VIENA TILTA STASTS.

19.04.2007

karostas tilts

Kad pērn 12.jūlijā ar Gruzijas karogu peldošais tankkuģis "Anna" ietriecās jau senāk cietušajā Kalpaka tilta ziemeļu daļā, ziņa sadragāto tiltu, ātri aplidoja visu Latviju. Cilvēki no visām valsts malām brauca aplūkot nelaimes vietu. Kāds liepājnieks jokoja, ka par šo skatu varētu iekasēt naudu un sapelnīt jaunam tiltam. Gandrīz gadu sagrautā tilta puse rūsēja ūdenī, bet nu liepājnieki var noraudzīties tilta remontdarbos, jo bojātais tilta posms sadalīts trijās daļās un demontēts.

Reklāma
Simtgadīgais Kalpaka tilts, ko agrāk saukuši gan par Izgriežamo, gan Gaisa tiltu, un tā apkārtne saistās ar notikumiem, kuri vēl ilgi tikuši pārrunāti gan pilsētā, gan ārpus tās.

1906.gada augusts

Jau vairākas dienas iepriekš te satraukti rosījās būvnieki, inženieri un mehāniķi. Ieradušies inženieri un augsta ranga militārpersonas no galvaspilsētas Sanktpēterburgas. Jaunuzceltajam tiltam bija jāveic pārbaude. Beidzot tas jānodod ekspluatācijā – darbi mazliet ieilguši tikko bijušo revolūcijas notikumu dēļ. Tilta projektēšanas un celtniecības izmaksas sasniegušas pusmiljonu rubļu, Brjanskas metālfabrikās darinātās metālkonstrukcijas rūpīgi sakniedētas un beļģu ražotais pagriešanas mehānisms uzstādīts. Novērot neredzēto rosību bija sabraukuši ne tikai simtiem liepājnieku, bet arī daudz tuvākas un tālākas apkārtnes iedzīvotāju.

Pa sliedēm, kas pievilktas no blakusesošās tramvaja galapunkta stacijas, uz tilta lēnām tiek uzvilkti vairāki tramvaja vagoni un ar akmeņiem piekrautas platformas. Tad kopsolī tam pāri maršē matrožu rotas, tiek vilkti smagie lielgabali, brauc smagie ormaņi. Vai tilts izturēs? Celtspējas rezerve gan tam paredzēta 240 tonnas, bet ja nu… Seko rūpīgi mērījumi. Viss kārtībā!

19.augustā kara ministra Kuropatkina un citu īpaši lūgtu viesu klātbūtnē 132 metrus garais tilts tiek svinīgi iesvētīts un sāk savu piedzīvojumiem bagāto mūžu.

Pirmais pasaules karš

Vairākas reizes dienā, pagriešanas mehānismam ņipri murrājot, tilts tiek izgriezts. Vienlaikus abas tā puses nepilnās 5 minūtēs tiek pagrieztas 90 grādu leņķī katra uz savu pusi, lai Karostas kanālā varētu ienākt un iziet karakuģi.

1914.gada augustā iesākās Pirmais pasaules karš, kurš līdzi atnesa ne mazums interesanta. Kādu dienu virs Liepājas parādījās cepelīns. Ziņkārība visiem bija liela redzēt savādo cigāru, kas lidoja lielā augstumā, bet bailes arī, un katrs meklēja patvērumu, kur vien varēdams, jo katram likās, ka taisni viņam bumbu sviedīs uz galvas. Nometis dažas bumbas, lielus zaudējumus nenodarījis, cepelīns lidoja prom. Pie Bernātiem robežsargi to sašāva, kuģis iekrita jūrā, komandu sagūstīja un atveda uz Liepāju. Sašautā cepelīna apšuvuma gabalus tirgoja pilsētniekiem kā suvenīrus.

Reiz, kā jau svētdienā, daudz ļaužu bija aizgājuši skatīties degšanu. Piepeši pēcpusdienā pret Liepāju parādījās divi vācu karakuģi un apšaudīja Karostu. Izcēlās liela panika, katrs bēga, kur varēdams. Militārie pavēlnieki, kaut gan zvērējuši caram uzticību līdz nāvei, aizbēga, atstādami Karostu likteņa un liesmu varā. Krievi atkāpās, uzspridzinādami vienu izgriežamā tilta posmu. Priekšostā un Karostas kanāla galā, lai traucētu ienaidnieka kuģu kustību, nogremdēja vairākus konfiscētus kuģus.

