TAISNIBAI JABUT.

Beidzot pēc 63 gadiem mēs dzirdam balsis, kuras nepiekrīt meliem par latviešu izcilo aviatoru Herbertu Cukuru. Aizvien biežāk atklājas kļūdas un pretrunas. Mēs uzzinām aizvien vairāk baisās patiesības par meliem, ar kuru palīdzību H. Cukura vārds tika iepīts riebīgu melu tīklos. Par viņu kopš Otrā pasaules kara ir izgudrots un sacerēts tik daudz neticamu melu, ka nu beidzot ir pienākusi tā stunda, kad Latvijas valdībai un visai sabiedrībai kopumā būtu jāsekmē patiesas un taisnīgas izmeklēšanas norisi, kas būtu pamatota uz dokumentiem, patiesiem faktiem un īstām liecībām, lai nomazgātu no pretīgiem meliem Herberta Cukuru, viņa ģimeni un visas Latvijas vārdu.
Kad Herberts Cukurs dzīvoja Brazīlijā, viņš pats personīgi uzmeklēja Brazīlijas Tieslietu ministrijas atbildīgās amatpersonas un iepazīstināja tās ar visiem viņa rīcībā esošajiem dokumentiem, un pierādījumiem par savu nevainību. Viņam no nekā nebija jābaidās, jo viņa sirdsapziņa bija tīra. Pie tam Brazīlijas valdība ievāca informāciju no valstīm, kas nodarbojās ar kara noziedznieku meklēšanu, ieskaitot Izraēlas valsti. No visām šīm valstīm Brazīlijas valdība saņēma oficiālu atbildi, ka nekādas apsūdzības pret Herbertu Cukuru nebija.
Tāpat ikvienam, kas Herbertu Cukuru iepazina, lasot viņa grāmatas “Mans lidojums uz Gambiju" un "Mans lidojums uz Japānu", var novērtēt to melu nepatiesumu, ka viņš ne pirms Otrā pasaules kara, ne vēlāk nedarītu tādus šausmu darbus, kādos viņu apvainoja. Lieki pieminēt, ka tas nebūtu iespējams ne pret sievietēm, ne bērniem, neatkarīgi no to tautības.
Herberts Cukurs bija izcilākais sava laikmeta lidotājs, par ko saņēma apbalvojumus no Latvijas valdības. Starp tiem minams Trīs Zvaigžņu ordenis. Arī no citām valstīm viņš saņēma atzinības un apbalvojumus. 1933. gadā viņš tika ievēlētspar “The Champion Aviator of the Latvian section" par ko saņēma goda medaļu no “Starptautiskās Aviatoru līgas” (Ligue International of Aviators). H. Cukurs arī saņēma bronzā kalto plāksni “Harmon Trouphy” ar sesto numuru, kur āpaskaidro, ka tikai pasaules labākie un drosmīgākie lidotāji bija pelnījuši šo aviācijas trofeju saņemt. Piemēram Santos Djumonts (Santos Dumont) trofejā numur 1, bet slavenais amerikāņu lidotājs Čārlzs Lindenbergs (Charles Lindenberg) numur 4, bet latvietis Herberts Cukurs ir numur 6. Herberts Cukurs ir pelnījis, ka viņa vārdu attīra no šiem nekrietnajiem meliem. Viņš ir pelnījis, lai tuvākajā nākotnē viņa pīšļi tiktu pārapbedīti savā mīļotajā Tēvijā- Latvijā. Viņš ir jāapbedī ar militāru godu tur, kur jau dus citi latviešu varoņi.
H. Cukurs bija viens no lielākajiem latviešu patriotiem un viņa vārds mūžam ir ierakstīts visās galvenajās pasaules aviācijas vēstures lappusēs. Beidzot arī viņa Dzimtenē 2003. gadā iznāca ārkārtīgi vērtīgā grāmata par latviešu nacionālo aviāciju- "Latvijas aviācijas vēsture". Šī unikālā izdevuma autors ir vēsturnieks Edvīns Brūvelis. Tajā ir aprakstīta Latvijas aviācijas vēsture no 1919. līdz 1940. gadam. Mēs- Latvijas armijas kapteiņa, lidotāja Herberta Cukura bērni, no sirds pateicamies E. Brūvelim, ka starp citiem Latvijas pazīstamākajiem lidotājiem viņš objektīvi minējis Herbertu Cukuru. Par tēva lomu Latvijas aviācijā, par viņa tāllidojumiem uz Gambiju un Japānu autors ir rakstījis diezgan plaši un galvenais- patiesi.
Tas, ko mūsu tēvs ir darījis Latvijas labā, nav pārvērtējams!

Ričards Cukurs no Brazīlijas, H. Cukura dēls