HERBERTAM CUKURAM 105.

"Herbertam Cukuram 105
17. maijā izcilajam latviešu aviatoram, leģendārajam tāllidotājam un konstruktoram Herbertam Cukuram palika 105 gadi. Tādēļ nav nejaušība, ka vairāku simtu viesu klātbūtnē, aplausiem skanot, laicīgās mākslas galerijā "K.Māksla?" Liepājā notika H. Cukuram veltītās izstādes un dokumentālās filmas "Nevainīguma prezumpcija", kuras režisors ir zviedrs Karls Bjorsmarks, savukārt radošajā grupā strādāja gan pazīstamais aktieris Mārtiņš Vilsons, gan Kristīne Briede, pirmizrāde.
Izstādes atklāšanā piedalījās arī NSS Liepājas nodaļa. "


http://www.latvians.lv/modules/altern8news/article.php?storyid=63

Herberta Cukura 105 dzimšanas dienā pulcējas daudz liepājnieku
Publikāciju pievienojis Aigars P. 2006/12/28 9:15:59 (106 )

17. maijā izcilajam latviešu aviatoram, leģendārajam tāllidotājam un konstruktoram Herbertam Cukuram palika 105 gadi. Tādēļ nav nejaušība, ka vairāku simtu viesu klātbūtnē, aplausiem skanot, laicīgās mākslas galerijā "K.Māksla?" notika H. Cukuram veltītās izstādes un dokumentālās filmas "Nevainīguma prezumpcija", kuras režisors ir zviedrs Karls Bjorsmarks, savukārt radošajā grupā strādāja gan pazīstamais aktieris Mārtiņš Vilsons, gan Kristīne Briede, pirmizrāde.
Herbertam Cukuram veltītā izstāde pirmkārt pārsteidza ar iespaidīgajām instalācijām. Piemēram, vienā no galerijas zālēm televizora ekrānā, kas novietots starp trīs lielizmēra fotogrāfijām: slepkavu Kincli, kam pretīm Cukurs, starp tiem sakropļotaiā lidotāja mirstīgās atliekas ceļojumu koferī, skatāmi unikāli paša Herberta Cukura uzņemti kinokadri, kuros redzams smaidošs paša slepkava, ebreju terorists Antons Kincle. Tāpat viegli uztveramā veidā ir izstādīts plašs foto un dokumentālo materiālu klāsts, kas neviļus pat lielākajam nezinītim vai vienaldzīgajam liks aizdomāties par šausminošo netaisnību un traģēdiju, ko nācās piedzīvot liepājniekam Herbertam Cukuram un viņa ģimenei.

Herbertam Cukuram veltīto izstādi atklāja filmas līdzautors, aktieris Mārtiņš Vilsons, simboliski izgaiņājot miglas vālus.

Lidmašīnas, ar kuru H. Cukurs aizlidoja uz Gambiju (Āfrika), miniatūra.

Latviešu lidotāja slepkavnieka A. Kincles portrets, ko vairums izstādes apmeklētāju redzēja pirmo reizi.


Izstādes atklāšanā piedalījās arī leģendārais liepājnieks- Jānis Lādītis, kurš personīgi pazina Herberta Cukura tēva brāli Teodoru Cukuru, rokās tur grāmatu "Mans lidojums uz Gambiju".


Grāmatas "Latvijas aviācijas vēsture" autors Edvīns Brūvelis, kurš personiski pazina Herbertu Cukuru un aviācijas entuziasts Roberts Kļimovičs.


Pirms filmas pirmizrādes klātesošos uzrunāja gan režisors K. Bjorsmarks, gan M. Vilsons, kurš atgādināja par šodien sabiedrībā tik izplatīto uzskatu, ka "Herberta Cukura tēmu labāk nevajagot aizskart, jo tas esot ļoti neērts jautājums", kuram viņš, protams, nepiekrītot.
Un pēc mirkļa pārpildītajā zālē nodzisa gaisma un ar vārdiem "Ļaujiet man runāt!", ko Herberts Cukurs kliedza slepkavām, sākās filma, pēc kuras palika ļoti daudz pārdomu.

Foto: Aigars P.

http://www.latvians.lv/modules/articles/article.php?id=78

VESTURNIEKI UN HERBERTS CUKURS.

Visdrosmīgākais Latvijas vēsturnieks,Andrievs Ezergailis noskaidro patiesību.
"It is to be noted that there is not a single German document mentioning
Cukurs. Neither is there a single Latvian who has testified that Cukurs
led any killing Commando. From my point of view it is a question of
mistaken identy.

(...)

MASAAD killed an innocent man."
" Šo filmu taisītaju nopelns ir bijis pārmainīt jautājumu, no Cik ebreju Cukurs nošāva? uz Vai vinš nošāve jeb vienu ebreju?"

1. Jau tad kad rakstīju savu grāmatu par holokaust Latvijā ievēroju, ka apsudzības pret Cukuru satur daudzus pārspilējumus, bet holokausta problēmu kopumā Cukura lieta nelikās neko svarīgs jautājums. Lai gan jau arī tad, es būtu varējis Cukura lietu, apskatīt kā mikrokosmu plašākai problēmai par pārspīlējumiem un nepatiesībām literatūrā par Holokaustu Latvijā vispār. Jau desmit gadus atpakaļ es būtu zinājis, ka Masaada versija par Cukuru kā lielāko masu slepkavu Latvijā kuram varētu pierakstīt 30,000 cilvēku iznīcināšanu, satura dziļu neziņu, ja ne nepatisību. Masaada versija satur netikai vienkāršu kļūdu, bet neziņu par ebreju iznīcināšanas sisitēmu kā tādu. Iznicināšanas sitēma ko Latvijā ienesa Einsatzgrupas vadība, nevienam individam nedeva iespēju darboties kā rekordistam.

Desmit gadus atpakaļ man nebija pieejami materiāli ko dažādie filmu taisītāji Latvijā tagad ir savākuši. Svarīgs dokuments kas tagad ir nācis gaismā piemēram ir Cukura paša liecība kuru viņš iesniedza Brazīlijas policijai. Šo filmu taisītaju nopelns ir bijis pārmainīt jautājumu, no Cik ebreju Cukurs nošāva? uz Vai vinš nošāve jeb vienu ebreju? kas pamatā izriet no demokrātisko sistēmu nevainības presumpcijas. Ja man prasa vai bija iespējams dienēt Arāja komandā un nenošaut nevienu ebreju man jāsaka ka tāda iespēja bija. 1941.g. Arāja komandā dienēja ap 300 cilvēku un vienībai kā tādai bija arī vajadazīgi vairāki administratīvi kadri kas ieskaitīja vajadzību uzturēt moterizēto inventūru. Vienībā arī bija tāds leitnants Leimanis, kas dienēja kā ieroču virsnieks. Viņs vēl bija dzivs 70/80os gados un par viņu galvoja Eriks Pārups, kurš teica, ka latviēšu virsnieku pretestības kustība infiltrēja Leimani Arāja komandā lai to izspiegotu. Viņš sadarbojās ar Amerikas tieslitu instancēm un tā arī pret viņu apsudzības necēla. Starp vairākiem simtiem Araja komandas viru depozītiem kas atrodami Latvijas archivā kas bieži satura šāvēju vārdu uzskaiti, nevienā netradisim ne Leimaņa ne Cukura vārdus. Arī Arāja prāvas dokumentos Hamburgā viņu vārdi nav atrodami šāvēju uzskaitē.

2. Vienīgās apsūdzibas par Cukuru kā Rīgas “miesnieku” nāk no ebrejiem pārdzīvotājiem kuri vēlējās atrast izskaidrojumu savas tautas traģēdijai, bet ar viņu liecībām ir vairākas problemas. Vispirms viņiem trūka informācijas par holokausta iekšējo organizāciju un iznīcināšanas metodēm. Viņiem bija liela neziņa par latviešu šāvējiem. Liela daļa no viņiem domāj, ka ebereju šaušana Latvija bija uz vietām improvizeta un neizrieta no organizatoriska plāna. Lielākā daļa no pārdzīvotājiem nezināja nosaukt, izņemot Cukuru, nevienu latviešu šāvēju vārdus. Mēs nonākam ļoti krasā liecību konfliktā: neviens no latviešu lieciniekiem nenoliek Cukura šaušanas bederes malā, bet vienīgais latvietis ko ebreju liecinātāji zināja nosaukt ka slepkavu bija Cukurs. Ja man ir dota izvēle izvēlēties kurām liecibām ticēt, es sliegtos uz latviešu liecinieku, Cukura līdzgaitnieku, pusi. Tās liecibas vismaz tikta dotas zem zvēresta. Ja viņš būtu piedalījies šaušanās tad kā virsnieks viņš būtu bijis pavēļu devējs ne šāvējs/ieridnieks. Viņa vārdu latviešu šāvēji nebūtu varējušī aizmirst.

3. Par tik par cik pārdzīvotāju liecības ir tikušas analizētas un pārbauditas, to patiesibas koeficents ir bijis zems un pilns ar dažādām pretesšķībām. Kā piemērus mēs varam minēt SD ebreju izcelsmes virsnieka Elkes Šcherwitza lietu kurš uz Latvijas ebeju pārdzīvotāju, sevisķi Makša Kaufmaņa, liecības pamata 1948.g. tika Minchenes tiesā notieāts par 30,000 ebreju iznīcināšanu Latvijā. Vācu vēsturniece Anita Kuglera savā pētijumā par Šcherwitzu uzskata šīs liecības kā pārspīlētām un nepatiesām. Tad ir kapteiņa Viļa Haznera lieta kurš Amerikas tiesā tika apsūdzēts par 30,000 ebreju iznīcināšanu Latvijā. ArI apsudzības pret Hazneru galvenokārt bāzējās ebreju pārdzīvotāju liecībām. Bet šīs liecības bija pretešķību un pārspilējumu pilnas, kas izkūpēja advakātu krustcīņā. Hazneru attaisnoja. Latvija tika noslepkavoti vairāk nekā 70,000 ebreji bet tas nenotika veidā kā pārdzīvotāji par to ir liecinājuši. Tie paši 30,000 noslepkavotie ebreji Latvijā tika ari pieraksiti Cukuram un uz pārdzīvotāju liecbu pamata Masaads pārsteidzās Cukuru noslepkavot. Šī nav tā reize izanalizēt visus apgalvojumus par Cukura nežēlībām, mēs tomēr varam bezšaubīgi apgalvot, ka Cukurs vācu okupācijas pirmajās nedēļās darbojās savā Bukaišu pagastā, (varbūt pat nonāca vācu apcietinājumā) ieradās Rigā, kā viņš pats saka, tikai 1941.g. 14. jūlijā. Tas nozīmē ka visas tās liecibas, apmēram 75%, kas liecinā par Cukura nežēlībām pirms 14. jūlija ir nulificējamas. Kas arī nozīmē, ka arī visas pārējās liecības būtu liekamas cauri skeptiski/racionālai dzirnakmeņu spiedei.

Par to ka Cukurs darbojās Araja komandā kā garāžas pārzinis nav noliedzams. Cukura dzīves grāmatā arī būtu jāieraksta, ka viņš palīdzēja vismaz trim Latvijas ebrejiem pārdzīvot holokaustu, kas masaadnieku sarakstītā gramatā par Cukuru bija izlaists. Tie bija meitene Miriam Kaitzner kuru Cukura ģimene slēpa savā lauku mājā Bukaišos, un vēlāk pārveda sev līdz uz Brazīliju; jauneklis Abrams Šapiro (vēl tagad spēlē vijoli Los Vegas) kuru 1941.g. vasarā viņš apgādaja ar darba papīriem un Lutriņu, kuru Cukura garāžas vīri no šaušanas vietas Rumbulā paslēpa un atveda atpakaļ uz Valdemār ielas garāžu kur viņš strādājot zem Cukura holokaustu pārdzīvoja kā mekāniķis garāžā.

Savelkot galus kopā jāsaka ka liecības pret Cukuru ir bijušas tik pārspīlētas, biežī pat apsurdas, ka lai atrastu patiesību par šo grēcīgo cilvēķu iztauja būtu jāšāk no nulles punkta, ko kā liekas enerģiskie filmu darinātāji arī dara.
Andrievs EZERGAILIS

Induli Roni.

