quinta-feira, 20 de novembro de 2008

KAPEC?

Roberts Klimovics
Publicets Visu Latvija 2006 g,1 junija.

Latvijas jaunlaiku vesture joprojâm
mums uzdod daudzus
neatbildetus jautâjumus. Viens
no interesantâkajiem ir jautâjums
par Herberta Cukura dzîvi
un nâvi. Lîdz Otrajam pasaules
karam Latvijâ bija trîs cilveki,
kurus pazina visi: Kârlis Ulmanis,
Jânis Balodis un ...
Herberts Cukurs.

Tas nenozîme,ka vini bija arî vienlîdz slaveni
Latvijâ un pasaule. Sajâ zinâ
nenoliedzami Herberta Cukura
oreols pârspeja abus ieprieksminetos.
Kâds tad bija sis cilveks, pâr
kura vârdu joprojâm tik neatlaidîgi
gâzas gan legendas, gan
visdazâdâkie apmelojumi, lâsit?
Kâpec daudzus jo daudzus gadus
pec vina nâves dzîvo spilgtas
atminas un nostâsti, nezina un
minojumi? Kas bija Herberts
Cukurs? Vai drosmîgs un talantîgs
aviators vai vienkârsi avantûrists?
Vai savas zemes izcils
patriots vai tautas nodevejs? Vai
humânists un dievbijîgs kristietis,
vai neþelîgs bende? KAS bija
sis cilveks?Lai rastu un nodotu
vispârejai zinâsanai atbildes uz
augstâkminetajiem jautâjumiem,
laikâ, kad esam nodzîvojusi
padsmit gadus it kâ informatîvi
brîvâ vidu, un kamer no
mums nav aizgâjusi dzîvie liecinieki
– kopâ ar vel diviem Latvijas
patriotiem un lieliskiem
mâksliniekiem, ar drosmîgiem
un uzticamiem draugiem Raitu
Valteru un Raivo Karro nolemâm
izpetît, izmeklet un atspogulot
so stâstu dokumentâlâ
filmâ. Sî darba laikâ esam
nonâkusi pie daudziem atklâjumiem
un atzibâm, kuras ir
ïâvusas vispârejos vilcienos ieskicet
Herberta Cukura dzîvesstâstu,
ko nododam jûsu izvertesanai,
cienîjamais lasîtâj! Tâ kâ
Cukura dzîves pedejie 20 gadi
pagâja Dienvidamerikâ, kur vins
arî tika zveriski noslepkavots,
2005. gada Ziemassvetkos kopâ
ar Raitu devâmies transatlantiskajâ
pârlidojumâ Rîga – San
Paulo, lai satiktos ar vecâko
Cukura dinastijas pârstâvi Gunâru
Cukuru

un, iespejams, arî
ar citiem Cukura gimenes locekliem.
Mûsu plânos bija izstaigât
visu Dienvidamerikas
Herberta Cukura dzîves posmu
un maksimâli precîzi atainot to
toposajâ filmâ. Tâdel pabijâm
gan Rio de Janeiro, Santusâ un
Urugvajas galvaspilsetâ Montevideo.
Pârrunâs ar Cukura
berniem un mazberniem centâmies
arî izjust un saprast Cukuru
kâ cilveku. Mazliet pasteidzoties
notikumiem prieksâ,
jâsaka, sliet, mums tas izdevâs.
Jo ieguvâm necereti plasu un vispusîgu
materiâlu par Herberta
Cukura dzîvi.
Cukurs – fakti un autobiogrâfija...
gimene...Herberts Cukurs
ir dzimis 1900. gada 17.maijâ
Liepâjâ, Zirgusalâ, Liepâjas
amatnieka,

mehâniskâs darbnîcas
îpasnieka Jâna un Annas
(dzimusas Skudras) Cukuru gimene.

Pabeidzis Liepâjas cetrgadîgo
skolu 1919. gada 22. martâ
kâ brîvprâtîgais iestâjâs Latvijas
armijâ un iesaistâs Brîvîbas cînâs
2. Ventspils kâjnieku pulka, 2.
Cesu bataljona legendârajâ 7. tâ
saucamajâ “Urrâ” rotâ, lojmetejnieku
vada sastâvâ, noklûstot
Latgales fronte.

