LATVIJAS AVIACIJAS VESTURE.

Edvins Bruvelis.

Herberta Cukura uzbüvetas lidmasinas

Lidmasina C-1 Auseklits (H. Cukura pirma konstrukcija)

Ta bija vieglmotora lidmasina ar motora jaudu tikai 12 ZS (varetu to noosaukt ari par motoplanieri).

Toreiz tadas, paklaujoties Versalas miera liguma noteikumiem, Vacija bija mode, ari citas Eiropas zemes. Buve tika sakta Riga 1922. gada (kapt. A. Graudina zina) un pabeigta 1924. gada 15. julija. Ka izteicies Karlis Irbitis, uz lidmasInas konstrukciju lielu iespaidu bija atstajis vacu aviokonstruktors Dr. ing. Verners fon Langsdorfs, toreiz darbojies Zviedrija. (Daudzi ieverojami vacu aviokonstruktori, lai izvairitos no Versalas miera liguma ierobezojumiem, darbojas arzemes - Zviedrija, Somija, Danija, Sveice u. c.). Cukura lidmasinu C-1 Langsdorfs aprakstijis zurnala Flugwoche 1925. gada marta, un tas ir plasakais lidmasinas apraksts, kas publicéts par C-1.

C-1 bija brivi nesoss vienvietigs zemplaksnis - pilniba izgatavots no koka (pat sasijas) un aviacijas finiera (tadu razoja Latvija un eksporteja uz Vaciju un citam zemem). Sparns bija izgatavots divdaligs, ar vienu galveno lonzeronu un papildlonzeronu sparnu aizmugures dala. Katru sparna pusi iebidija virs kermena apakseja lonzerona un sastiprinaja sava starpa ar bultam. Sparna salaidumu pie kermena izveidoja no aluminija skarda. Sparnis bija ar vieglu V un bultas formu, apvilkts ar audeklu, sasaurinats uz sparnu galiem. Videja horda - 1,10 m. Sparnu salaidums - 1:11 (loti lidzigs planiera sparnam), ar lielu aerodinamisko kvalitati.Kermena prieksdala cetrstüra ar noapalojumu augsdala. Astes dala parejosa uz trisstüri (ka talaika italu iznicinatajam Balilla diviziona). Aiz pilota vietas galvas aptecetajs labakai aptecei, ka ari drosibai "kapotéjot”. Kermenis pilniba apvilkts ar aviacijas finieri. Lidotaja vieta novietota starp abiem sparna lonzeroniem lidmasinas smaguma centra. Sasija izveidota ar caurejosu hromnikela ritenu asi uz koka balstiem. Riteni izgatavoti no finiera, apvilkti ar audeklu! Ar gumijas riepam. Augstuma stabilizators iebidams kermena izgriezuma. Virzienstures kilis izgatavots kopa ar kermeni, apvilkts ar finieri. Stüres, iznemot eleronus, bez atsvaru kompensacijas, apvilktas ar audeklu.


Motors sakuma bija 2 cilindru Harley Davidson, parbüvets motocikla motors ar 7-9 ZS jaudu (sadus motorus plasi izmantoja arzemju vieglmotoru lidmasinas Vacija, Anglija, ASV). Motora ramis izgatavots no koka! Propelleris divlapstu, koka}

pasu izgatavots, piedzenams no motora ar kédes reduktoru apgriezienu skaita samazinasanai attieciba 1:2.

Degvielas tvertne minimalas ietilpibas, novietota virs motora! Propellera plüsma! Péc bütibas sis lidmasinveidigais lidaparats vairak Iidzinajas motoplanierim ar motoru prieksa, ar milzigu motora jaudas slodzi un lieliskam planesanas spejam.

Savu C-1 Cukurs ielidoja 1924. gada 15. jülija*, tatad pec Pulina "Spridisa"
* "Jaunakas Zinas" 1924,nr. 157, 16. jül.
ka otro sporta lidmasinu Latvija. Lidmasinas startu loti apgrütinaja "vargais" motors. Toties pec ta apstadinasanas lidmasina lieliski planeja.

