Pedeja laika starp zidiem un ari latviesiem tiek pieminets jautajums,kamdel Herberts Cukurs izglaba cilveku zideni?Tur tacu kas slepas...
Neviens tacu neglabs,já tam no ta netiks kads labums...
Ir skaidrs tas,ka cilveki kas ta doma,nekad nespes saprast tos kas rikojas savadaki,neka vini to daritu.
Kamdel ta notika,un kamdel liktenis bija lemis,ka taisni si sieviete izglabsies,tas ir japrapasa Dievam.
Man bija apmeram 10 gadi kad atceros so gadienu.Ta krievu laika,ta ari vacu laika,lielako laiku pavadijam uz laukiem,musu ipasuma,Lidonos,agraka Bukaisu muiza,ko mans tevs bija sanemis no Latvijas Valdibas ka Brivibas Cinitajs,jo tur nebija tik bistami ka pilcetas,kur biezi bombardeja.
Mans tevs bija loti iemilejis Bukaisu ipasumu,ar skaistam kastanu alejam un darzu,ka centas tur pavadit katru brivu bridi,un gribeja tur pavadit savas vecumdienas.Ar savu divvietigo Kadilaku,pie kura bija piekaris piekarinamo,vins veda uz Bukaisiem visadus buvmaterialus,granti,seklas un tiko ka no inkubadoras iznakusos mazus lehornas calisus.
Vissur vins centas pielikt savu roku,lai ipasumu izlabotu un uzlabotu,un pats uzbuveja peldbasenu,kas mums vasara nessa lielu prieku.
Bija skaists vasaras laiks.Kadu vakaru,es jaú sen guleju,kad mana istaba ienaca mate,un vinai blakus jauna sieviete.Mate teica ka esot atbraukuse kada tante un pie manis gulesot.
Es par so tanti neko nezinaju,bet nebija ari mana daba kadu isprasinat.Parasti cilveki já grib,pasi istasta ko grib istastit.
Ta vina palika mana istaba uz kadu laiku.Vina biezi raudaja,radija man bildes no vecakiem un no masinas,kas esot vissi mirusi.Dazreizi vina ari dziedaja,tad atkal raudaja...Es pat berns budama sapratu ka vina bija loti nelaimiga.
Vina biezi staveja pie loga,un gribeja iet darza,bet mana istaba atradas otra stava.Tad piepezi vina aizbrauca,,,un atkal atbrauca,bet tagad skaitijas mana brala Gunara un mana maja skolotaja,kaut neko ieverojamu mums neiemacija,vismaz neko ko varu atcereties.
Ilgus gadus velak,mate man stastija,ka luguse sai sievietei lai klussi dzivo mana istaba un lai nestav pie loga,jo biezi,varbut zinkaribas del svesi cilveki tika redzeti musu ipasuma.Ta kads bija redzejis vinu stavam pie loga,un musu kalpiem prasijis,kas ta tada ir,bet tié vel neko par vinu nezinaja.Kad vina skaitijas “aizbraukuse”patiesiba gulejusi musu guvernantes istaba,kad tad jaú vissu zinaja.
Musu gimenei vinas klatbutne bija loti bistama,jo jau ieprieks kads latvietis bija aiskrejis pie vaciesiem un apsudzejis tevu ka vins krievu laika braucis ar Kadilaku.TA TAD KOMUNISTS.
Si apsudziba gandriz maksaja manam tevam dzivibu.
Kaut Herberts Cukurs bija cinijies pret komunistiem,vispirms ka partizanis Latvija,un pec tam organizejis Pirmo Brivpratigo Liegionara vienibu Austrum fronte,ko personigi komandejis,tomer slava ka komunists vel tagad pec 60 gadiem tiek latviesu presse piemineta,tik piemirsusi pieminet ka ticis apsudzets ka KOMUNISTS TAMDEL KA KRIEVU LAIKA IR BRAUCIS AR KADILAKU.
Sis sievietis nesaprasanas del,nekur neradities,vareja maksat visai gimenei kas to centas glabt-dzivibu,jo vaciesi nevienam zidu glabsanu nepiedeva.
Kamdel Mirjama kas bija vinas istais vards,tika glabta?
Varbut Herberts Cukurs ieskatijas vina teva parauga,kasa izglaba un slepa savas majas vienu stradnieku,kas stradaja ilgus gadus vina mehaniska darbnica un kas bija zids.Liekas bija goda virs,jo manu vectevu nav apmelojis.