Par cînâs parâdîto drosmi un varonîbu Cukuru
1920. gada 1. februârî paaugstina
par serjantu. Beidzoties Atbrîvosanas
karam, Cukurs iestâjâs
Kara skolas virsnieku kursos,
kurus beidzot ar 1. skiru, sanem
leitnanta dienesta pakâpi un tiek
pârcelts uz nesen izveidoto
Aviâcijas divizionu. 1921. gada 7.
septembrî ieskaitîts Aviâcijas
skolas lidotâju kursâ (1921. gada
diviziona pavele Nr.183 un 1922.
gada pavele Nr.24) un lîdz 10. novembrim
pârbaudes lidojumu stundu
skaitu, un klûst par lidotâju –
noverotâju. 1923. gada 3.janvârî
paaugstinâts par virsleitinantu
un nosûtîts uz 1. iznîcinâtâju
nodalu. Lido uz vâcu trofejlidmasînas
Focker D VII.



Cukurs lidojuma as Focker D VII.
No 1925.
gada 12. janvâra lîdz 1927. gada
14. novembrim dzîvo Liepâjâ un
dien Jûras aviâcijâ.

Velâk, dienedams
Aviâcijas pulkâ Rîgâ, dzîvo
Baltâs muizas ielâ 18 dz 2, tâ
saucamajâ Baltajâ muizâ Iïìuciemâ.
Apbalvots ar Triju
Zvaigznu ordeni,


Latvijas apsardzîbas
brîvîbas bronzas medalu,


Latvijas skautu Baltâs
Lilijas ordeni,


Herberts Cukurs ir bijis ne
tikai labs lidotâjs, bet arî talantîgs
aviokonstruktors. Vins pirmais
Latvijâ uzbûveja zemplâksni
– lidmasînu, kurai spârns
atradâs zem fizelâzas C–1
“Auseklîtis”.

Tâs aerodinâmiskâs îpasîbas bija tik izcilas, ka ar vecu
10 zirgspeka motocikla motoru

tâ speja sasniegt 80 km/stundâ
lielu âtrumu. 1928. gadâ
Herberts Cukurs ar to izlido zem
Liepâjas Karaostas tilta.

Ar savu nâkamo lidmasînu C–3, kura
aprîkota ar vecu un norakstîtu,
Cukura rokâm renovetu 80
zirgspeku “Reno” motoru, pec
neveiksmîgâ lidotâja Pûlina
medinâjuma, Cukurs dodâs pârlidojumâ
uz Kurzemes hercogistes
bijuso koloniju Gambiju.

Sâkotneji sis lidojums gûst tikai
skeptiíu piezîmes, un sâkâs gandrîz
neieverots un ar uzmanîbu
pilnîgi neapveltîts. “Pateicoties”
Reno motora kaprîzem, sî lidojuma
laikâ Cukurs trîs reizes
piedzîvo ekstremâlas piespiedu
nosezanâs, ârkârtîgi nepateicîgâ
reljefâ, tajâ skaitâ arî kalnos,
tacu, pateicoties savam meistarîbas
lîmenim, saglabâ lidmasînu
un sevi praktiski neskartus.
Sis lidojums gûst tik lielu
tautas sajûsmu un ieverîbu, ka
tas tiek pastiprinâti atspogulots
Latvijas plassazibas lîdzeklos.

kalnos un pie iezemiesiem –
kanibâliem – ir galvenais sarunu
temats tâ laika latviesu
sabiedrîbâ.

Pateicoties siem panâkumiem, Latvijâ tauta
saziedo naudu un noperk lidaparâtam
C– 3 jaunu, specîgâku
Gepsys firmas motoru, ar kuru
C–3 atgriezas mâjâs.


Spilves lidlaukâ Cukuru sagaida ne tikai
tûkstosi apsveiceju, bet arî Valsts
prezidents, Kara ministrs un Trîs
zvaigznu ordenis. Cukuram tiek
piezkirta kapteina dienesta pakâpe
un uzdâvinâta Bukaisu
muiza.

Panâkumu spârnots, Herberts
Cukurs nolemj veikt aviâcijas
vesture vel nebijusu pârlidojumu,
Rîga – Tokija – Rîga.
Lai to realizetu, vins bûv jaunu
lidaparâtu C – 6.