Pec atvalinasanas no armijas 1924. gada 20. novembri Cukurs atgriezas sava dzimtaja Liepaja un turpina lidojumus ar C-1 Liepajas pludmale, Iidz pat 1926. gadam veikdams ar to vairak neka 100 Iidojumu, izraisidams lielu interesi Liepajas jaunatnes vidü. Ta pulcejas jaunizveidotaja aerokluba kapt. Freimana vadiba pie Ventspils 2. kajnieku pulka. Cukurs tikmer atkal bija sacis dienestu 1925. gada 12. janvari jüras aviacijas nodala, velak diviziona un saka domat par jaunas lidmasinas büvi, legendaro C-3 "Kurzemes hercogiene". Klubs vinam bija vajadzigs jaunas lidmasinas büves veicinasanai. Tagad jau veco C-1 vins pardeva savam kolegim lidotajam aviacijas diviziona un pulka Karlim Konstantam (Lidotajs no 1922. gada 11. oktobra Iidz 1931. gada 14. novembrim), kas bija atvalinats no aviacijas sliktas redzes del, tomer turpinaja lidot sporta aviacija. Tas savam iegadatajam "Auseklitim" uzmonteja citu, specigaku motoru -sen pazistamo vesturisko 3 cilindru 25 ZS Anzani. Lidmasinu apzimeja ka C-2 (acimredzot jauna motora del), un ta tika oficiali registreta Satiksmes ministrijas Pasta un telegrafa departamenta Aviacijas nodala ar imatrikulacijas apzimejumu YL-AAC. Ar so lidmasinu saistas tragisks notikums Latvijas sporta aviacijas vesturi - studenta Jana Feizaka bojaeja 1932. gada 15. aprili. H. Cukurs Latvijas Aviacijas sporta lidotaju biedriba bija apmacijis vinu lidot ar divvietigo lidmasinu C-3, bet to neuzticeja vinam pirmaja patstavigaja lidojuma. Feizaks izlidoja ar vel neapguto C-2, vienvietigo, netika gala ar tas vadibu, un Feizaks gaja boja. K. Konstants sadauzito lidmasinu atjaunoja un iebüveja taja vel jaudigaku, mums jau pazistamo 6 cil. Anzani 34 ZS motoru. Un lidmasinu "prrkristija" par "Peka-Peka", ta tika ekspluateta Iidz pat 1937. gadam, veicot daudzus planejosus lidojumus augsupejosas stravas (savu lielisko planesanas speju del).


Lidmasina C-3 "Kurzemes hercogiene"

Ka jau minets, H. Cukurs, vel dienejot juras aviacija, Liepaja 1925. gada decembri saka prieksdarbus savas jaunas lidmasinas C-3 radisanai, tas kon• struesanai un aprekiniem. Visu to, ari velak pasu büves gaitu un ar to saistitas problemas vins plasi apraksta gramata "Mans lidojums uz Gambiju". Kadu vins bija iecerejis savu nakotnes lidmasinu? Tai butu jabut nelielai, divvietigai, derigai ari lidapmacibai un pietiekami izturigai, lai ar to, kaut ar nelielas jaudas motoru, varetu izpildit augstako pilotaju (katra lidotaja sapnis!) - veidot cillpas, mucas, reversmenus, dazadus apmetienus un gristi. Par taliem parlidojumiem H. Cukurs tad vel nesapnoja. Pec vairak neka septinu menesu darba lidmasinas projekts bija gatavs. Toreiz vins paredzeja lidmasina iebuvet 35 ZS motoru, ar kuru varetu sasniegt atrumu 125 km/h. Lidmasina tika konstruéta ar cetrpadsmitkartigu drosibu (!?), lai vajadzibas gadijuma varetu tai” uzlikt" ari jaudigaku motoru. (Si velme H. Cukuru neatstaja, ari projektejot nakamo lidmasinu C-6.) Kad Liepajas aerokluba energiskais prieksnieks kapt. Freimanis bija sagadajis ap 800 Latu kapitalu, lidmasinas buvdarbi vareja sakties (pec 1926. gada decembra). Tika samekletas nepieciesamas darbnicu telpas Liepaja, paligi büve - flotes instruktoru skolas kaprali: Limbahs, kas gatavoja lidmasinu apkalumus, Ledins un Spole - bijusie galdnieki, kas saka lidmasinas kermena buvi. Ta ka neertibas sagadaja pastaviga braukasana no dienesta vietas Liepajas kara osta uz pilsetu, büvi parcela uz Liepajas kara ostas rajonu - H. Cukura dzivokli. Dzivokli tika samontets lidmasinas kermenis







un iesakta sturu büve. Ka paligs pieteicas vel jaunmatrozis Plesums.


Driz vien dzivokla telpas kluva büvei par sauram un nacas parcelties atpakal uz pilsetu. 1927. gada vasara Liepajas Valsts tehnikuma direktors Kupics atlava lidmasinas buvi turpinat tehnikuma darbnićas. Lidmasinas buve tika iesaistiti tehnikuma audzekni par 10 santimiem stunda, kuri gatavoja un Iimeja sparna ribinas un apsuva pusgatavo lidmasinas kermeni ar aviacijas finieri. Tehnikuma mehaniskajas darbnicas gatavoja apkalumus un virpoja dazadas bultinas. Tomer, neskatoties uz samera veiksmigu büves sakumu, büve bija japartrauc Iidzeklu trükuma del. Ar virsnieka, virsleitnanta algu juras aviacija nepietika. Bija jamekle jaunas iespejas lielaku ienakumu nodrosinasana. 1927. gada 14. novembri Cukurs atvadas no juras aviaćijas (?) un ar uznemeja Iknera starpniecibu iesaistas ka soferis Glüdas dzelzcela büve - vada akmenus un granti, klüdams par kravas automasinas ipasnieku. Velak, pa karjeras kapnem kapdams aizvien augstak, - ari par transporta vaditaju un ekspeditoru. Lidmasinas büve vareja atkal turpinaties. Tomer ne ilgi, jo Cukurs, bija nodomajis parcelties uz Rigu, Balto muizu Spilves apkartne, kas kluva ari par turpmako lidmasinas buves vietu. Savu "Ausekliti" un ari pusbuveto C-3 (" Auseklitis" vel nebija pardots) vins parveda uz Rigu ar kugi 'Gaida". Talaka lidmasinas C-3 büve turpinajas visu 1929. un 1930. gadu lidz pat 1930. gada aprilim (28. aprili ta tika ielidota).

Saja laika ari tika nodibinata Latvijas Aviacijas biedriba, kas palidzéja Cukuram büvet toposo lidmasinu. Stradadams Riga, ka civilists Cukurs uzzinaja, ka Kara aviacijas skola norakstiti divi veci 80 ZS 8 cilindru Renault tipa motori, kas glabajas artilérijas noliktavas ka luzni. Ar biedribas starpniecibu Cukurs tos ,pieprasija savai lidmasinai. Pagaja sesi menesi, kamer vins sanema atlauju no Brunosanas parvaldes tos iegadaties. Par motoriem tika samaksts 30 latu gabala. No diviem sakombineja vienu. Lük, kur nodereja teva mehaniskajas darbnicas un ari velak sofera gaitas guta prakse, darbojoties "ar dzelziem". 1930. ,gada 28. aprili lidaparats C-3 beidzot bija gatavs, un to, protams, Cukurs ka vecs sauszemes un juras lidotajs ielidoja pats.




C-3 bija zemplaksnu tipa lidmasina, otrais zemplaksnis Latvija. Sparni tika pastiprinati ar turosiem balstiem virspuse. Lidmasinas propelleris bija ar samera lielu diametru, kuru prasija vesturiskais 1916. gada Renault motors (mazi apgriezieni) un kurs pieskira lidmasinai ipatneju "augstu" izskatu (Renault motori bija uzstaditi, izgatavoti pec francu licences Anglija, anglu macibu lidmasinam Avro 504-K, un tas modifikacijai Avro 538N); Latvija sis lidmasinas iepirka no Anglijas, 1925. gada (slepena pavele nr. 1, 1925. g. 10. janv., Vestures arhivs, fonds .
1477, 1. apr., lieta nr. 9). Vecais Renault motors kalpoja Cukuram lidz pat 1933. gada 9. novembrim, lidz ta nomainai ar tautas davinato Gipsy - modernu 4 cilindru 130 ZS gaisadzesinamu motoru.

C-3 un C-1 Hangara.


H. Cukura bezmotora lidaparats C-4


1923. gada 6. septembri laikraksta "Jaunakas Zinas" nr. 197 bija ievietots pazinojums. "Lidotaja nelaime": "4. sept. Pecpusdiena starp Kolku un Pitragu avareja jauna bezmotora lidmasina. Vetra lidmasinu parlauza, un no liela augstuma ta iegazas jüra. Lidotajs students mehanikis Upmals izglabts."

Tas bija pirmais planiera lidojums peckara Latvija. Nakamais, kas saka nodarboties ar bezmotora lidmasinas problemu risinasanu, bija Herberts Cukurs. Péc savu lidmasinu C-1 "Auseklitis" un C-3 "Kurzemes hercogiene" uzbuvesanas un parcelsanas uz dzivi Riga vins konstrue un uzbüve pirmo pirmapmaćibas planieri Latvija C-4 pec vacu planiera Zoglin parauga, izlietojot ta büvei norakstitas aviacijas pulka lidmasinas Sopwith Strutter 1 1/2 sparnus un stures (pec konstruktora K. Irbisa zinam) un piebüvejot klat sim dalam jaunu fermmveida kermeni ar valeju sedvietu kermena prieksa (raksturigi visiem vienvietigiem• pirmapmįcibas planieriem). Sada tipa planieris vispar pirmo reizi paradijas Vacija 1926. gada, un sa planiera konstruktors bija Fricis Stamers. Sis planieris kluva par pamattipu veselai plejadei lidzigu planieru ne tikai Vacija un Eiropa, bet visa pasaulé, ari sakuma perioda pec Otra pasaules kara Vacija un Latvija - uzbuvets Rigas jauno tehniku stacija sis gramatas autora vadiba. Latvija sada tipa planierus sauca par "skabargam". Savu uzbuvéto planieri C-4 Cukurs izstadija publikas apskatei 1932. gada Latvijas razojumu izstade Esplanade,

kur ari to demonstreja lidojuma, startéjot ar gumijas virves (amortizatora) palidzibu.


Ar so planieri Cukurs 1932. gada 19. septembri pirmo reizi Latvija izmeginaja ari ta saukto autostartu, ar kuru bija iespejams planieri pacelt Iielakaja augstuma, talakaja planieristu apmacibas gaita (lidz 150-200 m) vel aizvien vienvietiga macibu metodika, kad lidskolnieks visu laiku no pasa macibu sakuma lido viens, lidapmacitajam paliekot uz zemes un dodot noradijumus skolenam tikai pirms lidojuma. Pirmie Iidskolnieki ar planieri C-4 bija Apolons Pantelejevs (velak Rigas buru lidotaju skolas prieksnieks), Janis Butevics (Jelgavas buru lidotaju skolas prieksnieks), J. Racenis un pirma planieriste izpletnleceja Latvija Helena Eglite-Hothe. Velak Cukurs so planieri pardeva Jelgavas planieristiem (aizsargu planieristu kopai), un ar to 1933. gada 27. februari Janis Buteevics veica parbaudes lidojumus H. Cukura un K. Konstanta klatbutne, iegudams pirma oficiali registreta planierista apliecibu Satiksmes ministrijas Pasta un telegrafa departamenta Aviacijas nodala. Seit ari bija izstradati noteikumi planierista nosaukuma iegusanai.*

* j. Butevics. Macies lidot. levads buru lidosana. - R.; A. Gulbis, 1934.

