1923. gada 6. septembri laikraksta "Jaunakas Zinas" nr. 197 bija ievietots pazinojums. "Lidotaja nelaime": "4. sept. Pecpusdiena starp Kolku un Pitragu avareja jauna bezmotora lidmasina. Vetra lidmasinu parlauza, un no liela augstuma ta iegazas jüra. Lidotajs students mehanikis Upmals izglabts."
Tas bija pirmais planiera lidojums peckara Latvija. Nakamais, kas saka nodarboties ar bezmotora lidmasinas problemu risinasanu, bija Herberts Cukurs. Péc savu lidmasinu C-1 "Auseklitis" un C-3 "Kurzemes hercogiene" uzbuvesanas un parcelsanas uz dzivi Riga vins konstrue un uzbüve pirmo pirmapmaćibas planieri Latvija C-4 pec vacu planiera Zoglin parauga, izlietojot ta büvei norakstitas aviacijas pulka lidmasinas Sopwith Strutter 1 1/2 sparnus un stures (pec konstruktora K. Irbisa zinam) un piebüvejot klat sim dalam jaunu fermmveida kermeni ar valeju sedvietu kermena prieksa (raksturigi visiem vienvietigiem• pirmapmįcibas planieriem). Sada tipa planieris vispar pirmo reizi paradijas Vacija 1926. gada, un sa planiera konstruktors bija Fricis Stamers. Sis planieris kluva par pamattipu veselai plejadei lidzigu planieru ne tikai Vacija un Eiropa, bet visa pasaulé, ari sakuma perioda pec Otra pasaules kara Vacija un Latvija - uzbuvets Rigas jauno tehniku stacija sis gramatas autora vadiba. Latvija sada tipa planierus sauca par "skabargam". Savu uzbuvéto planieri C-4 Cukurs izstadija publikas apskatei 1932. gada Latvijas razojumu izstade Esplanade, kur ari to demonstreja lidojuma, startéjot ar gumijas virves (amortizatora) palidzibu. Ar so planieri Cukurs 1932. gada 19. septembri pirmo reizi Latvija izmeginaja ari ta saukto autostartu, ar kuru bija iespejams planieri pacelt Iielakaja augstuma, talakaja planieristu apmacibas gaita (lidz 150-200 m) vel aizvien vienvietiga macibu metodika, kad lidskolnieks visu laiku no pasa macibu sakuma lido viens, lidapmacitajam paliekot uz zemes un dodot noradijumus skolenam tikai pirms lidojuma. Pirmie Iidskolnieki ar planieri C-4 bija Apolons Pantelejevs (velak Rigas buru lidotaju skolas prieksnieks), Janis Butevics (Jelgavas buru lidotaju skolas prieksnieks), J. Racenis un pirma planieriste izpletnleceja Latvija Helena Eglite-Hothe. Velak Cukurs so planieri pardeva Jelgavas planieristiem (aizsargu planieristu kopai), un ar to 1933. gada 27. februari Janis Buteevics veica parbaudes lidojumus H. Cukura un K. Konstanta klatbutne, iegudams pirma oficiali registreta planierista apliecibu Satiksmes ministrijas Pasta un telegrafa departamenta Aviacijas nodala. Seit ari bija izstradati noteikumi planierista nosaukuma iegusanai.*
Edvins Bruvelis-Latvijas Aviacijas Vesture.
* j. Butevics. Macies lidot. levads buru lidosana. - R.; A. Gulbis, 1934.
Nenhum comentário:
Postar um comentário