Soreiz darbs
veicas daudz raitâk, jo Cukuru
atbalsta gan valsts, gan privâtas
organizâcijas. 1936. gada oktobrî
sâkâs pirmais aviâcijas vesture
pârlidojums, kas garâks
par zemeslodes apkârtmeru ar
distanci 48 000 kilometru.
Jâpiebilst, ka lîdz pat sodienai
neviens to nav izdarîjis ar pastaisîtu
lidaparâtu... Sim ceïojumam
seko lîdzi visa pasaule.
Reportâjas par to regulâri publice
ne tikai “Jaunâkâs Zinas”,
bet arî visas pasaules lielâkie
plassazinas lîdzekli.




Katrâ valstî,kur nolaidas “Trîs zvaigznes”,
Cukuru sagaida augstas vietejâs
amatpersonas. Ar so lidojumu
Latvijas vârds tiek ierakstîts
aviâcijas vesture zelta burtiem.
Arî sî celojuma laikâ Cukuru
neatstâj piedzîvojumi un risks.
Tâ laikâ anglu koloniâlâs
administrâcijas del C–6 gandrîz
iet bojâ, un Cukurs pavada gandrîz
divas nedelas komâ, jo,
glâbdams kâdu iezemiesu meitenîti,
atdevis savu pedejo hinîna
devu...1937. gadâ Cukurs
veiksmîgi atgriezas mâjâs,

un par so pârlidojumu tiek uznemts
pasaules Aviâcijas lîgâ.

Harmon Trofeju ka labakais lidotajs.


Lîdzâs tâdiem pilotiem kâ
Santos-Djumont, Lindenbergs,
sestais biedrs.



Visâ pasauleCukurs tiek iesaukts kâ latviesu
Lindenbergs.
Lîdz sim ir pavisam maz
runâts arî par vel vienu Herberta
Cukura celojumu, kuru
vins veica kopâ ar savu kundzi
Mildu.





Tas bija brauciens uz Palestînu, un
atskirîbâ no ieprieksejiem tika
veikts ar auto. Tas aizsâkâs
Spânijas pilsonu kara laikâ, uz
kurieni Cukurs kâ “Jaunâko
Zidu” kara korespondents devâs
atspogulot notikumus. Tas
sâkâs tepat Latvijâ, un Cukura
auto izbrauca cauri visai
Eiropai un Ziemeïâfrikai ar
plîvojosu Latvijas karodzinu

Herberts Cukurs Jr ar to pasu saglabato karodzinu

uz auto prieksejâ spârna un uzlîmi
“LR” uz aizmugurejâ, sturmeja
Sahâru, sasniedzot Jeruzâlemi.

Cukurs ar sievu Milda pusdienas.
Cukurs veica braucienu, kura
nopietnîbu lîdz galam izpratîs
laikam tikai rallijreida Parîze –
Dakâra dalîbnieki. Jâpiebilst, ka
tas tika veikts ar nepilnpiedziòas
auto, cauri teritorijâm,
kurâs risinâjâs aktîva karadarbîba.
Apmeklejis Kristus pieminas
vietas,



caur Turciju Cukurs
veiksmîgi atgriezâs Eiropâ un
nokluva mâjâs. Par so braucienu
Cukurs rakstîja reportâzas
“Jaunâkajâm Zinâm”, kuras
nekad netika publicetas, iznemot
dazas. Par laimi sis unikâlais
manuskripts ir saglabâjies
un nonâcis mûsu rîcîbâ, un
mes turpmâkajos mûsu avîzes
numuros jûs ar to iepazîstinâsim.


Cukurs ir bijis arî labs
zurnâlists un par saviem celojumiem
sarakstîjis trîs grâmatas.
“Mans lidojums uz Gambiju”,

“Mans lidojums uz Japânu”
(publicets tikai “Jaunâkajâs
Zinâs”) un “Starp debesîm un
zemi”. Interesanti, ka pirmâs
divas ir pierakstîjis Jûlijs Lâcis,
kas tolaik strâdâja JZ”, un bija
Cukura gimenes draugs.
(Turpinâjums sekos.)
Cukura aviokonstruktora talants,
protams, paliek neieverots.
C–6 tiek pârtaisîts par pikejoso
bumbvedeju C–6 bis,

un Latvijas
Gaisa speki pavisam îsi pirms
okupâcijas piesem to brunojumâ
un pasûta Cukuram 12 lidmasînas.