Akadēmiķi, profesoru, habilitēto vēstures zinātņu doktoru INDULI RONI,intervija Lauku avize,Publicēšanas datums: Sestdiena, 2002. gada 1. jūnijs.“Bet Otrais pasaules karš turpinās.”
"Vēsturnieks jau ir arī cilvēku piemiņas sargātājs. Mēs zinām Herberta Cukura vārdu. Šis lidotājs ir nogalināts bez tiesas, ar teroristiskām metodēm. Sodīts ar nāvi par noziegumiem, kurus viņš patiesībā nekad nav izdarījis. Tas parādās Hamburgas tiesas materiālos." Herberts Cukurs bija nevainīgs

Saruna ar vēsturnieku Edvīnu BRŪVELI

Cukurs bija nevainigs!

– DDD: Jūs pirmais esat uzdrošinājies rakstīt patiesību par Herbertu Cukuru grāmatā “Latvijas aviācijas vēsture”, kas veltīta aviācijai Latvijas Republikā līdz krievu okupācijai 1940.gadā.

– Edvīns Brūvelis: Jā. Es iepazinos ar Herbertu Cukuru pēc Gambijas lidojuma 1936.gadā. Tad man bija kādi 13-14 gadi, es viņam palīdzēju tīrīt lidmašīnu un stiept benzīnu. Viņš bija ļoti neparasts cilvēks. Ap Herbertu Cukuru vispār pulcējās ļoti interesanta sabiedrība – daudz puiku, jo viņš bija vienīgais, kas prata ar viņiem cilvēcīgi sadarboties. Viņam bija lieliskas spējas kontaktēties ar jebkuru cilvēku.
Pēc tam mēs sagaidījām Cukuru atlidojam arī no Tokijas, un šī sagaidīšana izvērtās par grandioziem svētkiem. Laikā no 1935.gada viņš kļuva par Latvijas tautas varoni. Puikas gribēja sekot viņa paraugam. Nav neviens vecākās paaudzes cilvēks, kurš nezinātu, kas ir Cukurs.
– DDD: Tātad Herberts Cukurs bija īpaša personība pirmskara Latvijā?

– E.B.: Viņš tajā laikā bija aviācijas pionieris – tas, kurš pirmais kaut ko paveicis šajā jomā. Es pat teiktu, ka viņš ir ievērojamākais aviācijas pionieris visā Latvijas aviācijas vēsturē. Viņš pats būvēja lidmašīnas un veica tajā laikā Ginesa rekorda cienīgus pārlidojumus, bija arī lielisks pilots, kurš šajos pārlidojumos pierādīja savas spējas.

– DDD: Kas ar viņu notika vācu okupācijas laikā?

– E.B.: Aizsargi sāka Herbertu Cukuru uzskatīt par nodevēju. Aizbrauca viņam pakaļ, apcietināja, viņš pilnā uniformā tika atvests uz daļu, kur saimniekoja vācu okupācijas drošības dienests. Tur Cukurs satika Arāju, kurš apcietinātājiem uzdeva jautājumus – “Vai tad jūs nezināt, kas tā ir par personību? Kā jums nav kauna Latvijas virsnieku apcietināt un apvainot šādās lietās?” – un piedāvāja Cukuram sadarbību ar Arāja komandu. Viņš šajā komandā skaitījās ieroču meistars un arī transporta vadītājs. Ar to brīdi it kā sākās viņa sadarbība ar Arāju.

– DDD: Kā tad tā īsti izpaudās?

– E.B.: To ir ārkārtīgi grūti noteikt. Lietai jāpieiet objektīvi. Vieni viņu ļoti apvaino. Apvaino galvenokārt žīdu izcelsmes personas. Kādēļ? Tādēļ, ka pirmās krievu okupācijas laikos Cukuram bija izdevies izvairīties no čekas nagiem. Viņi nedabūja Cukuru rokā. Šīs okupācijas laikā viņš bija darbojies kā nacionālais partizāns. Un, kā jau jūs zināt, čekā, tā saucamajās troikās, nospiedošā vairākumā darbojās žīdu tautības cilvēki, kuri bija ārkārtīgi dusmīgi, jo neizdevās Cukuru apcietināt. Tajā laikā apcietināja daudzus bijušos Latvijas lidotājus, aviācijas pulka lidotājus, kurus aizveda uz Krieviju, piesprieda un izpildīja viņiem nāvessodus. Tās baumas par žīdu šaušanu, kuras par Herbertu Cukuru tiek izplatītas, attiecas uz laikposmu no 1941.-1943.gadam, kad Latvijā notikusi žīdu iznīcināšana. Amerikas vēsturnieks Ezergailis ļoti sīki ir izpētījis šo jautājumu. Viņš arvien vairāk sāk aizstāvēt uzskatu, ka Cukurs tieši pie šaušanām nav piedalījies, bet bijis atbildīgs par transportu un ieročiem.
Vēl Cukuram piedēvē sinagogas dedzināšanu Gogoļa ielā. Es vakar runāju ar kādu profesoru, kurš pats tajā laikā kā puika tur ir apkārt klīdis, un viņš kā liecinieks pastāv uz to, ka nekāda cilvēku iznīcināšana tur nav notikusi. Citi avoti apgalvo, ka sinagogā esot iznīcināti divi tūkstoši žīdu – bet patiesībā tajā nemaz tik daudz cilvēku nevar saiet iekšā...

– DDD: Ir dzirdēts par tiesu, kas atzinusi Herbertu Cukuru par nevainīgu.

– E.B.: Tur jau tā lieta, ka tiesa vispār nav bijusi, un neviena tiesa pret viņu nekad nav izvirzījusi nekādas apsūdzības. Kad Cukurs emigrēja uz Brazīliju, sākās viņa tramdīšana, un viņš pats centās panākt, lai tiktu sarīkota tiesa. Kad kādi žīdi jau vienreiz bija izdemolējuši viņa darbnīcu, viņš griezās pie Brazīlijas valdības, lai viņam organizē oficiālu tiesas procesu. Tas netika organizēts, bet piedāvāts apsargāt viņa māju, no kā viņš atteicās.

– DDD: Kas viņu vajāja? Vai Izraēlas specdienests “Mossad”?

– E.B.: Nē, tie bija uz Brazīliju emigrējušie žīdi. Par to, kā Cukuram izcēlās konflikts ar turienes žīdiem, man izstāstīja viņa meita. Proti, pēc Gambijas lidojuma tika ražotas nelielas konfektes, iepakotas tādā kā mazā zemeslodītē, uz kuras bija uzzīmēts Cukura lidojums uz Gambiju un atpakaļ. Šo komercpasākumu, pelnot naudu ar šādi noformētu konfekšu pārdošanu, bija uzsākuši kādi žīdi bez paša Cukura ziņas un atļaujas. Tad arī sākās Cukura nesaprašanās ar viņiem. Tad lūk – viņš šos savus “ekonomiskos pretiniekus” satika Brazīlijā, un tur viņi esot “saķērušies”.
Tajā laikā modē bija tāds “Vīzentāla centrs”, kurš meklēja visus, kuri ir darījuši žīdiem pāri, lai viņus sodītu. Tad bija kampaņa pret tādu Eihmani. Viņš bija augsts vācu SS dienesta virsnieks, kuram Himlers uzdeva “nokārtot” žīdu jautājumu. Viņš tika sameklēts Brazīlijā, piespiedu kārtā atvests uz Izraēlu, tur notiesāts uz nāvi, un nāvessods arī izpildīts. Tai organizācijai bija uzdevums ķert arī visus citus. Ģenerālmēroga plāns bija jāizpilda, jo viņi šajā lietā tika finansēti. Tad viņi ķērās klāt Cukuram.

– DDD: Vai Vīzentāla centrs?

– E.B.: Jā, Vīzentāla centrs, Izraēlas valdība un tā tālāk. Kādēļ? Cukurs bija jau evakuējies uz Brazīliju ar savu ģimeni, ar automašīnām. Viņiem likās aizdomīgi, kāpēc viņš ir evakuējies caur Franciju, Spāniju, nevis kā parasti – caur Vāciju, kā to parasti mūsējie darīja. Izskaidrojums tam ir tāds, ka lidojuma laikā uz Gambiju, viņš bija nodibinājis ļoti labas attiecības ar Francijas un Spānijas aviāciju. Tur viņam notika pirmās avārijas, tika remontēta viņa lidmašīna, ielikts jauns motors. Francijas starptautiskā aviācijas savienība viņam piešķīra tādu kā atzinības balvu kā labākajam Latvijas lidotājam tādā un tādā gadā.

– DDD: Tātad minētie žīdi paši uz savu roku uzsāka vajāt cilvēku, kuru neviena tiesa nebija atzinusi par vainīgu, piesprieda viņam “nāvessodu” un izpildīja to?

– E.B.: Es jums varu parādīt kādu dokumentu. Te ir liela grāmata par Nirnbergas procesu, kurā ir publicēti visu kolaboracionistu vārdi, kuri tika apvainoti kā kara noziedznieki. Redziet, sarakstā uz burta “C” – Cukura vārda nav. Tātad Nirnbergas procesā viņš nav apvainots kā starptautiskais kara noziedznieks.
Otrs pierādījums, ka viņš nav vainīgs. Jūs jau droši vien zināt, ka Arājs tika tiesāts Rietumvācijā, Hamburgā kā vainīgs žīdu iznīcināšanā. Tiesas protokolos nekur neparādās Cukura vārds, viņš netiek apvainots. Process noritēja ilgus gadus, Arājam piesprieda mūža ieslodzījumu, un viņš cietumā arī nomira. Tas bija laiks, kad tika tiesāti visi lielākie kara noziedznieki, Hitlera līdzgaitnieks Hesse. Šo grāmatu atrada Cukura meitas vīrs, portugālis, kura profesija ir jurists. Viņš aizbrauca uz Nirnbergu un meklēja to lietu. Un nekādu oficiālu apsūdzību nav! Tātad Cukurs tiek apvainots bez tiesas sprieduma! Viņa ģimene, kas dzīvo Brazīlijā, ir ļoti patriotiska, sarunvaloda tajā vēl joprojām ir latviešu valoda. Viņu mērķis ir panākt, lai Cukuru reabilitētu un varētu viņa mirstīgās atliekas pārvest uz Latviju. Bet, tā kā pašlaik mūsu augstākā valsts vadība ir ļoti prožīdiski noskaņota, tad ir par agru gaidīt piepildāmies viņu sapni.
Mana grāmata par Latvijas aviāciju, kaut arī tajā ir aprakstīts periods līdz 1940.gadam, ir pirmais mēģinājums reabilitēt Herbertu Cukuru. Manuskriptā es par viņu rakstīju: “Viņu noslepkavoja žīdu teroristi”, bet grāmatā tika pārtaisīts “ebreju” teroristi.
Arī prokuratūras materiālos nav nekā konkrēta pret Cukuru. Ir teikts, ka viņš tur ir bijis, bet nav liecinieku, ka viņš būtu kādu šāvis, ka viņš būtu par to apvainots un sodīts. Kad Latvijā tiesāja vienu otru no Rumbulas meža notikumu līdzdalībniekiem, – šajos procesos arī Cukura vārds nav minēts.
Viņa vārds minēts tikai safabricētajās žīdu liecībās. No Izraēlas, kur man ir pazīstams kāds aviācijas vēsturnieks, esmu dabūjis žīdu “liecības” pret Cukuru. Te ir visādas muļķības sarakstītas.

– DDD: Bet ne jau slepkavoja tur cilvēkus un, kā teikts žīdu “liecībās”, šķaidīja pret sienu zīdaiņus. Kam ar to viņi vēlas aizmālēt acis, no kādas patiesības novērst uzmanību?

– E.B.: Saistībā ar Rīgas geto ir kāda interesanta lieta – arī starp žīdiem nav bijusi vienprātība, jo paši žīdi tika iecelti par nometnes administrāciju. Viņi, lai paši izdzīvotu, bijuši ļoti naidīgi noskaņoti pret to lielāko žīdu masu. To man stāstīja viens liecinieks, – viņš ir vedis pārtiku uz turieni, un saticies ar ieslodzītajiem žīdiem. Tie viņam esot ieteikuši neielaisties ar tiem žīdiem, kuri izpilda vācu okupācijas dienesta uzdevumus. Un fakts ir tāds, ka pārējos aizveda uz Rumbulu, bet tos žīdus, kuri vāciešiem palīdzēja uzturēt kārtību geto, – neaizveda. Viņus pat aizsūtīja uz atsevišķu koncentrācijas nometni, kas atradās Viestura dārzā. Tur viena žīdu daļa tika izpirkti. Žīdi arī šķirojās bagātajos un nabagajos žīdos. Bagātie žīdi esot devuši noteiktas naudas summas, lai vācieši varētu iepirkt automašīnas. Sakarus starp bagātajiem žīdiem un vāciešiem esot organizējis grāfs Bernadots. Pēc tam, kad krievi ieņēma Aušvicas nometni, viņš mistiski pazuda. Viņš bija ieslodzīts krievu koncentrācijas nometnē un pazuda – iespējams tāpēc, ka viņš būtu varējis izstāstīt, kā bagātie žīdi esot pārdevušies vāciešiem, lai viņus nenolikvidē.

– DDD: Tas ir kārtējais apliecinājums, ka žīdi līdzīgi latviešiem nav pasargāti no cilvēces lielākā posta – savas tautas nodevības, kuras rezultātā pašu nelieši palīdz ienaidniekam iznīcināt un represēt godīgo un vienkāršo tautas daļu. Bet kā jūs vērtējat pašlaik izvērsto vajāšanas akciju pret latviešu lidotāja Herberta Cukura vārda piemiņu, skandālu, kas sacelts vienas aploksnes dēļ, uz kuras redzams viņš ar savu sievu un dēliņu?

– E.B.: Par noziedznieku drīkst saukt tikai to, kas ir notiesāts. Kamēr vaina nav pierādīta, viņu par noziedznieku nevar saukt. Te viss notiek otrādi – nosauc par noziedznieku, vajā šo cilvēku, viņa piederīgos.

– DDD: Cukurs tika noslepkavots, taču slepkavas pēc tam nenoķēra?

– E.B.: Jā. Daudzi emigrācijas latvieši publicējuši rakstus emigrācijas presē viņa aizstāvībai. Pret viņu bija pozitīva attieksme gan Brazīlijā, gan Francijā, gan citur pasaulē.

– DDD: Bet kāpēc pat Latvijas latvieši nostājas nepatieso apsūdzētāju un linčotāju pusē?

– – E.B.: Vietējie latvieši ir divējādi noskaņoti. Oficiālās varas personas izvairās ķerties klāt šādam jautājumam, lai pašiem nebūtu jācieš dēļ tā. Bet ir arī deputāti, vēsturnieki, kas par viņu izteikušies pozitīvi, arī interneta diskusijās tas ir redzams. Ir atsevišķas personas, kuras cieši saistītas ar noteiktām žīdu aprindām un vēl pašlaik atrodas viņu iespaidā. Par ko Sorosam piešķīra Trīszvaigžņu ordeni..? Arī pret leģionāriem tagad izturas necienīgi. Es domāju, ja tādu leģionāru nebūtu, tad diezin vai prezidentei būtu izdevies aizbēgt uz Rietumiem. Un nezin, vai viņa tagad būtu bijusi tā, kas viņa ir. Viņai būtu jāpateicas leģionāriem, nevis jānosoda viņus kā fašistus.

– DDD: Kā jūs vērtējat mūsdienu politiku Latvijā, nenovērstās okupācijas sekas?

– E.B.: Ļoti negatīvi, es pat balsot neeju.

– DDD: Neticat vēlēšanām?

– E.B.: Tā visa ir māžošanās. Šitie visi ir kolaboracionisti, kas sadarbojas ar amerikāņiem.

– DDD: Tātad Amerikai pašlaik nav izdevīgi, ka Latvijā nodibinās taisnīgums, tiek likvidētas okupācijas sekas?

– E.B.: Viņi vēl arvien paši neizprot un negrib izprast – kā viņi varēja tik tālu nonākt, ka totalitārais komunisms bija viņu sabiedrotais. Kādu valodu viņi runāja pirms Otrā pasaules kara? Ne par velti Padomju Savienību izsvieda ārā no Tautu savienības par Somijas padarīšanām. Krievi bija vieni no pirmajiem, kas sāka bombardēt civilos iedzīvotājus Helsinkos.

– DDD: Tātad jūs atzīstat: ja viss notiktu kā nākas, būtu jāveic Latvijas dekokolonizācija, deokupācija, jādabū atpakaļ Abrene?

–E.B.: Noteikti! Un neļautu Latvijā darboties piektajai kolonnai krievu labā. Ir šausmīgi klausīties Saeimas debatēs, kurās PCTVL lec gaisā un latviešu nacionālos partizānus sauc par fašistiem. Viņi ir panākuši to, ka demokratizācijas miglā ir tikuši Saeimā, un nepārtraukti kaitē Latvijai.

Pierakstīja Līga KRIEVIŅA





Sent: Thursday, October 27, 2005 11:45 AM
Subject: Re: par tikshanos ar Ezergaili

Sveiks, Richard!
Otrdien vakara Riigaa tikos ar Ezergaili un vel vienu vesturnieci
Latvijas - Ruditi Viiksnu. Rudite, ka izraadiijas, bija bijusi pie mums
izstade toreiz pirms pusgada. Mums bija gara ljoti interesanta saruna,
ko bus sameera gruuti Tev tagad atstaastiit. Bet meeginaashu.
Pirmkart, palika patikams iespaids par vinjiem. Vinji ir profesionali
vesturnieki un runajot ar vinjiem, man palika iespaids, ka vinji dzivi
un aktivi interesejas par visiem shitiem notikumiem un procesiem, bet
ari ka pasaule ir tik pilna ir shadam lietam un ka Cukura gadijums nebut
nav vienigais. Vinji vienkarshi to neskata ar tik emocionalu skatienu ka
iesaistitas personas, bet bezkaisligak - ta profesionali.
Vinjiem (ipashi Ruditei) ir daudz materiaalu, kas mums nav. Piemeram, ir
lieciba no viena vira (Arvids Krumins - vins veel vareetu but dzivs 85
gadi) no Bukaishiem par to partizanu vienibu, ko organizeja Cukurs.
Vinji tur esot mazliet konkureejushi ar kadu citu vietejo vadoni -
Sakni. Man tagad nebija iespeja ar to detalizeti iepazities, bet vinji
man pastastija kur to visu var dabut. Jaadabu atlauja no galvenas arhivu
prieksnieces Klavinjas un Chekas lietu arhiva esot vel vismaz kaadas 4
liecibas, kur par to stastits.Tas dod iespeeju salidzinat datumus par
ierashanas laiku Riga.
Tad Ruditei ir ari ta majas gramata ar izrakstu, kas liecina kad Cukurs
pierakstijas Shapiro dzivokli, kas apmeram saskan ar to, ko Cukurs pats
saka aizstavibas runa.

Ezergailja gramata ir rakstits, ka vieniga nopietnaka apsudziba Cukura
sakara saistas ar 30. novembri, kad vins "pec nostastiem" esot it ka
vadijis to 100 viru vienibu, kas veda cilvekus uz Rumbulu.
Es prasiju Ezergailim, kur vins nema tas nopietnas liecibas, kas norada
uz to 30. novembri. Ezergailis visas liecibas pec kuram rakstija gramatu
ir nemis no tadas Wiezner Library (bibliotekas) Anglija un Yad Vashem
arhiva. Tur figure tada Josef Berman lieciba (tas nav Kunzles gramata).
Respektivi, sarunajam, ka vins aizbrauks uz majam un tas liecibas visas
velreiz paarskatiis.
Es vinam ari teicu, ka man kaut ka krit uz nerviem tada piebilde - "pec
nostastiem". Vins tad smejas, jo ta jau ari ir - pec nostastiem. Neka
cita jau nav - tikai nostasti.
Vel Ezergailis saka, ka noteikti esot jadabu Shapiro originala lieciba,
jo no taas, kas ir Kunzles gramata, vins atsakas. Es, vinjam, protams,
teicu, ka kur tad mes lai to liecibu dabujam? Vins teica, ka parskatis
velreiz pie sevis majas. Varbut, ka ir - tikai zem Sashas Semjonova varda.

Vel Ezergailis ieteica tadu interesantu lietu. Ir viena vacu valoda
sarakstita gramata. Anita Hugler "Eine Judische SS officier" (Kads zidu
SS virsnieks), kas stasta par Shervicu - zidu tautibas nacistu, kurs
stradaja Riga SD taja laika. Vins bija augsts nacistu virsnieks, bet tai
pasha laika glaba daudzus zidus. Vins esot bijis pirmais nacistu
virsnieks, ko tiesaajushi. Un daudzi no tiem, kas liecinaja Shervica
lieta Minhene - Shervica praavaa ir TIE PASHI, kas sniegushi liecibas
Cukura sakara.Tai skaita Shapiro. Daudz velak daudzi no vinjiem atteicas
no savam liecibam un nozeloja, ka liecinajushi pret vinju. Ezergailim ir
laba ideja, ka vajadzetu tas liecibas un personas salidzinat. Varbut ir
kaut kadas paraleles un shemas, kas atklaajas. Mes ar Calli vacu valoda
nelasam, bet Gunars varbut var izlasit. Vins tacu vaciski prot.

Ezergailis ieintereseejas par to izzinju no Brazilijas Iekslietu un
Tieslietu ministrijas. Tur ir tads vaards - iesakaam arhivet sho lietu.
Vins prasija, ko tas nozime? Vai tas nozime, ka partraukt sho lietu vai
ari ka tur tiesham bija savaakti kaut kaadi dokumenti, ko "arhiveeja".
Varbut vinjiem ministrijas arhiva ta lieta vel ir?

Ezergailis nenoliedz, ka varetu but kludas vinja rakstos - laiks iet uz
priekshu, paradas jaunas zinjas un fakti un ta tas virzas uz priekshu.
Vesture ir tads process, ka vel pec 100 gadiem var paradities jauni
fakti un tas viss pamazam krajas. Patiesiibas, meli, pec tam
atmaskojumi. Tagad Ezergailim ir tikko iznaakusi jauna graamata par Nazi
- Soviet - disinformation - par dezinformaaciju. Par to, ka gan nacisti,
gan sovieti visu organizeejushi taa, lai atbildiba par noziegumiem
uzveltos tam tautam, ko vinji bija iekarojushi. Man liekas, ka tieshi
par teemu, ne? Protams, ir atskiriba - vieniem (apsudzetajiem un
radiniekiem) tas ir dzivibas un goda jautajums, citiem (vesturniekiem) -
veesture.
Ezergailis sniedza ari interviju Robertam Klimovicam un tur esot teicis,
ka tagad jau tikai par to varot sakt pamazam runat. Man vins ari teica,
ka "DIENA" jau nu noteikti paslaik neko tadu nepublices, bet "varbut pec
gada", jo laiki pamazaam mainas.

Vel es Ezergailim noradiju uz to faktu, ka Kunzles graamatas latvieshu
versija/tulkojums ir izdota Maskava. Vins ta ieintereseejas un teica:
aha, tad tur vel tas Krievijas faktors nak klat. un ta piefikseeja
prieks sevis.

Vel mes runajam par to vesturnieku komisiju. Es prasiju vai tad ta
komisija nevar neko tur ierosinaat? Izradas, ka toreiz viss bijis tieshi
otraadi. Vestermanis esot baigi uzstaajies Cukura skandala laika, ka
"Padomei uz shito esot noteikti jareage!" un padome iespitejusies un
teikusi: nereagesim. Saproti? Ka Vestermanis gribejis, lai padome nak
klaja ar nosodijumu mums, bet padome nav naakusi. Seit redzams, ka kaut
ari ta padome ir ienemusi pasivu nostaju (nevis aktivu), bet tomer akli
nepaklaujas.

Ezergailis ari saka, ka prezidentes Vairas laikaa jau no noteikti neko
tadu (nekadu petijumu Cukura lieta) valsts "nepasuutiishot". Un tie
vesturnieki jau pashi var peetit cik vien grib. Bet nu neizklausijas ta,
ka kads vienkarshi ta uznemsies pats uz savu iniciativu un pats par savu
naudu to darit. Pastav jau tomer ari ta eetiska problema, jo kaut ari
tas apsudzibas pret Cukuru ir absurdas, tomer skaidrs, ka vins zinaja,
ka notiek taa shaushana un shofereeeja to Araju. Jautajums: kapec? nak
tikai pec tam. Un vinji - tie vecie, kas jau viskautko dzive ir
pieredzejushi saka: vai cik jauki, ka tadi jauni cilveki, energiski te
nemas un saka: jums tik labi sanak!. Bet jutams, ka vinjiem pashiem jau
shitaa "glaabshanas" faaze ir garam.

Vel Ezergailis uzskata, ka nekaada "pecnaaves tiesa" nav iespejama.Mes
gan tur siikaak neiztirzaajaam sho jautaajumu.

Mes sarunajam sarakstities un Ezergailis, kad atgriezisies Amerika,
paarmekles savus arhivus.
Rudite man iedeva to Chekas arhivu liecibu kodus un tamlidzigi - lai
butu vieglak atrast.
Ezergailis pats saka, ka vislabak esot par visu shito uzrakstit un izdot
gramatu. Tapat ka Kunzle izdarija. Jo gramatai neko nevar padarit.
Filmu, piemeram, var nelaist televizija. Un cik tad daudziem tu to pie
sevis majas paradisi? Rakstu var nedrukat avize. Bet gramatu dabut
ieksha veikala tomer ir ljoti vienkarshi.


Talak seko mans viedoklis.

Es domaju, ka viss pamazaam kustas. Un visas shitas sikas lietinjas
kopaa tomer vaacas. Es ta sapratu, ka tie vesturnieki tur tomer kaut ko
chubina un ta nav, ka vinji gluzi sez - rokas klepi salikushi.
Vienkarshi tas viss aiznem ljoti ilgu laiku. Iekustinaats ir!
Tad veel par Prokuraturu. Pats Osis tagad slimo, bet, piemeram, ta
Rudite, diezgan skeptiski uz to skatas. Jo esot bijis lidzigs gadijums
ar Kondratu Kaleju. Ka tur jau prokuratura saskarusies "ar pasaules
kaartiibu". Ka ari jau nav neka bijis pret vinju, bet nu Vizentaala
centrs kliedza un bljaava pa visu pasauli, ka vajagot, nu un tad ari
atdeva vinju vinjiem apriishanai.
Un Rudite saka, ka prokuratura jau ar shito esot visu saskarusies un tur
ta ka karsts kartupelis. Un ta Osa palidze saka, ka Krievija vinjiem tur
neko neatbildot vispar un nevarot dabut tos dokumentus. Es domaju, ka
Krievija nekad ari neko nedos.
Nu, ta. Es te meginaju tev sniegt tadu ieskatu no tikshanas un
valdoshaas atmosfeeras. Butu jau labak aci pret aci izstastit. Citadi
gruti to noskanju te ta uzrakstit.
Bet kopuma, man liekas, labi. Process notiek, kau ari ljoti, ljoti leeni.

Domaajam par jums,

Kristine Biedre

LATVIJAS AVIACIJAS VESTURE.

Edvins Bruvelis.

Herberta Cukura uzbüvetas lidmasinas

Lidmasina C-1 Auseklits (H. Cukura pirma konstrukcija)

Ta bija vieglmotora lidmasina ar motora jaudu tikai 12 ZS (varetu to noosaukt ari par motoplanieri).

Toreiz tadas, paklaujoties Versalas miera liguma noteikumiem, Vacija bija mode, ari citas Eiropas zemes. Buve tika sakta Riga 1922. gada (kapt. A. Graudina zina) un pabeigta 1924. gada 15. julija. Ka izteicies Karlis Irbitis, uz lidmasInas konstrukciju lielu iespaidu bija atstajis vacu aviokonstruktors Dr. ing. Verners fon Langsdorfs, toreiz darbojies Zviedrija. (Daudzi ieverojami vacu aviokonstruktori, lai izvairitos no Versalas miera liguma ierobezojumiem, darbojas arzemes - Zviedrija, Somija, Danija, Sveice u. c.). Cukura lidmasinu C-1 Langsdorfs aprakstijis zurnala Flugwoche 1925. gada marta, un tas ir plasakais lidmasinas apraksts, kas publicéts par C-1.

C-1 bija brivi nesoss vienvietigs zemplaksnis - pilniba izgatavots no koka (pat sasijas) un aviacijas finiera (tadu razoja Latvija un eksporteja uz Vaciju un citam zemem). Sparns bija izgatavots divdaligs, ar vienu galveno lonzeronu un papildlonzeronu sparnu aizmugures dala. Katru sparna pusi iebidija virs kermena apakseja lonzerona un sastiprinaja sava starpa ar bultam. Sparna salaidumu pie kermena izveidoja no aluminija skarda. Sparnis bija ar vieglu V un bultas formu, apvilkts ar audeklu, sasaurinats uz sparnu galiem. Videja horda - 1,10 m. Sparnu salaidums - 1:11 (loti lidzigs planiera sparnam), ar lielu aerodinamisko kvalitati.Kermena prieksdala cetrstüra ar noapalojumu augsdala. Astes dala parejosa uz trisstüri (ka talaika italu iznicinatajam Balilla diviziona). Aiz pilota vietas galvas aptecetajs labakai aptecei, ka ari drosibai "kapotéjot”. Kermenis pilniba apvilkts ar aviacijas finieri. Lidotaja vieta novietota starp abiem sparna lonzeroniem lidmasinas smaguma centra. Sasija izveidota ar caurejosu hromnikela ritenu asi uz koka balstiem. Riteni izgatavoti no finiera, apvilkti ar audeklu! Ar gumijas riepam. Augstuma stabilizators iebidams kermena izgriezuma. Virzienstures kilis izgatavots kopa ar kermeni, apvilkts ar finieri. Stüres, iznemot eleronus, bez atsvaru kompensacijas, apvilktas ar audeklu.


Motors sakuma bija 2 cilindru Harley Davidson, parbüvets motocikla motors ar 7-9 ZS jaudu (sadus motorus plasi izmantoja arzemju vieglmotoru lidmasinas Vacija, Anglija, ASV). Motora ramis izgatavots no koka! Propelleris divlapstu, koka}

pasu izgatavots, piedzenams no motora ar kédes reduktoru apgriezienu skaita samazinasanai attieciba 1:2.

Degvielas tvertne minimalas ietilpibas, novietota virs motora! Propellera plüsma! Péc bütibas sis lidmasinveidigais lidaparats vairak Iidzinajas motoplanierim ar motoru prieksa, ar milzigu motora jaudas slodzi un lieliskam planesanas spejam.

Savu C-1 Cukurs ielidoja 1924. gada 15. jülija*, tatad pec Pulina "Spridisa"
* "Jaunakas Zinas" 1924,nr. 157, 16. jül.
ka otro sporta lidmasinu Latvija. Lidmasinas startu loti apgrütinaja "vargais" motors. Toties pec ta apstadinasanas lidmasina lieliski planeja.

Pec atvalinasanas no armijas 1924. gada 20. novembri Cukurs atgriezas sava dzimtaja Liepaja un turpina lidojumus ar C-1 Liepajas pludmale, Iidz pat 1926. gadam veikdams ar to vairak neka 100 Iidojumu, izraisidams lielu interesi Liepajas jaunatnes vidü. Ta pulcejas jaunizveidotaja aerokluba kapt. Freimana vadiba pie Ventspils 2. kajnieku pulka. Cukurs tikmer atkal bija sacis dienestu 1925. gada 12. janvari jüras aviacijas nodala, velak diviziona un saka domat par jaunas lidmasinas büvi, legendaro C-3 "Kurzemes hercogiene". Klubs vinam bija vajadzigs jaunas lidmasinas büves veicinasanai. Tagad jau veco C-1 vins pardeva savam kolegim lidotajam aviacijas diviziona un pulka Karlim Konstantam (Lidotajs no 1922. gada 11. oktobra Iidz 1931. gada 14. novembrim), kas bija atvalinats no aviacijas sliktas redzes del, tomer turpinaja lidot sporta aviacija. Tas savam iegadatajam "Auseklitim" uzmonteja citu, specigaku motoru -sen pazistamo vesturisko 3 cilindru 25 ZS Anzani. Lidmasinu apzimeja ka C-2 (acimredzot jauna motora del), un ta tika oficiali registreta Satiksmes ministrijas Pasta un telegrafa departamenta Aviacijas nodala ar imatrikulacijas apzimejumu YL-AAC. Ar so lidmasinu saistas tragisks notikums Latvijas sporta aviacijas vesturi - studenta Jana Feizaka bojaeja 1932. gada 15. aprili. H. Cukurs Latvijas Aviacijas sporta lidotaju biedriba bija apmacijis vinu lidot ar divvietigo lidmasinu C-3, bet to neuzticeja vinam pirmaja patstavigaja lidojuma. Feizaks izlidoja ar vel neapguto C-2, vienvietigo, netika gala ar tas vadibu, un Feizaks gaja boja. K. Konstants sadauzito lidmasinu atjaunoja un iebüveja taja vel jaudigaku, mums jau pazistamo 6 cil. Anzani 34 ZS motoru. Un lidmasinu "prrkristija" par "Peka-Peka", ta tika ekspluateta Iidz pat 1937. gadam, veicot daudzus planejosus lidojumus augsupejosas stravas (savu lielisko planesanas speju del).


Lidmasina C-3 "Kurzemes hercogiene"

Ka jau minets, H. Cukurs, vel dienejot juras aviacija, Liepaja 1925. gada decembri saka prieksdarbus savas jaunas lidmasinas C-3 radisanai, tas kon• struesanai un aprekiniem. Visu to, ari velak pasu büves gaitu un ar to saistitas problemas vins plasi apraksta gramata "Mans lidojums uz Gambiju". Kadu vins bija iecerejis savu nakotnes lidmasinu? Tai butu jabut nelielai, divvietigai, derigai ari lidapmacibai un pietiekami izturigai, lai ar to, kaut ar nelielas jaudas motoru, varetu izpildit augstako pilotaju (katra lidotaja sapnis!) - veidot cillpas, mucas, reversmenus, dazadus apmetienus un gristi. Par taliem parlidojumiem H. Cukurs tad vel nesapnoja. Pec vairak neka septinu menesu darba lidmasinas projekts bija gatavs. Toreiz vins paredzeja lidmasina iebuvet 35 ZS motoru, ar kuru varetu sasniegt atrumu 125 km/h. Lidmasina tika konstruéta ar cetrpadsmitkartigu drosibu (!?), lai vajadzibas gadijuma varetu tai” uzlikt" ari jaudigaku motoru. (Si velme H. Cukuru neatstaja, ari projektejot nakamo lidmasinu C-6.) Kad Liepajas aerokluba energiskais prieksnieks kapt. Freimanis bija sagadajis ap 800 Latu kapitalu, lidmasinas buvdarbi vareja sakties (pec 1926. gada decembra). Tika samekletas nepieciesamas darbnicu telpas Liepaja, paligi büve - flotes instruktoru skolas kaprali: Limbahs, kas gatavoja lidmasinu apkalumus, Ledins un Spole - bijusie galdnieki, kas saka lidmasinas kermena buvi. Ta ka neertibas sagadaja pastaviga braukasana no dienesta vietas Liepajas kara osta uz pilsetu, büvi parcela uz Liepajas kara ostas rajonu - H. Cukura dzivokli. Dzivokli tika samontets lidmasinas kermenis







un iesakta sturu büve. Ka paligs pieteicas vel jaunmatrozis Plesums.


Driz vien dzivokla telpas kluva büvei par sauram un nacas parcelties atpakal uz pilsetu. 1927. gada vasara Liepajas Valsts tehnikuma direktors Kupics atlava lidmasinas buvi turpinat tehnikuma darbnićas. Lidmasinas buve tika iesaistiti tehnikuma audzekni par 10 santimiem stunda, kuri gatavoja un Iimeja sparna ribinas un apsuva pusgatavo lidmasinas kermeni ar aviacijas finieri. Tehnikuma mehaniskajas darbnicas gatavoja apkalumus un virpoja dazadas bultinas. Tomer, neskatoties uz samera veiksmigu büves sakumu, büve bija japartrauc Iidzeklu trükuma del. Ar virsnieka, virsleitnanta algu juras aviacija nepietika. Bija jamekle jaunas iespejas lielaku ienakumu nodrosinasana. 1927. gada 14. novembri Cukurs atvadas no juras aviaćijas (?) un ar uznemeja Iknera starpniecibu iesaistas ka soferis Glüdas dzelzcela büve - vada akmenus un granti, klüdams par kravas automasinas ipasnieku. Velak, pa karjeras kapnem kapdams aizvien augstak, - ari par transporta vaditaju un ekspeditoru. Lidmasinas büve vareja atkal turpinaties. Tomer ne ilgi, jo Cukurs, bija nodomajis parcelties uz Rigu, Balto muizu Spilves apkartne, kas kluva ari par turpmako lidmasinas buves vietu. Savu "Ausekliti" un ari pusbuveto C-3 (" Auseklitis" vel nebija pardots) vins parveda uz Rigu ar kugi 'Gaida". Talaka lidmasinas C-3 büve turpinajas visu 1929. un 1930. gadu lidz pat 1930. gada aprilim (28. aprili ta tika ielidota).

Saja laika ari tika nodibinata Latvijas Aviacijas biedriba, kas palidzéja Cukuram büvet toposo lidmasinu. Stradadams Riga, ka civilists Cukurs uzzinaja, ka Kara aviacijas skola norakstiti divi veci 80 ZS 8 cilindru Renault tipa motori, kas glabajas artilérijas noliktavas ka luzni. Ar biedribas starpniecibu Cukurs tos ,pieprasija savai lidmasinai. Pagaja sesi menesi, kamer vins sanema atlauju no Brunosanas parvaldes tos iegadaties. Par motoriem tika samaksts 30 latu gabala. No diviem sakombineja vienu. Lük, kur nodereja teva mehaniskajas darbnicas un ari velak sofera gaitas guta prakse, darbojoties "ar dzelziem". 1930. ,gada 28. aprili lidaparats C-3 beidzot bija gatavs, un to, protams, Cukurs ka vecs sauszemes un juras lidotajs ielidoja pats.




C-3 bija zemplaksnu tipa lidmasina, otrais zemplaksnis Latvija. Sparni tika pastiprinati ar turosiem balstiem virspuse. Lidmasinas propelleris bija ar samera lielu diametru, kuru prasija vesturiskais 1916. gada Renault motors (mazi apgriezieni) un kurs pieskira lidmasinai ipatneju "augstu" izskatu (Renault motori bija uzstaditi, izgatavoti pec francu licences Anglija, anglu macibu lidmasinam Avro 504-K, un tas modifikacijai Avro 538N); Latvija sis lidmasinas iepirka no Anglijas, 1925. gada (slepena pavele nr. 1, 1925. g. 10. janv., Vestures arhivs, fonds .
1477, 1. apr., lieta nr. 9). Vecais Renault motors kalpoja Cukuram lidz pat 1933. gada 9. novembrim, lidz ta nomainai ar tautas davinato Gipsy - modernu 4 cilindru 130 ZS gaisadzesinamu motoru.

C-3 un C-1 Hangara.


H. Cukura bezmotora lidaparats C-4


1923. gada 6. septembri laikraksta "Jaunakas Zinas" nr. 197 bija ievietots pazinojums. "Lidotaja nelaime": "4. sept. Pecpusdiena starp Kolku un Pitragu avareja jauna bezmotora lidmasina. Vetra lidmasinu parlauza, un no liela augstuma ta iegazas jüra. Lidotajs students mehanikis Upmals izglabts."

Tas bija pirmais planiera lidojums peckara Latvija. Nakamais, kas saka nodarboties ar bezmotora lidmasinas problemu risinasanu, bija Herberts Cukurs. Péc savu lidmasinu C-1 "Auseklitis" un C-3 "Kurzemes hercogiene" uzbuvesanas un parcelsanas uz dzivi Riga vins konstrue un uzbüve pirmo pirmapmaćibas planieri Latvija C-4 pec vacu planiera Zoglin parauga, izlietojot ta büvei norakstitas aviacijas pulka lidmasinas Sopwith Strutter 1 1/2 sparnus un stures (pec konstruktora K. Irbisa zinam) un piebüvejot klat sim dalam jaunu fermmveida kermeni ar valeju sedvietu kermena prieksa (raksturigi visiem vienvietigiem• pirmapmįcibas planieriem). Sada tipa planieris vispar pirmo reizi paradijas Vacija 1926. gada, un sa planiera konstruktors bija Fricis Stamers. Sis planieris kluva par pamattipu veselai plejadei lidzigu planieru ne tikai Vacija un Eiropa, bet visa pasaulé, ari sakuma perioda pec Otra pasaules kara Vacija un Latvija - uzbuvets Rigas jauno tehniku stacija sis gramatas autora vadiba. Latvija sada tipa planierus sauca par "skabargam". Savu uzbuvéto planieri C-4 Cukurs izstadija publikas apskatei 1932. gada Latvijas razojumu izstade Esplanade,

kur ari to demonstreja lidojuma, startéjot ar gumijas virves (amortizatora) palidzibu.


Ar so planieri Cukurs 1932. gada 19. septembri pirmo reizi Latvija izmeginaja ari ta saukto autostartu, ar kuru bija iespejams planieri pacelt Iielakaja augstuma, talakaja planieristu apmacibas gaita (lidz 150-200 m) vel aizvien vienvietiga macibu metodika, kad lidskolnieks visu laiku no pasa macibu sakuma lido viens, lidapmacitajam paliekot uz zemes un dodot noradijumus skolenam tikai pirms lidojuma. Pirmie Iidskolnieki ar planieri C-4 bija Apolons Pantelejevs (velak Rigas buru lidotaju skolas prieksnieks), Janis Butevics (Jelgavas buru lidotaju skolas prieksnieks), J. Racenis un pirma planieriste izpletnleceja Latvija Helena Eglite-Hothe. Velak Cukurs so planieri pardeva Jelgavas planieristiem (aizsargu planieristu kopai), un ar to 1933. gada 27. februari Janis Buteevics veica parbaudes lidojumus H. Cukura un K. Konstanta klatbutne, iegudams pirma oficiali registreta planierista apliecibu Satiksmes ministrijas Pasta un telegrafa departamenta Aviacijas nodala. Seit ari bija izstradati noteikumi planierista nosaukuma iegusanai.*

* j. Butevics. Macies lidot. levads buru lidosana. - R.; A. Gulbis, 1934.

Lidmasina C-6 "Tris zvaigznes".
Herberta Cukura lidmasina C-6 "Tris zvaigznes" un vina lidojums uz Tokiju

(no 1936. gada 30. oktobra lidz 1937. gada 16. jülijam)


Mazak populars un latviesu sabiedriba zinams ir Cukura nćkamais lidojums - uz Tokiju 1936.-1937. gada ar jaunuzbüveto lidmasinu C-6 "Tris zvaigznes". Sis parlidojums vertejams vel augstak neka ieprieksejais - uz Gambiju, kaut vai nolidota attaluma turp un atpakal (lidz Gambijai 19 342 km, lidz Tokijai - 40 350 km) un apmekleto valstu (Latvijas varda nesana pasaule) zinā (Lietuva, Vacija, Ungarija, Dienvidslavija, Bulgarija, Turcija, Sirija, Iraka, Irana, Pakistana, Indija, Birma, Kina, Vjetnama, Koreja un Japāna). Parlidojums kluva slavens arzemes vel ar to, ka ieprieks cetri dazadu valstu piloti bija nesekmigi meginajusi veikt lidzigu marsrutu un sasniegt Tokiju (Talie Austrumi vispar bija pievilkusi daudzus). Bet talo parlidojumu veica daudziem nezinamas mazas valsts - Latvijas - parstavis ar pasbüvetu lidmasinu.

C-6 bija pirmais moderni iekartotais brivi nesosais zemplaksnis Latvijas aviacijas vésture, vel pirms K. Irbisa slavenajiem zemplaksniem I-11 un I-12. Cukurs ar savu C-6 jau lidoja 1935. gada aprili, bet Irbisa I•11 tika ielidots tikai 1936. gada jünija beigas. Irbisa I-11 un I-12 tomer pec aerodinamiska izveidojuma bija paraki par C-6 (ari pec virsmas nostrades), jo ar 90 ZS Cirrus Minor motoru sasniedza lidiigas lidspźjas ka Cukurs ar savu C-6 ar Gipsy Major 130 ZS motoru. C-6 bija ari smagaks (lidsvars 1100 kg pret 680 kg) un lielaks «(C-6 sparna veziens - 11 m un laukums - 12,8 m2 pret 9,3 m un 11,3 m2) neka Irbisa konstrukcijas lidmasinas.

lidmasinu C-6 saka büvet 1935. gada februari. Konstruktivie meti tika izstradati jau tülit pec atgriesanas no Gambijas (1934. gada 25. maija), un tas büvi kapt. Cukurs veica no dienesta aviacijas pulka brivaja laika, izmantojot 13 amatnieku palidzibu. Lidmasina izmaksaja 24 300 latu. Lidmasinas büvi vareja tik atri veikt tapec, ka Cukurs bija guvis plasu atbalstu sabiedriba. Lidmasinas motoru Gipsy Major vins nonéma no savas ieprieksejas lidmasinas C•3 "Kurzemes hercogiene" un iebüveja jaunaja C-6. Kara ministrs gen. J. Balodis deva Iidzeklus lidmasinas parvalka, audekla iegadei. Hjorda kimiska un lakas fabrika ziedoja krasas, laku un emalju, Rudzisa finiera rüpnica - aviacijas finieri, un Valsts elektrotehniska rüpnica (VEF) uzdavinaja radioiekartu un elektrisko instalaciju.
Konstruktivi sis jaunais brivi nesosais zemplaksnis stipri atskirąs no lidz sim büvetam lidmasinam - tas lidzinajas tikko ekspluatét saktajiem modernajiem zemplaksnu iznicinatajiem Rietumos. Lidmasina bija pilniba koka konstrukcijas zemplaksnis ar trapecveida viengabala caurejosu sparnu ar vienu koka lonzeronu. Sparns pievienots kermenim ar specialiem apkalumiem. Sparna eleroni diferenciala tipa, kas aiznem pusi no katras sparna puses. Vidéjo dalu starp eleroniem un kermeni aiznem nolokama sparnu pakaléja mala - aizplaksni, kas paredzeti celtspejas palielinasanai nolaizoties un paceloties. Lidmasinas kermenis pec formas - taisnstüris ar noapalotu augsdalu, izveidots no sesam kermena sijam ar divkarsu finiera apsuvumu. Lidotaja kabine slegta ar atbidamiem tripleksa (neplistosa stikla) logiem. Kabines platums - 58 cm, izpolstereta ar samtu. Motora ramis izgatavots no kadmijotam terauda caurulem. Starp motoru un pilota vietu novietota ugunsdrosa starpsiena, kas izgatavota no divkarsam 1 mm biezam aluminija plaksnem, starp kuram ievietota azbesta karta. Galvena lidmasinas benzina tvertne ar tilpumu 230 I novietota starp starpsienu un kabini. Lidotaja vieta aiz plaksnu lonzerona. Lidmasina büveta ka divvietiga, ar pasaziera vietu aizmugure, aiz pilota. Pasaziera vieta var ievietot papildu degvielas tvertni ar 160 I tilpumu. Lidmasinas sasija - neatkariga tipa no diviem hidrauliskas amortizacijas balstiem ar ritenu aptecetajiem, Messier tipa, riteni - 50 x 150 mm, ar hidrauliskam bremzem. Piesis no koka ar gumijas virves amortizaciju, grozams un apkalts ar metala plaksnem. Astes virsmas, tapat ka plaksni, brivi nesosas ar stabilizatoriem. Stüres ar Fletner tipa kompensatoriem. Vadierices parasta tipa uz lodisu gultniem. Stüru troses kermena iekspusé. Motors De Havilland 130 ZS Gipsy Major, 4 cilindru ar karajosiem cilindriem, gaisadzesinams. Motors parsegts ar aluminija parsegu. Propelleris Fery tipa, uz zemes mainams solis, diametrs - 2 m. Degvielas patérins - 44 I stunda. Propellera piedzina bez reduktora. Maksimalie propellera apgriezieni - 2350 minüte.

Lidmasina apgadata ar sadiem navigacijas un lidojuma kontroles instrumentiem: divi Askania tipa kompasi, maksligais aviohorizonts (ziroskopiskais), divi atruma raditaji, divi augstuma raditaji (viens no tiem iebüvets instrumentu paneli, otru var novietot pec pilotu vélesanas), divi Iimenrazi, gareniska un skersstavokla raditaji. Un, protams, motora darbibas kontroles instrumenti: termometri, manometri un tahometrs. Bija uzstadits ari rullisu tipa karsu turétajs. Ar lidmasinu iespéjams izpildit nakts lidojumus. Ir borta ugunis un 450 W prozektors. Kabine elektriska apsildisana ar reostatiem temperatüras regulesanai. Stravas avots - 12 V akumulatora baterija. Motora palaisanai izmanto elektrisko starteri. Lidmastnai ir uzstadita VEF razota radioiekarta ar 10 W jaudu. Raiditajs ar trim vilnu diapazoniem 900, 868 un 600 m. Uztversanas iekartai tris vilnu diapazoni. Radioiekartu var izmantot ari ka radiotelegrafu un radiotelefonu. Telegrafa darba zona - 600 km, telefonam - 150 km. Divas antenas- viena pastaviga 6 m garuma novietota lidmasķnas kermeni, otra 100 m garuma izlaizama ar specialu titavu!? Si lidmasina 1936.-1937. gada bija viena no moodernākajam Latvija.

Lidmasinas imatrikulacijas apzimejums bija YL-ABA.

Tehniskie dati: sparnu veziens - 11 m; lidmasinas garums - 8 m; lidmasinas augstums - 2,3 m; nesosa virsma - 13 m2; lidmasinas tukssvars 625 kg; lietderiga krava - 525 kg; lidsvars - 1150 kg; plaksnu slodze - 88,4 kg/m2 (tajos laikos daudz!); jaudas slodze - 8,8 kg/ZS; lidojuma atrums maksimalais tuvu pie 300 km/h, kreisésanas - ap 220 km/h, nosesanas-70 km/h; kaptspeja (ar kravu 350 kg) - 3000 m / 16 min; lidojuma ilgums – 8-12 stundas; izturibas koeficients - -20!? (ta pielaizama jebkuros figürlidojumos).


Lidmasina pec ielidosanas 1936. gada beigas tika vispusigi izmeginata un uzlabota visu 1936. gada vasaru, un tikai tad, kad ta vairs neradija saubas tallidojuma izpildei, Herberts Cukurs 1936. gada 20. oktobri devas talaja cela, par kuru bija sapnojis jau sen.

HERBERTA CUKURA VESTULE MINISTRAM UN LATVIJAS ARKARTEJAM SUTNIM ANGLIJA .

"Pilnvarotam Ministram un Latvijas Ārkārtējam Sūtnim Anglijā, Augsti godātam K. Zariņa kungam.

Augsti godātais Sūtņa kungs! Sen jau gribēju Jums ziņot par bēdām, kas tik pēkšņi un drausmīgā veidā man uzbrukušas. Lieta sekoša: Pirms četr ar pus gadiem iebraucu Brasilijā kā politisks emigrants kopā ar ģimeni, kas sastāvēja no…


…mans sievas, dēla Gunara - 14 gadu, meitas Antineas 11 gadu, dēla Herberta 4 gadi, sievas mātes un kādas pieņemtas žīdietes Mirjamas Kaizneres, kura bija paslēpta vairāk ka 4 gadi manā lauku īpašumā manas meitas istabiņā.

Mans vecākais dēls Ilgvars – 22 gadi palika līdz pēdējam Kurzemē cīnoties 19 div. sastāvā. Par viņu man ziņu nav. Cauri Vācijas amerikāņu zonai ar attiecīgo iestāžu atļauju 17.V.1945 iebraucu Francijā, kur uzturējos 7 mēnešus.

Brasilijas valdība uz manu lūgumu, telegrāfiski deva rīkojumu Marseļas konsulam izsniegt izceļošanas vīzu man, manai ģimenei un arī izglābtajai žīdietei, kura negribēja no mums šķirties, jo tās piederīgie visi bija gājuši bojā Latvijā. Ierodoties Brasilijā mēs žīdieti nodevām žīdu sabiedrībai, kurā tūlīt sākas liels „gvaltes” sakarā ar manu – viena nacista ierašanos. Tika tūlīt sūtītas telegrammas uz visām pusēm, minētai žīdiedei bija noliegts ar mums satikties.

Nejauši satiekoties ar manu sievu uz ielas tā stāstīja, ka viņa dabujuse zvērēt nesatikties ar mums un pati tiekot apvainota ka esot bijuse Gestapo spiedze un izglābta tikai tāpēc, ka esot bijuse mana mīļākā. Tagad mums nav ziņas par viņu jau 4 gadi.

Kad Brasilijā ieradās Padomju Savienības sūtnis Zūrīts, kas ir Latvijas žīds no Daugavpils, tad vietējie žīdi bija kā spārnos un griezās pie tā, lai tas panāktu manu izdošanu Padomju Latvijai. Tagad no laikrakstiem zinu, ka bijuse ieradusies ari žīdu delegācija no S. Paulo. Zūrits atteicies kaut ko darīt manā lietā un ieteicis žīdiem aizmirst veco naidu. Tamdēļ arī visus šos gadus žīdi lika mani mierā un es varēju izcīnīt smago cīņu dēļ eksistences, kas vainagojas ar panākumiem.

Es ieguvu draugus visdažādākās aprindās, pat valdības, prese atzīmēja daudzās reportažās mūsu uzņēmību un mēs bijām paraugs kādus panākumus var sasniegt ar godīgumu čaklumu un darba mīlestību. Kad š. g. Jūnija beigās lielākais Brasilijas un ari visas Dienvidamerikas žurnāls ”O CRIZEIRO” deva lielu reportažu par mums, žīdi nolēma ka nu atriebības brīdis ir pienācis un nāca atklātībā apvainojot mani visdrausmīgākajos briesmu darbos Latvijā, ka ari noķengājot mūsu dzīvi šeit Brasilijā.

Es tiku apvainots:
1. Ka esmu Nirnbergas Tribunala kara noziedznieku sarakstā pazīmēts ar Nr. 17.
2. Ka esmu bijis okupācijas spēku virspavēlnieks un tieši atbildīgs par Rīgas gheto 30.000 žīdu noslepkavošanu naktīs uz 29. nov. un 7. decembri 1941 gadā.
3. Ka esmu žīdu kapsētas apgānījis 2. jūlijā 41. gadā.
4. Ka esmu nodedzinājis Gogoļa ielas sinagogu lidz ar 300 lietuvas žīdiem 4. jūlijā 41. gadā.
5. Julija un augusta mēnešos esmu Bauskā sterilizējis 300 žīdus un tos vēlāk nogalinājis.
6. Tai paša laikā esmu Kuldīgā noslīcinājis žīdus 1200 žīdus.
7. Pašrocīgi vēl 500 žīdus nogalinājis kaut kur.
8. 300 žīdiem un žīdenēm kailiem licis kopoties.
9. Bijis pērkonkrusta organizācijas priekšnieks un pērkonkrusta mītnē Valdemāra ielā nogalinājis vēl 200 žīdus.
10. Mana meita Antinea, kas nacionalzocialistiskas jaunatnes grupas priekšniece, arī ņēmuse aktīvu dalību Rīgas gheto iznīcināšanā (tai laikā Antineai bija tikai 7 gadi).
Avīzes bija pilnas katru dienu ar manu šausmu darbu atreferējumiem un varēja sagaidīt, ka Brasilijas straujā temperamentīgā tauta sacelsies tā pat, ka kara laikā pret vāciešiem un iznīcinās manu uzņēmumu to izdemolējot.

Mans uznemums sastāvēja no laivu būvētavas Niterejā un speciālu laivinu un motorlaivu flotiles – 34 vienības un 2 jūras lidmašīnām uz skaista ezera piekrastes Rio, de Janeiro pilsētas malā.

Bet žīdi rūgti vīlās. Brasiliešu tauta, kura redzēja mūsu dzīvi noritam savu acu priekšā un pazina tās grūtības, ar kurām mēs cīnījāmies pirmajos gados, saprata, ka te nav kaut kas kārtībā, jo redzēja nekaunīgos melus jav par mūsu dzīvi šeit un tamdēļ nevis nosodīja mūs, bet nāca bariem no visvisādiem slāņiem izteikt savu sašutumu par nekaunīgo samaksāto no žīdiem preses kampaņu, izteica līdzjūtību, stiprināja mūs morāli un ka pretdemonstrāciju žīdu uzsaukumam boikotēt mūs, brauca tā ka mūsu ienākumi vairāk kā dubultojās. Man bija tas gods kādu dienu uzņemt savā dzīvoklītī vienā laikā 3 generāļus un 2 pulkvežus nemaz jav nerunājot par atseviški mūs apmeklēt nākošam pilnīgi svešam un nepazistamam personām. Personīgi es ar pirmajam avīžu reportažam nekavējoties ierados politiskā policijā un saciju ka esmu vinas rīcībā. Politiskā policijas apsolijas ievadīt izziņu un mani atlaida.

Tad deputātu kamerā žīds H. Lafers oficiāli uzstādīja jautājumu par manim ārlietu, iekšlietu un tieslietu ministriem. Tika izdarīta plaša izmeklēšana, kura cik es zinu pašlaik ir nobeigta man ļoti labvēlīgi, jo pierādījies, ka uzbrukumi man nāk netikai no žīdiem, bet arī komunistiem un ka visas žīdu apsūdzības ir absurdas un nepamatotas.

Tomēr žīdi neliekas mierā un ABI – preses zālē sarīkoja simulētu tiesas sēdi īsta komunistiskā garā, kur nolēma panākt manu izdošanu Padomju Latvijai tiesāšanai un bez tam piesprieda augstāko soda mēru. Ar šo savu aktu tie izrādīja absolūtu necienu īstajai Brasilijas Tiesai jo nepapūlējās pat uzgaidīt tās lēmumu manā lietā. Nākošā dienā ap 200 žīdu ar plakātiem uzbruka manai laivu novietnei sadauzija 10 laivinas un bojaja manu lidmasinu. Brasilieši paši sašutumā nodeva policijai 3 aizturētos žīdus, kuri tiks tiesāti, izsvilpa tos un tauta un pat prese nosodīja žīdu nekaunīgo paštiesu un brutalitāti.

Tad žīdi panāca ka pilsētas valde ieniedza pieprasījumu prefektam par mana uzņēmuma darbību. Tā kā pagaidlīgums bija notecējis un mans lūgums vairāk kā 5 mēneši bija palicis bez atbildes, tad prefekta kungs to vienkārši pavēlēja triju dienu laikā izbeigt un novākties prom no ezera.

Tā kā tas vienkārši nebija iespējams izdarīt jo motorlaivu bāze bija vesels peldošs kuģis, kas no ūdens ārā nekādā gadījienā nebija izvelkams, tāpat ar laivu bāzes,kuras tāpat kā visi peldošie līdzekļi bija būvētas ar Jūras Ministrijas atļauju, pārbaudītas un reģistrētas tirdzniecības flotte no Ostas Valdes, kuģoja ar gadskārtēju atļauju un uzturējās no Ostas Valdes norādītā noenkurošanās vietā, tad Prefektūra gluži vienkārši pārkāpa savas varas robežas, pievilka manu floti malā, laivas noveda uz savām noliktavām, bet peldošas bāses sadauzīja sacirta un pilnīgi iznīcināja nodarot ap 300.000,00 cruzeiru ap 15.000 dolāru lielus zaudējumus.

Tagad Jūrlietu Ministrija uzsākusi izmeklēšanu un daudzi saka, ka zaudējumi man tikšot atlīdzināti. Vakar saņēmu jaunu triecienu. Aviacijas Ministrs anulēja manu lidotaja apliecību. Iemesli nezināmi. Var būt ka tas tamdēļ, ka dažas avīzes mani apvainoja par amerikāņu spiegu un brīdināja, ka esot bīstams elements arī šai ziņā, jo fotografējot no savas lidmašīnas Brasilijas cietokšņus. Kā jau Sūtņa kungs teicu mana lieta ir jau izmeklēta. Es varu gaidīt kuru katru dienu oficiālu paziņojumu manā lietā. No avīzēm zinu, ka Tieslietministrs ir pieprasījis vēl kādu atsauksmi no Ārlietministra.

Par šo laiku avizes dažas sāk mani jau pat aizstāvēt un raksta labvēlīgāk. Raksta vēl tikai samaksātas no žīdiem. Tapat radio tupi noraidīja simulētas tiesas sēdes gravaciju, ar gariem un īsiem viļņiem visai pasaulei, kurā mani apsūdza visos augšā minētajos briesmu darbos un vēl 10.000 bērnu slepkavībā. Šinī raidījumā visas pasaules žīdu vārdā tiek izteikta pateicība Prefektam ģenerālim Mendes de Moraes kungam par viņa enerģisko rīcību mana uzņēmuma likvidēšanas xxxxxxxx lietā. Pilsētas valde atkal atkārtoti pieprasijusi manu izraidīšanu no Brasilijas kā apvainotu genocidijā. Uznķuse katastrofa ir satrīcinājusi galīgi manu finansiālo stāvokli.

Visur saņemam tautas simpātijas. Ir savākti daudzi paraksti mums par labu. Daudzas sievietes raudāja, kad mēs ar sievu mēmi noskatījāmies, ka tiek iznīcināts mūsu 4 ar pus gadu darbs. Bet viss tas neko nelīdz. Tagad ir jādomā par rītdienu par eksistenci. Neskatoties uz labajām rekomendācijām, darbu atrast pilnīgi neiespējami, jo privātas firmas baidās no žīdu represijām un viņu naudas iespaida.

