Riga,Artilerijas 3-27
Tel.7291077
Interve Aija Auina
Vieta San Paula,Brazilija
Laiks 2001.gada 7 .augusts
“Mans tevs starp tukstosiem viriem ir vienigais,un es to nesaku tapec ka vins bija mans tevs”
Gunars Cukurs.
Man sodien ir 35 gadi uz vienas un 35 gadi uz otras kajas,70 gadus atpakal,mana mamma un tetis lidoja ar lidmasinu,mamma sakas dzemdibu sapes un tevs atri laidas leja,pedeja bridi pasauca arstu,un luk,pasaule nacu es.Saja diena es gandriz piedzimu lidmasina.Esmu vecakais dels.
(Saruna darbnica).
-Te ir lidmasina,kuru es parbuveju,pec gada nakamaja dzimsanas diena ta bus gatava,tad es ar to lidosu 30 gadus.Si lidmasina ir amfibija,ta var parcelties(un nolaisties)no udens un zemes.Lidmasinas,ar kuram lidoju tagad ir Rio de Janeiro Aviacijas muzeja(2 lidmasinas).
(Mês ejam uz asimniecibas maju,tur kada no telpam ir kaste.)
Kas ta par kasti?
-Taja ir gramatas par Nirnbergas procesu,48 gramatas.
Kadel gimene iegadajas tas?
-Tad,kad tevu apvainoja 32.000 cilveku nogalinasana,prece tika apgalvots,ka vins ir aizmuguriski tiesats Nirnbergas procesa ar numuru 17,mês noskaidrijam,ka kara noziedznieks ar numuru 17 bija generalis Jodels,kas tika pakarts.
Kapec kaste ir ciet?
-Nu,redziet,já ilgi lasa sis gramatas,no tem sak pilet asinis.
Diemzel tas ir tads laiks Eiropa.Ka tas sakas?
_Neviens lidz sim bridim teva vainu nav pieradijis,Jô nav nekas pieradams.
Tas sakas 1949. Gada,bet domaju,ka visam ir garaka prieksvesture,redziet,kad mans tevs lidoja uz Gambiju,kads ebreju uznemejs,kurs gribeja,lai tevs lidojuma reklame vina apogulus,spogula outra puse iestradaja teva fotografiju.Tevs bija Latvijas armijas virsnieks,un armijas pavelnieciba sadu reklamu neatbalstija.Rezultata rupnieks cieta lielus zaudejumus.Sis cilveks,parcelas uz Braziliju,vinam bija lieli “veikali”,Ari velak dzive izveidojas ar finansem saistitas problemas.Kas mês atbraucam uz Braziliju 1946.gada,tevs vispirms saka stradat ka konstruktors rupnica,kas razoja lidmasinas,diemzel pec gada rupnica bankroteja,tevs aizgaja,satika kadu ebreju biznesmeni Herzu Fogeli,kam bija lieli pasutijumi,lai razotu armijas zabaku pasitnus.Sis virs ienaca ar 50 000 kapitalu,kAs taja laika bija liela nauda,mês nopirkam iekartas um sakam razosanu,bet pec gada ari sis uznemums bankroteja(San Paula).Tad mês sakam nodarboties ar laivu buvesanu,gan iziresanai,gan pardosanai,musu jahtu projekti bija loti labi.Mums Rio de Janeiro piedereja liels turisma centrs,peldoss restorans,hidroplans,50 laivas(laikam precizak jahtas),mês laivas izirejam.Uznemums bija ienesigs,tad pie teva ieradas cilveki,kas piedavajas nopirkt musu biznesu par 700.000,tevs atteicas,uz ko sanema atbildi:
-“jums to naksies nozelot!”.
Pec divam dienam prese sakas kampana-kara noziedznieks,32 000 ebreju slepkava Herberts Cukurs paslepies Brazilija.
Ar realiem draudiem saskaramies 1950.gada.Tas notika ezermala,svetdiena,uz mums naca liels bars cilveku ar plakatiem “Nacistu slepkava”.
Ko darija tevs?
-Es to nekad neaizmirsisu.Tevs nostajas pret 200 cilveku puli,vienu roku tureja kabata ta it ka tur butu ierocis un ar savam terauda acim skatijas uz baru.Visi apstajas apmeram 50 metru attaluma,es redzeju ko nozime personibas speks Viena cilveka skatiena,neviens no pula neuzdristejas nakt tuvak,velak vini ar akmeniem apmetaja musu laivas.