Tajâ laikâ pikejosie
bumbvedeji ir tikai valstîm ar
visattîstîtâko kara aviâciju, starp
tâm nav Latvijas kaimiòvalsts
Krievijas... Tiesi so iemeslu del,
ienâkot Padomju karaspekam,
par Cukura lidmasînâm un aviokonstruktora
talantu ieinteresejas
krievi. C–6 bis tiek iemeginâts,
tasu nav saprotams krievu
generâïiem. 1941. gada 9. aprîlî
Cukurs tiek izsaukts uz Jakovleva
konstruktoru biroju Maskavâ.

Aizbildinoties ar dazâdâm atrunâm,
Cukurs izvairâs no sadarbîbas
ar okupantiem un atgriezas
Bukaisu muizâ, kuru vins
pârdevejis par “Lidoniem” un
nododas lauksaimniecîbai. Bûdams
pastiprinâtas krievu intereses
objekts, Cukurs netiek paklauts
represijâm un saglabâ dazas
privilegijas, ieskaitot personîgo
auto. Sâkoties Otrajam pasaules
karam, Cukurs aktîvi iesaistâs
nacionâlajâ pretosanâs
kustîbâ, kopâ ar Bukaisu aizsargu
Sakni noorganizejot un apbrunojot
ar C–6 lojmetejiem un
personîgajiem ierociem partizânu
vienîbu, kas darbojâs, lîdz vâcu
okupâcijas vara pârnem kontroli
pâr Latvijjas rietumiem un
vidieni. Cukura vîri piedalâs vairâkâs
kaujâs un sanem gûstâ apmeram
40 sarkanarmieku, tajâ
skaitâ trîs virsniekus, no kuriem
viens ir majora dienesta pakâpe.
Kad vâcu vara sâk vajât bijusos
padomju aktîvistus, to redzeslokâ
nonâk arî Cukurs. 1941 gada
jûlija sâkumâ Bukaisos ierodas
vâcu zandarmi. Cukurs uzvelk
savu aviâcijas kapteina formasterpu
un dodas tiem lîdzi uz
Jelgavu, kur no latviesu ultrapatriotu
puses tiek apsûdzets kolaboracionismâ,
jo Cukura brauciens
uz Maskavu un privilegijas
tiek tulkotas kâ sadarbîba ar Padomju
varu. Tiesi tad Cukuru
no nosausanas glâbj jaunizveidotâs
latviesu Drosîbas policijas
prieksnieks, bijusais advokâts
Viktors Arâjs, kurs piedâvâ tam
savu protekciju un transporta
dalas prieksnieka vietu, kas bûtîbâ
tobrîd Cukuram nozîme patverumu.
Saprotams, ka sajâ situâcijâ,
Cukurs piedâvâjumu
pienem.
Bûdams humânists, izmantojot
savu dienesta stâvokli, Cukurs
izved no Rîgas uz Lidoniem
zîdieti Miriamu Kaicneri, kuru
pârkrâso blondu un izglâbj no
drosas nâves vâcu sarîkotajos zîdu
slaktinos.

Miriam kopa ar Cukura gimene,Lidonos maja.
Miriam ir airs Mildas muguras,kopa ar Cukura berniem.

Otrs zîds, ko Cukurs
paglâba no nosausanas, ir
Âbrams Sapiro.

Sis cilveks joprojâm
ir dzîvs. Lîdz pat kara beigâm
Cukurs piedalâs cînâ pret
Padomju Savienîbu gan latviesu
vienîbu sastâvâ Austrumu fronte,
gan kâ paspârvaldes darbinieks,
gan arî kara beigu dalâ, no
1944. gada strâdâjot slavenajâ
vâcu Bicker aviâcijas rûpnîcâ par
konstruktoru. Kad Vâcija kapitule,
Cukurs kâdu laiku dzîvo
Marselâ,

bet 1946. gadâ pârcelas
uz savu jauno zemi – Brazîliju.
Lîdzi Cukura gimenei visu kara
celu seko Miriama jeb, kâ Cukuri
vinu sauc, Mârîte.Nonâkot Brazîlijâ,
Cukurs sâk savu dzîvi ne
no kâ, atklâjot Rio de Janeiro laivu
nomâtavu. Cukurs uzbûve
vairâkus jau Francijâ izgudrotus
un veiksmîgi pârdotus ûdensvelosipedus

jeb kâ pats saka – ritenlaivas,
kas dod gimenei iztiku.
Miriama pamet Cukuru gimeni
un apprecas ar turîgu zîdu ârstu.
Cukurs kopâ ar delu Gunâru iegâdâjâs
norakstîtu lidmasînu –

