quarta-feira, 18 de março de 2009

KARSTS KARTUPELIS.



Pec kadiem piepracijumiem L.G.P ,no musu gimenes puses,tas bija divas reizes ar manu macu Antinea,lai mums paskaidrotu par situaciju Herberta Cukura lieta,par izmeklesanu,un atbilde vienmer bija ta pasa:







Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļa vairākkārt pārbaudījusi un izvērtējusi iespējamo Herberta Cukura līdzdalību kara un genocīda noziegumos un konstatējusi, ka viņš Vācijas okupētajā Latvijas teritorijā 2. pasaules kara laikā ir dienējis tā saucamajā Arāja komandā un piedalījies civiliedzīvotāju iznīcināšanā un tādēļ reabilitācijai nav pamata. […] ”
Herberts Cukurs nevar but reabilitets.

Gribetu tikai atgadinat,prokuroram,ka likumiga veida, cilveks tikai var but reabilitets,kad sava vaina ir pieradita par likumigas tiesas sprieduma,un ka Cukurs nekad nebija tiesats,un vina vaina ari nekad nebija pieradita,tatad runat par reabilitacija sini gadiena ir iela kluda jeb nesinasana par tiesas likumus.
Un runajot par tiesas likumus,uz kadu pamatu un uz kadas tiesas spriedumu,L.G.P ir konstatējusi, ka Herberts Cukurs Vācijas okupētajā Latvijas teritorijā 2. pasaules kara laikā ir piedalījies civiliedzīvotāju iznīcināšanā?
Varbut ka prokuroram kungam un vissiem saviem paliguiem ir "svarigakas" lietas ar ko nodarboties,un varbut nav laiks uzzinat kas nozime "nevainigumas Prezumpcijas likums", kura ir visas jurisdikcijas pamata. Tadel uzkatam ka ir musu pienakums,jums palidzet,prokuroram kungam,lai jus varetu taicit pareiza veida jusu pienakumu,un bez kludam ka jums pienakas:
ID_5275272295844231634" />


LIKUMS PAR TIESU VARU.

23.PANTS.NEVAINUGUMA PREZUMPCIJA.

(1) NEVIENU NEVAR ATZIT PAR VAINIGU NOZIEGUMA
IZDARISANA UN SODIT,KAMER VINA VAINA NAV
PIERADITA LIKUMA NOTEIKTAJA KARTIBA UN ATZITA
AR LIKUMIGA SPEKA STAJUSOS TIESAS SPRIEDUMU.

(2) TIESAJAMAM NAV JAPIERADA SAVS NEVAINIGUMS.

(3) VISAS SAUBAS PAR TIESAJAMA VAINU TIESAI
JAVERTE PAR LABU TIESAJAMAJAM.

Tatad,izlasot likumus no Nevainiguma prezumpcija,varam saprast ka kaut kas nav kartiba ar Cukura lietu.
par reabiletasanu,nav nemaz vairs par ko runat,jo ka var but reabilitets ja nav nemaz bijis notiecats?

Mes zinam ka Latvijas Tiesu pils zalaja zale ir ierakstits senais romiesu likums - "Viens likums - viena taisniba visiem". Un sim likumam jaattiecas ari uz Latvijas pilsoni Herbertu Cukuru - nevainiguma prezumpcija.
Prokuratura nevar aizmirst,ka Herberts Cukurs nebija vienkars cilveks. Herberts Cukurs bija LATVIJAS neatkarības cīņu dalībnieks, viņš bija LATVIJAS augstākā – Triju zvaigžņu ordeņa kavalieris, viņš bija LATVIJAS lidotājs ar pasaules slavu. Un galu galā – viņš bija LATVIJAS moceklis. Un tādam – godīgam un varonīgam – viņam arī jāpaliek Latvijas vēsturē.
Mes ari zinam kada ir lielas sabiedrības daļas attieksmi: pat it kā normāli domājoši cilvēki, dzirdot H.C. vārdu, met krustu, kā nelabo pieminot.Dauzi pat runa ka Herberts Cukurs ir karsts kartupelis,ko vissi baidas pelikt savus rokus,GLEVULI PALIEK GLEVULI,un šodien neviens,ari oficiālā krēslā sēdošs, nav pašnāvnieks, lai mēģinātu tai ķerties klāt, mēģinot iedragāt aizspriedumu un falsifikāciju mūri, kas būvēts pusgadsimta garumā. Jo "kartupeli” no ugunskura ārā rušinot, patiesi var apdedzināties (un pie tam pamatīgi).
Jautajums :Vai musu prokurore ari ta doma?Iskatas ka ja,bet lai veretu atbildet uz to jautajumu,es ka Cukura Jaunakais berns,sutiju vestuli Latvijas Generala Prokutatorija,ka sekojosa:

Latvijas Republikas Prokuraturas.
General prokutaturas
Kriminal Tiesiska Departamenta
Totalitaro rezimu noziegumu izmeklesanas nodala
Latvijas republikas Virsprokuroram kungam.

