sábado, 12 de setembro de 2009

KADAS PATIESIBAS...


Cukura aviokonstruktora talants,
protams, paliek neieverots.
C–6 tiek pârtaisîts par pikejoso
bumbvedeju C–6 bis, un Latvijas
Gaisa speki pavisam îsi pirms
okupâcijas pienem to brunojumâ
un pasûta Cukuram 12 lidmasînas.
Tajâ laikâ pikejosie
bumbvedeji ir tikai valstîm ar
visattîstîtâko kara aviâciju, starp
tâm nav Latvijas kaiminvalsts
Krievijas... Tiesi so iemeslu del,
ienâkot Padomju karaspekam,
par Cukura lidmasînâm un aviokonstruktora
talantu ieinteresejas
krievi. C–6 bis tiek iemejinâts,
tacu nav saprotams krievu
generâliem. 1941. gada 9. aprîlî
Cukurs tiek izsaukts uz Jakovleva
konstruktoru biroju Maskavâ.


Aizbildinoties ar dazâdâm atrunâm,
Cukurs izvairâs no sadarbîbas
ar okupantiem un atgriezas
Bukaisu muizâ, kuru vins
pârdevejis par “Lidoniem” un
nododas lauksaimniecîbai. Bûdams
pastiprinâtas krievu intereses
objekts, Cukurs netiek paklauts
represijâm un saglabâ dazas
privilezijas, ieskaitot personîgo
auto. Sâkoties Otrajam pasaules
karam, Cukurs aktîvi iesaistâs
nacionâlajâ pretosanâs
kustîbâ, kopâ ar Bukaisu aizsargu
Sakni, noorganizejot un apbrunojot
ar C–6 lojmetejiem un
personîgajiem ierociem partizânu
vienîbu, kas darbojâs, lîdz vâcu
okupâcijas vara pârnem kontroli
pâr Latvijjas rietumiem un
vidieni. Cukura vîri piedalâs vairâkâs
kaujâs un sanem gûstâ apmeram
40 sarkanarmiesu, tajâ
skaitâ trîs virsniekus, no kuriem
viens ir majora dienesta pakâpe.
Kad vâcu vara sâk vajât bijusos
padomju aktîvistus, to redzeslokâ
nonâk arî Cukurs. 1941 gada
jûlija sâkumâ Bukaisos ierodas
vâcu þandarmi. Cukurs uzvelk
savu aviâcijas kapteina formasterpu
un dodas tiem lîdzi uz
Jelgavu, kur no latviesu ultrapatriotu
puses tiek apsûdzets kolaboracionismâ,
jo Cukura brauciens
uz Maskavu un privilezijas
tiek tulkotas kâ sadarbîba ar Padomju
varu. Tiesi tad Cukuru
no nosausanas glâba jaunizveidotâs
latviesu Drosîbas policijas
prieksnieks, bijusais advokâts
Viktors Arâjs, kurs piedâvâ tam
savu protekciju un transporta
dalas prieksnieka vietu, kas bûtîbâ
tobrîd Cukuram nozîme patverumu.
Saprotams, ka sajâ situâcijâ,
Cukurs piedâvâjumu
pienem.
Bûdams humânists, izmantojot
savu dienesta stâvokli,
un apjomîgs nosleguma
izved no Rîgas uz Lidoniem
zîdieti Miriamu Kaicneri, kuru
pârkrâso blondu un izglâbj no
drosas nâves vâcu sarîkotajos vîdu
slaktinos.

Otrs zîds, ko Cukurs
paglâba no nosausanas, ir
Âbrams Sapiro.

Sis cilveks joprojâm
ir dzîvs,un bija viens no Cukura galveniem apsudzetajiem.Maz laiku atpakal,viena video intervija,sis cilveks,teica ka nekad nav liecinajis pret Herbertu Cukuru,ka ir labi pazistama lieta visas zidu literaturas dalas.Visi bija nekaunigie meli izgudroti no zidus puses.
video

Lîdz pat kara beigâm Cukurs piedalâs cînâ pret Padomju Savienîbu gan latviesu
vienîbu sastâvâ Austrumu fronte,
gan kâ paspârvaldes darbinieks,
gan arî kara beigu dalâ, no
1944. gada strâdâjot slavenajâ
vâcu Bicker aviâcijas rûpnîcâ par
konstruktoru.








Kad Vâcija kapitule,
Cukurs kâdu laiku dzîvo
Marselâ, bet 1946. gadâ pârcelas
uz savu sapòu zemi – Brazîliju.
Lîdzi Cukura gimenei visu kara
celu seko Miriama jeb, kâ Cukuru
vinu sauc, Mârîte.Nonâkot Brazîlijâ,
Cukurs sâk savu dzîvi ne
no kâ, atklâjot Rio de Janeiro laivu
nomâtavu. Cukurs uzbûve
vairâkus jau Francijâ izgudrotus
un veiksmîgi pârdotus ûdensvelosipedus
jeb kâ pats saka – ritenlaivas,



kas dod gimenei iztiku.
Miriama pamet Cukuru gimeni
un apprecas ar turîgu zîdu ârstu.
Cukurs kopâ ar delu Gunâru iegâdâjâs
norakstîtu lidmasînu –
amfîbiju – un atjauno to.