Tevam bija jaizdod liela nauda ,lai pieraditu,kA vins nav kara noziedznieks.1951.gada Tieslietu ministrija izniedza dokumentu,ka lieta tiek nodota arhiva,Jô trukst pieradijumu.Iestajas mazliet mierigaks periods,1957.gada nopirkam fazendu,kur audzeja bananus un manioku.
1961.gada Argentina tika arestets un velak tiesats Eihmanis. Simona Vesentala centrs turpinaja medibas,prese atkal bija publikacijas,soreiz Samuels Vainers atgadinaja par 32 000 cilveku iespejamu slepkavu.
Kas izmainijas jusu dzive saja laika?
-Bija gruti.Tika meginats pie skolas pec stundam nolaupit jaunako brali,vinu paglaba popkorna pardevejs,já vins butu nolaupits,mês nezinam,kas notiktu.
1964.gada Vesentala centrs publiceja informaciju,ka meklejusi tevu jau tulit pec kara,bet vina pedas pazudusas 1947.gada,kada no Europas beglu nometnem.Tie bija meli,jô tevs 1946.gada legali ar savu vardu un darba kontraktu iebrauca Brazilija.Vairakkartigi tevs meginaja uzsakt publisku diskusiju,piemeram,televizija,tacu noteiktaja diena apsudzetaji neieradas un tevs deva interviju viens pats.Neilgi pirms noslepkavosanas tevs devas uz politisku policiju:”Es gribu,lai mani tiesa!Pieradiet,ka es neesmu vainigs!”
Nekas nemainijas,vienigi Brazilijas ebreji bija sakusi vakt naudu,lai izrekinatos ar Herbertu Cukuru,aizmuguriski tika piespriests navessods.
Sakas 1965.gads,februari tevs bija paredzejis doties uz Urugvaju,Monte Video.
(Gimenes Stasts)
Kad tevam bija gadi 16 vai 17,vins devas 1.Pasaules kara,vecamate vinam iedeva Bibele un teica:”-Tu iesi cauri visam,neviens pasaule tev neko nevares nodarit,kamer tev klat bus manis dota Bibele!”
Tevs izgaja divus karus,aplidoja pasauli,tik daudzreiz vareja neizdzivot un tomer.Reiz austrmu fronte(2 pas.kars) zem artilerijas uguns,uz zirga jadams,tevs palika neievainots,kaut ari kajnieki nepartrauktas apsaudes del parvietojas rapus.Kad es Brazilija pirmo reizi lidoju patstavigi,tevs so bibeli man ielika lidmasina,velak iznema.
Atceros,bija 1965.gada,11 februaris,laiks kluva arvien sliktaks,tuvojas negaiss,vetra.Gribeju vel izlidot reizi,pirms viss sakas pa istam,tevs ari ateidzinaja,teikdams:”-Sodien ir mans pedejais lidojums!”.(Tad vins vel nezinaja,ka ta patiesi bus pedeja reizi)Tevs atgriezas,piesaja lidmasinu enkuram pacelos gaisa,,lidmasina bija 4 pasazieri,bet pec laika biju spiests nolaisties uz udens,uzliku motoru uz 1800 apgriezieniem,kas butu 65 judzes stunda,un tomer slidejam atpakalgaita gar salu,pie kuras bijam nolaidusies,domaju,ka veja stiprums sasniedza 85 judzes stunda,tada bija pedeja diena,kad tevs lidoja.
Dodoties uz Monte Video,tevam neienaca prata,ka lidzi butu vajadziga vecasmates Bibele-es tacu braucu ar draugiem,cilveks,kurs aizveda lidz liktenigajai privatmajai,gadu bija nacis Herberts Cukura maja,nebija pamata neuzticeties.Maja Monte Video gaidija pieci treneti viri peldbiksites,lai varetu labak uzbrukt,tevs cinijas ka lauva.
(Gunars partrauc stastu,saznaudz savas stipras dures um acis ir asaras:”-Ir stundas,kad es nevaru runat...”
Gunars rada viriesu bronzas rokasspradzi,tevam davinata relikvija no arheologiskajiem izrakumiem,vins to allaz valkajis.)
Man to atdeva policija,apkaltusu asinim um naves cina nolauztu galu.
(rokaspradze ilgi paliek Gunara roka).
Taja diena 23.februari tevam bija 64 gadi,17.maija vinam paliktu 65.Taja diena ka nekad vinam vajadzeja but lidzi vecasmates Bibelei,varbut...