Cienitais kungs.
Es, Richards Cukurs,Latvijas, kapteina lidotaja Herberta Cukura dels,naku ar lugumu,lai man atsutat,dokumento,kura ir paskaidrots,ka nekas negativs pret lidotaju kapteini Herbertu Cukuru Prokuratura nava.
Ta ka jau ir pagajusi 18 gadi,kops Latvija atkal ir atguvuse savu neatkaribu,un ka jau zinat,vissi galvenie Latvijas vesturnieki,apgalvo ka pret Herbertu Cukuru,nekadi apsudzejumi nava,man liekas ka 18 gadi ir pietiekos laiks,lai viss butu jau izpetits.

Jau kadus divus gadus atpakal Andrievs Ezergailes,viens no galveniem,Latvijas vesturniekiem,deva savu iespaidu publikacija izdota Laikrasta NEDELA,kur noskaidro patiesibu par Herbertu Cukuru lieto

1. Jau tad kad rakstīju savu grāmatu par holokaust Latvijā ievēroju, ka apsudzības pret Cukuru satur daudzus pārspilējumus, bet holokausta problēmu kopumā Cukura lieta nelikās neko svarīgs jautājums. Lai gan jau arī tad, es būtu varējis Cukura lietu, apskatīt kā mikrokosmu plašākai problēmai par pārspīlējumiem un nepatiesībām literatūrā par Holokaustu Latvijā vispār. Jau desmit gadus atpakaļ es būtu zinājis, ka Masaada versija par Cukuru kā lielāko masu slepkavu Latvijā kuram varētu pierakstīt 30,000 cilvēku iznīcināšanu, satura dziļu neziņu, ja ne nepatisību. Masaada versija satur netikai vienkāršu kļūdu, bet neziņu par ebreju iznīcināšanas sisitēmu kā tādu. Iznicināšanas sitēma ko Latvijā ienesa Einsatzgrupas vadība, nevienam individam nedeva iespēju darboties kā rekordistam.

Desmit gadus atpakaļ man nebija pieejami materiāli ko dažādie filmu taisītāji Latvijā tagad ir savākuši. Svarīgs dokuments kas tagad ir nācis gaismā piemēram ir Cukura paša liecība kuru viņš iesniedza Brazīlijas policijai. Šo filmu taisītaju nopelns ir bijis pārmainīt jautājumu, no Cik ebreju Cukurs nošāva? uz Vai vinš nošāve jeb vienu ebreju? kas pamatā izriet no demokrātisko sistēmu nevainības presumpcijas. Ja man prasa vai bija iespējams dienēt Arāja komandā un nenošaut nevienu ebreju man jāsaka ka tāda iespēja bija. 1941.g. Arāja komandā dienēja ap 300 cilvēku un vienībai kā tādai bija arī vajadazīgi vairāki administratīvi kadri kas ieskaitīja vajadzību uzturēt moterizēto inventūru. Vienībā arī bija tāds leitnants Leimanis, kas dienēja kā ieroču virsnieks. Viņs vēl bija dzivs 70/80os gados un par viņu galvoja Eriks Pārups, kurš teica, ka latviēšu virsnieku pretestības kustība infiltrēja Leimani Arāja komandā lai to izspiegotu. Viņš sadarbojās ar Amerikas tieslitu instancēm un tā arī pret viņu apsudzības necēla. Starp vairākiem simtiem Araja komandas viru depozītiem kas atrodami Latvijas archivā kas bieži satura šāvēju vārdu uzskaiti, nevienā netradisim ne Leimaņa ne Cukura vārdus. Arī Arāja prāvas dokumentos Hamburgā viņu vārdi nav atrodami šāvēju uzskaitē.

2. Vienīgās apsūdzibas par Cukuru kā Rīgas "miesnieku" nāk no ebrejiem pārdzīvotājiem kuri vēlējās atrast izskaidrojumu savas tautas traģēdijai, bet ar viņu liecībām ir vairākas problemas. Vispirms viņiem trūka informācijas par holokausta iekšējo organizāciju un iznīcināšanas metodēm. Viņiem bija liela neziņa par latviešu šāvējiem. Liela daļa no viņiem domāj, ka ebereju šaušana Latvija bija uz vietām improvizeta un neizrieta no organizatoriska plāna. Lielākā daļa no pārdzīvotājiem nezināja nosaukt, izņemot Cukuru, nevienu latviešu šāvēju vārdus. Mēs nonākam ļoti krasā liecību konfliktā: neviens no latviešu lieciniekiem nenoliek Cukura šaušanas bederes malā, bet vienīgais latvietis ko ebreju liecinātāji zināja nosaukt ka slepkavu bija Cukurs. Ja man ir dota izvēle izvēlēties kurām liecibām ticēt, es sliegtos uz latviešu liecinieku, Cukura līdzgaitnieku, pusi. Tās liecibas vismaz tikta dotas zem zvēresta. Ja viņš būtu piedalījies šaušanās tad kā virsnieks viņš būtu bijis pavēļu devējs ne šāvējs/ieridnieks. Viņa vārdu latviešu šāvēji nebūtu varējušī aizmirst.