Lidmasina C-6 "Tris zvaigznes".
Herberta Cukura lidmasina C-6 "Tris zvaigznes" un vina lidojums uz Tokiju

(no 1936. gada 30. oktobra lidz 1937. gada 16. jülijam)


Mazak populars un latviesu sabiedriba zinams ir Cukura nćkamais lidojums - uz Tokiju 1936.-1937. gada ar jaunuzbüveto lidmasinu C-6 "Tris zvaigznes". Sis parlidojums vertejams vel augstak neka ieprieksejais - uz Gambiju, kaut vai nolidota attaluma turp un atpakal (lidz Gambijai 19 342 km, lidz Tokijai - 40 350 km) un apmekleto valstu (Latvijas varda nesana pasaule) zinā (Lietuva, Vacija, Ungarija, Dienvidslavija, Bulgarija, Turcija, Sirija, Iraka, Irana, Pakistana, Indija, Birma, Kina, Vjetnama, Koreja un Japāna). Parlidojums kluva slavens arzemes vel ar to, ka ieprieks cetri dazadu valstu piloti bija nesekmigi meginajusi veikt lidzigu marsrutu un sasniegt Tokiju (Talie Austrumi vispar bija pievilkusi daudzus). Bet talo parlidojumu veica daudziem nezinamas mazas valsts - Latvijas - parstavis ar pasbüvetu lidmasinu.

C-6 bija pirmais moderni iekartotais brivi nesosais zemplaksnis Latvijas aviacijas vésture, vel pirms K. Irbisa slavenajiem zemplaksniem I-11 un I-12. Cukurs ar savu C-6 jau lidoja 1935. gada aprili, bet Irbisa I•11 tika ielidots tikai 1936. gada jünija beigas. Irbisa I-11 un I-12 tomer pec aerodinamiska izveidojuma bija paraki par C-6 (ari pec virsmas nostrades), jo ar 90 ZS Cirrus Minor motoru sasniedza lidiigas lidspźjas ka Cukurs ar savu C-6 ar Gipsy Major 130 ZS motoru. C-6 bija ari smagaks (lidsvars 1100 kg pret 680 kg) un lielaks «(C-6 sparna veziens - 11 m un laukums - 12,8 m2 pret 9,3 m un 11,3 m2) neka Irbisa konstrukcijas lidmasinas.

lidmasinu C-6 saka büvet 1935. gada februari. Konstruktivie meti tika izstradati jau tülit pec atgriesanas no Gambijas (1934. gada 25. maija), un tas büvi kapt. Cukurs veica no dienesta aviacijas pulka brivaja laika, izmantojot 13 amatnieku palidzibu. Lidmasina izmaksaja 24 300 latu. Lidmasinas büvi vareja tik atri veikt tapec, ka Cukurs bija guvis plasu atbalstu sabiedriba. Lidmasinas motoru Gipsy Major vins nonéma no savas ieprieksejas lidmasinas C•3 "Kurzemes hercogiene" un iebüveja jaunaja C-6. Kara ministrs gen. J. Balodis deva Iidzeklus lidmasinas parvalka, audekla iegadei. Hjorda kimiska un lakas fabrika ziedoja krasas, laku un emalju, Rudzisa finiera rüpnica - aviacijas finieri, un Valsts elektrotehniska rüpnica (VEF) uzdavinaja radioiekartu un elektrisko instalaciju.
Konstruktivi sis jaunais brivi nesosais zemplaksnis stipri atskirąs no lidz sim büvetam lidmasinam - tas lidzinajas tikko ekspluatét saktajiem modernajiem zemplaksnu iznicinatajiem Rietumos. Lidmasina bija pilniba koka konstrukcijas zemplaksnis ar trapecveida viengabala caurejosu sparnu ar vienu koka lonzeronu. Sparns pievienots kermenim ar specialiem apkalumiem. Sparna eleroni diferenciala tipa, kas aiznem pusi no katras sparna puses. Vidéjo dalu starp eleroniem un kermeni aiznem nolokama sparnu pakaléja mala - aizplaksni, kas paredzeti celtspejas palielinasanai nolaizoties un paceloties. Lidmasinas kermenis pec formas - taisnstüris ar noapalotu augsdalu, izveidots no sesam kermena sijam ar divkarsu finiera apsuvumu. Lidotaja kabine slegta ar atbidamiem tripleksa (neplistosa stikla) logiem. Kabines platums - 58 cm, izpolstereta ar samtu. Motora ramis izgatavots no kadmijotam terauda caurulem. Starp motoru un pilota vietu novietota ugunsdrosa starpsiena, kas izgatavota no divkarsam 1 mm biezam aluminija plaksnem, starp kuram ievietota azbesta karta. Galvena lidmasinas benzina tvertne ar tilpumu 230 I novietota starp starpsienu un kabini. Lidotaja vieta aiz plaksnu lonzerona. Lidmasina büveta ka divvietiga, ar pasaziera vietu aizmugure, aiz pilota. Pasaziera vieta var ievietot papildu degvielas tvertni ar 160 I tilpumu. Lidmasinas sasija - neatkariga tipa no diviem hidrauliskas amortizacijas balstiem ar ritenu aptecetajiem, Messier tipa, riteni - 50 x 150 mm, ar hidrauliskam bremzem. Piesis no koka ar gumijas virves amortizaciju, grozams un apkalts ar metala plaksnem. Astes virsmas, tapat ka plaksni, brivi nesosas ar stabilizatoriem. Stüres ar Fletner tipa kompensatoriem. Vadierices parasta tipa uz lodisu gultniem. Stüru troses kermena iekspusé. Motors De Havilland 130 ZS Gipsy Major, 4 cilindru ar karajosiem cilindriem, gaisadzesinams. Motors parsegts ar aluminija parsegu. Propelleris Fery tipa, uz zemes mainams solis, diametrs - 2 m. Degvielas patérins - 44 I stunda. Propellera piedzina bez reduktora. Maksimalie propellera apgriezieni - 2350 minüte.