Brazîlijas
dzîves posma sâkumâ Herbertam
Senioram ir vairâki darîjumi
ar vietejiem zîdiem, kuri
par Cukura labajiem darbiem izturas
pret vinu ar milzîgu cienu
un pateicîbu, regulâri apciemojot
Cukuru, rîkojot kopîgas vakarinas.
Arî pirmais biznesa
partneris ir zîds, ar kuru kopîgi
tiek nodibinâts uznemums. Kad
Cukurs ir sasniedzis uzplaukumu
un kluvis par vairâku lidmasînu
îpasnieku, kâ arî sâcis razot
pieprasîtas ritenlaivas un kuterus
uz gaisa spilvena “Fliyngkraft”, ir
nodibinâjis ûdenslîdeju un
ûdensslepotâju skolas, un atverts
peldosais restorâns, vins sanem
vairâkus piedâvâjumus lai pârdot
savu ienesîgo uznemumu no
kâda zîdu uzòçmçja, ar kuru jau
iepriekz Cukuram bijusas darîsanas.








Kad Cukurs atsakâs pienemt
so piedâvâjumu, vietejos laikrakstos
parâdâs pirmâs apsûdzîbas.
Lai arî tâm nav nekâda pamatojuma,
pâr Cukura galvu gâzas
melu vilnis. Vinu apsûdz sâkotneji
30 000, pec tam lîdz pat
100 000 zîdu noslepkavosanâ.
Vietejâs zîdu organizâcijas sarîko
grautinus Cukura uznemumâ.
Cukurs pieprasa Brazîlijas valdîbai
tiesât vinu un zîdu organizâcijâm
publisku konfrontâciju.
Brazîlijas valdîba nosûta pieprasîjumu
Sabiedrotajiem (Otrajâ
pasaules karâ Brazîlija cînîjâs antihitleriskajâ
koalîcijâ), tajâ
skaitâ Krievijai, kâ arî Izraelai –
jebkuru informâciju, kas apstiprinâtu
kâdu no apsûdzîbâm, tacu
tâdas nesanem. Cukurs pârliecinoji
un neapgâzami pierâda
visu apsûdzîbu pilnîgu nepamatotîbu,
un tiesa atzîst Cukuru
par nevainîgu.





Tâpat Brazîlijas
valdîbas pârstâvis pieprasîja vietejâm
zîdu organizâcijâm apsolîjumu
par to, ka tâs izbeigs jebkâdas
destruktîvas darbîbas pret
Cukuru gimeni, un tâs arî sanema.
Lîdz pat savai nâvei Cukurs
dzîvoja salîdzinoði mierîgi, jo
pec Brazîlijas tiesas sprieduma
un izmeklesanas materiâliem,
sabiedrîba izturejâs ar lielu cienu
pret Cukuru un vina gimenes locekliem.
Herberts paspeja atzîmeties
arî pasaules futbola vesture,
jo bija vienîgais lidotâjs, kas
pârlidoja Marakana stadionu tâ
atklâsanas speles laikâ starp Brazîliju
un Urugvaju.


Sî spele, kurâ
Urugvaja uzvareja Brazîliju ar
2X1, Cukuram beidzâs ar pilota
licences zaudesanu, jo virs stadiona
lidot speles laikâ bija aizliegts,
bet jurnâlista fotogrâfija
no gaisa vienâ no Brazîlijas lielâkajâm
avîzem, kurâ bija redzams
amfîbijas pludins, nodeva pârkâpeju.
Ar tâdâm lidmasînâm lidoja
tikai Cukurs... Kad 1965. gada
23. februârî Herbertu Cukuru
pec neveiksmîga sagûstîsanas
mejinâjuma “Mossad” teroristi
nogalinâja, lai savu asinsdarbu
attaisnotu, zîdu propagandas resors
atkal pârplûdinâja laikrakstus
ar nacistu zverîbas atainojosâm
fotogrâfijâm un sausmu
stâstiem, ar kuriem Cukuram
nebija sakara...
Bet.. ka Gebelsa ieteikums
“Kad jûs melojat – jums
jâmelo tâ lai neviens nevar iedomâties,
ka tâ var melot!”
Ja ,pec daudzam melus kaudzam,un pagajusos vairak ka 40 gadi no Cukuras naves,mes varam pieradit ka visas pasaules cilveku tiesibas,Cukura gadijuma bija aizlegtas,galvenokart Latvija,


Tatad mes varam pieradit kas Cukurs bija labakais lidotajs pasaule 1933.gada.
Mes varam pieradit ka vins bija viens no tallantiguiem avionkonstruktoram Latvija un ari pasaule.
mes varam pieradit ka vins bija viens no labakiem tallidotajiem pasaule .
Mes varam pieradit ka vins bija latvietis kas vairak izplatija Latvijas vardu pasaule.
Mes varam pieradit ka H.Cukurs bija latvijas varonis.
Mes varam pieradit ka H.Cukurs bija viens no latvijas varoniem, Latvijas Brivibas cinas laika.
Mes varam pieradit ka Cukurs cinijas kara laika pret kreviem kopa ar partizaniem.
Mes varam pieradit ka latvijas valdiba nokartojas glevuliga veida pret savu pilsoni.
Mes varam pieradit ka H.Cukurs bija apsudzets, nevainigs budams.
Mes varam pieradit ka H.Cukurs glaba zidus.
Mes varam pieradit ka H.Cukurs vienmer lietoja savu isto vardu,un vienmer mekleja tiesu lai pieradit savu nevainibu.
Mes varam pieradit ka Cukura vards nekad nav bijis nekadas tiesa pravas pasaule.
Mes varam pieradit ka visas zidu apsudzibas pret H.Cukuru ir izgudrotas,pilnas ar meliem.

Bet...pec vairak ka 40 gadiem,neviens zids ,ne Izraelu,ar visu savu naudas speku,ne kopa ar saviem latviesu paliguiem,istie naudas kalpi,vissi kopa,visus sos gadus,nav vel pieradijusi, ka viena vieniga no tam apsudzibam pret Herbertu Cukuru butu bijusa pareiza un taisniga.

Nenhum comentário: