KAPTEINIS -KARA LIDOTAJS HERBERTS CUKURS AISTAVAS.
Mana aistaviba pret zidu apmelojumiem.
Pirms iesaku savu aistavibu,atrodu ka manu pienakumu issos vardos paskaidrot vissaukstakam Brazilijas Iestadem,ka kad vacu armijas bataloni atkapas no vairak ka 2/3 Latvijas,tas iedzivotaji centas atstat savu miloto zemi un glabt tikai dzivibu.
Celi un paceli bija pilditi ar begliem,kas nesa ko vareja panemt lidzi,un citi ar pajugiem,ko vilka zirgi,centas sasniegt Rigas,Liepajas un Venspils ostas.Pateicoties augstakam vacu komandam,begli vareja iekapt kugos,kuros tika evakueti armijas materiali,no Latvijas nozagtas vertigas lietas,ganu pulki,ievainotie,un begli.
Celi jaś vissi bija tikusi nogriesti no sarkanas armijas. “Stukas”bumbvedeji,zemi lidojot bombardeja celus,pacelus un pat uz juru.Dadzi kugi tika nogremdeti,dazi ar tukstosiem cilvekiem,un laimigi bija tie kas speja nonakt Danzigas jeb Gdina ostas,kas ari tika bombardetas bez zelastibas no Sabiedtotiem,tapat ka vissas pilcetas ieveribas cienigas ,nemaz nerunajot par Berlini,Hamburgu un citam.
Tikai vien,Drezdenes bombardesana,pazaudeja dzivibu vairaki tukstosi latviesi.
Sakara ar Sovietu armija tuvosanus latviesi saka mukt vairak un vairak,un kad pabeidzas kars,tika begli koncentreti beglu nometnes (Displaced Person Camps) un kas bija palicis pari no latviesu militaram vienibam,karu gusteknu nometnes.
Beglus varija skaitit tukstosos,un tas sagadaja sabiedrotiem nopietnas problemas.Sabiedrotie centas repatriet beglus uz tam zemem no kuram vini naca,bet begli kas naca no zemem kuras parnema Sovietiska valdiba,liedzas argriezties,jo tas nozimeja navi,,Jaunas Spidzinasanas un labaka gadiena spaidu darbus Sibirija.
Kad sovietu representaji iegaja beglu nometnes,vini tikai isvilpti,izlamati un neviens repatriants nepieteicas brivpratigi.Begliem bija jaturpina dzivot savas nometnes,jo Sabiedrotiem ne bija iespejas uznemt so milzigo cilveku skaitu kas velejas iebraukt kautkada valsti lai atstatu Vaciju,un kautkada valsti kur valda miers,un sakt jaunu dzivi.Tatad nav nekads brinums ka var atrast latviesus vissos piecos kontinentos.
Bet sovietiskie krievi nelikas miera.Tika sanemta slepena koma no Mascabas lai begli tiktu visados veidos apvainoti,un it seviski kas atiecas uz latviesiem vissas pasaules malas.
“Latvian Jewish Relation” 35 un 36 lapas puse saka:
-“There fore,it is more than striking that just lately the Latvian nation has been accused by certain Jewish persons of being responsible for the massacres of the jews in Latvia.Latvians Displaced Persons in Germany had been called ‘nazis’ OR “Facists”,Latvian DP Camps-hindingplaces for”Thousands of Jews killers”.
“The persons,participing in this anti-latvian campaign,knowingly or unknowingly,have folloved the secret bolchevic instructions as to defation of those Displaced Persons who not withstanding all soviet attemps and pressure have “Chosen liberty”and refused to return home to their occupied countries.
“Sovjet power is interested,by all possible means,to prevent Displace Persons from leaving Germany,hoping in case of emergency to get them into their hands.Soviet power is really worried thatDisplaced persons as genuine Democracy Partizans can turn to be the most active anti-communists vaccines in countries of emigration.And so Latvians,for instance,have been accused being guilty in crimes perpetuated,in fact,by Nazis.These accusations were not raised during nazi occupation of Latvia in 1941-1944,neither after in 1945,but only late when sovjets saw that their efforts to get Baltic DPs repatriated have failed.”
“It is really regrettable that some Jewish persons,eventually not being aware of the ruse Bolshevic tactics have deliberately served these soviet aims”.
Zidu zurnalists David Nussbaum avizes “Memo to Editors”,”New York Post” raksta par saviem iespaidiem,apstaigajot beglu nometnes/DP Camps/,apsudz visus beglus kas nakusi no Baltijas valstim,par zidu slepkavam/”Latvian Jewish Relation”/36 lapaspuse.
Lai vel vairak apmelotu beglus,zidu avize,ieks New York,avize “Der Aufbau”,7 janvara 1949g.numura publice “33 kara noziedznieku sarakstu” sastaditu no latviesie,un uzaicina lai atsaucas acu liecinieki no visam pasaules malam,prźt siem noziedziniekiem kas patlabam atrodas beglu nometnes Vacija.
“Latvian Jewish Relation”36 lapaspuse raksta sekoso:
“Without any trial,even without any evidences,as witnesses are still to be provided,33 persons are called “war criminals”,un 37 lapaspuses lasam:
“There is no doubt,especially after staged processes of Comunists and theirs satellites,that by putting on one of the so-called “War criminals”list of any names;The soviet agents,will be able provide so many “evidences”as desired,against any person”.
Kas ir zidu raksnieka Max Kaufmann? Latvian Jewish Relation 37 un 48 lapaspuse informe:_”Ka pec atbrivosanas no koncentracijas nometnes,Vacija,atgriezas Latvija,un no Latvijas bez grutibam izbrauc no ta saukta “Dzels Aiskara”,ko neviens mirstigais nespej,un bez lidzeklu grutibam sak publicet savas atminas,vissos sikumos arceroties,vietas,datums un numerus,vissu no galvas.Max Kaufmann gramata “Die Vernichtung der Juden Lettlands”Churbn Lettland tika aizliegta no Amerikas Savienoto Valts Militaras Valdibas,un tamdel par to nav vajadzigs ko teikt.
Sakot no 1946.g.marta,mana iebrausana Brazilija,Rio de Janeiro,bija zidiem jau zinama.Es personigi aizvedu zideni Miriam Kaitzner uz zidu komiteju kada iela Sāo Cristovam rajona,nearceros adressi,un tur to nodevu.Miriam tika ienemta,kada zidu,Leiba Chapkovsky,vienkarsa,bet godiga gimene.
Tai laika mes dabujam patveru,ieks Saco de Sćo Francisco,Niteroija,ieks Balto polu oficiala ipasuma,un tur tiku apmeklets no varakiem zidiem,kas centas mani kautka izpratinat par notikumiem Latvija. Divi no viniem,optikas nodalas parvalnieks,vekala “Mesbla”,un zids Kriegger,no veikala “Bazar da Estaēćo”,atklati teica ka esot komunisti.(Komunistiska partija tana laika bija legalizeta).
Si divi,ka dabuju zinat velak,informeja zidu organizacijasd Ziemel Amerika un Europa par manu atrasanos Brazilija,un tika organizetas vairakas sanaksmes kur galvenais temats esot bijis,mana repatriacija un mana nodosana soviet iestadem,kura Sutnis Brazilija bija,mazas lauku bodes ipasnieks,Latvijas zids Jacobs Zuritis.
Velak,Zuritisa kungs.tika uzmeklets no “Sociedades Izraelitas”de Sćo Paulo.Rio de Janeiro,un Porto Alegre. Nepatikami kludijusies vini jutas,kad pats Zuritis viniem teicis”_Lai necelot naidu,jō tadiem kara noziedziniekiem ka Herberts Cukurs,Pasaule esot pilna”.Avize “Vanguarda”no Rio de Janeiro,1950.g.18 augusta bija sekojoso rakstu:
“Nodziednieks,ko Krevija negribeja repatriacija”.
Sini gadiena,sakara ar kara nodziednieka,kas patlabam ir starp mums un izire “Pedalinhos”(laivinas ar pedaliem.ADCR).
Ir jaatzime maza informacija maz pazistama bet loti interessanta.
Herberts Cukurs neatbrauca Brazilija vakar,bet seit atrodas jaś no 1946.g.Zinadams si neveleta cilveka klautbutni musu zeme,skolotajs Hanff,no Sćo Paulo,uzmekleja Sovietu Sutni Brazilija,un prieksa cela ieteikumu,lai butu no Maskavas valdibas pieprasita vina extradicija.Ta ka Cukurs ir dzimis Latvija,kas tad,ka ari tagad,pieder sovjetu territorijai,un ta ka Riga bija ta skatuve kur norisinajusies tié viss briesmigakie sausmu darbi izvesti no si briesmona,sini gadiena,Krievijai piedereja tas tiesibas un uzdevums pieprasit extradiciju,prieks sada no Nurenbergas izmukusa.
Sutnis Jacob Zurutis ateicas ispildit sadu prieksastadijumu no kolektivas organizacijas no Sćo Paulo zidiem,sacidams ka kara noziedzinieki ka Cukurs,Pasaule bija pilna un ka labak ir necilat vecus naidus.Un tad tas briesmonis turpinaja but seit.
Tagad kad nevar vairs Cukuru extraditet tamdel ka Brazilija ir partraukusi diplomatiskas atiecibas ar Krieviju,nedz var but process ets,jō mźs nesam parakstijusi konvenciju pret genocķdio,tagad komunistu sektors no judu vides,vino izmanto,lai iekarsinatu jutas naivakas aprindas,izorganizejot pasi sava starpa tiesu lai vinu notiesatu un lai pacilatam jutam sie naivie cilveki ietu sasist ipasumus..
Sodien kad Viena dala no presses nopietni nosodija so uzbrukumi,tié sarkanie izrada lielu prieku,ar to ka ir pieradit,kaut ari maksligi,ka Brazilija ir radies antisemitisma klimats
Bet varam but drosi,ka zuri ieks ABI,un zidu sapulcinasanas gadiena pie Lagoa Rodrigo de Freitas ezera,neviens no viniem neiebildejas par Krievijas atbildibu,ka Herberts Cukurs nav vel ticis sodits”.Lai atbrauktu uz Braziliju,bez naudas,biju ieprieks spiests pardot manu automobili,pekaramo un citas lietas kas mums bija lidz,lai samaksat varetu par celu,prieks manas gimenes,juras kompanijai YBARRA kaut kur kuga pagrabos.
Zidenei Mirjanai cels tika samaksats no zidu komitejas Parise,kas gribeja braukt kopa ar Cukura gimenei,kas riskejot passu dzivibu bijam vinu izglabusi.
Mźs atbraucam Brazilija tikai ar daziem dolariem kabata,un lai zumu pavairotu biju spiests pardot manu pedejo vertigo lietu,manu foto aparatu “Leika”ar vairakam objektivam,ko man bija davajis pats Leika fabrikants,prieks Herberta Cukura,vispazistamakam lidotajam un zurnalistam no Latvijas.Leika tika pardota Mesblai caur “Sirds Drauga” Bojaska palidzibas.par 8.500,00 cruzeiros.
Ar so sumu es iesaku jaunu dzivi,zeme kuras valodu es nerunaju,kur dzives veids bija savadaks,kura klimats bija savadaks bet kuras tautas mus sanema ar draudzibu,palidzibu un ar vissu sirdi.
Niteroijas,Icaraķ iedzivotaji,Urcas iedzivotaji,un Lagoas Rodrigo de Freitas ezera,gleznainaka vieta pasauli,var liecinat ka mźs dzivojam,kadas grutibas mźs parvarejam,lidz kam,kad no dazam pedala laivinam,izaugam par 36 dazadu izklaidesanas laivu floti,zem liela braziliesa,sodien jaś mirusa,Almiranta Valdemar da Mota zinasanas un aistavesanas.
Ka turistisks centrs musu uznemums palika pazistams visa Amerika.Prese jaś bija iznakusi vairaki raksti,bet kad “O Cruzeiro”sava 1950g.24 junija numura,piecas lapas puses slaveja musu darbu,tas prieks musu ienaidniekiem bija tas” kalna gals “.
Jaś pedejas junija dienas,agri Rita,pec pusnakts,paradijas “Makslinieki”kas ar lielam pindzelem un malno krasu apzimogoja peldosas masinas,laivas un pat trotuaru ar vacu suastikas-kasu krustiem un ta pacelot vairak manu neslavu ka slepkava un nazists,viens no siem maletajiem pat usmereja krasu uz sejas manai 66 gadu vecai sievasmate kas bija pamodusies no troksna,ko darija tié uzbruceji.
Nakosa diena sakas prese apmelojumi,kas vilkas bez apstajas pus outra gada.
Es tiku apvainots briesmigos noziegumos un vara darbos.Kamer pasaule pastav,nekad neviens cilveks nav ticis apvainots tados varas darbos ka es.Es neatkartosu tos,jō tié ir jaś vissiem pazistami jaś desmit gadus un ari tagad atkal paradas presse.Tikai varu teikt ka avize “Correio da Manhć”,deva lielako numuru cilveku no manis noslepkavotu,apalos nśmeros,VIENU MILJONU.Vienota Izraeliesu komiteja negaidija atbildi no Augstakas Juridiskas Institucijas no Brazilijas Valsts,un pasi organizeja savas tiesas ieks Rio de Janeiro ABI,un Niteroija,un citas vietas,nemaz mani neieludzot tur piedalitiues sini ipatneja tiesasana lai es varetu aistaveties.Manai personigai velesanatur nelugts ierasties,bija man dots padoms to nedarit no Augstakam policijas autoritatem(Ordem Polķtica e Social)
Par lielako dalu presse bija pretim sai tiesasanai uz pasu galvu.Velac zidi panaca ka pazaudeju atlauju darboties ar savam laivam,un Prefekts lika saviem ielas slaucitajiem tris dienas un naktis stradat lidz galigi saduzija peldosas majas,un pedalu laivinastika aisvestas uz prefekturas noliktavam,kur vissa musu “Floti”,prieka un ispriekas iemeslis tukstosiem cilvekiem nomira.Es biju izpostits ekonomiska veida bet ne moralistika.
Nekad,nekad,es un mana gimene neaizmirsisim asaras kas teceja par braziliesu sieviesu sejam,kad redzeja,ka tika iznicinats musu uztura pelesanas veids:Nekad neaizmirsisim tos rokas spiedienus un mierinasanu kas naca no vienkarsiem ielas slaucinatajiem kamer vini bija spiesti salauzit gabalos musu ipasumu,uz ko mums bija tiesiba pec kontitucijas,pec paveles ko bija devis varas pilnais Prefekts.
Neaismirsisim Municipalas Policijas tropa,kas uspaseja ka pareizi tiktu laivu novaksana un kas velreizi centas nepielas laivu sadragasanu un gaja velreizi pie Prefekta gribedami mums palidzet,bet neko vairak nepanaca.
Tagad atbildesu maniem apmelotajiem.
Kas tié bija:
Vieteja komiteja kura sastava ir:
1-Braziliesu Izraelita Centrs,Interkambio un Kultura-CIBIC.
2-Braziliesu Biblioteka Scholem Aleichem.
3-Jauniesu departaments BIBSA.
4-Peilcher Farband Vite Kemner.
5-Idish Teatra Draugu Apvieniba.
6-Lein Kraiz.
7-Cabiras Klubs.
8-Gremio Stefan Zweig.
9-Brazilijas judu kulturas centrs. 10-Icuf-Madureira.
11-Niteroijas Jauniesi.
12-Musu Bals.
13-Voz
Visas sis organizacijas cinijas par mieru un pret antisemitismu Pateikt ISHUV.
14-Israelitas Sabiedribas Federacija-Reprezenteta no Dr.Izrael Scolnicov kunga un no Dr.Alfred Gartenberga kunga,1950g.Rio de Janeiro.
15-Izraelitu sabiedribas Federacija reprezenteta no Marcos Constantino kunga.
16-Izraelitu sabiedribas Federacija-Sćo Paulo.
Mani(ta sauktie) Galvenie noziegumi:-ISHUV.
1-Kara noziedzinieks numur 17 Nurembergas Tiesa.
2-Tiesais atbildigais par Rigas ghetto iznicinasanu.
3-Atbildigs par 30.000 noslepkavosanu,29 novembra un 7 decembra naktis.1941g.
4-Apganijis Rigas judu kapsetu 1941.g 2 julija.
5-Aizdedzinajis lielo Rigas Sinagogu Gogol iela,1941.g.4 julija,kur dzivus sadzedinajis 300 lietuviesu zidus,kas tur meklejusi paglabu.
6-Sterelizeti un pec tam noslepkavoti 300 zidi Bauska,julija un augusta 1941.g.
7-Tai pasa laikmeta,noslicinajis 1.200 zidus Kuldiga.
8-Vel 500zidu noslepkavosana.
9-Neskaitamas reizes izvarojis un citati pazemojis moraliski.
10-Piespedis gusteknus izdarit sexualus aktus,tos viss riebigakos,aukat asinigi noslepkavodams sievietes kas nogiba,jauniesus kas aistaisija acis un vecakus cilvekus kas protesteja.Sini pasa raksta,raksta autore man apsudza un apgalvo ka es esmu “Oberschturmfuhrer”/Ivone Jean,Sievietes klatbutne “Correio da Manhć”.1950.g.11 julija.
Apmelojumi izteikti Nacistu kara nozieguma ispetisanas komiteja.
11-David Fiskin. Apmelojumi.
12-Abram Shapiro apmelojumi.
13-Max Tukacier apmelojumi.
14-Rafael Schub apmelojumi.
15-Solomon Gersteina apmelojumi.
16-Max Kaufmann apmelojumi.
Ja vel kas ir pret manim,tad par to nesmu dzirdejis.
MANA ATBILDE.
Punkts 1-Nesmu kara noziedznieks numur 17,Nurembergas Tiesa.
Processa”Lź tribunal Militar International” Nuremberga_texte officiel en langue Francese/tagad uz prieksu es atzimesu sos dokumentus ar TMIN/Tomo I- 7 lapa stav rakstits:
“Lźs accuses est leurs defenseurs.”
Numur 17-Jodel Alfred accuses.
TMIN,tome XXIV.index des pernones citees et index de Documents.
Lapaspuses 47,48,119,120 nav atrodams HERBERTA CUKURA vards.Neatrodas ari nekur citur.
APSUDZIBA IR MELI.
Punkts 2- Nesmu atbildiga par Rigas Ghetto iznicinasanu.
TMIN.tomo I-281 lapaspuse stav rakstits:
“Une section speciale du RSHA,bureau de la Gestapo,sous lźs ordrs du Standartenfuhrer Eichmann,fut mise sur pied avec la charge des affaires juives,elle employa ses proprs agents a etudier le probleme juif dans les teritoires occupes.Les bureax locaux de la Gestapo furent utilises,d’abord pour diriger l’emigration des juifs et plus tard,pour deporter vers l’est,a la fois hors de l’Allemagne et hors des teritoires occupes pedant la guerre.Les Einsatzgruppen de la Police de surete et du SD,operant derriere les lignes du frent l’est,s’employerent au massacre massif des juifs”
TMIN-Tome I ,311 lapaspuse ir rakstits:
“RSHA joua un role capital dans l’extermination des juifs. 2.000.000 tues par les Einzatzgruppen et 4.000.000 dans le camps de concentration.”
Max Kaufmann gramata “Churben Lettland”,49 lapaspuse raksta:
_”Ka pec vaciesu ienaksanas Latvija,latviesiem nebija nekada vara un ka viniem pat bija aizliegts dziedat Latvijas himnu.”
67 lapaspuse stav rakstits: “Gestapo laudis _Lange,Krauze,Mugge,Kaufmann,Roschmann,Deiberg,Nickel,Jenner,un citi bija atbildigi par zidu noslepkavosanu.Ka pec Sovijetu atgriesanas,Generalis Jekeln kopa ar vel 6 citiem Generaliem tika pakarts,1946.g.5 februari,Viktorias laukuma. Pracessa Generalis Jekeln atzinas ka iznicinajis vissus Latvijas zidus,Riga.
“Latvian Jewish Relations” 21 lapa stav rakstits:
“The trial of Nazi war criminals in Riga,1946,also discloses the tragedy of local inhabitants of all nationalities-jews and no jews,in the Baltic countries during the German occupation.This trial in wich folloving war criminals were condemned to death,SS Obergruppenfuhrer and General of Police Fridrich Jekkeln,General-Lt.Siegfried Ruff,General-Lt.Albrecht Dijon von Monteton,General Major Hans Kipper,General-Major Fridrich Veiler,General-Major Bruno Pavel and SA Sstandartenfuhrer Alexander Becking,was publishes as an official Soviet edition in Riga in 1946 under the title: “Tiesas Prava par vacu-fasistisko iebruceju laundaribam Latvijas,Lietuvas un Igaunijas Padomju Socialistiko Republiku territorija”.
“Trial of the crimes of the German facist occupants commited on the territory of the Latvian,Lithuanian and Estonian Soviet Socialist Republics”.
Here are some quotations of the above publications:”The highest chief of the police and SS in the Baltic territory Jeckeln was a person who was in close relations to Hitler and Himmler;directly from he got instructions as to the annihilation of the Latvian,Lithuanien,Estonian and other nations living in Baltic countries”.
APSUDZIBAS IR MELI.
Punkts 3-Nesmu atbildigs par 30.000 zidu noslepkavosanus 1941.g. 29 novembra um 7 decembra naktis.
Latvian Jewish Relation- 33 um 34 lapas stav rakstits:
“The Nazi occupation crimes commited in Latvia were disclosed in details by Riga Trial.Here are some quotations from the published Trial documents,as to the extermination of jews in Latvia:
“More than 8.000 childern,beginning with infants and older,were killed on the order of Jeckeln diring the liquidation of the Ghetto of Riga”./pag.19
“In the most brutal manner Jeckeln on the groud of instructions recived from Himmler annihilated Soviet citizens of the Jewish nationality,who were driven in the Ghettos of Riga and other places from Riga and other regions.
Beginning with the end of November 1941,on order of Jeckeln,there was started a mass shooting of jews in Baltic countries.This was executed by SD and Gestapo organs.
On many occasions Jeckeln participated in these mass shootings himself personnaly.
During the interrogation wich took place on December 14,1945,Jeckeln testified:
“It is difficult for me to tell precisely the number of jews of the Ghetto of Riga who were killed,but for sure it is not under 20-25.000… All jews who were kept in Ghetto,were shot,excepting a small number who were sent to work in different economic institutions”.
At the end of November the german police and SD troops selected from all the inhabitants of the Ghetto 4.500 men.nostly able to work,but the remaining inhabitants of Ghetto more than 30.000,were shot on November 30 and December 7,1941.
Women,oldaged people and children were grouped in rews and were driven under guard to the forest of Rumbula.Who opposed or was not able to go forward were shot down in the streets of Ghetto.All the streets of Ghetto were covered with dead bodies of woman,oldaged people and children.
The bodies of the killed were gathered by a special squad and they were buried in the jewish cemetery.
On December 8,1941 all sick children from the children hospital of the Ghettowere driven by trucks to the forest of Rumbula and shot.
The mass shooting of jewish inhabitants took place also elsewhere from 1942 to 1944”. Pag.21.
Max Kaufmann sava gramata “Churbn Lettland”par notikumiem ieks Ghetto,raksta 78 lapas puse:
“Ghetto durves tika aizvertas 1941.g. 25 oktobri”.
81 lapas puse:
“Danzigas policisti bija Ghetto valdnieki un tur deva paveles”.
113 lapas puse stav rakstits:
“Vieta kur zidi tika iznicinati,visapkart bija Wermachtes zaldati ar masinpistolem sausanas gatavibas”.
Vins apsudza DEUTCHE WERMACHT ka zidu iznicinataji.
121 lapas puse var lasit:
“KaGhetto arpuses apsardziba tika izdarita no latviesiem.Iekseja no Danzigas policijas vienibas,kura komandeja vacu policijas virsnieki ar uzvardiem:Hesfer,Tuscek,Neumann,Kobello,Karasik un citi,uz kuru sirdsapzinu gulstas neskaitamas cilveku dzivibas.”
129 lapas puse stav rakstits:
“Ka decembra beigos parnema Ghetto,ka komandants “Cilveku edejs Krause”.
Isos vardos,ir loti labi redzams ka Israelito Biedribas Brazilija,paklausot no Maskavas sanemtam pavelem lai mani apmelotu,par ko jaś rakstiju ieprieks,apsudza mani ka vainigu noziegumos,ko patiesiba ir izdarijis SS Obergruppenfuhrer un policijas Generalis Fridrich Jekkeln;kas jau ticis iztiesats,atzinies,notiesats un kopa ar citiem pakarts.
TA TAD APSUDZIBAS IR MELI.
Punkts 4-Nesmu zidu kapsetas apganitajs,Riga,1941.g. 2 julija.
Savos ieprieksejos paskaidrojumus augstakam iestadem DOPS,Brazilija,es paskaidroju ka iesakoties karam 1941.g.22 junija,lidz 1941.g. 14 julija,es komandeju latviesu partizanus Bukaisu pagasta,un cinijos prźt dazam sarkanas armijas vienibam,kas par celiem un paceliem atkapas rietuma virziena uz Krieviju.
Mans ipasums-Lidoni,agrakais krieva princa Lieven ipasuma,tika man pieskirta,ka atziniba,par manu darbibu Latvijas laba,no Latvijas valdiba 1934.g. Atradas Bukaisu pagasta centra un to krustoja vairaki celi.Tur ari atradas mana gimene.
Gandriz katru dienu tur notika sadurcenes ar sovietu grupam un ta,nekada zina,pat tad ja es gribetu,nevareju atstat manu posteni,lidz kamer pagasts netika no ienaidniekiem iztirits un atkal drosiba.
Tikai julija vidu es biju atkal specigs braukt uz valsts galvas pilcetu Rigu,lai informetu par notikumiem un atkal ieklaustos es un mani partizani atkal Latvijas armijas vieniba.Ka es jau ieprieks teicu,latviesi ticeja ka vaciesi atbrivoja Latviju.
Ka pieradijumu,varu atstastit so mazo notikumu:
“5 jeb 6 junija,es ar mazu dalu no maniem partizaniem,biju izlukos,ar lielu uzmanibu iedams Benes stacijas virziena,lai noverotu vai tur vel atrodas sovietu vienibas.
Mums par patikamu parsteigumu,vieta jaś bija ienemta no partizaniem ko komandeja Inziniers Pulkveza-Leitnands Ozolupe. Pec tam kad noskaidrojam kada situacija atrodas apgabals,es griezos ar saviem partizaniem uz musu pagastu,pec tam vairs nesatikdami Pulkvedi Ozolupe.
Kad sakas zidu apvainojumi pret manim 1950.g,Pulkvedis Ozolupe uzrakstija man vienu vestuli(pieliktu dokumentiem politiskai un socialai policijai),ka vins var liecinat,musu satiksanos Bene,tatad es nevareju lizdarboties,izdaritos noziegumos,lidz sim datumam,Riga.Un ka kad pec tam vins devas uz Rigu,7 julija,un es vel paliku Bukaisos.
Es nezinaju ka Ozolupe atradas Brazilija,un tikai pec vestuli sanemsanas,atcerejos musu satiksanos.
Pulkvedis Peteris Ozolupe.patlabam dzivo ieks Rio de Janeiro,Senador Cāmara raijona,Av. Paiva numurs 626,telefons Bangu 677.
Atkarigas iestades,vienmer var sanemt liecinajumu,no si godiga neaizvainojuma Latvias Pilsona.
APSUDZIJUMI IR MELI.
Punkts 5-Es nesadedzinaju lielo Sinagogu Riga,nedz sadezdinaju dzivus 300 zidus,kas tur mekleja glabinu.
TMIN: Tome II,pįg.132 saka:
“Les synagogues furent l’objet d’une vengeance speciale.Le 10 novembre 1941,les ordrs suivants furent diffuses:”Par ordr du commandant du groupe on incendiera ou for a sautier toutes les synagogues du secteur de la brigade 50…
Les personnes chagees de l’operation seront en vetements civils...
Rapport sera fait de l’execution...” (Document PS-pag.21.).
Janis Bringins kungs,kas tagad dzivo, Captain Smith,G.E.Titlington Glenton;Alnwick.Nort-Lumberland,Great Britian,sava vestule man raksta:
‘Cienitais Cukura kungs.
Iepazidamies,pec avizes “Lettonia” ,publiceta 1950.g. 8 novembri,izlasisanas,ar zidu apsudzitam pret jums,naku jums piedavat manu apliecinajumu.Varu liecinat Brazilijas Tiesa,kas ir atbildigs par noziedzigo Rigas Ghetto nodedzinasanu,ka ari Rigas apkartne,jō es pats tur biju klat.Tur es jus neredzeju.Tada pasa veida varu liecinat par zidu noslepkavosanu Riga,un vinas apkartne.Kad iesakas Ghettos dedzinasana,es komandeju Ugunsdzesejus,Rigas dzelscela,ka soferis un udens pupja vadatajs.
Mźs tikam vienmer piesaukti,un ta man bija izdeviba redzetkas bija tié daritaji.Vissi bija brunoti SS viri kas nelava ugunsgreku nodzest,bet lika ar udens palidzet sargat blakus atrodosas majas.Tur nebija neviens latvietis,un ari SS viri,nepielaida ka kads varetu tuvoties mazak ka 50 metru ataluma.
Zidu slepkavibas.
Tris naktis man bija iespeja redzet,Bikernieku meza zidu apsausanu.Ari tur es neredzeju jus,jō vissi viri bija vaciesi SS viri.Trijas naktis tika nosauti 1075 cilveki.
Es ari to nofotografeju,bet kad Vacija,Stetinas tuvuma bombardeja visas filmas sadega.Sadega ari citi svarigi dokumenti kas jums butu loti vertigi,bet paldies Dievam,esmu dzivs,tamdel varu dot savu personigu liecibu.Vestuli ir par daudz Isa,lai jums varetu rakstit vissu,un tamdel varu dot persinigi manu liecibu Tiesas prieksa,tad to iskaidrosu labak.Piedot man Cukurs ka nokavejos jums dot palidzibu,bet tas bija tamdel ka nezinaju jusu adressi.Ari avize “Lettonia”nav jusu adresse.
Tamdel sutu so vestuli ‘LETONIAS’ atbildigam Brazilija,Z.Leimanis.Ceru ka sanemsat manu liecinasanas piedavajumu.
Mana adresse.........jaś ieprieks piemineta.
Pulkvedis Ozolupe ar savu liecibu pierada,ka 4 julija es vel cinijos Bukaiso pagasta un ta tad nevareju but specigs pielaist uguni Sinagogam nedz sadedzinat zidus.
APSUDZIBAS IR MELI.
Punkts 6-Nedz es sterelizeju,nedz noslepkavoju 300 zidus Bauska julija un augusta menesi 1941 gada.
Varu apgalvot,ka vissu kara laika no 1939 gada lidz manai aizbrauksanai no Latvijas 1944.gada,es nekad nebiju bijis Bauska.
Nekad man nav bijusas ne mazakas zinas ka Bauska,jeb kur citur Latvija butu notikusas kastracijas-zidu sterelizacija.Vaciéis vienkarsi iznicinaja zidus ka kadus parazitus,un viniem nebija laika darit citas lietas,ka kastracijas.
Latvian Jewish Relations- 34 lapaspuse raksta,ka dokumentus.par kara noziedzinieku tiesasanu 1946 gada Riga,stav:
“The total number of jewish foreigners,killed on Jekkelns order on the territory of “Ostland”is more than 200.000 persons…”pag.22.
Seit vel ir japieskaita 30-40.000 Latvijas zidi.
Dokumentos par karu noziedzinieku tiesasanu Riga,Latvian Jewish Relation, 23 lapas puse raksta:
“By the investigation materials and dossiers of the state Extraordinary Comission,it had been proved that in the Latvian SSr the Germain occupants had killed more than 600.000 peaceful Soviet citizens and war prisioners and had deported to Germany about 280.000 soviet citizens.” /Op.cit.pages 9,10./
Sie sausmu stindzinosie numuri rada,ka Latvijas iedzivotaji skaits caur iznicinasanu bija loti liels,un par to tani laika Latviesi zinaja ka tika nosauti daudzi komunisti un ari daudz tadi,kas izlikas ka simpatizeja ar komunismu,bet par so astronomisko skaitli,neviens pat sapnos nedomaja.
Tagad pieminesu dazu latviesu liecibas par notikumiem Bauska:
I-“ Es ,Latvijas Republikas pilsonis Waldemars Bralko,dzimis 1922.g. 14 maia,Bauska,tagad DP,Vacija,ar pagaidas dzivojam vietu Sanatoriam Schloss Hernec Gundelsheim,N.Germany,kur es jau iepreks arstejos,ar tuberkulose,1941 g pavasari,pateicoties Krievju NKVD spidzinasanai.
Kad atradu Herberta Cukura adressi,viena avize,un prźt vina verstas apsudzibas,ka butu zidus iznicinajis Bauska,un vinas apkartne,paskaidroju:
Es dzivoju Bauska, no 1937 lidz 1944 gadam,ko varu pieradit apsudzetajiem,un esmu LPKA biedris,kas cinijas prźt vacu-nazi darbosanos Latvija.
Pazisto lidotaju—kapteini Herbertu Cukuru,kad vins vairakakas reizes apciemoja Bausku un vinas apkartni dodot priekslasijumus par aviaciju un saviem celojumiem,ka ari ka lidotaju,piedaloties vairakas sanaksmes par aviacijuBauskas aerodroma,Latvijas neatkaribas laika,lidz 1940.g. 14 junijam.Pec si datuma,krievu okupacijas laika,ka ari vacu,kad Bauska,brunotas vacu vienibas,griezas prźt Latvijas pilsoniem,ar vinu nosausanu,es vairs Cukuru neredzeju Bauska.
Ta ka Bauska bija apmeram 5.000 iedzivotaji,Cikurs bija pilcetas iedzivotajiem labi pazistams,no kuriem tikai reti,atrodasa briva pasaule.
Tamdel,ka Herberts Cukurs bija loti populars,it seviski jaunatnes,lidotaju un planadoru vide,pie kuriem piedereju ari es,vina atrasanas Bauska jeb apkartne,kaut ari isa,nemas nerunajot par kadu okupaciju uz vaciesu paveli. Nevaretu but Bauska noslepta,bet es nenoviena cilveka nekad nedzirdeju,ka Cukurs 1941.g. butu bijis Bauska un ka taisnibas pieradijumi dodu,manu parakstijumu.
Parakstijies-W.Bralko. 4/12/1950.gada.
Si deklaracija tiek aisitita Herbertam Cukuram,ja vinam butu vajadziba to partulkot,un paradit,tam iestadem kadam butu vajadzibas. W.Bralko.
II-Es Alfreds Lirums,dzivoju Ritzville,Wash.USA,piedzimis un uzaudzis Latvija,kur dzivoju lidz 1944.g. oktobrim,liecinu ka pazistu Herbertu Cukuru ka vispopularako Latvijas lidotaju un nekad nebiju dzirdajis vina vardu saistitu ar kadu noziegumu jeb likuma parkapsanu.
Herberts Cukurs nekad nav bijis Perkonkrusta priesnieks,nedz operacijas varas komandants,un nedz vins nedz cits kads latvietis nevareja iegut kautkadu varu Ghettos,nedz zidu iznicinasanas,visparigi.
Mucot no komunistu vajasanas,1941 g.janvari,pargaju uz dzivi Bauska,kur dzivoju lidz 1941.g.oktobrim.
Nekad nebiju dzirdejis ka Cukurs butu bijis Bauska,sini laikmeta,un ka butu nemis dalibu kada zidu iznicinasana jeb sterilizacija.
Kad vaciesi ienaca Bauska,tur vairs nemaz nebija 300 zidi,jo vissi zidi bija aizbegusi lidzi begusiem komunistiem,un ka Bauska tika palikusi tikai pari desmit zidi kas nebija paspejusi aizbegt.
Vispar varu liecinat,ka komunistu valdibas laikmeta,Latvija,zidu jutas prźt komunismu bija apbrinojua labas,un ka ari komunisti vinus uskatija ka pirmas klasses pilsonus.
1950.g;14 decembri.
Alfreds Lirums.
Ritzville,Wash.USA
P.O.Box 142.
ISSUMA,VISAS APSUDZIBAS IR MELI.
Punkts 7-Es nenoslicinaju 1.200 zidus,julija un augusta 1941.gada,Kuldiga.
Man nav bijusas nemazakas zinas,ka Kuldiga,nazistu okupacijas laika,butu notikusi zidu slicinasana,un vel tada liela numura.
Kuldigas pilceta ir apmeram tikpat liela ka Bauska,un vinu krusto ventas upe,kas kaut ari ir diezgan plasa,apmeram 100 metri,ir pilna ar akmeniem,un nav dzila,un ar vairak ka metru aukstu edenskritumu.
Totalais zidu skaits Latvija bija 4/8%.Kuldigas iedzivotaju skaitlis neparsniedza 5 jeb 6.000 iedzivotajus,tatad neticami butu,ka tikai Kuldiga,zidu iedzivotaju skaitlis,procentos,nonaktu uz 25%,un ka vissi kopskaita nemuktu,un paliktu gaidam vacu vienibas.
Bet pielajot ka Kuldiga tiesam atradas 1200 zidu,un pat piekritot ka vissi tikusi noslicinati,ka to vareja izdarit praktiska veida???…
Neviens nelika galvu apaks udens brivpratigi,tatad ari “Slepkavam”vajadzeja iebrist udeni,turet katru zidu lidz vins nosliktu,un tas nav bijis joks,noslicinat 1200 cilvekus.
Kas notika pec tam ar 1.200 likiem?Tié kas jaś netika aisvesti par straumi,vissi bez iznemuma,24 stundu laika,paceltos virs udena,in piekritot sai idejai,lenam saks virzities virs udena,leja par lenas upes udeniem.Lidz jurai par upe,bus apmeram 100 kilometri,un upe tek par vairakam apdzivotam vietam,pie mazas pilcetinas Piltenes,un pie lielas ostas pilcetas Ventspilis.Kadus 20 kilometrus pirms upes ietekas Baltijas jura,sakas kada 10 kilometru gara zvejnieku aizsprostojuma veidota josla,lai nokerto vienu specialu tipu zivi,kas pec iskata un formas atgadina”Jararaka”(Brazilijas cuska.).
Sini vieta drosi zidu liki atdurtos un katrs sapratis,iznemot zidus,kadu darbu dotu iztirit upi no uzpustie un jaś pusapuvusiem 1200 nelaimigo zidu likiem.
Sini gadiena jaś vissa Latvija zinatu par notikuso.
Tikai ar diviem Kuldigas zidiem man bija darisanas,tié bija zids Moises Lutrin un vina sieva Bela. Vini,ka citi zidi izmuka no Kuldigas un tika sanemti ciet no latviesu vienibam.Lai izmekletu vai nebija kas pret Lutrinu,vins tika nodots Politiskai Latviesu Policijai,kas izmekleja komunistu noziegumus,zidu jeb nezidu.Daudzi latviesu komunisti,iesaistijas latviesu vienibas,jeb pat partizanos,lai glabtu savu adu.
Ta ka es biju pazistams vissa Latvija un ari Kuldiga,Lutrins mani redzedams arpuse pie garazas,teikdams,ka ir labs mekanikis,man piedavaja lai pie manis stradatu,un ludza palidzibu,lai tiktu atbrivots.
Tai bridi,es taisiju parbaudi divam smagam masinem Chevrolet 1935.g un vienam privatam vagim Steyr,kas tika atdoti Politiskai Policijai.
Ta ka Lutrins nebija nekads noziedzinieks,uz manu pieprasijumu vins tika atbrivots,un stradaja ka mekanikis darbnica.Lai nekas launs nenotiktu ar vinu un vina sievu,tika atlauts ka vins dzivotu tur pat,maza tuksa istabina virs garazas.Velac ta ka vina uzvards nebija zidisks,es “Partaiciju Lutrinu arpus zidu”un vina sievu,kas nemaz neiskatijas pec zidenes,ar matu krasas palidzibu(mana sieva to partaisija par blondini),pavertas no Beilas uz Biruta,arķete,um lai nosleptu vinas briesmigi zidisko akcentu,vina izliekas par memu.
Biruta stradaja majina,un virs garaza,lidz pienaca zina ka vins ka “pus zids”ari tika spiests iet uz Ghetto.Kas notika ar vinu,man nav zinams.
VISSAS APSUDZIBAS IR ABSURDAS UN IR MELI.
Punkts 8-Nesmu noslepkavojis neviena zida,nemaz nerunajot par 500 nabaga zidiem.Cilveka dziviba nav sviezama projam ka akmens,un tamdel,lai labak iskaidrotu so punktu maniem apsudzetajiem butu jaiskaidro sikak sakot: Kur,kad,ka,un kurus.Nunuri tiek doti,lai vairak sliktu iespaidu atstatu cilvekus pret mani.Kad iesakas pret manim apmelojumi,zidi sagaidija ka tauta sacelsies pret manim,un ka mani iznicinas un vissu sadauzis. Vini kludijas,jō tulin cilveki saprata kas ta par lietu,un no visam pusem sanemam labus vardus musu laba,un kad apmeta akmeniem musu laivas ieks Lagoa Rodrigo de Freitas ezera,tris zidi tika sanemti ciet,sanemti no tautas,un nodoti policistu iestadei.Sini laikmeta noslepkavoto skaits celas no dienas uz dienu,presse,nonakdamas lidz 1 miljona noslepkavoto.Briesmigais “Bende”,”Genocids”,nemaz nedomaja begt un turpinaja savu darbu ka parasti ar vissu ticibu uz Brazilijas Tiesu.
APSUDZIBA IR MELI.
Punkts 9-Es neatzistu ka esmu vainigs noziegumos ar ko mani apvaino raksta “Presenēa de mulher”, “Sievetes klatbutne” israkstitas avize “Correio da Manhć”kur raksta “Viens kara noziedzinieks”,sarakstits no zidu zurnalistes Yvone Jean,kur es esmu apsudzets starp citam lietam ka licis plikiem gustekniem nodarboties ar viss riebigakiem sexualiem aktiem,noslepkavodams augsti noskatoties,sievetes kas nogiba,un vecus cilvekus kas protesteja,un jaunavas kas lika rokas pret acim.
Yvones Jeanes kundze,kam rokas atrodas tik daudzi pieradijumu,pret mani,vajadzetu tos uz atrako paradit Augstakam Iestadem.Tas ir vinas pienakums cilveces prieksa.Bet Yvone Jane aizmirsa tikai vienu lietu,ka:”Nedz fiziska pievilciba,nedz “sarms”;vismaz ne tads kads ir Yvonei Jean,tai nevareja but nemazakas ceribas,ka pec Cukura komandas pacelsies so nelaimigo viriesu “Pintsis”.
Man nepieder ari postenis”Oberschsturmfuhrer”,kas nozime posteni pirmais leitnants SS ierocu nesejam.
Manai meitai Antinea Doloresai,sini gadiena bija vairak laimes,jō avize “Imprensa Popular”1950.g.19 julija,vina tika nosaukta par “Gruppenfuhrer”(SS Ierocu Generalis),kas ar nazistu jaunibas vivienibu palidzejusi iznicinat Rigas Ghetto kopa ar SS viriem.
Patiesibas laba jasaka,ka Antinea Doloresa ir piedzimusi 1934.g. 28 aprila.tatad savu noziedzibu laika,vinai bija tikai 7 gadi.
APVAINOJUMI IR MELI.
MANAS AISTAVIBAS PRET “ACU LIECINIEKI”.
Punkts 10-Nesmu vainigs noziedzibas kuras esot bijis “Aēu liecinieks David Fiskin”.
1-Davids Fiskins nevareja mani redzet Ghetto nedz 30 novembri nedz kada cita diena,pec tam.Ka Ghetto sargi bija Danzigas policisti es jaś rakstiju mana aisardziba lietojot Max Kaufmann vardus,ieks punkta 3.
2-Jį Davids Fiskins izglabas no Ghetto iznicinasanas,tad vins drosi atradas “maza Ghetto”,atdalits no liela Ghetto ar dzelonu dratem un kas atradas outra kvartala.No turienes vins nevareja redzet notikumus galvena iela ieks ghetto,nedz “Via Dolorosa”tas ir Maskavas iela.Davids Fiskins tamdel ari gribedams nebija spejigs skaitit upurus 500 zidus un daudzus bernus.
3-Davids Fiskins apsudza mani ka es esot palidzejis transportet tos lidz mezam un pec tam piedalijos sausana.Aizmugure kur vins teica ka es tos pavadot,nosava tos kas nespeja pietikami atri iet.Astonas reizes es esot pavadijis transportus.Vins liecina zverot ka tas esot patiesiba.Loti labi.Tagad pielietosim mazliet aritimetiku.
“No ghetto lidz Rumbulas mezam,vieta kura notika nosausana,merot pec Rigas Mapes;Rigas planu,ir 14 kilometri.Cukurs pavada nelaimigo cilveku transportesanu,kas solo apmeram 3 kilometri stunda.Katra transporta tiek nelaimigie noslepkavoti Viena minute.Kopa ejot un nakot,noceloju 224 kilometri.
Lai atgrietos un panemtu pavadisanai citus transportus,Cukurs pieleto sekoso:
A-Pats savas kajas ,skriedams atpakal cela,6 kilometri stunda.
B-Ar zirgu,kas skej 20 kilometri par stundu.
C-Paludz lai aizliene helikopteru,kas lido 120 km. par stundu.
Jautajums:CIK ILGU LAIKU VAJAG CUKURAM LAI IZNICINATU ZIDUS PIELAUJOT METODI A,B,JEB C???.
Atbilde: Gadijums A- 56 stundas un 8 minutes.
Gadijums B- 43 stundas un 4 minutes.
Gadijums C- 38 stundas un 4 minutes.
Man nekas vairs nav ko teikt.
APSUDZIBA IR MELI.
Punkts 11-Nesmu vainigs noziedzibas kuras esot bijis “Aēu liecinieks Abram Shapiro”.
Abram Shapiro mani apsudz,ka es 2 julija,kopa ar latviesu brivpratigiem,sadaliju dzivoklus kur dzivoja zidi,apcietinaju vina tevu,un citos zidus un tiem lika aiziet uz nezinama liktena.Ka nakosa diena 3 julija,piesavinajos vina dziviklim,vina mantas un tur saku dzivot.
Ar maniem punktiem 4 um 5,ko lietojo ka manu aistavibu,jaś no sakuma Abram Shapiro meli,tikai pieraditi.
Patiesi notikumi bija sadi.
Pec tam kad atgriesos Riga,1941.g. 14 julija,kur latviesu organizacijas,politiskas un militaras,centas organizet Latvijas valdibu,vaciéis saka celt skerslus un ta ,vienkarsi noslepkavoja latviesu Pulkvedi Deglavu,ta man un daudziem citiem latviesiem ,radas labi redzami,patiesie vacu noluki,un kad naca pavele,atdot ierocus un partizanus sutit uz majam,mes nolemam organizet pretdarbibu.
Pirma lieta bija paturet savus ierocus,kamer politiki centas izvest runas ar Hitleristu valdibu.
Ta ka mans bijusais dziviklis bija ticis sagrauts,un manas sievas dzivoklu maja,apdzivota no vaciesiem,es pavadiju naktis draugu majas.
25 julija,kad es nolemu pienemt uzdevumu,transporta lidzeklu labosanu,jau bija dros ka es paliksu Riga.Es biju uz Rigas Komentaturu”Quartierant”(apmesanas sekcija??),un sev pieprasiju apmesanas vietu.Vissi dzivokli jau bija pieteicisi registretiu,pec Rigas komandanta paveles.
Es,tapat ka citi militari,lai dzivokli kas bija piederejusi zidiem,parvaldnieks iedotu atslegas.Man pienacas dzivoklis Zaubes iela 4 dz.4.
Tur aizejot,dzivokli atradas viena zida kundze.Kad es tad kopa ar parvaldnieku tur iegaju.Pec informacijam sai zidenei jaś bija budusai atstajusi dzivokli ieprieks.
Ariesi,pec Hitlera likumiem,nevareja dzivot kopa ar zemcilvekiem(Untermenchen),zidu.3
Kad es dabuju zinat ka apaksaja stava dzivo vel viena zidu gimene devu padomu Shapira kundzei dzivot tur,jo sini gadiena,divas gimenes dzivodamas kopa,nebus jabaidas par jaunu dzivokla atnemsanu,jo majas parvaldnieks tulin pazinos par so jauno dzivosanas stavokli.
Kopa ar mati atradas mazais Abrams Shapiro,kura tevs un bralis jau bija tikusi apcietinati no latviesiem.
Nezinu kadu noziegumu tie abi bija nostradajusi,bet vienu lietu es zinu,ka godigos zidus latviesi neaizskara un neapcietinaja.To pierada Max Kaufmanis sava gramata,47 lapaspuse,kur raksta:
“Zidi aizmuka ar sarkano armiju,kajam,jeb sezot uz sovietu tankiem jeb ar citiem transporta lidzekliem.Daudzi zidi tika sagustiti kopa ar sovietu zaldatiem,un nodoti vacu iestade no latviesu vienibam”.
Pat tie zidu begli kas brauca uz krievu tankiem,netika apcietinati,ja vini netika atklati ka komunisti jeb nodziedznieki.
Ta ka dzivokli inventars netika sastadits,viss kasa piedereja Shapiriem jeb kadiem citiem zidiem,pargaja Reich ipasuma.Sakara ar to,vareja Shapira kundze panemt no dzivokla vissu ko gribeja,un es tur tik atgriezos 27 jeb 28 julija,un nevis 2 ka saka,A.Shapiro.
Sakot no pirmam okupacijas dienam zidiem un zidenem bija jastradat.Kas nestradaja vareja tikts apcietinats,un tas pie vaciesiem nozimeja nopietnu lietu.
Abrama mate man ludza lai dod vinas delam aisardzibu,un lai vinam dotu kadu darbu kur vinam nedraudetu briesmas.Tani bridi es neko vaira nevareju teikt,ka padomasu par to.
Ka es ari inspekcioneju,brauksanas lidzeklus,no latviesu politiskas policijas,Valdemara iela 18,kas darbojas ar komunistu izpratinasanu investigaciju,ar ta prieksnieka atlauju,kas bija apaksvirsnieks,bet ar austako juridisko izglitibu,un kadu laiku bija neatkarigas Latvijas policija,Arajs,ta otra diena es aizvedu mazo Shapiro uz garazu,lai vins palidz mekanikiem un ari palidzet istirit garazu.