3. Par tik par cik pārdzīvotāju liecības ir tikušas analizētas un pārbauditas, to patiesibas koeficents ir bijis zems un pilns ar dažādām pretesšķībām. Kā piemērus mēs varam minēt SD ebreju izcelsmes virsnieka Elkes Šcherwitza lietu kurš uz Latvijas ebeju pārdzīvotāju, sevisķi Makša Kaufmaņa, liecības pamata 1948.g. tika Minchenes tiesā notieāts par 30,000 ebreju iznīcināšanu Latvijā. Vācu vēsturniece Anita Kuglera savā pētijumā par Šcherwitzu uzskata šīs liecības kā pārspīlētām un nepatiesām. Tad ir kapteiņa Viļa Haznera lieta kurš Amerikas tiesā tika apsūdzēts par 30,000 ebreju iznīcināšanu Latvijā. ArI apsudzības pret Hazneru galvenokārt bāzējās ebreju pārdzīvotāju liecībām. Bet šīs liecības bija pretešķību un pārspilējumu pilnas, kas izkūpēja advakātu krustcīņā. Hazneru attaisnoja. Latvija tika noslepkavoti vairāk nekā 70,000 ebreji bet tas nenotika veidā kā pārdzīvotāji par to ir liecinājuši. Tie paši 30,000 noslepkavotie ebreji Latvijā tika ari pieraksiti Cukuram un uz pārdzīvotāju liecbu pamata Masaads pārsteidzās Cukuru noslepkavot. Šī nav tā reize izanalizēt visus apgalvojumus par Cukura nežēlībām, mēs tomēr varam bezšaubīgi apgalvot, ka Cukurs vācu okupācijas pirmajās nedēļās darbojās savā Bukaišu pagastā, (varbūt pat nonāca vācu apcietinājumā) ieradās Rigā, kā viņš pats saka, tikai 1941.g. 14. jūlijā. Tas nozīmē ka visas tās liecibas, apmēram 75%, kas liecinā par Cukura nežēlībām pirms 14. jūlija ir nulificējamas. Kas arī nozīmē, ka arī visas pārējās liecības būtu liekamas cauri skeptiski/racionālai dzirnakmeņu spiedei.

Par to ka Cukurs darbojās Araja komandā kā garāžas pārzinis nav noliedzams. Cukura dzīves grāmatā arī būtu jāieraksta, ka viņš palīdzēja vismaz trim Latvijas ebrejiem pārdzīvot holokaustu, kas masaadnieku sarakstītā gramatā par Cukuru bija izlaists. Tie bija meitene Miriam Kaitzner kuru Cukura ģimene slēpa savā lauku mājā Bukaišos, un vēlāk pārveda sev līdz uz Brazīliju; jauneklis Abrams Šapiro (vēl tagad spēlē vijoli Los Vegas) kuru 1941.g. vasarā viņš apgādaja ar darba papīriem un Lutriņu, kuru Cukura garāžas vīri no šaušanas vietas Rumbulā paslēpa un atveda atpakaļ uz Valdemār ielas garāžu kur viņš strādājot zem Cukura holokaustu pārdzīvoja kā mekāniķis garāžā.

Savelkot galus kopā jāsaka ka liecības pret Cukuru ir bijušas tik pārspīlētas, biežī pat apsurdas, ka lai atrastu patiesību par šo grēcīgo cilvēķu iztauja būtu jāšāk no nulles punkta, ko kā liekas enerģiskie filmu darinātāji arī dara.

Andrievs EZERGAILIS


Ja tomer ,vel kas Latvijas Valsts Prokuratoria butu,par ko butu kadas saubas,tad ludzu atsutat man oficiala dokumenta,ar respektiviem oficialiem pieradijumiem,lai mes to varetu juridiski izmantot.
Seko kopa ar manu vestule,originala vestule publiceta NEDELA.

Vissu par Herbertu Cukuru.
www.herbertscukurs.org
www.herbertscukurs.com
Ciena
Ričards Cukurs.

Pec kadam dienam dabuju atbilde no kada prokuratora paliga:

Cienītais kungs!
Nosūtu Jums Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļas virsprokurora pienākumu pagaidu izpildītājas prokurores E. Aperānes atbildi uz Jūsu vēstuli.
Ar cieņu,

TRNIN prokurora palīgs
R.Dārzniece




Nenomeros ar atbilde,un par jaunu sutiju godatajam Latvijas Prokuroram otra vestuliti:
Cieniguie prokurora kungui.
Paldiez par jusu atbilde.

Gribetu taicit dazus jautajumus;PIEMERAM PIEDOJIET MANAS KLUDAS LATVIESU VALODA.

" Žurnālā „Nedēļa" 2006. gadā publicētajā rakstā „Būtu jāsāk no nulles punkta" kuru Jūs esat pievienojis savām vēstulēm, vēsturnieks un holokausta pētnieks Andrievs Ezergailis ir izteicis savu viedokli par ebreju iznīcināšanu Latvijā un H.Cukura lomu tajā, un šo A.Ezergaiļa viedokli mēs esam ņēmuši vērā, tomēr tas nav dokumentāls pierādījums H.Cukura nevainīgumam."

Gribetu taicit jautajumu godatajam prokuroram: Kadi jums ir dokumetali pieradijumi ka H.Cukurs butu vainigs?Gribetu zinat tikai vienu.

