AVIACIJAS SVETKI VELNCIEMA.

<< vēsture <<

Aviācijas svētki Velnciemā.

Tagad, kad atdzimst Latvijas aviācija un atkal rīko aviācijas svētkus, der atcerēties kādi tie bija agrāk Latvijā un jo vairāk Liepājā. Tur, kur tagad plešas "Laumas" korpusi un auž mežģīnes sieviešu nakts veļai, bija aerodroms kara un civilajai aviācijai. No tiem laikiem saglabājies angārs un daļa no betona skrejceļa. Angārā ierīkots peldbaseins, bet skrejceļš - Velnciema puiku vello braukšanai.

Kādreiz, lielajā laukumā pie Kalpaka tilta, jau no agra rīta kūsāja dzīvība. Tur rosījās Liepājas lidotāji gan kara, gan Aerokluba, gan aizsargu aviācijas. Pa starpām lidlaukā darbojās arī Liepājas buru lidotāji, bet divas reizes dienā lidlaukā piezemējās lidotāju J. Āboliņa un Alkšņa vadītās Rīgas - Liepājas divmotoru satiksmes lidmašīnas. Trīsdesmito gadu beigās Latvijas jaunatne, un ne tikai jaunatne, aizrāvās ar aviāciju. Lieli nopelni šeit liepājniekam Herbertam Cukuram, kas ar saviem Gambijas un Japānas lidojumiem ieinteresēja Latvijas sabiedrību lidošanai. Katrā ciemā un pilsētiņā, nerunājot jau nemaz par tādām pilsētām kā Rīga vai Liepāja, organizējās Aerokluba kopas, būvēja lidmodeļus, planierus, buru lidmašīnas, apmācīja planieristus un dziedāja toreiz tik populāro dziesmu:" Cukurs lido Gambijā, šņāc tik Minna". Katru vasaru, kur vien tas bija iespējams, rīkoja aviācijas svētkus, aviācijas propagandas dienas vai vienkārši aviācijas balles. Liepāja šajā kustībā un arī dziedāšanā neatpalika.

Gada lielākais notikums aviācijas svētki: - Liepājā notika vasaras saulainākajā laikā Velnciema aerodromā. Jau no paša rīta gan kājām, gan sasēduši tramvaja vaļējos vagoniņos, skatītāji ar ēdieniem, dzērieniem un bērniem apkrāvušies, devās uz lidlauku, lai savlaicīgi ieņemtu labākās vietas. Skatītāju tūkstoši izvietojās aerodroma malā, bet bezbiļetnieki uz Velnciema māju jumtiem. Daļa lidmašīnu jau bija atlidojušas, bet citas tikai vēl lidoja no Rīgas un citām pilsētām. Skaistā ierindā stāvēja Aizsargu pulka KOD tipa lidmašīnas, ražotas Liepājas Kara Ostas Darbnīcās "Tosmare", un, par tautas ziedotiem 6 miljoniem latu, Anglijā iegādātie Glostern tipa iznīcinātāji. Iegādātie 29 iznīcinātāji bija vieni no ātrākajiem un modernākajiem Eiropā. Nākošajā rindā izvietojās Herberta Cukura pašbūvētais ātrais vienplāksnis ar Džipsij motoru, tam blakus Kārļa Irbīša konstruētie: N. Pūliņa "Zilais putns", VEFā izgatavotais I-12 un buru lidmašīnas, kas ieradās no Jelgavas buru lidotāju skolas, kā arī vietējo buru lidotāju darinātais "Sācējs". Kad lidaparātiem blakus nostājās lidotāji, beidzās sveikšanas un priekšnieku runas, aviācijas svētki sākās. Startēja lidmodelisti tiem pievienojās planieristi, Tie novietoja savu lidaparātu nelielā uzkalniņā aerodroma malā, desmit vīri nostiepa gumijas virvi, un planieri līdz ar lidotāju uzšāva gaisā. Tas bija tikai iesākums. Visi gaidīja īstos lidojumus. Tie sākās ar daudzbalsīgu motoru rēkoņu. Vispirms visas lidmašīnas nobrauca gar skatītājiem , tad sakārtojās grupās un pacēlās grupu lidojumam.

