Lidmasina C-3 "Kurzemes Hercogiene"
Ka jau minets, H. Cukurs, vel dienejot juras aviacija, Liepaja 1925. gada decembri saka prieksdarbus savas jaunas lidmasinas C-3 radisanai, tas kon• struesanai un aprekiniem. Visu to, ari velak pasu büves gaitu un ar to saistitas problemas vins plasi apraksta gramata "Mans lidojums uz Gambiju". Kadu vins bija iecerejis savu nakotnes lidmasinu? Tai butu jabut nelielai, divvietigai, derigai ari lidapmacibai un pietiekami izturigai, lai ar to, kaut ar nelielas jaudas motoru, varetu izpildit augstako pilotaju (katra lidotaja sapnis!) - veidot cillpas, mucas, reversmenus, dazadus apmetienus un gristi. Par taliem parlidojumiem H. Cukurs tad vel nesapnoja. Pec vairak neka septinu menesu darba lidmasinas projekts bija gatavs. Toreiz vins paredzeja lidmasina iebuvet 35 ZS motoru, ar kuru varetu sasniegt atrumu 125 km/h. Lidmasina tika konstruéta ar cetrpadsmitkartigu drosibu (!?), lai vajadzibas gadijuma varetu tai” uzlikt" ar! jaudigaku motoru. (Si velme H. Cukuru neatstaja, ari projektejot nakamo lidmasinu C-6.)
Kad Liepajas aerokluba energiskais prieksnieks kapt. Freimanis bija sagadajis ap 800 Latu kapitalu, lidmasinas buvdarbi vareja sakties (pec 1926. gada decembra). Tika samekletas nepieciesamas darbnicu telpas Liepaja, paligi büve - flotes instruktoru skolas kaprali: Limbahs, kas gatavoja lidmasinu apkalumus, Ledins un Spole - bijusie galdnieki, kas saka lidmasinas kermena buvi. Ta ka neertibas sagadaja pastaviga braukasana no dienesta vietas Liepajas kara osta uz pilsetu, büvi parcela uz Liepajas kara ostas rajonu - H. Cukura dzivokli. Dzivokli tika samontets lidmasinas kermenis un iesakta sturu büve. Ka paligs pieteicas vel jaunmatrozis Plesums. Driz vien dzivokla telpas kluva büvei par sauram un nacas parcelties atpakal uz pilsetu. 1927. gada vasara Liepajas Valsts tehnikuma direktors Kupics atlava lidmasinas buvi turpinat tehnikuma darbnićas. Lidmasinas buve tika iesaistiti tehnikuma audzekni par 10 santimiem stunda, kuri gatavoja un Iimeja sparna ribinas un apsuva pusgatavo lidmasinas kermeni ar aviacijas finieri. Tehnikuma mehaniskajas darbnicas gatavoja apkalumus un virpoja dazadas bultinas. Tomer, neskatoties uz samera veiksmigu büves sakumu, büve bija japartrauc Iidzeklu trükuma del. Ar virsnieka, virsleitnanta algu juras aviacija nepietika. Bija jamekle jaunas iespejas lielaku ienakumu nodrosinasana. 1927. gada 14. novembri Cukurs atvadas no juras aviaćijas (?) un ar uznemeja Iknera starpniecibu iesaistas ka soferis Glüdas dzelzcela büve - vada akmenus un granti, klüdams par kravas automasinas ipasnieku. Velak, pa karjeras kapnem kapdams aizvien augstak, - ari par transporta vaditaju un ekspeditoru. Lidmasinas büve vareja atkal turpinaties. Tomer ne ilgi, jo Cukurs, bija nodomajis parcelties uz Rigu, Balto muizu Spilves apkartne, kas kluva ari par turpmako lidmasinas buves vietu. Savu "Ausekliti" un ari pusbuveto C-3 (" Auseklitis" vel nebija pardots) vins parveda uz Rigu ar kugi 'Gaida". Talaka lidmasinas C-3 büve turpinajas visu 1929. un 1930. gadu lidz pat 1930. gada aprilim (28. aprili ta tika ielidota).
Saja laika ari tika nodibinata Latvijas Aviacijas biedriba, kas palidzéja Cukuram büvet toposo lidmasinu. Stradadams Riga, ka civilists Cukurs uzzinaja, ka Kara aviacijas skola norakstiti divi veci 80 ZS 8 cilindru Renault tipa motori, kas glabajas artilérijas noliktavas ka luzni. Ar biedribas starpniecibu Cukurs tos ,pieprasija savai lidmasinai. Pagaja sesi menesi, kamer vins sanema atlauju no Brunosanas parvaldes tos iegadaties. Par motoriem tika samaksts 30 latu gabala. No diviem sakombineja vienu. Lük, kur nodereja teva mehaniskajas darbnicas un ari velak sofera gaitas guta prakse, darbojoties "ar dzelziem". 1930. ,gada 28. aprili lidaparats C-3 beidzot bija gatavs, un to, protams, Cukurs ka vecs sauszemes un juras lidotajs ielidoja pats.
C-3 bija zemplaksnu tipa lidmasina, otrais zemplaksnis Latvija. Sparni tika pastiprinati ar turosiem balstiem virspuse. Lidmasinas propelleris bija ar samera lielu diametru, kuru prasija vesturiskais 1916. gada Renault motors (mazi apgriezieni) un kurs pieskira lidmasinai ipatneju "augstu" izskatu (Renault motori bija uzstaditi, izgatavoti pec francu licences Anglija, anglu macibu lidmasinam Avro 504-K, un tas modifikacijai Avro 538N); Latvija sis lidmasinas iepirka no Anglijas, 1925. gada (slepena pavele nr. 1, 1925. g. 10. janv., Vestures arhivs, fonds .
1477, 1. apr., lieta nr. 9). Vecais Renault motors kalpoja Cukuram lidz pat 1933. gada 9. novembrim, lidz ta nomainai ar tautas davinato Gipsy - modernu 4 cilindru 130 ZS gaisadzesinamu motoru.
Nenhum comentário:
Postar um comentário