Latviešiem ir tāds teiciens: ja labi melo, vai izmelot pat vilku no meža ārā. Arī tad, ja viņa tur nemaz nav. Tas pilnā mērā attiecas arī uz Herberta Cukura likteni: slavens lidotājs, kuru gan pēc vārda, gan izskata Latvijā pazina katrs bērns un sirmgalvis, tika padarīts par holokausta grēkāzi, lai gan pret viņu NEBIJA un NAV NEKĀDU PIERĀDĪJUMU. Jo bija vajadzīgs cilvēks ar vārdu, un tāds tika atrasts.

" Pārbaudes gaitā iegūtajos materiālos ne tikai holokaustu pārdzīvojušo ebreju, bet arī citu personu liecībās ir norādes uz H.Cukura līdzdalību ebreju iznīcināšanā vācu okupācijas laikā 1941-1942. gadam."

Ksdas?Un uz kadam likumigam tiesas pravam bija izdotas lai butu likumigas?

"Atkārtoti iztaujāt personas, kas sniegušas šādas liecības nav iespējams, jo tās ir mirušas vai neskaitās pierakstītas Latvijā."

Ta ir ta lieta,apsudzibas ir tikaiuz pamatu ko kads ir teicis,jeb dzirdejis,ka kada tante ir stastijusi kadam.Pilnas ar kaudzo meliem,kuram nav nekada likumiga jeb tiesiska vertibu..
Ka Ezergailis kungs labi izteica:
"Ja man ir dota izvēle izvēlēties kurām liecibām ticēt, es sliegtos uz latviešu liecinieku, Cukura līdzgaitnieku, pusi. Tās liecibas vismaz tikta dotas zem zvēresta." "Par tik par cik pārdzīvotāju liecības ir tikušas analizētas un pārbauditas, to patiesibas koeficents ir bijis zems un pilns ar dažādām pretesšķībām."

GAIDU JUSU ATBILDE,

AR CIENU

Ričards Cukurs

Kopa seko dokumenti no Brazilijas tiseleto,1951 gada izdotas,kur ir pazinots ka nekas nav pret Herbertu Cukuru.







Velak viniem sutiju otru vestuliti,2008g novembri 23 datuma:

Latvijas Republikas Ģenerālprokuroram
JĀNIM MAIZĪTIM


IESNIEGUMS.


Ja pierādījumus par mana tēva – latviešu lidotāja Herberta Cukura līdzdalību holokausta noziegumos 2005. gada maijā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai iesniedza Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes biroja vadītājs Efraims Zurofs. Iesniegumā minētās informācijas pārbaude pēc piekritības ir Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļas kompetencē. Tagad, kad ir pagājuši 3,5 gadi, kopš Ģenerālprokuratūra uzsāka pārbaudi sakarā ar Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes biroja vadītāja apsūdzību pret Herbertu Cukuru, lūdzu Jūs, Ģenerālprokurora kungs, informēt mani par veiktās pārbaudes rezultātiem.

Saskaņā ar Latvijā publiski pieejamo informāciju ( „Diena”, 2005., 7. jūnijs; „Vestji segodņa”, 2005., 13. jūnijs) Herbertam Cukuram tika inkriminēti šādi noziegumi:

2.) Bijušais rīdzinieks Rafaels Šubs stāstījis, ka 1941. gada Herberts Cukurs Rīgā,
jaunajos jūdu kapos, sadedzināja astopņus jūdus – sinagogas kalpotāju Feldhemu, viņa sievu un četrus bērnus, kā arī sinagodas kantoru Mincu un viņa sievu.
Jautājums: vai Ģenerālprokurora ir ieguvusi pierādījumus, kas apstiprina Herberta Cukura vainu šāda nozieguma izdarīšanā?

2.) Pēc tam, kad Herberts Cukurs piesavinājās Ābrama Šapiro dzīvokli, viņš apcietināja Ābramu Šapiro un ievietoja viņu Arāja komandas štābā – Rīgā, Valdemāra ielā 19. Pēc tam H. Cukurs nošāva divus jūdus, viens no viņiem - Leitmans – tika nošauts tāpēc, ka tad, kad bija izskanējusi pavēle, nespēja nostāties ierindā. Šapiro arī redzēja, ka H. Cukurs un viņa vecākais virsnieks spīdzina un seksuāli uzmācas jaunai jūdu meitenei. Kamēr minētās izrīcības notika, Šapiro bija pavēlēts spēlēt klavieres, lai izrādei, kas notika saskaņā ar H. Cukura scenāriju, būtu muzikāls pavadījums.
Jautājums: vai Ģenerālprokurora ir ieguvusi pierādījumus, kas apstiprina Herberta Cukura vainu šāda nozieguma izdarīšanā?