Pec teva naves es centos pieradit,ka tevs nebija alepkava,uztajos televizija,1966.gada uzsaku tiesas procesu pret Enciklopedia Britanica Barsa,kas publiceja informaciju,ka 1965.gada 23.februari Monte Video nogalinats 32 000 cilveku slepkava.Advokats par darbu neném,a honoraru,apmaksaju tikai darba izdevumus,vienlaicigi mana ada taja laika nebija ne 10 santimu verta,Ari mani vareja nogalinat.
Apbalvojumi.
Visi Latvija un ari arzemes sanemtie apbalvojumi glabajas pie Gunara Cukura t.sk.”MEMBRE D’HONNEUR Ligue Internationale dês Aviateurs Herberts Cukurs”,ko parkstijusi sava laika slavenakie lidotaji um medala”INTERNATIONAL LEAGUE OF AVIATORS-MEDAL OF HONOR-ELECTS HERBERTS CUKURS AS ITS CHAMPION AVIATOR OF THE LATVIAN SECTION 1933”
Par tevu
Tevs dzimis 1900.gada,14 gadu vecuma kluva par brivpratigo ugunsdzeseju,16 gados aizgaja kara,cinijas par Latviju gan pret vaciesiem,gan krieviem.
1940.gada krievi ienaca,bet nenolikvideja vinu,Jô atzina teva spejas aviacijas projektos.Revs tika aizvests uz Maskavu,nezinu precizi,vai vins stradaja pie Jakovleva vai Ilusina,pec gada tevs atgriezas Riga,vinam izdevies krievus parliecinat,kA planotais darbs te veiksies labak.Atceros majas dzirdeju teva sarunu ar krustevu:”Vai tas ta patiesi vares but?”Nopratu,ka tevs strada pie kaut ka moderna.
(Teva idejas gaja laikam pa prieksu,atceros “Jaunako Zinu”ipasnieks Benjamins teica:”Herbert,zurnalu pavisam neperk,vajadzetu ko jaunu!”Tevs uzrakstija gramatu “Starp zemi um sauli”,kur paredzeja nakotnes lidojumus.Citi teica:”Nu gan Cukurs traks palicis!”Tomer pec neilga laika sis tehnologijas saka realizeties.)
Jau agra berniba es zimeju lidmasinu modelus tris dimensijas,tas mums ar tevu asinis,ari mani berni saistiti ar aviaciju.Lidmasina es pazistu katru detalu.zinu,kas labs,kas slikts.
Kad Latvija ienaca vaciesi,tevam teica:”-Tev japazud,jô tu stradaji krieviem!”
Teica:”-Nemiet ciet Cukuru,vins ir komunists!”
Tevam Bukaisu maja bija istabas,kuras grida krasota dazadas krasas,tur bija ieroci no Japanas,no Kinas,u.c.
Vins kara sakuma ar tiem apbrunoja nelielu viru grupu um sanema gusta dazus komunistus.Tevam nebija citas iespejas ka nostaties vacu puse pret kreviem.
(Gunars izvelk no maksts sen nelietotu,aprusejusu nazi)
Tas vareja but 1943.gads,Latvijai tuvojas fronte,tevs mammu un bernus ar kugi sutija uz Vaciju.Pirms dosanas cela tevs man uzdavinaja so nazi:”Tagad tu atbildesi par gimeni!”Man bija kadi 12 gadi.
Teva aidzinasana vienmer bija stingray.Bukaisos tevam piedereja tiem laikiem moderna saimnieciba,ik ritus pulksten 6.00 vins mani modinaja ar militaru svilposanu(Gunars demonstre melodiju),bija jastajas uz tramplina un jalec udeni.Zemnieki brinijas,ko tas Cukurs ar delu dara.32 gradu sala man nenaca ne prata,ka varetu neiet uz skolu:”Kura katra aukstuma del jau tu nepaliksi uz skolu negajis!”
Izradijas,ka esmu vienigais,kas ieradies skola.Tevs man uzdavinaja 22 kalibra sauteni “Monte Kristo”,par palaidnibam tevs teica:”-Vienu stundu zem flints!”Vienu stundu bija jastav militara pozicija.
Vienu dienu mês ar puikam bijam izaitusi logu,cietusa loga ipasnieks naca sudzeties,tevs teica:”-Tagad tu no 20.00 lidz 24.00 stavesi,bet ne zem flintes,bet zem slotas,tu neesi flintes cienigs”.Ap 23.00 manas kajas jau saka locities,bet vajadzeja izturet,citiem puikam nekas nebija.Reiz mesa r draugu apgrekojamies,tevi mus sodija,manejais bez jokiem uzskaitija 20 reizes ta,ka dibens sarkans,bet otra tevs savejo tikai paglaudija.Ar manu tevu ta cauri negaja.
