planieri Cukurs 1932. gada 19. septembri pirmo reizi Latvija izmeginaja ari ta saukto autostartu, ar kuru bija iespejams planieri pacelt Iielakaja augstuma, talakaja planieristu apmacibas gaita (lidz 150-200 m) vel aizvien vienvietiga macibu metodika, kad lidskolnieks visu laiku no pasa macibu sakuma lido viens, lidapmacitajam paliekot uz zemes un dodot noradijumus skolenam tikai pirms lidojuma. Pirmie Iidskolnieki ar planieri C-4 bija Apolons Pantelejevs (velak Rigas buru lidotaju skolas prieksnieks), Janis Butevics (Jelgavas buru lidotaju skolas prieksnieks), J. Racenis un pirma planieriste izpletnleceja Latvija Helena Eglite-Hothe. Velak Cukurs so planieri pardeva Jelgavas planieristiem (aizsargu planieristu kopai), un ar to 1933. gada 27. februari Janis Buteevics veica parbaudes lidojumus H. Cukura un K. Konstanta klatbutne, iegudams pirma oficiali registreta planierista apliecibu Satiksmes ministrijas Pasta un telegrafa departamenta Aviacijas nodala. Seit ari bija izstradati noteikumi planierista nosaukuma iegusanai.* <br /><br />* j. Butevics. Macies lidot. levads buru lidosana. - R.; A. Gulbis, 1934.<br /><br /><strong>Lidmasina C-6 "Tris zvaigznes".</strong><br /> Herberta Cukura lidmasina C-6 "Tris zvaigznes" un vina lidojums uz Tokiju <br /><br />(no 1936. gada 30. oktobra lidz 1937. gada 16. jülijam)<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi7fKwZ2lpFsx8YrwAKuhdMVNXSI77OikvSguJzDLuWzuHuyiozKJEe6GnpEqs2H7aD-Ya9jAt-He5Vp0GxCRgMzhOYl6WkzBI7QDC-uaiOaRT8wrGcbknDr-XeiXBTPpCo9sCRDqBMZtVB/s1600-h/c-6+desenho.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi7fKwZ2lpFsx8YrwAKuhdMVNXSI77OikvSguJzDLuWzuHuyiozKJEe6GnpEqs2H7aD-Ya9jAt-He5Vp0GxCRgMzhOYl6WkzBI7QDC-uaiOaRT8wrGcbknDr-XeiXBTPpCo9sCRDqBMZtVB/s400/c-6+desenho.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216324968584007538" /></a><br /> <br />Mazak populars un latviesu sabiedriba zinams ir Cukura nćkamais lidojums - uz Tokiju 1936.-1937. gada ar jaunuzbüveto lidmasinu C-6 "Tris zvaigznes". Sis parlidojums vertejams vel augstak neka ieprieksejais - uz Gambiju, kaut vai nolidota attaluma turp un atpakal (lidz Gambijai 19 342 km, lidz Tokijai - 40 350 km) un apmekleto valstu (Latvijas varda nesana pasaule) zinā (Lietuva, Vacija, Ungarija, Dienvidslavija, Bulgarija, Turcija, Sirija, Iraka, Irana, Pakistana, Indija, Birma, Kina, Vjetnama, Koreja un Japāna). Parlidojums kluva slavens arzemes vel ar to, ka ieprieks cetri dazadu valstu piloti bija nesekmigi meginajusi veikt lidzigu marsrutu un sasniegt Tokiju (Talie Austrumi vispar bija pievilkusi daudzus). Bet talo parlidojumu veica daudziem nezinamas mazas valsts - Latvijas - parstavis ar pasbüvetu lidmasinu. <br /><br />C-6 bija pirmais moderni iekartotais brivi nesosais zemplaksnis Latvijas aviacijas vésture, vel pirms K. Irbisa slavenajiem zemplaksniem I-11 un I-12. Cukurs ar savu C-6 jau lidoja 1935. gada aprili, bet Irbisa I•11 tika ielidots tikai 1936. gada jünija beigas. Irbisa I-11 un I-12 tomer pec aerodinamiska izveidojuma bija paraki par C-6 (ari pec virsmas nostrades), jo ar 90 ZS Cirrus Minor motoru sasniedza lidiigas lidspźjas ka Cukurs ar savu C-6 ar Gipsy Major 130 ZS motoru. C-6 bija ari smagaks (lidsvars 1100 kg pret 680 kg) un lielaks «(C-6 sparna veziens - 11 m un laukums - 12,8 m2 pret 9,3 m un 11,3 m2) neka Irbisa konstrukcijas lidmasinas. <br /><br />lidmasinu C-6 saka büvet 1935. gada februari. Konstruktivie meti tika izstradati jau tülit pec atgriesanas no Gambijas (1934. gada 25. maija), un tas büvi kapt. Cukurs veica no dienesta aviacijas pulka brivaja laika, izmantojot 13 amatnieku palidzibu. Lidmasina izmaksaja 24 300 latu. Lidmasinas büvi vareja tik atri veikt tapec, ka Cukurs bija guvis plasu atbalstu sabiedriba. Lidmasinas motoru Gipsy Major vins nonéma no savas ieprieksejas lidmasinas C•3 "Kurzemes hercogiene" un iebüveja jaunaja C-6. Kara ministrs gen. J. Balodis deva Iidzeklus lidmasinas parvalka, audekla iegadei. Hjorda kimiska un lakas fabrika ziedoja krasas, laku un emalju, Rudzisa finiera rüpnica - aviacijas finieri, un Valsts elektrotehniska rüpnica (VEF) uzdavinaja radioiekartu un elektrisko instalaciju. <br />Konstruktivi sis jaunais brivi nesosais zemplaksnis stipri atskirąs no lidz sim büvetam lidmasinam - tas lidzinajas tikko ekspluatét saktajiem modernajiem zemplaksnu iznicinatajiem Rietumos. Lidmasina bija pilniba koka konstrukcijas zemplaksnis ar trapecveida viengabala caurejosu sparnu ar vienu koka lonzeronu. Sparns pievienots kermenim ar specialiem apkalumiem. Sparna eleroni diferenciala tipa, kas aiznem pusi no katras sparna puses. Vidéjo dalu starp eleroniem un kermeni aiznem nolokama sparnu pakaléja mala - aizplaksni, kas paredzeti celtspejas palielinasanai nolaizoties un paceloties. Lidmasinas kermenis pec formas - taisnstüris ar noapalotu augsdalu, izveidots no sesam kermena sijam ar divkarsu finiera apsuvumu. Lidotaja kabine slegta ar atbidamiem tripleksa (neplistosa stikla) logiem. Kabines platums - 58 cm, izpolstereta ar samtu. Motora ramis izgatavots no kadmijotam terauda caurulem. Starp motoru un pilota vietu novietota ugunsdrosa starpsiena, kas izgatavota no divkarsam 1 mm biezam aluminija plaksnem, starp kuram ievietota azbesta karta. Galvena lidmasinas benzina tvertne ar tilpumu 230 I novietota starp starpsienu un kabini. Lidotaja vieta aiz plaksnu lonzerona. Lidmasina büveta ka divvietiga, ar pasaziera vietu aizmugure, aiz pilota. Pasaziera vieta var ievietot papildu degvielas tvertni ar 160 I tilpumu. Lidmasinas sasija - neatkariga tipa no diviem hidrauliskas amortizacijas balstiem ar ritenu aptecetajiem, Messier tipa, riteni - 50 x 150 mm, ar hidrauliskam bremzem. Piesis no koka ar gumijas virves amortizaciju, grozams un apkalts ar metala plaksnem. Astes virsmas, tapat ka plaksni, brivi nesosas ar stabilizatoriem. Stüres ar Fletner tipa kompensatoriem. Vadierices parasta tipa uz lodisu gultniem. Stüru troses kermena iekspusé. Motors De Havilland 130 ZS Gipsy Major, 4 cilindru ar karajosiem cilindriem, gaisadzesinams. Motors parsegts ar aluminija parsegu. Propelleris Fery tipa, uz zemes mainams solis, diametrs - 2 m. Degvielas patérins - 44 I stunda. Propellera piedzina bez reduktora. Maksimalie propellera apgriezieni - 2350 minüte. <br /><br />Lidmasina apgadata ar sadiem navigacijas un lidojuma kontroles instrumentiem: divi Askania tipa kompasi, maksligais aviohorizonts (ziroskopiskais), divi atruma raditaji, divi augstuma raditaji (viens no tiem iebüvets instrumentu paneli, otru var novietot pec pilotu vélesanas), divi Iimenrazi, gareniska un skersstavokla raditaji. Un, protams, motora darbibas kontroles instrumenti: termometri, manometri un tahometrs. Bija uzstadits ari rullisu tipa karsu turétajs. Ar lidmasinu iespéjams izpildit nakts lidojumus. Ir borta ugunis un 450 W prozektors. Kabine elektriska apsildisana ar reostatiem temperatüras regulesanai. Stravas avots - 12 V akumulatora baterija. Motora palaisanai izmanto elektrisko starteri. Lidmastnai ir uzstadita VEF razota radioiekarta ar 10 W jaudu. Raiditajs ar trim vilnu diapazoniem 900, 868 un 600 m. Uztversanas iekartai tris vilnu diapazoni. Radioiekartu var izmantot ari ka radiotelegrafu un radiotelefonu. Telegrafa darba zona - 600 km, telefonam - 150 km. Divas antenas- viena pastaviga 6 m garuma novietota lidmasķnas kermeni, otra 100 m garuma izlaizama ar specialu titavu!? Si lidmasina 1936.-1937. gada bija viena no moodernākajam Latvija. <br /><br />Lidmasinas imatrikulacijas apzimejums bija YL-ABA. <br /><br />Tehniskie dati: sparnu veziens - 11 m; lidmasinas garums - 8 m; lidmasinas augstums - 2,3 m; nesosa virsma - 13 m2; lidmasinas tukssvars 625 kg; lietderiga krava - 525 kg; lidsvars - 1150 kg; plaksnu slodze - 88,4 kg/m2 (tajos laikos daudz!); jaudas slodze - 8,8 kg/ZS; lidojuma atrums maksimalais tuvu pie 300 km/h, kreisésanas - ap 220 km/h, nosesanas-70 km/h; kaptspeja (ar kravu 350 kg) - 3000 m / 16 min; lidojuma ilgums – 8-12 stundas; izturibas koeficients - -20!? (ta pielaizama jebkuros figürlidojumos). <br /><br /><br />Lidmasina pec ielidosanas 1936. gada beigas tika vispusigi izmeginata un uzlabota visu 1936. gada vasaru, un tikai tad, kad ta vairs neradija saubas tallidojuma izpildei, Herberts Cukurs 1936. gada 20. oktobri devas talaja cela, par kuru bija sapnojis jau sen.Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-90137346988522859142008-06-25T15:29:00.000-07:002009-09-04T13:18:58.216-07:00VESTURNIEKI UN HERBERTS CUKURS.<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi4s1kClkhyphenhyphen7QBSiB1xNMl7yO45vtdhnVAxLUZdeqf40K55LOMGQjj5cjwgo5ZwPK8KXQdhti_MqoVbZVBgM3ILbqmn8Wu0wQ0mi1OHBlKZnF2cd3RU7mgfeNyT1X44YJmf3BW-f9_ct90A/s1600-h/Andriev+Ezergailes..jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi4s1kClkhyphenhyphen7QBSiB1xNMl7yO45vtdhnVAxLUZdeqf40K55LOMGQjj5cjwgo5ZwPK8KXQdhti_MqoVbZVBgM3ILbqmn8Wu0wQ0mi1OHBlKZnF2cd3RU7mgfeNyT1X44YJmf3BW-f9_ct90A/s400/Andriev+Ezergailes..jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215950278552096690" /></a><br /><strong>Visdrosmīgākais Latvijas vēsturnieks,Andrievs Ezergailis noskaidro patiesību.</strong><br /><strong>"It is to be noted that there is not a single German document mentioning<br />Cukurs. Neither is there a single Latvian who has testified that Cukurs<br />led any killing Commando. From my point of view it is a question of<br />mistaken identy.<br /><br />(...)<br /><br />MASAAD killed an innocent man."</strong><br /><strong>" Šo filmu taisītaju nopelns ir bijis pārmainīt jautājumu, no Cik ebreju Cukurs nošāva? uz Vai vinš nošāve jeb vienu ebreju?"</strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiKrrA8Pogae96G9iteb6EsItZXX9pDQUZzy3cn6M36xnDtmgt8xMNF1OXsIm062J7yLpTtPmE6zrOOF0monXIUiTqvwLxU2zeIU1zGUQVaxyjmOGMc33DgrbfnBj8XBGwSXPj1vhWzXKfB/s1600-h/artigo+nedela-a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiKrrA8Pogae96G9iteb6EsItZXX9pDQUZzy3cn6M36xnDtmgt8xMNF1OXsIm062J7yLpTtPmE6zrOOF0monXIUiTqvwLxU2zeIU1zGUQVaxyjmOGMc33DgrbfnBj8XBGwSXPj1vhWzXKfB/s400/artigo+nedela-a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5215951396367271778" /></a><br />1. Jau tad kad rakstīju savu grāmatu par holokaust Latvijā ievēroju, ka apsudzības pret Cukuru satur daudzus pārspilējumus, bet holokausta problēmu kopumā Cukura lieta nelikās neko svarīgs jautājums. Lai gan jau arī tad, es būtu varējis Cukura lietu, apskatīt kā mikrokosmu plašākai problēmai par pārspīlējumiem un nepatiesībām literatūrā par Holokaustu Latvijā vispār. Jau desmit gadus atpakaļ es būtu zinājis, ka Masaada versija par Cukuru kā lielāko masu slepkavu Latvijā kuram varētu pierakstīt 30,000 cilvēku iznīcināšanu, satura dziļu neziņu, ja ne nepatisību. Masaada versija satur netikai vienkāršu kļūdu, bet neziņu par ebreju iznīcināšanas sisitēmu kā tādu. Iznicināšanas sitēma ko Latvijā ienesa Einsatzgrupas vadība, nevienam individam nedeva iespēju darboties kā rekordistam.<br /><br />Desmit gadus atpakaļ man nebija pieejami materiāli ko dažādie filmu taisītāji Latvijā tagad ir savākuši. Svarīgs dokuments kas tagad ir nācis gaismā piemēram ir Cukura paša liecība kuru viņš iesniedza Brazīlijas policijai. Šo filmu taisītaju nopelns ir bijis pārmainīt jautājumu, no Cik ebreju Cukurs nošāva? uz Vai vinš nošāve jeb vienu ebreju? kas pamatā izriet no demokrātisko sistēmu nevainības presumpcijas. Ja man prasa vai bija iespējams dienēt Arāja komandā un nenošaut nevienu ebreju man jāsaka ka tāda iespēja bija. 1941.g. Arāja komandā dienēja ap 300 cilvēku un vienībai kā tādai bija arī vajadazīgi vairāki administratīvi kadri kas ieskaitīja vajadzību uzturēt moterizēto inventūru. Vienībā arī bija tāds leitnants Leimanis, kas dienēja kā ieroču virsnieks. Viņs vēl bija dzivs 70/80os gados un par viņu galvoja Eriks Pārups, kurš teica, ka latviēšu virsnieku pretestības kustība infiltrēja Leimani Arāja komandā lai to izspiegotu. Viņš sadarbojās ar Amerikas tieslitu instancēm un tā arī pret viņu apsudzības necēla. Starp vairākiem simtiem Araja komandas viru depozītiem kas atrodami Latvijas archivā kas bieži satura šāvēju vārdu uzskaiti, nevienā netradisim ne Leimaņa ne Cukura vārdus. Arī Arāja prāvas dokumentos Hamburgā viņu vārdi nav atrodami šāvēju uzskaitē.<br /><br />2. Vienīgās apsūdzibas par Cukuru kā Rīgas “miesnieku” nāk no ebrejiem pārdzīvotājiem kuri vēlējās atrast izskaidrojumu savas tautas traģēdijai, bet ar viņu liecībām ir vairākas problemas. Vispirms viņiem trūka informācijas par holokausta iekšējo organizāciju un iznīcināšanas metodēm. Viņiem bija liela neziņa par latviešu šāvējiem. Liela daļa no viņiem domāj, ka ebereju šaušana Latvija bija uz vietām improvizeta un neizrieta no organizatoriska plāna. Lielākā daļa no pārdzīvotājiem nezināja nosaukt, izņemot Cukuru, nevienu latviešu šāvēju vārdus. Mēs nonākam ļoti krasā liecību konfliktā: neviens no latviešu lieciniekiem nenoliek Cukura šaušanas bederes malā, bet vienīgais latvietis ko ebreju liecinātāji zināja nosaukt ka slepkavu bija Cukurs. Ja man ir dota izvēle izvēlēties kurām liecibām ticēt, es sliegtos uz latviešu liecinieku, Cukura līdzgaitnieku, pusi. Tās liecibas vismaz tikta dotas zem zvēresta. Ja viņš būtu piedalījies šaušanās tad kā virsnieks viņš būtu bijis pavēļu devējs ne šāvējs/ieridnieks. Viņa vārdu latviešu šāvēji nebūtu varējušī aizmirst.<br /><br />3. Par tik par cik pārdzīvotāju liecības ir tikušas analizētas un pārbauditas, to patiesibas koeficents ir bijis zems un pilns ar dažādām pretesšķībām. Kā piemērus mēs varam minēt SD ebreju izcelsmes virsnieka Elkes Šcherwitza lietu kurš uz Latvijas ebeju pārdzīvotāju, sevisķi Makša Kaufmaņa, liecības pamata 1948.g. tika Minchenes tiesā notieāts par 30,000 ebreju iznīcināšanu Latvijā. Vācu vēsturniece Anita Kuglera savā pētijumā par Šcherwitzu uzskata šīs liecības kā pārspīlētām un nepatiesām. Tad ir kapteiņa Viļa Haznera lieta kurš Amerikas tiesā tika apsūdzēts par 30,000 ebreju iznīcināšanu Latvijā. ArI apsudzības pret Hazneru galvenokārt bāzējās ebreju pārdzīvotāju liecībām. Bet šīs liecības bija pretešķību un pārspilējumu pilnas, kas izkūpēja advakātu krustcīņā. Hazneru attaisnoja. Latvija tika noslepkavoti vairāk nekā 70,000 ebreji bet tas nenotika veidā kā pārdzīvotāji par to ir liecinājuši. Tie paši 30,000 noslepkavotie ebreji Latvijā tika ari pieraksiti Cukuram un uz pārdzīvotāju liecbu pamata Masaads pārsteidzās Cukuru noslepkavot. Šī nav tā reize izanalizēt visus apgalvojumus par Cukura nežēlībām, mēs tomēr varam bezšaubīgi apgalvot, ka Cukurs vācu okupācijas pirmajās nedēļās darbojās savā Bukaišu pagastā, (varbūt pat nonāca vācu apcietinājumā) ieradās Rigā, kā viņš pats saka, tikai 1941.g. 14. jūlijā. Tas nozīmē ka visas tās liecibas, apmēram 75%, kas liecinā par Cukura nežēlībām pirms 14. jūlija ir nulificējamas. Kas arī nozīmē, ka arī visas pārējās liecības būtu liekamas cauri skeptiski/racionālai dzirnakmeņu spiedei.<br /><br />Par to ka Cukurs darbojās Araja komandā kā garāžas pārzinis nav noliedzams. Cukura dzīves grāmatā arī būtu jāieraksta, ka viņš palīdzēja vismaz trim Latvijas ebrejiem pārdzīvot holokaustu, kas masaadnieku sarakstītā gramatā par Cukuru bija izlaists. Tie bija meitene Miriam Kaitzner kuru Cukura ģimene slēpa savā lauku mājā Bukaišos, un vēlāk pārveda sev līdz uz Brazīliju; jauneklis Abrams Šapiro (vēl tagad spēlē vijoli Los Vegas) kuru 1941.g. vasarā viņš apgādaja ar darba papīriem un Lutriņu, kuru Cukura garāžas vīri no šaušanas vietas Rumbulā paslēpa un atveda atpakaļ uz Valdemār ielas garāžu kur viņš strādājot zem Cukura holokaustu pārdzīvoja kā mekāniķis garāžā.<br /><br />Savelkot galus kopā jāsaka ka liecības pret Cukuru ir bijušas tik pārspīlētas, biežī pat apsurdas, ka lai atrastu patiesību par šo grēcīgo cilvēķu iztauja būtu jāšāk no nulles punkta, ko kā liekas enerģiskie filmu darinātāji arī dara.<br />Andrievs EZERGAILIS<br /><br /><strong>Induli Roni.</strong><br /><br />Akadēmiķi, profesoru, habilitēto vēstures zinātņu doktoru INDULI RONI,intervija Lauku avize,Publicēšanas datums: Sestdiena, 2002. gada 1. jūnijs.“Bet Otrais pasaules karš turpinās.”<br /><strong>"Vēsturnieks jau ir arī cilvēku piemiņas sargātājs. Mēs zinām Herberta Cukura vārdu. Šis lidotājs ir nogalināts bez tiesas, ar teroristiskām metodēm. Sodīts ar nāvi par noziegumiem, kurus viņš patiesībā nekad nav izdarījis. Tas parādās Hamburgas tiesas materiālos." </strong>Herberts Cukurs bija nevainīgs <br /><br /> <strong>Saruna ar vēsturnieku Edvīnu BRŪVELI </strong><br /><br /><strong>Cukurs bija nevainigs!</strong><br /><br />– DDD: Jūs pirmais esat uzdrošinājies rakstīt patiesību par Herbertu Cukuru grāmatā “Latvijas aviācijas vēsture”, kas veltīta aviācijai Latvijas Republikā līdz krievu okupācijai 1940.gadā. <br /><br />– Edvīns Brūvelis: Jā. Es iepazinos ar Herbertu Cukuru pēc Gambijas lidojuma 1936.gadā. Tad man bija kādi 13-14 gadi, es viņam palīdzēju tīrīt lidmašīnu un stiept benzīnu. Viņš bija ļoti neparasts cilvēks. Ap Herbertu Cukuru vispār pulcējās ļoti interesanta sabiedrība – daudz puiku, jo viņš bija vienīgais, kas prata ar viņiem cilvēcīgi sadarboties. Viņam bija lieliskas spējas kontaktēties ar jebkuru cilvēku. <br />Pēc tam mēs sagaidījām Cukuru atlidojam arī no Tokijas, un šī sagaidīšana izvērtās par grandioziem svētkiem. Laikā no 1935.gada viņš kļuva par Latvijas tautas varoni. Puikas gribēja sekot viņa paraugam. Nav neviens vecākās paaudzes cilvēks, kurš nezinātu, kas ir Cukurs. <br />– DDD: Tātad Herberts Cukurs bija īpaša personība pirmskara Latvijā? <br /><br />– E.B.: Viņš tajā laikā bija aviācijas pionieris – tas, kurš pirmais kaut ko paveicis šajā jomā. Es pat teiktu, ka viņš ir ievērojamākais aviācijas pionieris visā Latvijas aviācijas vēsturē. Viņš pats būvēja lidmašīnas un veica tajā laikā Ginesa rekorda cienīgus pārlidojumus, bija arī lielisks pilots, kurš šajos pārlidojumos pierādīja savas spējas. <br /><br />– DDD: Kas ar viņu notika vācu okupācijas laikā? <br /><br />– E.B.: Aizsargi sāka Herbertu Cukuru uzskatīt par nodevēju. Aizbrauca viņam pakaļ, apcietināja, viņš pilnā uniformā tika atvests uz daļu, kur saimniekoja vācu okupācijas drošības dienests. Tur Cukurs satika Arāju, kurš apcietinātājiem uzdeva jautājumus – “Vai tad jūs nezināt, kas tā ir par personību? Kā jums nav kauna Latvijas virsnieku apcietināt un apvainot šādās lietās?” – un piedāvāja Cukuram sadarbību ar Arāja komandu. Viņš šajā komandā skaitījās ieroču meistars un arī transporta vadītājs. Ar to brīdi it kā sākās viņa sadarbība ar Arāju. <br /><br />– DDD: Kā tad tā īsti izpaudās? <br /><br />– E.B.: To ir ārkārtīgi grūti noteikt. Lietai jāpieiet objektīvi. Vieni viņu ļoti apvaino. Apvaino galvenokārt žīdu izcelsmes personas. Kādēļ? Tādēļ, ka pirmās krievu okupācijas laikos Cukuram bija izdevies izvairīties no čekas nagiem. Viņi nedabūja Cukuru rokā. Šīs okupācijas laikā viņš bija darbojies kā nacionālais partizāns. Un, kā jau jūs zināt, čekā, tā saucamajās troikās, nospiedošā vairākumā darbojās žīdu tautības cilvēki, kuri bija ārkārtīgi dusmīgi, jo neizdevās Cukuru apcietināt. Tajā laikā apcietināja daudzus bijušos Latvijas lidotājus, aviācijas pulka lidotājus, kurus aizveda uz Krieviju, piesprieda un izpildīja viņiem nāvessodus. Tās baumas par žīdu šaušanu, kuras par Herbertu Cukuru tiek izplatītas, attiecas uz laikposmu no 1941.-1943.gadam, kad Latvijā notikusi žīdu iznīcināšana. Amerikas vēsturnieks Ezergailis ļoti sīki ir izpētījis šo jautājumu. Viņš arvien vairāk sāk aizstāvēt uzskatu, ka Cukurs tieši pie šaušanām nav piedalījies, bet bijis atbildīgs par transportu un ieročiem. <br />Vēl Cukuram piedēvē sinagogas dedzināšanu Gogoļa ielā. Es vakar runāju ar kādu profesoru, kurš pats tajā laikā kā puika tur ir apkārt klīdis, un viņš kā liecinieks pastāv uz to, ka nekāda cilvēku iznīcināšana tur nav notikusi. Citi avoti apgalvo, ka sinagogā esot iznīcināti divi tūkstoši žīdu – bet patiesībā tajā nemaz tik daudz cilvēku nevar saiet iekšā... <br /><br />– DDD: Ir dzirdēts par tiesu, kas atzinusi Herbertu Cukuru par nevainīgu. <br /><br />– E.B.: Tur jau tā lieta, ka tiesa vispār nav bijusi, un neviena tiesa pret viņu nekad nav izvirzījusi nekādas apsūdzības. Kad Cukurs emigrēja uz Brazīliju, sākās viņa tramdīšana, un viņš pats centās panākt, lai tiktu sarīkota tiesa. Kad kādi žīdi jau vienreiz bija izdemolējuši viņa darbnīcu, viņš griezās pie Brazīlijas valdības, lai viņam organizē oficiālu tiesas procesu. Tas netika organizēts, bet piedāvāts apsargāt viņa māju, no kā viņš atteicās. <br /><br />– DDD: Kas viņu vajāja? Vai Izraēlas specdienests “Mossad”? <br /><br />– E.B.: Nē, tie bija uz Brazīliju emigrējušie žīdi. Par to, kā Cukuram izcēlās konflikts ar turienes žīdiem, man izstāstīja viņa meita. Proti, pēc Gambijas lidojuma tika ražotas nelielas konfektes, iepakotas tādā kā mazā zemeslodītē, uz kuras bija uzzīmēts Cukura lidojums uz Gambiju un atpakaļ. Šo komercpasākumu, pelnot naudu ar šādi noformētu konfekšu pārdošanu, bija uzsākuši kādi žīdi bez paša Cukura ziņas un atļaujas. Tad arī sākās Cukura nesaprašanās ar viņiem. Tad lūk – viņš šos savus “ekonomiskos pretiniekus” satika Brazīlijā, un tur viņi esot “saķērušies”. <br />Tajā laikā modē bija tāds “Vīzentāla centrs”, kurš meklēja visus, kuri ir darījuši žīdiem pāri, lai viņus sodītu. Tad bija kampaņa pret tādu Eihmani. Viņš bija augsts vācu SS dienesta virsnieks, kuram Himlers uzdeva “nokārtot” žīdu jautājumu. Viņš tika sameklēts Brazīlijā, piespiedu kārtā atvests uz Izraēlu, tur notiesāts uz nāvi, un nāvessods arī izpildīts. Tai organizācijai bija uzdevums ķert arī visus citus. Ģenerālmēroga plāns bija jāizpilda, jo viņi šajā lietā tika finansēti. Tad viņi ķērās klāt Cukuram. <br /><br />– DDD: Vai Vīzentāla centrs? <br /><br />– E.B.: Jā, Vīzentāla centrs, Izraēlas valdība un tā tālāk. Kādēļ? Cukurs bija jau evakuējies uz Brazīliju ar savu ģimeni, ar automašīnām. Viņiem likās aizdomīgi, kāpēc viņš ir evakuējies caur Franciju, Spāniju, nevis kā parasti – caur Vāciju, kā to parasti mūsējie darīja. Izskaidrojums tam ir tāds, ka lidojuma laikā uz Gambiju, viņš bija nodibinājis ļoti labas attiecības ar Francijas un Spānijas aviāciju. Tur viņam notika pirmās avārijas, tika remontēta viņa lidmašīna, ielikts jauns motors. Francijas starptautiskā aviācijas savienība viņam piešķīra tādu kā atzinības balvu kā labākajam Latvijas lidotājam tādā un tādā gadā. <br /><br />– DDD: Tātad minētie žīdi paši uz savu roku uzsāka vajāt cilvēku, kuru neviena tiesa nebija atzinusi par vainīgu, piesprieda viņam “nāvessodu” un izpildīja to? <br /><br />– E.B.: Es jums varu parādīt kādu dokumentu. Te ir liela grāmata par Nirnbergas procesu, kurā ir publicēti visu kolaboracionistu vārdi, kuri tika apvainoti kā kara noziedznieki. Redziet, sarakstā uz burta “C” – Cukura vārda nav. Tātad Nirnbergas procesā viņš nav apvainots kā starptautiskais kara noziedznieks. <br />Otrs pierādījums, ka viņš nav vainīgs. Jūs jau droši vien zināt, ka Arājs tika tiesāts Rietumvācijā, Hamburgā kā vainīgs žīdu iznīcināšanā. Tiesas protokolos nekur neparādās Cukura vārds, viņš netiek apvainots. Process noritēja ilgus gadus, Arājam piesprieda mūža ieslodzījumu, un viņš cietumā arī nomira. Tas bija laiks, kad tika tiesāti visi lielākie kara noziedznieki, Hitlera līdzgaitnieks Hesse. Šo grāmatu atrada Cukura meitas vīrs, portugālis, kura profesija ir jurists. Viņš aizbrauca uz Nirnbergu un meklēja to lietu. Un nekādu oficiālu apsūdzību nav! Tātad Cukurs tiek apvainots bez tiesas sprieduma! Viņa ģimene, kas dzīvo Brazīlijā, ir ļoti patriotiska, sarunvaloda tajā vēl joprojām ir latviešu valoda. Viņu mērķis ir panākt, lai Cukuru reabilitētu un varētu viņa mirstīgās atliekas pārvest uz Latviju. Bet, tā kā pašlaik mūsu augstākā valsts vadība ir ļoti prožīdiski noskaņota, tad ir par agru gaidīt piepildāmies viņu sapni. <br />Mana grāmata par Latvijas aviāciju, kaut arī tajā ir aprakstīts periods līdz 1940.gadam, ir pirmais mēģinājums reabilitēt Herbertu Cukuru. Manuskriptā es par viņu rakstīju: “Viņu noslepkavoja žīdu teroristi”, bet grāmatā tika pārtaisīts “ebreju” teroristi. <br />Arī prokuratūras materiālos nav nekā konkrēta pret Cukuru. Ir teikts, ka viņš tur ir bijis, bet nav liecinieku, ka viņš būtu kādu šāvis, ka viņš būtu par to apvainots un sodīts. Kad Latvijā tiesāja vienu otru no Rumbulas meža notikumu līdzdalībniekiem, – šajos procesos arī Cukura vārds nav minēts. <br />Viņa vārds minēts tikai safabricētajās žīdu liecībās. No Izraēlas, kur man ir pazīstams kāds aviācijas vēsturnieks, esmu dabūjis žīdu “liecības” pret Cukuru. Te ir visādas muļķības sarakstītas. <br /><br />– DDD: Bet ne jau slepkavoja tur cilvēkus un, kā teikts žīdu “liecībās”, šķaidīja pret sienu zīdaiņus. Kam ar to viņi vēlas aizmālēt acis, no kādas patiesības novērst uzmanību? <br /><br />– E.B.: Saistībā ar Rīgas geto ir kāda interesanta lieta – arī starp žīdiem nav bijusi vienprātība, jo paši žīdi tika iecelti par nometnes administrāciju. Viņi, lai paši izdzīvotu, bijuši ļoti naidīgi noskaņoti pret to lielāko žīdu masu. To man stāstīja viens liecinieks, – viņš ir vedis pārtiku uz turieni, un saticies ar ieslodzītajiem žīdiem. Tie viņam esot ieteikuši neielaisties ar tiem žīdiem, kuri izpilda vācu okupācijas dienesta uzdevumus. Un fakts ir tāds, ka pārējos aizveda uz Rumbulu, bet tos žīdus, kuri vāciešiem palīdzēja uzturēt kārtību geto, – neaizveda. Viņus pat aizsūtīja uz atsevišķu koncentrācijas nometni, kas atradās Viestura dārzā. Tur viena žīdu daļa tika izpirkti. Žīdi arī šķirojās bagātajos un nabagajos žīdos. Bagātie žīdi esot devuši noteiktas naudas summas, lai vācieši varētu iepirkt automašīnas. Sakarus starp bagātajiem žīdiem un vāciešiem esot organizējis grāfs Bernadots. Pēc tam, kad krievi ieņēma Aušvicas nometni, viņš mistiski pazuda. Viņš bija ieslodzīts krievu koncentrācijas nometnē un pazuda – iespējams tāpēc, ka viņš būtu varējis izstāstīt, kā bagātie žīdi esot pārdevušies vāciešiem, lai viņus nenolikvidē. <br /><br />– DDD: Tas ir kārtējais apliecinājums, ka žīdi līdzīgi latviešiem nav pasargāti no cilvēces lielākā posta – savas tautas nodevības, kuras rezultātā pašu nelieši palīdz ienaidniekam iznīcināt un represēt godīgo un vienkāršo tautas daļu. Bet kā jūs vērtējat pašlaik izvērsto vajāšanas akciju pret latviešu lidotāja Herberta Cukura vārda piemiņu, skandālu, kas sacelts vienas aploksnes dēļ, uz kuras redzams viņš ar savu sievu un dēliņu? <br /><br />– E.B.: Par noziedznieku drīkst saukt tikai to, kas ir notiesāts. Kamēr vaina nav pierādīta, viņu par noziedznieku nevar saukt. Te viss notiek otrādi – nosauc par noziedznieku, vajā šo cilvēku, viņa piederīgos. <br /><br />– DDD: Cukurs tika noslepkavots, taču slepkavas pēc tam nenoķēra? <br /><br />– E.B.: Jā. Daudzi emigrācijas latvieši publicējuši rakstus emigrācijas presē viņa aizstāvībai. Pret viņu bija pozitīva attieksme gan Brazīlijā, gan Francijā, gan citur pasaulē. <br /><br />– DDD: Bet kāpēc pat Latvijas latvieši nostājas nepatieso apsūdzētāju un linčotāju pusē? <br /><br />– – E.B.: Vietējie latvieši ir divējādi noskaņoti. Oficiālās varas personas izvairās ķerties klāt šādam jautājumam, lai pašiem nebūtu jācieš dēļ tā. Bet ir arī deputāti, vēsturnieki, kas par viņu izteikušies pozitīvi, arī interneta diskusijās tas ir redzams. Ir atsevišķas personas, kuras cieši saistītas ar noteiktām žīdu aprindām un vēl pašlaik atrodas viņu iespaidā. Par ko Sorosam piešķīra Trīszvaigžņu ordeni..? Arī pret leģionāriem tagad izturas necienīgi. Es domāju, ja tādu leģionāru nebūtu, tad diezin vai prezidentei būtu izdevies aizbēgt uz Rietumiem. Un nezin, vai viņa tagad būtu bijusi tā, kas viņa ir. Viņai būtu jāpateicas leģionāriem, nevis jānosoda viņus kā fašistus. <br /><br />– DDD: Kā jūs vērtējat mūsdienu politiku Latvijā, nenovērstās okupācijas sekas? <br /><br />– E.B.: Ļoti negatīvi, es pat balsot neeju. <br /><br />– DDD: Neticat vēlēšanām? <br /><br />– E.B.: Tā visa ir māžošanās. Šitie visi ir kolaboracionisti, kas sadarbojas ar amerikāņiem. <br /><br />– DDD: Tātad Amerikai pašlaik nav izdevīgi, ka Latvijā nodibinās taisnīgums, tiek likvidētas okupācijas sekas? <br /><br />– E.B.: Viņi vēl arvien paši neizprot un negrib izprast – kā viņi varēja tik tālu nonākt, ka totalitārais komunisms bija viņu sabiedrotais. Kādu valodu viņi runāja pirms Otrā pasaules kara? Ne par velti Padomju Savienību izsvieda ārā no Tautu savienības par Somijas padarīšanām. Krievi bija vieni no pirmajiem, kas sāka bombardēt civilos iedzīvotājus Helsinkos. <br /><br />– DDD: Tātad jūs atzīstat: ja viss notiktu kā nākas, būtu jāveic Latvijas dekokolonizācija, deokupācija, jādabū atpakaļ Abrene? <br /><br />–E.B.: Noteikti! Un neļautu Latvijā darboties piektajai kolonnai krievu labā. Ir šausmīgi klausīties Saeimas debatēs, kurās PCTVL lec gaisā un latviešu nacionālos partizānus sauc par fašistiem. Viņi ir panākuši to, ka demokratizācijas miglā ir tikuši Saeimā, un nepārtraukti kaitē Latvijai. <br /><br />Pierakstīja Līga KRIEVIŅA <br /> <br /> <br /> <br /><br /><br /><strong>Sent: Thursday, October 27, 2005 11:45 AM<br />Subject: Re: par tikshanos ar Ezergaili</strong><br /><br />Sveiks, Richard!<br />Otrdien vakara Riigaa tikos ar <strong>Ezergaili </strong>un vel vienu vesturnieci <br />Latvijas - <strong>Ruditi Viiksnu</strong>. Rudite, ka izraadiijas, bija bijusi pie mums <br />izstade toreiz pirms pusgada. Mums bija gara ljoti interesanta saruna, <br />ko bus sameera gruuti Tev tagad atstaastiit. Bet meeginaashu.<br />Pirmkart, palika patikams iespaids par vinjiem. Vinji ir profesionali <br />vesturnieki un runajot ar vinjiem, man palika iespaids, ka vinji dzivi <br />un aktivi interesejas par visiem shitiem notikumiem un procesiem, bet <br />ari ka pasaule ir tik pilna ir shadam lietam un ka Cukura gadijums nebut <br />nav vienigais. Vinji vienkarshi to neskata ar tik emocionalu skatienu ka <br />iesaistitas personas, bet bezkaisligak - ta profesionali.<br />Vinjiem (ipashi Ruditei) ir daudz materiaalu, kas mums nav. Piemeram, ir <br />lieciba no viena vira (Arvids Krumins - vins veel vareetu but dzivs 85 <br />gadi) no Bukaishiem par to partizanu vienibu, ko organizeja Cukurs. <br />Vinji tur esot mazliet konkureejushi ar kadu citu vietejo vadoni - <br />Sakni. Man tagad nebija iespeja ar to detalizeti iepazities, bet vinji <br />man pastastija kur to visu var dabut. Jaadabu atlauja no galvenas arhivu <br />prieksnieces Klavinjas un Chekas lietu arhiva esot vel vismaz kaadas 4 <br />liecibas, kur par to stastits.Tas dod iespeeju salidzinat datumus par <br />ierashanas laiku Riga.<br />Tad Ruditei ir ari ta majas gramata ar izrakstu, kas liecina kad Cukurs <br />pierakstijas Shapiro dzivokli, kas apmeram saskan ar to, ko Cukurs pats <br />saka aizstavibas runa.<br /><br />Ezergailja gramata ir rakstits, ka vieniga nopietnaka apsudziba Cukura <br />sakara saistas ar 30. novembri, kad vins <strong>"pec nostastiem"</strong> esot it ka <br />vadijis to 100 viru vienibu, kas veda cilvekus uz Rumbulu.<br />Es prasiju Ezergailim, kur vins nema tas nopietnas liecibas, kas norada <br />uz to 30. novembri. Ezergailis visas liecibas pec kuram rakstija gramatu <br />ir nemis no tadas Wiezner Library (bibliotekas) Anglija un Yad Vashem <br />arhiva. Tur figure tada Josef Berman lieciba (tas nav Kunzles gramata). <br />Respektivi, sarunajam, ka vins aizbrauks uz majam un tas liecibas visas <br />velreiz paarskatiis.<br />Es vinam ari teicu, ka man kaut ka krit uz nerviem tada piebilde - "pec <br />nostastiem". Vins tad smejas, jo ta jau ari ir - pec nostastiem. Neka <br />cita jau nav - <strong>tikai nostasti.</strong><br />Vel Ezergailis saka, ka noteikti esot jadabu Shapiro originala lieciba, <br />jo no taas, kas ir Kunzles gramata, vins atsakas. Es, vinjam, protams, <br />teicu, ka kur tad mes lai to liecibu dabujam? Vins teica, ka parskatis <br />velreiz pie sevis majas. Varbut, ka ir - tikai zem Sashas Semjonova varda.