Grupu lidojumam sekoja gaisa kaujas demonstrējums. Savu prasmi lidošanā rādīja gan kara, gan aizsargu lidotāji. Programmā:- lidojums caur vārtiem, kad lidmašīna dažu metru augstumā izlido starp divām paceltām koka kārtīm, ziņojuma uztveršana no zemes, ko darīja ar auklu palīdzību, un balonu sišana, kad gaisā izlaistos rotaļu balonus sasita ar lidmašīnas propelleri. Sekoja "uzbrukums" no finiera un kartona izgatavotajam "rūpniecības centram". Uzlidojumu veica Glostern tipa lidmašīnas. Nākot no Velnciema puses tās imitēja šaušanu, bet tām sekojošie KOD meta " bumbas ".Viss jau bija labi, tikai tie, kam bija jāuzspridzina šķietami mestās bumbas, to izdarīja mazliet par agru un finiera gabali aizlidoja pa gaisu pirms bumbvedēji sasniedza mērķi. Tas nemazināja svētku noskaņu, bet gan palielināja jautrību. Komentētājs pieteica "Zilā putna" lidojumu. Lidotājs N.Pūliņš "Zilajā putnā" tikko kā no zemes atrāvies, sāka savu pārgalvīgo lidojumu, kas lika aizturēt elpu skatītāju tūkstošiem. Bez pārtraukuma lidotājs veidoja stāvas virāžas, meta cilpas un ik mirkli rādija gandrīz vertikālus uzrāvienus. Izdarot pagriezienu ap spārnu, lidmašīna pārgāja grīstē, bet jau nākošajā mirklī lidojums izlīdzinājās un lidmašīna atkal brāžas virs skatītāju galvām. Pēc nolaišanās lidotājs saņēma pelnītus publikas aplausus. Programmai turpinoties savā vienplāksnī lielā ātrumā gaisā pacēlās H.Cukurs. Motoram dārdot viņš demonstrēja savas lidmašīnas pārākumu ātrumā. Cukuru liepājnieki labi pazina jau tajos laikos, kad viņš, lidmašīnā ar noņemtiem spārniem, baidot "fūrmaņu" zirgus un gājējus, brauca pa Raiņa ielu. Liepājnieku atmiņā viņš iegājis arī ar lidojumu zem Kalpaka tilta, par ko tam nācās šķirties no dienesta kara aviācijā. Trīsdesmito gadu beigās lēkšana ar izpletni nebija tik populāra kā šobrīd, kad ar izpletni nolaižas pašā pilsētas centrā, bet nebija jau arī vēl tādi izpletņi. Tajos gados izpletni uzskatīja par glābšānās līdzekli, bet ne sporta veidu. Pat slavenais H.Cukurs savu pirmo lēcienu izdarīja tikai Kuldīgas aviācijas svētkos 1939.gadā jau pēc sava slavenā Gambijas un citiem lidojumiem. Tādēļ nebija brīnums, ka jaunie lidotāji lēkt bija gatavi tikai avārijas reizē. Tāds lidotājs, sauksim viņu par lid.serž. Kalniņu, svētku reizē tika smalki iznerrots. Kalniņš nekādi nebija piedabūjams pie lēkšanas. Tādēļ, kolegu sazvērestības rezultātā, komentētājs izziņoja, ka lid.serž. Kalniņš, par godu līgavai Evelīnai, kas atrodas skatītāju vidū, izdarīs savu pirmo lēcienu ar izpletni. Skatītāju uzmanība pievērsās gan laimē starojošai brūtei, gan apjukušajam seržantam, kam nekas cits neatlika kā, vai nu zaudēt brūti, vai lēkt ar izpletni. Viņš izvēlējās pēdējo. Nākošais lēcējs bija, tajos gados tik slavenā, Dreslera, izdomātā, Burbuļu māte.

Saprotama bija skatītāju sajūsma, kad resnais mammucis, garās špicainās apakšbiksēs parādījās virs skatītāju galvām un viegli piezemējās netālu no publikas. Ļaunas mēles gan melsa, ka tā neesot bijusi Burbuļu māte, bet pārģērbies lid.serž. Baumerts, kas lecot ne jau pirmajos svētkos, tomēr neticat melsējiem ; - tā bija Burbuļu māte ! Tad no gaisa sāka birt simtiem sīku izpletnīšu ar mazajiem skatītājiem domātām, šokolādes konfektēm. Tādas pašas varēja nopirkt svētku bufetē, tomēr no gaisa atlidojušās, bija daudz garšīgākas. Notika lidojumu izloze. Daudzas sejas staroja laimē par izlozēto lidojumu, bet vairāk gan bija neapmierināto. jo ne jau visiem smaidīja laime. Naudīgākie centās pierunāt vinnējušos zēnus pārdot laimīgo lozi. Tā loterijai beidzoties, sākās lidojumu "birža". Sākumā biļešu cena bija ap 10 latu, bet "biržu" slēdzot, par biļeti maksāja pat 20 latus. Vinnētāju vizināšana turpinājās arī nākošajā dienā, kad pārējie skatītāji kavējās tikai svētku atmiņās. 1940.gads un tam sekojošais karš lidojuma dalībniekus izsvaidīja plašajā pasaulē un dažādi bija to likteņi. Liela daļa cieta represijās, daļa, bet to bija ļoti maz, nonāca krievu aviācijā, citi frontes pirmajās līnijās , bet daļa 1944. gadā Batas aviācijas skolā otrpus Liepājas ezera un pēc tam ar lidmašīnām tipa Arado un Gota," piedalījās kaujās Latvijas austrumu daļā. Daži karu beidza Vācijā kā iznīcinātāju "Focke Wulf" lidotāji.

Ilmārs Cīrulis - 03.07.1994.g.