Tevs patiesiba gribejis glabt kadu Latvijas armijas,já nemaldos,sarzentu,kas pie vina dieneja un kas bija zids.Ta ka zinamu sarezgijumu del vins spejis tikai glabt vienu cilveku,un sis cilveks ludzis lai vina vieta glabj vina sievu.Vina sieva ateikusies ka gribot palikt kopa ar viru lidz gala,bet luguse lai vinas vieta glabj Mirjamu,kas esot vinas draudzene un esot pazaudejuse vissu gimeni.
Nekad nedomaju ka teva labsirdiba mums bus tik rukti jasamaksa,jo ka pateicibu sanemam melus,draudus,apkaunnojumus,vajasanu un beidzot musu teva noslepkavosanu,no zidu puses,kas nevareja saprast kamdel izglaba vienu vinu dzimtas cilveku.
Sikak par notikumiem man pastastija mana mate Milda Cukurs,ilgi pec tam kad mans tevs jaú bija ticis zveriski noslepkavots,un tikai dazas dienas pirms vinas naves,1989 gada.
Neiesu stastit ka notika musu aizbrauksana no Latvijas,ar kugi uz Vaciju,jo tas ir tas parastais beglu stasts.Mirjama ludza ka gribot braukt mums lidzi lai butu kautkur drosiba,un ta braucam vissi,tevs,mate,vecmamina,tris berni un Mirjama.Varat iedomaties kadas grutibas bija vinu aizvest lidz amerikanu zonai.
No turienes braucam uz Franciju,Marselle,kur pavadijam paris menesus maza bijusa kurorta pilsetina,Cassis Sur Mer,kur ari Mirjama brauca mums lidz jo negribeja palikt viena.Dzive Francija peckara laika bija loti gruta un tur palikam lidz tevs dabuja no Brazilijas Sutniecibas atlauju iecelot,ka politiskais beglis.
Tevam bija radusies interesse redzet Braziliju pateicoties Julija Laca gramatai”Muza meza maldi”,un gribeja iepazisties ar so briniskigo zemi.
Nemuzam to nenozelojam jo ta mus sanema ka milosa mate,un par ko esmu tai parada muzigu pateicibu.Esmu lepna ka mani berni un mazbernu pulcins ir Braziliesi,un ceru ka tie Brazilijai tik nesis godu.
Ta rakstnieks Julijs Lacis,kas stradaja Jaunakas Zinas,un bija tevam draugs,bija mazliet atbildigs ka seit atbraucam.Vins bija precejies ar briniskigo rakstnieci Rutu Skujinu,kas rakstija ari gramatas prieks berniem,kuras es gandriz iemacijos no galvas tik daudzas reizes mate bija spieta tas mums berniem lasit prieksa.
No Francijas braucam uz Spaniju-Barcelonu,kur ar pedejo naudu paspeja mums samaksat celu,pedeja klasse,kabine kur gulejam kopa ar daudziem svesiem cilvekiem.Tas kugis saucas Cabo de Buena Esperança.
Mirjama ari mums gribeja braukt lidzi,un ta ka Cassisa bija iepazinusies ar vienu kundze,Madam Stern,kas zidene budama ieteica vinai meklet zidu organizacijas Marsella,kas vinai palidzesot.Ta tas ari notika,vina sanema naudas pabalstu un zidi vinai samaksaja celu,pirma klasse,tai pasa kugi ar kuru braucam,bez tam tei teica ka vina tiksot uznemta no vienas zidu gimenes,kas par vinu gadasot.Celojums,ar vairakam piestatnem vilkas 28 dienas,kura laika mês vinu nemaz neredzejam,jo pedejas klasses celojusie,nevar satikties ar pirmas klasses pasazieriem.
Kad iebraucam Brazilija,iesakas dzive ar lielam grutibam,jo nebija nedz nauda,nedz pratam valodu.Bet tevs ka parasti,nenokara galvu,un saka uzbuvet mazas pedalu laivinas,kopa ar savu lielo paligu,14 gadu veco Gunaru.
Viss ko ari Cukurs nedarija vienmer sacela lielu sensaciju.Un atkal vina vards bija avizes,ka piemers ka vienu beglu gimene strada.Brazilija mês iebraucam 1946 gada un jau 1948,1949,un 1950 gada bijam labi pazistami presse.
Mirjama iebraucot tika tulin gadigi sanemta,no vienas zidu gimenes kam bija divi deleini.Viniem pedereja maza bode kur pardeva audeklus,utt...
Tie tulin vinai sagadaja labas drebes un ari preciniekus,ka to medz darit vinu parasanas.Vinai toreiz bija pie 20 gadie,un tulin aprecejas ar kadu vecaku turigu arstu kura vards bija labi pazistams.Tomer zidu organizacijas vinu ieprieks bargi isprasinaja jo gribeja zinat KAMDEL IZGLABTA?