Abrams ar to sanema atlauju,lai varetu cirkulet par Rigas ielam un ta vareja dzivot ar savu mati,tai pasa maja lidz kad pienaca pavele viniem parvakties uz ghetto.Vairak ka tris meneéis vins stradaja politiska policija,atnakdams katru dienu ar otru zidu,Lutrin jau iepreks piemineto,no ghetto,un vakara tur atgriezdamies.
Sini laika,kadas divas reizes Abrams un Lutrins,ar manu palidzibu netika nodoti vacu iestadem ka darba nederigi,kas sini gadiena butu nozimejusas,beigas.Moraliski atbildigs,Abrama matei,es par vinu rupejos ka par delu.
Ir jabut zidam,lai varetu but specigam tada veida grieztos pret cilveku,kam vienigam bija iespejas vinam palidzet.
Vienigo lietu ko es varu pielikt,ka Politiska Policija pat soferi nebija zem militaras komandas.Es viniem isniedzu benzinu un elu,no vairakam noliktavam,atstatam no sovietiem,un tikai latviesu zina,nosleptas pat no vaciesiem,sagadalu dalas,izmontetas no citiem automobiliem un paraudziju mekanisko darbnicu kur stradaja ka paligi,Lutrins un Shapiro.
Shapiro,melo no pirmiem vina vardiem.Viss ko vins saka ir nepatiesiba.
Nav taisniba ka es butu pari darijis jeb varetu ko launu darit kadam zidam,un vel noslepkavot divus zidus,no tiem 4,kas atradas latviesu politiska policija,un kas bija viniem tik svarigi,kuri ka es dabuju zinat velak,tika piedalijusies Latvijas neatkaribas kara,un kas teni laika bija vertigi ka informeti.Paradidami latviesu iestadem noziedziniekus,sovietu ocupacijas laika,un paradot zidu komunistus.
Ta ka mana funcija bija pilnigi tekniska,es tur ierados tikai dazas dienas nedela,un ta nevareju komandet nevienu,nedz piedalities akcija.
Kad latviesi dabuja zinat ka no 13.516 pazudusiem latviesiem,vairaki tika atrasti vis dazadakas vietas,nosauti,tad vienmer kad tika atrasta tada vieta ar beigtiem upuriem,tad pasi slepkavas apcietinatie zidi un komunisti,tikai tur aizvesti,lai izraktu,notiritu un identitet kas nebija patikams darbs,tamdel ka nelaimigie upuri jaś gandriz gadu bija tikusi aprakti.
No daudziem pazudusiem kapu vietam,latviesi tik dabuja atrast vienu mazu dalu,jō par lielako dalu kapu vietas bija labi nomasketas.
Saprotams ka pie si darba vajadzeja lietot skipeles.
Ir pilnigs absurds teikt,ka sini laikmeta viens zids vareja iet jeb neiet uz savu darba vietu,jeb ka 4 zidi varetu noslepties un neatsaukties controles laika,un vel noslepties trijos box prieks automobiliem,ar valejam durvim uz sanaksmes pagalmu.
Tikai gadijuma pec es biju atnacis tiesi tai stunda,kad vissi zidi jau bija gatavi aizvesanai,lai tos nodotu vacu iestadem,un vareju spet izglabt Abram Shapira un Moisés Lutrina dzivibas.Ar lielam grutibam,es paspeju vinus iznemt ara,teikdams ka man vinus steidzigi vajadzetu darba,kaut gan teni bridi darbs nebija nekads,un tiesi tamdel tika projam vesti nevajadzigie cilveki.Pec tam vel vienu reizi pateicoties man,vini netika aizvesti projam Lutrins patiesam bija palicis par lielisku mekaniki,loti vertigu automobilu salabosana,un latviesi zinadami ka vini ir no manim passargatie,un kamdel es vinus pasargaju,jau centas vinus pasargat lidz pedejai iespejai lidz kamer tika aizvesti ghettos,kad neviens vairs nevareja iziet uz darbu.
Liekas ka Abrams Shapiro tika aizvests uz mazo ghetto,bet Lutrins ar savu sievu,pateicoties latviesu politiskas policijas sefa ieorasijumam,ar vaciesu atlauju,ka neatvietojams specialists,tika izvests no ghetto,kopa ar sievu,ka jau iepreks piemineju.Nezinu kas ar viniem notika velac,jo es tur reti biju.
Tapat bija meli ka latviesi izvaroja vienu zidieti,kas slepas mana dzivokli.Butu pietiekami vis mazaka informaciju vacu iestadem,par tadu notikumu,un vissi jau butu nosauti,jo likums teica ka kontakts ar “Untermenchem”,zemcilvekiem;zidiem tika sodits ar navi,un to izvarot viens pec otra...Tikai netira fantasija,viena launa zida galva,var gut baudu,ar sadiem darijumiem,un vel tad,ta zida prieksa,par kuru rupejos,lai velac vins “Liecinatu”so notikumu.
Varu vel pielikt,,ka nesmekeju nedzeru un nevienu zidieti nesmu noslepkavojis.
APSUDZIBA IR MELI.
Punkts 12-Nesmu vainigs noziedzibas kuras esot bijis”Aēu liecinieks Max Tukacier”.
A-Max Tukacier apgalvo ka Cukurs sakot ar 1941.g.1 julija,bija Mirongalvas-Perkonkrusta,vaditajs,kas darija briesmu darbus pret zidiem,um ari tos apzaga.Pec tam esot sakusas apcietinasanas.
Aistavotie punkta 4 um 5,es jaś pieradiju ka teni laikmeta es nemaz neatrados Riga.Jaś no iesakuma Max Tukacier sak melot.
B-Max Tukacier stasta par varudarbiem um slepkavibam ko Cukurs esot izdarijis 1941.g. 15 um 16 julija,Galvas kausa batalona Valdemara iela 19.
“Pienemsim ka hipótese,ka vissu ko Max Tukacier saka,ir tirapatiesiba,um sekosim notikumiem kas sastada Max liecibu.
1-Viss notiek zem Cukura um 20 kolegu komandas.
2-Pagraba atrodas 200 ieslodzitie,viriesi um sievietes.
3-Cukurs izvelejas 10 viriesus um ar 15-20 minusu starplaiku,ved tos augseja stava,briesmigi tos piekauj um pec tam nosauj.
4-Sesas reizes,tiek vesti,tas ir 60 viriesi,pus otras divas stundas laika.
5-Septita reize jaś ved Max Tukacier.Jaś gajiena vissi tiek briesmigi piekauti.
Jaś augsa telpa,bija pilna ar drebem um kurpem izmetatam uz gridu.Vins neredzeja asinis no iepreksejiem 60 upuriem,nedz vinu mirstigas atliekas likus.
6-Cukurs um citi sak vinus briesmigi kaut,sitot ar revolver viniem par galvu um citas kermena dalas.
7Max Tukacier,sanem briesmigos sitienus no Cukuru ar revolver palidzibu,um ta vinam izkrit gandriz vissi prieksejie zobi.
Max Tukacier paliek stavot kajas,kaut tik drausmigi ar revolveri sasists,tatad nesauboties,ar vissu seju sausmigi sasistu,jeb vismaz ar muti asinainu.
8-Cukurs liek vinam izgerbties.
9-Cukurs like vinam pagriesties prźt sienu.
10-Tagad Cukurs skaita zidus un redz ka tur ir 11 un nevis 10 zidi.Kada mutu bijusas starpiba nosaut 10 jeb 11?
11-Cukurs dod pavele lai to no jauna ved uz pagrabu.Ta ka Max Tukacier atrodas pie arejas sienas,tuvak pagrabam jaatgadinair,ka vissi atrodas kada aukstaka stava,majai ir 3 stavi.
4 latviesi sagrab Max,jau izgerbusos,sitot vinam vel vairak un to noved pagraba.No turienes vins dzird daudzus savienus.
12-Pec pus stundas Cukurs atgriezas ar vel 20viriesim,kuru starpa atkal ir Max Tukacier,kas,pec vina liecibas,bija ar asinainu seju,briesmigi piekauts,izgerbts pliks ar visu to,nolikts pirma rinda starp 130 zidiem kas jau atradas pagraba.
13-Vissi tiek vesti augseja stava jau ieprieks piemineta,kur 20 zidi tiek piespiesti uzgerbt drebes un kurpes no ieprieks nosautiem upuriem,vis ierinda,ka nakas.
14-Latviesi atnes dazus spainus udeni,(lai ta pavieglinatu zidu darbu),un vissi 20 zidi,starp kuriem M.Tukacier,piekauts,sadauzits un pliks,ir piespiesti notirit 70 nosauto asini no gridas un no sienam.
Ja rekinasim,ka no katra nelaimiga nosauta un ieprieks spidzinata zida,butu izlijis tikai viens litrs asinis,tad ir bijusi gruta problema ar daziem spainiem udens nomazgat 70 litrus asinis.Bet uzdevums tika izpildits.
15-19 veselie zidi un viens M.Tukacier,sadauzits,briesmigi piekauts,ar visu seju sadauzitu,un pliks,pec tam kad nomazga asinis,tiek novests leja,pagraba.
16-Gajiena satiek jau jauno grupu zidu kas tiek vesti uz pagrabu.
17-Cukurs liek tiem 20 iet par prieksu un tur Tukacier redz sausmigu skatu,lielu kaudzi nosautus plikus zidus,pus plikus,un ari apgerbtus,viriesi un sievietes,kas tika izvesti no pagrabas,piekauti un pec tam nosauti.
18-Cukurs paliek dusmigs ka si grupa no 20 zidiem ir redzejusi nosautus,un liek pagriezt muguru nosautiem.
19-Liekas ka nosautie tikusi isviesti par logiem.(Ta ka pagalmam no Elizabetes ielas un dalas no Valdemara ielas,apkart ir no dzels istrads zogs,tad vis kas no ta pagalma,bija labi redzams no tiem garamgajiem-H.C).
20-Cukurs un 20 zidi, un lidzdarbinieki ta paliek stavot vienu stundu,neko nedarot,ar muguru pret likiem,ar prieksu uz pagalma ieejas.
21-Cukurs tagad komande ka tas kas atgriezisies tiks nosauts.(Atgriezisies kur???).
22-Divi zidi atgriezas un tiek nosauti.Tagad paliek tikai 18.
23-Kad iznaca uz pagalma,jau bija pusvakrs,un ta ka bija pagajuse vairak ka stunda,tad jau bija jabut melnai naktij.
24-Cukurs sarunajas ar saviem “kolegiem”,un nolem vest atkal tos 18 zidus,starp viniem M.Tukacier,pliku,sasistu,ar sadauzitu seju,bez prieksejiem zobiem,piekautu,vel vienu reizi auksejas telpas.
25-Tur jau prieksa atrodasa,sievietis un viriesi,kas vietas trukuma del pagraba,tagad tika tur uzvesti/Kautgan Cukura del no turien jau bija tikusi izvesti-90 zidi.
26-Max dzird ka aizbrauc masines??? Un Cukurs sak no jauna mesonigi sist un mocit no visiem eispejamiem veidiem,un Max Tukacier ir piekauts velvienu reizi.
27-Cukurs pasauc vienu vecu zidu un liek vinam izgerbties.
28-Cukurs izmekle vienu jaunu zidieti no 20 gadiem un liek vinai izgerbties.Sievieti paklausa komandai un izgerbas
29-Cukurs pagruz pliko sieveti pie plika veca,un pavel lai vini kopojas.
30-Vecais cilveks nevar un negrib.
31-Cukurs ir grutibas un ta iesper vecajam ar kaju,apaks vidukla.
32-Cukura biedris,kaut ko iecust Cukura ausi un Cukurs liek vecam skupstit visas sievetes kermena dalas,kas ir plikas,uz krutim,zem vudukla,uz dibena,apaks rokam,kajas ,un ta talak,un darit vienmer to pasu,ilgu laiku.Meica kolabore.
33-Tas ir Cukuram “Bauda”.
34-Latviesi smejas.
35-Tas kas uzliek rokas uz acim,tiek piekauts ar revolveri.Ta sievieti kas raud jeb pagibs,tiek noslepkavota personigi no Cukura.Cukurs ta noslepkavo 10-15 cilvekus.
36-Ta tika noslepkavoti 60+10+2+15=87 zidi um zidenes.
37-Pec Cukura komandas,zidi isviez beigtos par logu.Cukurs aiziet.
38-Palikusos zidus aizve uz pagalma,um kamer tos tur ved daudzi tiek noslepkavoti ar ierocu sitieniem.
Max Tukacier,bresmigi pekauts,pliks,ar sadauzito seju bez biem izglabas vel vienu reizi,um tapat ka pagaiso reiziauksta Latvijas nakti,pavada visu nakti,stavot kajas militara posicija.
39-Nakosa diena vel ir tik dzivi 40 zidi,um kaudze liku sievietes um viriesi,pliki,puspliki,um apgerbti,um Max Tukacier,vis sadauzits,ar sadragatu seju,bez zobiem,netirs ar asinim,pliks,bet ar paceltu galvu stav kajas!!! Um tas vis vieta ko labi var redzet no ielas.
Parejie vissibija viriesi.(Ta tad vissas sievietes tika iznicinatas,ari vecais um jauna zidene.H.C.).
40-Latviesi papracija kas grib brivpratigi stradat?Pietez 30 zidi,starp viniem ari Max Tukacier um ta 1941.g.16 julija vini gaja iztirit pagrabus um spidzinasanas kambarus no NKVD,bijusa Latvijas Ikslietu Ministrija.
Seit vins nesaka,vai vini gaja dziedadami “Internacionale”,ko dziedaja komunisti jeb nazistu “Horst Wessel lie “.
Prieks Cukura viss ir tumsiba ietits um sak pat griesti galva.-Kad Cukurs esot pedejo reizi bijis ausejas telpas ar saviem komandetiem, bija palikusi pari 18 zidi.Cik zidi tur jaś bija prieksa gaididami,jį pec to 15 ieprieksejo noslepkavosanas tur auksa,um daudzi apaksa,vel bija palikusi pari 40 szivi,um vini starpa vienmer “Laimigais Max Tukacier”???.
ISUMA-CUKURS IR IZVIRTULIS UM MAX TUKACIER IR SUPERMAN.
Sakara ar manu ieprieksejo liecibu,es nodevos Pulkveza Klaiberga riciba 1941.g.14 julija,um man nebija nekads uzdevums lidz 25 julijam.
Man nebija tiesibas nevienu arestet,nedz piedalijos noziedznieku,jeb komunistu meklesanas Riga.Neka nezinu ka Valdemaras ielas numur 19 maja,kads butu ticis nosauts prieks jeb pec 15/16 julijam 1941.gada.Piemineta maja ir dzivojama maja,veclaiciga stila,vis vairak apdzivota,centrala,pilcetas kuartala,ar zogu,ar tadiem dzels istradajumiem,kas pielaida vissu redzet no ielas,ar iejas pagalmu,kur bija garaza prieks 3 automobilem,kas teni laikmeta nebija seviski lieli.
Jį kautkas,uzmanibu isaucosais butu noticis,saprotams ka tas butu redzams garamgajejiem,um vissi pilcetas iedzivotaji butu par to zinajusi.
Kur nu vel tadas slepkavibas,tik daudz cilveki majas ieksiene ar tik daudziem briesmigi sasistiem cilvekiem,kas nevareja notikt bez sausmu kliedzieniem,noteikti butu piesaukusi liela pula klatbutni.
Auksa mineta maja,Latviesu Politiskas Policijas apmesanas vieta,ko komandeja Apaksvirsnieks Arajs,kam bija aukstaka Juridiska izglitiba,um vinam padoti,par lielako dalu jauni studenti,kuru radinieki,tevi,mates,brali um masas,tika apcietinati sovietu valdibas laika,um spidzinati,izmociti um komunistu deporteti.
Teni laikmeta,komunisti tika mekleti par visam vietam,bez kadas rassas,dzimsanas vietas jeb religijas starpibam.
Par lielako dalu,noziedzinieki bija zidi,um ta ir ta bediga patiesiba.Ka es dzirdeju,gusteknu pagatne tika izmekleta,nevainigie palaiti vala,bet vainigie,ka viriesi ta sievietes ar izmeklesanas protokoli nodoti vacu iestadem.
Velreizi atgadinu ka mana nodarbosanas lidz manai nodarbibei “Ostenfronte”bija tikai tekniska,um manas vienigas rupes,bija ka palidzet nelaimigiem,um pats neiekristu nazistu rokas,par nerespeksanu,pret zidu nazist Goebels likumus.
Velac bijam,nevis,tik es,vissas manas gimenes liktenis briesmas.Pietiktu ka vini butu atradusi Miriam Kaitzner,pie mums majas.
Max Tukacier apsudzibas par notikumiem,kad ghetto tika iznicinats,es jaś tiku pieradijis,ka nav patiesiba Punkta 2,nemot Vera David Fiskin “Liecibu”.
Vel reizi apgalvoju ka latviesi nevareja ieiet ghetto,kuru iekseja sardze bija formeta no Danzigas policistiem,um ka tikai vini tur vareja dot paveles.Ka stav rakstits Max Kaufmanna gramata 81 um 121 lapaspuses.
ISUMA,VISA APSUDZIBA IR TIKAI IDIOTISKI MELI.
Punkts 13-Nesmu vainigs noziegumiem kuras esot bijia “Aēu liecinieks Rafael Schub”.
Rafael Schub,jaś no sakuma man apsudz ka es esot zidu iznicinasanas iesacejis,komandets par “Palkavnik Weiss”.Palkavnik,krieviski nozime Pulkvedis.Schub mani iecel ka Militara Komandanta Adjudtantu,kas jaś skan labak,bet ta nelaime ir ka ne es, nedz Pulkvez-leitnants neatradamies Riga.
Es,lidz 1941.g. 14 julija kopa ar maniem partizaniem,atrados,85 km ataluma no Rigas dienvidiem un Pulkvedis Weiss,lidz 1941.g. 13 julija,Berline,kur izpildot komandu,no toreizeja valst ministra”Reichminister Rozemberg”,dibinaja to saucamo Pagaid-valdibu,kuras Presidents butu Generalis Dankeris,Pulkvez-leitnants Freimanis,Pulkvez-leitnants Weiss,luteranu macitajs Sanders,un”Perkonkrusta”biedris Andersons,un ta formetu to saukto Latvijas Vispareju Direktoriju(Generaldirektorium Lettland.),kas bija neadzita um nepienemta no latviesiem,kas jaś bija izvelejusi pasi savu jauno valdibu,veledamies ka Prezidentu Valdmanis ,par savu kartu,neatzitu no vaciesiem.
Ka pieradijums tam ir Borissa Zemgala gramata,”Dienas baltas nebaltas”,70 lapaspuse,ar Pulkveza Ozolupes paskaidrojumiem.
Ta tad Rafael Schub,ta ka vissi citi ,melo jaś no sakuma.
Kapseta apganisana,uguns pielaisana Gogol ielasSinagoga,Bauska izdaritas sterelizacijas,um slicinasanu Kuldiga,es jaś pieradiju savu nevainibu ieks punkts 3,4,5,6,7.
TAPEC APSUDZIBAS IR MELI.
Punkts 14-Nesmu vainigs noziegumiem kuras esot bijis “Aēu liecinieks Salomon Gersteina”.
Salomon Gersteina apsudzibas nav patiesas.Es nekad nebiju nesmu bijis nedz biedris nedz Perkonkrusta prieksnieks,organizacija ar facistisku tendenciju,um kuru Latvijas valdiba jaś bija slegusi 1934.gada.
Latvijas Armija bija apolitiska.Neviens Generalis jeb jaukareivis nevareja piedalites neviena vieta,kautkada tipa organizacijas,jeb politiskas jeb apolitiskas partijas.
Mans kara dienests Latvija,ir laikmeta no 1919.g. 22 marc lidz 1940.g.30 junijam,um tur stav rakstits,ka arpus armijai man bija atlauts,macities Latvijas Universitate,mekanikas fakuldade Riga.
Runasim,par to tik briesmigi ni zidiem ienistu organizaciju Perkonkrusts,varu teikt ka pec tam kad vacu armija ienaca Latvija,vina saka politiski darboties,lai varetu nemt dalu Latvijas jauna valdiba kas saka organizetes,bet,bez nekada panakuma.Pat vaciesiem,nepatika Perkonkrusta organizacija,jō ari vini velejas brivu Latviju.Daudzi tika apcietinati no Gestapo,ka pats galva Gustavs Celmins,kas tika aizvests uz Vacuju um ielikts koncentracijas nometne.Ieks Flosemburg-Mordslager(Iznicinasanas Lageris)Dachau,tik labi pazistams vissiem pasaule,ieks Niederdorf um pedigi ieks Altbakasen,no kurienes tika atbrivots no 7 amerikanu armijas.Par notikumu Perkonkrusta prieksnieks,sarakstija gramatu,izdotu ieks Eslingen,Vacija,”Europas Krustcelos”.Salamons Gersteins,atkal atkarto “Stastus 2”,par pirmam okupacijasdienam,no vaciesiem,kur Cukurs tiek apzimets par banditu prieksnieku,kas slepkavija,spidinaja um pat slicinaja duna.(Sis facts ir jauns;vel nedzirdets),nelaimigos zidus.
Vins runa to pasu,jaś dzirdeto,par ghetto likvidacija novembra um decembra naktis.
Manos ieprieksejos paskaidrojumus,es jaś pieradiju,kas bija atbildigs par zidu iznicinasanu,um ka es pirmas divas okupacijas nedelas nemaz neatrados Riga.
APSUDZIBAS IR VIENKARSI MELI.
Velvienu reizi,kas aistav manu godu,pret David Fiskin,Abram Shapiro,Max Tukacier,Rafael Schub um Solomon Gersteina apsudzibam,ir Max Kaufmannis,sava gramata ‘Churbn Lettland” kas 106 lapaspuse raksta:
“Pat sini asiaina svetdiena,30 novembri,agri rita,vel bija tums,lika mums iet no musu mazas nometnes(Mazais ghetto),uz darbu.
Ta ka musu nometne atradas,liela ghetto aizmugure,mźs nezinajam kas notika tur prieksa.Par zogu varejam redzet,kolunas kas saka kusteties,mźs varejam dzirdet raudas,kliedzienus um savienus,bet kas tiesam tur notika,mźs nevarejam saprast nedz zinat.”Aber nahreres konnten wir nichts erfahren”.
Tikai,Fiskins,Shapiro,Tukacier,Schub,um gersteins,varejaREDZET UM SASKATIT NOSLEPKAVOTU SKAITU NO CUKURA.
Punkts 15-Max kaufmannis sava gramata “Churbn Lettland”,56 lapaspuse raksta:
“Augstaka Perkonkrusta,valdiba,latviesi bija parcelusi uz bankiera Schmuljam,dzivokla,Valdemara iela.Mes zinam ka Augstaka Perkonkrusta valdiba un vinas labi pazistamie biedri,ka lidotajs Arajs,Cukurs,Teidemann,RazumsunFreimanis tur dzivoja.”.
Ka,es teicu ieprieks,auksa mineta bankiera Schmuljam dzivokli,bija provizoriski ierikota Latviesu Politiska Policija,un nekad nebija Augstaka perkonkrusta valdiba.
Tur neviens nedzivoja.
Punkta 15,es jau pieradiju,ka nebiju,un nevareju but Perkonkrusta biedris. Piemineto cilveku vidu,vienigais liditajis biju es,un vienigo ko es pazinu,Arajs.
Man nav zinas ka kads no viniem butu Perkokrusta biedris,kuras atrasanas vieta bija Merkelu iela,numura 13,agraka Latvijas biedriba.
Tai pasa maja atradas”Pagaidu Latvijas Biedriba un Generaldirektoriu Lettland” vaciesu atbalstita,un latviesu neatzita.Max Kaufmannis nebija ticis labi informets.
Gramata “Dienas baltas nebaltas”,70 lapaspuse,stav rakstits:
“Stabs Major;kas bija pelnijis rex Reichministra Rozemberga uzticibu,kura stabs atradas Merkelu iela,Latvijas Biedribas maja,um ka vinu stavoklis(Perkonkrusta pasliktinajas no dienu uz dienu.”
Max Kaufmann sava gramata,”Chubrn Lettland”,otro un pedejo reizi piemin manu vardu.99 lapaspuse,un saka:
“Izkapa no Viena automobila,gerbies adas manteli,ar lielu pistolu,Naganu” pie saniem,latviesu slepkava Cukurs.Vins pamekleja latviesu sardzi,lai viniem dotu dazadas instrukcijas.
Vins,”Cukurs”,drosi tika informets par lielam briesmam kas mus sagaidija”.
Ir labi iespejams ka Kaufmannis mani redzeja,izkapot no automobila Cadillack Roadster,gaisi zala krasa,modelis no 1935,nopirkts no otras rokas 1937.gada.
Gerbtu adas manteli un pistole Mauzer, un nevis Naganu,un ka es griezos pie latviesu sardzes.
Ka militars,es vienmer nesaju ierocus,bet but apbrunots nekad nenozime,ka kads ir slepkava.
Areja latviesu ghetto sardze,atbildeja Rigas Prefektam.Prefekts Latvija,bija ari policijas prieksnieks,sai pilceta.
Es sai laikmeta biju atbildigs par transporta veidiem,vairakam latviesu iestadem,kas saka organizetes,ta tad ne es vareju,ne ari devu kadas instrukcijas latviesu sardzei.
Taisni otradi,es centos iegut informacijas.Ta ka es biju ari zurnalists un dzirdedams dazadas baumas kas klida par ghetto iznicinasanu,kuram pat Max Kaufmann neticeja,un redzedams daudz zidus pie arejam ghetto durvim,izkapu no auto,lai ievaktu informacijas.
Neviens neka nezinaja.Un pats Max Kaufmann raksta100 lapaspuse:
“Ka Viena dala no zida kolunam tika sutita uz majam,un outra dala uz darba”.
Cukurs saprotamsari,ar savu pistoli,un adas manteli,iekapa masine un aizbrauca,jō Max Kaufmann vairak par manim neko nesaka.
Ka tas ari nebutu,es Herberts Cukurs;esmu loti pateicigs Max Kaufmann par vina siki iztirzeto darbu,gramatu ‘Churbn Lettland”,pateicoties kurai neviens nevar uzdriksteties mani nosaukt ghetto komandieri,un daudzu koncentracijas nometnu un apmetnu prieksnieku,no kuriem ar diviem es tik iepazinos pateicoties Max Kaufmanna gramatai,jō nezinaju ka tadi eksiste.
Max Kaufmannis,mani neapsudz ka atbildiju par zidu iznicinataju,nedz ieksa,nedz ghettos ariene.Nepiemina ari nevienu gadijumu,kur es kadam zidam jeb zidenei,butu kaut ka pari darijis,jeb tos sasitis.
Ta ka vinam bija tadas,pat vis sikakas informacijas,kuras Max Kaufmann nekad nevaretu zinat personigi,par tragiskiem notikumiem Riga un Latvija,drosi tad Max Kaufmannis zinatu vismazako nozieguminu ko Cukurs butu pastradajis,zinadams ka Herberts Cukurs,ir tik populars cilveks Latvija.
Nezinu ko Max Kaufmann darija sovietu ocupacijas laika,bet sis sikas informacijas,un faktus,ka pec aizbrauksanu uz Vaciju,vins atkal atgriesas Latvija,un pec tam,pavisam viegli atkal caur “Dzels Aizkaru”,atpakal uz Vaciju,publice savu gramatu,ar naudu kaut kur ieguto.Fakts ir ka Max kaufmanna gramata tiek aizliegta no Sabiedrotiem,un tas pierada ka Max kaufmannis ir sovietu valdibai vertigs.
Sava gramata,520 lapas puse,Max kaufmann saka ka latviesu iedzivotaji ar sausmam acis,skatijas uz tik dauziem dzivpalikusiem zidiem,kas gaja uz Rigas Sinagogu.
522 lapa vins raksta:
“Ka daudzi viriesi un sievietis nessa uniformas ar lielam armijas pakapem”.
Bez saubam,latviesi lauzu slepkavas,caur NKVD vienibam,atgriezas pec “Atbrivosanas”lai turpinatu savu velniskigo darbu.Tamdel tadas latviesu bailes.
524 lapaspuse Max Kaufmann raksta:
“Vienkarsi ir netikami,ka latviesi,pie kuriem uzaugam,skatijas ar vienaldzibu uz musu ciesanam,un vel tas palielinaja”.
Max Kaufmanna kungs,paskataties un palasat “BAIGAIS GADS”;”WE ACCUSE EAST-WE WARN THE WEST”, “APSUDZIBAS PIERADIJUMS”/ko cekas mocekli runa…/,un tad jums bus vajadziga atbilde.
Tagad es paprasisu divus jautajumus,Max Kaufmanna kungam:
1-Ka var iskaidrot,ka zidu tauta Latvija,ar ko augam,ar ko sadzivojam,ko sanemam ka bralus,kam palidzejam,ka lielakais bralis,palidz mazakajam,jus ar tadu prieku,sanemat musu nelaime-kad pazaudejam musu brivibu,pazaudejam musu teviju,un vel vairak ar tadu zveribu,apcietinat,spidzinat,sabendejat un deportejot musu tautu,par kuru jums zidiem nekas,nekas patiesam,nebija ko sudzeties??????.
2-Ka iskaidrot faktu(Jusu gramata 44 lapaspuse)kad sovietu okupacijas gada,kad latviesi iedzivotaji bija pazaudejusi vissu,vissu,un bija laimigi,ka vareja izglabat savu adu,zidu iedzivotaji ieguva tadas bagatibas,ka pat nauda vairs jums neinterreseja,tik daudz bija ieguts,ka vini tagad tik noverteja vertslietas un dargaakmenus.???
Ka iskaidrot so faktu,un jusu vardus,ka zidiem sini laikmeta bija tada bagatiba,ka vel nekad ieprieks????.
Riviera Paulista,SãoPaulo,Brasil,20 junija 1960.gada.
HERBERTS CUKURS.
Tulkots no portugalu valodas. No Antinea Dolores Cukurs Rizzotto.
Nenhum comentário:
Postar um comentário