Lidmasina apgadata ar sadiem navigacijas un lidojuma kontroles instrumentiem: divi Askania tipa kompasi, maksligais aviohorizonts (ziroskopiskais), divi atruma raditaji, divi augstuma raditaji (viens no tiem iebüvets instrumentu paneli, otru var novietot pec pilotu vélesanas), divi Iimenrazi, gareniska un skersstavokla raditaji. Un, protams, motora darbibas kontroles instrumenti: termometri, manometri un tahometrs. Bija uzstadits ari rullisu tipa karsu turétajs. Ar lidmasinu iespéjams izpildit nakts lidojumus. Ir borta ugunis un 450 W prozektors. Kabine elektriska apsildisana ar reostatiem temperatüras regulesanai. Stravas avots - 12 V akumulatora baterija. Motora palaisanai izmanto elektrisko starteri. Lidmastnai ir uzstadita VEF razota radioiekarta ar 10 W jaudu. Raiditajs ar trim vilnu diapazoniem 900, 868 un 600 m. Uztversanas iekartai tris vilnu diapazoni. Radioiekartu var izmantot ari ka radiotelegrafu un radiotelefonu. Telegrafa darba zona - 600 km, telefonam - 150 km. Divas antenas- viena pastaviga 6 m garuma novietota lidmasķnas kermeni, otra 100 m garuma izlaizama ar specialu titavu!? Si lidmasina 1936.-1937. gada bija viena no moodernākajam Latvija.

Lidmasinas imatrikulacijas apzimejums bija YL-ABA.

Tehniskie dati: sparnu veziens - 11 m; lidmasinas garums - 8 m; lidmasinas augstums - 2,3 m; nesosa virsma - 13 m2; lidmasinas tukssvars 625 kg; lietderiga krava - 525 kg; lidsvars - 1150 kg; plaksnu slodze - 88,4 kg/m2 (tajos laikos daudz!); jaudas slodze - 8,8 kg/ZS; lidojuma atrums maksimalais tuvu pie 300 km/h, kreisésanas - ap 220 km/h, nosesanas-70 km/h; kaptspeja (ar kravu 350 kg) - 3000 m / 16 min; lidojuma ilgums – 8-12 stundas; izturibas koeficients - -20!? (ta pielaizama jebkuros figürlidojumos).


Lidmasina pec ielidosanas 1936. gada beigas tika vispusigi izmeginata un uzlabota visu 1936. gada vasaru, un tikai tad, kad ta vairs neradija saubas tallidojuma izpildei, Herberts Cukurs 1936. gada 20. oktobri devas talaja cela, par kuru bija sapnojis jau sen.