VAI NEVAJADZETU IZMEKLET LATVIJAS PAVALCTNIEKA CINISKU SLEPKAVIBU?

Laikraksts ''DDD'' Saeimas depuātiem uzdevis jautājumu: "Vai Latvijas tiesībsargājošām instancēm nevajadzētu rūpīgi izmeklēt šo gadījumu– Latvijas pavalstnieka cinisku slepkavību bez tiesas sprieduma? "
Pēteris Tabūns, Saeimas deputāts:
– Godīgi sakot, neesmu pasekojis līdzi šim jautājumam, tāpēc nepārzinu lietas, kas saistītas ar Herbertu Cukuru. Bet cilvēka noslepkavošana bez tiesas Padomju laikā bija ierasta sistēma. 1937.gadā 70 000 latviešu Krievijā piesprieda nāvessodu tikai tādēļ, ka viņi bija latvieši.
Jūsu pieminētais gadījums, protams, ir noziegums un tas ir jāceļ gaismā, kā arī jāizmeklē motīvi, kāpēc tas noticis.
Jānis Lagzdiņš, Saeimas deputāts:
– J.L.: Herberts Cukurs ir tāda ļoti neviennozīmīgi vērtējama personība. Bet vēršanās pret cilvēkiem, kuri izplata dažos simtos eksemplāru aploksnes ar Cukura attēlu, manuprāt, ir baidīšanās pašiem no savas ēnas. Tad jābūt konsekventiem, un jāizņem visas grāmatas, kurās tiek atklāti slavināts Hitlers. Īpaši krievu valodā ir publicētas ļoti daudz grāmatu, kas attaisno Hitleru un hitlerismu, un tās ir brīvi iegādājamas arī Latvijā krievu grāmatnīcās! Šāda cīņa pret vienu nieka aploksni man liekas vienkārši smieklīga un liek domāt, vai tiešām mēs esam tik vāji, ka baidāmies no kādas nieka kartiņas ar sen miruša un nogalināta cilvēka attēlu.
DDD: Vai Latvijas tiesībsargājošām instancēm nevajadzētu rūpīgi izmeklēt šo gadījumu – Latvijas pavalstnieka cinisku slepkavību bez tiesas sprieduma?
J.L.: Mēs varam šādu izmeklēšanu ierosināt, bet mēs, padomju režīmā cietušās tautas, atšķirībā no ebrejiem, neesam panākuši noziegumu pret latviešiem starptautisko rezonansi un šo analogo nosodījumu. Tas ir mūsu, politiķu, uzdevums – arī mans uzdevums.
DDD: Ir jau pagājuši vairāk kā desmit gadi. Kad tas vienreiz tiks izdarīts!?
–J.L.: Ar mūsu Latvijas politiķu iestāšanos vien ir par maz. Tikai kopīgi visas tautas, kas ir cietušas no padomju režīma, varēsim panāks rezultātu.
DDD: Kad no Latvijas tiks deportēti tādi žīdi, nacionālā naida kurinātāji kā Cilēvičs, Pliners, Ždanoka?
J.L.: Ja kāds cilvēks Latvijā kurina tautu naidu, tad šis cilvēks tiks sodīts atbilstoši mūsu likumiem un tiesāts, ja darbībā ir naidu kurināšanas sastāvs. Taču par šādu nodarījumu cilvēks nevar tikt deportēts, jo to nepieļauj mūsu valsts likumi. Ar kriminālnoziedzniekiem mums pašiem jātiek galā.
DDD: Nu tad ir jāpieņem īpašs likums, kas atļautu deportēt no Latvijas teritorijas tai naidīgus, svešus elementus.
Pēteris Simsons, Saeimas deputāts:
– Situācijās, kad notiek viedokļu sadursmes, jābalstās tikai uz faktiem. Kļūda varbūt ir tā, ka, veicot kādu aktivitāti, vienlaicīgi netiek pasniegta visa pieejamā informācija. Nav šaubu, ka Herberts Cukurs bija Latvijas pilsonis un arī izcils lidotājs, bet man ir ārkārtīgi grūti izvērtēt Latvijas valdības rīcības motīvus šajā konkrētajā gadījumā. Vēsture latviešiem ir iemācījusi dažas ne pārāk labas īpašības. Viena no tām ir neizlēmība un nevēlēšanās kategoriski aizstāvēt savu pozīciju un meklēt tai pierādījumus un argumentus. Tiek uzskatīts, ka labumu var gūt ar lavierēšanu, piemērošanos un pieskaņošanos. Gadījums ar Herbertu Cukuru tikai lieku reizi to pierāda.
Leopolds Ozoliņš, Saeimas deputāts: – Lasīju žīdu veikto Herberta Cukura nogalināšanas aprakstu, kurā viņi paši lielījās ar paveikto. Tas bija ļoti spilgts un ticams. Ja Herberts Cukurs patiešām ir bijis nevainīgs, tad viņa nāve ir smags noziegums, kurš bez šaubām būtu pārskatāms, pat pārsūdzams starptautiskā tiesā. Tā kā Herberts Cukurs bija Latvijas pilsonis, tas būtu jādara Latvijas valdībai, Latvijas Tieslietu ministrijai.
DDD: Vai, jūsuprāt, šā brīža Latvijas valdības nosodošā reakcija pret Nacionālo Spēku savienības atgādinājumu par Herbertu Cukuru nav tendencioza žīdu interešu aizstāvēšana uz latviešu tautas rēķina?
L.O.: Protams, ka tas tā ir. Ko gan citu lai domā, ja ir pat doma pie EDSO izveidot īpašu antisemītisma komisāra vietu? Uzskatu, ka, piemēram, Vīzentāla centrs mums pārāk uzspiež savu politiku. Atceros, kad Saeimā uzstājās Izraēlas spīkers, mēs, deputāti, dedzīgi aplaudējām, lai gan viņš izteica vairākus mūsu tautu un valsti pazemojošus apgalvojumus. Toreiz par to runājām Ārlietu komisijā un uz laiku situācija it kā uzlabojās, bet jūtu, ka viss atgriežas vecajās sliedēs.
DDD: ANO 1948.gada konvencija par genocīdu nešaubīgi apliecina, ka pret latviešu tautu vērstās represijas ir definējamas kā genocīds. Kādēļ Latvijas valdība pašaizliedzīgi iesaistās žīdu rīkotajās "raganu medībās", bet neizmanto starptautiski garantētās tiesības aizstāvēt savu tautu un pieprasīt tās iznīcinātāju sodīšanu?
L.O.: Es zinu šo konvenciju un tajā sniegto genocīda definīciju. Gan 1940., gan 1949.gada notikumi Latvijā pilnībā tai atbilst. Kādēļ Latvijas valdība necīnās par latviešu tautu? Nezinu, tas jājautā, piemēram, prezidentes padomniekiem Bukingoltam… Ko var gribēt no cilvēkiem, kuriem prātā tikai "rebes".
Pārpublicēts no laikraksta "DDD", Nr. 21(69)