HERBERTA CUKURA UZBUVETAS LIDMASINAS-C-6 "TRIS ZVAIGZNES".

3. Herberta Cukura lidmasina C-6 "Tris zvaigznes" .




(no 1936. gada 30. oktobra lidz 1937. gada 16. jülijam)

Mazak populars un latviesu sabiedriba zinams ir Cukura nćkamais lidojums - uz Tokiju 1936.-1937. gada ar jaunuzbüveto lidmasinu C-6 "Tris zvaigznes". Sis parlidojums vertejams vel augstak neka ieprieksejais - uz Gambiju, kaut vai nolidota attaluma turp un atpakal (lidz Gambijai 19 342 km, lidz Tokijai - 40 350 km) un apmekleto valstu (Latvijas varda nesana pasaule) zinā (Lietuva, Vacija, Ungarija, Dienvidslavija, Bulgarija, Turcija, Sirija, Iraka, Irana, Pakistana, Indija, Birma, Kina, Vjetnama, Koreja un Japāna). Parlidojums kluva slavens arzemes vel ar to, ka ieprieks cetri dazadu valstu piloti bija nesekmigi meginajusi veikt lidzigu marsrutu un sasniegt Tokiju (Talie Austrumi vispar bija pievilkusi daudzus). Bet talo parlidojumu veica daudziem nezinamas mazas valsts - Latvijas - parstavis ar pasbüvetu lidmasinu.

C-6 bija pirmais moderni iekartotais brivi nesosais zemplaksnis Latvijas aviacijas vésture, vel pirms K. Irbisa slavenajiem zemplaksniem I-11 un I-12. Cukurs ar savu C-6 jau lidoja 1935. gada aprili, bet Irbisa I•11 tika ielidots tikai 1936. gada jünija beigas. Irbisa I-11 un I-12 tomer pec aerodinamiska izveidojuma bija paraki par C-6 (ari pec virsmas nostrades), jo ar 90 ZS Cirrus Minor motoru sasniedza lidiigas lidspźjas ka Cukurs ar savu C-6 ar Gipsy Major 130 ZS motoru. C-6 bija ari smagaks (lidsvars 1100 kg pret 680 kg) un lielaks «(C-6 sparna veziens - 11 m un laukums - 12,8 m2 pret 9,3 m un 11,3 m2) neka Irbisa konstrukcijas lidmasinas.

lidmasinu C-6 saka büvet 1935. gada februari. Konstruktivie meti tika izstradati jau tülit pec atgriesanas no Gambijas (1934. gada 25. maija), un tas büvi kapt. Cukurs veica no dienesta aviacijas pulka brivaja laika, izmantojot 13 amatnieku palidzibu. Lidmasina izmaksaja 24 300 latu. Lidmasinas büvi vareja tik atri veikt tapec, ka Cukurs bija guvis plasu atbalstu sabiedriba. Lidmasinas motoru Gipsy Major vins nonéma no savas ieprieksejas lidmasinas C•3 "Kurzemes hercogiene" un iebüveja jaunaja C-6. Kara ministrs gen. J. Balodis deva Iidzeklus lidmasinas parvalka, audekla iegadei. Hjorda kimiska un lakas fabrika ziedoja krasas, laku un emalju, Rudzisa finiera rüpnica - aviacijas finieri, un Valsts elektrotehniska rüpnica (VEF) uzdavinaja radioiekartu un elektrisko instalaciju.

Konstruktivi sis jaunais brivi nesosais zemplaksnis stipri atskirąs no lidz sim büvetam lidmasinam - tas lidzinajas tikko ekspluatét saktajiem modernajiem zemplaksnu iznicinatajiem Rietumos. Lidmasina bija pilniba koka konstrukcijas zemplaksnis ar trapecveida viengabala caurejosu sparnu ar vienu koka lonzeronu. Sparns pievienots kermenim ar specialiem apkalumiem. Sparna eleroni diferenciala tipa, kas aiznem pusi no katras sparna puses. Vidéjo dalu starp eleroniem un kermeni aiznem nolokama sparnu pakaléja mala - aizplaksni, kas paredzeti celtspejas palielinasanai nolaizoties un paceloties.Lidmasinas kermenis pec formas-taisnsturis ar noapalotu augsdalou,izveidots no sesam kermena sijam sr divkarsu finiera apsuvumu.Lidotaja kabine slegta ar atbidamiem tripleksa(neplistisa stikla)logiem.Kabines platums-58 cm,ozpolstereta ar samtu.Motora ramis izgatavots no kadmijotam terauda caurulem.Starp motoru un pilota vietu novietota ugunsdrosa atarpsiena,kas izgatavota no divkarsam 1 mm biezam aluminija plaksnem,starp kuram ievietota azbesta karta.
Galvena lidmasinasbenzina tvertne ar tipumu 230 l novietota starp starpsienu un kabini.Lidotaja vieta aiz plaksnu lonzerona.Lidmasina buveta ka divvietiga,ar pasaziera vietu aizmugure,aiz pilota.Pasaziera vieta var ievietot papildu degvielas tvertni ar 160 l tilpumu.Lidmasinas sasija-neatkariga tipa no diviem hidrauliskas amortizacijas balstiem ar ritenu aptecetajiem,Messier tipa,riteni-50X150mm,ar hidrauliskam bremzem.
Piesis no koka ar gumijas virves amortizaciju,grozams un apkalts ar metala plaksnem.Astes virsmas,tapat ka plaksni,brivi nesosas ar stabilizatoriem.Stures ar Fletner tipakompensatoriem.Valdierices parasta tipa uz lodisu gultniem.Sturu troses kermena iekspuse.Motors De Havilland 130 ZS Gipsy Major,4 cilindru ar karajosiem cilindriem,gaisadzesinams.Motors parsegts ar aluminuja parsegu.propelleris Fery tipa,uz zemes mainams solis,diametrs-2 m.Degvielas paterins-44l stunda.Propellera piedzina bez reduktora.Maksimalie propellera apgriezieni-2350 minute.
Lidmasina apgadata ar sadiem navigacijas un lidojuma kontroles instrumentiem:divi Askania tipa kompasi,maksligais aviohorizonts (ziroskopigais),divi atruma raditaji,divi augstuma raditaji(viens no tiem iebuvets instrumentu paneli,otru var novietot pec pilotu velesanas),divi limenrazi,gareniska un skersstavokla raditaji.Un,protams,motora darbibas kontroles instrumenti:termometri,manometri un tahometrs.Bija uztadits ari rullisu tipa karsu turetajs.
Ar lidmasinu iespejams izpildit nakts lidojums.Ir borta ugunis un 450 W prozektors.Kabine elektriska apsildisana ar reostatiem temperaturas regulesanai.
Stravas avots-12 V akumulatora baterija.Motora palaisanai izmanto elektriko starteri.Lidmasinai is uztadita VEF razota radioiekarta ar 10W jaudu.
Raditajs ar trim vilnu diapazoniem 900,868 un 600 m.Uztversanas iekartai tris vilnu diapazoni.Radioiekartu var izmantot ari ka radiotelegrafu un radiotelefonu.Telegrafa darba zona-600km,telefonam-150 km.
Divas antenas-viena pastaviga 6 m garuma novietota lidmasinas kermeni,otra 100mgaruma izlaizama ar apecialu titavu.Si lidmasina 1936-1937.gada bija viena no modernakam Latvija.
Lidmasinas imatrikulacijas apzimejums bija YL-ABA.
Tehniskie dati:sparnu veziens-11 m;
Lidmasinas garums-8 m;
Lidmasinas augstums-2,3m;
nesosa virsma-13 m2;
Lidmasinas tukssvars-625 kg;
Lietderiga krava-525 kg;
Lidsvars-1150kg;
Plaksnu slodze-88,4 kg/m2(tajos laikos daudz!);
Jaudas slodze-8,8 kg/ZS;
Lidojuma atrums-Maksimalais tuvu pie 300 km/h,kreisesanas-ap 220 km/h,nosesanas-70km/h;
Kaptspeja(ar kravu 350 kg)-3000m/16 min;
Lidojuma ilgums-8-12 stundas;
Izturibas koeficients-~20!?(ta pielaizama jebkuros figurlidojumus).
Lidmasina pec ielidosanas 1936.gada beigas tika vispusigi izmeginata un uzlabota visu 1936,gada vasaru,un tikai tad,kad ta vairs neradija saubas tallidojuma izpildei,Herberts Cukurs 1936.gada 20 oktobri devas talaja cela ,par kuru bija sapnojis jau sen.Lidojums uz Japanu.

Edvins bruvelis-Latvijas Aviacijas Vesture.