Atdzimšana un triki

Vairākus gadus pāri Karostas kanālam, līdztekus sagrautajam tiltam, kursēja pārceltuve. Pēc kara sapostīto nācās atjaunot. Divdesmito gadu sākumā liepājniekiem atkal bija ko brīnīties – no Karostas puses pilsētas virzienā sāka slieties dīvaina koka konstrukcija, kas aizvietoja saspridzināto tilta daļu. Saremontēts tika pilsētas pusē esošā tilta laiduma mehānisms. Kuģiem gar jaunuzbūvēto tilta daļu nācās kustēties garām ļoti uzmanīgi, lai to nejauši neaizķertu.

Karostas darbnīcu meistariem, liekot lietā savu prasmi, izdevās bojāto tilta posmu atjaunot, samontēt, un tilts, kas drīz sāka nest pulkveža Kalpaka vārdu, atkal sāka funkcionēt. Izmantot atjaunotā tilta priekšrocības nekavējās tolaik jūras aviācijā dienošais virsleitnants Herberts Cukurs,

kurš veica elpu aizraujošu triku un milzīga ļaužu pūļa acu priekšā izlidoja zem Kalpaka tilta, kur augstums no ūdens līdz tiltam tikai 8 metri.

Katastrofa

Norvēģu okeāna tvaikonis "Narne" ar 5500 tonnām petrolejas 1926.gada 13.novembrī gatavojas doties jūrā. Kā jau pienākas, ierodas locis ar velkoņiem "Valdemārs" un "Anna". No sākuma viss norit, kā paredzēts. Bet 20 – 30 asu attālumā no izgrieztā Kalpaka tilta, kad kuģim jāsagatavojas izbraukt tam cauri, pēkšņi atsakās klausīt kuģa stūre. Velkoņi gan cenšas kuģi novaldīt, lai tas nesistos sāņus, taču ir jau par vēlu – 100 pēdu augstais kuģa dzelzs masts aizķer tiltu un nolūst kā skaliņš, bet pašu tvaikoni parauj zem tilta un tas sagriežas sāņus. Ar milzīgu troksni lūst kuģa skurstenis, stūres māja, komandtilts. Tad tvaikonis pēkšņi sāk sāņus virzīties uz pretējo pusi. Pāri tā klājam izmisumā un bailēs skrien jūrnieki. Citi paslēpušies iekštelpās. Pēdējā brīdī no komandtilta paspēj nolēkt locis Riekstiņš, kapteinis un stūrmanis. Lielākās rūpes un bailes rada doma, ka, lūstot tvaika korēm, var eksplodēt krava – petroleja. Taču to ar pūlēm izdodas novērst, aiztaisot aizbīdņus virs tvaika katliem mašīntelpās. Dzirksteles un dūmi paceļas ap 30 pēdu augstumā. Arī izmestajam enkuram neizdodas kuģi noturēt, un tā priekšgals uzdrāžas sēklim.

Vairākas dienas katastrofā cietušo norvēģu tvaikoni uz Karostu brauc apskatīt daudz ziņkārīgo. Ļaudis nebeidz vien brīnīties par vecā tilta izturību. Pāri tiltam pagaidām laiž vienīgi gājējus, braucējiem jāmet līkums pa šoseju gar Saules muižu. Cietušo tvaikoni apskata īpaša ekspertu komisija. Izrādās, ka bojājumi ir daudz lielāki, nekā sākumā domāts. Lietpratēji izsakās, ka kuģim var veikt tikai visnepieciešamāko remontu, lai tas spētu velkoņu pavadībā nokļūt ar pārējo kravu uz Tallinu. Pilnīgu remontu varēs izdarīt tikai pēc kravas izņemšanas un sešu nedēļu ilgas tvaikoņa tilpņu vēdināšanas.

Cietušo tiltu atkal saremontē Karostas darbnīcu meistari, un pāri tam, kā ierasts, atkal var doties Karostā izvietotie Latvijas armijas karavīri.

