Laikraksta „Latvijas Avīze” 2005. gada 14. janvāra numurā bija lasāma intervija ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Jāni Maizīti. Intervijā bija lasāms sekojošais:
“[…] Mūsu lasītājos neizpratni izraisīja fakts, ka Drošības policijā tika ierosināta krimināllieta par aplokšņu nodrukāšanu ar Herberta Cukura attēlu. Mums vaicā, vai krimināllietu ierosinātu arī, ja uz aploksnēm tiktu attēlots NKVD vadītājs, kurš 1941. gadā parakstījis pavēles par civiliedzīvotāju nošaušanu– Semjons Šustins.
Jānis Maizītis: Drošības policija ir veikusi preventīvus pasākumus, lai nepieļautu šādu aplokšņu izplatīšanu. Runājot par Cukuru – viņa radinieki ir lūguši prokuratūru Cukuru reabilitēt, taču prokuratūra to nav darījusi, jo nesaskata pamatu viņa reabilitācijai.
– Bet Cukurs taču nav bijis notiesāts…
Jānis Maizītis: Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļa vairākkārt pārbaudījusi un izvērtējusi iespējamo Herberta Cukura līdzdalību kara un genocīda noziegumos un konstatējusi, ka viņš Vācijas okupētajā Latvijas teritorijā 2. pasaules kara laikā ir dienējis tā saucamajā Arāja komandā un piedalījies civiliedzīvotāju iznīcināšanā un tādēļ reabilitācijai nav pamata. […] ”
Jāatgādina, ka p/o “Nacionālā spēka savienība” vairākkārtīgi ir centusies izprasīt no Ģenerālprokuratūras tās rīcībā esošās ziņas, kas ļautu secināt, ka 1965. gadā nogalinātais Latvijas pilsonis Herberts Cukurs tik tiešām ir piedalījies plānotā civiliedzīvotāju iznīcināšanā. Tā kā līdz šim no LR Ģenerālprokratūras esam saņēmuši tikai virspusīgas rakstveida atrunas, kurās nav nekādu objektīvu un tiesiski pamatotu liecību vai pierādījumu Herberta Cukura vainai, lūdzam LR Ģenerālprokuroru Jāni Maizīti darīt zināmu visai sabiedrībai noziegumu epizodes un liecības, uz kura pamata tiek izteikts imperatīvs apgalvojums, ka Herberta Cukura reabilitācijai nav pamata.
Bez tam p/o “Nacionālā spēka savienība” vēlas uzzināt, kādi tieši preventīvi pasākumi no Drošības policijas puses ir veikti, lai nepieļautu “šādu” aplokšņu izplatīšanu?
Vēlos atgādināt, ka es kā privātpersona 2004. gada nogalē vairākas reizes tiku izsaukts uz Drošības policijas Liepājas reģionālo nodaļu, kurā man bija jāsniedz paskaidrojumi par šo aplokšņu izdošanu. Drošības policijā pret mani netika veiktas nekādas preventīvas darbības un man nav nekādu saistību ne pret Drošības policiju ne LR Ģenerālprokuru šo aplokšņu izplatīšanas sakarā, jo arī Saeimas Nacionālās drošības komisija pēc sarunas ar Drošības policijas priekšnieku, ģenerāli Jāni Reiniku secinājusi, ka p/o "Nacionālā spēka savienība'', izdodot aploksnes ar lidotāja Herberta Cukura attēlu, nav kurinājusi nacionālo naidu vai citādi pārkāpusi Latvijas Republikas likumdošanu. Ja reiz Herbertam Cukuram veltītās aploksnes izdotas likumiski un nav atrodamas nozieguma pazīmes, kādēļ LR Ģenerālprokurors Jānis Maizītis intervijā kā valsts amatpersona publisko informāciju, kurai nav motivēta pamatojuma? Ne p/o “Nacionālā spēka savienība”, ne es personīgi nekad neesmu godinājis noziedzniekus un viņu noziegumus, taču dēvēt Herbertu Cukuru par noziedznieku, kā to darījušas vairākas sabiedrībā pazīstamas amatpersonas un vairāku plašsaziņas līdzekļu žurnālisti, ir nekorekti un prettiesiski.
Kā labticīgs un likumpaklausīgs Latvijas Republikas pilsonis lūdzu, lai turpmāk izvairītos no pārpratumiem, beidzot darīt zināmu LR Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļas veikto izmeklēšanas laikā atrastos pierādījumus Herberta Cukura sakarā. Esmu pārliecināts, ka šāda tiesiski pamatota rīcība beidzot pārtrauktu neauglīgo diskusiju par Herbertu Cukuru kā mītisku personu, kura vainojama smagos noziegumos pret cilvēci.
Aigars Prūsis
P/O “Nacionālā spēka savienība” priekšsēdētājs
Assinar:
Postar comentários (Atom)
Nenhum comentário:
Postar um comentário