4.) Makss Tukacers liecina, ka pēc tam, kad viņš apcietināts un aizvests uz Valdemāra
ielu 19, Herberts Cukurs viņu fiziski iespaidojis un izsitis visus priekšzobus. Makss Tukacers bijis liecinieks tam, ka pēc H. Cukura pavēles daudzus, daudzus jūdus sākumā spīdzināja, bet pēc tam nogalināja. 1941. gada 15. jūlijā Makss Tukacers redzējis un dzirdējis, kā H. Cukurs vecam, bārdainam jūdam policijas pūļa un apcietināto acupriekšā pavēlējis izvarot jūdu jaunavu. Kad vecais vīrietis nav varējis to izdarīt, viņam pavēlēts nepārtraukti skūpstīt dažādas kailās jaunavas ķermeņa daļas. Apcietinātos, kuri nevarēja izturēt šo drausmīgo skatu, Herberts Cukurs sitis ar revolvera rokturi. 10-15 cilvēki sisti līdz nāvei, to skaitā arī vairākas sievietes.
Markss Tukacers arī apliecinājis, ka Herberts Cukurs ņēmis visaktīvāko dalību 30. novembra un 8. decembra sodīšanas akcijās, piekāvis un nogalinājis vīriešus, sievietes un bērnus, kuri nav spējuši iet ierindā.
Jautājums: vai Ģenerālprokurora ir ieguvusi pierādījumus, kas apstiprina Herberta Cukura vainu šādu noziegumu izdarīšanā?

4.) Īzaks Krams redzējis, kā Rīgas geto iemītnieku iznīcināšanas laikā Herberts Cukurs nošāvis gados vecu sievieti, kuras meitai nav ļauts kopā ar māti iekāpt vilcienā. Šis vilciens 8. decembrī gados vecos Rīgas geto iemītniekus aizvedis uz Rumbulu.
Jautājums: vai Ģenerālprokurora ir ieguvusi pierādījumus, kas apstiprina Herberta Cukura vainu šāda nozieguma izdarīšanā?


Vēl vēlētos saņemt informāciju par to, vai, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai veicot pārbaudi par mana tēva Herberta Cukura darbību, ir iegūti fakti vai dokumenti, kas apliecinātu viņa vainu vai nu holokausta, vai jebkādu citu noziegumu veikšanā?


Cieņā –

Ričards Cukurs




Ka nesanemam nevienu atbilde, pirmdien,2008g,15 dezembri,sutiju godatajam virsprokuroram 4ª vestuli,kopija no iepreksejam,kopa ar Galveniem Latvijas Vesturniekiem izpaidus par H.Cukura lietu.

Herberts Cukurs. 4ª vestule.
Richard Ralph Mintauts Cukurs to totnod


Latvijas Republikas Ģenerālprokuroram
JĀNIM MAIZĪTIM

IESNIEGUMS.- 4ª vestule .

Pierādījumus par mana tēva – latviešu lidotāja Herberta Cukura līdzdalību holokausta noziegumos 2005. gada maijā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai iesniedza Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes biroja vadītājs Efraims Zurofs. Iesniegumā minētās informācijas pārbaude pēc piekritības ir Ģenerālprokuratūras Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas nodaļas kompetencē. Tagad, kad ir pagājuši 3,5 gadi, kopš Ģenerālprokuratūra uzsāka pārbaudi sakarā ar Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes biroja vadītāja apsūdzību pret Herbertu Cukuru, lūdzu Jūs, Ģenerālprokurora kungs, informēt mani par veiktās pārbaudes rezultātiem.
Saskaņā ar Latvijā publiski pieejamo informāciju ( „Diena", 2005., 7. jūnijs; „Vestji segodņa", 2005., 13. jūnijs) Herbertam Cukuram tika inkriminēti šādi noziegumi:
2.) Bijušais rīdzinieks Rafaels Šubs stāstījis, ka 1941. gada Herberts Cukurs Rīgā,
jaunajos jūdu kapos, sadedzināja astopņus jūdus – sinagogas kalpotāju Feldhemu, viņa sievu un četrus bērnus, kā arī sinagodas kantoru Mincu un viņa sievu.
Jautājums: vai Ģenerālprokurora ir ieguvusi pierādījumus, kas apstiprina Herberta Cukura vainu šāda nozieguma izdarīšanā?
2.) Pēc tam, kad Herberts Cukurs piesavinājās Ābrama Šapiro dzīvokli, viņš apcietināja Ābramu Šapiro un ievietoja viņu Arāja komandas štābā – Rīgā, Valdemāra ielā 19. Pēc tam H. Cukurs nošāva divus jūdus, viens no viņiem - Leitmans – tika nošauts tāpēc, ka tad, kad bija izskanējusi pavēle, nespēja nostāties ierindā. Šapiro arī redzēja, ka H. Cukurs un viņa vecākais virsnieks spīdzina un seksuāli uzmācas jaunai jūdu meitenei. Kamēr minētās izrīcības notika, Šapiro bija pavēlēts spēlēt klavieres, lai izrādei, kas notika saskaņā ar H. Cukura scenāriju, būtu muzikāls pavadījums.
Jautājums: vai Ģenerālprokurora ir ieguvusi pierādījumus, kas apstiprina Herberta Cukura vainu šāda nozieguma izdarīšanā?
4.) Makss Tukacers liecina, ka pēc tam, kad viņš apcietināts un aizvests uz Valdemāra
ielu 19, Herberts Cukurs viņu fiziski iespaidojis un izsitis visus priekšzobus. Makss Tukacers bijis liecinieks tam, ka pēc H. Cukura pavēles daudzus, daudzus jūdus sākumā spīdzināja, bet pēc tam nogalināja. 1941. gada 15. jūlijā Makss Tukacers redzējis un dzirdējis, kā H. Cukurs vecam, bārdainam jūdam policijas pūļa un apcietināto acupriekšā pavēlējis izvarot jūdu jaunavu. Kad vecais vīrietis nav varējis to izdarīt, viņam pavēlēts nepārtraukti skūpstīt dažādas kailās jaunavas ķermeņa daļas. Apcietinātos, kuri nevarēja izturēt šo drausmīgo skatu, Herberts Cukurs sitis ar revolvera rokturi. 10-15 cilvēki sisti līdz nāvei, to skaitā arī vairākas sievietes.
Markss Tukacers arī apliecinājis, ka Herberts Cukurs ņēmis visaktīvāko dalību 30. novembra un 8. decembra sodīšanas akcijās, piekāvis un nogalinājis vīriešus, sievietes un bērnus, kuri nav spējuši iet ierindā.
Jautājums: vai Ģenerālprokurora ir ieguvusi pierādījumus, kas apstiprina Herberta Cukura vainu šādu noziegumu izdarīšanā?
4.) Īzaks Krams redzējis, kā Rīgas geto iemītnieku iznīcināšanas laikā Herberts Cukurs nošāvis gados vecu sievieti, kuras meitai nav ļauts kopā ar māti iekāpt vilcienā. Šis vilciens 8. decembrī gados vecos Rīgas geto iemītniekus aizvedis uz Rumbulu.
Jautājums: vai Ģenerālprokurora ir ieguvusi pierādījumus, kas apstiprina Herberta Cukura vainu šāda nozieguma izdarīšanā?