Pacietīgais darbinieks

Ilgus pēckara gadus par Gaisa tiltu pārdēvētais tehnikas brīnums godprātīgi darbojās, pat bez kārtīga remonta. Labākajā gadījumā tā bija pārkrāsošana, rūsu pat īsti nenotīrot, kā arī pēc daudziem gadu desmitiem pāris reižu nomainot tilta dēļu segumu. Dažbrīd remontētāji kādu sīkāku defektu mēģināja sametināt, tomēr tas neizdevās, jo konstrukciju tērauds nepakļāvās metināšanai, un darbiem vienkārši atmeta ar roku. Pamazām pazuda arī dekoratīvie kaltie laternu stabi.

Karstajā saulē tilts sakarsa, fizikas likumu spiests, izpletās un to nebija iespējams izgriezt. Padomju karabāzes pavēlniecība netālu turēja buksieri, kurš dzesēšanai lēja tiltam virsū ūdeni un lai tas ar savu spēku varētu laidumus pagriezt. Vēlāk tilta mehāniķiem nācās pielietot viltību, lai tilta laidumi vidusdaļā nesaliptu – tur tika likta vienkārša malkas pagale.

Pāri tiltam vienkāršs gājējs nemaz nevarēja tikt – vajadzēja sargkareivim uzrādīt caurlaidi vai pasi ar apliecinājumu, ka viņš Karostā tiešām dzīvo. Neiztika arī bez atrakcijām. Karostas puikām īpašs varonības pierādījums bija lēciens no tilta ūdenī. Gadījās arī, kad kāds mazliet iereibis un uz trauksmi nokavējies padomju jūrnieks lēcis uz savu, no ostas izejošu karakuģi.

Pēdējos gadu desmitos Kalpaka tilts bija palicis faktiski vienīgais izgriežamais metāla tilts Eiropā, kurš darbojās. Unikālais tehnikas piemineklis, ko varētu saukt par radinieku Eifeļa tornim Parīzē un Brīvības statujai Ņujorkā (tapuši gandrīz vienā laikā un arī pēc konstruktoru risinājuma visai līdzīgi), bija kļuvis par apskates vērtu objektu. Gandrīz vai katrs tūristu autobuss pie tā piestāja un ļaudis pacietīgi noraudzījās tilta izgriešanas procesā.

Juris Raķis,


Namdaru meistarstiķis – pagaidu koka konstrukcija saspridzinātās tilta daļas vietā. Tilta dienvidu puse jau bija izgriežama. 20.gadu sākums.


Gaidot tilta atvēršanu. Pie tilta vēl neilgi pirms tā sagraušanas. 2006.gads.


Milzīgais, ar 300 tonnu celtspēju apveltītais Polijas celtnis "MAJA" beidz Kalpaka tilta demontāžu. 2007.gada 3.aprīlis.


TILTS

Karostas jeb Kalpaka tilts pāri kanālam ir inženiertehnikas piemineklis – vienīgais Latvijā saglabājies izgriežamais tilts. Tas atklāts 1906. gadā un kopš tā laika darbojas nevainojami. Tilts sastāv no divām atsevišķām daļām, kuru katru iespējams pagriezt paralēli krastam apmēram 5 minūšu laikā.

Aptuveni mēnesi pirms tilta simtgades notika avārija - tilta ziemeļu laidumu sadragāja liels kuģis, kā rezultātā skaistais, vēsturiskais tilts, kuru vēl nesen diendienā izgrieza kuģu ielaišanai Karostas kanālā vai izlaišanai no tā, un pa kura apakšējo arku reiz izlidojis slavenais lidotājs Herberts Cukurs, ŠOBRĪD NEDARBOJAS. Tilts tā arī palicis izgrieztā stāvoklī un to šķērsot nav iespējams. Karostā no pilsētas centra puses līdz ar to var nokļūt vienīgi caur Tosmari. Sagrauto tiltu iespējams apskatīt no abiem krastiem.


Aptuveni mēnesi pirms tilta simtgades notika avārija - tilta ziemeļu laidumu sadragāja liels kuģis, kā rezultātā skaistais, vēsturiskais tilts, kuru vēl nesen diendienā izgrieza kuģu ielaišanai Karostas kanālā vai izlaišanai no tā, un pa kura apakšējo arku reiz izlidojis slavenais lidotājs Herberts Cukurs, ŠOBRĪD NEDARBOJAS. Tilts tā arī palicis izgrieztā stāvoklī un to šķērsot nav iespējams. Karostā no pilsētas centra puses līdz ar to var nokļūt vienīgi caur Tosmari. Sagrauto tiltu iespējams apskatīt no abiem krastiem.

www.liepaja.lv