amfîbiju – un atjauno to. Brazîlijas
dzîves posma sâkumâ Herbertam
Senioram ir vairâki darîjumi
ar vietejiem zîdiem, kuri
par Cukura labajiem darbiem izturas
pret vinu ar milzîgu cienu
un pateicîbu, regulâri apciemojot
Cukuru, rîkojot kopîgas vakarinas.
Arî pirmais biznesa
partneris ir zîds, ar kuru kopîgi
tiek nodibinâts uznemums. Kad
Cukurs ir sasniedzis uzplaukumu
un kïuvis par vairâku lidmasînu
îpasnieku, kâ arî sâcis razot
pieprasîtas ritenlaivas un kuterus

uz gaisa spilvena “Flightkraft”, ir
nodibinâjis ûdenslîdeju un
ûdensslepotâju skolas,un atverts peldosais restorâns,

vins sanem vairâkus piedâvâjumus pârdot
savu ienesîgo uznemumu no
kâda zîdu uznemeja, ar kuru jau
ieprieks Cukuram bijusas darîsanas.
Kad Cukurs atsakâs pienemt
so piedâvâjumu, vietejos laikrakstos
parâdâs pirmâs apsûdzîbas.
Lai arî tâm nav nekâda pamatojuma,
pâr Cukura galvu gâzas
melu vilnis. Vinu apsûdz sâkotneji
30 000, pec tam lîdz pat
100 000 zîdu noslepkavosanâ.
Vietejâs zîdu organizâcijas sarîko
grautinus Cukura uznemumâ.
Cukurs pieprasa Brazîlijas valdîbai
tiesât vinu un zîdu organizâcijâm
publisku konfrontâciju.
Brazîlijas valdîba nosûta pieprasîjumu
Sabiedrotajiem (Otrajâ
pasaules karâ Brazîlija cînîjâs antihitleriskajâ
koalîcijâ), tajâ
skaitâ Krievijai, kâ arî Izraelai –
jebkuru informâciju, kas apstiprinâtu
kâdu no apsûdzîbâm, tasu
tâdas nesanem. Cukurs pârliecinosi
un neapgâzami pierâda
visu apsûdzîbu pilnîgu nepamatotîbu,
un tiesa atzîst Cukuru
par nevainîgu.

Brazilijas jurnala zinas raksta ka Brazilijas policija pierada ka Cukurs ir nevainigs.Tagad tikai jabut tiesas spriedums,kas notika ar aplieciba ka sekojos.

Tâpat Brazîlijas valdîbas pârstâvis pieprasîja vietejâm
zîdu organizâcijâm apsolîjumu
par to, ka tâs izbeigs jebkâdas
destruktîvas darbîbas pret
Cukuru gimeni, un tâs arî sanema.
Lîdz pat savai nâvei Cukurs
dzîvoja salîdzinosi mierîgi, jo
pec Brazîlijas tiesas sprieduma
un izmeklesanas materiâliem,
sabiedrîba izturejâs ar lielu cienu
pret Cukuru un vina gimenes locekliem.
Herberts paspeja atzîmeties
arî pasaules futbola vesture,
jo bija vienîgais lidotâjs, kas
pârlidoja Marakana stadionu tâ
atklâsanas speles laikâ starp Brazîliju
un Urugvaju.

Sî spele, kurâ Urugvaja uzvareja Brazîliju ar
1:0, Cukuram beidzâs ar pilota
licences zaudesanu, jo virs stadiona
lidot speles laikâ bija aizliegts,
bet zurnâlista fotogrâfija
no gaisa vienâ no Brazîlijas lielâkajâm
avîzem, kurâ bija redzams
amfîbijas pludins, nodeva pârkâpeju.
Ar tâdâm lidmasînâm lidoja
tikai Cukurs... Kad 1965. gada
23. februârî Herbertu Cukuru
pec neveiksmîga sagûstîsanas
melinâjuma “Mossad” teroristi
nogalinâja, lai savu asinsdarbu
attaisnotu, zîdu propagandas resors
atkal pârplûdinâja laikrakstus
ar nacistu zverîbas atainojosâm
fotogrâfijâm un sausmu
stâstiem, ar kuriem Cukuram
nebija sakara... Gebelsa ieteikums
“Kad jûs melojat – jums
jâmelo tâ lai neviens nevar iedomâties,
ka tâ var melot!” seit
tika izpildîts tikpat labi kâ nacistu
laikâ vacu medijos.

Nenhum comentário: