KURZEMES HERCOGISTES SLAVAS ZIME.

zz.lv / Avīze
Kurzemes hercogistes slavas zīmē
Gaitis Grūtups 26.09.2008.
http://www.zz.lv/archive/article.html?xml_id=123420

Pirms 75 gadiem latviešu paš­būvēta sporta lidmašīna devās ceļā uz Gambiju.



Kad «Novadiņā» publicējām rakstu par lietuviešu Stepona Darjus un Staša Girena mēģinājumu 1933. gada jūlijā veikt tolaik pasaules vēsturē garāko transatlantisko lidojumu no Ņujorkas uz Kauņu (kas beidzās ar traģisku katastrofu Vācijā, kad bija pievārētas deviņas desmitdaļas vairāk nekā septiņu tūkstošu kilometru garā ceļa), redakcijā vērsās Jelgavas lidotājs Hūberts Štekels, kurš aicināja pastāstīt par tā laika latviešu lidotāja Herberta Cukura lidojumiem pirms 75 gadiem uz Gambiju un vēlāk uz Tokiju. Savulaik tie viņu un daudzus citus latviešu jauniešus mudinājuši pievērsties lidmašīnu būvei un lidošanai.
Atšķirībā no Darjus un Girena H.Cukura vārds pēc Otrā pasaules kara maz tiek pieminēts. Tā iemesls – iespējamā dalība holokaustā. Taču viņa lidojumiem Latvijas brīvvalsts laikā nav sakara ar nacismu, Otrā pasaules kara traģēdiju. H.Cukuram ierādīta nozīmīga vieta Latvijas aviācijas vēsturē.

Pacelšanās bez publikas
Pirmais uz Gambiju 1933. gada maijā devās Nikolajs Pūliņš. Viņš bija pazīstams kā Baltijas jūras pārlidotājs – līdz Zviedrijai un atpakaļ – 1932. gada vasarā. 1933. gada 28. maijā N.Pūliņa jauno lidmašīnu «I-6 Gambija» tālajā ceļā pavadīja tūkstošiem rīdzinieku, kā arī kara ministrs Jānis Balodis. Taču līdz 16. gadsimta Kurzemes kolonijai N.Pūliņš netika. Pēc pāris dienām Rīgā pienāca ziņa, ka, lidojot starp Dancigu (tagad Gdaņsku) un Berlīni, jaunajai īsti neizmēģinātajai lidmašīnai piepeši apstājies motors. Veicot piespiedu nosēšanos nepiemērotā vietā, tā avarēja. Lidotājs un viņa pavadonis bija sveiki un veseli, taču lidmašīna – lūžņos.
Ar šo N.Pūliņa neveiksmi izskaidrojams fakts, ka H.Cukurs savu lidojumu sāka diezgan slepeni. Tikai sievas, dēlēna un Aviācijas veicināšanas biedrības priekšnieka izvadīts, 1933. gada 28. augustā Spilves lidostā viņš pacēla gaisā savu C-3. Laikraksts «Jaunākās Ziņas» 31. augustā publicēja rakstu «Nepamatotas baumas par Cukura lidojumu uz Tokiju jeb Gambiju», kur bija teikts, ka pazīstamais pilots izlidojis uz Rietumiem kārtot personiskas komerclietas. Tikai 16. septembrī jau pēc tam, kad H.Cukurs Parīzē aviācijas motoru rūpnīcā «Renault» bija salabojis savas lidmašīnas sešus gadus veco motoru un izlidojis no Bordo uz Spāniju, «Jaunākās Ziņas» vēstīja, ka patiesībā Cukurs ir ceļā uz Gambiju.

Negaidīts viesis
Labās dienās H.Cukurs nolidoja tūkstoti kilometru. Taču bija arī sliktas dienas. Piemēram, 18. septembrī un 6. oktobrī, kad motora defekta dēļ C-3, veicot piespiedu nosēšanos, cieta avārijā. Visur lidotājam palīdzēja gan zemnieki, gan dažādu lidostu aviomehāniķi, gan arī Latvijas diplomātiskie darbinieki. 2. novembrī Dakarā, trīssimt kilometru no Gambijas, H.Cukura lidmašīnas motors šņāca kā plēšas, jo kompresijas tikpat kā nebija. Tomēr viņam izdevās pacelties 1200 metru augstumā un uzņemt kursu uz galamērķi. Kad tika sasniegta Gambijas upes grīva, visapkārt pavērās milzu purvi. Miglas pārņemtajai Gambijai pat lāgā nevarēja saskatīt otru krastu. Beidzot 13 kilometru no Beterstas H.Cukurs pamanīja nelielu lidlauku un piezemējās. Ceļojums bija ildzis 68 dienas, veikti 7600 kilometri. Angļi, kuriem šī kolonija piederēja, par latviešu lidotāja ierašanos nebija priecīgi. Lai novietotu lidmašīnu aerodromā, pieprasīja 17 latu diennaktī un pēc pāris dienām paziņoja, ka viņš tur nedrīkst palikt. Tā nu 9. novembrī H.Cukurs izlidoja uz Dakaru pie daudz laipnākajiem frančiem, kur viņš decembra sākumā sagaidīja latviešu tautas dāvināto jauno motoru ar 130 zirgspēku jaudu (vecajam bija tikai 80 zirgspēku).

Loks virs Jelgavas
Tika veikts lidmašīnas remonts, un 8. februārī H.Cukurs jau pa citu maršrutu – caur Sicīliju – lidoja uz dzimteni. Atkal bija ķibeles ar motoru, kurš «rija» eļļu – piecus litrus stundā. Romā firmas pārstāvis to nomainīja. 17. maija vakarā Liepājas aerodromā pulcējās ap septiņiem tūkstošiem sagaidītāju. Tika sakurināti trīs lieli ugunskuri, lai labāk iezīmētu nosēšanās vietu. Beidzot parādījās no Kēnigsbergas pēdējā posmā startējusī slavenā lidmašīna. Apmetusi vairākus lokus ap pilsētu, tā nosēdās. Pēc jūsmīgās sagaidīšanas H.Cukuru uz rokām aiznesa līdz automašīnai, ar kuru viņš devās pie savas slimās mātes un prombūtnē piedzimušās meitas.
25. maijā H.Cukurs atgriezās ceļa sākuma un galapunktā Rīgā Spilves lidostā. H.Štekels atceras, ka ceļā no Liepājas uz Rīgu slavenā C-3 apmetusi vairākus lokus ap Jelgavu, kur H.Cukurs diezgan cieši sadarbojās ar planieristu jeb buru lidotāju skolu.

Ceļš ekvatora garumā
H.Cukura lidojums ar paša konstruēto lidmašīnu C-6 «Trīs zvaigznes» uz Tokiju no 1936. gada 30. oktobra līdz 1937. gada 16. jūlijam ir mazāk populārs, taču aviatori to vērtē augstāk nekā lidojumu uz Gambiju. No Rīgas līdz Tokijai un atpakaļ, lidojot caur Balkāniem, Indiju, Vjetnamu, Ķīnu, bija jāveic 40 350 kilometru (tas pārsniedz ekvatora garumu). Arī šis lidojums tika aprakstīts presē, iepazīstinot lasītājus ar dažādām tautām, propagandējot Latvijas sasniegumus lidmašīnu būvē.

Raksta sagatavošanā izmantota Edvīna Brūveļa grāmata «Latvijas aviācijas vēsture».