<br /><br />Vel Ezergailis ieteica tadu interesantu lietu. Ir viena vacu valoda <br />sarakstita gramata. Anita Hugler "Eine Judische SS officier" (Kads zidu <br />SS virsnieks), kas stasta par Shervicu - zidu tautibas nacistu, kurs <br />stradaja Riga SD taja laika. Vins bija augsts nacistu virsnieks, bet tai <br />pasha laika glaba daudzus zidus. Vins esot bijis pirmais nacistu <br />virsnieks, ko tiesaajushi. Un daudzi no tiem, kas liecinaja Shervica <br />lieta Minhene - Shervica praavaa ir TIE PASHI, kas sniegushi liecibas <br />Cukura sakara.Tai skaita Shapiro. Daudz velak daudzi no vinjiem atteicas <br />no savam liecibam un nozeloja, ka liecinajushi pret vinju. Ezergailim ir <br />laba ideja, ka vajadzetu tas liecibas un personas salidzinat. Varbut ir <br />kaut kadas paraleles un shemas, kas atklaajas. Mes ar Calli vacu valoda <br />nelasam, bet Gunars varbut var izlasit. Vins tacu vaciski prot.<br /><br />Ezergailis ieintereseejas par to izzinju no Brazilijas Iekslietu un <br />Tieslietu ministrijas. Tur ir tads vaards - iesakaam arhivet sho lietu. <br />Vins prasija, ko tas nozime? Vai tas nozime, ka partraukt sho lietu vai <br />ari ka tur tiesham bija savaakti kaut kaadi dokumenti, ko "arhiveeja". <br />Varbut vinjiem ministrijas arhiva ta lieta vel ir?<br /><br />Ezergailis nenoliedz, ka varetu but kludas vinja rakstos - laiks iet uz <br />priekshu, paradas jaunas zinjas un fakti un ta tas virzas uz priekshu. <br />Vesture ir tads process, ka vel pec 100 gadiem var paradities jauni <br />fakti un tas viss pamazam krajas. Patiesiibas, meli, pec tam <br />atmaskojumi. Tagad Ezergailim ir tikko iznaakusi jauna graamata par Nazi <br />- Soviet - disinformation - par dezinformaaciju. Par to, ka gan nacisti, <br />gan sovieti visu organizeejushi taa, lai atbildiba par noziegumiem <br />uzveltos tam tautam, ko vinji bija iekarojushi. Man liekas, ka tieshi <br />par teemu, ne? Protams, ir atskiriba - vieniem (apsudzetajiem un <br />radiniekiem) tas ir dzivibas un goda jautajums, citiem (vesturniekiem) - <br />veesture.<br />Ezergailis sniedza ari interviju Robertam Klimovicam un tur esot teicis, <br />ka tagad jau tikai par to varot sakt pamazam runat. Man vins ari teica, <br />ka "DIENA" jau nu noteikti paslaik neko tadu nepublices, bet "varbut pec <br />gada", jo laiki pamazaam mainas.<br /><br />Vel es Ezergailim noradiju uz to faktu, ka Kunzles graamatas latvieshu <br />versija/tulkojums ir izdota Maskava. Vins ta ieintereseejas un teica: <br />aha, tad tur vel tas Krievijas faktors nak klat. un ta piefikseeja <br />prieks sevis.<br /><br />Vel mes runajam par to vesturnieku komisiju. Es prasiju vai tad ta <br />komisija nevar neko tur ierosinaat? Izradas, ka toreiz viss bijis tieshi <br />otraadi. Vestermanis esot baigi uzstaajies Cukura skandala laika, ka <br />"Padomei uz shito esot noteikti jareage!" un padome iespitejusies un <br />teikusi: nereagesim. Saproti? Ka Vestermanis gribejis, lai padome nak <br />klaja ar nosodijumu mums, bet padome nav naakusi. Seit redzams, ka kaut <br />ari ta padome ir ienemusi pasivu nostaju (nevis aktivu), bet tomer akli <br />nepaklaujas.<br /><br />Ezergailis ari saka, ka prezidentes Vairas laikaa jau no noteikti neko <br />tadu (nekadu petijumu Cukura lieta) valsts "nepasuutiishot". Un tie <br />vesturnieki jau pashi var peetit cik vien grib. Bet nu neizklausijas ta, <br />ka kads vienkarshi ta uznemsies pats uz savu iniciativu un pats par savu <br />naudu to darit. Pastav jau tomer ari ta eetiska problema, jo kaut ari <br />tas apsudzibas pret Cukuru ir absurdas, tomer skaidrs, ka vins zinaja, <br />ka notiek taa shaushana un shofereeeja to Araju. Jautajums: kapec? nak <br />tikai pec tam. Un vinji - tie vecie, kas jau viskautko dzive ir <br />pieredzejushi saka: vai cik jauki, ka tadi jauni cilveki, energiski te <br />nemas un saka: jums tik labi sanak!. Bet jutams, ka vinjiem pashiem jau <br />shitaa "glaabshanas" faaze ir garam.<br /><br />Vel Ezergailis uzskata, ka nekaada "pecnaaves tiesa" nav iespejama.Mes <br />gan tur siikaak neiztirzaajaam sho jautaajumu.<br /><br />Mes sarunajam sarakstities un Ezergailis, kad atgriezisies Amerika, <br />paarmekles savus arhivus.<br />Rudite man iedeva to Chekas arhivu liecibu kodus un tamlidzigi - lai <br />butu vieglak atrast.<br />Ezergailis pats saka, ka vislabak esot par visu shito uzrakstit un izdot <br />gramatu. Tapat ka Kunzle izdarija. Jo gramatai neko nevar padarit. <br />Filmu, piemeram, var nelaist televizija. Un cik tad daudziem tu to pie <br />sevis majas paradisi? Rakstu var nedrukat avize. Bet gramatu dabut <br />ieksha veikala tomer ir ljoti vienkarshi.<br /><br /><br />Talak seko mans viedoklis.<br /><br />Es domaju, ka viss pamazaam kustas. Un visas shitas sikas lietinjas <br />kopaa tomer vaacas. Es ta sapratu, ka tie vesturnieki tur tomer kaut ko <br />chubina un ta nav, ka vinji gluzi sez - rokas klepi salikushi. <br />Vienkarshi tas viss aiznem ljoti ilgu laiku. Iekustinaats ir!<br />Tad veel par Prokuraturu. Pats Osis tagad slimo, bet, piemeram, ta <br />Rudite, diezgan skeptiski uz to skatas. Jo esot bijis lidzigs gadijums <br />ar Kondratu Kaleju. Ka tur jau prokuratura saskarusies "ar pasaules <br />kaartiibu". Ka ari jau nav neka bijis pret vinju, bet nu Vizentaala <br />centrs kliedza un bljaava pa visu pasauli, ka vajagot, nu un tad ari <br />atdeva vinju vinjiem apriishanai.<br />Un Rudite saka, ka prokuratura jau ar shito esot visu saskarusies un tur <br />ta ka karsts kartupelis. Un ta Osa palidze saka, ka Krievija vinjiem tur <br />neko neatbildot vispar un nevarot dabut tos dokumentus. Es domaju, ka <br />Krievija nekad ari neko nedos.<br />Nu, ta. Es te meginaju tev sniegt tadu ieskatu no tikshanas un <br />valdoshaas atmosfeeras. Butu jau labak aci pret aci izstastit. Citadi <br />gruti to noskanju te ta uzrakstit.<br />Bet kopuma, man liekas, labi. Process notiek, kau ari ljoti, ljoti leeni.<br /><br />Domaajam par jums,<br /><br />Kristine BiedreRichard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-85009388322111670572008-06-28T05:56:00.000-07:002009-09-04T13:15:50.864-07:00HERBERTAM CUKURAM 105.<strong>"Herbertam Cukuram 105 <br /> 17. maijā izcilajam latviešu aviatoram, leģendārajam tāllidotājam un konstruktoram Herbertam Cukuram palika 105 gadi. Tādēļ nav nejaušība, ka vairāku simtu viesu klātbūtnē, aplausiem skanot, laicīgās mākslas galerijā "K.Māksla?" Liepājā notika H. Cukuram veltītās izstādes un dokumentālās filmas "Nevainīguma prezumpcija", kuras režisors ir zviedrs Karls Bjorsmarks, savukārt radošajā grupā strādāja gan pazīstamais aktieris Mārtiņš Vilsons, gan Kristīne Briede, pirmizrāde.<br />Izstādes atklāšanā piedalījās arī NSS Liepājas nodaļa. "</strong><br /><br /><br />http://www.latvians.lv/modules/altern8news/article.php?storyid=63<br /><br /><strong>Herberta Cukura 105 dzimšanas dienā pulcējas daudz liepājnieku</strong><br />Publikāciju pievienojis Aigars P. 2006/12/28 9:15:59 (106 )<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjmFEAEvsm5xNqIHpwtrW1L7rvTQoB7IMMpS568uC9sR4psS5lbRZ8Ploih6pLLsEFZHu5jQCaf59Ozphcax_89jhNlDQrBNwMthcEB30fepKY00mTmv1SMF614yRiho46T_gcxlTWidysw/s1600-h/img45936e1716c9d.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjmFEAEvsm5xNqIHpwtrW1L7rvTQoB7IMMpS568uC9sR4psS5lbRZ8Ploih6pLLsEFZHu5jQCaf59Ozphcax_89jhNlDQrBNwMthcEB30fepKY00mTmv1SMF614yRiho46T_gcxlTWidysw/s400/img45936e1716c9d.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216918897773793730" /></a> <br />17. maijā izcilajam latviešu aviatoram, leģendārajam tāllidotājam un konstruktoram Herbertam Cukuram palika 105 gadi. Tādēļ nav nejaušība, ka vairāku simtu viesu klātbūtnē, aplausiem skanot, laicīgās mākslas galerijā "K.Māksla?" notika H. Cukuram veltītās izstādes un dokumentālās filmas "Nevainīguma prezumpcija", kuras režisors ir zviedrs Karls Bjorsmarks, savukārt radošajā grupā strādāja gan pazīstamais aktieris Mārtiņš Vilsons, gan Kristīne Briede, pirmizrāde. <br />Herbertam Cukuram veltītā izstāde pirmkārt pārsteidza ar iespaidīgajām instalācijām. Piemēram, vienā no galerijas zālēm televizora ekrānā, kas novietots starp trīs lielizmēra fotogrāfijām: slepkavu Kincli, kam pretīm Cukurs, starp tiem sakropļotaiā lidotāja mirstīgās atliekas ceļojumu koferī, skatāmi unikāli paša Herberta Cukura uzņemti kinokadri, kuros redzams smaidošs paša slepkava, ebreju terorists Antons Kincle. Tāpat viegli uztveramā veidā ir izstādīts plašs foto un dokumentālo materiālu klāsts, kas neviļus pat lielākajam nezinītim vai vienaldzīgajam liks aizdomāties par šausminošo netaisnību un traģēdiju, ko nācās piedzīvot liepājniekam Herbertam Cukuram un viņa ģimenei.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjeomhGBch-Ou-u7HoFHETsOJLukn0DZVn8wzJHYQeC3tgWtxWNq0zYiPkwNSFbdPwUMxdme9o-PeAQo_vroqsi3t7N1KuAsERdk7K4MXWW85ooix8Ob-rv4BtlTOKmjQ1Zekj93YAth83_/s1600-h/img45936e37ba5f8.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjeomhGBch-Ou-u7HoFHETsOJLukn0DZVn8wzJHYQeC3tgWtxWNq0zYiPkwNSFbdPwUMxdme9o-PeAQo_vroqsi3t7N1KuAsERdk7K4MXWW85ooix8Ob-rv4BtlTOKmjQ1Zekj93YAth83_/s400/img45936e37ba5f8.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216919274705690946" /></a><br />Herbertam Cukuram veltīto izstādi atklāja filmas līdzautors, aktieris Mārtiņš Vilsons, simboliski izgaiņājot miglas vālus. <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgPS-rShBZ38Bi89Ksn6qxzmjiwl8732WeqH3DyxkLKWjD8AMzhV9S_vGrdyNVsR-LRL2JirbnZSzjhPVK4wHYDfUJyIVDS3hl9yaxVJr4BdqN3PHPUzyd2q0u7BU91yMGO3n4oBCcFf3uk/s1600-h/img45936e5c28719.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgPS-rShBZ38Bi89Ksn6qxzmjiwl8732WeqH3DyxkLKWjD8AMzhV9S_vGrdyNVsR-LRL2JirbnZSzjhPVK4wHYDfUJyIVDS3hl9yaxVJr4BdqN3PHPUzyd2q0u7BU91yMGO3n4oBCcFf3uk/s400/img45936e5c28719.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216919554501644018" /></a><br />Lidmašīnas, ar kuru H. Cukurs aizlidoja uz Gambiju (Āfrika), miniatūra.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjXU6RwRHnshsYgdv8Gqodqgz_YrcJ3AvOdZZgu9DTIZir8ITmYiQYQTgNnyu0XsZVs4_jYliMWIisMb3lcw4oU3U1nJO6exloXlsnC2p4LBNe7en837C0pkSRCJnM3kZeBAMXeuu4qSZXC/s1600-h/img45936e87139d3.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjXU6RwRHnshsYgdv8Gqodqgz_YrcJ3AvOdZZgu9DTIZir8ITmYiQYQTgNnyu0XsZVs4_jYliMWIisMb3lcw4oU3U1nJO6exloXlsnC2p4LBNe7en837C0pkSRCJnM3kZeBAMXeuu4qSZXC/s400/img45936e87139d3.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216919841425343330" /></a><br />Latviešu lidotāja slepkavnieka A. Kincles portrets, ko vairums izstādes apmeklētāju redzēja pirmo reizi.<br /><br /><br />Izstādes atklāšanā piedalījās arī leģendārais liepājnieks- Jānis Lādītis, kurš personīgi pazina Herberta Cukura tēva brāli Teodoru Cukuru, rokās tur grāmatu "Mans lidojums uz Gambiju". <br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjMO5MIXoyqwo28VOmCBvijlF-lQlYoxolJljcWOnFzyjgO_decDoPzqjpt2aW4VR4tm9fSWBKedY-gR5INTwxMqu7_LkdQv9LqDIlxHkM2o3EnT7tMD0iSlTUY4y9ouYIshoe4DwY-e9Cf/s1600-h/img45936ec0500ee.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjMO5MIXoyqwo28VOmCBvijlF-lQlYoxolJljcWOnFzyjgO_decDoPzqjpt2aW4VR4tm9fSWBKedY-gR5INTwxMqu7_LkdQv9LqDIlxHkM2o3EnT7tMD0iSlTUY4y9ouYIshoe4DwY-e9Cf/s400/img45936ec0500ee.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216920086477081570" /></a><br /><br />Grāmatas "Latvijas aviācijas vēsture" autors Edvīns Brūvelis, kurš personiski pazina Herbertu Cukuru un aviācijas entuziasts Roberts Kļimovičs.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi1wO4TMbO2o10696OsOG7NVCHqqXfspnyFcjiZX2iNDagwGSNAVhEDK1jalQXDbEOqRSjXypiGnhOrlAH7vOdGxvWEOHSo-o0YCjp6sVUR6J3OkctfJ240H-AgWsJ5UwamrcsXantMVChW/s1600-h/img45936ee89ecc6.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEi1wO4TMbO2o10696OsOG7NVCHqqXfspnyFcjiZX2iNDagwGSNAVhEDK1jalQXDbEOqRSjXypiGnhOrlAH7vOdGxvWEOHSo-o0YCjp6sVUR6J3OkctfJ240H-AgWsJ5UwamrcsXantMVChW/s400/img45936ee89ecc6.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216920323324841922" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj2lUXkBf0i0VOFox-XRGsBRfVjApkjd93RH3UESpCOVwt1-wWS3oVMIvaIdS_e1aPoq4mG8jNb0HW6Rn4aOE9rfVxTnjl31LTrZ-P8LkhGLhj5pwfNlODRI9dAbiWUq2faVmoALUvT_3jr/s1600-h/img45936f1442b0a.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj2lUXkBf0i0VOFox-XRGsBRfVjApkjd93RH3UESpCOVwt1-wWS3oVMIvaIdS_e1aPoq4mG8jNb0HW6Rn4aOE9rfVxTnjl31LTrZ-P8LkhGLhj5pwfNlODRI9dAbiWUq2faVmoALUvT_3jr/s400/img45936f1442b0a.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216920585857541986" /></a><br />Pirms filmas pirmizrādes klātesošos uzrunāja gan režisors K. Bjorsmarks, gan M. Vilsons, kurš atgādināja par šodien sabiedrībā tik izplatīto uzskatu, ka "Herberta Cukura tēmu labāk nevajagot aizskart, jo tas esot ļoti neērts jautājums", kuram viņš, protams, nepiekrītot. <br />Un pēc mirkļa pārpildītajā zālē nodzisa gaisma un ar vārdiem "Ļaujiet man runāt!", ko Herberts Cukurs kliedza slepkavām, sākās filma, pēc kuras palika ļoti daudz pārdomu. <br /><br />Foto: Aigars P.<br /><br />http://www.latvians.lv/modules/articles/article.php?id=78<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgWziwJsySrXOkig74l3hRhDWksga0vCBjsuIcuIV0rbfaodcvw3Nqjr2wzxClC2BmC5k2nY_C3uVs1JtSiEfUtIOw1pICz5LZFjc3HxMPaLbCVvmp_b5y7WyYqDNPtptPtuefAULPdn9DC/s1600-h/logotips.gif"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgWziwJsySrXOkig74l3hRhDWksga0vCBjsuIcuIV0rbfaodcvw3Nqjr2wzxClC2BmC5k2nY_C3uVs1JtSiEfUtIOw1pICz5LZFjc3HxMPaLbCVvmp_b5y7WyYqDNPtptPtuefAULPdn9DC/s400/logotips.gif" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5216966203791299570" /></a>Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-87759763270548454272008-07-05T06:42:00.000-07:002009-09-04T13:14:18.036-07:00VALDES LOCEKLA IESNIEGUMS ARLIETU MINISTRAM.G. Landmanis: "Tas ir neiedomājami, kad Ārlietu ministrs publiski atļaujas paust tik radikālus uzskatus."<br />Šā gada 30. septembrī interneta portālā www.delfi.lv izlasīju tajā ievietoto publikāciju “Pabriks nosoda Herbertam Cukuram veltītas aploksnes”. Publikācijā citēts sekojošs Jūsu izteikums: “Ir svarīgi apzināties, ka Herberts Cukurs nebija tikai talantīgs lidotājs. Viņš bija arī Otrā Pasaules kara noziedznieks, kurš, līdzdarbojoties bēdīgi slavenās Arāja komandas sastāvā, ir atbildīgs par nevainīgu civiliedzīvotāju slepkavībām un līdzdalību holokaustā.”<br />Tā kā Jūs slaveno lidotāju esat nosaucis par noziedznieku, tad esmu labā pārliecībā, ka varēsiet mani informēt uz kuru juridiski saistošu dokumentu pamata Herberts Cukurs uzskatāms par noziedznieku. Vēlos saņemt kopiju no notiesājoša tiesas sprieduma, ar kuru notiesāts Herberts Cukurs par noziegumiem Otrā Pasaules kara laikā. Rakstot publikācijas plašsaziņas līdzekļiem par ievērojamā Latvijas lidotāja Herberta Cukura dzīvi, noteikti tajās izmantošu Jūsu sagādātās notiesājošajā spriedumā ietvertās ziņas. Tādējādi man būs iespēja sabiedrībai sniegt objektīvu informāciju. <br />No savas puses vien varu piebilst to, ka Herberts Cukurs ir dzimis un audzis liepājnieks, šeit – Liepājā – aizsācis savas slavenās lidotāja gaitas. Vecie liepājnieki man savas atmiņas par H. Cukuru stāstījuši ar godbijību un apbrīnu, neviens viņu par žīdu šāvēju nav saucis. Kāds vecs Rīgas ebrejs stāstīja, ka pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados H. Cukurs uzstājās Rīgas ebreju biedrībā ar priekšlasījumiem par savu pieredzēto ceļojumā pa Palestīnu. Ka H. Cukuram ar ebrejiem ir bijušas draudzīgas attieksmes. Atgādināšu, ka Herberts Cukurs bezdievīgi tika noslepkavots 1965. gada 23. februārī Urugvajas pilsētā Montevideo. Būtu labi, ja Jūs Latvijas sabiedrībai paskaidrotu, vai tā ir tiesiska rīcība? Vai arī Latvijas pilsoņi drīkst – līdzīgi kā H. Cukura nāves gadījumā – kārtot vēsturiskus rēķinus ar citu valstu iedzīvotājiem, pamatojoties uz miglainiem atmiņu stāstiem un izdomām?<br /><br />Guntars Landmanis<br />P/O "Nacionālā Spēka Savienība" valdes loceklis,<br />Liepājā, 2004. gada 1. oktobrīRichard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-48838397802886892622008-07-10T12:45:00.000-07:002009-09-04T13:12:38.845-07:00HERBERTA CUKURA AISTAVAS.<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgKKf4A0Q3b9DPFa36CvHR05XxjTh31vdNnL1FeXYk4vwuuycWMje-5BJ2h96cS-UA0AXHN780I_ltN-FNTR2PUJNXss_uhbb4Fh3ywgAyx5VxRlQxtM-AY1Lba-Efcczkb-O8mXQTrv_pN/s1600-h/kapten1.gif"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgKKf4A0Q3b9DPFa36CvHR05XxjTh31vdNnL1FeXYk4vwuuycWMje-5BJ2h96cS-UA0AXHN780I_ltN-FNTR2PUJNXss_uhbb4Fh3ywgAyx5VxRlQxtM-AY1Lba-Efcczkb-O8mXQTrv_pN/s400/kapten1.gif" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5221474920590477938" /></a><br /> <br />KAPTEINIS -KARA LIDOTAJS HERBERTS CUKURS AISTAVAS. <br /><br /> <br /><br /> Mana aistaviba pret zidu apmelojumiem.<br /><br />Pirms iesaku savu aistavibu,atrodu ka manu pienakumu issos vardos paskaidrot vissaukstakam Brazilijas Iestadem,ka kad vacu armijas bataloni atkapas no vairak ka 2/3 Latvijas,tas iedzivotaji centas atstat savu miloto zemi un glabt tikai dzivibu.<br /><br />Celi un paceli bija pilditi ar begliem,kas nesa ko vareja panemt lidzi,un citi ar pajugiem,ko vilka zirgi,centas sasniegt Rigas,Liepajas un Venspils ostas.Pateicoties augstakam vacu komandam,begli vareja iekapt kugos,kuros tika evakueti armijas materiali,no Latvijas nozagtas vertigas lietas,ganu pulki,ievainotie,un begli.<br /><br />Celi jaś vissi bija tikusi nogriesti no sarkanas armijas. “Stukas”bumbvedeji,zemi lidojot bombardeja celus,pacelus un pat uz juru.Dadzi kugi tika nogremdeti,dazi ar tukstosiem cilvekiem,un laimigi bija tie kas speja nonakt Danzigas jeb Gdina ostas,kas ari tika bombardetas bez zelastibas no Sabiedtotiem,tapat ka vissas pilcetas ieveribas cienigas ,nemaz nerunajot par Berlini,Hamburgu un citam. <br /><br />Tikai vien,Drezdenes bombardesana,pazaudeja dzivibu vairaki tukstosi latviesi. <br /><br />Sakara ar Sovietu armija tuvosanus latviesi saka mukt vairak un vairak,un kad pabeidzas kars,tika begli koncentreti beglu nometnes (Displaced Person Camps) un kas bija palicis pari no latviesu militaram vienibam,karu gusteknu nometnes. <br /><br />Beglus varija skaitit tukstosos,un tas sagadaja sabiedrotiem nopietnas problemas.Sabiedrotie centas repatriet beglus uz tam zemem no kuram vini naca,bet begli kas naca no zemem kuras parnema Sovietiska valdiba,liedzas argriezties,jo tas nozimeja navi,,Jaunas Spidzinasanas un labaka gadiena spaidu darbus Sibirija. <br /><br />Kad sovietu representaji iegaja beglu nometnes,vini tikai isvilpti,izlamati un neviens repatriants nepieteicas brivpratigi.Begliem bija jaturpina dzivot savas nometnes,jo Sabiedrotiem ne bija iespejas uznemt so milzigo cilveku skaitu kas velejas iebraukt kautkada valsti lai atstatu Vaciju,un kautkada valsti kur valda miers,un sakt jaunu dzivi.Tatad nav nekads brinums ka var atrast latviesus vissos piecos kontinentos. <br /><br />Bet sovietiskie krievi nelikas miera.Tika sanemta slepena koma no Mascabas lai begli tiktu visados veidos apvainoti,un it seviski kas atiecas uz latviesiem vissas pasaules malas. <br /><br />“Latvian Jewish Relation” 35 un 36 lapas puse saka: <br /><br />-“There fore,it is more than striking that just lately the Latvian nation has been accused by certain Jewish persons of being responsible for the massacres of the jews in Latvia.Latvians Displaced Persons in Germany had been called ‘nazis’ OR “Facists”,Latvian DP Camps-hindingplaces for”Thousands of Jews killers”. <br /><br />“The persons,participing in this anti-latvian campaign,knowingly or unknowingly,have folloved the secret bolchevic instructions as to defation of those Displaced Persons who not withstanding all soviet attemps and pressure have “Chosen liberty”and refused to return home to their occupied countries. <br /><br />“Sovjet power is interested,by all possible means,to prevent Displace Persons from leaving Germany,hoping in case of emergency to get them into their hands.Soviet power is really worried thatDisplaced persons as genuine Democracy Partizans can turn to be the most active anti-communists vaccines in countries of emigration.And so Latvians,for instance,have been accused being guilty in crimes perpetuated,in fact,by Nazis.These accusations were not raised during nazi occupation of Latvia in 1941-1944,neither after in 1945,but only late when sovjets saw that their efforts to get Baltic DPs repatriated have failed.” <br /><br />“It is really regrettable that some Jewish persons,eventually not being aware of the ruse Bolshevic tactics have deliberately served these soviet aims”. <br /><br /> <br /><br />Zidu zurnalists David Nussbaum avizes “Memo to Editors”,”New York Post” raksta par saviem iespaidiem,apstaigajot beglu nometnes/DP Camps/,apsudz visus beglus kas nakusi no Baltijas valstim,par zidu slepkavam/”Latvian Jewish Relation”/36 lapaspuse. <br /><br />Lai vel vairak apmelotu beglus,zidu avize,ieks New York,avize “Der Aufbau”,7 janvara 1949g.numura publice “33 kara noziedznieku sarakstu” sastaditu no latviesie,un uzaicina lai atsaucas acu liecinieki no visam pasaules malam,prźt siem noziedziniekiem kas patlabam atrodas beglu nometnes Vacija. <br /><br />“Latvian Jewish Relation”36 lapaspuse raksta sekoso: <br /><br />“Without any trial,even without any evidences,as witnesses are still to be provided,33 persons are called “war criminals”,un 37 lapaspuses lasam: <br /><br />“There is no doubt,especially after staged processes of Comunists and theirs satellites,that by putting on one of the so-called “War criminals”list of any names;The soviet agents,will be able provide so many “evidences”as desired,against any person”. <br /><br />Kas ir zidu raksnieka Max Kaufmann? Latvian Jewish Relation 37 un 48 lapaspuse informe:_”Ka pec atbrivosanas no koncentracijas nometnes,Vacija,atgriezas Latvija,un no Latvijas bez grutibam izbrauc no ta saukta “Dzels Aiskara”,ko neviens mirstigais nespej,un bez lidzeklu grutibam sak publicet savas atminas,vissos sikumos arceroties,vietas,datums un numerus,vissu no galvas.Max Kaufmann gramata “Die Vernichtung der Juden Lettlands”Churbn Lettland tika aizliegta no Amerikas Savienoto Valts Militaras Valdibas,un tamdel par to nav vajadzigs ko teikt. <br /><br />Sakot no 1946.g.marta,mana iebrausana Brazilija,Rio de Janeiro,bija zidiem jau zinama.Es personigi aizvedu zideni Miriam Kaitzner uz zidu komiteju kada iela Sāo Cristovam rajona,nearceros adressi,un tur to nodevu.Miriam tika ienemta,kada zidu,Leiba Chapkovsky,vienkarsa,bet godiga gimene. <br /><br />Tai laika mes dabujam patveru,ieks Saco de Sćo Francisco,Niteroija,ieks Balto polu oficiala ipasuma,un tur tiku apmeklets no varakiem zidiem,kas centas mani kautka izpratinat par notikumiem Latvija. Divi no viniem,optikas nodalas parvalnieks,vekala “Mesbla”,un zids Kriegger,no veikala “Bazar da Estaēćo”,atklati teica ka esot komunisti.(Komunistiska partija tana laika bija legalizeta). <br /><br />Si divi,ka dabuju zinat velak,informeja zidu organizacijasd Ziemel Amerika un Europa par manu atrasanos Brazilija,un tika organizetas vairakas sanaksmes kur galvenais temats esot bijis,mana repatriacija un mana nodosana soviet iestadem,kura Sutnis Brazilija bija,mazas lauku bodes ipasnieks,Latvijas zids Jacobs Zuritis. <br /><br />Velak,Zuritisa kungs.tika uzmeklets no “Sociedades Izraelitas”de Sćo Paulo.Rio de Janeiro,un Porto Alegre. Nepatikami kludijusies vini jutas,kad pats Zuritis viniem teicis”_Lai necelot naidu,jō tadiem kara noziedziniekiem ka Herberts Cukurs,Pasaule esot pilna”.Avize “Vanguarda”no Rio de Janeiro,1950.g.18 augusta bija sekojoso rakstu:<br /><br /> “Nodziednieks,ko Krevija negribeja repatriacija”.<br /><br />Sini gadiena,sakara ar kara nodziednieka,kas patlabam ir starp mums un izire “Pedalinhos”(laivinas ar pedaliem.ADCR).<br /><br />Ir jaatzime maza informacija maz pazistama bet loti interessanta.<br /><br />Herberts Cukurs neatbrauca Brazilija vakar,bet seit atrodas jaś no 1946.g.Zinadams si neveleta cilveka klautbutni musu zeme,skolotajs Hanff,no Sćo Paulo,uzmekleja Sovietu Sutni Brazilija,un prieksa cela ieteikumu,lai butu no Maskavas valdibas pieprasita vina extradicija.Ta ka Cukurs ir dzimis Latvija,kas tad,ka ari tagad,pieder sovjetu territorijai,un ta ka Riga bija ta skatuve kur norisinajusies tié viss briesmigakie sausmu darbi izvesti no si briesmona,sini gadiena,Krievijai piedereja tas tiesibas un uzdevums pieprasit extradiciju,prieks sada no Nurenbergas izmukusa.<br /><br />Sutnis Jacob Zurutis ateicas ispildit sadu prieksastadijumu no kolektivas organizacijas no Sćo Paulo zidiem,sacidams ka kara noziedzinieki ka Cukurs,Pasaule bija pilna un ka labak ir necilat vecus naidus.Un tad tas briesmonis turpinaja but seit.<br /><br />Tagad kad nevar vairs Cukuru extraditet tamdel ka Brazilija ir partraukusi diplomatiskas atiecibas ar Krieviju,nedz var but process ets,jō mźs nesam parakstijusi konvenciju pret genocķdio,tagad komunistu sektors no judu vides,vino izmanto,lai iekarsinatu jutas naivakas aprindas,izorganizejot pasi sava starpa tiesu lai vinu notiesatu un lai pacilatam jutam sie naivie cilveki ietu sasist ipasumus..<br /><br />Sodien kad Viena dala no presses nopietni nosodija so uzbrukumi,tié sarkanie izrada lielu prieku,ar to ka ir pieradit,kaut ari maksligi,ka Brazilija ir radies antisemitisma klimats<br /><br />Bet varam but drosi,ka zuri ieks ABI,un zidu sapulcinasanas gadiena pie Lagoa Rodrigo de Freitas ezera,neviens no viniem neiebildejas par Krievijas atbildibu,ka Herberts Cukurs nav vel ticis sodits”.Lai atbrauktu uz Braziliju,bez naudas,biju ieprieks spiests pardot manu automobili,pekaramo un citas lietas kas mums bija lidz,lai samaksat varetu par celu,prieks manas gimenes,juras kompanijai YBARRA kaut kur kuga pagrabos.<br /><br />Zidenei Mirjanai cels tika samaksats no zidu komitejas Parise,kas gribeja braukt kopa ar Cukura gimenei,kas riskejot passu dzivibu bijam vinu izglabusi.<br /><br />Mźs atbraucam Brazilija tikai ar daziem dolariem kabata,un lai zumu pavairotu biju spiests pardot manu pedejo vertigo lietu,manu foto aparatu “Leika”ar vairakam objektivam,ko man bija davajis pats Leika fabrikants,prieks Herberta Cukura,vispazistamakam lidotajam un zurnalistam no Latvijas.Leika tika pardota Mesblai caur “Sirds Drauga” Bojaska palidzibas.par 8.500,00 cruzeiros.<br /><br />Ar so sumu es iesaku jaunu dzivi,zeme kuras valodu es nerunaju,kur dzives veids bija savadaks,kura klimats bija savadaks bet kuras tautas mus sanema ar draudzibu,palidzibu un ar vissu sirdi.<br /><br />Niteroijas,Icaraķ iedzivotaji,Urcas iedzivotaji,un Lagoas Rodrigo de Freitas ezera,gleznainaka vieta pasauli,var liecinat ka mźs dzivojam,kadas grutibas mźs parvarejam,lidz kam,kad no dazam pedala laivinam,izaugam par 36 dazadu izklaidesanas laivu floti,zem liela braziliesa,sodien jaś mirusa,Almiranta Valdemar da Mota zinasanas un aistavesanas.<br /><br />Ka turistisks centrs musu uznemums palika pazistams visa Amerika.Prese jaś bija iznakusi vairaki raksti,bet kad “O Cruzeiro”sava 1950g.24 junija numura,piecas lapas puses slaveja musu darbu,tas prieks musu ienaidniekiem bija tas” kalna gals “.<br /><br />Jaś pedejas junija dienas,agri Rita,pec pusnakts,paradijas “Makslinieki”kas ar lielam pindzelem un malno krasu apzimogoja peldosas masinas,laivas un pat trotuaru ar vacu suastikas-kasu krustiem un ta pacelot vairak manu neslavu ka slepkava un nazists,viens no siem maletajiem pat usmereja krasu uz sejas manai 66 gadu vecai sievasmate kas bija pamodusies no troksna,ko darija tié uzbruceji.<br /><br />Nakosa diena sakas prese apmelojumi,kas vilkas bez apstajas pus outra gada.<br /><br />Es tiku apvainots briesmigos noziegumos un vara darbos.Kamer pasaule pastav,nekad neviens cilveks nav ticis apvainots tados varas darbos ka es.Es neatkartosu tos,jō tié ir jaś vissiem pazistami jaś desmit gadus un ari tagad atkal paradas presse.Tikai varu teikt ka avize “Correio da Manhć”,deva lielako numuru cilveku no manis noslepkavotu,apalos nśmeros,VIENU MILJONU.Vienota Izraeliesu komiteja negaidija atbildi no Augstakas Juridiskas Institucijas no Brazilijas Valsts,un pasi organizeja savas tiesas ieks Rio de Janeiro ABI,un Niteroija,un citas vietas,nemaz mani neieludzot tur piedalitiues sini ipatneja tiesasana lai es varetu aistaveties.Manai personigai velesanatur nelugts ierasties,bija man dots padoms to nedarit no Augstakam policijas autoritatem(Ordem Polķtica e Social)<br /><br />Par lielako dalu presse bija pretim sai tiesasanai uz pasu galvu.Velac zidi panaca ka pazaudeju atlauju darboties ar savam laivam,un Prefekts lika saviem ielas slaucitajiem tris dienas un naktis stradat lidz galigi saduzija peldosas majas,un pedalu laivinastika aisvestas uz prefekturas noliktavam,kur vissa musu “Floti”,prieka un ispriekas iemeslis tukstosiem cilvekiem nomira.Es biju izpostits ekonomiska veida bet ne moralistika.<br /><br />Nekad,nekad,es un mana gimene neaizmirsisim asaras kas teceja par braziliesu sieviesu sejam,kad redzeja,ka tika iznicinats musu uztura pelesanas veids:Nekad neaizmirsisim tos rokas spiedienus un mierinasanu kas naca no vienkarsiem ielas slaucinatajiem kamer vini bija spiesti salauzit gabalos musu ipasumu,uz ko mums bija tiesiba pec kontitucijas,pec paveles ko bija devis varas pilnais Prefekts.<br /><br />Neaismirsisim Municipalas Policijas tropa,kas uspaseja ka pareizi tiktu laivu novaksana un kas velreizi centas nepielas laivu sadragasanu un gaja velreizi pie Prefekta gribedami mums palidzet,bet neko vairak nepanaca.<br /><br />Tagad atbildesu maniem apmelotajiem.<br /><br />Kas tié bija: <br />Vieteja komiteja kura sastava ir:<br /><br />1-Braziliesu Izraelita Centrs,Interkambio un Kultura-CIBIC. <br /><br />2-Braziliesu Biblioteka Scholem Aleichem.<br /><br />3-Jauniesu departaments BIBSA.<br /><br />4-Peilcher Farband Vite Kemner.<br /><br />5-Idish Teatra Draugu Apvieniba.<br /><br />6-Lein Kraiz.<br /><br />7-Cabiras Klubs.<br /><br />8-Gremio Stefan Zweig. <br /><br />9-Brazilijas judu kulturas centrs. 10-Icuf-Madureira.<br /><br />11-Niteroijas Jauniesi. <br /><br />12-Musu Bals. <br /><br />13-Voz <br /><br />Visas sis organizacijas cinijas par mieru un pret antisemitismu Pateikt ISHUV. <br /><br />14-Israelitas Sabiedribas Federacija-Reprezenteta no Dr.Izrael Scolnicov kunga un no Dr.Alfred Gartenberga kunga,1950g.Rio de Janeiro. <br /><br />15-Izraelitu sabiedribas Federacija reprezenteta no Marcos Constantino kunga.<br /><br />16-Izraelitu sabiedribas Federacija-Sćo Paulo.<br /><br /> <br />Mani(ta sauktie) Galvenie noziegumi:-ISHUV.<br /><br />1-Kara noziedzinieks numur 17 Nurembergas Tiesa.<br /><br />2-Tiesais atbildigais par Rigas ghetto iznicinasanu.<br /><br />3-Atbildigs par 30.000 noslepkavosanu,29 novembra un 7 decembra naktis.1941g.<br /><br />4-Apganijis Rigas judu kapsetu 1941.g 2 julija.<br /><br />5-Aizdedzinajis lielo Rigas Sinagogu Gogol iela,1941.g.4 julija,kur dzivus sadzedinajis 300 lietuviesu zidus,kas tur meklejusi paglabu.<br /><br />6-Sterelizeti un pec tam noslepkavoti 300 zidi Bauska,julija un augusta 1941.g. <br /><br />7-Tai pasa laikmeta,noslicinajis 1.200 zidus Kuldiga.<br /><br />8-Vel 500zidu noslepkavosana.<br /><br />9-Neskaitamas reizes izvarojis un citati pazemojis moraliski.<br /><br />10-Piespedis gusteknus izdarit sexualus aktus,tos viss riebigakos,aukat asinigi noslepkavodams sievietes kas nogiba,jauniesus kas aistaisija acis un vecakus cilvekus kas protesteja.Sini pasa raksta,raksta autore man apsudza un apgalvo ka es esmu “Oberschturmfuhrer”/Ivone Jean,Sievietes klatbutne “Correio da Manhć”.1950.g.11 julija.<br /><br />Apmelojumi izteikti Nacistu kara nozieguma ispetisanas komiteja.<br /><br />11-David Fiskin. Apmelojumi. <br /><br />12-Abram Shapiro apmelojumi.<br /><br />13-Max Tukacier apmelojumi.<br /><br />14-Rafael Schub apmelojumi.<br /><br />15-Solomon Gersteina apmelojumi. <br /><br />16-Max Kaufmann apmelojumi. <br /><br />Ja vel kas ir pret manim,tad par to nesmu dzirdejis.<br /><br /> MANA ATBILDE.<br /><br /> <br /><br />Punkts 1-Nesmu kara noziedznieks numur 17,Nurembergas Tiesa.<br /><br /> <br /><br />Processa”Lź tribunal Militar International” Nuremberga_texte officiel en langue Francese/tagad uz prieksu es atzimesu sos dokumentus ar TMIN/Tomo I- 7 lapa stav rakstits:<br /><br />“Lźs accuses est leurs defenseurs.” <br /><br />Numur 17-Jodel Alfred accuses. <br /><br />TMIN,tome XXIV.index des pernones citees et index de Documents. <br /><br />Lapaspuses 47,48,119,120 nav atrodams HERBERTA CUKURA vards.Neatrodas ari nekur citur. <br /><br /> APSUDZIBA IR MELI.<br /><br /> <br /><br />Punkts 2- Nesmu atbildiga par Rigas Ghetto iznicinasanu.<br /><br /> <br /><br />TMIN.tomo I-281 lapaspuse stav rakstits: <br /><br />“Une section speciale du RSHA,bureau de la Gestapo,sous lźs ordrs du Standartenfuhrer Eichmann,fut mise sur pied avec la charge des affaires juives,elle employa ses proprs agents a etudier le probleme juif dans les teritoires occupes.Les bureax locaux de la Gestapo furent utilises,d’abord pour diriger l’emigration des juifs et plus tard,pour deporter vers l’est,a la fois hors de l’Allemagne et hors des teritoires occupes pedant la guerre.Les Einsatzgruppen de la Police de surete et du SD,operant derriere les lignes du frent l’est,s’employerent au massacre massif des juifs” <br /><br /> <br /><br />TMIN-Tome I ,311 lapaspuse ir rakstits: <br /><br />“RSHA joua un role capital dans l’extermination des juifs. 2.000.000 tues par les Einzatzgruppen et 4.000.000 dans le camps de concentration.” <br /><br /> <br /><br />Max Kaufmann gramata “Churben Lettland”,49 lapaspuse raksta: <br /><br />_”Ka pec vaciesu ienaksanas Latvija,latviesiem nebija nekada vara un ka viniem pat bija aizliegts dziedat Latvijas himnu.” <br /><br />67 lapaspuse stav rakstits: “Gestapo laudis _Lange,Krauze,Mugge,Kaufmann,Roschmann,Deiberg,Nickel,Jenner,un citi bija atbildigi par zidu noslepkavosanu.Ka pec Sovijetu atgriesanas,Generalis Jekeln kopa ar vel 6 citiem Generaliem tika pakarts,1946.g.5 februari,Viktorias laukuma. Pracessa Generalis Jekeln atzinas ka iznicinajis vissus Latvijas zidus,Riga.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br /> <br /><br /> <br /><br /> <br /><br />“Latvian Jewish Relations” 21 lapa stav rakstits: <br /><br />“The trial of Nazi war criminals in Riga,1946,also discloses the tragedy of local inhabitants of all nationalities-jews and no jews,in the Baltic countries during the German occupation.This trial in wich folloving war criminals were condemned to death,SS Obergruppenfuhrer and General of Police Fridrich Jekkeln,General-Lt.Siegfried Ruff,General-Lt.Albrecht Dijon von Monteton,General Major Hans Kipper,General-Major Fridrich Veiler,General-Major Bruno Pavel and SA Sstandartenfuhrer Alexander Becking,was publishes as an official Soviet edition in Riga in 1946 under the title: “Tiesas Prava par vacu-fasistisko iebruceju laundaribam Latvijas,Lietuvas un Igaunijas Padomju Socialistiko Republiku territorija”. <br /><br /> “Trial of the crimes of the German facist occupants commited on the territory of the Latvian,Lithuanian and Estonian Soviet Socialist Republics”. <br /><br />Here are some quotations of the above publications:”The highest chief of the police and SS in the Baltic territory Jeckeln was a person who was in close relations to Hitler and Himmler;directly from he got instructions as to the annihilation of the Latvian,Lithuanien,Estonian and other nations living in Baltic countries”. <br /><br /> <br /><br /> APSUDZIBAS IR MELI.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br />Punkts 3-Nesmu atbildigs par 30.000 zidu noslepkavosanus 1941.g. 29 novembra um 7 decembra naktis.<br /><br /> <br /><br />Latvian Jewish Relation- 33 um 34 lapas stav rakstits: <br /><br />“The Nazi occupation crimes commited in Latvia were disclosed in details by Riga Trial.Here are some quotations from the published Trial documents,as to the extermination of jews in Latvia: <br /><br />“More than 8.000 childern,beginning with infants and older,were killed on the order of Jeckeln diring the liquidation of the Ghetto of Riga”./pag.19 <br /><br />“In the most brutal manner Jeckeln on the groud of instructions recived from Himmler annihilated Soviet citizens of the Jewish nationality,who were driven in the Ghettos of Riga and other places from Riga and other regions. <br /><br />Beginning with the end of November 1941,on order of Jeckeln,there was started a mass shooting of jews in Baltic countries.This was executed by SD and Gestapo organs. <br /><br />On many occasions Jeckeln participated in these mass shootings himself personnaly. <br /><br />During the interrogation wich took place on December 14,1945,Jeckeln testified: <br /><br />“It is difficult for me to tell precisely the number of jews of the Ghetto of Riga who were killed,but for sure it is not under 20-25.000… All jews who were kept in Ghetto,were shot,excepting a small number who were sent to work in different economic institutions”. <br /><br />At the end of November the german police and SD troops selected from all the inhabitants of the Ghetto 4.500 men.nostly able to work,but the remaining inhabitants of Ghetto more than 30.000,were shot on November 30 and December 7,1941. <br /><br />Women,oldaged people and children were grouped in rews and were driven under guard to the forest of Rumbula.Who opposed or was not able to go forward were shot down in the streets of Ghetto.All the streets of Ghetto were covered with dead bodies of woman,oldaged people and children. <br /><br />The bodies of the killed were gathered by a special squad and they were buried in the jewish cemetery. <br /><br />On December 8,1941 all sick children from the children hospital of the Ghettowere driven by trucks to the forest of Rumbula and shot. <br /><br />The mass shooting of jewish inhabitants took place also elsewhere from 1942 to 1944”. Pag.21. <br /><br /> <br /><br />Max Kaufmann sava gramata “Churbn Lettland”par notikumiem ieks Ghetto,raksta 78 lapas puse: <br /><br />“Ghetto durves tika aizvertas 1941.g. 25 oktobri”. <br /><br /> <br /><br />81 lapas puse: <br /><br />“Danzigas policisti bija Ghetto valdnieki un tur deva paveles”. <br /><br />113 lapas puse stav rakstits: <br /><br />“Vieta kur zidi tika iznicinati,visapkart bija Wermachtes zaldati ar masinpistolem sausanas gatavibas”. <br /><br />Vins apsudza DEUTCHE WERMACHT ka zidu iznicinataji. <br /><br /> <br /><br />121 lapas puse var lasit: <br /><br />“KaGhetto arpuses apsardziba tika izdarita no latviesiem.Iekseja no Danzigas policijas vienibas,kura komandeja vacu policijas virsnieki ar uzvardiem:Hesfer,Tuscek,Neumann,Kobello,Karasik un citi,uz kuru sirdsapzinu gulstas neskaitamas cilveku dzivibas.” <br /><br /> <br /><br />129 lapas puse stav rakstits: <br /><br />“Ka decembra beigos parnema Ghetto,ka komandants “Cilveku edejs Krause”. <br /><br /> <br /><br />Isos vardos,ir loti labi redzams ka Israelito Biedribas Brazilija,paklausot no Maskavas sanemtam pavelem lai mani apmelotu,par ko jaś rakstiju ieprieks,apsudza mani ka vainigu noziegumos,ko patiesiba ir izdarijis SS Obergruppenfuhrer un policijas Generalis Fridrich Jekkeln;kas jau ticis iztiesats,atzinies,notiesats un kopa ar citiem pakarts. <br /><br /> <br /><br /> TA TAD APSUDZIBAS IR MELI. <br /><br /> <br /><br />Punkts 4-Nesmu zidu kapsetas apganitajs,Riga,1941.g. 2 julija. <br /><br />Savos ieprieksejos paskaidrojumus augstakam iestadem DOPS,Brazilija,es paskaidroju ka iesakoties karam 1941.g.22 junija,lidz 1941.g. 14 julija,es komandeju latviesu partizanus Bukaisu pagasta,un cinijos prźt dazam sarkanas armijas vienibam,kas par celiem un paceliem atkapas rietuma virziena uz Krieviju. <br /><br />Mans ipasums-Lidoni,agrakais krieva princa Lieven ipasuma,tika man pieskirta,ka atziniba,par manu darbibu Latvijas laba,no Latvijas valdiba 1934.g. Atradas Bukaisu pagasta centra un to krustoja vairaki celi.Tur ari atradas mana gimene. <br /><br />Gandriz katru dienu tur notika sadurcenes ar sovietu grupam un ta,nekada zina,pat tad ja es gribetu,nevareju atstat manu posteni,lidz kamer pagasts netika no ienaidniekiem iztirits un atkal drosiba. <br /><br />Tikai julija vidu es biju atkal specigs braukt uz valsts galvas pilcetu Rigu,lai informetu par notikumiem un atkal ieklaustos es un mani partizani atkal Latvijas armijas vieniba.Ka es jau ieprieks teicu,latviesi ticeja ka vaciesi atbrivoja Latviju. <br /><br /> Ka pieradijumu,varu atstastit so mazo notikumu:<br /><br />“5 jeb 6 junija,es ar mazu dalu no maniem partizaniem,biju izlukos,ar lielu uzmanibu iedams Benes stacijas virziena,lai noverotu vai tur vel atrodas sovietu vienibas.<br /><br />Mums par patikamu parsteigumu,vieta jaś bija ienemta no partizaniem ko komandeja Inziniers Pulkveza-Leitnands Ozolupe. Pec tam kad noskaidrojam kada situacija atrodas apgabals,es griezos ar saviem partizaniem uz musu pagastu,pec tam vairs nesatikdami Pulkvedi Ozolupe.<br /><br />Kad sakas zidu apvainojumi pret manim 1950.g,Pulkvedis Ozolupe uzrakstija man vienu vestuli(pieliktu dokumentiem politiskai un socialai policijai),ka vins var liecinat,musu satiksanos Bene,tatad es nevareju lizdarboties,izdaritos noziegumos,lidz sim datumam,Riga.Un ka kad pec tam vins devas uz Rigu,7 julija,un es vel paliku Bukaisos.<br /><br />Es nezinaju ka Ozolupe atradas Brazilija,un tikai pec vestuli sanemsanas,atcerejos musu satiksanos.<br /><br />Pulkvedis Peteris Ozolupe.patlabam dzivo ieks Rio de Janeiro,Senador Cāmara raijona,Av. Paiva numurs 626,telefons Bangu 677.<br /><br />Atkarigas iestades,vienmer var sanemt liecinajumu,no si godiga neaizvainojuma Latvias Pilsona.<br /><br /> <br /><br /> APSUDZIJUMI IR MELI.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br />Punkts 5-Es nesadedzinaju lielo Sinagogu Riga,nedz sadezdinaju dzivus 300 zidus,kas tur mekleja glabinu.<br /><br />TMIN: Tome II,pįg.132 saka: <br /><br />“Les synagogues furent l’objet d’une vengeance speciale.Le 10 novembre 1941,les ordrs suivants furent diffuses:”Par ordr du commandant du groupe on incendiera ou for a sautier toutes les synagogues du secteur de la brigade 50… <br /><br />Les personnes chagees de l’operation seront en vetements civils... <br /><br />Rapport sera fait de l’execution...” (Document PS-pag.21.).<br /><br /> <br /><br />Janis Bringins kungs,kas tagad dzivo, Captain Smith,G.E.Titlington Glenton;Alnwick.Nort-Lumberland,Great Britian,sava vestule man raksta: <br /><br />‘Cienitais Cukura kungs.<br /><br />Iepazidamies,pec avizes “Lettonia” ,publiceta 1950.g. 8 novembri,izlasisanas,ar zidu apsudzitam pret jums,naku jums piedavat manu apliecinajumu.Varu liecinat Brazilijas Tiesa,kas ir atbildigs par noziedzigo Rigas Ghetto nodedzinasanu,ka ari Rigas apkartne,jō es pats tur biju klat.Tur es jus neredzeju.Tada pasa veida varu liecinat par zidu noslepkavosanu Riga,un vinas apkartne.Kad iesakas Ghettos dedzinasana,es komandeju Ugunsdzesejus,Rigas dzelscela,ka soferis un udens pupja vadatajs.<br /><br />Mźs tikam vienmer piesaukti,un ta man bija izdeviba redzetkas bija tié daritaji.Vissi bija brunoti SS viri kas nelava ugunsgreku nodzest,bet lika ar udens palidzet sargat blakus atrodosas majas.Tur nebija neviens latvietis,un ari SS viri,nepielaida ka kads varetu tuvoties mazak ka 50 metru ataluma.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br /> Zidu slepkavibas.<br /><br /> <br /><br />Tris naktis man bija iespeja redzet,Bikernieku meza zidu apsausanu.Ari tur es neredzeju jus,jō vissi viri bija vaciesi SS viri.Trijas naktis tika nosauti 1075 cilveki.<br /><br />Es ari to nofotografeju,bet kad Vacija,Stetinas tuvuma bombardeja visas filmas sadega.Sadega ari citi svarigi dokumenti kas jums butu loti vertigi,bet paldies Dievam,esmu dzivs,tamdel varu dot savu personigu liecibu.Vestuli ir par daudz Isa,lai jums varetu rakstit vissu,un tamdel varu dot persinigi manu liecibu Tiesas prieksa,tad to iskaidrosu labak.Piedot man Cukurs ka nokavejos jums dot palidzibu,bet tas bija tamdel ka nezinaju jusu adressi.Ari avize “Lettonia”nav jusu adresse.<br /><br />Tamdel sutu so vestuli ‘LETONIAS’ atbildigam Brazilija,Z.Leimanis.Ceru ka sanemsat manu liecinasanas piedavajumu.<br /><br />Mana adresse.........jaś ieprieks piemineta.<br /><br /> <br /><br />Pulkvedis Ozolupe ar savu liecibu pierada,ka 4 julija es vel cinijos Bukaiso pagasta un ta tad nevareju but specigs pielaist uguni Sinagogam nedz sadedzinat zidus.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br /> APSUDZIBAS IR MELI.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br />Punkts 6-Nedz es sterelizeju,nedz noslepkavoju 300 zidus Bauska julija un augusta menesi 1941 gada. <br /><br />Varu apgalvot,ka vissu kara laika no 1939 gada lidz manai aizbrauksanai no Latvijas 1944.gada,es nekad nebiju bijis Bauska. <br /><br />Nekad man nav bijusas ne mazakas zinas ka Bauska,jeb kur citur Latvija butu notikusas kastracijas-zidu sterelizacija.Vaciéis vienkarsi iznicinaja zidus ka kadus parazitus,un viniem nebija laika darit citas lietas,ka kastracijas. <br /><br />Latvian Jewish Relations- 34 lapaspuse raksta,ka dokumentus.par kara noziedzinieku tiesasanu 1946 gada Riga,stav: <br /><br />“The total number of jewish foreigners,killed on Jekkelns order on the territory of “Ostland”is more than 200.000 persons…”pag.22. <br /><br />Seit vel ir japieskaita 30-40.000 Latvijas zidi. <br /><br />Dokumentos par karu noziedzinieku tiesasanu Riga,Latvian Jewish Relation, 23 lapas puse raksta: <br /><br />“By the investigation materials and dossiers of the state Extraordinary Comission,it had been proved that in the Latvian SSr the Germain occupants had killed more than 600.000 peaceful Soviet citizens and war prisioners and had deported to Germany about 280.000 soviet citizens.” /Op.cit.pages 9,10./ <br /><br />Sie sausmu stindzinosie numuri rada,ka Latvijas iedzivotaji skaits caur iznicinasanu bija loti liels,un par to tani laika Latviesi zinaja ka tika nosauti daudzi komunisti un ari daudz tadi,kas izlikas ka simpatizeja ar komunismu,bet par so astronomisko skaitli,neviens pat sapnos nedomaja. <br /><br />Tagad pieminesu dazu latviesu liecibas par notikumiem Bauska: <br /><br />I-“ Es ,Latvijas Republikas pilsonis Waldemars Bralko,dzimis 1922.g. 14 maia,Bauska,tagad DP,Vacija,ar pagaidas dzivojam vietu Sanatoriam Schloss Hernec Gundelsheim,N.Germany,kur es jau iepreks arstejos,ar tuberkulose,1941 g pavasari,pateicoties Krievju NKVD spidzinasanai. <br /><br />Kad atradu Herberta Cukura adressi,viena avize,un prźt vina verstas apsudzibas,ka butu zidus iznicinajis Bauska,un vinas apkartne,paskaidroju: <br /><br />Es dzivoju Bauska, no 1937 lidz 1944 gadam,ko varu pieradit apsudzetajiem,un esmu LPKA biedris,kas cinijas prźt vacu-nazi darbosanos Latvija. <br /><br />Pazisto lidotaju—kapteini Herbertu Cukuru,kad vins vairakakas reizes apciemoja Bausku un vinas apkartni dodot priekslasijumus par aviaciju un saviem celojumiem,ka ari ka lidotaju,piedaloties vairakas sanaksmes par aviacijuBauskas aerodroma,Latvijas neatkaribas laika,lidz 1940.g. 14 junijam.Pec si datuma,krievu okupacijas laika,ka ari vacu,kad Bauska,brunotas vacu vienibas,griezas prźt Latvijas pilsoniem,ar vinu nosausanu,es vairs Cukuru neredzeju Bauska. <br /><br />Ta ka Bauska bija apmeram 5.000 iedzivotaji,Cikurs bija pilcetas iedzivotajiem labi pazistams,no kuriem tikai reti,atrodasa briva pasaule. <br /><br />Tamdel,ka Herberts Cukurs bija loti populars,it seviski jaunatnes,lidotaju un planadoru vide,pie kuriem piedereju ari es,vina atrasanas Bauska jeb apkartne,kaut ari isa,nemas nerunajot par kadu okupaciju uz vaciesu paveli. Nevaretu but Bauska noslepta,bet es nenoviena cilveka nekad nedzirdeju,ka Cukurs 1941.g. butu bijis Bauska un ka taisnibas pieradijumi dodu,manu parakstijumu. <br /><br /> <br /><br />Parakstijies-W.Bralko. 4/12/1950.gada. <br /><br /> <br /><br /> <br /><br /> <br /><br />Si deklaracija tiek aisitita Herbertam Cukuram,ja vinam butu vajadziba to partulkot,un paradit,tam iestadem kadam butu vajadzibas. W.Bralko. <br /><br /> <br /><br /> <br /><br />II-Es Alfreds Lirums,dzivoju Ritzville,Wash.USA,piedzimis un uzaudzis Latvija,kur dzivoju lidz 1944.g. oktobrim,liecinu ka pazistu Herbertu Cukuru ka vispopularako Latvijas lidotaju un nekad nebiju dzirdajis vina vardu saistitu ar kadu noziegumu jeb likuma parkapsanu. <br /><br />Herberts Cukurs nekad nav bijis Perkonkrusta priesnieks,nedz operacijas varas komandants,un nedz vins nedz cits kads latvietis nevareja iegut kautkadu varu Ghettos,nedz zidu iznicinasanas,visparigi. <br /><br />Mucot no komunistu vajasanas,1941 g.janvari,pargaju uz dzivi Bauska,kur dzivoju lidz 1941.g.oktobrim. <br /><br />Nekad nebiju dzirdejis ka Cukurs butu bijis Bauska,sini laikmeta,un ka butu nemis dalibu kada zidu iznicinasana jeb sterilizacija. <br /><br />Kad vaciesi ienaca Bauska,tur vairs nemaz nebija 300 zidi,jo vissi zidi bija aizbegusi lidzi begusiem komunistiem,un ka Bauska tika palikusi tikai pari desmit zidi kas nebija paspejusi aizbegt. <br /><br />Vispar varu liecinat,ka komunistu valdibas laikmeta,Latvija,zidu jutas prźt komunismu bija apbrinojua labas,un ka ari komunisti vinus uskatija ka pirmas klasses pilsonus. <br /><br /> <br /><br /> 1950.g;14 decembri. <br /><br /> Alfreds Lirums. <br /><br /> <br /><br /> Ritzville,Wash.USA <br /><br /> P.O.Box 142. <br /><br /> <br /><br /> <br /><br /> ISSUMA,VISAS APSUDZIBAS IR MELI.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br /> <br /><br />Punkts 7-Es nenoslicinaju 1.200 zidus,julija un augusta 1941.gada,Kuldiga. <br /><br /> <br /><br />Man nav bijusas nemazakas zinas,ka Kuldiga,nazistu okupacijas laika,butu notikusi zidu slicinasana,un vel tada liela numura. <br /><br />Kuldigas pilceta ir apmeram tikpat liela ka Bauska,un vinu krusto ventas upe,kas kaut ari ir diezgan plasa,apmeram 100 metri,ir pilna ar akmeniem,un nav dzila,un ar vairak ka metru aukstu edenskritumu. <br /><br />Totalais zidu skaits Latvija bija 4/8%.Kuldigas iedzivotaju skaitlis neparsniedza 5 jeb 6.000 iedzivotajus,tatad neticami butu,ka tikai Kuldiga,zidu iedzivotaju skaitlis,procentos,nonaktu uz 25%,un ka vissi kopskaita nemuktu,un paliktu gaidam vacu vienibas. <br /><br />Bet pielajot ka Kuldiga tiesam atradas 1200 zidu,un pat piekritot ka vissi tikusi noslicinati,ka to vareja izdarit praktiska veida???…<br /><br />Neviens nelika galvu apaks udens brivpratigi,tatad ari “Slepkavam”vajadzeja iebrist udeni,turet katru zidu lidz vins nosliktu,un tas nav bijis joks,noslicinat 1200 cilvekus.<br /><br />Kas notika pec tam ar 1.200 likiem?Tié kas jaś netika aisvesti par straumi,vissi bez iznemuma,24 stundu laika,paceltos virs udena,in piekritot sai idejai,lenam saks virzities virs udena,leja par lenas upes udeniem.Lidz jurai par upe,bus apmeram 100 kilometri,un upe tek par vairakam apdzivotam vietam,pie mazas pilcetinas Piltenes,un pie lielas ostas pilcetas Ventspilis.Kadus 20 kilometrus pirms upes ietekas Baltijas jura,sakas kada 10 kilometru gara zvejnieku aizsprostojuma veidota josla,lai nokerto vienu specialu tipu zivi,kas pec iskata un formas atgadina”Jararaka”(Brazilijas cuska.).<br /><br />Sini vieta drosi zidu liki atdurtos un katrs sapratis,iznemot zidus,kadu darbu dotu iztirit upi no uzpustie un jaś pusapuvusiem 1200 nelaimigo zidu likiem.<br /><br />Sini gadiena jaś vissa Latvija zinatu par notikuso.<br /><br />Tikai ar diviem Kuldigas zidiem man bija darisanas,tié bija zids Moises Lutrin un vina sieva Bela. Vini,ka citi zidi izmuka no Kuldigas un tika sanemti ciet no latviesu vienibam.Lai izmekletu vai nebija kas pret Lutrinu,vins tika nodots Politiskai Latviesu Policijai,kas izmekleja komunistu noziegumus,zidu jeb nezidu.Daudzi latviesu komunisti,iesaistijas latviesu vienibas,jeb pat partizanos,lai glabtu savu adu.<br /><br />Ta ka es biju pazistams vissa Latvija un ari Kuldiga,Lutrins mani redzedams arpuse pie garazas,teikdams,ka ir labs mekanikis,man piedavaja lai pie manis stradatu,un ludza palidzibu,lai tiktu atbrivots.<br /><br />Tai bridi,es taisiju parbaudi divam smagam masinem Chevrolet 1935.g un vienam privatam vagim Steyr,kas tika atdoti Politiskai Policijai.<br /><br />Ta ka Lutrins nebija nekads noziedzinieks,uz manu pieprasijumu vins tika atbrivots,un stradaja ka mekanikis darbnica.Lai nekas launs nenotiktu ar vinu un vina sievu,tika atlauts ka vins dzivotu tur pat,maza tuksa istabina virs garazas.Velac ta ka vina uzvards nebija zidisks,es “Partaiciju Lutrinu arpus zidu”un vina sievu,kas nemaz neiskatijas pec zidenes,ar matu krasas palidzibu(mana sieva to partaisija par blondini),pavertas no Beilas uz Biruta,arķete,um lai nosleptu vinas briesmigi zidisko akcentu,vina izliekas par memu.<br /><br />Biruta stradaja majina,un virs garaza,lidz pienaca zina ka vins ka “pus zids”ari tika spiests iet uz Ghetto.Kas notika ar vinu,man nav zinams.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br /> VISSAS APSUDZIBAS IR ABSURDAS UN IR MELI.<br /><br /> <br /><br />Punkts 8-Nesmu noslepkavojis neviena zida,nemaz nerunajot par 500 nabaga zidiem.Cilveka dziviba nav sviezama projam ka akmens,un tamdel,lai labak iskaidrotu so punktu maniem apsudzetajiem butu jaiskaidro sikak sakot: Kur,kad,ka,un kurus.Nunuri tiek doti,lai vairak sliktu iespaidu atstatu cilvekus pret mani.Kad iesakas pret manim apmelojumi,zidi sagaidija ka tauta sacelsies pret manim,un ka mani iznicinas un vissu sadauzis. Vini kludijas,jō tulin cilveki saprata kas ta par lietu,un no visam pusem sanemam labus vardus musu laba,un kad apmeta akmeniem musu laivas ieks Lagoa Rodrigo de Freitas ezera,tris zidi tika sanemti ciet,sanemti no tautas,un nodoti policistu iestadei.Sini laikmeta noslepkavoto skaits celas no dienas uz dienu,presse,nonakdamas lidz 1 miljona noslepkavoto.Briesmigais “Bende”,”Genocids”,nemaz nedomaja begt un turpinaja savu darbu ka parasti ar vissu ticibu uz Brazilijas Tiesu.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br /> APSUDZIBA IR MELI.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br />Punkts 9-Es neatzistu ka esmu vainigs noziegumos ar ko mani apvaino raksta “Presenēa de mulher”, “Sievetes klatbutne” israkstitas avize “Correio da Manhć”kur raksta “Viens kara noziedzinieks”,sarakstits no zidu zurnalistes Yvone Jean,kur es esmu apsudzets starp citam lietam ka licis plikiem gustekniem nodarboties ar viss riebigakiem sexualiem aktiem,noslepkavodams augsti noskatoties,sievetes kas nogiba,un vecus cilvekus kas protesteja,un jaunavas kas lika rokas pret acim.<br /><br />Yvones Jeanes kundze,kam rokas atrodas tik daudzi pieradijumu,pret mani,vajadzetu tos uz atrako paradit Augstakam Iestadem.Tas ir vinas pienakums cilveces prieksa.Bet Yvone Jane aizmirsa tikai vienu lietu,ka:”Nedz fiziska pievilciba,nedz “sarms”;vismaz ne tads kads ir Yvonei Jean,tai nevareja but nemazakas ceribas,ka pec Cukura komandas pacelsies so nelaimigo viriesu “Pintsis”.<br /><br />Man nepieder ari postenis”Oberschsturmfuhrer”,kas nozime posteni pirmais leitnants SS ierocu nesejam.<br /><br />Manai meitai Antinea Doloresai,sini gadiena bija vairak laimes,jō avize “Imprensa Popular”1950.g.19 julija,vina tika nosaukta par “Gruppenfuhrer”(SS Ierocu Generalis),kas ar nazistu jaunibas vivienibu palidzejusi iznicinat Rigas Ghetto kopa ar SS viriem.<br /><br />Patiesibas laba jasaka,ka Antinea Doloresa ir piedzimusi 1934.g. 28 aprila.tatad savu noziedzibu laika,vinai bija tikai 7 gadi.<br /><br />APVAINOJUMI IR MELI.<br /><br /> MANAS AISTAVIBAS PRET “ACU LIECINIEKI”.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br /> <br /><br />Punkts 10-Nesmu vainigs noziedzibas kuras esot bijis “Aēu liecinieks David Fiskin”.<br /><br /> <br /><br />1-Davids Fiskins nevareja mani redzet Ghetto nedz 30 novembri nedz kada cita diena,pec tam.Ka Ghetto sargi bija Danzigas policisti es jaś rakstiju mana aisardziba lietojot Max Kaufmann vardus,ieks punkta 3.<br /><br /> <br /><br />2-Jį Davids Fiskins izglabas no Ghetto iznicinasanas,tad vins drosi atradas “maza Ghetto”,atdalits no liela Ghetto ar dzelonu dratem un kas atradas outra kvartala.No turienes vins nevareja redzet notikumus galvena iela ieks ghetto,nedz “Via Dolorosa”tas ir Maskavas iela.Davids Fiskins tamdel ari gribedams nebija spejigs skaitit upurus 500 zidus un daudzus bernus.<br /><br /> <br /><br />3-Davids Fiskins apsudza mani ka es esot palidzejis transportet tos lidz mezam un pec tam piedalijos sausana.Aizmugure kur vins teica ka es tos pavadot,nosava tos kas nespeja pietikami atri iet.Astonas reizes es esot pavadijis transportus.Vins liecina zverot ka tas esot patiesiba.Loti labi.Tagad pielietosim mazliet aritimetiku.<br /><br />“No ghetto lidz Rumbulas mezam,vieta kura notika nosausana,merot pec Rigas Mapes;Rigas planu,ir 14 kilometri.Cukurs pavada nelaimigo cilveku transportesanu,kas solo apmeram 3 kilometri stunda.Katra transporta tiek nelaimigie noslepkavoti Viena minute.Kopa ejot un nakot,noceloju 224 kilometri.<br /><br />Lai atgrietos un panemtu pavadisanai citus transportus,Cukurs pieleto sekoso:<br /><br /> <br /><br />A-Pats savas kajas ,skriedams atpakal cela,6 kilometri stunda.<br /><br /> <br /><br />B-Ar zirgu,kas skej 20 kilometri par stundu.<br /><br /> <br /><br />C-Paludz lai aizliene helikopteru,kas lido 120 km. par stundu.<br /><br /> <br /><br />Jautajums:CIK ILGU LAIKU VAJAG CUKURAM LAI IZNICINATU ZIDUS PIELAUJOT METODI A,B,JEB C???.<br /><br /> <br /><br />Atbilde: Gadijums A- 56 stundas un 8 minutes. <br /><br /> <br /><br /> Gadijums B- 43 stundas un 4 minutes. <br /><br /> <br /><br /> Gadijums C- 38 stundas un 4 minutes. <br /><br /> <br /><br />Man nekas vairs nav ko teikt. <br /><br /> <br /><br /> <br /><br /> <br /><br /> APSUDZIBA IR MELI.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br /> <br /><br />Punkts 11-Nesmu vainigs noziedzibas kuras esot bijis “Aēu liecinieks Abram Shapiro”.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br />Abram Shapiro mani apsudz,ka es 2 julija,kopa ar latviesu brivpratigiem,sadaliju dzivoklus kur dzivoja zidi,apcietinaju vina tevu,un citos zidus un tiem lika aiziet uz nezinama liktena.Ka nakosa diena 3 julija,piesavinajos vina dziviklim,vina mantas un tur saku dzivot.<br /><br />Ar maniem punktiem 4 um 5,ko lietojo ka manu aistavibu,jaś no sakuma Abram Shapiro meli,tikai pieraditi.<br /><br />Patiesi notikumi bija sadi. <br /><br />Pec tam kad atgriesos Riga,1941.g. 14 julija,kur latviesu organizacijas,politiskas un militaras,centas organizet Latvijas valdibu,vaciéis saka celt skerslus un ta ,vienkarsi noslepkavoja latviesu Pulkvedi Deglavu,ta man un daudziem citiem latviesiem ,radas labi redzami,patiesie vacu noluki,un kad naca pavele,atdot ierocus un partizanus sutit uz majam,mes nolemam organizet pretdarbibu. <br /><br />Pirma lieta bija paturet savus ierocus,kamer politiki centas izvest runas ar Hitleristu valdibu. <br /><br />Ta ka mans bijusais dziviklis bija ticis sagrauts,un manas sievas dzivoklu maja,apdzivota no vaciesiem,es pavadiju naktis draugu majas. <br /><br />25 julija,kad es nolemu pienemt uzdevumu,transporta lidzeklu labosanu,jau bija dros ka es paliksu Riga.Es biju uz Rigas Komentaturu”Quartierant”(apmesanas sekcija??),un sev pieprasiju apmesanas vietu.Vissi dzivokli jau bija pieteicisi registretiu,pec Rigas komandanta paveles. <br /><br />Es,tapat ka citi militari,lai dzivokli kas bija piederejusi zidiem,parvaldnieks iedotu atslegas.Man pienacas dzivoklis Zaubes iela 4 dz.4. <br /><br />Tur aizejot,dzivokli atradas viena zida kundze.Kad es tad kopa ar parvaldnieku tur iegaju.Pec informacijam sai zidenei jaś bija budusai atstajusi dzivokli ieprieks. <br /><br />Ariesi,pec Hitlera likumiem,nevareja dzivot kopa ar zemcilvekiem(Untermenchen),zidu.3 <br /><br />Kad es dabuju zinat ka apaksaja stava dzivo vel viena zidu gimene devu padomu Shapira kundzei dzivot tur,jo sini gadiena,divas gimenes dzivodamas kopa,nebus jabaidas par jaunu dzivokla atnemsanu,jo majas parvaldnieks tulin pazinos par so jauno dzivosanas stavokli. <br /><br />Kopa ar mati atradas mazais Abrams Shapiro,kura tevs un bralis jau bija tikusi apcietinati no latviesiem. <br /><br />Nezinu kadu noziegumu tie abi bija nostradajusi,bet vienu lietu es zinu,ka godigos zidus latviesi neaizskara un neapcietinaja.To pierada Max Kaufmanis sava gramata,47 lapaspuse,kur raksta: <br /><br />“Zidi aizmuka ar sarkano armiju,kajam,jeb sezot uz sovietu tankiem jeb ar citiem transporta lidzekliem.Daudzi zidi tika sagustiti kopa ar sovietu zaldatiem,un nodoti vacu iestade no latviesu vienibam”. <br /><br />Pat tie zidu begli kas brauca uz krievu tankiem,netika apcietinati,ja vini netika atklati ka komunisti jeb nodziedznieki. <br /><br />Ta ka dzivokli inventars netika sastadits,viss kasa piedereja Shapiriem jeb kadiem citiem zidiem,pargaja Reich ipasuma.Sakara ar to,vareja Shapira kundze panemt no dzivokla vissu ko gribeja,un es tur tik atgriezos 27 jeb 28 julija,un nevis 2 ka saka,A.Shapiro. <br /><br />Sakot no pirmam okupacijas dienam zidiem un zidenem bija jastradat.Kas nestradaja vareja tikts apcietinats,un tas pie vaciesiem nozimeja nopietnu lietu. <br /><br />Abrama mate man ludza lai dod vinas delam aisardzibu,un lai vinam dotu kadu darbu kur vinam nedraudetu briesmas.Tani bridi es neko vaira nevareju teikt,ka padomasu par to. <br /><br />Ka es ari inspekcioneju,brauksanas lidzeklus,no latviesu politiskas policijas,Valdemara iela 18,kas darbojas ar komunistu izpratinasanu investigaciju,ar ta prieksnieka atlauju,kas bija apaksvirsnieks,bet ar austako juridisko izglitibu,un kadu laiku bija neatkarigas Latvijas policija,Arajs,ta otra diena es aizvedu mazo Shapiro uz garazu,lai vins palidz mekanikiem un ari palidzet istirit garazu. <br /><br />Abrams ar to sanema atlauju,lai varetu cirkulet par Rigas ielam un ta vareja dzivot ar savu mati,tai pasa maja lidz kad pienaca pavele viniem parvakties uz ghetto.Vairak ka tris meneéis vins stradaja politiska policija,atnakdams katru dienu ar otru zidu,Lutrin jau iepreks piemineto,no ghetto,un vakara tur atgriezdamies. <br /><br />Sini laika,kadas divas reizes Abrams un Lutrins,ar manu palidzibu netika nodoti vacu iestadem ka darba nederigi,kas sini gadiena butu nozimejusas,beigas.Moraliski atbildigs,Abrama matei,es par vinu rupejos ka par delu. <br /><br />Ir jabut zidam,lai varetu but specigam tada veida grieztos pret cilveku,kam vienigam bija iespejas vinam palidzet.<br /><br />Vienigo lietu ko es varu pielikt,ka Politiska Policija pat soferi nebija zem militaras komandas.Es viniem isniedzu benzinu un elu,no vairakam noliktavam,atstatam no sovietiem,un tikai latviesu zina,nosleptas pat no vaciesiem,sagadalu dalas,izmontetas no citiem automobiliem un paraudziju mekanisko darbnicu kur stradaja ka paligi,Lutrins un Shapiro.<br /><br />Shapiro,melo no pirmiem vina vardiem.Viss ko vins saka ir nepatiesiba.<br /><br />Nav taisniba ka es butu pari darijis jeb varetu ko launu darit kadam zidam,un vel noslepkavot divus zidus,no tiem 4,kas atradas latviesu politiska policija,un kas bija viniem tik svarigi,kuri ka es dabuju zinat velak,tika piedalijusies Latvijas neatkaribas kara,un kas teni laika bija vertigi ka informeti.Paradidami latviesu iestadem noziedziniekus,sovietu ocupacijas laika,un paradot zidu komunistus.<br /><br />Ta ka mana funcija bija pilnigi tekniska,es tur ierados tikai dazas dienas nedela,un ta nevareju komandet nevienu,nedz piedalities akcija.<br /><br />Kad latviesi dabuja zinat ka no 13.516 pazudusiem latviesiem,vairaki tika atrasti vis dazadakas vietas,nosauti,tad vienmer kad tika atrasta tada vieta ar beigtiem upuriem,tad pasi slepkavas apcietinatie zidi un komunisti,tikai tur aizvesti,lai izraktu,notiritu un identitet kas nebija patikams darbs,tamdel ka nelaimigie upuri jaś gandriz gadu bija tikusi aprakti.<br /><br />No daudziem pazudusiem kapu vietam,latviesi tik dabuja atrast vienu mazu dalu,jō par lielako dalu kapu vietas bija labi nomasketas.<br /><br />Saprotams ka pie si darba vajadzeja lietot skipeles. <br /><br />Ir pilnigs absurds teikt,ka sini laikmeta viens zids vareja iet jeb neiet uz savu darba vietu,jeb ka 4 zidi varetu noslepties un neatsaukties controles laika,un vel noslepties trijos box prieks automobiliem,ar valejam durvim uz sanaksmes pagalmu. <br /><br />Tikai gadijuma pec es biju atnacis tiesi tai stunda,kad vissi zidi jau bija gatavi aizvesanai,lai tos nodotu vacu iestadem,un vareju spet izglabt Abram Shapira un Moisés Lutrina dzivibas.Ar lielam grutibam,es paspeju vinus iznemt ara,teikdams ka man vinus steidzigi vajadzetu darba,kaut gan teni bridi darbs nebija nekads,un tiesi tamdel tika projam vesti nevajadzigie cilveki.Pec tam vel vienu reizi pateicoties man,vini netika aizvesti projam Lutrins patiesam bija palicis par lielisku mekaniki,loti vertigu automobilu salabosana,un latviesi zinadami ka vini ir no manim passargatie,un kamdel es vinus pasargaju,jau centas vinus pasargat lidz pedejai iespejai lidz kamer tika aizvesti ghettos,kad neviens vairs nevareja iziet uz darbu. <br /><br />Liekas ka Abrams Shapiro tika aizvests uz mazo ghetto,bet Lutrins ar savu sievu,pateicoties latviesu politiskas policijas sefa ieorasijumam,ar vaciesu atlauju,ka neatvietojams specialists,tika izvests no ghetto,kopa ar sievu,ka jau iepreks piemineju.Nezinu kas ar viniem notika velac,jo es tur reti biju. <br /><br />Tapat bija meli ka latviesi izvaroja vienu zidieti,kas slepas mana dzivokli.Butu pietiekami vis mazaka informaciju vacu iestadem,par tadu notikumu,un vissi jau butu nosauti,jo likums teica ka kontakts ar “Untermenchem”,zemcilvekiem;zidiem tika sodits ar navi,un to izvarot viens pec otra...Tikai netira fantasija,viena launa zida galva,var gut baudu,ar sadiem darijumiem,un vel tad,ta zida prieksa,par kuru rupejos,lai velac vins “Liecinatu”so notikumu. <br /><br />Varu vel pielikt,,ka nesmekeju nedzeru un nevienu zidieti nesmu noslepkavojis. <br /><br /> <br /><br /> <br /><br /> APSUDZIBA IR MELI.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br />Punkts 12-Nesmu vainigs noziedzibas kuras esot bijis”Aēu liecinieks Max Tukacier”.<br /><br /> <br /><br />A-Max Tukacier apgalvo ka Cukurs sakot ar 1941.g.1 julija,bija Mirongalvas-Perkonkrusta,vaditajs,kas darija briesmu darbus pret zidiem,um ari tos apzaga.Pec tam esot sakusas apcietinasanas.<br /><br />Aistavotie punkta 4 um 5,es jaś pieradiju ka teni laikmeta es nemaz neatrados Riga.Jaś no iesakuma Max Tukacier sak melot.<br /><br />B-Max Tukacier stasta par varudarbiem um slepkavibam ko Cukurs esot izdarijis 1941.g. 15 um 16 julija,Galvas kausa batalona Valdemara iela 19.<br /><br />“Pienemsim ka hipótese,ka vissu ko Max Tukacier saka,ir tirapatiesiba,um sekosim notikumiem kas sastada Max liecibu.<br /><br />1-Viss notiek zem Cukura um 20 kolegu komandas.<br /><br />2-Pagraba atrodas 200 ieslodzitie,viriesi um sievietes.<br /><br />3-Cukurs izvelejas 10 viriesus um ar 15-20 minusu starplaiku,ved tos augseja stava,briesmigi tos piekauj um pec tam nosauj.<br /><br />4-Sesas reizes,tiek vesti,tas ir 60 viriesi,pus otras divas stundas laika.<br /><br />5-Septita reize jaś ved Max Tukacier.Jaś gajiena vissi tiek briesmigi piekauti.<br /><br />Jaś augsa telpa,bija pilna ar drebem um kurpem izmetatam uz gridu.Vins neredzeja asinis no iepreksejiem 60 upuriem,nedz vinu mirstigas atliekas likus.<br /><br />6-Cukurs um citi sak vinus briesmigi kaut,sitot ar revolver viniem par galvu um citas kermena dalas.<br /><br />7Max Tukacier,sanem briesmigos sitienus no Cukuru ar revolver palidzibu,um ta vinam izkrit gandriz vissi prieksejie zobi.<br /><br />Max Tukacier paliek stavot kajas,kaut tik drausmigi ar revolveri sasists,tatad nesauboties,ar vissu seju sausmigi sasistu,jeb vismaz ar muti asinainu.<br /><br />8-Cukurs liek vinam izgerbties. <br /><br />9-Cukurs like vinam pagriesties prźt sienu. <br /><br />10-Tagad Cukurs skaita zidus un redz ka tur ir 11 un nevis 10 zidi.Kada mutu bijusas starpiba nosaut 10 jeb 11? <br /><br />11-Cukurs dod pavele lai to no jauna ved uz pagrabu.Ta ka Max Tukacier atrodas pie arejas sienas,tuvak pagrabam jaatgadinair,ka vissi atrodas kada aukstaka stava,majai ir 3 stavi. <br /><br />4 latviesi sagrab Max,jau izgerbusos,sitot vinam vel vairak un to noved pagraba.No turienes vins dzird daudzus savienus. <br /><br />12-Pec pus stundas Cukurs atgriezas ar vel 20viriesim,kuru starpa atkal ir Max Tukacier,kas,pec vina liecibas,bija ar asinainu seju,briesmigi piekauts,izgerbts pliks ar visu to,nolikts pirma rinda starp 130 zidiem kas jau atradas pagraba. <br /><br />13-Vissi tiek vesti augseja stava jau ieprieks piemineta,kur 20 zidi tiek piespiesti uzgerbt drebes un kurpes no ieprieks nosautiem upuriem,vis ierinda,ka nakas. <br /><br />14-Latviesi atnes dazus spainus udeni,(lai ta pavieglinatu zidu darbu),un vissi 20 zidi,starp kuriem M.Tukacier,piekauts,sadauzits un pliks,ir piespiesti notirit 70 nosauto asini no gridas un no sienam. <br /><br />Ja rekinasim,ka no katra nelaimiga nosauta un ieprieks spidzinata zida,butu izlijis tikai viens litrs asinis,tad ir bijusi gruta problema ar daziem spainiem udens nomazgat 70 litrus asinis.Bet uzdevums tika izpildits. <br /><br />15-19 veselie zidi un viens M.Tukacier,sadauzits,briesmigi piekauts,ar visu seju sadauzitu,un pliks,pec tam kad nomazga asinis,tiek novests leja,pagraba. <br /><br />16-Gajiena satiek jau jauno grupu zidu kas tiek vesti uz pagrabu. <br /><br />17-Cukurs liek tiem 20 iet par prieksu un tur Tukacier redz sausmigu skatu,lielu kaudzi nosautus plikus zidus,pus plikus,un ari apgerbtus,viriesi un sievietes,kas tika izvesti no pagrabas,piekauti un pec tam nosauti. <br /><br />18-Cukurs paliek dusmigs ka si grupa no 20 zidiem ir redzejusi nosautus,un liek pagriezt muguru nosautiem. <br /><br />19-Liekas ka nosautie tikusi isviesti par logiem.(Ta ka pagalmam no Elizabetes ielas un dalas no Valdemara ielas,apkart ir no dzels istrads zogs,tad vis kas no ta pagalma,bija labi redzams no tiem garamgajiem-H.C). <br /><br />20-Cukurs un 20 zidi, un lidzdarbinieki ta paliek stavot vienu stundu,neko nedarot,ar muguru pret likiem,ar prieksu uz pagalma ieejas. <br /><br />21-Cukurs tagad komande ka tas kas atgriezisies tiks nosauts.(Atgriezisies kur???). <br /><br />22-Divi zidi atgriezas un tiek nosauti.Tagad paliek tikai 18. <br /><br />23-Kad iznaca uz pagalma,jau bija pusvakrs,un ta ka bija pagajuse vairak ka stunda,tad jau bija jabut melnai naktij. <br /><br />24-Cukurs sarunajas ar saviem “kolegiem”,un nolem vest atkal tos 18 zidus,starp viniem M.Tukacier,pliku,sasistu,ar sadauzitu seju,bez prieksejiem zobiem,piekautu,vel vienu reizi auksejas telpas. <br /><br />25-Tur jau prieksa atrodasa,sievietis un viriesi,kas vietas trukuma del pagraba,tagad tika tur uzvesti/Kautgan Cukura del no turien jau bija tikusi izvesti-90 zidi. <br /><br />26-Max dzird ka aizbrauc masines??? Un Cukurs sak no jauna mesonigi sist un mocit no visiem eispejamiem veidiem,un Max Tukacier ir piekauts velvienu reizi. <br /><br />27-Cukurs pasauc vienu vecu zidu un liek vinam izgerbties. <br /><br />28-Cukurs izmekle vienu jaunu zidieti no 20 gadiem un liek vinai izgerbties.Sievieti paklausa komandai un izgerbas <br /><br />29-Cukurs pagruz pliko sieveti pie plika veca,un pavel lai vini kopojas. <br /><br />30-Vecais cilveks nevar un negrib. <br /><br />31-Cukurs ir grutibas un ta iesper vecajam ar kaju,apaks vidukla. <br /><br />32-Cukura biedris,kaut ko iecust Cukura ausi un Cukurs liek vecam skupstit visas sievetes kermena dalas,kas ir plikas,uz krutim,zem vudukla,uz dibena,apaks rokam,kajas ,un ta talak,un darit vienmer to pasu,ilgu laiku.Meica kolabore. <br /><br />33-Tas ir Cukuram “Bauda”.<br /><br />34-Latviesi smejas.<br /><br />35-Tas kas uzliek rokas uz acim,tiek piekauts ar revolveri.Ta sievieti kas raud jeb pagibs,tiek noslepkavota personigi no Cukura.Cukurs ta noslepkavo 10-15 cilvekus.<br /><br />36-Ta tika noslepkavoti 60+10+2+15=87 zidi um zidenes.<br /><br />37-Pec Cukura komandas,zidi isviez beigtos par logu.Cukurs aiziet.<br /><br />38-Palikusos zidus aizve uz pagalma,um kamer tos tur ved daudzi tiek noslepkavoti ar ierocu sitieniem.<br /><br />Max Tukacier,bresmigi pekauts,pliks,ar sadauzito seju bez biem izglabas vel vienu reizi,um tapat ka pagaiso reiziauksta Latvijas nakti,pavada visu nakti,stavot kajas militara posicija.<br /><br />39-Nakosa diena vel ir tik dzivi 40 zidi,um kaudze liku sievietes um viriesi,pliki,puspliki,um apgerbti,um Max Tukacier,vis sadauzits,ar sadragatu seju,bez zobiem,netirs ar asinim,pliks,bet ar paceltu galvu stav kajas!!! Um tas vis vieta ko labi var redzet no ielas.<br /><br />Parejie vissibija viriesi.(Ta tad vissas sievietes tika iznicinatas,ari vecais um jauna zidene.H.C.).<br /><br />40-Latviesi papracija kas grib brivpratigi stradat?Pietez 30 zidi,starp viniem ari Max Tukacier um ta 1941.g.16 julija vini gaja iztirit pagrabus um spidzinasanas kambarus no NKVD,bijusa Latvijas Ikslietu Ministrija.<br /><br />Seit vins nesaka,vai vini gaja dziedadami “Internacionale”,ko dziedaja komunisti jeb nazistu “Horst Wessel lie “.<br /><br />Prieks Cukura viss ir tumsiba ietits um sak pat griesti galva.-Kad Cukurs esot pedejo reizi bijis ausejas telpas ar saviem komandetiem, bija palikusi pari 18 zidi.Cik zidi tur jaś bija prieksa gaididami,jį pec to 15 ieprieksejo noslepkavosanas tur auksa,um daudzi apaksa,vel bija palikusi pari 40 szivi,um vini starpa vienmer “Laimigais Max Tukacier”???.<br /><br /> <br /><br /> ISUMA-CUKURS IR IZVIRTULIS UM MAX TUKACIER IR SUPERMAN.<br /><br /> <br /><br />Sakara ar manu ieprieksejo liecibu,es nodevos Pulkveza Klaiberga riciba 1941.g.14 julija,um man nebija nekads uzdevums lidz 25 julijam.<br /><br />Man nebija tiesibas nevienu arestet,nedz piedalijos noziedznieku,jeb komunistu meklesanas Riga.Neka nezinu ka Valdemaras ielas numur 19 maja,kads butu ticis nosauts prieks jeb pec 15/16 julijam 1941.gada.Piemineta maja ir dzivojama maja,veclaiciga stila,vis vairak apdzivota,centrala,pilcetas kuartala,ar zogu,ar tadiem dzels istradajumiem,kas pielaida vissu redzet no ielas,ar iejas pagalmu,kur bija garaza prieks 3 automobilem,kas teni laikmeta nebija seviski lieli.<br /><br />Jį kautkas,uzmanibu isaucosais butu noticis,saprotams ka tas butu redzams garamgajejiem,um vissi pilcetas iedzivotaji butu par to zinajusi.<br /><br />Kur nu vel tadas slepkavibas,tik daudz cilveki majas ieksiene ar tik daudziem briesmigi sasistiem cilvekiem,kas nevareja notikt bez sausmu kliedzieniem,noteikti butu piesaukusi liela pula klatbutni.<br /><br />Auksa mineta maja,Latviesu Politiskas Policijas apmesanas vieta,ko komandeja Apaksvirsnieks Arajs,kam bija aukstaka Juridiska izglitiba,um vinam padoti,par lielako dalu jauni studenti,kuru radinieki,tevi,mates,brali um masas,tika apcietinati sovietu valdibas laika,um spidzinati,izmociti um komunistu deporteti.<br /><br />Teni laikmeta,komunisti tika mekleti par visam vietam,bez kadas rassas,dzimsanas vietas jeb religijas starpibam.<br /><br />Par lielako dalu,noziedzinieki bija zidi,um ta ir ta bediga patiesiba.Ka es dzirdeju,gusteknu pagatne tika izmekleta,nevainigie palaiti vala,bet vainigie,ka viriesi ta sievietes ar izmeklesanas protokoli nodoti vacu iestadem.<br /><br />Velreizi atgadinu ka mana nodarbosanas lidz manai nodarbibei “Ostenfronte”bija tikai tekniska,um manas vienigas rupes,bija ka palidzet nelaimigiem,um pats neiekristu nazistu rokas,par nerespeksanu,pret zidu nazist Goebels likumus.<br /><br />Velac bijam,nevis,tik es,vissas manas gimenes liktenis briesmas.Pietiktu ka vini butu atradusi Miriam Kaitzner,pie mums majas.<br /><br />Max Tukacier apsudzibas par notikumiem,kad ghetto tika iznicinats,es jaś tiku pieradijis,ka nav patiesiba Punkta 2,nemot Vera David Fiskin “Liecibu”.<br /><br />Vel reizi apgalvoju ka latviesi nevareja ieiet ghetto,kuru iekseja sardze bija formeta no Danzigas policistiem,um ka tikai vini tur vareja dot paveles.Ka stav rakstits Max Kaufmanna gramata 81 um 121 lapaspuses.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br /> ISUMA,VISA APSUDZIBA IR TIKAI IDIOTISKI MELI.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br /> <br /><br />Punkts 13-Nesmu vainigs noziegumiem kuras esot bijia “Aēu liecinieks Rafael Schub”.<br /><br /> <br /><br />Rafael Schub,jaś no sakuma man apsudz ka es esot zidu iznicinasanas iesacejis,komandets par “Palkavnik Weiss”.Palkavnik,krieviski nozime Pulkvedis.Schub mani iecel ka Militara Komandanta Adjudtantu,kas jaś skan labak,bet ta nelaime ir ka ne es, nedz Pulkvez-leitnants neatradamies Riga.<br /><br />Es,lidz 1941.g. 14 julija kopa ar maniem partizaniem,atrados,85 km ataluma no Rigas dienvidiem un Pulkvedis Weiss,lidz 1941.g. 13 julija,Berline,kur izpildot komandu,no toreizeja valst ministra”Reichminister Rozemberg”,dibinaja to saucamo Pagaid-valdibu,kuras Presidents butu Generalis Dankeris,Pulkvez-leitnants Freimanis,Pulkvez-leitnants Weiss,luteranu macitajs Sanders,un”Perkonkrusta”biedris Andersons,un ta formetu to saukto Latvijas Vispareju Direktoriju(Generaldirektorium Lettland.),kas bija neadzita um nepienemta no latviesiem,kas jaś bija izvelejusi pasi savu jauno valdibu,veledamies ka Prezidentu Valdmanis ,par savu kartu,neatzitu no vaciesiem.<br /><br />Ka pieradijums tam ir Borissa Zemgala gramata,”Dienas baltas nebaltas”,70 lapaspuse,ar Pulkveza Ozolupes paskaidrojumiem.<br /><br />Ta tad Rafael Schub,ta ka vissi citi ,melo jaś no sakuma.<br /><br />Kapseta apganisana,uguns pielaisana Gogol ielasSinagoga,Bauska izdaritas sterelizacijas,um slicinasanu Kuldiga,es jaś pieradiju savu nevainibu ieks punkts 3,4,5,6,7.<br /><br /> <br /><br /> TAPEC APSUDZIBAS IR MELI.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br />Punkts 14-Nesmu vainigs noziegumiem kuras esot bijis “Aēu liecinieks Salomon Gersteina”.<br /><br />Salomon Gersteina apsudzibas nav patiesas.Es nekad nebiju nesmu bijis nedz biedris nedz Perkonkrusta prieksnieks,organizacija ar facistisku tendenciju,um kuru Latvijas valdiba jaś bija slegusi 1934.gada.<br /><br />Latvijas Armija bija apolitiska.Neviens Generalis jeb jaukareivis nevareja piedalites neviena vieta,kautkada tipa organizacijas,jeb politiskas jeb apolitiskas partijas.<br /><br />Mans kara dienests Latvija,ir laikmeta no 1919.g. 22 marc lidz 1940.g.30 junijam,um tur stav rakstits,ka arpus armijai man bija atlauts,macities Latvijas Universitate,mekanikas fakuldade Riga.<br /><br />Runasim,par to tik briesmigi ni zidiem ienistu organizaciju Perkonkrusts,varu teikt ka pec tam kad vacu armija ienaca Latvija,vina saka politiski darboties,lai varetu nemt dalu Latvijas jauna valdiba kas saka organizetes,bet,bez nekada panakuma.Pat vaciesiem,nepatika Perkonkrusta organizacija,jō ari vini velejas brivu Latviju.Daudzi tika apcietinati no Gestapo,ka pats galva Gustavs Celmins,kas tika aizvests uz Vacuju um ielikts koncentracijas nometne.Ieks Flosemburg-Mordslager(Iznicinasanas Lageris)Dachau,tik labi pazistams vissiem pasaule,ieks Niederdorf um pedigi ieks Altbakasen,no kurienes tika atbrivots no 7 amerikanu armijas.Par notikumu Perkonkrusta prieksnieks,sarakstija gramatu,izdotu ieks Eslingen,Vacija,”Europas Krustcelos”.Salamons Gersteins,atkal atkarto “Stastus 2”,par pirmam okupacijasdienam,no vaciesiem,kur Cukurs tiek apzimets par banditu prieksnieku,kas slepkavija,spidinaja um pat slicinaja duna.(Sis facts ir jauns;vel nedzirdets),nelaimigos zidus.<br /><br />Vins runa to pasu,jaś dzirdeto,par ghetto likvidacija novembra um decembra naktis.<br /><br />Manos ieprieksejos paskaidrojumus,es jaś pieradiju,kas bija atbildigs par zidu iznicinasanu,um ka es pirmas divas okupacijas nedelas nemaz neatrados Riga.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br /> APSUDZIBAS IR VIENKARSI MELI.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br />Velvienu reizi,kas aistav manu godu,pret David Fiskin,Abram Shapiro,Max Tukacier,Rafael Schub um Solomon Gersteina apsudzibam,ir Max Kaufmannis,sava gramata ‘Churbn Lettland” kas 106 lapaspuse raksta:<br /><br />“Pat sini asiaina svetdiena,30 novembri,agri rita,vel bija tums,lika mums iet no musu mazas nometnes(Mazais ghetto),uz darbu.<br /><br />Ta ka musu nometne atradas,liela ghetto aizmugure,mźs nezinajam kas notika tur prieksa.Par zogu varejam redzet,kolunas kas saka kusteties,mźs varejam dzirdet raudas,kliedzienus um savienus,bet kas tiesam tur notika,mźs nevarejam saprast nedz zinat.”Aber nahreres konnten wir nichts erfahren”.<br /><br />Tikai,Fiskins,Shapiro,Tukacier,Schub,um gersteins,varejaREDZET UM SASKATIT NOSLEPKAVOTU SKAITU NO CUKURA.<br /><br /> <br /><br />Punkts 15-Max kaufmannis sava gramata “Churbn Lettland”,56 lapaspuse raksta: <br /><br />“Augstaka Perkonkrusta,valdiba,latviesi bija parcelusi uz bankiera Schmuljam,dzivokla,Valdemara iela.Mes zinam ka Augstaka Perkonkrusta valdiba un vinas labi pazistamie biedri,ka lidotajs Arajs,Cukurs,Teidemann,RazumsunFreimanis tur dzivoja.”. <br /><br />Ka,es teicu ieprieks,auksa mineta bankiera Schmuljam dzivokli,bija provizoriski ierikota Latviesu Politiska Policija,un nekad nebija Augstaka perkonkrusta valdiba. <br /><br />Tur neviens nedzivoja. <br /><br />Punkta 15,es jau pieradiju,ka nebiju,un nevareju but Perkonkrusta biedris. Piemineto cilveku vidu,vienigais liditajis biju es,un vienigo ko es pazinu,Arajs. <br /><br />Man nav zinas ka kads no viniem butu Perkokrusta biedris,kuras atrasanas vieta bija Merkelu iela,numura 13,agraka Latvijas biedriba. <br /><br />Tai pasa maja atradas”Pagaidu Latvijas Biedriba un Generaldirektoriu Lettland” vaciesu atbalstita,un latviesu neatzita.Max Kaufmannis nebija ticis labi informets. <br /><br />Gramata “Dienas baltas nebaltas”,70 lapaspuse,stav rakstits:<br /><br />“Stabs Major;kas bija pelnijis rex Reichministra Rozemberga uzticibu,kura stabs atradas Merkelu iela,Latvijas Biedribas maja,um ka vinu stavoklis(Perkonkrusta pasliktinajas no dienu uz dienu.”<br /><br />Max Kaufmann sava gramata,”Chubrn Lettland”,otro un pedejo reizi piemin manu vardu.99 lapaspuse,un saka: <br /><br />“Izkapa no Viena automobila,gerbies adas manteli,ar lielu pistolu,Naganu” pie saniem,latviesu slepkava Cukurs.Vins pamekleja latviesu sardzi,lai viniem dotu dazadas instrukcijas. <br /><br />Vins,”Cukurs”,drosi tika informets par lielam briesmam kas mus sagaidija”.<br /><br /> <br /><br />Ir labi iespejams ka Kaufmannis mani redzeja,izkapot no automobila Cadillack Roadster,gaisi zala krasa,modelis no 1935,nopirkts no otras rokas 1937.gada.<br /><br />Gerbtu adas manteli un pistole Mauzer, un nevis Naganu,un ka es griezos pie latviesu sardzes. <br /><br />Ka militars,es vienmer nesaju ierocus,bet but apbrunots nekad nenozime,ka kads ir slepkava.<br /><br />Areja latviesu ghetto sardze,atbildeja Rigas Prefektam.Prefekts Latvija,bija ari policijas prieksnieks,sai pilceta.<br /><br />Es sai laikmeta biju atbildigs par transporta veidiem,vairakam latviesu iestadem,kas saka organizetes,ta tad ne es vareju,ne ari devu kadas instrukcijas latviesu sardzei.<br /><br />Taisni otradi,es centos iegut informacijas.Ta ka es biju ari zurnalists un dzirdedams dazadas baumas kas klida par ghetto iznicinasanu,kuram pat Max Kaufmann neticeja,un redzedams daudz zidus pie arejam ghetto durvim,izkapu no auto,lai ievaktu informacijas.<br /><br />Neviens neka nezinaja.Un pats Max Kaufmann raksta100 lapaspuse:<br /><br />“Ka Viena dala no zida kolunam tika sutita uz majam,un outra dala uz darba”.<br /><br />Cukurs saprotamsari,ar savu pistoli,un adas manteli,iekapa masine un aizbrauca,jō Max Kaufmann vairak par manim neko nesaka.<br /><br />Ka tas ari nebutu,es Herberts Cukurs;esmu loti pateicigs Max Kaufmann par vina siki iztirzeto darbu,gramatu ‘Churbn Lettland”,pateicoties kurai neviens nevar uzdriksteties mani nosaukt ghetto komandieri,un daudzu koncentracijas nometnu un apmetnu prieksnieku,no kuriem ar diviem es tik iepazinos pateicoties Max Kaufmanna gramatai,jō nezinaju ka tadi eksiste.<br /><br />Max Kaufmannis,mani neapsudz ka atbildiju par zidu iznicinataju,nedz ieksa,nedz ghettos ariene.Nepiemina ari nevienu gadijumu,kur es kadam zidam jeb zidenei,butu kaut ka pari darijis,jeb tos sasitis.<br /><br />Ta ka vinam bija tadas,pat vis sikakas informacijas,kuras Max Kaufmann nekad nevaretu zinat personigi,par tragiskiem notikumiem Riga un Latvija,drosi tad Max Kaufmannis zinatu vismazako nozieguminu ko Cukurs butu pastradajis,zinadams ka Herberts Cukurs,ir tik populars cilveks Latvija.<br /><br />Nezinu ko Max Kaufmann darija sovietu ocupacijas laika,bet sis sikas informacijas,un faktus,ka pec aizbrauksanu uz Vaciju,vins atkal atgriesas Latvija,un pec tam,pavisam viegli atkal caur “Dzels Aizkaru”,atpakal uz Vaciju,publice savu gramatu,ar naudu kaut kur ieguto.Fakts ir ka Max kaufmanna gramata tiek aizliegta no Sabiedrotiem,un tas pierada ka Max kaufmannis ir sovietu valdibai vertigs.<br /><br />Sava gramata,520 lapas puse,Max kaufmann saka ka latviesu iedzivotaji ar sausmam acis,skatijas uz tik dauziem dzivpalikusiem zidiem,kas gaja uz Rigas Sinagogu.<br /><br />522 lapa vins raksta:<br /><br />“Ka daudzi viriesi un sievietis nessa uniformas ar lielam armijas pakapem”.<br /><br />Bez saubam,latviesi lauzu slepkavas,caur NKVD vienibam,atgriezas pec “Atbrivosanas”lai turpinatu savu velniskigo darbu.Tamdel tadas latviesu bailes.<br /><br />524 lapaspuse Max Kaufmann raksta: <br /><br />“Vienkarsi ir netikami,ka latviesi,pie kuriem uzaugam,skatijas ar vienaldzibu uz musu ciesanam,un vel tas palielinaja”. <br /><br />Max Kaufmanna kungs,paskataties un palasat “BAIGAIS GADS”;”WE ACCUSE EAST-WE WARN THE WEST”, “APSUDZIBAS PIERADIJUMS”/ko cekas mocekli runa…/,un tad jums bus vajadziga atbilde. <br /><br />Tagad es paprasisu divus jautajumus,Max Kaufmanna kungam: <br /><br /> <br /><br />1-Ka var iskaidrot,ka zidu tauta Latvija,ar ko augam,ar ko sadzivojam,ko sanemam ka bralus,kam palidzejam,ka lielakais bralis,palidz mazakajam,jus ar tadu prieku,sanemat musu nelaime-kad pazaudejam musu brivibu,pazaudejam musu teviju,un vel vairak ar tadu zveribu,apcietinat,spidzinat,sabendejat un deportejot musu tautu,par kuru jums zidiem nekas,nekas patiesam,nebija ko sudzeties??????. <br /><br />2-Ka iskaidrot faktu(Jusu gramata 44 lapaspuse)kad sovietu okupacijas gada,kad latviesi iedzivotaji bija pazaudejusi vissu,vissu,un bija laimigi,ka vareja izglabat savu adu,zidu iedzivotaji ieguva tadas bagatibas,ka pat nauda vairs jums neinterreseja,tik daudz bija ieguts,ka vini tagad tik noverteja vertslietas un dargaakmenus.??? <br /><br />Ka iskaidrot so faktu,un jusu vardus,ka zidiem sini laikmeta bija tada bagatiba,ka vel nekad ieprieks????. <br /><br />Riviera Paulista,SãoPaulo,Brasil,20 junija 1960.gada.<br /><br /> HERBERTS CUKURS.<br /><br /> Tulkots no portugalu valodas. No Antinea Dolores Cukurs Rizzotto.Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-89770127654502823572008-07-12T07:59:00.000-07:002009-09-04T13:11:31.229-07:00MEDALS.<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg71azd5ygS6rorXwDGX2Eh1DBxu8oBnxU-5ZmGRm4ENIMykA70drH2J9gh7aV0UHp5E80qRiJGMnHzVImRi1AEijAbKMzuGzJoukj8wXlQji2ovQ9ZIa5AJMWw5a107X5Ednelr0s2urHK/s1600-h/C%C3%B3pia+(3)+de+lv.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg71azd5ygS6rorXwDGX2Eh1DBxu8oBnxU-5ZmGRm4ENIMykA70drH2J9gh7aV0UHp5E80qRiJGMnHzVImRi1AEijAbKMzuGzJoukj8wXlQji2ovQ9ZIa5AJMWw5a107X5Ednelr0s2urHK/s400/C%C3%B3pia+(3)+de+lv.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222159308238640642" /></a><br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgi5ftMa9MCWiEVroF6-EKpUIeSEV35wEYf2bveiX-rBw0m6oRIrdOx6YiAqtASOHWkyWiNmYmc9u3M8KHmjIz8fHBlGvaoYWwOV38wg3bKvflT5cVc1wT0aodRJTEnExky6q2YtOiCcR5F/s1600-h/ordem-das-tres-estrelas.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgi5ftMa9MCWiEVroF6-EKpUIeSEV35wEYf2bveiX-rBw0m6oRIrdOx6YiAqtASOHWkyWiNmYmc9u3M8KHmjIz8fHBlGvaoYWwOV38wg3bKvflT5cVc1wT0aodRJTEnExky6q2YtOiCcR5F/s400/ordem-das-tres-estrelas.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222142849486763506" /></a><br /><strong>Triju Zvaizgnu Ordena.</strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj4DKGzJ5_OhgFckZe86nwCXWUXpK9ARWGsEf0CAiNIUmOBOLGld1HQ9TPs3EfJJHPhXw4oJesBwKynpQuR0mel0bqGTa4gFnxc-2upRuUn0h5Kgguc70XdciPzAb7_a2t8dt3qciFzQ5jO/s1600-h/Tres+estrelas.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj4DKGzJ5_OhgFckZe86nwCXWUXpK9ARWGsEf0CAiNIUmOBOLGld1HQ9TPs3EfJJHPhXw4oJesBwKynpQuR0mel0bqGTa4gFnxc-2upRuUn0h5Kgguc70XdciPzAb7_a2t8dt3qciFzQ5jO/s400/Tres+estrelas.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222143312114762338" /></a><br /><strong>Triju Zvaigznu Ordena Diploms.</strong><br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiPZfm_Wh1LmYV98CVfSD1BmTfrooeBjIg4t6ErftZIXEzJDO3iZ5MGQHbXW2udlS5wisnm9v7LPULGagiRX4_6q_eiziU5b0_EiJ1oB0Pk5jogTmGWVUYuJH95VtvJkzIy1OIQXgyyRqx-/s1600-h/Harmon+Trouphy-1.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiPZfm_Wh1LmYV98CVfSD1BmTfrooeBjIg4t6ErftZIXEzJDO3iZ5MGQHbXW2udlS5wisnm9v7LPULGagiRX4_6q_eiziU5b0_EiJ1oB0Pk5jogTmGWVUYuJH95VtvJkzIy1OIQXgyyRqx-/s400/Harmon+Trouphy-1.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222144071019246594" /></a><br /><strong>Labakais lidotajs 1933 gada Harmon Trofeju.</strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgdXGDL290IrYzfbRwaJif-ZRAHn3a8sgGwGMBtkj4ZJKX-3t0KLuz_pTaYVYhcB1iPK2qI_Birhur16MgodsaLG9j_4daHopvUgw5VPW4KWwV3nz1qBgMhvwvUp8ZqoVLKiIymp41oInEV/s1600-h/medalha-3.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgdXGDL290IrYzfbRwaJif-ZRAHn3a8sgGwGMBtkj4ZJKX-3t0KLuz_pTaYVYhcB1iPK2qI_Birhur16MgodsaLG9j_4daHopvUgw5VPW4KWwV3nz1qBgMhvwvUp8ZqoVLKiIymp41oInEV/s400/medalha-3.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222143835387442434" /></a><br /><strong>Labakais lidotajs 1933 gada.</strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjLu1aReEfS4sKOlrwYeuLQbJLHg-1Kuvoh6xeo3HtjYxwSieqNKd6K1W_PF9ELTZ64MeAoGlHgGEDaTRbAHO_uIwV0WkuQqamxHwBfcL8esDiJwqA6vsxCg1xLWVJ7mrleHU0svtolAi6w/s1600-h/medalha-1.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjLu1aReEfS4sKOlrwYeuLQbJLHg-1Kuvoh6xeo3HtjYxwSieqNKd6K1W_PF9ELTZ64MeAoGlHgGEDaTRbAHO_uIwV0WkuQqamxHwBfcL8esDiJwqA6vsxCg1xLWVJ7mrleHU0svtolAi6w/s400/medalha-1.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222143755317857026" /></a><br /><strong>Labakais lidotajs 1933 gada.</strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj2a0DF49brVJsL-0TQnAC5zGBB8zdtNR59KjrWvYQsVnbfM9EsDnVTZI43zdQ4iw207qPo0ia7ylkRJX1oM8d5mtUOlved3lTN4Hgj7AJRWdIHEe_BVPdx2gN8D4Uk8hUrQ5jaePurq6NE/s1600-h/medalha-autografada-2.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj2a0DF49brVJsL-0TQnAC5zGBB8zdtNR59KjrWvYQsVnbfM9EsDnVTZI43zdQ4iw207qPo0ia7ylkRJX1oM8d5mtUOlved3lTN4Hgj7AJRWdIHEe_BVPdx2gN8D4Uk8hUrQ5jaePurq6NE/s400/medalha-autografada-2.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222143534885210274" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiyEfqkb5g2NUOswmC4BJricP2QV1iLsfEccjDg92jU1hyphenhyphenMJaAgTnpNZjQ8XkN-r7c6P5kcXMVKBdiiQpjjLR69crgrD-cuFONfFwuJHdeI1lV4KVonEjjVLazjOxJI87sFt8zFAqEVpL5X/s1600-h/autografos-medalha.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiyEfqkb5g2NUOswmC4BJricP2QV1iLsfEccjDg92jU1hyphenhyphenMJaAgTnpNZjQ8XkN-r7c6P5kcXMVKBdiiQpjjLR69crgrD-cuFONfFwuJHdeI1lV4KVonEjjVLazjOxJI87sFt8zFAqEVpL5X/s400/autografos-medalha.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222143623494704082" /></a><br /><strong>Galveno passaules lidotaju parakstus.</strong><br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgbABrIa_D64DZO-Ana2Qh72XVeWOTuBFUgRv-nsj8f6E2r_swwpz4MY8fPVKLaTBYGef2P0bVhEiyZ8c38MC_CVdMuFsUSYjxUuI17z37anqNNzAu_llVElr-bSyjczXXH0bbGidvX12re/s1600-h/medlha-escoteiros.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgbABrIa_D64DZO-Ana2Qh72XVeWOTuBFUgRv-nsj8f6E2r_swwpz4MY8fPVKLaTBYGef2P0bVhEiyZ8c38MC_CVdMuFsUSYjxUuI17z37anqNNzAu_llVElr-bSyjczXXH0bbGidvX12re/s400/medlha-escoteiros.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222147912920549394" /></a><br /><strong>Latvijas Skautu medal</strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgkAM7znnH0bSF407eHSrx17FtLcA_fn4GAkmWtDConStvaR4JrMoXAG9xF5FXLaNoDeed1G8Z5lA3Jb_hgnP9I1Ys2CbbOMLQMM838v3G02IJbLsG2LGge_DS7mddPewgI82a8Km1W6iC6/s1600-h/carta-escoteiros.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgkAM7znnH0bSF407eHSrx17FtLcA_fn4GAkmWtDConStvaR4JrMoXAG9xF5FXLaNoDeed1G8Z5lA3Jb_hgnP9I1Ys2CbbOMLQMM838v3G02IJbLsG2LGge_DS7mddPewgI82a8Km1W6iC6/s400/carta-escoteiros.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222152531771570370" /></a><br /><strong>Latvijas Skautu Centrala Organizacija</strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiZgkE4TG5NbHnHRAq5FwbfE12mt4PolYX5rqb57kj3nOTRj1sPwikuEG4Q_CSheDRz1NTF8Zdfa9cj698ZQCZezAw6_UYk8nWlHPsu9k26nSlKWa_0fy6cL7hWcVdxl1Rmgf92TIMxWXsU/s1600-h/brivibas.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiZgkE4TG5NbHnHRAq5FwbfE12mt4PolYX5rqb57kj3nOTRj1sPwikuEG4Q_CSheDRz1NTF8Zdfa9cj698ZQCZezAw6_UYk8nWlHPsu9k26nSlKWa_0fy6cL7hWcVdxl1Rmgf92TIMxWXsU/s400/brivibas.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222149425948356194" /></a><br /><strong>Par varonibu Latvijas Brivibas cina.</strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjt13pTVQ8pYXXU8GYKIWCYoJnBo4JwqJl81U9ZaGonrfYjNG_eb4M49ejJCw2NTnK6g9OLT1PkTwaHICxlYralXB79B0Ag3yHnjogdBPZkEou7-EF-EJrnuZ_B_P14tA77jmJXrUPNGZnk/s1600-h/medalha-libertacao-2.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjt13pTVQ8pYXXU8GYKIWCYoJnBo4JwqJl81U9ZaGonrfYjNG_eb4M49ejJCw2NTnK6g9OLT1PkTwaHICxlYralXB79B0Ag3yHnjogdBPZkEou7-EF-EJrnuZ_B_P14tA77jmJXrUPNGZnk/s400/medalha-libertacao-2.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222149985929040498" /></a><br /><strong>Par varonibu Latvijas Brivibu cina</strong><strong></strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEidaD1AC-KG7zimV7xawLm-Drzf6JHDej4jazYGXqxbwZjkyVOBW3p_thApvAeJvMrf8mOesgEVLq5qooNyFI0Pe3fgz019YvSENBY1xvDLrBvi4-qSkBiwDyvFXe457_Xg0gWAx6XC0j7A/s1600-h/medalha-da-libertacao.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEidaD1AC-KG7zimV7xawLm-Drzf6JHDej4jazYGXqxbwZjkyVOBW3p_thApvAeJvMrf8mOesgEVLq5qooNyFI0Pe3fgz019YvSENBY1xvDLrBvi4-qSkBiwDyvFXe457_Xg0gWAx6XC0j7A/s400/medalha-da-libertacao.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222151216076978370" /></a><br /><strong>Par varonibu Latvijas Brivibas cina.</strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjwnTze-7fkTy_a0aXsqVcfgBXjEM1B_9fZIEiAUrXEMfABlxIoZVRXZt4yPCn-_bpxgGUlHZsofpC7aEzRCy04tsEDHaU5xgFGoNXFC7aSMR47bLJIEdJxmD-Wgg0Rpr_Nn44KPV3R9egT/s1600-h/libertacao-3.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjwnTze-7fkTy_a0aXsqVcfgBXjEM1B_9fZIEiAUrXEMfABlxIoZVRXZt4yPCn-_bpxgGUlHZsofpC7aEzRCy04tsEDHaU5xgFGoNXFC7aSMR47bLJIEdJxmD-Wgg0Rpr_Nn44KPV3R9egT/s400/libertacao-3.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222150666783703714" /></a><br /><strong>Latvijas aviacijas medal.</strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh2gMGUtBrVrtPHeHTEsypg7Cymg0uUWk3N4HPP0Kd9ssuIq_GndYBkPSVqlFVAaS5XfOxEVrY7z9CqVwr_dQVWUkgzdbMuS9Vkl1V5TlJ-iUmtHbKqAW40luUGyaPmMzOE7S-gqth-N1il/s1600-h/adus+gramatu+no+latvijas+aviacijas+pulka.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh2gMGUtBrVrtPHeHTEsypg7Cymg0uUWk3N4HPP0Kd9ssuIq_GndYBkPSVqlFVAaS5XfOxEVrY7z9CqVwr_dQVWUkgzdbMuS9Vkl1V5TlJ-iUmtHbKqAW40luUGyaPmMzOE7S-gqth-N1il/s400/adus+gramatu+no+latvijas+aviacijas+pulka.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222151857208029506" /></a><br /><strong>Adus goda gramatu no Latvijas Aviacijas Pulka.</strong><strong></strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiC5XPbaHwA6G6a920Rrhne6k63K4hi7jQU9ZTJx-RL-iOqD1i2qQe51n3F5jikzqtEd4uacxgqcdcWjqxN5UbpjigF-8-7fEJhq1GGtHgU-RxS5QvzgKTP26WgrpMKpu5XzN4aDM1DBnpa/s1600-h/lidotaju+parakstus+pulkas+gramata.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEiC5XPbaHwA6G6a920Rrhne6k63K4hi7jQU9ZTJx-RL-iOqD1i2qQe51n3F5jikzqtEd4uacxgqcdcWjqxN5UbpjigF-8-7fEJhq1GGtHgU-RxS5QvzgKTP26WgrpMKpu5XzN4aDM1DBnpa/s400/lidotaju+parakstus+pulkas+gramata.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222153734464182290" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg2-UW8RswBh_lxf6QgP9VGImj1kltPVLx5Xt1Gw5wlARHS9A_rGCo412eP-elKFxuNythVybCaTx4RTZE-Dcgwj0sEBcTRyuERuGfqo_3Xl1xTZzomOJTZZVbGlcwS0kbwqj8JE8wyDmTZ/s1600-h/pirmais+raksts+no+aviacijas+pulkas+gramatu.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg2-UW8RswBh_lxf6QgP9VGImj1kltPVLx5Xt1Gw5wlARHS9A_rGCo412eP-elKFxuNythVybCaTx4RTZE-Dcgwj0sEBcTRyuERuGfqo_3Xl1xTZzomOJTZZVbGlcwS0kbwqj8JE8wyDmTZ/s400/pirmais+raksts+no+aviacijas+pulkas+gramatu.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222153465933647234" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhalM8qdmA4U2oJXo_6yhM9LbvAr1Bb1Bu8SmlIwzKEK9RrE-toH3wwpASDiLcCkl_6dL_A1DmM68Qv4htWuTTVPJeRYlIq0IOvHT1KJdYRxqDCvmUYPvJzeNxGOAEq3MO8J2ipR2Ig3B5k/s1600-h/shell+gramatu.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhalM8qdmA4U2oJXo_6yhM9LbvAr1Bb1Bu8SmlIwzKEK9RrE-toH3wwpASDiLcCkl_6dL_A1DmM68Qv4htWuTTVPJeRYlIq0IOvHT1KJdYRxqDCvmUYPvJzeNxGOAEq3MO8J2ipR2Ig3B5k/s400/shell+gramatu.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222154423009357346" /></a><br /><strong>Aero Shell goda gramata.</strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhQpb8xnEJbfqvl8CjSpZSQp2-n_Fu9WcyD3oiP_0IGY0zpAhTWd1rATnn4nnYwDEKJUR8S7xHLKQlNjWk0kjiPsvJkeWmaWC4XSwkCakn2dmpInJuAYrF0lPKEsdHaCxRiCQ2SsaUNCayr/s1600-h/shell-gramatu-pirma-lapa..psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhQpb8xnEJbfqvl8CjSpZSQp2-n_Fu9WcyD3oiP_0IGY0zpAhTWd1rATnn4nnYwDEKJUR8S7xHLKQlNjWk0kjiPsvJkeWmaWC4XSwkCakn2dmpInJuAYrF0lPKEsdHaCxRiCQ2SsaUNCayr/s400/shell-gramatu-pirma-lapa..psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222154840765708338" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgqYeJR_yozHdIN1x5rhD141OvHYJJNcOMKFNZ4rFJBdLP3I_cDnx3Q5dTyc_4lhCu634c1vLtsQnUx42wUxRMtM-7WoiK5zC0KpWUeWSRy0qhCxEdWM8fF-zNqTHiwfkpNQf0YjGZdKKJF/s1600-h/shell-gramatu-otra-dala..psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgqYeJR_yozHdIN1x5rhD141OvHYJJNcOMKFNZ4rFJBdLP3I_cDnx3Q5dTyc_4lhCu634c1vLtsQnUx42wUxRMtM-7WoiK5zC0KpWUeWSRy0qhCxEdWM8fF-zNqTHiwfkpNQf0YjGZdKKJF/s400/shell-gramatu-otra-dala..psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222155060371183634" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhJ7K-S7YiXLk4t1UDpXG5bn3Cc-0ei9Evz1LdTLtQWoj_edEEsNCZtLk4L8rB8pgqljt8VNB-ljlfZhq1AFhX4Bv12qVAqyiRcv8PwRfgTyKLt1i1S-D4OADwexrU9APQCm7MdjrLI8bMm/s1600-h/selos.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhJ7K-S7YiXLk4t1UDpXG5bn3Cc-0ei9Evz1LdTLtQWoj_edEEsNCZtLk4L8rB8pgqljt8VNB-ljlfZhq1AFhX4Bv12qVAqyiRcv8PwRfgTyKLt1i1S-D4OADwexrU9APQCm7MdjrLI8bMm/s400/selos.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222155401215766690" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEho1DzLqh8p8n5jEJwjPGFy5txn-Cc0Uq6Rk68VIPbmZD6lGRFAf521lNXAum-Nqg_rSrIA6iIlQkDMIfZ7VF5jcWMddZ1ZJDCZuIKl_OVI5eLKy_XjHDag7MEL7Ektt2EFh4XS_2xRE3s0/s1600-h/Disco-1.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEho1DzLqh8p8n5jEJwjPGFy5txn-Cc0Uq6Rk68VIPbmZD6lGRFAf521lNXAum-Nqg_rSrIA6iIlQkDMIfZ7VF5jcWMddZ1ZJDCZuIKl_OVI5eLKy_XjHDag7MEL7Ektt2EFh4XS_2xRE3s0/s400/Disco-1.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222155726402899794" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgY0USn5jVbIdZmc-m1DP5NF3yp19D7eV6b6ZlXwzDoJhT2EE7ejh7ZJEWt6vBMEZhXvZ1XD8TccMGU8rOoOHKa3NJOmMrepg1L0eVZz0VKmLs3XlwQ71kJYSO0e36NNv3AwMnKDEqJkXGQ/s1600-h/partitura-em-homenagem-a-cu.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEgY0USn5jVbIdZmc-m1DP5NF3yp19D7eV6b6ZlXwzDoJhT2EE7ejh7ZJEWt6vBMEZhXvZ1XD8TccMGU8rOoOHKa3NJOmMrepg1L0eVZz0VKmLs3XlwQ71kJYSO0e36NNv3AwMnKDEqJkXGQ/s400/partitura-em-homenagem-a-cu.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222156010009574930" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjuCeNMdqmyoVRNIkUKUCEzYewhQw1W7YGIcEkcsrpx8veAkKSjX0Jv3gZ1l9fmgf4XjTYnDnvVvLovKdkP3dBu2Jgcqd80u74fZ1E99quvTbDLKY_RNeIda_rkiOItejylkiUd1teMSEW3/s1600-h/latvijas-motociklistu-biedr.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEjuCeNMdqmyoVRNIkUKUCEzYewhQw1W7YGIcEkcsrpx8veAkKSjX0Jv3gZ1l9fmgf4XjTYnDnvVvLovKdkP3dBu2Jgcqd80u74fZ1E99quvTbDLKY_RNeIda_rkiOItejylkiUd1teMSEW3/s400/latvijas-motociklistu-biedr.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222156381900107314" /></a><br /><strong>Latvijas Motociklistu biedriba.</strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh8zb29wNaNhd4R9xrd0VIaqjzMISmop_Xg29csUWlkfHHaXQA-219fef2X1fsEQ8wUt0GOscpWmvXq6Atg8Ck_VhRTnWcVGekO0DKeEHDX4x3YHf-bs9DUiYYXV3545ujnawrJYE9fSJ1H/s1600-h/med.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEh8zb29wNaNhd4R9xrd0VIaqjzMISmop_Xg29csUWlkfHHaXQA-219fef2X1fsEQ8wUt0GOscpWmvXq6Atg8Ck_VhRTnWcVGekO0DKeEHDX4x3YHf-bs9DUiYYXV3545ujnawrJYE9fSJ1H/s400/med.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222156731871863218" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhWcEXK5dEmC9UNCwIhmP-IPFsTDxEXacmhvT_CZuYVudW4h46MTdRZzkVYiPnOsBXbYbItnyHkMzQmIgadLbRoSJAao_19q1IXnAdeuIeE0rpjhU1TgGHNad3tTZsDRHIzAtR4w4Qc-ucm/s1600-h/medalha-agricultura.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhWcEXK5dEmC9UNCwIhmP-IPFsTDxEXacmhvT_CZuYVudW4h46MTdRZzkVYiPnOsBXbYbItnyHkMzQmIgadLbRoSJAao_19q1IXnAdeuIeE0rpjhU1TgGHNad3tTZsDRHIzAtR4w4Qc-ucm/s400/medalha-agricultura.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222156965834349314" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhyFgPrYD4LSyrzokJ4AsnjgkG87-ZEUYwnQyZm139ADIS3PFeE1URbp8fK6PT3ywGtdTvq-kH3bBrWnHZNRFYKNd3GsTLUoZiKTme-6wW4nBT6-fKz2KfF40giXW8EAQzCTkJUqJCgw-Yb/s1600-h/quadro-de-medalhas..psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhyFgPrYD4LSyrzokJ4AsnjgkG87-ZEUYwnQyZm139ADIS3PFeE1URbp8fK6PT3ywGtdTvq-kH3bBrWnHZNRFYKNd3GsTLUoZiKTme-6wW4nBT6-fKz2KfF40giXW8EAQzCTkJUqJCgw-Yb/s400/quadro-de-medalhas..psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222157168515670066" /></a><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhHnqN4dJfnc_1wE5KME7f8T2M8PMxOfrUeahleihbfpk2OI3W4eT1ZNUmPnH1b0CJab1wSz6vkDn60XduU6WqG7pj3E0xYIq5UAZ3jkshFCTaMkd8zMGnvzLtrKDw_Klv_qrxsV7YGCIWV/s1600-h/pulseira-gambia.psd.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhHnqN4dJfnc_1wE5KME7f8T2M8PMxOfrUeahleihbfpk2OI3W4eT1ZNUmPnH1b0CJab1wSz6vkDn60XduU6WqG7pj3E0xYIq5UAZ3jkshFCTaMkd8zMGnvzLtrKDw_Klv_qrxsV7YGCIWV/s400/pulseira-gambia.psd.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222157632756141410" /></a><br /><strong>Davana no Gambijas Museo.</strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEisSbnVErYe04LZZDi9JPDC6sEmLWesmkltxPtRLwAzq6kVUMm-EqVa5fh9RPJiYLGiP-SbfNK1GxhP_SDzuyvS9hT87pbUpYxk18YfZzalbjMVEkCxhbVdFV_wgDaHwzATJuDNRwDsu5UJ/s1600-h/Diploma.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEisSbnVErYe04LZZDi9JPDC6sEmLWesmkltxPtRLwAzq6kVUMm-EqVa5fh9RPJiYLGiP-SbfNK1GxhP_SDzuyvS9hT87pbUpYxk18YfZzalbjMVEkCxhbVdFV_wgDaHwzATJuDNRwDsu5UJ/s400/Diploma.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5222158897932940914" /></a><br /><strong>No Brazilijas Valdibas diploms.</strong>Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-37509549730193723742008-10-04T15:09:00.000-07:002009-09-04T13:10:15.838-07:00KURZEMES HERCOGISTES SLAVAS ZIME.zz.lv / Avīze <br />Kurzemes hercogistes slavas zīmē <br />Gaitis Grūtups 26.09.2008.<br />http://www.zz.lv/archive/article.html?xml_id=123420<br /><br />Pirms 75 gadiem latviešu pašbūvēta sporta lidmašīna devās ceļā uz Gambiju.<br /><br /><br /><br />Kad «Novadiņā» publicējām rakstu par lietuviešu Stepona Darjus un Staša Girena mēģinājumu 1933. gada jūlijā veikt tolaik pasaules vēsturē garāko transatlantisko lidojumu no Ņujorkas uz Kauņu (kas beidzās ar traģisku katastrofu Vācijā, kad bija pievārētas deviņas desmitdaļas vairāk nekā septiņu tūkstošu kilometru garā ceļa), redakcijā vērsās Jelgavas lidotājs Hūberts Štekels, kurš aicināja pastāstīt par tā laika latviešu lidotāja Herberta Cukura lidojumiem pirms 75 gadiem uz Gambiju un vēlāk uz Tokiju. Savulaik tie viņu un daudzus citus latviešu jauniešus mudinājuši pievērsties lidmašīnu būvei un lidošanai. <br />Atšķirībā no Darjus un Girena H.Cukura vārds pēc Otrā pasaules kara maz tiek pieminēts. Tā iemesls – iespējamā dalība holokaustā. Taču viņa lidojumiem Latvijas brīvvalsts laikā nav sakara ar nacismu, Otrā pasaules kara traģēdiju. H.Cukuram ierādīta nozīmīga vieta Latvijas aviācijas vēsturē. <br /><br />Pacelšanās bez publikas <br />Pirmais uz Gambiju 1933. gada maijā devās Nikolajs Pūliņš. Viņš bija pazīstams kā Baltijas jūras pārlidotājs – līdz Zviedrijai un atpakaļ – 1932. gada vasarā. 1933. gada 28. maijā N.Pūliņa jauno lidmašīnu «I-6 Gambija» tālajā ceļā pavadīja tūkstošiem rīdzinieku, kā arī kara ministrs Jānis Balodis. Taču līdz 16. gadsimta Kurzemes kolonijai N.Pūliņš netika. Pēc pāris dienām Rīgā pienāca ziņa, ka, lidojot starp Dancigu (tagad Gdaņsku) un Berlīni, jaunajai īsti neizmēģinātajai lidmašīnai piepeši apstājies motors. Veicot piespiedu nosēšanos nepiemērotā vietā, tā avarēja. Lidotājs un viņa pavadonis bija sveiki un veseli, taču lidmašīna – lūžņos. <br />Ar šo N.Pūliņa neveiksmi izskaidrojams fakts, ka H.Cukurs savu lidojumu sāka diezgan slepeni. Tikai sievas, dēlēna un Aviācijas veicināšanas biedrības priekšnieka izvadīts, 1933. gada 28. augustā Spilves lidostā viņš pacēla gaisā savu C-3. Laikraksts «Jaunākās Ziņas» 31. augustā publicēja rakstu «Nepamatotas baumas par Cukura lidojumu uz Tokiju jeb Gambiju», kur bija teikts, ka pazīstamais pilots izlidojis uz Rietumiem kārtot personiskas komerclietas. Tikai 16. septembrī jau pēc tam, kad H.Cukurs Parīzē aviācijas motoru rūpnīcā «Renault» bija salabojis savas lidmašīnas sešus gadus veco motoru un izlidojis no Bordo uz Spāniju, «Jaunākās Ziņas» vēstīja, ka patiesībā Cukurs ir ceļā uz Gambiju. <br /><br />Negaidīts viesis<br />Labās dienās H.Cukurs nolidoja tūkstoti kilometru. Taču bija arī sliktas dienas. Piemēram, 18. septembrī un 6. oktobrī, kad motora defekta dēļ C-3, veicot piespiedu nosēšanos, cieta avārijā. Visur lidotājam palīdzēja gan zemnieki, gan dažādu lidostu aviomehāniķi, gan arī Latvijas diplomātiskie darbinieki. 2. novembrī Dakarā, trīssimt kilometru no Gambijas, H.Cukura lidmašīnas motors šņāca kā plēšas, jo kompresijas tikpat kā nebija. Tomēr viņam izdevās pacelties 1200 metru augstumā un uzņemt kursu uz galamērķi. Kad tika sasniegta Gambijas upes grīva, visapkārt pavērās milzu purvi. Miglas pārņemtajai Gambijai pat lāgā nevarēja saskatīt otru krastu. Beidzot 13 kilometru no Beterstas H.Cukurs pamanīja nelielu lidlauku un piezemējās. Ceļojums bija ildzis 68 dienas, veikti 7600 kilometri. Angļi, kuriem šī kolonija piederēja, par latviešu lidotāja ierašanos nebija priecīgi. Lai novietotu lidmašīnu aerodromā, pieprasīja 17 latu diennaktī un pēc pāris dienām paziņoja, ka viņš tur nedrīkst palikt. Tā nu 9. novembrī H.Cukurs izlidoja uz Dakaru pie daudz laipnākajiem frančiem, kur viņš decembra sākumā sagaidīja latviešu tautas dāvināto jauno motoru ar 130 zirgspēku jaudu (vecajam bija tikai 80 zirgspēku). <br /><br />Loks virs Jelgavas<br />Tika veikts lidmašīnas remonts, un 8. februārī H.Cukurs jau pa citu maršrutu – caur Sicīliju – lidoja uz dzimteni. Atkal bija ķibeles ar motoru, kurš «rija» eļļu – piecus litrus stundā. Romā firmas pārstāvis to nomainīja. 17. maija vakarā Liepājas aerodromā pulcējās ap septiņiem tūkstošiem sagaidītāju. Tika sakurināti trīs lieli ugunskuri, lai labāk iezīmētu nosēšanās vietu. Beidzot parādījās no Kēnigsbergas pēdējā posmā startējusī slavenā lidmašīna. Apmetusi vairākus lokus ap pilsētu, tā nosēdās. Pēc jūsmīgās sagaidīšanas H.Cukuru uz rokām aiznesa līdz automašīnai, ar kuru viņš devās pie savas slimās mātes un prombūtnē piedzimušās meitas. <br />25. maijā H.Cukurs atgriezās ceļa sākuma un galapunktā Rīgā Spilves lidostā. H.Štekels atceras, ka ceļā no Liepājas uz Rīgu slavenā C-3 apmetusi vairākus lokus ap Jelgavu, kur H.Cukurs diezgan cieši sadarbojās ar planieristu jeb buru lidotāju skolu. <br /><br />Ceļš ekvatora garumā<br />H.Cukura lidojums ar paša konstruēto lidmašīnu C-6 «Trīs zvaigznes» uz Tokiju no 1936. gada 30. oktobra līdz 1937. gada 16. jūlijam ir mazāk populārs, taču aviatori to vērtē augstāk nekā lidojumu uz Gambiju. No Rīgas līdz Tokijai un atpakaļ, lidojot caur Balkāniem, Indiju, Vjetnamu, Ķīnu, bija jāveic 40 350 kilometru (tas pārsniedz ekvatora garumu). Arī šis lidojums tika aprakstīts presē, iepazīstinot lasītājus ar dažādām tautām, propagandējot Latvijas sasniegumus lidmašīnu būvē. <br /><br />Raksta sagatavošanā izmantota Edvīna Brūveļa grāmata «Latvijas aviācijas vēsture».Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-9107103072074174322008-10-05T04:59:00.000-07:002009-09-04T13:08:48.762-07:00DZEJA.http://zagarins.net/jg/jg109/JG109_Dzeja.htm<br /><br />Jaunā Gaita nr. 109, 1976<br />Roberts Mūks <br /><br /> <br /> NO "TRANSCENDENTĀLĀS EROTIKAS CIKLA, <br />VELTĪTA STUČKAS KOMISĀRA MEITAI UN <br />JĀŅA RAIŅA NELIKUMĪGAI KRUSTMEITAI G.A." <br />* * *<br /><br /> <br /> Es Tevī iemīlējos jau toreiz,<br /><br />kad Tu biji maza un apaļa un no viena gabala.<br /><br />Tas bija tad, kad Herberts Cukurs pārlidoja<br /><br /> Sahārās tuksnesi vienā virzienā<br /><br />Un Jānis Daliņš ieguva sudraba medaļu Losandželosas <br /><br /> olimpiadā viena pirdiena laikā<br /><br /> <br /><br />(Jo laiks ir relatīvs).<br /><br /> <br /><br />Bet tagad, kad Tu esi pieaugusi un skaista <br /><br />Un mazliet izlaista –<br /><br />Es, sēdēdams vienā no Timbuktu bāriem, <br /><br />(Kur es paliku kopš Herberta Cukura liktenīgā<br /><br /> brauciena) <br /><br />Un vaļīgi turēdams savā klēpī vienu no lokālām<br /><br /> skaistulēm, domāju:<br /><br /> <br /><br />Tev ir jānāk man palīgā<br /><br /> <br /><br />Jo, hiperboliski runājot, Tu esi mana nāve un<br /><br /> augšāmcelšanās,<br /><br />Centrs kādā vēl neizzīmētā mandalā –<br /><br />Ne sieviete, ne dieviete. <br /><br />Varbūt Tu esi tā vieta, kurp es došos <br /><br />Kopā ar vējiem, dzīvniekiem un savu kārno<br /><br /> dvēseli padusē atdusēties. <br /><br /> *<br /><br />P.S. Šinī brīdī man nāk prātā ola – tik gluda,<br /><br /> cieta un maiga <br /><br />Kā oļi Baltijas jūŗas krastos.<br /><br /> <br /> <br />* * * Es vairs nevaru Tevi mīlēt kā senāk,<br /><br />Jo lapas uz kokiem, ielu asfalts un kalni šodien<br /><br /> ir savādāki nekā viņu brīdi. <br /><br />Tad kāpēc lai es būtu savādāks par šīm lietām<br /><br /> un veidiem!<br /><br />Visdziļākais miers un „mūžīgā mīlestība” <br /><br />ir tikai pārmaiņā, <br /><br />Mirklī, ko mēs nemēģinām iebalzamēt savās<br /><br /> atmiņās vai putnu dziesmā, <br /><br />Kas nav nekāda ārija, bet skan līdzīgāk suņu<br /><br /> rejām un zāles augšanai pavasarī.<br /><br /> <br /> <br />* * * Kad visas zvaigznes ir sakārtotas alfabētiskā<br /><br /> rindā,<br /><br />Tad man ir grūti pateikt, <br /><br />Kuŗš burts Tu esi šo zvaigžņu rindā, <br /><br />Jo es esmu apburts.<br /><br /> <br /><br />Tad man ir grūti pateikt, vai tu esi varavīksna <br /><br />Vai gaisma, kas piedzima no aizlaiku kustoņu un<br /><br /> cilvēku dziesmām <br /><br />Vai ēna no faraonu piramidām, <br /><br />Kad viņi, būdami vēl dzīvi un spirgti, <br /><br />Atdusējās ar cilvēku meitām.<br /><br /> <br /><br />Es Tevi iebalzamēšu savā dvēselē kā putnu<br /><br /> dziesmu<br /><br />Un kā vēju no Nevadās vai Gobi tuksnešiem. <br /><br />Es tevi iebalzamēšu sevī kā liesmu.<br /><br /> <br /><br />Es būšu Napoleons un Nebukadenedzers, <br /><br />Kas ir apsolījies <br /><br />Vairs nekad nedzert.<br /><br /> <br /><br />Bet man ir jāiekaŗo kādi kontinenti,<br /><br />kuru senos, nebijušos veidos<br /><br />Es varētu pastaigāties kā pa Raiņa bulvāri,<br /><br />Vai pasēdēt tai parkā netālu no Pulveŗtorņa.<br /><br /> <br /><br />Es būšu fūrmanis ar melnu zirgu priekšā, <br /><br />Un, no mīlestības un nāves apsēsts, <br /><br />Apstāšos Brīvības ielas labākās mauku<br /><br /> mājas „Alhambras” priekšā <br /><br />Un neiešu iekšā.<br /><br /> <br /> <br />* * * Kad debesis ir vistumšākās<br /><br />Un liekas, ka gaismas vairs nebūs nekad<br /><br />Es dzirdu Tavu balsi<br /><br />It kā atbalsi no citas pasaules –<br /><br />Dažreiz pa telefonu<br /><br />Vai no grammofona, ko Tu esi iebūvējusi<br /><br /> manās iekšās pa tām naktīm, <br /><br />Kad mēs bijām tikai divi un bezdievīgi.<br /><br /> <br /><br />Par tām naktīm man vēl ir jāraksta kāda<br /><br /> pasaka<br /><br />Vai kāds ducis dzeju, kuŗu rindās ir ievīti <br /><br />Tavas miesas viesuļi, lielceļi un neceļi.<br /><br /> <br /><br />Bet mīļā no Nīlas upes apkārtnes, paliec par<br /><br /> manu statuju,<br /><br />Kad es būšu akls un stīvs no nāves bēdām, <br /><br />Lai es zinātu, ka tie vēji, kas Tevi glāstīs <br /><br />Arī man stāstīs par Tavas miesas<br /><br /> savienošanos ar bezgalību <br /><br />Un par kādu perambulāciju sniegā, kas nekad<br /><br /> nenotika, kā Tu gribēji, <br /><br />Izņemot mūsu mīlestības nakšu murgainā<br /><br /> miegā.<br /><br /> <br /><br />Bet kad visas pasaules gultas būs izgulētas, <br /><br />Tu būsi mana bulta, <br /><br />Ko es šaušu pret zvaigžņotām debesīm, <br /><br />Kad mēs abi, cēli un svinīgi, tajās ieiesim <br /><br /> Pa pakaļdurvīm.<br /><br /> <br /><br />Tad es Tevi mīlēšu kā tikai debesīs mīl:<br /><br />Bez greizsirdības lēkmēm<br /><br />Bet, cerams, arī ne bez sekmēm.<br /><br />Jo tādiem kā mums<br /><br />Būs palicis tikai viens jautājums:<br /><br />Vai arī debesu kambaŗos var gulēt dubultgultā<br /><br /> <br /> <br />* * * Tu esi miesa no manas miesas.<br /><br />Un kad eņģeli pārlido šo pasauli – bez miesas<br /><br />Vai kad Konfūcijs sarunājas caur gadsimtiem<br /><br /> ar Maotsetungu – <br /><br />Es Tevī dzirdu kādu dziesmu par senām<br /><br /> zaudētām kaujām<br /><br />(jo toreiz es biju citu meitu skaujās) <br /><br />Par pilsētām, kuŗu drupās tikai karogi vēl<br /><br /> liesmo –<br /><br />Nepadošanās karogi.<br /><br /> <br /><br />Tu esi zemes lode bez formas<br /><br />Jeb prima materia,<br /><br />Kuŗā Tas Kungs iedēstīja pirmo līliju,<br /><br />Būdams noreibis un lai tikai palielītos.<br /><br /> <br /><br />Tu esi planētu riņķošana bez jēgas un mēra, <br /><br />Bet – arī šo viesuļu dvēsele. <br /><br />Un kad man gribas pastaigāties mēnessērdzīgā <br /><br />garastāvoklī pa Jeruzalemes vai Babilonas<br /><br /> jumtiem<br /><br />Tad, mana vismīļākā, <br /><br />Tu esi mans punkts.<br /><br /> <br /><br />Tu esi circulum cuius centrum est ubique<br /><br /> circumferentia autem nusquam <br /><br />Un kuŗas zvaigžņu caurstrāvotā miesā <br /><br />Varētu apmaldīties Horātijs, <br /><br />Nebūdams musketieris pēc dabas.<br /><br /> <br /> <br />* * * Es gribētu ar Tevi aplidot Himalaju kalnus <br /><br /> un Gaiziņa kalnu<br /><br />Vienā elpas vilcienā vai – ja Tev tas liekas <br /><br /> par ātru –<br /><br />Mēs varētu paņemt vilcienu, kas svilpo,<br /><br />It kā atbalsodams koka stabuļu skaņas,<br /><br />Un piestājas katrā stacijā,<br /><br />Kad konduktors saka:<br /><br />„Lūdzu iekāpiet vai izkāpiet bez jebkādas <br /><br /> steigas,<br /><br />Jo starp mušu pasažieriem ir arī Himalaju<br /><br /> kalnos braucēji, Tālavas tauŗu taurētāji <br /><br />Un citi komūnisti.<br /><br /> <br /><br />Es gribētu Tevi apvīt ar rožu kroni<br /><br />Un aplaistīt ar svētu ūdeni no Noasa plūdu<br /><br /> laikiem, <br /><br />Kad krokodīļi, lidojot pagaisu, mums<br /><br /> cilvēkiem par piemēru, <br /><br />Cerējās ar savām mātītēm – tām brūnzaļgani<br /><br /> spīdīgām princesēm <br /><br />No aizviņa laika.<br /><br /> <br /><br />Es gribētu Tevi iedēstīt Paradīzes dārzā<br /><br />Kā galveno puķi,<br /><br />Un es pats būtu koks, kuŗa ēnā<br /><br />Tas Kungs pastaigājas, nogrimis filozofiskās<br /><br /> domās par savu pasaules radīšanas nedarbu <br /><br />Un, paskatīdamies uz Tevi, domā: <br /><br /> „Not too bad.<br /><br /> Šīs puķes dēļ<br /><br /> Es pārradīšu šo pasauli vairākas reizes<br /><br /> Vēl.”<br /><br /> <br /> <br />* * * Es Tevi apskaušu ar 333 rokām,<br /><br />Es Tevi uzcelšu savas mīlestības Everestos,<br /><br />Es Tevi glabāšu kā tādu,<br /><br />Kuŗas rokās un kājās un acu līnijās aug<br /><br /> dažādi stādi:<br /><br />Daži no Tibetas kalnu ielejām, <br /><br />Daži no aizmirstiem kapiem, kuŗos staigā it<br /><br /> kā mēnessērdzībā vai kā saulespuķu viesnīcā <br /><br />Tavs aizmūža tēls.<br /><br /> <br /><br />Bet neesi, mana dārgā,<br /><br />Tik jauka, tik jauna, tik skaista,<br /><br />Jo arī Tu esi izlaista.<br /><br /> <br /> <br />* * * Svētā Valentīna dienā manai mīļajai, kad <br /><br />viņa ienāca ar samovaru padusē atdusēties. <br /><br />(Bet par šo samovaru ir jāraksta cita dzeja –<br /><br />varbūt par Sibīrijas stepēm, vai kā japāņi <br /><br />dzeŗ tēju vai, kā tas nākas, ka mana mīļākā <br /><br />ir cēlāka, vieglāka un bezdibenīgāka par šīs <br /><br />tautas tējas ceremonijām).<br /><br /> <br /><br /> <br /><br />I Pirms pasaules radīšanas<br /><br /> <br /><br />Es Tevi mīlēju jau tad, kad Tu vēl nebiji <br /><br /> piedzimusi,<br /><br />Es Tevi mīlēju, kad – kā bībelē rakstīts –<br /><br /> pasaules pirmviela chaotiskos joņos <br /><br /> mēģināja pārveidoties šo laiku veidos.<br /><br />Jau toreiz es Tevi apskāvu kā savu otru pusi, <br /><br />Kā staru vai kā vēju vai kā kādas neatklātas <br /><br /> impērijas galvaspilsētu.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br />II Pēc pasaules radīšanas<br /><br /> <br /><br />Es Tevī iegāju kā pa debesu vārtiem <br /><br />Un pie Tavu acu avotiem pakavējos,<br /><br /> nesacīdams nekā, <br /><br />jo Tavas acis bija kā zvaigžņu ritmi, kā<br /><br /> zāle pavasarī,<br /><br />Vai varbūt kā mūžīgs neizdibināms jautājums –<br /><br />Kā jautājums, kas ir arī atbilde.<br /><br /> <br /><br /> <br /><br />III Pēc pasaules un Tevis bojā ejas<br /><br /> <br /><br />Atkal bija nakts un nepanesams, it kā ar <br /><br /> cirvi cērtams klusums.<br /><br />„Hosanna un pie velna!” es tad iekliedzos,<br /><br />„No šo acu pīšļiem es uzcelšu jaunu pasauli<br /><br />Viņsaulē.<br /><br />Vai kā Fricis Bārda jebšu Johanness Poruks saka:<br /><br />‘mīlestība nekad nebeidzas’”.Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-21461570951117276872008-10-05T05:23:00.000-07:002009-09-04T13:07:42.145-07:00VIENA TILTA STASTS.<a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhETpat4UWmWIbNcgpqSnFw7_Z_dJ-sCDeQpvcC8Z0pzPEWwSWgPqLRIxLhdF7Os_BG0LD08cNEuprhyEnwip3JMLXZD_ILa072PvbMSMSt_GZGOV2vy00UdV3gpglQ_zQWHQfuuTf2Wsc/s1600-h/Karostas%252520tilts.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 144px; height: 94px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhETpat4UWmWIbNcgpqSnFw7_Z_dJ-sCDeQpvcC8Z0pzPEWwSWgPqLRIxLhdF7Os_BG0LD08cNEuprhyEnwip3JMLXZD_ILa072PvbMSMSt_GZGOV2vy00UdV3gpglQ_zQWHQfuuTf2Wsc/s400/Karostas%252520tilts.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5323827975077309010" /></a><br /><br /><br />19.04.2007<br /><br />karostas tilts<br /> <br />Kad pērn 12.jūlijā ar Gruzijas karogu peldošais tankkuģis "Anna" ietriecās jau senāk cietušajā Kalpaka tilta ziemeļu daļā, ziņa sadragāto tiltu, ātri aplidoja visu Latviju. Cilvēki no visām valsts malām brauca aplūkot nelaimes vietu. Kāds liepājnieks jokoja, ka par šo skatu varētu iekasēt naudu un sapelnīt jaunam tiltam. Gandrīz gadu sagrautā tilta puse rūsēja ūdenī, bet nu liepājnieki var noraudzīties tilta remontdarbos, jo bojātais tilta posms sadalīts trijās daļās un demontēts. <br /><br />Reklāma<br />Simtgadīgais Kalpaka tilts, ko agrāk saukuši gan par Izgriežamo, gan Gaisa tiltu, un tā apkārtne saistās ar notikumiem, kuri vēl ilgi tikuši pārrunāti gan pilsētā, gan ārpus tās.<br /><br />1906.gada augusts<br /><br />Jau vairākas dienas iepriekš te satraukti rosījās būvnieki, inženieri un mehāniķi. Ieradušies inženieri un augsta ranga militārpersonas no galvaspilsētas Sanktpēterburgas. Jaunuzceltajam tiltam bija jāveic pārbaude. Beidzot tas jānodod ekspluatācijā – darbi mazliet ieilguši tikko bijušo revolūcijas notikumu dēļ. Tilta projektēšanas un celtniecības izmaksas sasniegušas pusmiljonu rubļu, Brjanskas metālfabrikās darinātās metālkonstrukcijas rūpīgi sakniedētas un beļģu ražotais pagriešanas mehānisms uzstādīts. Novērot neredzēto rosību bija sabraukuši ne tikai simtiem liepājnieku, bet arī daudz tuvākas un tālākas apkārtnes iedzīvotāju.<br /><br />Pa sliedēm, kas pievilktas no blakusesošās tramvaja galapunkta stacijas, uz tilta lēnām tiek uzvilkti vairāki tramvaja vagoni un ar akmeņiem piekrautas platformas. Tad kopsolī tam pāri maršē matrožu rotas, tiek vilkti smagie lielgabali, brauc smagie ormaņi. Vai tilts izturēs? Celtspējas rezerve gan tam paredzēta 240 tonnas, bet ja nu… Seko rūpīgi mērījumi. Viss kārtībā!<br /><br />19.augustā kara ministra Kuropatkina un citu īpaši lūgtu viesu klātbūtnē 132 metrus garais tilts tiek svinīgi iesvētīts un sāk savu piedzīvojumiem bagāto mūžu.<br /><br />Pirmais pasaules karš<br /><br />Vairākas reizes dienā, pagriešanas mehānismam ņipri murrājot, tilts tiek izgriezts. Vienlaikus abas tā puses nepilnās 5 minūtēs tiek pagrieztas 90 grādu leņķī katra uz savu pusi, lai Karostas kanālā varētu ienākt un iziet karakuģi. <br /><br />1914.gada augustā iesākās Pirmais pasaules karš, kurš līdzi atnesa ne mazums interesanta. Kādu dienu virs Liepājas parādījās cepelīns. Ziņkārība visiem bija liela redzēt savādo cigāru, kas lidoja lielā augstumā, bet bailes arī, un katrs meklēja patvērumu, kur vien varēdams, jo katram likās, ka taisni viņam bumbu sviedīs uz galvas. Nometis dažas bumbas, lielus zaudējumus nenodarījis, cepelīns lidoja prom. Pie Bernātiem robežsargi to sašāva, kuģis iekrita jūrā, komandu sagūstīja un atveda uz Liepāju. Sašautā cepelīna apšuvuma gabalus tirgoja pilsētniekiem kā suvenīrus. <br /><br />Reiz, kā jau svētdienā, daudz ļaužu bija aizgājuši skatīties degšanu. Piepeši pēcpusdienā pret Liepāju parādījās divi vācu karakuģi un apšaudīja Karostu. Izcēlās liela panika, katrs bēga, kur varēdams. Militārie pavēlnieki, kaut gan zvērējuši caram uzticību līdz nāvei, aizbēga, atstādami Karostu likteņa un liesmu varā. Krievi atkāpās, uzspridzinādami vienu izgriežamā tilta posmu. Priekšostā un Karostas kanāla galā, lai traucētu ienaidnieka kuģu kustību, nogremdēja vairākus konfiscētus kuģus.<br /><br />Atdzimšana un triki<br /><br />Vairākus gadus pāri Karostas kanālam, līdztekus sagrautajam tiltam, kursēja pārceltuve. Pēc kara sapostīto nācās atjaunot. Divdesmito gadu sākumā liepājniekiem atkal bija ko brīnīties – no Karostas puses pilsētas virzienā sāka slieties dīvaina koka konstrukcija, kas aizvietoja saspridzināto tilta daļu. Saremontēts tika pilsētas pusē esošā tilta laiduma mehānisms. Kuģiem gar jaunuzbūvēto tilta daļu nācās kustēties garām ļoti uzmanīgi, lai to nejauši neaizķertu.<br /><br />Karostas darbnīcu meistariem, liekot lietā savu prasmi, izdevās bojāto tilta posmu atjaunot, samontēt, un tilts, kas drīz sāka nest pulkveža Kalpaka vārdu, atkal sāka funkcionēt. Izmantot atjaunotā tilta priekšrocības nekavējās tolaik jūras aviācijā dienošais <strong>virsleitnants Herberts Cukurs,</strong><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhV3d0qHygQFCaIVH8VTf5dHZ5NHn-ndvmssh98pOfJa-VAP6LmIHfnl38jl1lXTsAILX67Iw-nIh5F58K3dyzmKvOlBLpKSYcQDhfL_TYXtFSXaIuRg6I7JQf3PQMhofIsefiSh6v0_88/s1600-h/c-6+6.tif.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 308px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhV3d0qHygQFCaIVH8VTf5dHZ5NHn-ndvmssh98pOfJa-VAP6LmIHfnl38jl1lXTsAILX67Iw-nIh5F58K3dyzmKvOlBLpKSYcQDhfL_TYXtFSXaIuRg6I7JQf3PQMhofIsefiSh6v0_88/s400/c-6+6.tif.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5323830187443521906" /></a><br /> kurš veica elpu aizraujošu triku un milzīga ļaužu pūļa acu priekšā izlidoja zem Kalpaka tilta, kur augstums no ūdens līdz tiltam tikai 8 metri.<br /><br />Katastrofa<br /><br />Norvēģu okeāna tvaikonis "Narne" ar 5500 tonnām petrolejas 1926.gada 13.novembrī gatavojas doties jūrā. Kā jau pienākas, ierodas locis ar velkoņiem "Valdemārs" un "Anna". No sākuma viss norit, kā paredzēts. Bet 20 – 30 asu attālumā no izgrieztā Kalpaka tilta, kad kuģim jāsagatavojas izbraukt tam cauri, pēkšņi atsakās klausīt kuģa stūre. Velkoņi gan cenšas kuģi novaldīt, lai tas nesistos sāņus, taču ir jau par vēlu – 100 pēdu augstais kuģa dzelzs masts aizķer tiltu un nolūst kā skaliņš, bet pašu tvaikoni parauj zem tilta un tas sagriežas sāņus. Ar milzīgu troksni lūst kuģa skurstenis, stūres māja, komandtilts. Tad tvaikonis pēkšņi sāk sāņus virzīties uz pretējo pusi. Pāri tā klājam izmisumā un bailēs skrien jūrnieki. Citi paslēpušies iekštelpās. Pēdējā brīdī no komandtilta paspēj nolēkt locis Riekstiņš, kapteinis un stūrmanis. Lielākās rūpes un bailes rada doma, ka, lūstot tvaika korēm, var eksplodēt krava – petroleja. Taču to ar pūlēm izdodas novērst, aiztaisot aizbīdņus virs tvaika katliem mašīntelpās. Dzirksteles un dūmi paceļas ap 30 pēdu augstumā. Arī izmestajam enkuram neizdodas kuģi noturēt, un tā priekšgals uzdrāžas sēklim.<br /><br />Vairākas dienas katastrofā cietušo norvēģu tvaikoni uz Karostu brauc apskatīt daudz ziņkārīgo. Ļaudis nebeidz vien brīnīties par vecā tilta izturību. Pāri tiltam pagaidām laiž vienīgi gājējus, braucējiem jāmet līkums pa šoseju gar Saules muižu. Cietušo tvaikoni apskata īpaša ekspertu komisija. Izrādās, ka bojājumi ir daudz lielāki, nekā sākumā domāts. Lietpratēji izsakās, ka kuģim var veikt tikai visnepieciešamāko remontu, lai tas spētu velkoņu pavadībā nokļūt ar pārējo kravu uz Tallinu. Pilnīgu remontu varēs izdarīt tikai pēc kravas izņemšanas un sešu nedēļu ilgas tvaikoņa tilpņu vēdināšanas.<br /><br />Cietušo tiltu atkal saremontē Karostas darbnīcu meistari, un pāri tam, kā ierasts, atkal var doties Karostā izvietotie Latvijas armijas karavīri. <br /><br />Pacietīgais darbinieks<br /><br />Ilgus pēckara gadus par Gaisa tiltu pārdēvētais tehnikas brīnums godprātīgi darbojās, pat bez kārtīga remonta. Labākajā gadījumā tā bija pārkrāsošana, rūsu pat īsti nenotīrot, kā arī pēc daudziem gadu desmitiem pāris reižu nomainot tilta dēļu segumu. Dažbrīd remontētāji kādu sīkāku defektu mēģināja sametināt, tomēr tas neizdevās, jo konstrukciju tērauds nepakļāvās metināšanai, un darbiem vienkārši atmeta ar roku. Pamazām pazuda arī dekoratīvie kaltie laternu stabi.<br /><br />Karstajā saulē tilts sakarsa, fizikas likumu spiests, izpletās un to nebija iespējams izgriezt. Padomju karabāzes pavēlniecība netālu turēja buksieri, kurš dzesēšanai lēja tiltam virsū ūdeni un lai tas ar savu spēku varētu laidumus pagriezt. Vēlāk tilta mehāniķiem nācās pielietot viltību, lai tilta laidumi vidusdaļā nesaliptu – tur tika likta vienkārša malkas pagale. <br /><br />Pāri tiltam vienkāršs gājējs nemaz nevarēja tikt – vajadzēja sargkareivim uzrādīt caurlaidi vai pasi ar apliecinājumu, ka viņš Karostā tiešām dzīvo. Neiztika arī bez atrakcijām. Karostas puikām īpašs varonības pierādījums bija lēciens no tilta ūdenī. Gadījās arī, kad kāds mazliet iereibis un uz trauksmi nokavējies padomju jūrnieks lēcis uz savu, no ostas izejošu karakuģi.<br /><br />Pēdējos gadu desmitos Kalpaka tilts bija palicis faktiski vienīgais izgriežamais metāla tilts Eiropā, kurš darbojās. Unikālais tehnikas piemineklis, ko varētu saukt par radinieku Eifeļa tornim Parīzē un Brīvības statujai Ņujorkā (tapuši gandrīz vienā laikā un arī pēc konstruktoru risinājuma visai līdzīgi), bija kļuvis par apskates vērtu objektu. Gandrīz vai katrs tūristu autobuss pie tā piestāja un ļaudis pacietīgi noraudzījās tilta izgriešanas procesā.<br /><br />Juris Raķis,<br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhf9YU7tdZl5mRt1N-jYJsWNRw40eZoDyNBzwyUQttMeMoFchon1_SBmBz_ITPPO-dLuLT3hMwRCqweOnWpV2t48Zmql9S421Lmlv-LwHHIRTCx779BH77BtvBNLCp-V6HwoSsY0V4TbWI/s1600-h/190407_karostas_tilts2.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 383px; height: 265px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhf9YU7tdZl5mRt1N-jYJsWNRw40eZoDyNBzwyUQttMeMoFchon1_SBmBz_ITPPO-dLuLT3hMwRCqweOnWpV2t48Zmql9S421Lmlv-LwHHIRTCx779BH77BtvBNLCp-V6HwoSsY0V4TbWI/s400/190407_karostas_tilts2.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5323828572485618738" /></a><br />Namdaru meistarstiķis – pagaidu koka konstrukcija saspridzinātās tilta daļas vietā. Tilta dienvidu puse jau bija izgriežama. 20.gadu sākums.<br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEihYIxUmkl_Cr-FNAf-xmWTQ5aP4czQ7_975HhKF5G0F3-YJpNQav_NEh1ZhvG9IRva6X1GEF7L1S1LJzy8NTuM7jD6ivHOk1kUlmk7SyW-TDro_GQ7L9O5qf8l0C7ygoKaRkzec5eYdoo/s1600-h/190407_karostas_tilts3.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 383px; height: 287px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEihYIxUmkl_Cr-FNAf-xmWTQ5aP4czQ7_975HhKF5G0F3-YJpNQav_NEh1ZhvG9IRva6X1GEF7L1S1LJzy8NTuM7jD6ivHOk1kUlmk7SyW-TDro_GQ7L9O5qf8l0C7ygoKaRkzec5eYdoo/s400/190407_karostas_tilts3.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5323828881659903266" /></a><br />Gaidot tilta atvēršanu. Pie tilta vēl neilgi pirms tā sagraušanas. 2006.gads.