ILMARS LATKOVSKIS: HERBERTA CUKURA LIETA JAIZMEKLE.

Ilmārs Latkovskis, "HansaMedia", HansaMedia
12. marts 2006



Cukura lieta nav nekāda saldā. Ar Herberta Cukura vārdu dažs labs grib turpināt Otro pasaules karu latviešu un ebreju, Latvijas un Izraēlas attiecībās. Cukurs kļuvis par sāļu pārbaudījumu demokrātijai, tiesiskumam un vārda brīvībai.

Herberts Cukurs ir izcils Latvijas pirmskara laika lidotājs. Viņa slava pēc kara ir nomākta ar apsūdzībām par cietsirdīgām ebreju masveida slepkavībām. Nav šaubu, ka Cukura biogrāfijā ir tumšākas lappuses, kas saistās ar Arāja komandu un Rīgas ebreju geto. Taču tiesa viņa vainu nekad nav pierādījusi. Pēc kara viņš gadu pavada Francijā, tad pārceļas uz Brazīliju, kur dzīvo atklātu veiksmīga uzņēmēja dzīvi. Līdz 1965. gadā it kā biznesa darījumā viņš tiek aizmānīts uz Urugvaju, kur viņu sadistiski nogalina Izraēlas specdienesta MOSSAD aģenti. Viens no aģentiem ar Antona Kincles pseidonīmu Cukura noslepkavošanas operāciju diezgan naturāli ir aprakstījis grāmatā “Rīgas bendes nāve”.
Uzmanīgākam lasītājam šī grāmata tomēr atstāj dīvainu un provokatīvu iespaidu. Grāmatas latviešu izdevumā ir vēsturnieka komentāri, kas norāda uz vairākām faktu aplamībām. Šķietami sīkumi, taču visi ir tendenciozi par sliktu Cukuram. Vai, lai noslepkavotu Cukuru, viņu vajadzēja tik ilgstoši lenkt, vairākkārtīgi izvilināt uz ārzemēm, un slepkavību izpildīt pieciem aģentiem? Tas mudina uz domu par citas versijas iespējamību: operācijas patiesais nolūks bija Cukura sagūstīšana, lai viņu tiesātu. Pie dīvainībām pieder arī naturālisms, ar kādu autors apraksta pašu slepkavības gaitu un līķa “kāju saīsināšanu”, lai to iedabūtu šim notikumam īpaši sarūpētā kastē. Tas viss provocē teikt: pag, pag, tajā visā lietā ir kaut kas dīvains.

Domāju, ka gan kopš kara gadiem, gan kopš Cukura slepkavības ir pagājis pietiekami daudz laika, lai Herberta Cukura lietu izvērtētu bez histērijas un aizvainojumiem. Lai to izdarītu, vajadzētu tikt pāri banalizētām uzskatu galējībām.

Viena galējība. Latviešiem kā nācijai jāuzņemas vaina par kara gados pret ebrejiem pastrādātajiem noziegumiem. Tā vietā latvieši ne tikai noliedzot vai attaisnojot savus noziegumus, bet pašus noziedzniekus pat mēģinot iztēloties par varoņiem.

Otra galējība. Ebreji paši ar saviem noziegumiem pret latviešiem Baigajā gadā izprovocējuši taisnīgu atriebību, kas patiesībā nemaz nav bijusi tik liela, kā to tagad mēģinot iztēloties “holokausta biznesmeņi”.

Vai mēs vienreiz varam pārkāpt šim banalitātes slieksnim?

Apelējot pie goda prāta un veselā saprāta, ceru, ka varam vienoties par dažām būtiskām lietām, kuras likt kā pamatu turpmākajai jautājuma skatīšanai.

Pirmkārt. Nav ne mazāko šaubu, ka pret ebrejiem Otrā pasaules kara laikā pastrādāti šausmīgi noziegumi. Nav ne mazāko šaubu, ka tas noticis arī Latvijas teritorijā, un latvieši bijuši saistīti ar šiem notikumiem. Tāpat pret latviešiem vērstajos totalitārajos principos ir bijuši iesaistīti ebreji. Taču ir pilnīga bezjēdzība mēģināt izskaitļot, cik kurš kuram nodarījis pāri un kurš pirmais sāka. Nevar būt runa par latviešu vai ebreju kopatbildību par pastrādātajiem noziegumiem.

Otrkārt. Herberta Cukura lieta, lai abstrahētos no kaislībām, vispār nav aplūkojama latviešu un ebreju attiecību kontekstā. Jautājums ir par tiesas ceļā iegūtiem vainu apstiprinošiem pierādījumiem (vai attaisnojumu) par noziegumiem pret cilvēci (holokaustu).

Treškārt. Aicinājumi Cukura lietu izskatīt tiesiski un dažādu versiju izvirzīšana nekādā gadījumā nav saistāmi ar apvainojumiem antisemītismā.

Nesenās vizītes laikā Izraēlā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga skaidri norādīja, ka Latvija turpinās holokausta noziegumu izmeklēšanu. To atzinīgi novērtēja gan Izraēlā, gan visā pasaulē. Tieši uz to pašu mudina arī Herberta Cukura tuvinieki un aizstāvji. Vispusīga un tiesiska izmeklēšana, kas beidzas ar konkrētiem vainas pierādījumiem vai reabilitāciju.

Raits Valters un Roberts Kļimovičs ir sākuši Herberta Cukura lietas žurnālistisku izmeklēšanu. Brazīlijā viņi tikušies ar Herberta Cukura bērniem, bet Urugvajā ar cilvēku, kurš sešdesmitajos gados nodarbojās ar Cukura slepkavības lietas izmeklēšanu. Raits un Roberts apgalvo, ka tagad viņu rīcībā ir pārliecinoši materiāli, kas liek uz Cukura lietu paskatīties pavisam savādāk. Viņu mērķis ir izveidot filmu un atjaunot Herberta Cukura vārda labo slavu.

Pagaidām Herberta Cukura lietā sabiedrībā dominē intuitīvi pieņēmumi. Trūkst publiski pieejamu faktu. Atklātāks un daudzpusīgāks skatījums uz šo lietu tikai mazinātu neveselīgas kaislības.

Interviju ar Raitu Valteru un Robertu Kļimoviču skatieties raidījumā "Viss Notiek", pirmdien, plkst. 21.55, LTV1 vai http://www.tv.lv/