Bet tas viss mazākais. Gan jav pārvarēsim arī šīs grūtības tikko būšu reabilitēts un naturalizēts. Esmu pieprasījis naturalizāciju līdz ar sievu, jo tā man nepieciešama. Pat lidmašīnas nevar būt uz mana vārda, kā ārzemnieka un tas stipri traucē visu komerciālo dzīvi un darbību. Viss būtu daudz vienkāršāki un vieglāk atrisinājies, ja mūsu sūtniecība būtu darījuse te kas viņai jādara resp. – mani aizstāvējusi. Būtu pieticis pirmajās dienās īss atsaukums un norādījums ka ghetto iznīcināšana ir vācudarbs, kur ne man nedz arī kādam citam latvietim ir bijuse darīšana.

Sūtniecībā varēja būt zināms, ka žīdu iznīvināšanu Baltijā izlēma Valstsministrs Rozenbergs un izpildīja xxxxxx ģenerals Jekelns ar speciālāam vienībām, kuras jav bija žīdus likvidējušas Polijā, Baltkrievijā un Lietuvā. Daudzi brasilieši man ir prasījuši, vai tad Jūsu konsuls neko nedomā darīt?? Man nav ko atbildēt. Un par nožēlošanu daudziem paliek iespaids, ka klusēšana ir manas vainas apstiprinājums. Tā to arī uzņēma prese, kad parādījās lielākā rīta laikrakstā „Correio de Manha” 16. VII. 50 raksts „Balticos e outres”, kurā nosauca Latvijas Lietuvas un Igaunijas valdības par "ditaduras fascistas das mais violentas apoiadas na Almenaha”. Par pašiem baltiešiem iztecas, ka tie tik zinot raudāt pie brasilijas redakciju durvīm, bet pret savu tautieti slepkavu nedarot absolūti nekā. Uzbrukumi pressā man sākās 1. VII. 50. Tā tad bija pagājušas jau vairāk ka divas nedēļas.

Nu beidzot sakustējās ari mani tautieši. Dr. Oliņa kungs bija sastādījis rakstu, kura saturā bija teikts, ka katrā tautā ir noziedznieki un ka tautas vairums nevar atbildēt par tiem, ar to tieši norādot uz manu vainīgumu un tā akceptējot absurdos apvainojumus. Šo rakstu sākumā bija gribējis parakstīt pats, bet vēlāk uzspieda parakstīt Nikolajam Ozolina kungam senioram – Latviešu biedrības Priekšniekam iekš Rio de Janeiro, īstam latvietim un goda vīram.

Tas to atteicās darīt un solijas ja tādā garā raksts tiktu no sūtniecības publicēts, ziņot to Jums Sūtņa kungs. 19. jūlijā ierados sūtniecībā pagarināt savu ārzemes pasi. Sūtniecības telpas ir neliela istabiņa, kurā novietoti arī Igaunijas un Lietuvas pārstāvji. Dr. Oliņa kungs pēc pases pagarināšanas izteica vēlēšanos ar mani parunāties, un sāka mani nopratināt klātesošo kaimiņtautu pārstāvju, viņu apmeklētāju, dažu man pazīstamu latviešu klātbūtnē, pie vaļējām durvīm uz koridoru, kurā staigāja un pulcējās nenoteiktas tautības un izskata pilsoņi. Lietu, kurā nopratinot virsnieku vajadzēja ievērot diskreciju Dr. Oliņa kungs centās padarīt publisku bez mazākās smalkjūtības pazīmēm.

Beidzot man tika iedots izlasīt rakstu kurš bija sagatavots iesniegšanai presē. Šai rakstā Dr. Oliņa kungs cenšas Latviju xxxxxxx attaisnot fašismā un saka, ka līdz 15. aprillim 1934. gadā Latvijā pastāvējusi Saeima ar 100 locekļiem un 27 /?/ repzentētām partijām un arī vēlāk tā esot bijuse īsti demokrātiska. Es atlāvos Dr.Olina kungam aizrādīt ka viņš tak laikam te pārstāv vienotu Latvijas tautu un tās vadītāju un ka ar šādu rakstu tas tikai izsauks uzbrukumus mūsu zemei un tautai vēl vairāk. Kā es tā arī klātesošie latvieši bijām domās, ka jav līdz šim neko nepublicēja tad tagad kaut ko publicēt ir vienkārši muļķīgi. Dr. Olina kungs palika pie savām domām. Atbilde arī nekavējas nākt, pie tam visasākā veidā.

21.VII.50. tai pašā avīzē Baltijas valstu pārstāvjus noķengāja, viņu rakstus un tā pat arī Latviešu Biedrības rakstus nemaz nenodrukāja. Tikai nedaudz vēlāku lietuvieši enerģiski uzstādamies panāca sava raksta nodrukāšanu. Līdzīgu netaktisku izturēšanos no Dr. Olina kunga piedzīvoju agrāk.

Pēc Dr. Olina atgriešanas no Argentīnas mēs satiekamies vienu otru reizi latviešu sanāksmēs. Viņš apmeklēja mūs arī uz ezera un jāsaka es un mana ģimene bijām viņam pieķērušies no sirds kā neatkarīgas Latvijas pēdējam simbolam, neskatoties uz to, ka latvieši sūdzējās, ka Olina kungs xxxxxxxxxxxxx esot ļoti pasīvs latviešulabā, Visus noraidot pie N. Oziliņa kunga, pinoties ar žīdiem un Argentīnā pat daloties ar kādu žīdu viņa sievā, bez tam vienmēr esot alkohola iespaidā. Tā nebija mūsu darīšana un kā jav teicu mēs Dr. Ozoliņa kungam pieķērāmies un priecājāmies ka varam kādreiz padziedāt kopīgi latviešu dziesmas un pieminēt tālo dzimteni. Un kurš tad nu galu galā ir bez vainas.

Apmēram pusotra gada atpakaļ es ar sievu ielūdzam Dr. Ozoliņa kungu paēst ar mums kopā vakariņas pie Lukasa - nelielā vācu restorānā uz Avenīdas atlantikas okeāna malā. Mūsu sabiedrībā bija arī Kārlis Kārkliņš - kopējs draugs. Nelaimīgā kārtā sagadījās, ka Dr. Olina kungs nāca tieši no kāzām, kurās kāda mūsu tautiete Judīte bija apprecējusi kādu žīdu. Dr. Olina kungs bija drusku iereibis. Pēc sasveicināšanās sākās sarunas. No mums tika izteiktas domas, ka žēl, ka viena mūsu tautiete mums ir zudusi. Latviešu tautai, kas izklīdināta pa visu pasauli tas ir liels zaudējums, ja latviešu meiča tagad dzemdēs žīdus, jo mums pašreizējos apstākļos patiešam ir jāsāk bīties par latviešu iznīcību ja tas tā turpinātos.

Dr. Olina kungs atrada, ka Judīte darijuse pilnīgi pareizi, ka viņš apsveic tās izvēli, ka žīdi viņam ir tie labākie draugi un arī Zigfrīda Meierovica māte darījusi labi atteikdama kādam vācu baronam un iziedama pie žīda. Tad tas sāka mani apvainot koloborācijā ar vāciešiem, prasīja cik es esmu saņēmis par žīdenes izglābšanu, kur ņēmis Latvijā automobili un muižu, apvainoja latviešu SS leģionus, sauca „Heil Hitler”, tā ka visi restorāna apmeklētāju sāka piegriest mums vērību. Kārklina kungs aizrādīja ka šeit nebūtu īstā vieta iztirzāt šadus jautājumus un mans aizrādījums, ka esmu katrā laikā kgatavs sūtniecībā vai pie viņa mājās dot viņam paskaidrojumus, neko nelīdzēja. Tas beidzot nolēma, ka mani agrāk vai vēlāk nošaus vai pakārs, jo es esot sastrādājies ar vāciešiem. Esot tad jau labāk bijis iet kopā ar krieviem. Nezinājām vairs ko domāt. Bijām spiesti atstāt restorānu. Kā mūsu viesi to aizvadījām līdz viņa mājām un Dr. Olina kungs mums bija miris.

Š.g. 21 julijā saņēmu sūtniecības rakstu ar lūgumu iesniegt Dr. Olina kungam pārskatu chronoloģiskā kārībā par manu nodarbošanos laikā no 1940. gada līdz iebraukšanai Brasilijā. Tā kā Dr. Olina kungam kā Latvijas pārstāvim vairs nevaram uzticēties, jo baidos ka viss var nākt žīdiem zināms, norakstīju viņam vēstuli, kuras norakstu klātpielieku arī Jums Sūtņa kungs, un cīņu ar visas pasaules žīdiem uzņemos viens pats atbalstīts morāli no pašas Brasilijas tautas. Ja mēs neesam pēc visiem drausmīgajiem notikumiem sabrukuši garīgi, tad tas ir tikai pateicoties šīs zemes iedzīvotāju līdzjūtībai un apziņai, ka neviens piliens žīdu asins nav aptraipījis nemanas nedz arī šinī karā man padoto rokas. Mēs ciešam nevainīgi.

Kamdēļ Jums Sūtņa Kungs rakstu? Neesmu viens. Man ir bērni, kuru nākotne ir apdraudēta no vispasaules žīdisma, kurš izvēlējies mani par upuri lai atriebtu par saviem tautas brāļiem, kas krituši Latvijā arī no latviešu rokām. Tagad nav izslēgts ka tiek pieprasītas vēl kādas papildu ziņas arī no šejienes Latvijas pārstāvja, kurš nebauda vairs mūsu uzticību, jo vairāk vēl tagad kad pēc mūsu uzņēmuma iznīcināšanas redzam viņu kopā ar žīdiem braukajam apkārt automobilī gar ezera piekrasti un priecājamies par kādas latviešu ģimenes traģēdiju. Ģimenes, kuras galva jau četros kontinentos ir Latvijas vārdu godam paudis līdz nelaimīgajam 1. jūlijam š.g. kad ar meliem un naudu ļaunas varas grib panākt mūsu materiālu un fizisku iznīcināšanu.

Gribu lūgt Jūs Sūtņa kungs, lai Jūs aizliedzat Dr. Olina kungam iejaukties manā lietā. Gribu lūgt lai Jūs dotu rīkojumu man piesūtīt visus pretkomunistiskus materiālus, Baigo gadu, Max Kaufmana Die vernichtung der Juden Lettlands un sabiedroto kritiku par šo grāmatu. Gribu lūgt, lai visas ziņas par žīdu iznīcināšanu Latvijā Jūs sniegtu Brasilijas iestādēm, kas varētu vēl vairāk atvieglot manu stāvokli. Jūs, kas esat visā pasaulē izkaisīto latviešu augstākā legālā autoridāde, Jūs tak neatstāsiet Cukuru un viņa ģimeni vienu šinī izmisuma cīņā par mūsu godu un labo vārdu.
Augstcienībā:

Pielikumā noraksts no vēstules Dr. Olina kungam.

P.S. Nupat dabūju zināt, ka Brasilijas ārlietu ministrija pieprasijuse par mani ziņas ari no sabiedrotiem. Baidos, ka Anglijas žīdi kaut ko neizstrādā. Sūtņa kungs, ja variet un gribiet manā labā ko darīt, tad dariet to drīz."

Autors: Herberts Cukurs, pārpublicēts no JAFFA MAGAZINE otrā izdevuma.

P.S. Šodien Liepājā tika prezentēta dokumentāla filma par Herbertu Cukuru.

KAMDEL?