<br /><br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg2ZoYR9c8rEpYnQqTIfVVhkmPoJFqWy8G8TuevOKRwPpPKcZQcQMEn36eq4Mw8wl424uGbZFTOTuUE90v7V7Zs44uBIKD8ioFZMTm8x3_ozX7Vn2uBkKX-rTPaj5kJlnlfsR4iuc9X0m0/s1600-h/190407_karostas_tilts4.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 271px; height: 400px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEg2ZoYR9c8rEpYnQqTIfVVhkmPoJFqWy8G8TuevOKRwPpPKcZQcQMEn36eq4Mw8wl424uGbZFTOTuUE90v7V7Zs44uBIKD8ioFZMTm8x3_ozX7Vn2uBkKX-rTPaj5kJlnlfsR4iuc9X0m0/s400/190407_karostas_tilts4.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5323829120227625698" /></a><br />Milzīgais, ar 300 tonnu celtspēju apveltītais Polijas celtnis "MAJA" beidz Kalpaka tilta demontāžu. 2007.gada 3.aprīlis.<br /><br /><br />TILTS<br /><br />Karostas jeb Kalpaka tilts pāri kanālam ir inženiertehnikas piemineklis – vienīgais Latvijā saglabājies izgriežamais tilts. Tas atklāts 1906. gadā un kopš tā laika darbojas nevainojami. Tilts sastāv no divām atsevišķām daļām, kuru katru iespējams pagriezt paralēli krastam apmēram 5 minūšu laikā.<br /><br />Aptuveni mēnesi pirms tilta simtgades notika avārija - tilta ziemeļu laidumu sadragāja liels kuģis, kā rezultātā skaistais, vēsturiskais tilts, kuru vēl nesen diendienā izgrieza kuģu ielaišanai Karostas kanālā vai izlaišanai no tā, un pa kura apakšējo arku reiz izlidojis slavenais lidotājs Herberts Cukurs, ŠOBRĪD NEDARBOJAS. Tilts tā arī palicis izgrieztā stāvoklī un to šķērsot nav iespējams. Karostā no pilsētas centra puses līdz ar to var nokļūt vienīgi caur Tosmari. Sagrauto tiltu iespējams apskatīt no abiem krastiem.<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhpu2_2M4XT1ltO1-XwDc6vQ3upB3ziEn3sTl0TyTgrh8QBYJBXNBcrV1sVf1u8cIRkMZqY-uF4eL6pZFoa6i09C5_catITbYiLz9dzFYFvzCc7RhzxPMd237cpL-r9miKJ7J8wHOAaadY/s1600-h/1109173664_Izgriezamais_tilts.jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 400px; height: 244px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEhpu2_2M4XT1ltO1-XwDc6vQ3upB3ziEn3sTl0TyTgrh8QBYJBXNBcrV1sVf1u8cIRkMZqY-uF4eL6pZFoa6i09C5_catITbYiLz9dzFYFvzCc7RhzxPMd237cpL-r9miKJ7J8wHOAaadY/s400/1109173664_Izgriezamais_tilts.jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_<br />5324918667712518690" /></a><br /><br />Aptuveni mēnesi pirms tilta simtgades notika avārija - tilta ziemeļu laidumu sadragāja liels kuģis, kā rezultātā skaistais, vēsturiskais tilts, kuru vēl nesen diendienā izgrieza kuģu ielaišanai Karostas kanālā vai izlaišanai no tā, un pa kura apakšējo arku reiz izlidojis slavenais lidotājs Herberts Cukurs, ŠOBRĪD NEDARBOJAS. Tilts tā arī palicis izgrieztā stāvoklī un to šķērsot nav iespējams. Karostā no pilsētas centra puses līdz ar to var nokļūt vienīgi caur Tosmari. Sagrauto tiltu iespējams apskatīt no abiem krastiem.<br /><br />www.liepaja.lv<br /><a href="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj-NdPYI1fPdEQKWP6PXKd8IjEWwv8mT1C3csXI1jaoYZbQU23qjsTflMjKg_4jyrPr4uhi4vTuUEWMxf-DEbydsIopHnWNK0WK5DqazahUQdVforY5jr_8BrpAM7h3c3L3BDCQjUilLkE/s1600-h/o_kalpaka_tilts(1).jpg"><img style="display:block; margin:0px auto 10px; text-align:center;cursor:pointer; cursor:hand;width: 368px; height: 241px;" src="https://blogger.googleusercontent.com/img/b/R29vZ2xl/AVvXsEj-NdPYI1fPdEQKWP6PXKd8IjEWwv8mT1C3csXI1jaoYZbQU23qjsTflMjKg_4jyrPr4uhi4vTuUEWMxf-DEbydsIopHnWNK0WK5DqazahUQdVforY5jr_8BrpAM7h3c3L3BDCQjUilLkE/s400/o_kalpaka_tilts(1).jpg" border="0" alt=""id="BLOGGER_PHOTO_ID_5324919416557932706" /></a>Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com0tag:blogger.com,1999:blog-2986953714706540711.post-51297904391725691722008-10-07T12:07:00.001-07:002009-09-04T13:02:43.546-07:00MANS LIDOJUMS UZ JAPANU.Mans lidojums uz Japānu.<br /><br />Speciālraksts „Jaunākām Ziņām”<br /><br /><br />No sava pirmā tāllidojuma uz Gambiju atgriezos ar visas tautas dāvāto „Džipsiju”. Jau ceļā pārliecinājos, ka šis modernais angļu motors nav piemērots manai vecajai lidmašīnai C3, tādēļ uzliku veco „Reno”, ar ko sāku šo tāllidojumu, uz C3 atpakaļ un sāku domāt par jaunu lidmašīnu. Tai vajadzētu būt daudz labākai, ātrākai un piemērotākai tāliem lidojumiem.<br /><br /><br />Lidojumiem – uz kurieni?<br /><br />Man prātā stāvēja pasakainās austrumzemes, svešās, neredzētās tautas, fantāzija uzbūra brīnumus un mudināja tos apskatīt – pašam savām acīm.<br />Taisnība parunai, ka visur labi, kur mēs neesam. Bet šī paruna jāpapildina: tikai tik ilgi, kamēr paši tur neesam bijuši. Es to labi zinu. Un tomēr nemiera gars bija apsēdis mani, tas nelaida vairs vaļā: dienām un naktīm vajadzēja domāt par lidošanu.<br />Lielas laiks – vairāk kā pusotra gada pagāja, līdz uzbūvēju mazu sudrabotu lidmašīnu, kurai bija piepildīt manus sapņus un aizvizināt mani svešās, nezināmās tālēs, pāri kalniem, lejām, tuksnešiem, jūrām un mūžamežiem. Grūti nācās sadabūt līdzekļus, un arī nesadabūtu tos, ja nerastos palīgi. Valdība, kara ministra kungs, VEF's, "Rudzīša finieru fabrika”, Hjorts sniedza savu palīdzīgu roku , un , beidzot, gaisā varēja pacelties , saules staros mirdzēdamas, manas „Trīs zvaigznes”.<br />Lidmašīnu izmēģināju visvisādākos veidos un ielidoju. Kad biju pilnīgi pārliecinājies par tās labajām īpašībām, varēju sākt domāt par tālāko.<br />Maršrutu izvēlējos pāri Krievijai uz Mandžūriju un Japānu. Tad atpakaļ pār seno Ķīnu uz Indoķīnu, Siāmu, Indiju, Persiju, Irāku, Sīriju, Palestīnu, Bulgāriju, Rumāniju, Dienvidslāviju, Ungāriju, Austriju , Čehoslovakiju, Vāciju, Lietuvu un, beidzot, uz dzimteni.<br />Līdzekļus šim lidojumam cerēju sagādāt no savām korespondencēm "Jaunākās Ziņās", priekšlasījumiem un ceļojumu aprakstu grāmatas izdošanas.<br />„Jaunāko ziņu ” izdevēji manam projektam piekrita un es varēju lūgt savai priekšniecībai atļauju šim pārlidojumam. Armijas vadība un kara ministra kungs manu nodomu atbalstīja. No visām valstīm pieprasīja pārlidošanas atļauju.<br />Un te sākās neveiksmes.<br />Pagāja mēneši, līdz pienāca pieprasītās atļaujas. 22 valstis atļāva pārlidot viņu teritoriju, tikai Krievija – ne. Tas gandrīz izjauca visu lidojumu, Jo nekādi nebija iespējams saskaņot labākā laika apstākļus ziemeļu apgabalos ar tropu joslas laika apstākļiem. Kad Eiropā laiks labs, Ķīnā un Japānā plosās vētras un negaisi. Kad tur vētras rimstas , sākas bargā Mandžūrijas ziema. Turklāt, lidojot turp un atpakaļ tikai pa dienvidu zemēm, mans lidojums pagarinājās vairāk kā par 10.000 kilometriem.<br />Bet atkāpties vairs nebija iespējams. Un baidīties no šķēršļiem nav latvieša dabā. Nolēmu lidot apkārt pa dienvidiem.<br />Radās arī ļaudis, kas tīši mēģināja jaukt manu nodomu. Par laimi visus šķēršļus tomēr izdevās pārvarēt.<br />Visu vasaru, gaidot pārlidošanas atļaujas, trenējos radiotelegrāfijā , jo manā lidmašīnā iebūvēts kā uztveramais, tā noraidāmais radioaparāts. Izdarīju daudzus vingrināšanās lidojumus, veicu sagatavošanās darbus. No Parīzes izrakstīju pārlidojamo zemju kartes, sagriezu loksnēs, salīmēju. Atzīmēju visus vajadzīgos kursus, izlaboju magnētiskos novirzienus. Šis darbs prasa ārkārtīgu precizitāti un uzmanību. Mazākās kļūdas dēļ lidotājs var nomaldīties, neatrast nolaišanās vietu un zaudēt ne vien lidmašīnu, bet arī dzīvību.<br />Bija jānodrošinājas arī Pašam. Lidojumā uz Gambiju jau iepazinos ar tropu apstākļiem, zināju, kādas tur draud slimības un klizmas.<br />Tādēļ – liku sev iepotēt miljardiem visdažādāko sugu baciļus! Latvijas Universitātes serumstacijai mīļš paldies par kolieru un tīfu, par visādām indēm un pretindēm, gan pret čūsku kodieniem, gan insektu dūrieniem. Domāju, ka manī tagad mītošie baciļi pieveiktu pat Indijas mēri.<br />Komandatūras ambulance apgādāja mani ar veselu aptieku, kurā atrodas pārsienamie materiāli un dažādi medikamenti.. Esmu pārliecināts, ka visas slimības tagad no manis bēgs pa gabalu. Vienīgi varbūt malārija...Tā manī jau ieperinājās Gambijas lidojumā. Ja nu tai nāk prātā, nokļūstot patīkamos tropu apstākļos, atkal atmosties...<br />Motoram un lidmašīnai apgādāju vajadzīgās rezerves daļas. VEF’s apveltīja mani ar veselu rezerves lampu komplektu radioaparātam. Katrs mazākais nieks un varbūtība bija apsvērta rūpīgi, jo rūpīgi. Paņēmu arī visus nepieciešamos instrumentus un darbarīkus.<br />Bija jādomā arī par garu. Un kurš gars uzturēsies spirts vājā miesā? Tamdēļ kā vislielākos gardumud sataisīju puskilogramu izkaltētu rupjmaizīšu, lai tās graužot atcerētos savas mīļās dzimtenes āres, kur šī melnā maizīte augusi. <br />Šoreiz esmu apgādājies arī ar ieročiem: lielo Mauzera pistoli ar 150 patronām un Leikas fotoaparātu ar daudzām filmām un objektiem.<br />Intendantūras darbnīcas no kareivju aizsargkrāsas drēbes pašuva man virskreklu un bikses – lidošanai un staigāšanai tropos. Iegādājos arī garos zābakus, jo tagad zinu, cik ļoti nepieciešami tie džungļos. Vēl viens zils uzvalks, veļa, tualetes piederumu, rakstāmmašīna – tā visa mana bagāža, bet kopā diezgan prāvs smagums.<br />Mana mazā lidmašīna ir īsts pundurītis – tikai 12 kvadrātmetru nesošas virsmas. Neskaitot benzīnu un eļļu, tai pastāvīgi jānes 220 kilogrami kravas. Tādēļ arī paņemts tikai nepieciešamais.<br />Bet vienu pieciešamu lietu tomēr ieliku savā ceļasomā: Talsu gadatirgū pirktu stabulīti. Esmu iemācījies uz tās izpūst „brīnišķas melodijas”, un tā tagad pavadīs mani manā lidojumā. Varbūt, ar to man izdosies valdzināt niknās tropu čūskas, ja cita līdzekļa vairs nebūs...<br />Es labi apzinos, ka mans pasākums ir grūts un bīstams. Bet morāliskais un arī materiālais atbalsts, ko esmu saņēmis no draugiem un labvēļiem, dod man sparu stāties pretim vislielākām grūtībām. Turklāt – „Trīs zvaigznes” nes Latvijas krāsas.<br />Daudzi ir veikuši lielus un tālus lidojumus, bet vēl neviens nav ar pašbrūvētu lidmašīnu devies lidojumā, kas garāks par lidojumu ap zemeslodi. Bet mans lidojuma maršruts – 48.000 kilometri.<br />Dancigā, 1936. gada oktobrī.<br /><br />Auksts oktobra rīts. Koku galotnes vēl rudens zeltā, bet zemi jau klāj plāna sniega un krusas kārtiņa.<br />Pienākusi sengaidītā diena, kad beidzot varu doties tālajā ceļā. Līdz ar sengaidīto brīdi sirdī ieradušās baigas nojautas: vai izdosies tas, ko šodien gribu sākt?<br />Pats sākums nāk ar sliktu zīmi: ejot no mājām uz aerodromu, kāja paslīd uz šauras, apsnigušas laipiņas un es iekrītu grāvī.<br />Mana lidmašīna stāv aerodromā jau vairākas nedēļas pilnīgi sagatavota lidojumam. Pat ceļa soma iekšā. Vēl viss jāpārbauda, jāapskata, vai nav kaut kas aizmirsts. Liekas—katra lietiņa savā vietā.<br />Melni krusas mākoņi birdina lejup baltos graudiņus, kad izvelku savu lidmašīnu no angāra. Derulufta pārstāvis Rušmanis un radiotelegrāfists Delle informē mani par laika apstākļiem. Jā, lidot var.<br />Mani izvadīt ieradušies daži draugi un sieva ar bērniem. Presei nekā neesmu ziņojis, jo kā cilvēks, kura liktenis tik ļoti atkarīgs no nejaušībām, esmu kļuvis drusku māņticīgs: labāk iepriekš nerakstīt par lietu, kas vēl nav sākta. Tad būs liela brēka, maza vilna. Labāk, lai iznāk otrādi.<br />Pienāk pats grūtākais – šķiršanās. Mēs turamies visi, cik spējam. Mēģinam jokot, bet visi joki iesalst šajā vēsajā rīta stundā. Visbrašākā ir mana mazākā meitiņa Antucītis. Viņa droši iesit man saujā savu mazo ķepiņu un saka: "Tēti, gaidīš’mājā!"<br />Sirds iedrebas, pārmetoši jautājumi paceļ galvu: kam vajadzīgs šis lidojums? Bet tas ir īss vājuma brīdis, kas ātri izgaist.<br />Sēžos lidmašīnā. Satrauktais garastāvoklis, ko aktieri sauc par lampu drudzi, kā ar roku noņemts, tiklīdz aizveru lidmašīnas kabīni. Motors ierūcas. Spēks, kas tajā pamodies, it kā ieplūst arī manī. Tas dod mieru un paļāvību.<br />Vēl skats uz mīļajiem cilvēkiem un „Trīs zvaigznes” paceļas no Latvijas zemes. Atvadoties pārslīdu pāri aerodromam zemā lokā un tad - pretim nezināmajam.<br />Ātri pazūd Rīgas nami. Balti mirdz rīta saulē pirmā sniega segtie lauki un pļavas. Melnie krusas mākoņi paliek aiz muguras. Laiks jauks. Zemgales birzis rotājušās zeltā, liekas burvīgas.<br />Tuvojoties robežai ar raidīklas palīdzību nosūtu saviem labvēļiem telegrammas un telefoniski atvados no savējiem.<br />Zem manis klusie Lietuvas tīrumi. Vientulības un atstātības sajūta mācās virsū. Kā par nelaimi, uztvērējam izdeg viena spuldzīte un vairs nevaru saprast, ko man saka Rīgas raidīkla.<br />Pēc brīža jau esmu virs Kauņas. Apmetu virs tās loku un nolaižos. Aerodromā mani sagaida Lietuvas preses un aerokluba pārstāvji. Tie man pasniedz zelta goda nozīmīti, un novēl sekmes lidojumā.<br />Ātri iepildu degvielas. Apskatot lidmašīnu, pamanu, ka angļu ātruma mērotājam iesprādzis pamats. To lietuvieši laipnā kārtā tūdaļ izlabo, tomēr paiet kāda stunda, līdz varu lidot tālāk. Pa to laiku apskatu lietuviešu sporta lidmašīnas. Pazīstamais lietuviešu burulidotājs Piragijs aicina mani pēc atgriešanās doties jaunā lidojumā – uz Tokijas olimpiādi 1940. gadā, velkot viņu līdzi buru lidmašīnā. Nodoms nav zemē metams, bet to lai uzņemas kāds cits.<br />Degvielas Lietuvas aeroklubs dod par brīvu, tā ka vairākus simtus kilometrus varēšu lidot uz Lietuvas konta. Mīļš paldies.<br />Satiksmes lidotāji, kas atlido no Karaļaučiem, stāsta, ka man priekšā vairāk nekā 100 kilometru plata miglas josla, kurai jālido pār augšu, jo migla klājoties gandrīz līdz pašai zemei. Tādēļ, pacēlies gaisā, ātri izlienu mākoņiem cauri un ņemu tiešu kursu uz Karaļaučiem. Šur tur pa mākoņu starpām pamirdz pārblīdušie strauti un upītes. Tad viss pazūd baltā mākoņu villainē un tikai pie pašas Kuršu jomas debesis kļūst skaidrākas un pa mākoņu logiem redzu apakšā gaišo pilsētu. Pagriežos uz dienvidiem un lidoju pār jomas ūdeņiem.<br />Jālido tieši pretim saulei un tās stari žilbina acis. Jomā peld daudzi burukuģi, ko labi dzen uz priekšu spirgtais vējš.<br />Nolaižos Dancigā, iepildu degvielas, pārbaudu lidmašīnu. Kamēr vēl izstrīdos ar muitas kungiem, jo man nav tā saucamās „Carned de route” jeb triptikas, kas jau pirmajā lidojumā sagādāja man lielas galvassāpes, pienāk vakars.<br />Latvija nav iestājusies starptautiskā aviācijas federācijā, tādēļ šīs grūtības, turklāt visur jāmaksā lielas summas par angāru, pacelšanos un nolaišanos.<br />Pa nakti palieku turpat aerodromā un tikai uz dažām stundām aizbraucu uz pilsētu, ko gan vairākkārt esmu pārlidojis, bet pašā pilsētā bijis neesmu.<br />Nākamā rītā laiks liekas ļoti jauks, bet meteorologi sabojā manu garastāvokli, paziņodami, ka pār Berlīni esot bieza migla, redzēt varot tikai 1000 metru. Tomēr ceru, ka tikšu laimīgi galā. Tādēļ tikai gaisā!<br />Nav neviena mākonīša. Pūš stiprs vējš un es aplēšu, ka lidmašīna virzās uz priekšu tikai 170 kilometrus stundā. Motors strādā lieliski, tā ka metas vai tīri garlaicīgi.<br />Pārlidoju Oderas upi, un kad esmu tikai kādus 50 kilometrus no Berlīnes, pēkšņi ieskrienu zilganpelēkos tvaikos. Acumirklī manā kabīnē satumst un esmu spiests lidot tikai pēc instrumentiem - zemi nav iespējams redzēt pat 500 metru augstumā.<br />Tā lidoju veselas 18 minūtes. Man vajadzēja būt kaut kur virs Berlīnes Tampelhofas aerodroma tuvumā. Visu uzmanību piegriežu lidmašīnas vadīšanai. Tīrā nelaime, ka taisni tagad, kad mans radioaparāts visvajadzīgākais, nevaru to izlietāt. Tas tagad pilnīgi neiespējami.<br />Noņemu gāzi, lai laistos vēl zemāk, kad pēkšņi man priekšā paskrien garām melna ēna. Tā ir kāda satiksmes lidmašīna, un manu mazo lidmašīniņu tā sasvaida, ka liekas , lidojot aklajā lidojumā, nemaz nespēšu to izlīdzināt.<br />Nervi sastingst uzmanībā. Kļūst tik karsts, ka krekls līp pie miesas. Pagriežu savu lidmašīnu apkārt, bet pēc brīža to no jauna spēcīgi pasvaida. Atkal esmu krustojis kādas lielas lidmašīnas ceļu.<br />Kļūst skaidrs, ka tādā miglā man nolaisties nebūs iespējams, tādēļ raujos uz augšu. Lidoju atpakaļ, lai sasniegtu tuvāko gaisa ostu – Stetini, ap 60 kilometru no Berlīnes.<br />Pie Oderas iznāku no biezajiem miglas blāķiem un pēc 40 minūtēm nolaižos Stetines aerodromā, kur notiek ļoti rosīga vācu kara aviācijas lidotāju apmācība. Manu mazo lidmašīnu ielenc vesels bars apbrīnotāju.<br />Gaidot laika apstākļu uzlabošanos, aizbraucu uz pilsētu pastaigāties un apdrošināties pret zaudējumiem, Ko varētu izdarīt Vācijas pilsoņiem, ja gadītos ar savām "Trim zvaigznēm" uzgāzties uz galvas. Apdrošināšanās stipri dārga, man jāšķiras no 60 markām, kaut gan Vācijā palikšu tikai dažas dienas.<br />Stetina īsta ostas pilsēta ar daudziem kuģiem, piekvēpusi, pilna benzīna un petrolejas tvaiku. Te nav nekā tāda, par ko varētu jūsmot. Kādā piena bodē iedzeru glāzi piena un braucu atpakaļ.<br />Sāk līņāt, meteorologi ieteic nelidot. Bet tā kā redzamība virs Berlīnes tomēr uzlabojusies, tad ceļos gaisā.<br />Jau tūliņ pēc pacelšanās ieskrienu pelēkā putrā, bet tāpēc, ka lidoju gar Oderu, tad daudz nebīstos. Pēc brīža krusa sāk bungāt pa maniem plākšņiem, bet tā drīz pāriet. Pagriežos uz Berlīni un drīz jau mana lidmašīna joņo pār milzu pilsētas jumtiem. Vietām skursteņi un torņi augstāki par manu ceļu.<br />Visiem spēkiem pūlos, lai caur slapjajiem kabīnes logiem kaut ko saskatītu un neiedzītu postā apdrošināšanas biedrību.<br />Zem manis paslīd Tekpelhofas lidlauks. Iztaisu vēl pagriezienu pār burvīgos uguņos mirdzošo pilsētu un nolaižos.<br />Cik grūts ir mana lidojuma sākums! Kad padomāju, ka man vēl priekšā 23.000 kilometru tikai līdz otrajam galam, tad kļūst baigi ap sirdi.<br />Berlīnē esmu spiests palikt, lai dabūtu Turcijas, Siāmas, Dienvidslāvijas, Ķīnas un Mandžuko vīzas. Ar mūsu sūtniecības darbinieka Buša laipno palīdzību divu dienu laikā tās ir man rokā. Varu lidot tālāk.<br />Berlīne, 1936. g. oktobrī<br /><br />Miglā virs četrām galvaspilsētām.<br />23. oktobra pēcpusdienā esmu aerodromā, lai dotos tālāk. Biezi dūmakas tvaiki klāj Berlīni. Meteoroloģiskās stacijas priekšnieks ziņo, ka par lidošanu neesot ko domāt. Priekšā kalni – Mittelgebrige. Kad tomēr vēl neatmetu cerības, viņš pasaka, ka šādos apstākļos „Start verboten”. Arī rītdien neesot nekādu izredžu. Startējot tikai satiksmes lidmašīnas ar radiotelegrāfistiem aklā lidojumā.<br />Otrā dienā laiks izskatās labāks. No viesnīcas piezvanu uz meteostaciju – esot izredzes caur Elbas ieleju tikt cauri, jo mākoņi sedzot tikai augstāko kalnu galotnes.<br />Braucu uz aerodromu, lieku izvilkt mašīnu. Saņēmu sīkas ziņas par laika apstākļiem Prāgā un Vīnē. Izredzes nav spožas – redzamība tikai divi kilometri. Paņēmu pilnu kravu benzīna – ja nevarēs nolaisties ne Prāgā, ne Vīnē, mēģināšu tikt līdz Budapeštai vai pat tālāk, kur būtu labāki laika apstākļi.<br />Mani izvadīt ierodas sūtniecības sekretārs Stegmanis ar savu mazo meitiņu.<br />Smagi piekrautā lidmašīna šūpojas virs Berlīnes jumtiem. Uzņemu kursu uz Drēzdeni. Redzamība kļūst arvien sliktāka un sliktāka. Orientēties vairs nemaz nav iespējams, varu tikai tieši lejā saskatīt mazu pelēku loku, kurā iznirst mazas pilsētiņas, ezeri, dzelzceļa līnijas un ciemu, kādi uz manas kartes nemaz nav atzīmēti. Ar vislabāko gribu nevaru pateikt, vai lidoju pareizā virzienā, vai vējš mani nes sāņus. Noteikt, kur atrodos, nevaru.<br />Visbīstamākais, ka priekšā kalni, kas augstāki par manu lidojuma augstumu. Bet te kaut kur jābūt Elbai, varbūt pēc tās varēšu orientēties.<br />Stiprā pretvējā tikai pēc 50 minūtēm sasniedzu upi un ieraugu Drēzdeni. Mēģinu pacelties virs mākoņiem. Manu lidmašīnu svaida un valsta kā jūra mazu skaidiņu. Aklajā lidojumā, lidojot tikai pēc instrumentiem, vadīšana ir ārkārtīgi grūta. Nekad nav pilnas pārliecības, vai lidmašīna atrodas pareizā stāvoklī. Turklāt man trūkst ļoti svarīga aparāta – variometra, kas nosaka, vai lidmašīna iet uz augšu, vai slīd lejā.<br />Par laimi, mākoņi nav visai biezi, jau 1200 metru augstumā esmu izlīdis tiem cauri.<br />Tālu pa kreisi paceļas sniegotās Karpatu virsotnes. Saulē mirdzošā balto mākoņu jūra žilbina acis. Velti mēģinu saskatīt kaut ko zem sevis – tikai balta, krokota dūmu sega.<br />Par lidojumu zem mākoņiem kalnos šodien nav ko domāt, tādēļ ņemu virzienu tieši uz Prāgu. Pēc brīža ieraugu upi, pie kuras tai jāatrodas, bet pate pilsēta nerādās. Aiz kautrības vai lepnuma tā negrib mani saņemt? Labi, es lidošu uz Vīni, varbūt tā būs laipnāka.<br />Šur tur caur mākoņu spraugām saskatu zemi, bet tad mākoņi kļūst arvien biezāki, un es atkal esmu lielajā plašumā viens, nezinādams, kur īsti atrodos.<br />Tā kā jau lidoju virs Austrijas teritorijas, kur kalni nav augstāki par 600 metriem, tad gribu pamēģināt, vai neizdosies lidot pa apakšu, jo citādi varu galīgi nomaldīties.<br />Pa mākoņu logu, kur saskatu mazu sādžiņu, spirāles mezdams, laižos lejā. Bet, kad esmu jau krietni zemu, dūmaka kļūst arvien biezāka un piepeši redzu, ka traucos virsū kaut kam melnam.<br />Šausmas pārņem. Melnums izvēršas par klinti un ar katru acumirkli tuvojas. Miesa kļūst slapja, krekls pielīp tai klāt. Saprotu, ka esmu ielaidies šaurā ielejā, kurai visapkārt kalni, kas pazūd mākoņos.<br />Ilgi iet uzrakstīt šī īsā brīža domas un jūtas. Vienā acumirklī esmu piedevis pilnu gāzi un rauju savu smagi piekrauto lidmašīnu stāvus gaisā.<br />Viss pazūd pienainā masā. Šis brīdis liekas kā mūžība. Apgriezīsies mans putns vai slīdēs uz astes atpakaļ? Vai, apgriezies, neietriekšos kādā citā klintī?...<br />Paiet viens uztraukuma pilns brīdis pēc otra. Un tad es zinu: mans putns ir apgriezies, izglābis sevi un mani. Tagad cenšos tikt ātrāk no mākoņiem laukā.<br />Esmu laikam laimes bērns, šī labā māte mani nepameta mani arī šoreiz: drīz esmu virs mirdzošās mākoņu jūras, plašajā bezgalībā, kur mans putns var droši vēdināt savus spārnus.<br />Bet ko tagad darīt? – Lidot uz labu laimi vai atgriezties Prāgā? Varbūt, ka tā tagad būs atklājusi savu vaigu?<br />Ja laime mani nav līdz šim vīlusi, kādēļ viņa to tagad darīs? Uz priekšu! Lidošu, kamēr būs benzīns.<br />Uzrāpjos līdz 2000 metriem, rūpīgi aplēšu laiku, kad man jābūt virs Vīnes. Šaubas tomēr kā žurkas nemitīgi grauž manu mieru. Bet miers un aukstasinība šajā gaisa vientulībā un mākoņu tuksnesī vajadzīgs par visu vairāk. Saņemu visus spēkus, lai to paturētu.<br />Džipsijs rūc mierīgi. Tam labi. Tas neko nedomā, paļaujas un paklausa man. Viņa vienmērīgā rūkoņa it kā saka: nebīsties, es tevi nepiekrāpšu, tikai raugies, lai man nepietrūktu barības. Viņa ir kā pasaku putns, kas mūžīgi prasa barību. Tikai pasaku putnu lidotājs pēdēja acumirklī varēja pabarot to ar gabalu savas miesas. Mans Džipsijs to pretim neņemtu, bet prasītu dzīvību...<br />Šī Džipsija barība man dara visvairāk raižu. Laiks iet uz priekšu, bet zem manis arvien un arvien ir tikai villainā mākoņu jūra, bez neviena lodziņa, pa kuru varētu saskatīt zemi.<br />Drīz jābūt virs Vīnes. Izlaižu antenu un mēģinu izsaukt radiostaciju, lai dabūtu zināt savu atrašanās vietu. Man atbild tik daudz staciju, ka visi signāli sajūk vienkop. Tās strādā tik ātri, ka nekā nevar saprast, tādēļ atmetu ar roku un lidoju tālāk. Pagriežos uz Budapeštas pusi.<br />Sēdēšana saspiestajā kabīnītē grūta. Turklāt no sēdekļa spilventiņa izgājis gaiss, sēdeklis kļuvis ciets un spiež.<br />Nolemju lidot vēl vienu stundu, tad laisties lejup – varbūt izdosies saskatīt zemi. Bet jau pēc pusstundas mākoņu sega sairst kā novalkāta villainē un pa plaisām es redzu, ka apakšā plūst mālainu ūdeņu upe – „zilā” Donava.<br />Redzamība kļūst arvien labāka, mākoņi pazūd gandrīz pavisam un pēc brīža jau metu lokus virs skaistās ungāru metropoles Budapeštas. Lēzenā spirālē nonāku zemē. Mani saņem laipnie ungāru karavīri, žandarmi un mehāniķi. Tiem par piemiņu izdalu žetoniņus – savas lidmašīnas attēlus. Šiem mazajiem žetoniņiem tik liela piekrišana, ka nākas tos izdalīt vairāk par simtu – arvien un arvien nāk klāt jauni gribētāji. Labi, ka esmu tos paņēmis līdzi kādu tūkstoti.<br />Sagatavojis lidmašīnu tālākam lidojumam, paēdu aerodroma bufetē ungāru nacionālo ēdienu - gulašu.<br />Ierodas preses pārstāvji un interesējas par lidojumu. Kāds virsnieks aicina mani apskatīt Budapeštu un aizved mani uz turieni savā automobilī.<br />Skaista ir šī ungāru pilsēta. Sevišķi jauks skats vakarā uz apgaismoto karaļpili, veco cietoksni un kā mirdzošiem dārgakmeņiem nosēto pretējo Donavas krastu.<br />Ir sestdienas vakars un dievbijīgie pilsoņi steidzas dievnamos uz vakara dievkalpojumiem.<br />Paklejojis pa pilsētu, dodos uz viesnīcu. Rīt nodomāts braukt uz puštu, kur varēšu iepazīties ar laucinieku dzīvi.<br />Ciemā pie puštas ļaudīm.<br /><br />Agri no rīta esmu kājās un pastaigājos pa svētdienas klusuma pārņemto pilsētu. Pusdesmitos pie viesnīcas piebrauc artilērijas kapteinis Dekans ar kundzi un mēs automobilī dodamies ceļā pāri Donavai.<br />Lielā, apdziedātā upe tinusies rudens miglā. Arī pakalni paslēpušies pelēkā plīvuri. Šodien tā kā tā nevarētu lidot, tādēļ prāts mierīgs, ka esmu palicis šeit.<br />Skaistais lapu mežs greznojies rudens zeltā. Velti skats meklē kādu zaļu priedi vai eglīti – tādu te nav. Ceļš vijas pāri kalniem un lejām, cauri mazām sādžiņām, kur mājas, tāpat kā Latgalē, sarindojušās ceļa abās pusēs. Mājiņas nelielas, visas koka.<br />Šur tur redz zemniekus melnos tērpos, melnām platmalēm galvā, zemnieces platos, raibos brunčos.<br />Sādžām apkārt plaši lauki, kas apstrādāti strīpās. Vietām uz lauka vēl nenovākta kukurūza vai, kā ungāri to sauc, kukurica.<br />Ceļš kļūst arvien sliktāks, bedraināks un auto tikai lēnām virzās uz priekšu. Labi, ka nav lijis, citādi braukšana pa mālaino ceļu būtu bēdīga.<br />Skaistā vietā, kāda lielāka kalna pakājē guļ mūsu ceļa mērķis – Fejera pušta. Par puštu ungāri sauc lielu, neapstrādātu zemju platību, dažkārt arī muižu. Skaista aleja ved cauri muižas vārtiem pie dzīvojamās ēkas, kas divos stāvos, ar lepnu balkonu un verandu. Visapkārt jauks parks, kurā kā greznuma koki aug arī dažas priedes un egles.<br />Pretim mums izsteidzas pats puštas īpašnieks - sirms, ļoti simpātiska izskata kungs un viņa kundze - eleganta, šarmanta dāma. Apveic mūs ar ierašanos viņu pajumtē.<br />Mājas iekšiene grezna, ar gaumi iekārtota, liecina par vecu kultūru. Un nav arī brīnums, jo puštai, kaut gan tā nav no lielajām, tomēr 1300 hekt. Zemes. Tātad kādas 150 mūsu jaunsaimniecības.<br />Puštas īpašnieks bijis vecais Austro – Ungārijas armijā ģenerālštāba virsnieks; viņa kundze – rakstniece, kuras lugas izrāda metropoles teātros.<br />Saimnieciskā krīze smagi skārusi Ungāriju un lauksaimnieks sūdzas par grūtajiem apstākļiem. Laipnie ļaudis interesējas, kā klājas Latvijā. Kad stāstu, ka latviešu zemniekam valdība izsniedz dažādas piemaksas, tad viņi ir ļoti pārsteigti. Tādas lietas Ungārijā nepazīst.<br />Puštā vairāk kā 250 laukstrādnieku ar sievām un bērniem. Zemi apstrādā ragalopiem, tos lietā arī transportam, bet traktori guļ bez darba nometnēs – zemes apstrādāšana ar tiem vairs neapmaksājas.<br />Saimnieks man izrāda savas puštas bagātības, lopu barus, mūra kūtis, zirgu staļļus, kas priekšzīmīgā kārtībā. Kūtis betonētas, cementa silēs nepārtraukti tek svaigs ūdens, ko pumpē divi ēzelīši. Visur elektriska apgaismošana, jo pūstai pašai sava elektrības stacija.<br />Tad paņemam bises un ejam medībās. No kukurūzas laukiem ceļas gaisā lielie, smagie fazāni. Jautri sprāgst šāvieni. Drīz arī uz manas birkas viens šāviens.<br />Kviešus te sēj rudenī, kā pie mums rudzus, un plašajos laukos daudz zaķu, kas cilpo uz visām pusēm. Kad katram pa medījumam, ejam atpakaļ uz puštu, kur pagatavoti ungāru ēdieni, lai es varētu ar tiem iepazīties.<br />Par atpakaļbraukšanu neviens negrib ne dzirdēt. Aizvedīšot mani no rīta tieši uz aerodromu, jo arī puštas saimnieks gribot mani izvadīt. Gribot, negribot jāpadodas. Esmu šeit pavadījis brīnumjauku dienu, kas ir kā atmaksa par grūtajiem lidojumiem. <br />Visās Budapeštas avīzēs apraksti par manu lidojumu un tā mērķi – iepazīties ar citu tautu dzīvi.<br />Vakarā mājasmāte nospēlē vairākas savas kompozīcijas, kurās daudz maigas sentimentalitātes un melanholijas, kas arī mani noskaņo tāpat.<br />Otrā rītā mājastēvs mani modina un saka: „Iesim parka kapelā izlūgties no mīļā Dieva jums labu ceļu un žēlastību.”<br />Sirmais kungs aizved mani mazā dārza baznīciņā un tur, ceļos nometies, klusi lūdz Visvareno, lai latvju dēlam viņa ceļojums un nodoms izdotos. Esmu pārlieku aizkustināts. Zinu, ka mans jaunais draugs dara to no visas sirds.<br />Braucam cauri skaistajai Budapeštai uz aerodromu. Auto pietur tikai uz brīdi, lai parādītu man ungāru lepnumu – skaisto parlamenta ēku Donavas krastā un seno ķēniņpili. <br />Aerodromā izvelk manu lidmašīnu. Visi priecājas par tās skaistumu un negrib ticēt, ka esmu to pats uzbūvējis.<br />Puštas īpašnieka kundze atvadoties iedod man līdzi talismanu, kam sargāt mani no visām nelaimēm. Tas ir mazs zilonītis, kaķis un Budas tēls, kas visi izgriezti no ziloņkaula un iekārti ziloņkaula gredzenā. Šie trīs lai mani sargājot un atvedot atpakaļ Budapeštā, kur īsti draugi mani gaidīšot.<br />Aerodroma komendants – sirms virsnieks ar kapteiņa uzplečiem šķiroties man saka: „Sakiet, lūdzu, labu vārdu par manu nabaga tēvzemi.”<br />Var redzēt, ka vecajam patriotam asiņo sirds par mīļoto tēviju., ko Trianovas miera līgums sadalījis. Lai Dievs pasargā jebkuru valsti no tāda likteņa un lai palīdz Ungārijai, no kuras man paliks skaistākās atmiņas.<br />Šķiroties esam visi ļoti aizkustināti. <br />Pacēlies iekļūstu zemos mākoņos, bet tā kā līdz pašai Belgradai plešas lielais Ungārijas līdzenums, tad lidoju 300 metru augstumā, nebaidīdamies uzskriet kādam kalnam.<br />Lidoju pēc kompasa. Redzamība kļūst arvien sliktāka un sliktāka un, neredzot zemi, nav iespējams noteikt, cik daudz mani vējš nes sāņus.<br />Tikai uz pašai Jugoslavijas robežām orientējos, uzņemu pareizo virzienu un lidoju līdz vietai, kur Savas upe ieplūst Donavā. Te guļ serbu galvaspilsēta Belgrada. Aerodroms milzīgs un nolaišanās nerada nekādas grūtības.<br />Braucu pie gaisaostas ēkas. Jau pa gabalu man māj pretim sirms majors – lielā kara invalīds, klibu kāju. Pieturu pie tanka un pēc brīža manas lidmašīnas tvertnes piepildītas degvielām.<br />Saņemu laika ziņas, tās bēdīgas. Priekšā augsti kalni, bet zemi mākoņi klāj to galotnes. Negribu velti riskēt. Laiks ir vēls: ja kalniem pāri netieku, tad ar gaismu atpakaļ atgriezties nevarēšu. Tādēļ nolemju šo vakaru veltīt Belgradas apskatei.<br />Divas angļu lidmašīnas, kas bija atlidojušas priekš manis, tomēr devās ceļā, bet drīz vien abas atgriezās, pāri kalniem netikušas.<br />Kad būšu pāri Balkāniem, tad, ceru, sliktais laiks paliks aiz muguras un varēšu lidot drošāk.<br />Šeit mani pārsteidz tas, ka aerodromā daudz krievu. Pat daudzi virsnieki ir krievi.<br />Manas lidmašīnas kabīnei izsisto rūti ieliek no celuloīda un pie lidmašīnas piestiprina serbu karalidotāju krūšu nozīmīti. Visi apbrīno nozīmes uz manas lidmašīnas no franču Sacharas eskadriļām. Sevišķu piekrišanu gūst Latvijas aviācijas 1. iznīcinātāju eskadriļas nozīme.<br />Arī es nepalieku parādā un izdalu savas lidmašīnas – žetoniņus.<br />Serbija līdz šim vienīgā, kur nav jāmaksā lielas nodevas par lidmašīnas novietošanu un uzglabāšanu angārā. Turklāt varu būt pilnīgi mierīgs, ka to novietos jo rūpīgi.<br />Gaisa osta izbūvēta pēc vismodernākām prasībām. Belgrada ar to var lepoties.<br />Belgradā, 1936. gada oktobrī<br />Varonīgie serbi un viņu stiprie ēdieni.<br />Pirmā acumirklī Jugoslavijas galvaspilsēta Belgrada neliekas diez cik pievilcīga.<br />No aerodroma eju kājām uz divi kilometri atstato tramvaja piestātni, jo ceļu patlaban asfaltē un satiksme pa to slēgta. Belgradā izkāpju pašā pilsētas centrā. Ir jau stipri vēls un man neganti gribas ēst. Ieeju kādā vidējas šķiras restorānā un lūdzu kaut ko nacionālu. Publika restorānā visraibākā, redzami arī virsnieki. Pa lielākai daļai visi sēd cepuri galvā pie galdiem, kas segti ne visai tīriem galdautiem. Paiet krietns laiks, kamēr viesmīlis atnes un noliek man priekšā lielāku gabalu kaut kāda mājlopa gaļas, kurai klāt bietes un dzeltens biezenis. Arī maizes gabals vismaz mārciņas smagumā.<br />Ilgi negudrojis, ķeros pie ēšanas. Gaļa garšo pēc teļa cepeša, bet kad paķeru biezeni, tad mute paliek vaļā, asaras saskrien acīs un es vairs nezinu, ko iesākt, kur likties. Tas ir kaut kas skābs, rūgts, stīvs – pilnīgi nepiemērots latviešu gremojamiem orgāniem. To vairs arī neaizskaru.<br />Paēdis sāku meklēt naktsmājas. Mazākās viesnīcas pārpildītas, nāks apmesties kādā no labākajām.<br />Tikko esmu sakārtojies, ierodas preses pārstāvji, kas nezin kā dabūjuši zināt manas uzturēšanās vietu. Man aizdomas, ka viesnīcas pārvaldnieks ļoti labās attiecībās ar presi. Žurnālisti sīki interesējas par manu lidojumu un arī par Latviju, par ko plaši jāizstāsta.<br />Dodos apskatīt Belgradu tuvāk. Uz ielas publika raibu raibā. Vienkopus jaucas eleganti kungi un dāmas ar vienkāršiem, noplīsušiem ļaudīm, kuriem kājās savādas pastalas ar augsti uzliektiem galiem, tā saucamās "opanak". Vakaros, starp sešiem un astoņiem, visa Belgrada satiekas uz sava iemīļotā korso, kas ved uz Kalemegdāma parku. Šajā parkā paceļas vecais cietoksnis, kara muzejs un milzīgs troņa krēsls, ko licis uzcelt ķeizars Vilhelms 2., kad vācu un ungāru apvienotās armijas pasaules karā bija ieņēmušas Belgradu. Šajā tronī sēžot, Vilhelms raudzījies uz Donavu un iekaroto pilsētu.<br />Mani pavada poručņiks – izvadacš Frantovs – Jugoslavijas kara lidonis. Pa ceļam uz veco cietoksni viņš man stāsta Jugoslavijas vēsturi. Neatlaidīgās cīņās vairāk kā simts gados izcīnīta tagadējā valsts. Bijis pat laiks, kad Jugoslavijas armijai vairs nepiederējusi ne pēda viņu zemes. To visu paņēmis ienaidnieks. Bet varoņi nav rimušies un no Saloniku puses savu zemi soli pa solim atbrīvojuši. Tagad Jugoslavija ir valsts ar vairāk kā 13 miljoniem iedzīvotāju.<br />Apskatījis pilsētu, atgriežos viesnīcā atpūsties.<br />Otrā rītā laiks jauks. Tikai bieza migla klāj pilsētu un tās apkārtni. Eju romēr uz aerodromu, lai noskaidrotu lidošanas iespējas.<br />Ceļa strādniekus dzirdu runājam krieviski , tādēļ apstājos un aprunājos ar kādu noplīsušu strādnieku. Izrādās, tas ir cara strēlnieku virsnieks, bijis četrpadsmitais zelta sarakstā, tieši pēc admirāļa Korņilova. Tagad strādājot par ceļa meistaru un pelnot 120 dinārus dienā. Cik labi, ka Latvija uz visiem laikiem pasargāta no šādas nākotnes. Ja nebūtu piecpadsmitā maija, kas zina, vai arī Latvijas bērniem kādreiz nevajadzētu klīst pa pasauli bez pajumtes.<br />Laika ziņas tādas, ka lidot neuzdrošinos. Es nedrīkstu pārsteigties, jo ceļš tāls un avārija varētu manu lidojumu aizkavēt, vai pat pavisam pārtraukt.<br />Aerodroma apkārtnē iepazīstos ar zemniekiem, kas staigā savos īpatnos nacionālos apģērbos. Valoda stipri līdzīga krievu valodai, tādēļ saprasties nenākas grūti.<br />Vīriešiem galvā jērādas cepures, vai bārkstotas feskas. Jērenes sauc „šubarā”. Virs krekla – „prsluk” - uzģērbts vestei līdzīgs apģērba gabals – „košuļa”, kājās nātnas audekla bikses – „čakšire”. Lieli notīti ādas siksnām – „kaiši” un kājās pastalas. Sievietēm galvā lakatiņš, mugurā krekls, virs krekla ar vienu pugu aizpogāts ņieburs – „jeleče”. Tad ļoti kuplie, raibie svārki, vismaz astoņi vai deviņi, atkarībā no turības. Bet ne visas sievietes staigā brunčos. Redzēju arī bikšainas sievietes ar platiem "šalvare" kājās. Dažām virs krūtīm metāla krūšturi, kājās apavi, ko sauc par "papuča".<br />Dabūju dzirdēt arī citus vārdus, piemēram, precinu gados jaunavu sauc par „ķēvicu”, māti par "ķēvu".<br />Jugoslavijā dzīvo daudz tautu: serbi, kroati, slovēņi un citi. Katrā apgabalā savs tērps, savas ieražas.<br />Personīgā dzīvē serbs ir egoists un sievietēm klājas diezgan grūti. Tikai pēc daudzo krievu emigrantu ierašanās Serbijā dzīve tām kļuvusi drusku jaukāka, jo tagad vīri, ieskatīdamies no krieviem, sākuši ņemt līdzi sabiedrībā arī savas sievas.<br />Bet arī krievi šo to piesavinājušies no serbiem. Man stāstīja šādu anekdoti: Kād krievs ļoti lutinājis un mīlējis savu sievu. Rītos, priekš iešanas darbā, tas pats pagatavojis brokastis un vienmēr pienesis tās sieviņai pie gultas klāt. Sieva tikai gulējusi un sūdzējusies, ka dzīve grūta. Bet kādā dienā vīrs vairs nelicies par sievu ne zinis. Tā sauksi: mīļais, kādēļ tu esi aizmirsis savu luteklīti un nenes kafiju?- Klusu, draņķe, - vīrs uzsaucis, - es tagad esmu serbu pavalstnieks! - Sieva klusi piecēlusies no gultas un no tās reizes vīram par brokastīm vairs nav bijis jāgādā.<br />Belgradē pēc pasaules kara uzceltas lielas, skaistas celtnes. Satiksmi regulē policisti, kas stingri raugās, lai gājējiem ievērotu noteikumus un pierietu ielu tikai ar baltām svītrām norādītās vietās. Katru noteikumu pārkāpēju soda ar piecdesmit dināriem. Lielākās ielas asfaltētas, Kustība tajās tik strauja kā lielpilsētā. Tomēr visā pilsētā ir kaut kas īpatns, kas liecina par austrumu tuvumu: Nacionālie tērpi, melnīgsnēji ļaudis, īpatnās celtnes.<br />Vakarā ar serbu kara lidotājiem aizejam uz tautisko restorānu, kur mani iepazīstina ar viņu nacionālo mūziku un tautas ēdieniem. Te man iznāca mazs pārpratums. Galdā nolika „čivapčiči” – mazas desiņas, kā likās ar rīsiem. Kad sāku ēst, tikai tad pamanīju, ka tie nebija vis rīsi, bet smalki sagriezti sīpoli. Uz iesma ceptā cūkas gaļa arī garšoja labi. Protams, ka vēlāk sīpolu smaka man nāca līdz kā īstam āzim. Bet šeit to neviens nemana, jo pie sīpoli smakas visi pieraduši.<br />Pie dažiem galdiņiem dzēra „sļivovicu” – iedzeltenas krāsas degvīnu, ko pagatavojot no plūmēm. Tas neesot visai stiprs, bet es no garšošanas atteicos, jo lidotājs, kam priekšā grūts lidojums, nedrīkst sevi ne ar ko nogurdināt.<br />Pa nakti paliku Zimūnā – mazā pilsētiņā ap trīs kilometri no aerodroma. Te dzīvo gandrīz visi lidotāji un te atrodas arī Jugoslavijas "Vosdušna komanda" – maza aviācijas ministrija. Tā iekārtojusies skaistā, arhitektoniskā ziņā ļoti interesantā un modernā ēkā. Tā ir skaistākā aviācijas ministrija, kādu esmu redzējis. Kara aviācija šeit ir liela, lidmašīnas pastāvīgi redzamas desmitām gaisā.<br />Kamēr rakstu, pienāk laika ziņas no Sofijas: varu doties ceļā. Bet te ierodas arī kāds kungs – lielākās Jugoslavijas avīzes „Politika” pārstāvis, un lūdz mani braukt viņam līdz iepazīties ar šo moderno laikrakstu.<br />Mani pārsteidz skaistās redakcijas telpas, laboratorijas, arhīvi. Visur priekšzīmīga, pat pedantiska kārtība. Liela bibliotēka ar visādām vārdnīcām un rokasgrāmatām. Spiestuvē lielas un modernas mašīnas, četras rotācijas mašīnas. Laikraksts iznāk 200. 000 eksemplāros. Provinces nodaļai atsevišķa māja. Bet to apskatīt vairs neiznāk laika, jo steidzos atpakaļ uz aerodromu. Norunājam, ka atpakaļceļā uzturēšos Sebijā ilgāk. <br />Auto aizved mani atpakaļ aerodromā, kur mana lidmašīna jau izvilkta no angāra un sagatavota startam. Jāmēģina atkal tikt kādu gabalu uz priekšu.<br /><br />Belgradā, 1936. gada 28. oktobrī<br /><br />Bīstamais ceļš caur kalnu aizu.<br />Mani izvada daudzi kara lidoņi un „Aeroputj” šefpilots, krievs, kas nesen izglābies no briesmīgas katastrofas. Satiksmes lidmašīna, kurā viņš lidojis ar vēl divi krievu lidoņiem, radiotelegrafistu un pieciem pasažieriem, ieskrējusi klintī. Visi dabūjuši galu, tikai viņš vienīgais palicis dzīvs.<br />Komandants vēlreiz man piekodina nelidot par Belgradi, bet it īpaši es nedrīkstu rādīties virs karaļa pils. Tad dod padomus par lidojumu kalnos un brīdina no šaurās, bīstamās aizas, caur kuru man būs jālido zem mākoņiem.<br />Aplidojis pilsētu, turos gar Donavas krastiem, līdz sasniedzu Smederevas pilsētiņu, pār kuru paceļas trīsstūrīgs cietoksnis. Šeit Donava ietek Moravas upē. Man jāturas pie tās, lai tiktu kalniem cauri.<br />Kalnu virsotnes paceļas arvien stāvāk un stāvāk. Lidoju 2000 metru augstumā. Virs manis bieza mākoņu kārta, kurais cauri iet nevaru. Arī zem manis klājas mākoņi. Noraugoties kā melns mākonis, līdzīgs kaut kādam teiksmainam nezvēram lien un rāpjas pāri kalniem, neviļus pārņem baiļu sajūta.<br />Mazās pilsētiņas Moravas krastos tikko saskatāmas, jo mājiņas saplūst ar apakšējo panorāmu. Upe vijas līču loču, tai līdzi dzelzceļš, bet arī to gandrīz nemaz nevar saskatīt.<br />Belgradē rūpīgi nostādīju savus pulksteņus un augstuma mērotājus, no kuriem precīzākais man pakārts kaklā, lai mašīnas vibrācija to nebojātu. Šoreiz tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo priekšā augstas kalnu galotnes. Caur kabīnes logu šur tur mākoņu starpās redzu pavisam melnus un draudošus kalnu masīvus. Kaut gan ir ļoti auksts, esmu kabīnes logus attaisījis vaļā, lai varētu labāk redzēt.<br />Pie mazās Stalašas pilsētiņas Morava dalās. Lielie ūdeņi nogriežas pa labi, bet pa kreisi aizā pazūd Vujna Morava. Mākoņu sega piespiež mani nolaisties zemāk. Te sākas aiza, tikai kādus 600 metrus plata, un tās sienas paceļas gandrīz stāvus gaisā. Jau skaidri redzu priekša pelēki mēļo kalna sienu. To atstāju sev pa labi. Kreiso ielejas krastu redzēt nevaru, jo to man aizsedz biezs mākonis. Sasprindzinu uzmanību, bet līdz ar to pieaug arī uztraukums. Te gandrīz beidzās mans skaistais lidojums...<br />Uz lielā mēroga kartes, kur viens centimetrs līdzinājās veseliem desmitiem kilometru dabā, nav skaidri saskatāms, ka klinšu siena taisa 400 metru pagriezienu uz kreiso pusi. Miglainajā gaisā tālu uz priekšu redzēt nav iespējams. Un te pēkšņi manā priekšā stāv augstā klinšu siena...Pāri tai pārvilkt nevaru, jo nemaz nezinu, cik tā augsta. Galotne pazūd mākonī.<br />Lidmašīnas ātrums rāda 200 kilometru. Ar visi spēku sagāžu lidmašīnu uz spārna un ar īsāko rādiusu apsviežu to apkārt. Uz īsu mirkli esmu mākonī. Tumšs. Mitrs. Kabīnē gāžas valga, auksta migla kā nāves elpa...<br />Ar pilnu gāzi traucos uz augšu cauri biezajai mākoņu masai. Lidmašīnas vadība aklajā lidojumā ir ārkārtīgi grūta. Lidmašīnu stipri svaida, žiroskopa rādītājs mētājas uz visām pusēm, tā kā nemaz nezinu, vai vadu mašīnu pareizi. Lēnām un, man liekas, veselu mūžību traucos uz augšu. Vai tiešām mākonis ir tik biezs? Aukstums ar katru brīdi pieņemas un sāk stindzināt. Ādas mēteli neesmu uzvilcis, rokās tikai parastie cimdi. Pirksti stingst. Roka krampjaini sažņaugusi vadīšanas spieķi.<br />Beidzot, kad esmu 2700 metru augstumā, mākonis beidzas. Tagad lidoju pēc kompasa, jo pēc laika ziņām virs Sofijas mākoņi esot caurumoti, ar logiem. Kāpju vēl augstāk, līdz sasniedzu 3000 metrus. Lai kā, tagad tomēr varu būt mierīgs, ka kalniem virsū neuzskriešu, jo augstākā virsotne manā ceļā ir 2586 metri. Tātad vajag tikai orientēties. <br />Par laimi mākoņi tiešām kļūst retāki un es varu pēc kalnu grēdām noteikt savu atrašanās vietu. Drīz kalni pašķiras un es zinu, ka esmu virs ielejas, kurā atrodas Sofija. Caur lielāku logu nospirālēju lejā, un drīz arī ieraugu pašu pilsētu liela kalna piekājē.<br />Uzmanīgi tuvojos aerodromam. Rūpīgi izpētījis vēju virzienu, laižos lejup.<br />Piepeši man liekas, ka ļaunie kalnu gari sagrābuši manu mazo lidmašīnu un svaida to tā, ka tikai ar lielām pūlēm varu to valdīt. Aerodroma mala ir terases veidā un brīdi esmu notriekts zemāk par aerodromu. Bet tad mani atkal uzsviež gaisā un lielā ātrumā nes pāri visam aerodromam. Liekas, ka pie zemes vairs netikšu. Celties augšup ir jau sen par vēlu. Tātad tieši angāros iekšā – savā bezspēcībā vēl ironiski nodomāju. Glābiņa gandrīz vairs nekāda neredzu.<br />Tikai 100 metru attālumā no angāriem riteņi beidzot pieskaras zemei un es laižu darbā savas hidrauliskās riteņu bremzes. Tas mani šoreiz izglābj – lidmašīna apstājas 20 metrus no angāriem...Esmu slapjš kā izpeldināts kaķis.<br />Izkāpis ārā, redzu, ka vējš pa manu nolaišanās laiku sagriezies un pūš ar 40 kilometru ātrumu man no muguras. Kad prasu bulgāru lidoņiem, vai tad tā bieži te gadās, tie atbild: tas esot uz sliktu laiku. Viss labs, kas labi beidzas.<br />Berzēju savus sastingušos un sāpošos pirkstus, tad novietoju lidmašīnu angārā. VEF’a radioaparāts dod nelielu koncertu ar skaistās Ungārijas mūziku – par lielu izbrīnu bulgāriem. Tie tādus brīnumus sporta lidmašīnā nav redzējuši, un jūsmo par manu Latvijas ražojumu.<br />Izdalu savus žetoniņus, kuriem tāda piekrišana, ka ļaudis nāk viens pēc otra un lūdz, lai tos apbalvoju. Pat no pilsētas kāds krievu miljonārs bija pēc tā atsūtījis, kaut gan pilsēta ir 12 kilometru no aerodroma.<br />Pa dzelzceļu aizbraucu līdz pilsētai, kur man jāizpilda svarīgs uzdevums. Esmu apņēmies nogādāt vispasaules Baltās brālības apustulim jeb skolotājām, kā viņu sauc tā piekritēji, kādu sainīti ar veltēm un dažas vēstules viņa māceklēm. <br />Ir jau tumsa, kad braucu ar elektrisko dzelzceļu cauri pilsētai. Gala stacijā izkāpju, un tad caur smaržojošo lapu mežu eju klupdams, krizdams pa sliktu, izbrauktu ceļu. Debess noskaidrojusies, jauki spīd mēness, apgaismodams manu gaitu. Ir diezgan liels gabals ko iet, līdz sasniedzu dzelzceļa stigu, pa kuru jāiet tālāk. Viss kluss. Neviena dzīva radījuma. Tikai lapas čaukst zem manām kājām.<br />Beidzot esmu klajumā. Tālumā stāv draudošs milzu kalna siluets. Pie kāda pakalna saskatu mājiņas, kurās spīd uguns. <br />Esmu pareizi atnācis, un Ivaņe - it kā āizvēsturiska alu laikmeta cilvēks, ar smaidošu seju un bieziem, melniem, gariem matiem, ved mani uz māju, kur dzīvo skolotājs. Mēs ejam pa šaurām taciņām, kur gar malām šur tur uzceltas audekla teltis. Mazajās mājiņās un teltīs dzīvo brāļi un māsas, kas sapņo par mieru un laimi zemes virsū un paši cenšas labāki kļūt.<br />Mani ieved skolā – lielā apgaismotā zālē, kur kāds jauns cilvēks dažām vecāka gada gājuma dāmām skaidro stenogrāfijas noslēpumus. Nāk brāļi un māsas, apsveicinājās un jautā par Rīgas paziņām. Tad mani aicina skolotājs.<br />Ieeju mazā, tīrā istabiņā, kur gaišās vasaras drēbēs tērpies sēd sirmgalvis. Mana pavadone tam bijīgi noskūpsta roku. Izpildu savu uzdevumu un gribu jau iet, bet skolotājs mani vēl uz dažiem mirkļiem aiztur, šo to jautājot. Beidzot viņš saka: "Vairāk ticības, tad viss izdosies."<br />Laipnie brāļi atstāj mani pie sevis pa nakti un vakariņas es ēdu pieskolotāja sekretārēm – vecākām dāmām, no kurām viena beigusi ķīmijas, bet divas filozofijas fakultāti. Mazā mājiņā, kurā reiz dzīvojušas Rīgas māsas, man uztaisa guļvietu un es saldi aizmiegu.<br /><br />Sofija, 1936, gada 30. oktobrī<br /><br />Baltās brālības miteklī.<br />Pamostos agri. Mazajā būdiņa stipri auksts, bet man zem biezajā segām tik silti un labi, ka nemaz negribas ārā līst. Diez ko dara nabaga māsas savās audekla būdiņās?<br />Caur logu redzu lielo kalnu, kam pāri veļas liels, melns mākonis. Klajumā augušam cilvēkam tas viss liekas tik dīvaini un biedinoši.<br />Kad esmu saģērbies, ienāk brālis Bojevs un ved mani pie sevis. Viņš iedod man dažas grāmatas ar sava skolotāja mācībām, lai mana grēcīgā dvēsele nāktu pie pareizās atziņas. Es saku, ka brālības spraustais mērķis ir pārāk liels, lai būtu cerība to kādreiz realizēt. Bet tā kā man negribas labajiem ļaudīm sagādāt nepatikšanas, tad daudz ar viņu nestrīdos.<br />Mani iepazīstina vēla ar dažiem brāļiem un māsām. Daži no brāļiem, tāpat kā brālis Ivaņe, nēsā garus matus līdzīgi krievu priesteriem. Mazu, grumbainu seju vecenīte – beļģiete mani uzrunā vāciski un mīļi spiež roku, apjautājoties par manu lidojumu. <br />„Kad jums briesmas draud,” viņa saka, „domājiet par skolotāju, viņš jums palīdzēs, to viņš spēj. Bet tikai tad,” viņa piemetina, „ja jūs aizmirsīsiet visas materiālās intereses”.<br />Var redzēt, ka viņa tic savam skolotājam ar bērnišķīgu naivitāti. Labi tam ,kas tic, ticība spējot kalnus pārvietot. Arī es gribētu ticēt, bet nespēju. Es, kā vienmēr līdz šim, briesmās griezīšos pie lielā Dieva labāk tieši, bez starpniekiem.<br />Brālis Ivaņe, īstajā vārdā Ivans Izvorskis, studējis filozofiju un literatūru. Viņš arī ievērojams astrologs. Baltā brālība, kā viņš stāsta, cēlusies no bulgāru „bogomīļiem”, kuru organizācija pastāvējusi jau priekš tūkstotis gadiem. Bogomīļu idejas esot izmantojuši savā laikā Francijas revolucionāri.<br />Taisni brīnums, ka tik daudz ļaužu ar augstāko izglītību atraduši savi īsto darbības lauku Baltajā brālībā, kas liekas tīra utopija.<br />Brālis Bojevs man stāsta par draudzes dzīvi. Vasaru viņi bijuši augstu kalnos, kur teltīs dzīvojuši vairāk kā simts brāļu un māsu. Vienā pašā Bulgārijā draudzei esot ap 40.000 dvēseļu. Šeit esot bijušās arī vairākas māsas no Rīgas.<br />Mani ved brokastīs pie kādas vecas māmiņas, kur izdzeru krūzīti silta piena un apēdu gabaliņu maizes. Vecenīte un brālis Bojevs, kas arī krietni vecs, nosirmojis, priekš un pēc ēšanas balsī noskaita lūgšanas.<br />Pie sienas karājas vecītes portreja lielā formātā. To gleznojusi kāda no māsām. No portrejas dveš tāds dvēselīgs skaistums, ka jūtos valdzināts. Pēc brokastīm mani brālis Bojevs aizved pie mākslinieces, kas portretu gleznojusi. Esmu bijis daudzos muzejos, apbrīnojis daudzas gleznas, bet nekur un nekad neesmu tādu baudu izjutis kā šajā mazajā darbnīciņā, aplūkojot Cvetānas Simeonovas darbus. Sevišķi brīnišķas ir viņas okultās kompozīcijas, kurās dominē kāda blonda bērna sejiņa. Tad glezna ar Jēzu un rakstu mācītājiem, kā arī daudzi skaisti peizāži. Neesmu mākslas kritiķis un nevaru dot lietpratēja atsauksmi, bet šīs gleznas liek daudz ko pārdzīvot.<br />Saņēmis dažas litografētas gleznu kopijas, eju atvadīties no skolotāja, kas ar četrām māsām pastaigājas pa nelielu pļaviņu. Lūdzu atļauju cienījamo sirmgalvi nofotografēt, bet viņš atmet ar roku un saka :”Lai paliek, kamēr atgriezīsieties.”<br />Kāds brālis mani pavada caur mežiņu līdz tramvajam, un es atstāju kluso nomali, kur cilvēki sapņo pataisīt pasauli par brīnumzemi, lai visi būtu brāļi un māsas. Šie Baltās brālības locekļi tic, ka reiz pienāks diena, kad avis sadzīvos ar vilkiem. <br />Pasaulē daudz kas var notikt, bet ne man, nedz arī kādam citam no brāļiem un māsām to piedzīvot.<br />Pirmās gaitas Āzijā.<br />Svētdiena. Pamostos vēl tumsā. Lietu aiz loga vairs nedzird. Kad top gaišāks, redzu, ka melnie lietus mākoņi pazuduši. Sataisos jau braukt uz aerodromu, lai tur nogaidītu, vai mākoņi neatsegs kalnus, kad izdzirdu pilsētā no visām pusēm orķestra skaņas, bungu rīboņu un dziesmas.<br />Kas par lietu? – Izrādās, ka šodien Bulgārijā lieli svētki - atmodas darbinieku – „narodna buditeļi” atcere un carienes Joannas vārdadiena. Visas Sofijas skolas un mācību iestādes steidzas un lielo laukumu pie Aleksandra Ņevska katedrāles.<br />Kā zēnu, tā meiteņu grupu priekšgalā iet pašu skolnieku un skolnieču pūtēju orķestri un bundzinieki. Arī dažām meitenēm pavisam neredzēti pūšamie – vairākas lielas, spožas taures kopā.<br />Katrai skolai savs karodziņš, plakāts ar skolas nosaukumu, lielas atmodas darbinieku ģīmetnes un karalienes attēls. Skolniekiem pār pleciem nacionālo krāsu lentas plaukstas platumā - balts - zaļš - sarkans. Jaukākais tas, ka katras skolas priekš”alā iet meitenes un zēni tautiskos tērpos. Kāda krāsu bagātība un dažādība! Starp daudzajiem simtiem tautas tērpu nav neviena, kas būtu otram līdzīgs. Liekas, etnogrāfiskais muzejs atvēris savas durvis. Mana Leika strādā, kamēr tanī vien filmas.<br />Latvijas tērpi ir skaisti, bet tiem nav tā sīkā darba, kas šiem. Es ar skaudību noraudzījos mazajās meitenēs un viņu bagātībās.<br />Katedrāles priekšā uz paaugstinājuma notur dievkalpojumu. Nepārtraukti skan mūzika un dun bungas. Ierodas armijas augstākā vadība, brašie junkuri zilās parādes formās, medāļiem greznotie bulgāru brīvības cīnītāji. Šie vecie veterāni ir pagātnes liecinieki, kam jāsajūsmina tagadne – jaunatne.<br />Vecs metropolīts mēļā, ar zeltu izšūtā mantijā, lielu zelta cepuri galvā, dod savu svētību izglītības un kara ministram. <br />Svinības beidzas un desmitiem tūkstošiem bērnu dodas atpakaļ savās skolās. Lielajā barā kā nabaga bārenīši gāja arī bērni, kas atstājuši savu tēvu zemi. Tiem pār pleciem balti – zili – sarkanas vecās Krievijas lentas. Kādreiz varenā Krievija atbrīvojusi Bulgāriju, par ko pateicīgie bulgāri uzcēluši tai pieminekļus un tagad devuši patvērumu pašiem krieviem, kas kā pabērni klīst apkārt pa pasauli. Tā mainās tautu likteņi.<br />Pilsētas nomalē nonācu nelielā tirgū, kur sabraukuši laucinieki ar saviem ražojumiem. Laucinieki tērpušies burnusos kā arābi. Tikai burnusi šiem svītroti, platām, brūnām svītrām. Citi īsos kažociņos, vilnu uz āru. Zemnieces brunčos, ar šķēlumu katrā pusē un apakšmalā piešūtām mežģīnēm. Redzami arī apakšbrunči, kas garāki par virsējiem un tāpat apšūti ar mežģīnēm.<br />Troksnis – kā jau tirgū. Katrs cenšas savu preci ieteikt un pārkliegt konkurentus. Tirgū savestas dažādas saknes un augļi, vīnogas, lielie rieksti. Putnu pārdevēji staigā apkārt, turot aiz kājām dzīvas vistas, zosis, tītarus. Tpat nes arī dzīvus sivēnus, kas apauguši biezu vilnu, kā meža cūkas.<br />Citiem pār pleciem veselas virknes ķiploku un sīpolu. Daži atbraukuši ratos, ko velk melnas, garspalvainas govis atpakaļ atliektiem ragiem. Daži iejūguši nodzītus zirģeļus. Kalnieši ieradušies jāšus, ar lieliem kurvjiem uz zirgu mugurām. Tirgojas ne vien uz laukumiņa, bet arī uz ietvēm. Tas nenozīmē, ka Sofijā nav centrālā tirgus. Tāds ir, un tur valda priekšzīmīga kārtība un tīrība. Bet tā lielums nepārsniedz vienu Rīgas centrāltirgus paviljonu.<br />Pēcpusdienā Bulgārijas telegrafa aģentūras pārstāvji aizved mani uz Sofijas etnogrāfisko muzeju, kur māksliniece Raina Katzārova man rāda skaistos Bulgārijas tautu tērpus un citas muzeja bagātības. Māksliniecei atmiņā palikusi mūsu tautumeitu viesošanās Londonā, un viņa nebeidz jūsmot par mūsu tautas tērpiem un skaistajām dziesmām.<br />Visās avīzēs par manu lidojumu glaimojoši raksti, un es tiešām esmu priecīgs, ka varu paust savas dzimtenes vārdu tur, kur to vēl tik maz pazīst.<br />Aizbraucu uz aerodromu. Lietus nelīst, bet visu debesi sedz biezi mākoņi. Paiet stunda pēc stundas, mākoņi neizklīst. Mākoņu dēļ regulārā gaisa satiksme ar Sofiju pārtraukta kopš 1. oktobra. Tagad tikai reizi nedēļā pienāk viena satiksmes lidmašīna. Arī šodien vienai jāpienāk. Vairākas stundas varēja dzirdēt augstu gaisā viņas motoru rūkoņu, bet tā nedrīkstēja nākt zemē, lai neieskrietu kādā kalnā. Nepārtraukti gaisā šāva zaļas raķetes, lai lidmašīnai rādītu ceļu. Tikai ap pusdienas laiku ar radio palīdzību to laimīgi novadīja zemē. Grūts un bīstams ir satiksmes lidotāju darbs kalnos. par pilotiem te izraudzīti labākie no labākajiem.<br />Saņemu laika ziņas no Cargrades, kā te sauc Istambulu ( Konstantinopoli) un no dažām starpstacijām. Visur zema migla. Bet Istambulā redzamība esot laba. Tādēļ nolemju mēģināt izsisties cauri līdz jūrai, jo citādi te atkal var uznākt šausmīgais lietus un man no bezdarbības jābeidzas vai nost.<br />Pusdienas laikā virs aerodroma migla kļūst retāka. Kalnus gan saskatīt nav ko domāt, jo pat aerodroma malu nevar redzēt. Pielaižu motoru un, atvadījies no sirsnīgajiem ļaudīm, drāžos biezajā miglā. Vēja nav. Aerodroms no lietus gāzēm izmircis un, lidmašīnai ieskrienoties, ūdens un dubļi jūk uz visām pusēm. Smagi un ilgi skrien mans putns pa zemi, jo aerodroms atrodas 580 metru virs jūras līmeņa.<br />Kāda angļu lidmašīna, kurai arī Džipsija motors, priekš manis mēģināja pacelties gaisā, bet ciet avāriju. Tai iepletās skrietules un angļiem viņu lidojums uz Indiju bija jāpārtrauc jau Sofijā. Lidmašīnu pa dzelzceļu aizsūtīja atpakaļ uz Angliju.<br />Beidzot esmu gaisā. Neko neredzu. Lai neieskrietu kalnos, visu laiku skrūvējos virs aerodroma gaisā. Kad esmu sasniedzis 3000 metrus, saskatu dažas kalnu galotnes. Ņemu virzienu tieši uz 550 kilometri attālo Istambulu.<br />Pamazām mākoņu starpas atsedz mēļos kalnus. Šur tur parādās ielejas. pēc stundas ieraugu duļķaini dzeltenos Māricas ūdeņus. Saule žilbina acis, atspoguļodamās baltajā mākoņu jūrā. Virs Adrianopoles mākoņi jau pavisam reti un redzamība laba.<br />Kaut gan esmu ļoti augstu, manā mazā, saules sasildītā kabīnītē ļoti silts. Arī garastāvoklis labs, jo aiz muguras palikuši nejaukie Balkānu kalni, Bet apakšā plešas lielie, līdzenie pakalni, kuros var cerēt nolaisties ar veselu lidmašīnu, ja būtu spiests to darīt.<br />Tiklīdz esmu pāri islāma zemes robežām, tūliņ saskatāma tās orientālā seja: pilsētiņas ar apaļiem mošeju jumtiem un slaidiem minaretiem.<br />Ar interesi vēroju vecos nocietinājumus ap Adrionopoli, kur kādreiz cīnījās arī latviešu karavīri Krievijas armijas sastāvā.<br />Ātri zem manis slīd Turcijas panorāmas. Pa kreisi saskatu Melnās jūras zilos ūdeņus, bet priekšā, kā brīnišķīgs zaļganas krāsas marmors ar bālganiem mākoņu rakstiem, plešas Marmora jūra.<br />Šeit ir aizliegtā josla, tādēļ lidoju gandrīz 10 kilometrus no krasta, līdz atrodos virs senās sultānu galvaspilsētas, kas greznojusies daudzām mošejām. Dievnamu smailes slienas pret debesīm, brīnišķā saulstaru mirdzumā. Skaistā vietā guļ burvīgā austrumu pērle. Tā ir vienīgā pilsēta, kas uzcelta uz divi kontinentiem - Eiropas un Āzijas.<br />Vēl īss brīdis, un mana lidmašīna jau ripo pa nelīdzeno aerodromu. Mani sagaida laipnie turku kara lidoņi.<br /><br />Istambulā, 1936. gada 1. nov.<br /><br />Turku pilsētā, kur neredz turku fesku.<br />Kad lidmašīna novietota angārā, man pasniedz tasīti turku kafijas un jautā, vai tik es vēl ko nevēloties. Neko man pašam neatļauj darīt, pat mans portfelis nodots kādam kareivim, kas staigā man visur pakaļ.<br />Tā kā Istambulā jābūt pastam no dzimtenes, tad gribu doties uz pilsētu. Te ierodas preses un Turcijas telegrāfa aģentūras pārstāvji, Kas laipnā kārtā solās mani aizvest uz 25 kilometrus attālo pilsētu. Ceļš vijas caur nelielām sādžiņām, ko apēno jaunas cipreses. Laukos vēl viss zaļo, zied rudens puķes.<br />Vakara saules staros parādās bijušā metropole, kurai šo godu tagad atņēmusi Ankara. Pilsēta apjozta bieziem mūriem. Pie tiem senajos laikos krusta karotāji izcīnījuši sīvas cīņas, lai pēc pilsētas ieņemšanas varētu doties caur Mazāziju uz Jeruzalemi. Te plīvojuši krusta karotāju karogi, tā laika smagās aplenkšanas mašīnas drupinājušas mūrus un sviedušas akmeņus. Te jājuši smagās bruņās tērptie bruņinieki un krusta karotāji .Bet uz mūriem plandījušies asinssarkanie karogi ar balto pusmēnesi. Fanātiskie islama aizstāvji sargājuši savu pilsētu ar fanātisku drošsirdību, jo Allahs apsolījis viņiem otrā pasaulē visus paradīzes priekus, lai tikai šie šajā pasaulē aizstāv viņa ticību.<br />Virs mošeju kupoliem paceļas daudzie, smailie minareti ar zeltīti mirdzošiem pusmēnešiem.<br />Caur vecajiem pilsētas vārtiem iebraucam Istambulā. Tūlīt paveras raiba austrumu pilsētas drūzma, skan juceklīgs troksnis un automobilis ar pūlēm spraucas cauri gājēju un jātnieku baram. Noplīsuši, netīri bērni skrien gar automobiļa priekšu, ložņā zem zirgu un ēzeļu kājām. Un tiešām brīnums, ka tos nesabrauc. Mazie palaidnieki, uz tramvaja buferiem uzmetušies, izmanto Istambulas labierīcības patīkamam vizināšanās sportam. Velti konduktors baras. Mazie šķelmji tikai smejas, rādīdami savus baltos zobus.<br />Braucam caur kvartālu, kas izskatās kā pēc zemestrīces, visur māju un mošeju drupas, aiz kurām šur tur paceļas arī kāda jauna mājele. Izrādās, ka vecās koka mājas, kuru te vēl ļoti daudz, ir šķības un greizas, ar nelieliem balkoniem otrā stāvā, vēl turas tikai "uz godavārda". Tā ir laba degviela, un ja kādreiz tajā sausā vasaras laikā iemetas uguns, tad pats Allā nevar palīdzēt. Svilst tā, ka nabaga turki tikko paši spēj izglābties. Tā izdeg veseli kvartāli. Turcijas valdība tagad aizliegusi celt koka namus. Bet tā kā ne katram ir iespēja uzcelt jaunus, tad izdegušie kvartāli tikai pamazām apbūvējas.<br />Drīz esam pašā pilsētas centrā. Ielas iet līču loču, kā kurmju alas.<br />Laipnie žurnālisti mani aizved uz pastu, kur saņemu savas vēstules. Tad palīdz izmainīt naudu. Izrādās, ka Bulgārijas lēvas te neviens negrib ņemt pretim, un man, kā par nelaimi, to palicis veselas 300.<br />Aizbraucām uz Andolu ajansi – Turcijas telegrāfa aģentūru, kur iepazīstos ar jautriem, patīkamiem ļaudīm un ar interesi ar interesi apskatu aģentūras tālrakstīšanas aparātu. Mani pacienā ar tēju un ved pāri ugunīs mirdzošam Zelta ragam - lielam līcim, kas sadala Istambulu vēl uz pusēm, atdalot no tās Peru.<br />Neskaitāmi kuģi un laivas šķērso Zelta raga ūdeņus. Kuģu prožektori met žilbinošus starus, taustīdami ceļu, lai neuzbrauktu kādam virsū. Troksnis, kliedzieni, ātri braucošo automobiļu sirēnas, raibais ļaužu pūlis – tas ir tāds juceklis, kas sastopams tikai austrumu pilsētās.<br />Novietojos tīrā, ne visai dārgā viesnīcā ar skanīgu nosaukumu „Hotel London”. Laipnie pavadoņi, kas ar tādu sirsnību par mani rūpējās, atvadās, iepriekš izkaulējuši solījumu – atpakaļceļā te palikt vismaz nedēļu un viņus visus pēc kārtas izvizināt. Varu to droši solīt, jo, ja būšu nolidojis vēl 40.000 kilometrus un laimīgi ticis atpakaļ līdz šejienei, tad daži lidojumi būs sīkums.<br />Izeju pastaigāties pa dzīvāko Peras ielu, kur patlaban notiek vakara promenāde. Redzu daudz vācu jūrnieku no kreisera „Emden”, kas šodien ienācis Istambulā. Raibas, liesmojošas reklāmas, lieli skatlogi, daudzas kafejnīcas, kino teātri – viss tas atgādina Vakareiropas lielpilsētu. Skaistas, grezni ģērbušās turcietes, eleganti kungi. Bet turpat noplīsuši, vienos ielāpos tērpušies limonādes pārdevēji, kas savus dzērienu traukus nes uz muguras un pakalpo izslāpušajiem. Cauri drūzmai skraida avīžu zēni, izsaukdami savus laikrakstus; uz katra soļa zābaku tīrītāji, kas apņemas jūsu apavus pataisīt spožākus par spoguli.<br />Vairākas stundas klejoju pa pilsētu, domādams par jauno dzīves iekārtu Turcijā. Dzelzs vīrs Ataturks Kemals – pašā ar nelokāmu gribu pratis piešķirt savas tautas dzīvei jaunu seju. Fanātiskie musulmaņi vairs nenēsā savas sarkanās feskas, kas citās islāma zemēs joprojām lielā cieņā. Ievests jaunais latīņu alfabēts – mazajiem turcēniem vairs nav jālauza galvas, burtojot vecos hieroglifus. Turku sieviete izlaista no harēma, tā vairs neaizsedz savu seju. Protams, līdz ar to zudis daudz kas no senā romantisma. Nav vairs aiz plīvura paslēpto suģestējošo acu, kas uz Jums vēl raugās Ziemeļāfrikas pilsētās. Tas viss nav nācis viegli, jo konservatīvie mullas un derviši pretojušies reformām visiem spēkiem. Jaunā vara beidzot bijusi spiesta tos izraidīt, lai glābtos no progresa nīdējiem. Tagad valdošā tautas republikāņu partija jeb, kā to turciski sauc "Hauk džunhurjet firkasi", atdalījusi valsti no baznīcas, un tagad katrs pēc sava prāta var ticēt, kam grib un kā grib. Valsts par to nelieka ne zinis.<br />Visi laikraksti ievieto par manu lidojumu lielus rakstus. Tos man parāda viesnīcā žurnālisti un citi ļaudis, kas interesējas par lidojumu pašbūvētā lidmašīnā. Man jautā, no kurienes es ņemu līdzekļus. Lepni atbildu, ka tos man dod raksti laikrakstā.<br />Otrā rītā vēl tumšs, kad esmu atkal augšā un ar steigu dodos uz aerodromu. bet nav tik vienkārši tikt uz priekšu. Visi tramvaji tā Pārpildīti, ka man gribot negribot jāiet kājām pāri Zelta ragam līdz nonāku pie Sirkedži dzelzceļa stacijas. Svinīgi atskan pirmais zvans, pēc laba brīža otrais. Vēl pēc brīža zvans nosit trešo reizi un kad konduktori ar stacijas priekšnieku un mašīnistu krietni saklaigājušies, tieši noliktā laikā dodamies ceļā.<br />Vilciens iet gar Bosforu, vēlāk pa Marmora jūras malu. Arī no jūras puses Istambula bijusi apjozta bieziem mūriem. Tagad tur palikušas tikai drupas. Bosfors un jūra rāma kā spogulis, ūdeņus klāj viegla migla, caur kuru spiežas uzlecošās saules stari, mirdzēdami ūdenī kā kausētā sudrabā.<br />Jūras līcis pilns zvejnieku laiviņām. Lēni slīd liellaivas savādiem mastiem. Krastmalā ierīkotas peldētavas, kur strādnieki jau priekš darba nāk veldzēties. Uz tieviem pāļiem redzamas nelielas mājiņas ar balkoniem. Tur peldētāji atpūšas un bauda atspirdzinājumus. Klusā jūra vilināt vilina mesties viņas apkampienos. Es sevi mierinu ar to, ka izpeldēšos Persijas līcī, vai Indijas okeānā, ja vien tik tālu tikšu.<br />Pēc 40 minūtēm esmu aerodromā, kur Šella pārstāvis jau sagatavojis benzīnu un eļļu. Laika ziņas labas. Man noplombē fotoaparātu un lielo pistoli, tad piedāvā vēl tasīti kafijas. Apdāvinājis ar piemiņas zīmotnēm tos, kas vakar vēl nav dabūjuši, sēžos lidmašīnā, lai dotos nākošā ceļa gabalā uz Uzlēcošās saules zemi.<br /><br />Istambulā, 1936. g 3. novembrī.<br /><br />Pa krusta karotāju pēdām<br />Tikko esmu uzcēlies un nomazgājies, man ziņo, ka piebraucis auto, un policijas direktors mani gaidot. Sasveicinos ar laipno Mazhar Beju un pateicos par godu, ka viņš mani izvada. Komandantam, acīmredzot, bijis grūtāk uzcelties tik agri, jo viņš mums jāgaida kādas trīs ceturtdaļ stundas. Kāds tur brīnums, ja cilvēkam jauna sieva mājās! Bet tā ka viņš katrā ziņā gribēja ierasties, tad jāgaida vien ir. Prefekts nervozē un vairākas reizes zvana pa tālruni, līdz beidzot vainīgais mīļi smaidot ierodas, atvainodamies par mazo nokavēšanos.<br />Atkal kratāmies pa bedraino, nelīdzeno ceļu līdz sasniedzam aerodromu. Pēc sirsnīgas atvadīšanās esmu gaisā un „rāpjos” sevišķi augstu, jo kalni, kas man priekšā, ir 3500 metru. Jālido pret sauli, un redzamība caur noputējušiem logiem ir ļoti slikta. Uzmanīgi raugos, vai priekšā neparādās kāda kalna galotne, aiz kuras mans putns varētu aizķerties.<br />Apgabals bez mazākām dzīvības zīmēm. Mežonīga un drausmi varena ainava. Lai sev nebojātu garastāvokli, cenšos mazāk raudzīties lejup uz sastingušo akmens jūru, pār kuru 200 kilometru ātrumā traucas mans sidrabotais putns.<br />Beidzot esmu augstākai grēdai pāri. Kalni pamazām saplok. Priekšā mirdz zaļganie Vidusjūras ūdeņi. „Noņēmis” apgriezienus, lēnām nāku zemāk, un 200 metru augstumā man kļūst tik silti, ka esmu spiests atvērt kabīnes logu. <br />Zem manis Bībelē minētā pilsēta Tirza, kas pazīstama ar apustuļu grāmatām. Vēl brīdis un klāt Adana, kur man nolaišanās obligāta lai nokārtotu pēdējās formalitātes Turcijā. Sākas atkal lidlauka meklēšana, bet tagad tā man daudz vieglāka, jo zinu, ka nav jāmeklē nedz aplis, nedz angārs, bet tikai neliels laukumiņš kaut kur dzelzceļa malā. Paiet krietns laiks, kamēr to saskatu. Laukums tiešām tāds, ka ar bailēm par savu putnu slīdu lejā. Paiet arī labs laiks, kamēr es no braucošo pajūgu saceltiem putekļiem varu noteikt vēja virzienu. Kad manas lidmašīnas riteņi skar zemi es atviegloti nopūšos.<br />Prātā nāk slavenā vācu lidotāja Magda Ercdorfa, kurai šis lidlauks bijis liktenīgs. Viņa še salauza savu lidmašīnu un tad depresijas brīdī šķīrās no dzīves, iešaujot lodi galvā. Arī princis Bibesko, neatradis lidlauku, nolaidās ārpus tā un salauza sev lidmašīnu, iestigdams kādā muklājā.<br />Aerodromā nav neviena cilvēka. Tikai uz ēzeļiem garām jājošie zemnieki apstājas, paskatās manī kā brīnumā, un tad liek atkal saviem maziem ēzelīšiem cilpot tālāk. Pēc labas pusstundas ierodas Šella ļaudis ar benzīnu un attiecīgās amata personas. Ātri pielej lidmašīnu, es izdaru dažus uzņēmumus un ceļos gaisā.<br />Izlienu cauri mākoņiem, kas aizsedz pēdējo augsto mākoņu grēdu pie Aleksandretas. Jauks ir skats uz smaragdzaļo jūru, baltiem mākoņiem un tumši melnām klintīm. Kad šī pēdējā grēda ir garām, tad zinu, ka nopietnākus kalnus satikšu tikai gar Persijas jūras līci un Indijas okeānu. Un tiem pašiem nebūs vajadzības lidot pāri. Tā tad līdz Indijai varu būt mierīgs.<br />Pilnīgi sarkans tagad zem manis plešas tuksnešainais apgabals. Tikai šur tur redzu pa nelielai sādžiņai kādas izžuvušas upes krastā. Lidoju pēc kompasa, jo uz zemes nav nekādu īpašu vietu, pēc kurām varētu orientēties. Mans kurss ir uz kādu mazu sādžiņu Muslimē, 15 kilometrus uz ziemeļiem no Halebas (Aleppo), kur man uz kartes apzīmēts aerodroms.<br />Zinu, ka aerodroms liels, ar angāriem, daudzām ēkām, un, tā kā tas ir franču aerodroms, tad tam jābūt labi apzīmētam. Velti es grozos un skatu sev acis no pieres laukā: lidlauka kā nav, tā nav. Atkal kāda burvība! Esmu galīgā nesaprašanā. Jau trešais gadījums divu dienu laikā!<br />Bet brīnīšanās un sūdzēšanās nelīdz. Lidlauks jāmeklē. Tā kā benzīna man pietiekoši, sāku sistemātiski pārmeklēt visu Halebas apkārtni. Kas meklē, tas atrod. Un arī es atradu lidlauku, tikai tieši pilsētas pretējā pusē. <br />Lieta izrādās ļoti vienkārša: vecais aerodroms ar visiem angāriem noplēsts jau priekš trim gadiem, un jaunais uzcelts 25 kilometri attālumā no vecā. Kā es to varēju zināt?<br />Lidlauks ļoti nelīdzens, ar lielām bedrēm, un mana lidmašīna tikai ar pūlēm ripo uz priekšu. Zeme sasprēgājusi gabalu gabalos un lidmašīnas riteņi stieg lielajās plaisās. Pacelšanās vajadzībām iztaisīta ap 400 metru gara šoseja, jo citādi tā nebūtu iespējama. <br />Atkal zem trīskrāsainā Francijas karoga. Jūtos kā mājās. Bet te mani sagaida rūgts biķeris, ko pasniedz Sirijas amata personas. Ar muitniekiem es tieku viegli galā, bet ne tā ar policiju. Tā paziņo, ka par manu lidojumu tai nekas neesot zināms, un tāpēc paņem manu fotoaparātu, kā arī ložmetēju”, lai parādītu savam direktoram. Arī radio aparāts tiem nedod miera, bet to tik viegli no lidmašīnas izņemt nevar.<br />Velti ir franču lidoņu un mani protesti. Es varot atnākt savām lietām pakaļ uz Halebu, tur es tās, varbūt, saņemšot. To pateikuši, tie mierīgi aizbrauc uz 10 kilometru attālo pilsētu; es pukodamies palieku kārtot savu lidmašīnu.<br />Līdz Bagdadei vēl 800 kilometru. To man šodien neredzēt – tas nu ir skaidrs. Pa to laiku notikusi otra nelaime. Lūdzu pieliet man klāt tikai 120 litrus benzīna, bet Šella ļaudis pielējuši pilnu tvertni – 280 litrus. Ar tādu kravu man pacelšanās nelīdzenā aerodromā bīstama, un tādēļ liekie simts litri jālaiž laukā. Tas viss prasa laiku. Saulīte krietni cepina, bet šoreiz tas manu garastāvokli neuzlabo.<br />Šella firmas automobilī braucam uz pilsētu. Gar ceļmalām iet beduīnu karavānas. Tuksneša kuģi – kamieļi lēni un cienīgi gāzelēdamies soļo cits aiz cita zosu virknē. Beduīniem, slaidiem, mežonīga izskata vīriem, galvas segas savādākas kā tuaregiem un Āfrikas arabiem. Ap galvas lakatu tiem vēl savīti divi melni, pirksta resnumā gredzeni. Platie tērpi plandās vējā. <br />Vietām ceļmalās ir akas, kur beduīni dzirda savus kamieļus un ēzeļus.Tur raibos pulciņos apmetušās sievietes un bērni. Daudzi satupuši ceļmalas putekļos kā vistas. Tuvāk pilsētai paceļas mūra žogi, kas aizsedz lielos augļu dārzus. Visur iekārtoti ūdens kanāli. Bet no kurienes ūdens tek, to nevar saprast, jo redzu tikai galīgi izkaltušos grāvjus bez mazākām mitruma pazīmēm. No pakalna atklājas skats uz savādo, pelēko pilsētu. Mājiņas saspiestas kopā kā mazas kastītes, bet pāri pilsētai kalna galā paceļas krusta karotāju pilsdrupas. Pārlidojis Mazāziju un redzējis visas tās grūtības, kas krusta karotājiem bijis jāpārvar, man bijīgi jāliec galva viņu lielās varonības priekšā. Šīs drupas ir viņu varenības un nesalaužamās drosmes pēdas. Vietām veseli laukumi ar kapu pieminekļiem. Tās ir vecās krusta karotāju kapsētas. Viņu varonība tomēr bijusi velta: tagad, kur vien raugies, - visur arabi un beduīni.<br />Pilsētā pārsteidz skaistās celtnes, asfaltētās ielas un pat tramvajs. Daudzi važoņi ar lepnām divjūgu droškām, neskaitāmi automobiļi, bet tiem pa vidu veselas kamieļu karavānas. Vecie Āzijas satiksmes līdzekļi vēl sekmīgi konkurē ar moderniem fabrikas ražojumiem.<br />Sirieši pa lielākajai tiesai staigā feskās un platos tērpos, kuriem virsū uzvilkti parastie svārki. Tādēļ brīžiem liekas, ka cienīgs džentlmenis pastaigājas netīrās apakšbiksēs.<br />Daļa sieviešu aizplīvurotas melniem, bieziem šķidrautiem, it kā tās visas būtu sērojošas atraitnes. Man vēlāk paskaidroja, ka skaistās sievietes staigā atsegtas, bet neskaistās – aizsegtas. Nu man kļuva skaidrs, kāpēc es šeit skaistas sievietes vien redzu.<br />Aizeju uz policiju vairākas reizes, bet vienmēr bez panākumiem. Manu Leiku un pistoli atdot negrib. Policisti nosvīduši sazinājās ar Beirutu gan pa tēlegrafi, gan telefonu. Franču kara lidotāji pateica, ka atļauja man nolaisties visos Sirijas aerodromos ar savu „lielgabalu” un fotomašīnu jau priekš trim mēnešiem esot pienākusi pienākusi arī šeit, tāpēc nevarot saprast, ko vēl policisti grib.<br />Viesnīcā mani uzmeklē vecs paziņa no Kazablankas laikiem, kad tur uzturējos, lidojot uz Gambiju. Tas ir franču lidonis Bēss, kas tiko atlidojis no kāda tuksneša aerodroma. Bija ļoti patīkami atcerēties vecos laikus, kas vēl patīkamāk tādēļ, ka viņa kundze ir no manas dzimtās pilsētas Liepājas, dzimusi Lēmane, ko es kādreiz pazinu. Žēl ka aerodroms tik tālu sāņus no mana maršruta. Būtu patīkami satikties ar tautieti Sīrijas tuksnesī un parunāties. Uz satikšanās priekiem izdzeram pa glāzītei aperitīva, un t5ad šķiramies, norunājuši nākamo satikšanos Rīgā. Tā liktenis svaida cilvēkus un, ja patīk, saved tos atkal kopā gan Āzijā, gan Āfrikā. Kurš no mums zin, kur tas būs rīt.<br />Smilšu vētrā virs Sirijas tuksneša.<br />Jau no pulkstens astoņiem sēdu policijas pārvaldē un gaidu uz siriešu žēlastību, lai saņemtu savu Leiku un pistoli. Kā par brīnumu, tie visas vajadzīgās atļaujas beidzot sameklējuši un nu sāk atvainoties.<br />„Mēs neesam vainīgi,” viņi saka, „to prasa franči.”<br />Es gan labi pazīstu frančus un tiem gan vainu uzvelt nevaru.<br />Bet nu cita nelaime: policisti veselu stundu meklē laku, ar ko apzīmogot fotoaparātu un ieroci. Tikai ap pulkstenis desmitiem man izdodas izrauties ārā, kad esmu vēlreiz uzklausījis manu mocītāju atvainojumus un laba ceļa novēlējumus. Taksometrā dodos uz aerodromu, jo citādi tur nokļūt nevar. <br />Mana lidmašīna izvilkta no angāra un, man par lielu pārsteigumu, pie tās sviedriem vaigā strādā gleznotājs, gleznojot uz sudrabotā putna sāniem Sirijas, vai kā te sauc, Levantas aviācijas sestās eskadriļas nozīmi – spārnotu asīriešu vērsi ar lielu, bārdaina cilvēka galvu sarkanā pusmēnesī. Tas man liels gods un, protams, arī prieks. <br />Kamēr mākslinieks savu darbu beidz, uzkavējos virsnieku klubā, kur iepazīstos ar dažiem koloniju virsniekiem, un sameklēju daudzus kopējus paziņas. Man atkal smaida laime: dabūju līdzi vēstuli pie kāda virsnieka sievastēva – Hanojas administratora Indoķīnā. Tas esot kaislīgs mednieks un sagādāšot man iespēju medīt tīģerus un panteras, cik tik gribēšoties. Līdzīga satura vēstuli man ir kādam lidotājam Tonkīnā. Tagad man atliek tikai nokļūt līdz turienei, un tad mani skaistākie sapņi būs piepildījušies.<br />Mani izvada visa eskadriļa pilnā sastāvā. Paceļos gaisā, lai bez nolaišanās veiktu pārlidojumu uz Bagdadi. Kā bulta mans putns apmet atvadīšanās loku virs franču galvām un tad traucas pretim saulei, pāri saules izdedzinātam Sirijas tuksnesim. <br />Zeme pamazām maina savu krāsu. Tumšsarkanie plankumi izzūd. To vietā parādās dzelteni – pelēks klajums. Pēc kāda laika sasniedzu Eifratas upi, kas kā čūska vijas starp stāvajiem krastiem. Te tuksnesis akmeņains, tikai retās vietās upes krastā stāv arabu vai beduīnu mītnes. Tās, tāpat kā sensenā pagātnē, ar apaļiem jumtiem un ļoti līdzinājās cukura galvām. Dīvains skats uz tādu cukurgalvu pilsētiņu no putna lidojuma.<br />Stiprs sānu vējš nes manu lidmašīnu prom no ceļa, tā kā kurss jākoriģē par vairāk kā 15 gradiem. Bet kas kait nelidot arī pār tuksnesi, ka par ceļa rādītāju tāda upe kā Eifrata!<br />Iet stunda pēc stundas. Te sāku vērot, ka apvārsnis pamazām pazūd. Lidmašīnu stipri svaida un no tuksneša paceļas kā dūmi. Nāsīs jūtama putekļu smaka, it kā uz lielceļa vasarā būtu paskrējis automobilis garām. Kabīnes logi, uz kuriem no motora izslacījušās dažas eļļas pilītes, pārvelkas ar baltu plīvuri. Arī plūkšņi kļūst balti. Noprotu, kas notiek: sākas smilšu vētra.<br />Cenšos pēc iespējas pacelties augstāk. Bet no smilšu putekļiem laukā netieku. Brīžiem grūti saskatīt pat lielo upi, kuras pelēkie ūdeņi saplūst ar zemi kopā.<br />No Abu Kemalas, kur franči ierīkojuši nolaišanās laukumu, Eifrata pagriežas pa kreisi. Lai nemestu līkumu, kādus simts kilometrus lidoju tieši pār tuksnesi, līdz atkal iznāku uz upi. Bet svaida arvien stiprāk. Pelēkais mākonis uz zemes virsas kļūst arvien biezāks, tā ka daudz vairs nekā redzēt nevar. Acis kaist no mikroskopiski smalkajiem putekļiem, bet karstums neļauj taisīt logus ciet. Sirds man sāp par Džipsiju, kam klājas visgrūtāk, jo viss šis draņķis jārij iekšā, bet palīdzēt tam nevaru.<br />Tad nāk apgabals, kur zeme pilnīgi melna no asfalta, kā man vēlāk to Bagdādē paskaidroja. Kad ieraugu Habanijas ezera ūdeņus, tad priecīgs zinu, ka varu mainīt kursu, atstāt Eifratu un doties uz Tigru, kuras krastos guļ vecā kalifa pilsēta Bagdada.<br />Pamazām tuksnesis pārvēršas auglīgā zemē. Daudzi kanāli dod zemei vajadzīgo veldzi, jo citādi arī šeit viss izkalstu karstajos saules staros. Putekļu mākoņi saplok, redzamība uzlabojas, un tad „Trīs zvaigznes” met loku virs teiksmainās Tūkstoš un vienas nakts pasaku pilsētas. <br />Bagdadā bijusi revolūcija, un pašā aerodroma vidū saraktas lielas bedres. Tur stāv arī kaut kādas mašīnas. Nevaru saprast, kas te notiek, tādēļ rūpīgi izpētu izdegušo laukumu, un tikai tad laižos lejup. Tikko esmu pieskāries zemei, no manas lidmašīnas vēja saceļas vesels putekļu mākonis, kas ietin mani kā plīvuri.<br />Rāpjos laukā un, pēc vairāk kā četru stundu sēdēšanas, nostājos uz notirpušajām kājām. Mani ielenc arabu valsts Irakas amata personas. Jau pirmajos vārdos jūtu lielu sirsnību, bet mani mazie žetoniņi padara mūsu simpātijas vēl lielākas. Ātri pielej lidmašīnu ar benzīnu un eļļu un novieto angārā.<br />Bagdadas gaisa osta ir labākā pēc Belgradas. Tepat ir arī viesnīca, kur par 14 šiliņiem var dabūt pilnu pansiju un vēl vannu. Ar baudu skaloju nost tuksneša putekļus un ar vilka apetīti notiesāju atnestās sviestmaizes.<br />Šodien esmu atkal par vienu stundu aizsteidzies saulei pretim. Kad Latvijā pulkstenis rāda četri te jau ir melna nakts.<br />Tikko esmu galā ar savu tualeti, ierodas Irakas kara un civillidoņi, lai automobilī vestu mani apskatīt brīnišķīgo pilsētu un apkārtni. Ielās raibu raibā drūzma. Pa gludo asfaltu trauc neskaitāmi automobiļi, pa lielākai tiesai amerikāņu markas, un šeit iemīļotie divjūgi.<br />Satiksmes policisti baltās tropu ķiverēs un uniformās regulē satiksmi. Karavīri glītos aizsargu krāsas tērpos, tropu cepurēm galvās. Sevišķi izceļas asīriešu kareivji platmalēs, kurām viena mala uzlocīta augšā un pie tās piestiprināts balts strausu spalvu pušķis. Tik priekšzīmīgi ģērbtus un disciplinētus karavīrus pat Eiropā būtu grūti atrast.<br />Tuksneša ļaudis- beduīni, gan savos nacionālos, gan eiropeiskos tērpos, jaucas kopā ar pilsētu iedzīvotājiem. Sievietes pa lielākai tiesai aizplīvurotas unj kā melnas ēnas slīd pa ielām. Nami ar kolonām un lieliem balkoniem celti īpatnā stilā. Neskaitāmas kafejnīcas rabu pārpildītas. Tie sēd, kājas sakrustojuši, uz platiem dīvāniem, sūc savas ūdenspīpes, spēlē kauliņus vai tāpat nekustīgi raugās garāmgājējos. Sievietes kafejnīcās neredz nevienas.<br />Pa šauru tiltu pārbraucam pāri Tigras upei. Automobilis vēja ātrumā traucas ārā no pilsētas, cauri lielajiem dārziem un skaistajiem palmu mežiem. Jaukas mošejas, kuru minareti gan nav tik slaidi kā Turcijā, bet toties vienā mozaīkā un kāds minarets pat no tīra zelta. Mazie kubveida namiņi palikuši tikai vecajā pilsētas daļā un tur arī saredzama šīs īpatnās pilsētas agrākā seja.<br />Priekš dažām dienām še gāzta vecā valdība un pie varas nākusi cita. Bet nekas neliecina par notikušo revolūciju, kas šajā pusmiljona pilsētā nav prasījusi lielus upurus. Nogalināts kara ministrs, daži valdības locekļi aizbēguši, bet atlikušie, kad kāda eskadriļa nometusi uz valdības pili dažas bumbas, atteikušies no valdīšanas. Tikai Khazailas apgabalā notiekot cīņas. Man pār šo apgabalu jālido pāri un aerodroma komendants uz kartes apzīmē bīstamo vietu. Tur es lai paceļos labi augstu, jo lidmašīnas apšaudot. Tā tad „Trim zvaigznēm” būs jādodas tikpat kā kaujas lidojumā.<br />Irakā ir lielas dabas bagātības, it īpaši nafta un tas dod pamatu jaunai arabu lielvalstij un spēcīgam patriotismam.<br />Bagdada mani tā sajūsmina, ka atpakaļlidojumā katrā ziņā gribu palikt te ilgāku laiku. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pa šīm īsajām stundām sirsnīgi sadraudzējos ar jaukajiem lidoņiem. No pilsētas atbrauc vesels bars skatītāju, kas grib redzēt manu lidmašīnu. Tā iegūst lielu piekrišanu un rada apbrīnu ar savu moderno iekārtu.<br />Vēlā vakarā šķiros no saviem pavadoņiem, tad apmierinu ziņkārīgos Bagdadas žurnālistus, kas par visu grib sīki zināt, un dodos pie miera.<br />Tūkstots un vienas nakts zemē.<br />Pulkstens četros jau esmu kājās. Vēl melna nakts, kad izvelk manu lidmašīnu. Lidojumam sagatavojas arī „Airfrance” un „Imperial Airway” lidmašīnas, kas parasti Bagdadā paliek pa nakti. Pirmais aiziet francūzis. Tad, saņēmis laika ziņas un zondāžu, t. i., vēja virzienus un stiprumus dažādos augstumos, es startēju.<br />Moderni iekārtoto aerodromu apgaismo ar prožektoriem, lai varētu nobraukt uz starta vietu. Pa asfaltētu celiņu ieskriedamās, mana lidmašīna ātri iet gaisā un prožektors to pavada tā, lai žilbinošās ugunis nespīdētu man acīs. Zem manis brīnišķīgi mirdz teiksmainās austrumu pilsētas ugunis – dzīva ilustrācija Tūkstots un vienas nakts pasakām.Kabīnē deg mana mazā elektriskā spuldzīte un tās gaismā es uzmanīgi vēroju kompasu, jo apakšā ir tumšs, zeme plešas kā melns tepiķis, Tigras ūdeņi tikko samanāmi. Apmēram 100 kilometrus uz dienvidiem no Bagdadas atrodas vecās Bābeles drupas, bet pelēkajā rīta ausmā tās nav redzamas.<br />Aiz kāda ezera ielidoju kara darbības joslā. Lidoju 2000 metru augstumā, tā tad tam vajadzētu būt labam strēlniekam, kura lode mani šeit varētu ķert. Apakšā nekas nav redzams, kas liecinātu, ka tur notiek brāļu karš. Divās vietās gan spīd liela uguns, bet vai tur deg mājas, vai kuras ugunskuri, to nevar noteikt.<br />Kā asins sarkana ripa parādās uzlēcošā saule. Vienā mirklī zeme pazūd saules apspīdētos putekļos un vairs nekas nav samanāms. Saule ātri kāpj augstāk, un nu atkal parādās zeme. Redzu, ka lidoju pār pilnīgi kailu tuksnesi. Pa labi atmirdz Eifratu, pa kreisi milzīgs, simtiem kilometru liels purvs, kurā daudz upju un dīķu.<br />Šodien atkal neizdevīga diena, jo pūš stiprs pretvējš. Tomēr traucos ap 180 kilometriem stundā, kas mani apmierina, jo nekur sevišķi nav jāsteidzas. Palaidis savas lidmašīnas stūres vaļā, cenšos iegrozīties tā, lai man būtu ērtāka sēdēšana. Tad no gara laika pa radio izsaucu Basras radiostaciju un novēlu labu rītu.<br />Milzīga ezera malā pie Tigras upes atrodas aerodroms, par kādu katra Eiropas valsts var tikai sapņot. Viss lidlauks asfaltēts un gluds kā galds, ar vismodernākajām ierīcēm, skaistām ēkām un angāriem. Jau Bagdada mani pārsteidza, bet kaut ko līdzīgu šim lidlaukam nebiju redzējis visā Eiropā.<br />Panorāma zem manis burvīga. Upes ūdens pilnīgi zaļš, krastmalā, lielā tumšzaļu palmu mežā, stāv skaistā pilsētiņa. Pa upi uz augšu no jūras līča uznākuši daži lieli tvaikoņi. Zilā debess, skaisti dzeltenā tuksneša smilts un sudrabā mirdzošais sālsezers rada tādu ainavu, kas ikvienu peizāžistu novestu ekstāzē.<br />Nemaz nesteidzoties ar nolaišanos, jo jaukais skats mani kā apbūris. Šāda skata dēļ vien bija vērts doties ceļā. Bet visi brīnumu pilnie austrumi man vēl priekšā.<br />Beidzot tomēr laižos lejā. Mani sagaida dažādu telegrāfu aģentūru korespondenti, Irakas virsnieki un gaisa ostas amata personas. Dzirdu sakām: „Lidojošais žurnālists ieradies.”<br />Tikko tvertnes piepildītas, te ilgāk nekavējos, bet dodos tālāk uz Persiju, jeb, kā tagad to sauc – Irānu. Veselus 200 kilometrus lidoju pār tādiem muklājiem un purviem, ka netīkas ne skatīties lejup. Nekur nekādu dzīvības zīmju, tikai rūgstoša biezputra. Kur vaļējs ūdens, tur tas izskatās tik biezs un zaļš, ka briesmas. Tur gan, laikam, mājo milzu vardes, kas acis uz augšu bolīdamas, raugās pāri lidojošās lidmašīnās. Bet, varbūt, šajos purvos pat vardes nedzīvo...<br />Esmu tīri priecīgs, kad zem manis atkal pamirdz dzeltēnais tuksnesis. Cauri dūmakai saskatu blāvi mēļos kalnu masīvus un vēlāk arī tīros zili zaļos Persijas jūras līča ūdeņus. Piekraste ļoti nelīdzena. Daba te pastrādājusi brīnišķus darbus, gadu simteņos radīdama ap simts metru augstas, stāvas klintis, izveidodama no tām gan piramīdes, gan ovālus jumolus, kas stāv kā dīvaini veidojumi. Šur tur parādās cilvēku mītnes – nelielas būdiņas, mazi ciemi. Šauras taciņas savieno šīs cilvēku mītnes. Piekrastē mazas zvejnieku laiviņas, kuru buras spilgti mirdz zaļganā ūdenī.<br />Kalni paiet sāņus un piekrasti šķērso neskaitāmas izžuvušu upju gultnes. Tad piekrastē ielokas ap 10 kilometru plats līcis, kura otrā pusē mans šīs dienas ceļamērķis – Bušira. Tā ir maza pilsētiņa, uzcelta uz nelielas pussalas smiltīm, izkaisīta starp nedaudziem palmu puduriem. Paiet labs laiks, līdz saskatu nolaišanās laukumu, kura robežas nav apzīmētas, un kuru šķērso vairāki ceļi. Tikai no neliela angāra un slikti saredzama apļa spriežu, ka šeit aerodroms. Veselas 20 minūtes mans putns riņķo virs laukuma, lai daudz maz noteiktu tā lielumu.<br />Kad mana lidmašīna beidzot ir zemē, tad izrādās, ka bažas nav bijušas veltas, jo, braucot uz angāriem, gandrīz uzskrienu virsū lielai smilšu kaudzei. Kāds milzu pretstats starp divām kaimiņu tautām!<br />Piebraucu pie angāra un izkāpju ārā. Ir pats pusdienas laiks un tādēļ tik karsts, ka man sametas nelabi, pārbaudot saulē lidmašīnu. Rokas deg, pieskaroties motora apsegam, tāpat arī plākšņiem. Labi, ka tie taisīti no biezā Latvijas linu audekla, un tiem nekāds karstums nevar kaitēt.<br />Mans Džipsijs strādājis kā pulkstenis. Labas eļļas dzesēšanas dēļ līdz šejienei lidoju ar vidēja biezuma eļļu. Tagad to apmainu pret biezāku. Kamēr rīkojos ap lidmašīnu, ierodas policisti, ārsts un muitnieki. Mani izmeklē un izprašņā, vai neesot cholera, tīfs vai kādas citas indeves. Apliecinu un parakstos, ka man tādu liet nav.<br />Lidmašīnu ievelk angārā un pie tās pieliek sargu. Šella firma par visu gādā, un tai es esmu daudz pateicības parādā. Bez tās palīdzības par lidošanu nebūtu ko domāt.<br />Lidlauka malā stāv viesnīca, kur atpūšas gaisa kuģotāji. Arī es, nolicis tur savu portfeli ar dokumentiem un rakstāmmašīnu – Leiku man šeit aizplombēja, - steidzos uz jūrmalu, kur ar tropu cepuri galvā metos zaļajos viļņos. Daudz atveldzēties te nevar. Ārkārtīgi sāļais ūdens karsts kā uzvārīts. Te arī daudz haizivju, un peldoties acīgi raugos, vai kaut kur neparādīsies briesmoņas spuras. <br />Izpeldējies, aizeju līdz zvejniekciemam, kur mani pārsteidz ārkārtīga trūcība un neiedomājama nabadzība. Būdiņas celtas no netīrām mašām un zāles. Divi, trīs metri garās telpas vienā galā guļvietas no netīrām lupatām. Otrā galā smiltīs salikti trauki pie kuriem sēd cilvēki un ēd. Ārpusē neliels pavards kur kā kurināmo izlietā asas, dzeloņainas zāles. Dažām būdiņām apkārt no zāles pīts žogs ar vārtiņiem. Kādā šādā sētā arī es ieskatos. Netīrajās, pelniem līdzīgajās smiltīs vārtās trīs sievietes, no kurām divas ir jaunas un pat daiļas, kaut gan šausmīgi netīras. Cita citai sukā galvu, meklē kukaiņus un kaut ko jautri triec.<br /><br />„Salem aleikum” es saku.<br />Aleikum salem, „man atbild. Un tad visas, līdz ar bērniem, kuru saskrien vesels pūlis, un rokas izstiepušas lūdz „bakšišu” – dāvanu. Man nav neviena persiešu reāla, jo naudas maiņa te aizliegta, tādēļ ar bakšišu nekas neiznāk, un es demonstrēju klasisko visiem saprotamo paņēmienu – izrauju tukšas bikšu kabatas uz āru. Lūdzējas jautri smejoties, kaut ko runā savā valodā. Tikdaudz saprotu, ka viņas aicina mani apsēsties. Tā kā man netīkas vārtīties netīrajās smiltīs, tad no ciemošanās nekas neiznāk.<br />Brūni nodeguši un noplīsuši zvejnieki sēd smiltīs un, par spīti karstajai saulei, lāpa savu nabadzīgo spaili, kuras linumi ļoti tievi un acis ļoti lielas: acīmredzot, domātas lielām zivīm. Redzēju te arī savādos jūras murdus, kas taisīti no stīpiņām.<br />Par sanitāriju te savi jēdzieni. Ļaudis tālu no būdiņām nesastaigā, un visu, kas lieks, turpat mazliet iekārpa smiltīs. Ar to, acīmredzot, pietiek.<br />Apskatu arī turīgāko ļaužu mājiņas, kurām apkārt mūra žogs. Uz jumtiem nojumes, kur var baudīt spirgtā jūras vēja plūsmas.<br />Noguris, netīrs un noputējis atgriežos viesnīcā – gandrīz kā mazā fortā, kam lieli, biezi mūri apkārt. Te baudu kultūras cilvēka ērtības, bet dažu simts soļu attālumā cilvēki dzīvo pirmatnējo mežoņu dzīvi: salīdzinājumā ar to mūsu mājlopi mitinājās paradīzē. Vienas lietas šejieniešiem tomēr ir pa pilnam. Tas ir svaigs gaiss un brīvā, bezrūpīgā dzīve, jo šādu ļautiņu dzīves prasības ir ārkārtīgi niecīgas. Kad tikai vēders nekurkst, ar to pietiek.<br />Vakarā ilgi skatos melnās nakts debesīs, kur mirdz spožās dienvidu zvaigznes. Zīlēju, kura no tām spīd virs Baltās muižas vecajām liepām, kur mitinājās mani piederīgie...<br />14 metrus no bezdibeņa<br /><br />7. novembra agrā rītā, kad vēl pilnīgi tumšs, eju kājām uz aerodromu. Zvaigznes spoži mirdz pie debess loka un šad – tad nokrīt pa retai zvaigznei, pirms esmu paspējis, ko vēlēties.<br />Tikko uzeju uz lidlauka, saceļas bieza migla. Apmaldos un nekādi vairs nevaru atrast angāru. Mans kareivja krekls no miglas kļūst gluži sirms un mitrs. Uz labu laimi eju pa kādām smiltīs iebrauktām pēdām, līdz sadzirdu jūras šņākšanu. Iznācis piekrastē, beidzot atrodu arī savu putnu; no kura tek un pil sabiezējušas ūdens lāses.<br />Manā radio aparātā kaut kas samaitājies un es, aizdedzinājis lidmašīnas elektriskās spuldzītes, pētu aparāta aprakstu līdz atrodu kļūmas cēloņus. Kļūst arvien gaišāks, bet migla tomēr tik bieza, ka pat 20 soļu attālumā nekā nevar saredzēt.<br />Tikai sešos varu startēt. Izlaužos cauri miglas blāķim un lidoju pāri bāli pelēkai zemei, kas itkā ietīta pelēkā vatē. Lidmašīnā pina benzīna krava , jo gribu sasniegt bez nolaišanās Džasku (Jjask), kas atrodas 1000 kilometru attālumā.<br />Laiks ļoti jauks. Gaisā ne mazākās vēsmiņas, un es, aplēsis, ka man visizdevīgāks 1500 metru augstums, mierīgi lidoju, raudzīdamies varenajās dabas ainavās. Zem manis plešas augstie, klinšainie kalni, tuksnešainās ielejas, un tikai šur tur pie klintīm pielipuši stāv vientuļi piekrastes ciemi. Motors strādā kā pulkstenis un viņa rūkoņa tik vienmērīga, ka bauda lidot. Nekad nevienā lidmašīnā neesmu juties tik labi un ērti kā savās „Trijās zvaigznēs”. Piesprādzējamās siksnas esmu atlaidis pavisam vaļīgi un plānajā apģērbā izlaižos pusguļus. Grozos no vieniem sāniem uz otriem – vārdu sakot, jūtos kā mājās.<br />Tikai mežonīgais apgabals un asās klinšu šķautnes, kas kā milzu zāģi pacēluši savus zobus pret debesīm, man maitā garastāvokli. Te nav ko domāt par nolaišanos.<br />Piepeši pametu skatu uz eļļas termometru: eļļas temperatūra strauji krīt. Vai tiešām būtu nokļuvis aukstākās gaisa masās? Izbāžu rokas pa logu: svelme ārpusē joprojām tā pati. Nu nekas, nodomāju – laba eļļas dzesēšana.<br />Te uzreiz jūtu, ka lidmašīnas vibrācija un rezonance kļūst savādāka. Apsēžos normāli savā sēdeklī un pametu acis uz lodziņu lidmašīnas grīdā. Mani pārņem šausmas. Pa mazām šķirbiņām lodziņš pieplūdis pilns ar melnu eļļu, kas burbuļo un plūst pa kabīnes grīdu, tā ka jau notriepusi manus zābakus.<br />Ak Dievs, kas noticis?!<br />Eļļas monometrs spiedienu vēl joprojām uzrāda normālo tā tad motoram nekādas vainas nav. Ko darīt? Kur likties?<br />No apakšas uz mani ļauni, ņirdzīgi raugās vairāk kā 100 metrus augstās klinšu galotnes.<br />Esmu tik vientuļš te augšā, starp debesīm un zemi. Nav, kam padomu paprasīt, nav arī neviena, kas varētu palīdzēt. Sirds sažņaudzas smagās, baigās nojautās, bet prāts drudžaini meklē izeju. Viss ķermenis pārvēršas itkā kādā savādā mechanismā. Muskuļi sasprindzinājās, dzīslas savelkas. Acis urbjas dūmakainās tālēs, mēģinādamas saskatīt glābiņu.<br />Beigas...Beigas... Kaut kas tomēr jādara. Kaut kur jāmēģina nolaisties. Jūrā vai klintīs?<br />Melnā eļļa burbuļo un vārās, bet spiediens vēl ir. Palaižu pilnu gāzi. Pagriežu lidmašīnas degunu uz leju, lai ātrāk tiktu bīstamajām kalnu galotnēm garām. Lidmašīnas ātrums pāri 300 kilometriem. Gaisa strāvas krāc gar kabīnes logiem un antenna skaudri svilpo.<br />Aust maza cerība, kad priekšā pamanu klajāku vietu. Sasniegšu to vai ne, pirms pavisam pietrūks eļļas? Bez eļļas motors tā kā tā beigts.<br />No uztraukuma esmu nosvīdis, vadīšanas spieķis slapjš manās rokās. Kas esmu asajām šķautnēm pāri, spiediens jau krīt un es, samazinājis apgriezienus, raugos, kur varēšu piemesties. Zem manis akmeņains, ciets tuksnesis, ko šķērso daudzas ūdens notekas un gravas. Bet izmeklēties kaut ko labāku vairs nav laika. Mani var glābt tikai laime. Tādēļ arī, nemaz nezinot vēja virzienu, traucos lejā. Kad esmu kādai dziļai grambai pāri, izslēdzu motoru, un tai pašā brīdī esmu pie zemes.<br />Lidmašīna ripo pa nelīdzenajiem akmeņiem, uzskrien diviem ap metru augstiem paaugstinājumiem, kas kā tramplīni uztriec lidmašīnu augsti gaisā pa priekšu ar degunu, tad asti. Kaut gan bremzēju visiem spēkiem, trieciens tik stiprs, ka saņemu sāpīgus belzienus. Tad kaut kas brīkšķ un lūzt, lidmašīnas asti ar spēju triecienu vēl reiz uzsviež augstu gaisā.<br />Beidzot lidmašīna apstājas – kādus 14 metrus no dziļas, stāvas aizas. Brīdi es palieku bezspēcīgi sēžot. Tad izrāpjos ārā gluži slābans – karstajā ellē zemes virsū.<br />Apskatu lidmašīnu. Tā vesela. Tikai piesim no trieciena pārrauts amortizators un tas izsitis ķermeņa apakšai finieri ar visu rāmīti cauri. Vaina nav liela. Lidmašīna notašķīta viscaur ar labo, svaigo, dārgo eļļu, ko iepildīju Buširā. No visām malām tek un pil melnas strūklas.<br />Kad paceļu motora apsegu, redzu, ka vainīga tvertne, kuras vienā malā radusies apmēram 10 centimetrus gara plaisa, un tamdēļ tā pilnīgi tukša. Saules stari tā sakarsējuši lidmašīnu, ka rokas deg pie tās pieskaroties. <br />Apskatos visapkārt, kur Dieviņš mani atnesis. Redzu, ka tikai likteņa griba un fatālā laime mani šoreiz glābusi. Ja lidmašīna būtu ripojusi vēl tikai pāris desmitu soļus, tad tās sadragātās atliekas tagad gulētu aizā...<br />Pūš svelmains vējš. Orientējos pēc kalniem un redzu, ka esmu ap 20 kilometriem no mazas pilsētiņas Linges (Lingeh). Ko darīt? Ko iesākt?<br />Viena lieta skaidra, tvertne jāsalodē, bet to var izdarīt tikai ar lodējamiem rīkiem, kuru man nav līdz. Un tuksnesī tos dabūt nevaru. Apskatos visapkārt un nodomāju, ka klāt man neviens neko nenesīs. Kas galu galā ir 20 kilometri? Tā tad ceļā!<br />Paņemu savu lielo mauzeri, drusku sausiņu un kareivja ūdens pudeli. Sāku iet jūras virzienā, rāpdamies pāri klinšu bluķiem, līzdams cauri aizām, vietām stigdams dziļās, irdenās smiltīs. No sākuma veicas labi, bet pēc stundas tikai saprotu, ko nozīmē iet pa tuksnesi, pa šo ugunīgo elli dienas vidū. Sviedri līst aumaļām. Veļa līp pie miesas, kājas deg zābakos. Drīz vien mani skaistie zābaki ir tā saskrambāti, ka tos vairs nepazīstu.<br />Bet tas tikai sākums. No šausmīgā karstuma mēle satūkst, mute sausa un deg kā ugunīs. Labi zinu, ka mans ūdens krājumiņš jātaupa, tomēr laiku pa laikam lieku pie mutes pudeli ar silto, tīri kā uzvārīto ūdeni, lai kaut cik remdētu šīs briesmīgās mokas. Ūdeni neriju tūliņ, bet kādu laiku turu mutē.<br />Iešana kļūst arvien grūtāka un grūtāka. Esmu gandrīz jau bez spēka, kad kādā mazā ielejā aiz mūra žoga ieraugu palmas. Tur jābūt cilvēkiem, - priecīgs domāju. Tur dabūšu svaigu, atspirdzinošu ūdeni, tur atpūtīšos, un tad jau redzēs, ko varēs iesākt. Pēdējos spēkus saņēmis, steidzos uz priekšu. No karstuma man gar acīm dejo ugunīgi loki, kājas vairs lāga neklausa. Sasniedzis mūra žogu, vairs nemaz nemeklēju ieeju, bet pa kādu izdrupušu vietu ielienu mazā oazē.<br />Bet te valda nāves klusums. Tikai palmu galos šalc vējš, tās lēni šūpodams. Dzīvojamā ēka sabrukusi. Kaut kāda nojume vēl turas. Bet, lūk, vienā pagalma stūrī aka! Priecīgs steidzos tai klāt. Bet kad ielūkojos ūdens tvertnē, tad ieraugu akmeņiem piemētātu, sausu bedri. Ļaudis aizbēguši, lai nekad neatgrieztos šajā svilinošā peklē.<br />Nespēkā sabrūku uz cietās zemes palmu paēnā. Un te nu nāk prātā daudzie nostāsti, ko dzirdēju no franču lidotājiem Sacharā. Tie likās tik neticami un neiedomājami, jo stāstīja par bojā gājušiem lidotājiem tikai dažos kilometros no aerodroma. Atceros arī Svena Hedina aprakstus par viņa brīnišķiem piedzīvojumiem un izglābšanos. Bet viena lieta ir – lasīt un aprakstīto iztēloties savā fantāzijā, un pavisam cita – pašam uz savas ādas to pārbaudīt.<br />Tikai neuztraukties, tikai mieru – tā domāju, gulēdams palmu pavēnī, un iekampu krietnu malku no vairāk kā pustukšas pudeles. Šī palmu paēna nemaz nav tik patīkama, kā to varētu iedomāties, jo zem retajām lapām nemaz nav iespējams noslēpties no dedzinošās saules stariem.<br />Bet vai tas varētu būt, ka izglābos no nāves, laimīgi nolaizdamies, lai pēc tam nomirtu no slāpēm? Kādu pusstundu pagulējis, sāku iet tālāk. Iznāku uz kādas kamieļu takas, un nu iešana daudz labāka. Tomēr esmu tā saguris ka neizsakāma vēlēšanās noiet no ceļa, apsēsties un mierīgi gaidīt. Turos šim vilinājumam pretim. Beidzot tomēr padodos un apsēžos ceļmalā uz akmens. Mani pārņem trula vienaldzība.Richard Cukurshttp://www.blogger.com/profile/14724710877388317594noreply@blogger.com1