Vēl vēlētos saņemt informāciju par to, vai, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrai veicot pārbaudi par mana tēva Herberta Cukura darbību, ir iegūti fakti vai dokumenti, kas apliecinātu viņa vainu vai nu holokausta, vai jebkādu citu noziegumu veikšanā?



Ko doma latviesu vesturnieki kas ir labi izpetejusi Cukura lietu,un kuriem nav bailes no saviem pienakumiem:
"It is to be noted that there is not a single German document mentioning
Cukurs. Neither is there a single Latvian who has testified that Cukurs
led any killing Commando. From my point of view it is a question of
mistaken identy.
MASAAD killed an innocent man."
„Vajag pārmainīt jautājumu, no Cik ebreju Cukurs nošāva? uz Vai vinš nošāve jeb vienu ebreju?"
„Jau tad kad rakstīju savu grāmatu par holokaust Latvijā ievēroju, ka apsudzības pret Cukuru satur daudzus pārspilējumus..."
„Masaada versija par Cukuru kā lielāko masu slepkavu Latvijā kuram varētu pierakstīt 30,000 cilvēku iznīcināšanu, satura dziļu neziņu, ja ne nepatisību. Masaada versija satur netikai vienkāršu kļūdu, bet neziņu par ebreju iznīcināšanas sisitēmu kā tādu. „
„Starp vairākiem simtiem Araja komandas viru depozītiem kas atrodami Latvijas archivā kas bieži satura šāvēju vārdu uzskaiti, nevienā netradisim ne Leimaņa ne Cukura vārdus. Arī Arāja prāvas dokumentos Hamburgā viņu vārdi nav atrodami šāvēju uzskaitē."
„ Vienīgās apsūdzibas par Cukuru kā Rīgas "miesnieku" nāk no ebrejiem pārdzīvotājiem kuri vēlējās atrast izskaidrojumu savas tautas traģēdijai, bet ar viņu liecībām ir vairākas problemas. Vispirms viņiem trūka informācijas par holokausta iekšējo organizāciju un iznīcināšanas metodēm. Viņiem bija liela neziņa par latviešu šāvējiem. Liela daļa no viņiem domāj, ka ebereju šaušana Latvija bija uz vietām improvizeta un neizrieta no organizatoriska plāna."
„ Ja man ir dota izvēle izvēlēties kurām liecibām ticēt, es sliegtos uz latviešu liecinieku, Cukura līdzgaitnieku, pusi. Tās liecibas vismaz tikta dotas zem zvēresta. Ja viņš būtu piedalījies šaušanās tad kā virsnieks viņš būtu bijis pavēļu devējs ne šāvējs/ieridnieks. Viņa vārdu latviešu šāvēji nebūtu varējušī aizmirst."
„Par tik par cik pārdzīvotāju liecības ir tikušas analizētas un pārbauditas, to patiesibas koeficents ir bijis zems un pilns ar dažādām pretesšķībām."
„Latvija tika noslepkavoti vairāk nekā 70,000 ebreji bet tas nenotika veidā kā pārdzīvotāji par to ir liecinājuši."
„mēs tomēr varam bezšaubīgi apgalvot, ka Cukurs vācu okupācijas pirmajās nedēļās darbojās savā Bukaišu pagastā, (varbūt pat nonāca vācu apcietinājumā) ieradās Rigā, kā viņš pats saka, tikai 1941.g. 14. jūlijā. Tas nozīmē ka visas tās liecibas, apmēram 75%, kas liecinā par Cukura nežēlībām pirms 14. jūlija ir nulificējamas. Kas arī nozīmē, ka arī visas pārējās liecības būtu liekamas cauri skeptiski/racionālai dzirnakmeņu spiedei."
„Savelkot galus kopā jāsaka ka liecības pret Cukuru ir bijušas tik pārspīlētas, biežī pat apsurdas, ka lai atrastu patiesību par šo grēcīgo cilvēķu iztauja būtu jāšāk no nulles punkta..."
„ Ir viena vacu valoda
sarakstita gramata. Anita Hugler "Eine Judische SS officier" (Kads zidu
SS virsnieks), kas stasta par Shervicu - zidu tautibas nacistu, kurs
stradaja Riga SD taja laika. Vins bija augsts nacistu virsnieks, bet tai
pasha laika glaba daudzus zidus. Vins esot bijis pirmais nacistu
virsnieks, ko tiesaajushi. Un daudzi no tiem, kas liecinaja Shervica
lieta Minhene - Shervica praavaa ir TIE PASHI, kas sniegushi liecibas
Cukura sakara.Tai skaita Shapiro. Daudz velak daudzi no vinjiem atteicas
no savam liecibam un nozeloja, ka liecinajushi pret vinju. Ezergailim ir
laba ideja, ka vajadzetu tas liecibas un personas salidzinat. Varbut ir
kaut kadas paraleles un shemas, kas atklaajas."
Andrievs EZERGAILIS,Latviesu slavenakaisvesturnieks Trriju Zvaiznu Ordena cavaliers.