Pedeja laika starp zidiem un ari latviesiem tiek pieminets jautajums,kamdel Herberts Cukurs izglaba cilveku zideni?Tur tacu kas slepas...
Neviens tacu neglabs,já tam no ta netiks kads labums...
Ir skaidrs tas,ka cilveki kas ta doma,nekad nespes saprast tos kas rikojas savadaki,neka vini to daritu.
Kamdel ta notika,un kamdel liktenis bija lemis,ka taisni si sieviete izglabsies,tas ir japrapasa Dievam.
Man bija apmeram 10 gadi kad atceros so gadienu.Ta krievu laika,ta ari vacu laika,lielako laiku pavadijam uz laukiem,musu ipasuma,Lidonos,agraka Bukaisu muiza,ko mans tevs bija sanemis no Latvijas Valdibas ka Brivibas Cinitajs,jo tur nebija tik bistami ka pilcetas,kur biezi bombardeja.
Mans tevs bija loti iemilejis Bukaisu ipasumu,ar skaistam kastanu alejam un darzu,ka centas tur pavadit katru brivu bridi,un gribeja tur pavadit savas vecumdienas.Ar savu divvietigo Kadilaku,pie kura bija piekaris piekarinamo,vins veda uz Bukaisiem visadus buvmaterialus,granti,seklas un tiko ka no inkubadoras iznakusos mazus lehornas calisus.
Vissur vins centas pielikt savu roku,lai ipasumu izlabotu un uzlabotu,un pats uzbuveja peldbasenu,kas mums vasara nessa lielu prieku.
Bija skaists vasaras laiks.Kadu vakaru,es jaú sen guleju,kad mana istaba ienaca mate,un vinai blakus jauna sieviete.Mate teica ka esot atbraukuse kada tante un pie manis gulesot.
Es par so tanti neko nezinaju,bet nebija ari mana daba kadu isprasinat.Parasti cilveki já grib,pasi istasta ko grib istastit.
Ta vina palika mana istaba uz kadu laiku.Vina biezi raudaja,radija man bildes no vecakiem un no masinas,kas esot vissi mirusi.Dazreizi vina ari dziedaja,tad atkal raudaja...Es pat berns budama sapratu ka vina bija loti nelaimiga.
Vina biezi staveja pie loga,un gribeja iet darza,bet mana istaba atradas otra stava.Tad piepezi vina aizbrauca,,,un atkal atbrauca,bet tagad skaitijas mana brala Gunara un mana maja skolotaja,kaut neko ieverojamu mums neiemacija,vismaz neko ko varu atcereties.
Ilgus gadus velak,mate man stastija,ka luguse sai sievietei lai klussi dzivo mana istaba un lai nestav pie loga,jo biezi,varbut zinkaribas del svesi cilveki tika redzeti musu ipasuma.Ta kads bija redzejis vinu stavam pie loga,un musu kalpiem prasijis,kas ta tada ir,bet tié vel neko par vinu nezinaja.Kad vina skaitijas “aizbraukuse”patiesiba gulejusi musu guvernantes istaba,kad tad jaú vissu zinaja.
Musu gimenei vinas klatbutne bija loti bistama,jo jau ieprieks kads latvietis bija aiskrejis pie vaciesiem un apsudzejis tevu ka vins krievu laika braucis ar Kadilaku.TA TAD KOMUNISTS.
Si apsudziba gandriz maksaja manam tevam dzivibu.
Kaut Herberts Cukurs bija cinijies pret komunistiem,vispirms ka partizanis Latvija,un pec tam organizejis Pirmo Brivpratigo Liegionara vienibu Austrum fronte,ko personigi komandejis,tomer slava ka komunists vel tagad pec 60 gadiem tiek latviesu presse piemineta,tik piemirsusi pieminet ka ticis apsudzets ka KOMUNISTS TAMDEL KA KRIEVU LAIKA IR BRAUCIS AR KADILAKU.
Sis sievietis nesaprasanas del,nekur neradities,vareja maksat visai gimenei kas to centas glabt-dzivibu,jo vaciesi nevienam zidu glabsanu nepiedeva.
Kamdel Mirjama kas bija vinas istais vards,tika glabta?
Varbut Herberts Cukurs ieskatijas vina teva parauga,kasa izglaba un slepa savas majas vienu stradnieku,kas stradaja ilgus gadus vina mehaniska darbnica un kas bija zids.Liekas bija goda virs,jo manu vectevu nav apmelojis.
Tevs patiesiba gribejis glabt kadu Latvijas armijas,já nemaldos,sarzentu,kas pie vina dieneja un kas bija zids.Ta ka zinamu sarezgijumu del vins spejis tikai glabt vienu cilveku,un sis cilveks ludzis lai vina vieta glabj vina sievu.Vina sieva ateikusies ka gribot palikt kopa ar viru lidz gala,bet luguse lai vinas vieta glabj Mirjamu,kas esot vinas draudzene un esot pazaudejuse vissu gimeni.
Nekad nedomaju ka teva labsirdiba mums bus tik rukti jasamaksa,jo ka pateicibu sanemam melus,draudus,apkaunnojumus,vajasanu un beidzot musu teva noslepkavosanu,no zidu puses,kas nevareja saprast kamdel izglaba vienu vinu dzimtas cilveku.
Sikak par notikumiem man pastastija mana mate Milda Cukurs,ilgi pec tam kad mans tevs jaú bija ticis zveriski noslepkavots,un tikai dazas dienas pirms vinas naves,1989 gada.
Neiesu stastit ka notika musu aizbrauksana no Latvijas,ar kugi uz Vaciju,jo tas ir tas parastais beglu stasts.Mirjama ludza ka gribot braukt mums lidzi lai butu kautkur drosiba,un ta braucam vissi,tevs,mate,vecmamina,tris berni un Mirjama.Varat iedomaties kadas grutibas bija vinu aizvest lidz amerikanu zonai.
No turienes braucam uz Franciju,Marselle,kur pavadijam paris menesus maza bijusa kurorta pilsetina,Cassis Sur Mer,kur ari Mirjama brauca mums lidz jo negribeja palikt viena.Dzive Francija peckara laika bija loti gruta un tur palikam lidz tevs dabuja no Brazilijas Sutniecibas atlauju iecelot,ka politiskais beglis.
Tevam bija radusies interesse redzet Braziliju pateicoties Julija Laca gramatai”Muza meza maldi”,un gribeja iepazisties ar so briniskigo zemi.
Nemuzam to nenozelojam jo ta mus sanema ka milosa mate,un par ko esmu tai parada muzigu pateicibu.Esmu lepna ka mani berni un mazbernu pulcins ir Braziliesi,un ceru ka tie Brazilijai tik nesis godu.
Ta rakstnieks Julijs Lacis,kas stradaja Jaunakas Zinas,un bija tevam draugs,bija mazliet atbildigs ka seit atbraucam.Vins bija precejies ar briniskigo rakstnieci Rutu Skujinu,kas rakstija ari gramatas prieks berniem,kuras es gandriz iemacijos no galvas tik daudzas reizes mate bija spieta tas mums berniem lasit prieksa.
No Francijas braucam uz Spaniju-Barcelonu,kur ar pedejo naudu paspeja mums samaksat celu,pedeja klasse,kabine kur gulejam kopa ar daudziem svesiem cilvekiem.Tas kugis saucas Cabo de Buena Esperança.
Mirjama ari mums gribeja braukt lidzi,un ta ka Cassisa bija iepazinusies ar vienu kundze,Madam Stern,kas zidene budama ieteica vinai meklet zidu organizacijas Marsella,kas vinai palidzesot.Ta tas ari notika,vina sanema naudas pabalstu un zidi vinai samaksaja celu,pirma klasse,tai pasa kugi ar kuru braucam,bez tam tei teica ka vina tiksot uznemta no vienas zidu gimenes,kas par vinu gadasot.Celojums,ar vairakam piestatnem vilkas 28 dienas,kura laika mês vinu nemaz neredzejam,jo pedejas klasses celojusie,nevar satikties ar pirmas klasses pasazieriem.
Kad iebraucam Brazilija,iesakas dzive ar lielam grutibam,jo nebija nedz nauda,nedz pratam valodu.Bet tevs ka parasti,nenokara galvu,un saka uzbuvet mazas pedalu laivinas,kopa ar savu lielo paligu,14 gadu veco Gunaru.
Viss ko ari Cukurs nedarija vienmer sacela lielu sensaciju.Un atkal vina vards bija avizes,ka piemers ka vienu beglu gimene strada.Brazilija mês iebraucam 1946 gada un jau 1948,1949,un 1950 gada bijam labi pazistami presse.
Mirjama iebraucot tika tulin gadigi sanemta,no vienas zidu gimenes kam bija divi deleini.Viniem pedereja maza bode kur pardeva audeklus,utt...
Tie tulin vinai sagadaja labas drebes un ari preciniekus,ka to medz darit vinu parasanas.Vinai toreiz bija pie 20 gadie,un tulin aprecejas ar kadu vecaku turigu arstu kura vards bija labi pazistams.Tomer zidu organizacijas vinu ieprieks bargi isprasinaja jo gribeja zinat KAMDEL IZGLABTA?
Tulin gribeja ari lai mus apsudz ar visadiem meliem,un ta ka vina to nav gribejuse darit,vinu AIZLIEDZA AR MUMS SATIKTIES.Ta vina mums stastija pedeja reize kad bija pie mums atnakuse.Ja nemaldos tas notika 1947 gada un pec tam nekad vairs to neesam redzejusi,bet ja vinai ir berni jeb bernu berni,vina var pateikties Herbertam Cukuram.
1950.gada piepezi musu gruta dzive parvertas par Elli,jo piepezi zidu organizacijas esot ATRADUSAS 1.000.000 ZIDU SLEPKAVU HERBERTU CUKURU,kas dzivojot zem Svesa Varda?????
Par Abrahamu Shapiro nekad nebiju dzirdejusi lidz vins avizes saka tevu riebigi apmelot.Tevs teicis ka vinam bijusi izdevibu so puiku visadi isargat no briesmam,jo vina mate to esot luguse.
Nupat lasiju ka Abrahams Shapiro vel esot dzivs,un dzivo zem cita varda ieks Las Vegas un spelejot klavieres kada nakts kluba,bet par Herbertu Cukuru,TAGAD negribot runat.Ja vinam ir berni un mazberni tad ari vins var pateikties Herbertam Cukuram.
Kamdel kads cilveks palidz citiem?Kamdel Herberts Cukurs centas palidzet?Kamdel francu mehaniki palidzeja vinam,kad bija grutibas ar veco motoru,celojuma uz Gambiju un nepienema nekadu atalgojumu?Kamdel francu lidotaji to izglaba kad vins bija spiests nolaisties tuksnesi?Kamdel Cukurs ateva savas zales pret malariju,vienam iedzimtam Indokinas zunglos,un kad vinam pasam vajadzeja zales un nogiba,tikai atmodoties divas nedelas velak,slimnica,kur kads iedzimtais tur to esot atnesis uz muguras,ka stastija arsti.Vai tas bija dzunglu iemitnieks jeb labais samariets?
Tiem kas palidzeja un tiem kas izglaba mana teva dzivibu,muziga pateiciba.Kamdel tevs Brazilija,centas palidzet tiesi tiem kas bija no vissiem aizmirsti,un kas guleja kautkur uz ielas jeb jurmala,parasti pedeja alkoliku stadija,isti cilveka atkritumi,un tiem deva pajumti,edienu un pat darbu.Viens no pedejiem ko redzeju bija personigas tragedijas salausts,kas pie gimenes dzivoja vairak ka 10 gadi.Kamdel?Liekas ka tas ir dazu cilveku ipasibas ko Dievs vinam ir devis.
Ir ari jautajums mums,kamdel mums Herberta Cukura pecnacejiem ir jacies meligu apsudzibu del?Vissiem cilvekiem ir cilveku tiesibas.Kapec mums tas nava?Vai man ir jasanem ar noliektu galvu ka jaú 55 gadus dzirdu ka mani sauc par slepkavas meitu katru reizi kad censos savu tevu aistavet?Kamdel nepiesauk pie tiesas tos kas apgalvo ka redzejusi ka vins sauj un pat iskaitijusi cik vinus sauj,un ne ar vardinu nav runajusi pretim un tagad pilnu muti saka ka es Latvija budama dzirdeju-SAVA,SAVA...KAD TAD NE...!Kadas vel launpratibas bus jadzird no launiem cilvekiem unlideju tarpiem?
Kamdel Antonam Kincelim,Jankelim.jeb diez ka tur vinu sauc,ir paniskas bailes pateikt savu isto vardu,bet lielas ka ar 5 labi trenetu zidu terroristu palidzibu,noslepkavojis vienu 65 gadu vecu latviesu virsnieku,kas sivi turejies pretim?
Mums Herberta Cukura gimenei nav cilveku tiesibas,bet ar godu,un paceltu galvu,apzina par vina nevainibu varam nest musu sapes.
Vai Kincela.Jeskela,utt...pecnaceji vares ta darit?
No sirds pateicos tiem kas censas ko darit mana teva laba,ta Latviesiem,ta Zviedriem.ta Braziliesiem,un varbut vel cittautiesiem.Pateicos mana varda,manas gimenes varda,un ari mana teva, Varona lidotaja Kapteina Herberta Cukura varda,kas ir aisaule,kautkur ‘Starp zemi un sauli”.

Antinea Doloresa Cukurs Rizzotto.