Uz Vaciju cels bija bistams,virs kuga nakti palaida gazu makoni,lai tas nebutu saredzams krievu aviacijai.Vacija mamma stradaja municijas rupnica,velak tevs atbrauca pie mums,laikam 1944.gada,mes dzivojam 60 kilometrus no Berlines.Tevs stradaja lidmasinu konstruktoru biroja.
Ka tevu vienmer atrada biroji?Vai vins bija tik labi pazistams?
(Gunars iznem no plaukta gramatu)
“Das Leichtflugzeug fur Sport und Reise”Frankfurt AM M.1925.,25.lpp.
Taja ir H.Cukura lidmasinas fotografija-Lettischer Zukurs C1 mit Harley-Davidson Motor(Pavisam Cukurs uzbuveja 6 lidmasinas,pedejo C-6 1936.gada,ar to aizlidoja uz Japanu).
Re,jau 25 gadu vecuma teva vards bija lidmasinbuves gramatas!
Peck ara mês no Vacijas uz Franciju devamies ar masinu,benzina nebija,ES gaju PA celu um mekleju lidmasinu atstatas cisternas,tur vareja kadu litru “sagrabinat”.Beidzot nonacam Marsela,pardevam masinas,usbuvejam divas laivas,lai pardodot varetu sadabut naudu celam uz Braziliju.
Jus visas vietas kaut ko uzbuvejat!
“-Ta ir.Mês iebraucam Brazilija,Rio de Janeiro,bija outra karnavala diena.Es redzeju lielu,divmetrigu negeru krasotiem(nopindzeletiem) nagiem,sieviesu drebes(domaju,citam drebem laikam nav naudas),man bija 15 gadi,vel tagad skaidri to atceros,misterija.Kad tevs aizgaja,Rio Ari bija karnevala laiks,karnevala mês iebraucam,um no karnevala vins aizgaja.Karnevals...
Par sevi.
Man ir 70 gadi,esmu atraitnis,pirms 7 gadiem mana sieva musu majas nokrita PA kapnem um mira,kops ta laika ES vairs nekad neeju maja,dzivoju treileri,bet darba kabinets,virtuve ir saimniecibas maja.Tapat kA teva,Ari mana dzive saistita ar tehniku,esmu lidotajs,kopa ar tevu um atseviski veikti 50 000 lidojumi(1946-1996.),cetras reizes gaisa saluzis motors,tas notiek tik atri,kA pasazieri sak saukt paliga,kad lidmasina jau ir uz udens um realas briesmas garam.Reiz Pat aizdegas Motors gaisa.Pedejos 10 gadus nodarbojos ar “kaminoniem”,t.i.smagajam masimam,kAs parvada jahtas.
Tadas masinas celtspeja ir 80 lidz 100 tonnas,jahtas nakas parvadat vairaku tukstosu kilometru attaluma.Turpinu buvet jahtas,parbuvet lidmasinas.
Par mati.
Mana mate nemaceja peldet,tevs nopirka Buiku,um 1936 devas uz Palestinu,tur aizveda mati uz Naves juru,lai paraditu,cik viegli peldet salaja udeni.Patiesi tas ta bija.
Vins apmekleja Ari Jesus kapu,macitajam par kapa apskati vajadzeja maksat naudu,meklejot siknaudu atlikumam,macitajs izbera naudu uz Jesu kapa,ta teva acis bija svetuma zaimosana.
Teva relikvija-kanibalu zobens.
Tevs nolaidas lidojuma uz Gambiju pie kanibaliem,tié vinu neapeda tikai tapec,kA domaja-“Dievs nolaodes no debesim”.
Virsaitis devis savu 80 gadu vecu sievu klatgulet,ta vinam devusi galas bumbunas,par kuram Herberts nav bijis dross,vai ta nav francu legiona virsnieka gala.Zobena maksts smalka pinuma darbs,maksti grezno gri-gri,kuros ir cilveka kauli,kuri ieguti,nogalinot ienaidnieku,tié dodot speku.
Herberta Cukura berni.
*Gunars Cukurs 1931.07.08
*Antineja Doloresa Cukurs Rizzotto. 1932.28.04
*Herberts Cukurs Junior 1942.03.10
*Rihards Cukurs 1955.11.07
Nenhum comentário:
Postar um comentário