Indulis Ronis.
Akadēmiķi, profesoru, habilitēto vēstures zinātņu doktoru INDULI RONI,intervija Lauku avize,Publicēšanas datums: Sestdiena, 2002. gada 1. jūnijs."Bet Otrais pasaules karš turpinās."
"Vēsturnieks jau ir arī cilvēku piemiņas sargātājs. Mēs zinām Herberta Cukura vārdu. Šis lidotājs ir nogalināts bez tiesas, ar teroristiskām metodēm. Sodīts ar nāvi par noziegumiem, kurus viņš patiesībā nekad nav izdarījis. Tas parādās Hamburgas tiesas materiālos. Herberts Cukurs bija nevainīgs „
Vēsturnieks Edvīns BRŪVELIS
Rakstija gramatu „Latvijas Aviacijas Vesture"
„Cukurs bija nevainigs!"
„Aizsargi sāka Herbertu Cukuru uzskatīt par nodevēju. Aizbrauca viņam pakaļ, apcietināja, viņš pilnā uniformā tika atvests uz daļu, kur saimniekoja vācu okupācijas drošības dienests. Tur Cukurs satika Arāju, kurš apcietinātājiem uzdeva jautājumus – "Vai tad jūs nezināt, kas tā ir par personību? Kā jums nav kauna Latvijas virsnieku apcietināt un apvainot šādās lietās?" – un piedāvāja Cukuram sadarbību ar Arāja komandu. Viņš šajā komandā skaitījās ieroču meistars un arī transporta vadītājs. Ar to brīdi it kā sākās viņa sadarbība ar Arāju. „
„ Lietai jāpieiet objektīvi. Vieni viņu ļoti apvaino. Apvaino galvenokārt žīdu izcelsmes personas. Kādēļ? Tādēļ, ka pirmās krievu okupācijas laikos Cukuram bija izdevies izvairīties no čekas nagiem. Viņi nedabūja Cukuru rokā. Šīs okupācijas laikā viņš bija darbojies kā nacionālais partizāns. Un, kā jau jūs zināt, čekā, tā saucamajās troikās, nospiedošā vairākumā darbojās žīdu tautības cilvēki, kuri bija ārkārtīgi dusmīgi, jo neizdevās Cukuru apcietināt. Tajā laikā apcietināja daudzus bijušos Latvijas lidotājus, aviācijas pulka lidotājus, kurus aizveda uz Krieviju, piesprieda un izpildīja viņiem nāvessodus. Tās baumas par žīdu šaušanu, kuras par Herbertu Cukuru tiek izplatītas, attiecas uz laikposmu no 1941.-1943.gadam, kad Latvijā notikusi žīdu iznīcināšana. Amerikas vēsturnieks Ezergailis ļoti sīki ir izpētījis šo jautājumu. Viņš arvien vairāk sāk aizstāvēt uzskatu, ka Cukurs tieši pie šaušanām nav piedalījies, bet bijis atbildīgs par transportu un ieročiem. „
„Vēl Cukuram piedēvē sinagogas dedzināšanu Gogoļa ielā. Es vakar runāju ar kādu profesoru, kurš pats tajā laikā kā puika tur ir apkārt klīdis, un viņš kā liecinieks pastāv uz to, ka nekāda cilvēku iznīcināšana tur nav notikusi. Citi avoti apgalvo, ka sinagogā esot iznīcināti divi tūkstoši žīdu – bet patiesībā tajā nemaz tik daudz cilvēku nevar saiet iekšā... „
„Tur jau tā lieta, ka tiesa vispār nav bijusi, un neviena tiesa pret viņu nekad nav izvirzījusi nekādas apsūdzības. „
„ Te ir liela grāmata par Nirnbergas procesu, kurā ir publicēti visu kolaboracionistu vārdi, kuri tika apvainoti kā kara noziedznieki. Redziet, sarakstā uz burta "C" – Cukura vārda nav. Tātad Nirnbergas procesā viņš nav apvainots kā starptautiskais kara noziedznieks. „
„Otrs pierādījums, ka viņš nav vainīgs. Jūs jau droši vien zināt, ka Arājs tika tiesāts Rietumvācijā, Hamburgā kā vainīgs žīdu iznīcināšanā. Tiesas protokolos nekur neparādās Cukura vārds, viņš netiek apvainots. Process noritēja ilgus gadus, Arājam piesprieda mūža ieslodzījumu, un viņš cietumā arī nomira. Tas bija laiks, kad tika tiesāti visi lielākie kara noziedznieki, Hitlera līdzgaitnieks Hesse. Šo grāmatu atrada Cukura meitas vīrs, portugālis, kura profesija ir jurists. Viņš aizbrauca uz Nirnbergu un meklēja to lietu. Un nekādu oficiālu apsūdzību nav! Tātad Cukurs tiek apvainots bez tiesas sprieduma!"
„Arī prokuratūras materiālos nav nekā konkrēta pret Cukuru. Ir teikts, ka viņš tur ir bijis, bet nav liecinieku, ka viņš būtu kādu šāvis, ka viņš būtu par to apvainots un sodīts. Kad Latvijā tiesāja vienu otru no Rumbulas meža notikumu līdzdalībniekiem, – šajos procesos arī Cukura vārds nav minēts. „
„Viņa vārds minēts tikai safabricētajās žīdu liecībās. No Izraēlas, kur man ir pazīstams kāds aviācijas vēsturnieks, esmu dabūjis žīdu "liecības" pret Cukuru. Te ir visādas muļķības sarakstītas. „
„ Saistībā ar Rīgas geto ir kāda interesanta lieta – arī starp žīdiem nav bijusi vienprātība, jo paši žīdi tika iecelti par nometnes administrāciju. Viņi, lai paši izdzīvotu, bijuši ļoti naidīgi noskaņoti pret to lielāko žīdu masu. To man stāstīja viens liecinieks, – viņš ir vedis pārtiku uz turieni, un saticies ar ieslodzītajiem žīdiem. Tie viņam esot ieteikuši neielaisties ar tiem žīdiem, kuri izpilda vācu okupācijas dienesta uzdevumus. Un fakts ir tāds, ka pārējos aizveda uz Rumbulu, bet tos žīdus, kuri vāciešiem palīdzēja uzturēt kārtību geto, – neaizveda. Viņus pat aizsūtīja uz atsevišķu koncentrācijas nometni, kas atradās Viestura dārzā. Tur viena žīdu daļa tika izpirkti. Žīdi arī šķirojās bagātajos un nabagajos žīdos. Bagātie žīdi esot devuši noteiktas naudas summas, lai vācieši varētu iepirkt automašīnas. Sakarus starp bagātajiem žīdiem un vāciešiem esot organizējis grāfs Bernadots. Pēc tam, kad krievi ieņēma Aušvicas nometni, viņš mistiski pazuda. Viņš bija ieslodzīts krievu koncentrācijas nometnē un pazuda – iespējams tāpēc, ka viņš būtu varējis izstāstīt, kā bagātie žīdi esot pārdevušies vāciešiem, lai viņus nenolikvidē."