Tulin gribeja ari lai mus apsudz ar visadiem meliem,un ta ka vina to nav gribejuse darit,vinu AIZLIEDZA AR MUMS SATIKTIES.Ta vina mums stastija pedeja reize kad bija pie mums atnakuse.Ja nemaldos tas notika 1947 gada un pec tam nekad vairs to neesam redzejusi,bet ja vinai ir berni jeb bernu berni,vina var pateikties Herbertam Cukuram.
1950.gada piepezi musu gruta dzive parvertas par Elli,jo piepezi zidu organizacijas esot ATRADUSAS 1.000.000 ZIDU SLEPKAVU HERBERTU CUKURU,kas dzivojot zem Svesa Varda?????
Par Abrahamu Shapiro nekad nebiju dzirdejusi lidz vins avizes saka tevu riebigi apmelot.Tevs teicis ka vinam bijusi izdevibu so puiku visadi isargat no briesmam,jo vina mate to esot luguse.
Nupat lasiju ka Abrahams Shapiro vel esot dzivs,un dzivo zem cita varda ieks Las Vegas un spelejot klavieres kada nakts kluba,bet par Herbertu Cukuru,TAGAD negribot runat.Ja vinam ir berni un mazberni tad ari vins var pateikties Herbertam Cukuram.
Kamdel kads cilveks palidz citiem?Kamdel Herberts Cukurs centas palidzet?Kamdel francu mehaniki palidzeja vinam,kad bija grutibas ar veco motoru,celojuma uz Gambiju un nepienema nekadu atalgojumu?Kamdel francu lidotaji to izglaba kad vins bija spiests nolaisties tuksnesi?Kamdel Cukurs ateva savas zales pret malariju,vienam iedzimtam Indokinas zunglos,un kad vinam pasam vajadzeja zales un nogiba,tikai atmodoties divas nedelas velak,slimnica,kur kads iedzimtais tur to esot atnesis uz muguras,ka stastija arsti.Vai tas bija dzunglu iemitnieks jeb labais samariets?
Tiem kas palidzeja un tiem kas izglaba mana teva dzivibu,muziga pateiciba.Kamdel tevs Brazilija,centas palidzet tiesi tiem kas bija no vissiem aizmirsti,un kas guleja kautkur uz ielas jeb jurmala,parasti pedeja alkoliku stadija,isti cilveka atkritumi,un tiem deva pajumti,edienu un pat darbu.Viens no pedejiem ko redzeju bija personigas tragedijas salausts,kas pie gimenes dzivoja vairak ka 10 gadi.Kamdel?Liekas ka tas ir dazu cilveku ipasibas ko Dievs vinam ir devis.
Ir ari jautajums mums,kamdel mums Herberta Cukura pecnacejiem ir jacies meligu apsudzibu del?Vissiem cilvekiem ir cilveku tiesibas.Kapec mums tas nava?Vai man ir jasanem ar noliektu galvu ka jaú 55 gadus dzirdu ka mani sauc par slepkavas meitu katru reizi kad censos savu tevu aistavet?Kamdel nepiesauk pie tiesas tos kas apgalvo ka redzejusi ka vins sauj un pat iskaitijusi cik vinus sauj,un ne ar vardinu nav runajusi pretim un tagad pilnu muti saka ka es Latvija budama dzirdeju-SAVA,SAVA...KAD TAD NE...!Kadas vel launpratibas bus jadzird no launiem cilvekiem unlideju tarpiem?
Kamdel Antonam Kincelim,Jankelim.jeb diez ka tur vinu sauc,ir paniskas bailes pateikt savu isto vardu,bet lielas ka ar 5 labi trenetu zidu terroristu palidzibu,noslepkavojis vienu 65 gadu vecu latviesu virsnieku,kas sivi turejies pretim?
Mums Herberta Cukura gimenei nav cilveku tiesibas,bet ar godu,un paceltu galvu,apzina par vina nevainibu varam nest musu sapes.
Vai Kincela.Jeskela,utt...pecnaceji vares ta darit?
No sirds pateicos tiem kas censas ko darit mana teva laba,ta Latviesiem,ta Zviedriem.ta Braziliesiem,un varbut vel cittautiesiem.Pateicos mana varda,manas gimenes varda,un ari mana teva, Varona lidotaja Kapteina Herberta Cukura varda,kas ir aisaule,kautkur ‘Starp zemi un sauli”.
Antinea Doloresa Cukurs Rizzotto.
terça-feira, 24 de junho de 2008
Assinar:
Postar comentários (Atom)
Nenhum comentário:
Postar um comentário