„ Par noziedznieku drīkst saukt tikai to, kas ir notiesāts. Kamēr vaina nav pierādīta, viņu par noziedznieku nevar saukt. Te viss notiek otrādi – nosauc par noziedznieku, vajā šo cilvēku, viņa piederīgos. „
„Daudzi emigrācijas latvieši publicējuši rakstus emigrācijas presē viņa aizstāvībai. Pret viņu bija pozitīva attieksme gan Brazīlijā, gan Francijā, gan citur pasaulē."
„Oficiālās varas personas izvairās ķerties klāt šādam jautājumam, lai pašiem nebūtu jācieš dēļ tā."


Rudite Viskne Vesturcniece no Latvijas vesturnieku komissijas,kura taicija plasu izmeklesanu,Latvijas Holokausata lieta.

„Ir liecibas no viena vira (Arvids Krumins - vins veel vareetu but dzivs 85
gadi) no Bukaishiem par to partizanu vienibu, ko organizeja Cukurs.
Vinji tur esot mazliet konkureejushi ar kadu citu vietejo vadoni -
Sakni.
Jaadabu atlauja no galvenas arhivu
prieksnieces Klavinjas un Chekas lietu arhiva esot vel vismaz kaadas 4
liecibas, kur par to stastits.Tas dod iespeeju salidzinat datumus par
ierashanas laiku Riga.
Ruditei kundze ir ari ta majas gramata ar izrakstu, kas liecina kad Cukurs
pierakstijas Shapiro dzivokli, kas apmeram saskan ar to, ko Cukurs pats
saka aizstavibas runa."



Ričards Cukurs

Gaidisim kada bus atbilde...ar respektiviem oficialiem pieradijumiem,lai mes to varetam juridiska veida izmantot.

17 marta 2009 Pagaidam godajamie prokurore mums nedeva nekada atbilde.
Protams ka viniem ir rokas Karsts kartupelis.....

Nenhum comentário: